6. 梵天相应
6. Brahmasaṃyuttaṃ
全书 271 段
1. 梵天劝请经
1. Brahmāyācanasuttaṃ
172如是我闻:一时,世尊初成正觉,住在优楼频螺村(Uruvelā)的尼连禅河(Nerañjarā)岸边,阿阇波罗榕树下(Ajapālanigrodhamūla)。那时,世尊独处静处,于禅修中,心中生起了这样的思惟:“我所证得的这个法,甚深、难见、难解,寂静、微妙,超越思惟推论的领域,唯有智者能够体会。然而,世间众生却乐于执著、喜爱执著、欢喜执著。对于这样乐于执著、喜爱执著、欢喜执著的众生来说,这称为‘此缘性、缘起’的道理,实难看清。而这称为‘一切行的止息、一切执取的弃舍、渴爱的灭尽、离欲、灭、涅槃’的道理,也同样难以看清。我若去教导这个法,而他人不能理解我,那只会令我感到疲劳,只会令我受到困扰。”于是,世尊心中浮现出这些前所未有、不同寻常的偈颂:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṃ duddasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ; pare ca me na ājāneyyuṃ; so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’’ti. Apissu bhagavantaṃ imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā –
“我历尽艰难而证得,如今已不须宣说;
那些深陷贪欲与嗔恨的人,难以真正了悟此法。
“此法逆流而上,微妙、甚深、难见、精微;
那些耽著贪爱的人看不见它,因为他们被浓重的黑暗所遮蔽。”
‘‘Kicchena me adhigataṃ, halaṃ dāni pakāsituṃ; Rāgadosaparetehi, nāyaṃ dhammo susambudho. ‘‘Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ, gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ; Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’’ti .
那时,世尊如此思惟,心便倾向于默然安住,而不倾向于宣说正法。
Itiha bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāya.
当时,娑婆主梵天神以自心了知世尊心中的思惟,便这样想:“唉!这世间将要迷失了,这世间将要败亡了!如来、阿拉汉、正自觉者的心,竟倾向于安住无为,而不倾向于演说正法。”于是,娑婆主梵天神犹如力士屈伸手臂,从梵天界消失,出现在世尊面前。那时,娑婆主梵天神偏袒上衣一肩,右膝跪地,朝世尊合掌,对世尊这样说:“尊者!请世尊说法!请善逝说法!有些众生尘垢稀薄,因不听闻法而退堕;他们将成为法的了知者。”娑婆主梵天神这样说后,接着又说了偈颂:
Atha kho brahmuno sahampatissa bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi – ‘‘nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṃ namati , no dhammadesanāyā’’ti. Atha kho brahmā sahampati – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro’’ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca –
“过去在摩揭陀人(Magadha)中,出现了
不清净之法,被污垢者所思惟;
请开启这扇解脱不死之门,
让他们听闻无垢者所证悟的法。
“就像站在山顶的岩石上,
正如能遍见周围的人们;
同样地,明智者啊,请您登上这法所成的殿阁,
具一切眼者,请登上殿堂!
无忧者,请观那陷入忧愁的人们,
请观那被生老所逼迫的人们。
“起来吧,于战斗中获胜的英雄!
‘商队导师,无债者,行于世间吧!’
世尊,请宣说法吧!
将会有理解者。”
‘‘Pāturahosi magadhesu pubbe, Dhammo asuddho samalehi cintito; Apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ, Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ. ‘‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṃ samantato; Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu; Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ. ‘‘Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, Satthavāha anaṇa vicara loke; Desassu bhagavā dhammaṃ, Aññātāro bhavissantī’’ti.
那时,世尊了知梵天神的劝请,出于对众生的悲悯,以佛眼观察世间。世尊以佛眼观察世间时,看见众生中有眼尘少者、眼尘多者,有根器利者、根器钝者,有相貌善者、相貌恶者,有易教导者、难教导者,有住于观见他世罪过与怖畏者,有不住于观见他世罪过与怖畏者。譬如青莲花池、红莲花池或白莲花池中,有些青莲、红莲或白莲生于水中、长于水中,没入水中而得滋养;有些青莲、红莲或白莲生于水中、长于水中,立于水面;有些青莲、红莲或白莲生于水中、长于水中,出离水面挺立而不为水所染。正如此,世尊以佛眼观察世间时,看见众生中有眼尘少者、眼尘多者,有根器利者、根器钝者,有相貌善者、相貌恶者,有易教导者、难教导者,有住于观见他世罪过与怖畏者,有不住于观见他世罪过与怖畏者。见已,即以偈颂回答梵天神娑婆主——
Atha kho bhagavā brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā sattesu ca kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ volokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakā accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena; evameva bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Disvāna brahmānaṃ sahampatiṃ gāthāya paccabhāsi –
“他们面前,不死之门已开,
令有耳者生起信心。
我因顾虑徒增劳苦,
梵天神啊,未在人间宣说这娴熟殊胜之法。”
‘‘Apārutā tesaṃ amatassa dvārā, Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ; Vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ, Dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme’’ti.
那时,娑婆主梵天神了知:“世尊已应允我的请求,将会说法。”便礼敬世尊,右绕之后,即于彼处消失。
Atha kho brahmā sahampati ‘‘katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā’’ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.
173如是我闻:一时,世尊住在伍儒韦拉的尼连禅河岸边,山羊牧者榕树下,初成正觉。那时,世尊独处静虑,心生如是思惟:“无恭敬、无尊重而住,是为苦。我应恭敬、尊重哪一位沙门或婆罗门,依止而住呢?”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘dukkhaṃ kho agāravo viharati appatisso, kaṃ nu khvāhaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyya’’nti?
