5. 比丘尼相应
5. Bhikkhunīsaṃyuttaṃ
1. 阿腊毗经
1. Āḷavikāsuttaṃ
162如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,阿腊毗比丘尼于清晨著衣,持衣钵,入舍卫城乞食。她在舍卫城乞食后,食毕归来,为求独处而前往盲林。这时,魔波旬想要使阿腊毗比丘尼生起怖畏、惊慌、身毛竖立,令她远离独处,便来到她面前。到后,以偈颂对阿腊毗比丘尼说:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āḷavikā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṃ tenupasaṅkami vivekatthinī. Atha kho māro pāpimā āḷavikāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo vivekamhā cāvetukāmo yena āḷavikā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āḷavikaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi –
‘‘Natthi nissaraṇaṃ loke, kiṃ vivekena kāhasi; Bhuñjassu kāmaratiyo, māhu pacchānutāpinī’’ti.
这时,阿罗毗咖比丘尼心想:“这对我宣说偈颂的,是人还是非人呢?”接着她又心想:“这是魔罗波旬,他想让我生起恐惧、惊慌、身毛竖立,想让我退失远离,所以对我说偈颂。”于是,阿罗毗咖比丘尼认出“这是魔罗波旬”,便以偈颂回应魔罗波旬:
Atha kho āḷavikāya bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘ko nu khvāyaṃ manusso vā amanusso vā gāthaṃ bhāsatī’’ti? Atha kho āḷavikāya bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘māro kho ayaṃ pāpimā mama bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo vivekamhā cāvetukāmo gāthaṃ bhāsatī’’ti. Atha kho āḷavikā bhikkhunī ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi paccabhāsi –
世间有出离,我以智慧善通达;
“放逸者的亲属波旬,你了知不到那种境界。”
诸欲如刀剑与长矛,诸蕴便是砧板;
你所说的欲乐,于我而言,已不再令我欢喜。”
‘‘Atthi nissaraṇaṃ loke, paññāya me suphussitaṃ ; Pamattabandhu pāpima, na tvaṃ jānāsi taṃ padaṃ. ‘‘Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṃ adhikuṭṭanā; Yaṃ tvaṃ kāmaratiṃ brūsi, arati mayha sā ahū’’ti.
那时,魔罗波旬心想:“阿罗毗咖比丘尼认出我来。”便痛苦、沮丧,就地消失不见。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ āḷavikā bhikkhunī’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
2. 索摩经
2. Somāsuttaṃ
163舍卫城因缘。一时,索玛比丘尼于午前时分,着下衣,持钵与衣,入舍卫城乞食。在舍卫城次第乞食后,食毕,从乞食处返回,为作日间静修,便往盲林。深入盲林后,于某棵树下安坐度过日间。那时,魔波旬欲令索玛比丘尼生起怖畏、恐惧、汗毛直竖,想使她退失定力,便来到索玛比丘尼所在处。来到后,以偈颂对索玛比丘尼说:
Sāvatthinidānaṃ . Atha kho somā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṃ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho māro pāpimā somāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena somā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā somaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi –
“那唯有诸仙所能证得、难以企及的境界,”
仅凭二指之慧,女人不可能证得此境。
‘‘Yaṃ taṃ isīhi pattabbaṃ, ṭhānaṃ durabhisambhavaṃ; Na taṃ dvaṅgulapaññāya, sakkā pappotumitthiyā’’ti.
这时,索玛比丘尼心想:“这诵偈颂者,究竟是人还是非人?”接着她又想:“这是魔罗波旬,他想令我生起恐惧、慌乱、身毛竖立,想将我从定中拉出,因而诵此偈颂。”于是,索玛比丘尼知道“这是魔罗波旬”后,便以偈颂回应魔罗波旬:
Atha kho somāya bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘ko nu khvāyaṃ manusso vā amanusso vā gāthaṃ bhāsatī’’ti? Atha kho somāya bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘māro kho ayaṃ pāpimā mama bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṃ bhāsatī’’ti. Atha kho somā bhikkhunī ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi paccabhāsi –
是女人身,又有何碍?当心已善入定时,
当智慧现前,如理观法之时。
若有人心中还存有这样的念头:‘我是女人’或‘我是男人’,
或是任何‘我是什么’之想,那便是魔罗可以对他说话的对象。”
‘‘Itthibhāvo kiṃ kayirā, cittamhi susamāhite; Ñāṇamhi vattamānamhi, sammā dhammaṃ vipassato. ‘‘Yassa nūna siyā evaṃ, itthāhaṃ purisoti vā; Kiñci vā pana aññasmi , taṃ māro vattumarahatī’’ti.