世尊心中思惟:“为了令未圆满的戒蕴得以圆满,我应恭敬、尊重并依止另一位沙门或婆罗门安住。然而,在包含天、魔、梵的世间,以及沙门、婆罗门、天、人诸众生中,我不见任何沙门或婆罗门在戒上比我更修习圆满,堪为我恭敬、尊重并依止而住。”
Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘aparipuṇṇassa kho sīlakkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ . Na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā sīlasampannataraṃ aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
“为了令未圆满的定蕴得以圆满,我应恭敬、尊重并依止另一位沙门或婆罗门安住。然而,在天界世间……(中略)……我不见任何在定上比我更修习圆满的沙门或婆罗门,堪为我恭敬、尊重并依止而住。”
‘‘Aparipuṇṇassa kho samādhikkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke…pe… attanā samādhisampannataraṃ aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
“为了令未圆满的慧蕴得以圆满,我应恭敬、尊重并依止另一位沙门或婆罗门安住。然而,在天界世间……(中略)……我不见任何在慧上比我更修习圆满的沙门或婆罗门,堪为我恭敬、尊重并依止而住。”
‘‘Aparipuṇṇassa paññākkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi sadevake…pe… attanā paññāsampannataraṃ aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
“若我的解脱蕴未臻圆满,为求圆满,我便会恭敬、尊重并依止另一位沙门或婆罗门而住。然而,纵观天界世间……(中略)……,我不见有任何沙门或婆罗门在解脱上胜过于我,堪受我恭敬、尊重与依止。
‘‘Aparipuṇṇassa kho vimuttikkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi sadevake…pe… attanā vimuttisampannataraṃ aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ.
“若我的解脱知见蕴未臻圆满,为求圆满,我便会恭敬、尊重并依止另一位沙门或婆罗门而住。然而,在这有天神、魔罗、梵天的世间,在沙门、婆罗门、天人与众人当中,我不见有任何沙门或婆罗门在解脱知见上胜过于我,堪受我恭敬、尊重与依止。既如此,我宁可恭敬、尊重并依止我所彻悟的这个法而住。
‘‘Aparipuṇṇassa kho vimuttiñāṇadassanakkhandhassa pāripūriyā aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya attanā vimuttiñāṇadassanasampannataraṃ aññaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, yamahaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyaṃ. Yaṃnūnāhaṃ yvāyaṃ dhammo mayā abhisambuddho tameva dhammaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyya’’nti.
那时,娑婆主梵天神以心感知世尊心念——犹如一位力士将弯曲的手臂伸直,或把伸直的手臂弯曲那般迅速——从梵天界消失,出现在世尊面前。娑婆主梵天神将上衣搭于一肩,向世尊合掌行礼,对世尊这样说:“正是如此,世尊!正是如此,善逝!尊者,过去的阿拉汉、正自觉者,皆恭敬、尊重并依止法而住;未来的阿拉汉、正自觉者,也将如是恭敬、尊重并依止法而住;尊者,当下的世尊,身为阿拉汉、正自觉者,也请恭敬、尊重并依止法而住。”娑婆主梵天神说了这些,接着又说:
Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘evametaṃ , bhagavā, evametaṃ, sugata! Yepi te, bhante, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto dhammaññeva sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihariṃsu; yepi te, bhante, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto dhammaññeva sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharissanti. Bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṃ sammāsambuddho dhammaññeva sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharatū’’ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca –
“过去诸正自觉者,与未来诸佛,
以及现在这位正自觉者——众多人的忧苦除灭者,
“一切敬重正法的觉者,他们过去曾住,现在也住,
他们亦将如此安住,此即诸佛的法则。
“是故,若人欲求自我利益、渴望崇高成就,
便应恭敬正法,忆念诸佛的教诫。”
‘‘Ye ca atītā sambuddhā, ye ca buddhā anāgatā; Yo cetarahi sambuddho, bahūnaṃ sokanāsano. ‘‘Sabbe saddhammagaruno, vihaṃsu viharanti ca; Tathāpi viharissanti, esā buddhāna dhammatā. ‘‘Tasmā hi attakāmena , mahattamabhikaṅkhatā; Saddhammo garukātabbo, saraṃ buddhāna sāsana’’nti.
3. 梵天提婆经
3. Brahmadevasuttaṃ
174如是我闻:一时,世尊住在舍卫城(Sāvatthī)的祇树给孤独园。那时,有位婆罗门女,她的儿子名梵天提婆(Brahmadeva),于世尊座前从在家出家,过着无家的生活。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarissā brāhmaṇiyā brahmadevo nāma putto bhagavato santike agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti.
那时,梵天提婆尊者独居远离,不放逸,勇猛精进,心意坚定,不久便于此现法中,以自慧证得了那无上梵行的究竟——正是良家子弟从在家而出家所追求的目标。他彻知:“生已尽,梵行已立,应作已作,不受后有。”梵天提婆尊者成为了一位阿拉汉。
Atha kho āyasmā brahmadevo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘‘Khīṇā jāti , vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā brahmadevo arahataṃ ahosi.
那时,梵天提婆尊者在午前时分,着下裳,持钵与衣,进入舍卫城托钵乞食。当他在舍卫城中次第乞食时,来到了自己母亲的住处。当时,梵天提婆尊者的母亲——那位婆罗门女,正持续地向梵天神献供。这时,娑婆主梵天神心中思惟:“梵天提婆尊者的母亲,那婆罗门女,一直持续地向梵天神献供。我何不前往她那里,令她心生警醒呢?”于是,娑婆主梵天神犹如力士屈伸手臂,从梵天界消失,出现在梵天提婆尊者母亲的住处。随后,娑婆主梵天神立于空中,以偈颂对梵天提婆尊者的母亲——那位婆罗门女说:
Atha kho āyasmā brahmadevo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena sakamātu nivesanaṃ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmato brahmadevassa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiṃ niccaṃ paggaṇhāti . Atha kho brahmuno sahampatissa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho āyasmato brahmadevassa mātā brāhmaṇī brahmuno āhutiṃ niccaṃ paggaṇhāti. Yaṃnūnāhaṃ taṃ upasaṅkamitvā saṃvejeyya’’nti. Atha kho brahmā sahampati – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – brahmaloke antarahito āyasmato brahmadevassa mātu nivesane pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati vehāsaṃ ṭhito āyasmato brahmadevassa mātaraṃ brāhmaṇiṃ gāthāya ajjhabhāsi –
“婆罗门女,梵天世界远在彼方,
你恒常为之献供的那个,
婆罗门女,梵天的食粮并非如此,
你不知梵天之道,为何还在那里念念有词?
“婆罗门女,这位正是你的梵天提婆,
他已无依着,超越诸天神境界;
他一无所有,身为比丘,不养育他人,
他正是那位入你家乞食的人。
“他堪受供养,通达明智,已善修治其心
他堪受人天供养
他已断除诸恶,不为尘垢所染,
依乞食而活,内心清凉寂静。
“他既无未来的牵挂,也无过去的留恋,
他宁静无烟,无忧无盼;
于一切颤栗与不动的众生,他已舍下棍杖,
请他受用你的供奉——这无上的施食。
“他已摧破军阵,心得寂静,
如调伏的龙象,安稳而行,无有渴爱;
比丘具足善戒,心善解脱。
愿他受用你所供养的最上施食。
“你对他净信坚固,不动不摇,
请将布施奠立于应受供养者之上;
应行福德,这将带来未来的安乐。
婆罗门女,你见到了渡越暴流的牟尼,”
“对他生起不动摇的净信,
她将供养施与了堪受供养者;
她造作了能带来未来安乐的福德,
婆罗门女,见到已渡越暴流的牟尼。”
‘‘Dūre ito brāhmaṇi brahmaloko, Yassāhutiṃ paggaṇhāsi niccaṃ; Netādiso brāhmaṇi brahmabhakkho, Kiṃ jappasi brahmapathaṃ ajānaṃ . ‘‘Eso hi te brāhmaṇi brahmadevo, Nirūpadhiko atidevapatto; Akiñcano bhikkhu anaññaposī, Yo te so piṇḍāya gharaṃ paviṭṭho. ‘‘Āhuneyyo vedagu bhāvitatto, Narānaṃ devānañca dakkhiṇeyyo; Bāhitvā pāpāni anūpalitto, Ghāsesanaṃ iriyati sītibhūto. ‘‘Na tassa pacchā na puratthamatthi, Santo vidhūmo anigho nirāso; Nikkhittadaṇḍo tasathāvaresu, So tyāhutiṃ bhuñjatu aggapiṇḍaṃ. ‘‘Visenibhūto upasantacitto, Nāgova danto carati anejo; Bhikkhu susīlo suvimuttacitto, So tyāhutiṃ bhuñjatu aggapiṇḍaṃ. ‘‘Tasmiṃ pasannā avikampamānā, Patiṭṭhapehi dakkhiṇaṃ dakkhiṇeyye; Karohi puññaṃ sukhamāyatikaṃ, Disvā muniṃ brāhmaṇi oghatiṇṇa’’nti. ‘‘Tasmiṃ pasannā avikampamānā, Patiṭṭhapesi dakkhiṇaṃ dakkhiṇeyye; Akāsi puññaṃ sukhamāyatikaṃ, Disvā muniṃ brāhmaṇī oghatiṇṇa’’nti.
4. 巴咖梵天经
4. Bakabrahmasuttaṃ
175如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,婆迦梵天神生起这样的邪见:“这是恒常的,这是坚固的,这是永久的,这是圆满的,这是不灭坏之法;因为此法不生、不老、不死、不灭、不再生。除此以外,再也没有其他更高的出离了。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bakassa brahmuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti – ‘‘idaṃ niccaṃ, idaṃ dhuvaṃ, idaṃ sassataṃ, idaṃ kevalaṃ, idaṃ acavanadhammaṃ, idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, ito ca panaññaṃ uttariṃ nissaraṇaṃ natthī’’ti.
那时,世尊以自心了知婆迦梵天神的心念,恰如力士弯曲或伸直手臂一般,从祇园(Jetavana)消失,出现于彼梵天界。婆迦梵天神远远望见世尊走来,见已,便对世尊说:“来吧,尊者!欢迎您,尊者!尊者能来此处,真是久违了。尊者,此为常,此为坚固,此为永恒,此为圆满,此为不坏灭之法;于此,既无生,无老,无死,无消逝,亦无再生。而且,除此之外,更无更高的出离。”
Atha kho bhagavā bakassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – jetavane antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Addasā kho bako brahmā bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ehi kho mārisa, svāgataṃ te, mārisa! Cirassaṃ kho mārisa! Imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Idañhi, mārisa, niccaṃ, idaṃ dhuvaṃ, idaṃ sassataṃ, idaṃ kevalaṃ, idaṃ acavanadhammaṃ, idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati. Ito ca panaññaṃ uttari nissaraṇaṃ natthī’’ti.
世尊听了这话,便对婆迦梵天神说道:“婆迦梵天神真是陷于无明之中!婆迦梵天神真是陷于无明之中!本是无常,他却说是恒常;本不坚固,他却说是坚固;本非永久,他却说是永久;本不圆满,他却说是圆满;本是坏灭之法,他却说是不坏灭之法。再者,对于那有生、老、死、消逝、转生之处,他竟如此宣称:‘这不生、不老、不死、不消逝、不转生。’明明有另一更高的出离,他却说‘没有另外的、更高的出离’。”
Evaṃ vutte, bhagavā bakaṃ brahmānaṃ etadavoca – ‘‘avijjāgato vata, bho, bako brahmā; avijjāgato vata, bho, bako brahmā. Yatra hi nāma aniccaṃyeva samānaṃ niccanti vakkhati, adhuvaṃyeva samānaṃ dhuvanti vakkhati, asassataṃyeva samānaṃ sassatanti vakkhati, akevalaṃyeva samānaṃ kevalanti vakkhati, cavanadhammaṃyeva samānaṃ acavanadhammanti vakkhati. Yattha ca pana jāyati ca jīyati ca mīyati ca cavati ca upapajjati ca, tañca tathā vakkhati – ‘idañhi na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati’. Santañca panaññaṃ uttari nissaraṇaṃ, ‘natthaññaṃ uttari nissaraṇa’nti vakkhatī’’ti.