这时,魔罗波旬心想:“索玛比丘尼识得我了!”于是痛苦、沮丧,当即于该处隐没。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ somā bhikkhunī’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
3. 翅舍瞿昙弥经 舍卫城缘起。
3. Kisāgotamīsuttaṃ
164舍卫城缘起。那时,翅舍瞿昙弥比丘尼于清晨时分,着下衣,持钵与衣,进入舍卫城乞食。她在舍卫城次第乞食后,用完斋饭,从乞食处返回,便前往盲林作日间安住。她深入盲林,于一棵树下坐着度过白昼。这时,魔罗波旬欲令翅舍瞿昙弥比丘尼生起恐惧、战栗、身毛竖立,欲令她退失定力,便来到翅舍瞿昙弥比丘尼跟前,以偈颂对她说:
Sāvatthinidānaṃ. Atha kho kisāgotamī bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṃ tenupasaṅkami , divāvihārāya. Andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho māro pāpimā kisāgotamiyā bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena kisāgotamī bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kisāgotamiṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi –
‘‘Kiṃ nu tvaṃ mataputtāva, ekamāsi rudammukhī; Vanamajjhagatā ekā, purisaṃ nu gavesasī’’ti.
这时,翅舍瞿昙弥比丘尼心想:“说此偈者,是人还是非人?”接着她又想:“这是魔罗波旬,他想令我生起恐惧、战栗、身毛竖立,想令我退失定力,故说此偈。”
Atha kho kisāgotamiyā bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘ko nu khvāyaṃ manusso vā amanusso vā gāthaṃ bhāsatī’’ti? Atha kho kisāgotamiyā bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘māro kho ayaṃ pāpimā mama bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṃ bhāsatī’’ti.
此时,翅舍瞿昙弥比丘尼了知“此是魔罗波旬”后,便以偈颂回答他:
Atha kho kisāgotamī bhikkhunī ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi paccabhāsi –
“我已彻底超越丧子之痛,与男人的纠葛也已彻底了断。”
一切处的喜乐已灭尽,黑暗之蕴已粉碎;
我已击溃死魔之军,住于无漏。
‘‘Accantaṃ mataputtāmhi, purisā etadantikā; Na socāmi na rodāmi, na taṃ bhāyāmi āvuso. ‘‘Sabbattha vihatā nandī, tamokkhandho padālito; Jetvāna maccuno senaṃ, viharāmi anāsavā’’ti.
那时,魔罗波旬心想:“翅舍瞿昙弥比丘尼认出我了。”他痛苦、沮丧,即于彼处消失。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ kisāgotamī bhikkhunī’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
第四 维嘉亚经
4. Vijayāsuttaṃ
165在舍卫城。那时,维嘉亚比丘尼于午前时分着衣……坐在一棵树下度日静坐。这时,魔罗波旬想要让维嘉亚比丘尼生起恐惧、战栗、毛骨悚然,想使她退失禅定,便接近维嘉亚比丘尼。接近后,以偈颂对维嘉亚比丘尼说:
Sāvatthinidānaṃ. Atha kho vijayā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā…pe… aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho māro pāpimā vijayāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena vijayā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vijayaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi –
你年轻貌美,我也正当青春年少;
来吧,姊妹,我们一同享受五种乐器合奏的妙音吧。
‘‘Daharā tvaṃ rūpavatī, ahañca daharo susu; Pañcaṅgikena turiyena, ehayyebhiramāmase’’ti .
维嘉亚比丘尼心想:“说此偈者,究竟是人,还是非人?”继而她心想:“这是魔罗波旬,他欲令我心生恐惧、惊慌、身毛竖立,欲使我从定中退转,故而说出此偈。”于是,维嘉亚比丘尼了知“此是魔罗波旬”后,便以偈颂回应魔罗波旬:
Atha kho vijayāya bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘ko nu khvāyaṃ manusso vā amanusso vā gāthaṃ bhāsatī’’ti? Atha kho vijayāya bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘māro kho ayaṃ pāpimā mama bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṃ bhāsatī’’ti. Atha kho vijayā bhikkhunī ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi paccabhāsi –
色、声、味、香,与可意的触,
魔罗,这些我全数还给你,我对它们毫无兴味。
这具身体腐烂、败坏、脆弱不堪,
我为此感到厌憎与羞耻,欲的渴爱已被我连根拔除。
那些投生色界的众生,以及住于无色界者,
以及那寂静的等至——于一切处,黑暗已尽除。
‘‘Rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā; Niyyātayāmi tuyheva, māra nāhaṃ tenatthikā. ‘‘Iminā pūtikāyena, bhindanena pabhaṅgunā; Aṭṭīyāmi harāyāmi, kāmataṇhā samūhatā. ‘‘Ye ca rūpūpagā sattā, ye ca arūpaṭṭhāyino ; Yā ca santā samāpatti, sabbattha vihato tamo’’ti.