“乔达摩(Gotama)啊,我等七十二功德成就者,
自在威力者,已超越生与老;
极智者,这便是最后的梵天投生。
种种人对我们渴仰祈求。”
“这寿命实为短暂,并非长久。
婆迦,你所认为的长寿,
“我是见无限者,我是世尊。
我已超越生、老与忧苦。
我往昔的誓愿与戒行是什么?
请您为我开示,令我得以了知。”
“你曾施予众人饮水,
在他们焦渴、炎热、疲惫之时;
那便是你往昔的戒行与誓愿。
我犹如从沉睡中醒来,忆起了它。
“于伊尼河岸被捉住的人们,
你曾解救那位正被带走的受困者;
那是你往昔的誓愿与戒行;
犹如从沉睡中醒来,我忆起了这些往事。
“那艘在恒河(Gaṅgā)水流中被抓住的船,
凶暴的那伽,贪求着人间的众生;
你以强力强行将他们解救,
那便是你往昔的誓愿与戒行。
犹如从沉睡中醒来,我忆念起。
“我曾是你的随从迦波,
我曾以为,你这持守誓愿者,是正觉者;
你往昔的誓愿与戒行,
犹如刚从睡梦中醒来的人,我忆念得清清楚楚。”
“你确实了知我此寿命,
其余的你也了知,因为你是佛陀;
你那辉煌的威光,
正照耀着这梵天界。”
‘‘Dvāsattati gotama puññakammā, Vasavattino jātijaraṃ atītā; Ayamantimā vedagū brahmupapatti, Asmābhijappanti janā anekā’’ti. ‘‘Appañhi etaṃ na hi dīghamāyu, Yaṃ tvaṃ baka maññasi dīghamāyuṃ; ‘‘Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, Āyuṃ pajānāmi tavāhaṃ brahme’’ti. ‘‘Anantadassī bhagavāhamasmi, Jātijaraṃ sokamupātivatto; Kiṃ me purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, Ācikkha me taṃ yamahaṃ vijaññā’’ti. ‘‘Yaṃ tvaṃ apāyesi bahū manusse, Pipāsite ghammani samparete; Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, Suttappabuddhova anussarāmi. ‘‘Yaṃ eṇikūlasmiṃ janaṃ gahītaṃ, Amocayī gayhakaṃ nīyamānaṃ; Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, Suttappabuddhova anussarāmi. ‘‘Gaṅgāya sotasmiṃ gahītanāvaṃ, Luddena nāgena manussakamyā; Pamocayittha balasā pasayha, Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, Suttappabuddhova anussarāmi. ‘‘Kappo ca te baddhacaro ahosiṃ, Sambuddhimantaṃ vatinaṃ amaññi; Taṃ te purāṇaṃ vatasīlavattaṃ, Suttappabuddhova anussarāmī’’ti. ‘‘Addhā pajānāsi mametamāyuṃ, Aññepi jānāsi tathā hi buddho; Tathā hi tyāyaṃ jalitānubhāvo, Obhāsayaṃ tiṭṭhati brahmaloka’’nti.
5. 某梵天经
5. Aññatarabrahmasuttaṃ
176舍卫城为缘起。 那时,某位梵天神心中生起了这样邪恶的见解: “没有哪个沙门或婆罗门能来到这里。” 世尊以心感知那位梵天神内心的想法后, 犹如力士屈伸臂顷……(中略)……出现在那个梵天界。 接着, 世尊在比那位梵天神更高的虚空中, 结跏趺坐, 入于火界定。
Sāvatthinidānaṃ . Tena kho pana samayena aññatarassa brahmuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti – ‘‘natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo idha āgaccheyyā’’ti. Atha kho bhagavā tassa brahmuno cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Atha kho bhagavā tassa brahmuno upari vehāsaṃ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṃ samāpajjitvā.
那时,具寿大目犍连尊者(Mahāmoggallāna)心想:“世尊此刻在何处安住呢?”具寿大目犍连尊者以清净、超越凡夫的天眼,望见世尊正在那位梵天神之上的虚空中,结跏趺坐,入于火界定。见后,他犹如一位力士将弯曲的手臂伸直,或将伸直的手臂弯曲一般迅捷,从祇树给孤独园消失,现于那梵天界中。随即,具寿大目犍连尊者面向东方,于那位梵天神之上的虚空结跏趺坐,入于火界定,其位次略低于世尊。
Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi – ‘‘kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharatī’’ti? Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena tassa brahmuno upari vehāsaṃ pallaṅkena nisinnaṃ tejodhātuṃ samāpannaṃ. Disvāna – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – jetavane antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno puratthimaṃ disaṃ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṃ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṃ samāpajjitvā nīcataraṃ bhagavato.
那时,具寿大迦叶尊者(Mahākassapa)心中思惟:“世尊现今于何处安住?”具寿大迦叶尊者以天眼观见世尊……(中略)……见已,譬如力士屈伸臂顷,从祇树给孤独园消失,于梵天界出现。随后,具寿大迦叶尊者面向南方,于彼梵天神之上的虚空中结跏趺坐,入火界定,安坐于世尊稍低之处。
Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi – ‘‘kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharatī’’ti? Addasā kho āyasmā mahākassapo bhagavantaṃ dibbena cakkhunā…pe… disvāna – seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… evameva – jetavane antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahākassapo dakkhiṇaṃ disaṃ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṃ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṃ samāpajjitvā nīcataraṃ bhagavato.
那时,具寿玛哈咖毕那尊者(Mahākappina)心中思惟:“世尊现今于何处安住?”具寿玛哈咖毕那尊者以天眼观见世尊……(中略)……入于火界定。见已,譬如力士屈伸臂顷,从祇树给孤独园消失,于梵天界出现。随后,具寿玛哈咖毕那尊者面向西方,于彼梵天神之上的虚空中结跏趺坐,入火界定,安坐于世尊稍低之处。
Atha kho āyasmato mahākappinassa etadahosi – ‘‘kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharatī’’ti? Addasā kho āyasmā mahākappino bhagavantaṃ dibbena cakkhunā…pe… tejodhātuṃ samāpannaṃ. Disvāna – seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… evameva – jetavane antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā mahākappino pacchimaṃ disaṃ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṃ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṃ samāpajjitvā nīcataraṃ bhagavato.
那时,具寿阿那律尊者(Anuruddha)心中思惟:“世尊现今于何处安住?”具寿阿那律尊者……(中略)……入于火界定。见已,譬如力士屈伸臂顷,于梵天界出现。随后,具寿阿那律尊者面向北方,于彼梵天神之上的虚空中结跏趺坐,入火界定,安坐于世尊稍低之处。
Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi – ‘‘kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharatī’’ti? Addasā kho āyasmā anuruddho…pe… tejodhātuṃ samāpannaṃ. Disvāna – seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Atha kho āyasmā anuruddho uttaraṃ disaṃ nissāya tassa brahmuno upari vehāsaṃ pallaṅkena nisīdi tejodhātuṃ samāpajjitvā nīcataraṃ bhagavato.
那时,尊者大目犍连以偈颂对那位梵天神说:
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ brahmānaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
“朋友,你过去所持的那个见解,如今还在吗?”
你可看见那超越梵天界的辉耀?
“尊者,我过去所持的见解,如今已不是我的见解了。”
我见到了那超越梵天界的光辉;
那么,我今日又怎会说“我是恒常的,是永恒的”呢?
‘‘Ajjāpi te āvuso sā diṭṭhi, yā te diṭṭhi pure ahu; Passasi vītivattantaṃ, brahmaloke pabhassara’’nti. ‘‘Na me mārisa sā diṭṭhi, yā me diṭṭhi pure ahu; Passāmi vītivattantaṃ, brahmaloke pabhassaraṃ; Svāhaṃ ajja kathaṃ vajjaṃ, ahaṃ niccomhi sassato’’ti.
其时,世尊令那位梵天神生起敬畏心之后,犹如一位强壮的人弯曲伸展的手臂,或将弯曲的手臂伸展一样,就这样从梵天界消失,出现在祇园。其时,那位梵天神便召唤身边的一位梵天神眷属:“来吧,仁者,前往具寿大目犍连尊者之处;到后,请对具寿大目犍连这样说:‘目犍连尊者(Moggallāna),可还有其他世尊的弟子,也像目犍连尊者、迦叶尊者(Kassapa)、咖毕那尊者(Kappina)和阿那律尊者那样,有大神通、大威德吗?’”“是的,尊者。”那位梵天神眷属应声后,便前往具寿大目犍连尊者之处;到了之后,对具寿大目犍连说:“目犍连尊者,可还有其他世尊的弟子,也像目犍连尊者、迦叶尊者、咖毕那尊者和阿那律尊者那样,有大神通、大威德吗?”其时,具寿大目犍连便以偈颂回答那位梵天神眷属——
Atha kho bhagavā taṃ brahmānaṃ saṃvejetvā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya evameva – tasmiṃ brahmaloke antarahito jetavane pāturahosi. Atha kho so brahmā aññataraṃ brahmapārisajjaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, mārisa, yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ evaṃ vadehi – ‘atthi nu kho, mārisa moggallāna, aññepi tassa bhagavato sāvakā evaṃmahiddhikā evaṃmahānubhāvā ; seyyathāpi bhavaṃ moggallāno kassapo kappino anuruddho’’’ti? ‘‘Evaṃ, mārisā’’ti kho so brahmapārisajjo tassa brahmuno paṭissutvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca – ‘‘atthi nu kho, mārisa moggallāna, aññepi tassa bhagavato sāvakā evaṃmahiddhikā evaṃmahānubhāvā; seyyathāpi bhavaṃ moggallāno kassapo kappino anuruddho’’ti? Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ brahmapārisajjaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
“三明具足者、神通成就者、善知他心者;
诸漏已尽的阿拉汉,是佛陀的众多声闻弟子。”
‘‘Tevijjā iddhipattā ca, cetopariyāyakovidā; Khīṇāsavā arahanto, bahū buddhassa sāvakā’’ti.
那时,那位梵众天听了尊者大目犍连的话,欢喜赞同之后,就走到那位梵天神那里。到了以后,他对那位梵天神这样说:“贤友,尊者大目犍连这样说——”
Atha kho so brahmapārisajjo āyasmato mahāmoggallānassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā yena so brahmā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ brahmānaṃ etadavoca – ‘‘āyasmā mārisa, mahāmoggallāno evamāha –
“三明具足者、神通成就者、善知他心者;
诸漏已尽的阿拉汉,是佛陀的众多声闻弟子。”
‘‘Tevijjā iddhipattā ca, cetopariyāyakovidā; Khīṇāsavā arahanto, bahū buddhassa sāvakā’’ti.
那位梵天神随从说了这番话。那位梵天神满心欢喜,随喜了梵天神随从的话。
Idamavoca so brahmapārisajjo. Attamano ca so brahmā tassa brahmapārisajjassa bhāsitaṃ abhinandīti.
6. 梵天界经
6. Brahmalokasuttaṃ
177舍卫城因缘。那时,世尊正在白昼的静修中独处。这时候,独处梵天神善梵和独处梵天神净居来到世尊这里,到后各自傍着一根门柱站立。接着,独处梵天神善梵对独处梵天神净居这样说:“善友,此刻不是拜见世尊的时候,世尊正在白昼的静修中独处。有一个梵天界富足繁荣,住在那里的梵天神却过着放逸的生活。善友,我们去那个梵天界吧,到那里之后,让那位梵天神生起警觉。”
“好的,善友。”独处梵天神净居回答独处梵天神善梵。
Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā paccekaṃ dvārabāhaṃ upanissāya aṭṭhaṃsu. Atha kho subrahmā paccekabrahmā suddhāvāsaṃ paccekabrahmānaṃ etadavoca – ‘‘akālo kho tāva, mārisa, bhagavantaṃ payirupāsituṃ; divāvihāragato bhagavā paṭisallīno ca. Asuko ca brahmaloko iddho ceva phīto ca, brahmā ca tatra pamādavihāraṃ viharati. Āyāma, mārisa, yena so brahmaloko tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā taṃ brahmānaṃ saṃvejeyyāmā’’ti. ‘‘Evaṃ , mārisā’’ti kho suddhāvāso paccekabrahmā subrahmuno paccekabrahmuno paccassosi.
那时,善独梵天神与净居独梵天神——犹如一位力士……正如此般——从世尊面前消失,出现在那个梵天界中。那位梵天神远远望见这两位梵天神正走过来。见后,他便对那两位梵天神说道:“两位尊者,你们从何处来?”
“尊者,我们是从彼世尊、阿拉汉、正自觉者身边而来。尊者,您是否也应前去侍奉彼世尊、阿拉汉、正自觉者呢?”
Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā – seyyathāpi nāma balavā puriso…pe… evameva – bhagavato purato antarahitā tasmiṃ brahmaloke pāturahesuṃ. Addasā kho so brahmā te brahmāno dūratova āgacchante. Disvāna te brahmāno etadavoca – ‘‘handa kuto nu tumhe, mārisā, āgacchathā’’ti? ‘‘Āgatā kho mayaṃ, mārisa, amha tassa bhagavato santikā arahato sammāsambuddhassa. Gaccheyyāsi pana tvaṃ, mārisa, tassa bhagavato upaṭṭhānaṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti?
听了此言,那位梵天神不愿接受劝告,便化现出千个化身,对善梵独处梵天神说:“贤者,你可见到我这般神通威力了吗?”
“贤者,我见到了。”
“贤者,我既有如此神通、如此威力,又何需去侍奉其他比我更殊胜的沙门或婆罗门呢?”
Evaṃ vutto kho so brahmā taṃ vacanaṃ anadhivāsento sahassakkhattuṃ attānaṃ abhinimminitvā subrahmānaṃ paccekabrahmānaṃ etadavoca – ‘‘passasi me no tvaṃ, mārisa, evarūpaṃ iddhānubhāva’’nti? ‘‘Passāmi kho tyāhaṃ, mārisa, evarūpaṃ iddhānubhāva’’nti. ‘‘So khvāhaṃ, mārisa, evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo kassa aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā upaṭṭhānaṃ gamissāmī’’ti?
其时,善梵独处梵天神化现两千化身,对那位梵天神说:“贤者,你可见到我这般神通威力了吗?”
“贤者,我见到了。”
“贤者,彼世尊的神通与威力,比你和我都更为殊胜。贤者,你应去侍奉彼世尊、阿拉汉、正自觉者才对啊。”其时,那位梵天神以偈颂对善梵独处梵天神说:
Atha kho subrahmā paccekabrahmā dvisahassakkhattuṃ attānaṃ abhinimminitvā taṃ brahmānaṃ etadavoca – ‘‘passasi me no tvaṃ, mārisa, evarūpaṃ iddhānubhāva’’nti? ‘‘Passāmi kho tyāhaṃ, mārisa, evarūpaṃ iddhānubhāva’’nti. ‘‘Tayā ca kho, mārisa, mayā ca sveva bhagavā mahiddhikataro ceva mahānubhāvataro ca. Gaccheyyāsi tvaṃ, mārisa, tassa bhagavato upaṭṭhānaṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti? Atha kho so brahmā subrahmānaṃ paccekabrahmānaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
“三只金翅鸟、四只天鹅,
母虎、五百位禅修者;
梵天神啊,你的这座宫殿正闪耀光芒,
照亮了北方的方向。”
“纵使你的这座宫殿如此熠熠生辉,
将北方的方向映照通明;
然而,智者见色中存有躁动,恒常颤动,
因此,有慧者不耽著于色。”
‘‘Tayo supaṇṇā caturo ca haṃsā, Byagghīnisā pañcasatā ca jhāyino; Tayidaṃ vimānaṃ jalate ca brahme, Obhāsayaṃ uttarassaṃ disāya’’nti. ‘‘Kiñcāpi te taṃ jalate vimānaṃ, Obhāsayaṃ uttarassaṃ disāyaṃ; Rūpe raṇaṃ disvā sadā pavedhitaṃ, Tasmā na rūpe ramatī sumedho’’ti.
那时,善梵天神与净居梵天神这两位独处梵天神,令那位梵天神心生警醒后,便当即消失于彼处。后来,那位梵天神前去亲近世尊——阿拉汉、正自觉者。
Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā taṃ brahmānaṃ saṃvejetvā tatthevantaradhāyiṃsu . Agamāsi ca kho so brahmā aparena samayena bhagavato upaṭṭhānaṃ arahato sammāsambuddhassāti.
7. 果咖离咖经
7. Kokālikasuttaṃ
178在舍卫城。那时,世尊正在日中独处静坐。这时,善梵天神和净居梵天神两位独立梵天神来到世尊处,各自倚着门柱站立。于是,善梵天神独立梵天神以果咖离咖比丘(Kokālika)为缘,在世尊面前说出此偈:
Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā paccekaṃ dvārabāhaṃ nissāya aṭṭhaṃsu. Atha kho subrahmā paccekabrahmā kokālikaṃ bhikkhuṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
“试图测度不可测度者,智者岂会于此虚妄分别?
试图衡量那不可衡量者,我想,那只是被蒙蔽的凡夫罢了。”
‘‘Appameyyaṃ paminanto, kodha vidvā vikappaye; Appameyyaṃ pamāyinaṃ, nivutaṃ taṃ maññe puthujjana’’nti.
8. 咖塔摩达咖帝萨咖经
8. Katamodakatissasuttaṃ
179舍卫城因缘。那时,世尊正于日中独处静修。善梵天神与净居梵天神两位独处梵天神来到世尊前,到了之后,分立在门柱两旁。这时,净居梵天神就咖塔摩达咖帝萨咖比丘(Kaṭamodakatissaka),在世尊面前说出此偈:
Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā divāvihāragato hoti paṭisallīno. Atha kho subrahmā ca paccekabrahmā suddhāvāso ca paccekabrahmā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā paccekaṃ dvārabāhaṃ nissāya aṭṭhaṃsu. Atha kho suddhāvāso paccekabrahmā katamodakatissakaṃ bhikkhuṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
“试图测度不可测度者,智者岂会于此虚妄分别?
试图衡量那不可衡量之人,我想,他定是为黑暗所蔽的愚者。”
‘‘Appameyyaṃ paminanto, kodha vidvā vikappaye; Appameyyaṃ pamāyinaṃ, nivutaṃ taṃ maññe akissava’’nti.
9. 都路梵天经
9. Turūbrahmasuttaṃ
180舍卫城因缘。那时,果咖离咖比丘生了重病,痛苦难忍,病情沉重。独一梵天神都路在深夜时分,以殊胜的容貌照亮整座祇园,来到果咖离咖比丘跟前,立于空中,对他说:“果咖离咖,请对舍利弗(Sāriputta)与目犍连生起净信吧,舍利弗与目犍连是良善贤德者。”
“你是哪位,朋友?”
“我是都路独一梵天神。”
“朋友,世尊不是授记你为不来者吗?既然如此,你为何还会来到这里?你看,你此番犯下了多大的过失!”
Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena kokāliko bhikkhu ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho turū paccekabrahmā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena kokāliko bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṃ ṭhito kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā sāriputtamoggallānā’’ti. ‘‘Kosi tvaṃ, āvuso’’ti? ‘‘Ahaṃ turū paccekabrahmā’’ti. ‘‘Nanu tvaṃ, āvuso, bhagavatā anāgāmī byākato, atha kiñcarahi idhāgato? Passa, yāvañca te idaṃ aparaddha’’nti.
“人一出生,口中便生起一把斧头;
愚人出口恶言,即如持斧自伤。
“若有称赞应受谴责之人,
或是责难应受称赞之人;
他以口积集罪过,
因这罪过,他不得安乐。
“这等过失微不足道,
在骰局中输掉财富;
纵使输尽一切所有,连带自身,
这才真正是更大的厄难。
若有人对诸善逝生起嗔怒心。
“百千尼罗浮陀,
及三十六与五阿浮陀;
凡呵责圣者之人,便趋入地狱,
将言语与心意导向邪恶。”
‘‘Purisassa hi jātassa, kuṭhārī jāyate mukhe; Yāya chindati attānaṃ, bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ. ‘‘Yo nindiyaṃ pasaṃsati, Taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo; Vicināti mukhena so kaliṃ, Kalinā tena sukhaṃ na vindati. ‘‘Appamattako ayaṃ kali, Yo akkhesu dhanaparājayo; Sabbassāpi sahāpi attanā, Ayameva mahantataro kali; Yo sugatesu manaṃ padosaye. ‘‘Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, Chattiṃsati pañca ca abbudāni; Yamariyagarahī nirayaṃ upeti, Vācaṃ manañca paṇidhāya pāpaka’’nti.
10. 果咖离咖经
10. Kokālikasuttaṃ
181舍卫城因缘。那时,果咖离咖比丘来到世尊跟前,礼敬世尊后,坐于一旁。坐在一旁的果咖离咖比丘对世尊这样说:“尊者,舍利弗与目犍连是恶欲之人,已被邪恶的欲望所制伏。”听闻此语,世尊对果咖离咖比丘这样说:“果咖离咖,不要这样说;果咖离咖,不要这样说。果咖离咖,应当对舍利弗与目犍连生起净信。舍利弗与目犍连是可爱、可敬的。”第二次,果咖离咖比丘又对世尊这样说:“尊者,虽然世尊是我所信赖与皈依的,但是尊者,舍利弗与目犍连确实是恶欲之人,已被邪恶的欲望所制伏。”第二次,世尊对果咖离咖比丘这样说:“果咖离咖,不要这样说;果咖离咖,不要这样说。果咖离咖,应当对舍利弗与目犍连生起净信。舍利弗与目犍连是可爱、可敬的。”第三次,果咖离咖比丘再对世尊这样说:“尊者,虽然世尊是我所信赖与皈依的,但是尊者,舍利弗与目犍连确实是恶欲之人,已被邪恶的欲望所制伏。”第三次,世尊对果咖离咖比丘这样说:“果咖离咖,不要这样说;果咖离咖,不要这样说。果咖离咖,应当对舍利弗与目犍连生起净信。舍利弗与目犍连是可爱、可敬的。”
Sāvatthinidānaṃ . Atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘pāpicchā, bhante, sāriputtamoggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā’’ti. Evaṃ vutte, bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘mā hevaṃ, kokālika, avaca; mā hevaṃ, kokālika, avaca. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā sāriputtamoggallānā’’ti. Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiñcāpi me, bhante, bhagavā saddhāyiko paccayiko; atha kho pāpicchāva bhante, sāriputtamoggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā’’ti. Dutiyampi kho bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘mā hevaṃ, kokālika, avaca; mā hevaṃ, kokālika, avaca. Pasādehi, kokālika, sāriputtamoggallānesu cittaṃ. Pesalā sāriputtamoggallānā’’ti. Tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiñcāpi…pe… icchānaṃ vasaṃ gatā’’ti. Tatiyampi kho bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘mā hevaṃ…pe… pesalā sāriputtamoggallānā’’ti.
那时,果咖离咖比丘从座而起,向世尊顶礼、右绕后离去。离去后不久,他全身便长满了芥子般大小的疮。这些疮由芥子大小变为绿豆大小,由绿豆大小变为鹰嘴豆大小,由鹰嘴豆大小变为枣核大小,由枣核大小变为枣子大小,由枣子大小变为余甘子大小,由余甘子大小变为未熟的木苹果大小,再由未熟的木苹果大小变为木苹果大小,随即迸裂,流出脓血。接着,果咖离咖比丘便因那场病而命终。命终后,由于对舍利弗与大目犍连心生嗔忿,他投生到莲华地狱。
Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi pīḷakāhi sabbo kāyo phuṭo ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṃ, muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuṃ, kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṃ, kolaṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṃ, kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṃ, āmalakamattiyo hutvā beluvasalāṭukamattiyo ahesuṃ, beluvasalāṭukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuṃ, billamattiyo hutvā pabhijjiṃsu. Pubbañca lohitañca pagghariṃsu. Atha kho kokāliko bhikkhu teneva ābādhena kālamakāsi . Kālaṅkato ca kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapajji sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā.
那时,夜分已深,娑婆主梵天神以其绝妙容光照亮了整座祇树给孤独园,来到世尊面前,顶礼后,立于一旁。站在一旁的娑婆主梵天神对世尊这样说:“尊者,果咖离咖比丘已命终。尊者,果咖离咖比丘命终后,因对舍利弗与大目犍连心生嗔忿,投生到了莲华地狱。”娑婆主梵天神如此说毕,顶礼世尊、右绕,即于其处消失。
Atha kho brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā’’ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.
当夜过后,世尊便将此事告诉比丘们:“比丘们,昨夜深夜,娑婆主梵天神以其绝妙的容光遍照整座祇树给孤独园后,来到我面前。他向我行礼,立于一旁。比丘们,立于一旁的娑婆主梵天神对我这样说:‘尊者,果咖离咖比丘已命终。尊者,果咖离咖比丘身坏命终后,因对舍利弗与大目犍连两位尊者心生瞋恨,而投生于莲华地狱。’比丘们,娑婆主梵天神说了这些话,说完后向我行礼、右绕三匝,便在那里消失了。”
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ brahmā sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, brahmā sahampati maṃ etadavoca – ‘kokāliko, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Kālaṅkato ca, bhante, kokāliko bhikkhu padumaṃ nirayaṃ upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā’ti. Idamavoca, bhikkhave , brahmā sahampati, idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī’’ti.
听到这话后,一位比丘问世尊:“尊者,在莲花地狱中的寿命有多长呢?”
“比丘,莲花地狱中的寿命极其漫长,那不是轻易能计算的,无法用多少年、多少百年、多少千年乃至多少十万年来衡量。”
“那么,尊者,可否作一个譬喻呢?”
“比丘,可以的。”世尊说。
Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kīvadīghaṃ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇa’’nti? ‘‘Dīghaṃ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṃ. Taṃ na sukaraṃ saṅkhātuṃ – ettakāni vassāni iti vā, ettakāni vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vā’’ti. ‘‘Sakkā pana, bhante, upamaṃ kātu’’nti? ‘‘Sakkā , bhikkhū’’ti bhagavā avoca –
“比丘,就好比一辆装满芝麻的憍萨罗国(Kosala)产运芝麻车,容量为二十伽梨。有一个人每一百年过后,便从其中取出一粒芝麻。比丘,用这种方法,那辆装了二十伽梨芝麻的憍萨罗国运芝麻车,会更快地被取尽、耗光,然而一个阿部多地狱的刑期却还未完。比丘,二十个阿部多地狱,相当于一个尼罗部多地狱。比丘,二十个尼罗部多地狱,相当于一个阿波波地狱。比丘,二十个阿波波地狱,相当于一个阿吒吒地狱。比丘,二十个阿吒吒地狱,相当于一个阿呵呵地狱。比丘,二十个阿呵呵地狱,相当于一个古木多地狱。比丘,二十个古木多地狱,相当于一个索犍提迦地狱。比丘,二十个索犍提迦地狱,相当于一个优钵罗地狱。比丘,二十个优钵罗地狱,相当于一个分陀利迦地狱。比丘,二十个分陀利迦地狱,相当于一个莲花地狱。比丘,果咖离咖比丘正是因为对舍利弗和大目犍连两位尊者心生瞋恨,才投生到了莲花地狱。”这是世尊所说。善逝如此说完后,大导师更进而说了以下偈颂:
‘‘Seyyathāpi, bhikkhu vīsatikhāriko kosalako tilavāho. Tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṃ tilaṃ uddhareyya; khippataraṃ kho so, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudanirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalanirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalā nirayā, evameko puṇḍariko nirayo. Seyyathāpi , bhikkhu, vīsati puṇḍarikā nirayā, evameko padumo nirayo. Padume pana, bhikkhu, niraye kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā’’ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
“人一出生,
口中便生起一把斧头;
愚者以它砍伤自己,
愚人口出恶言,
“称赞应受呵责的,
或是责难应受称赞之人;
他以口积集罪过,
因这罪过,他不得安乐。
“这损失原属微细,
在骰局中输掉财富;
纵使输尽一切所有,连带自身,
这才是更大的厄运。
对诸善逝心生恶意。
百千尼罗浮陀之寿命,
三十六与五阿浮陀;
凡呵责圣者之人,便趋入地狱,
将言语与心意导向邪恶。”
‘‘Purisassa hi jātassa, Kuṭhārī jāyate mukhe; Yāya chindati attānaṃ, Bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ. ‘‘Yo nindiyaṃ pasaṃsati, Taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo; Vicināti mukhena so kaliṃ, Kalinā tena sukhaṃ na vindati. ‘‘Appamattako ayaṃ kali, Yo akkhesu dhanaparājayo; Sabbassāpi sahāpi attanā, Ayameva mahantaro kali; Yo sugatesu manaṃ padosaye. Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, Chattiṃsati pañca ca abbudāni; Yamariyagarahī nirayaṃ upeti, Vācaṃ manañca paṇidhāya pāpaka’’nti.
劝请、恭敬与梵天提婆,
婆迦梵天神及另一种见;
放逸者瞿迦离、帝萨,
度卢梵天神,以及另一个果咖离咖。
Āyācanaṃ gāravo brahmadevo, Bako ca brahmā aparā ca diṭṭhi; Pamādakokālikatissako ca, Turū ca brahmā aparo ca kokālikoti.