那时,魔波旬心知:“维嘉亚比丘尼已认出我”,便痛苦、沮丧,于彼处隐没。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ vijayā bhikkhunī’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
5. 莲华色经
5. Uppalavaṇṇāsuttaṃ
166在舍卫城。那时,莲华色比丘尼于午前穿好衣服……站在一棵繁花盛开的沙罗树下。当时,魔罗波旬想要使莲华色比丘尼心生恐惧、惊慌、汗毛竖立,想让她从定中退失,便走向莲华色比丘尼。走近后,以偈颂对莲华色比丘尼说道:
Sāvatthinidānaṃ. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā…pe… aññatarasmiṃ supupphitasālarukkhamūle aṭṭhāsi. Atha kho māro pāpimā uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena uppalavaṇṇā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā uppalavaṇṇaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi –
比丘尼啊,你来到这繁花满冠的沙罗树下,
你独自站在沙罗树下;
论美貌,无人能与你相比;
“愚女,你就不怕那些歹徒吗?”
‘‘Supupphitaggaṃ upagamma bhikkhuni, Ekā tuvaṃ tiṭṭhasi sālamūle; Na catthi te dutiyā vaṇṇadhātu, Bāle na tvaṃ bhāyasi dhuttakāna’’nti.
那时,莲华色比丘尼心想:“诵此偈者,是人还是非人?” 继而,她心想:“这是魔罗波旬,欲令我生起恐惧、战栗、身毛竖立,欲令我退失定,故说此偈。” 于是,莲华色比丘尼了知“此是魔罗波旬”后,便以偈颂回应魔罗波旬:
Atha kho uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘ko nu khvāyaṃ manusso vā amanusso vā gāthaṃ bhāsatī’’ti? Atha kho uppalavaṇṇāya bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘māro kho ayaṃ pāpimā mama bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṃ bhāsatī’’ti. Atha kho uppalavaṇṇā bhikkhunī ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi paccabhāsi –
“纵使你这样的无赖有百千之众,”
“都齐聚于此处,”
“我毫毛不动,亦无惊慌。”
我心得自在,神足已善修习;
我已解脱一切结缚,贤友,我不畏惧你。
‘‘Sataṃ sahassānipi dhuttakānaṃ, Idhāgatā tādisakā bhaveyyuṃ; Lomaṃ na iñjāmi na santasāmi, Na māra bhāyāmi tamekikāpi. ‘‘Esā antaradhāyāmi, kucchiṃ vā pavisāmi te; Pakhumantarikāyampi, tiṭṭhantiṃ maṃ na dakkhasi. ‘‘Cittasmiṃ vasībhūtāmhi, iddhipādā subhāvitā; Sabbabandhanamuttāmhi, na taṃ bhāyāmi āvuso’’ti.
那时,魔罗波旬心想:“莲华色比丘尼认出我了。”便痛苦、沮丧,当场隐没不见。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ uppalavaṇṇā bhikkhunī’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
6. 遮罗经
6. Cālāsuttaṃ
167舍卫城因缘。那时,遮罗比丘尼于午前穿好衣……(中略)……在一棵树下,为作日间禅坐而坐。当时,魔罗波旬来到遮罗比丘尼处,对她说:“比丘尼,你为什么不乐于出生呢?”“贤友,我确实不乐于出生。”
Sāvatthinidānaṃ. Atha kho cālā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā…pe… aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho māro pāpimā yena cālā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā cālaṃ bhikkhuniṃ etadavoca – ‘‘kiṃ nu tvaṃ, bhikkhuni, na rocesī’’ti? ‘‘Jātiṃ khvāhaṃ, āvuso, na rocemī’’ti.
“你为何不乐于出生?既已出生,便能享受种种欲乐;
是谁让你有了这样的想法:‘比丘尼,不要乐于出生’呢?”
“有生则有死,出生便会遭受种种苦;
束缚、杀害与烦恼,是故我不乐于再生。
佛陀为我开示了超越再生的法,
为断尽一切苦,他令我安立于真实。
那些生于色界的众生,与那些安住无色界者,
若不明了灭尽,他们仍会再度回来,重受后有。
‘‘Kiṃ nu jātiṃ na rocesi, jāto kāmāni bhuñjati; Ko nu taṃ idamādapayi, jātiṃ mā roca bhikkhunī’’ti. ‘‘Jātassa maraṇaṃ hoti, jāto dukkhāni phussati ; Bandhaṃ vadhaṃ pariklesaṃ, tasmā jātiṃ na rocaye. ‘‘Buddho dhammamadesesi, jātiyā samatikkamaṃ; Sabbadukkhappahānāya, so maṃ sacce nivesayi. ‘‘Ye ca rūpūpagā sattā, ye ca arūpaṭṭhāyino; Nirodhaṃ appajānantā, āgantāro punabbhava’’nti.
这时,魔罗波旬心想:“遮罗比丘尼认出我了。”他痛苦懊恼,便在那里隐没不见了。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ cālā bhikkhunī’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
7. 优波遮罗经
7. Upacālāsuttaṃ
168舍卫城因缘。那时,优波遮罗比丘尼于午前着衣……坐于某棵树下,度过日中。那时,魔波旬来到优波遮罗比丘尼前,到已,便对她说:“比丘尼,你想投生何处?”“朋友,我于任何处所都不想投生。”
Sāvatthinidānaṃ . Atha kho upacālā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā…pe… aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho māro pāpimā yena upacālā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upacālaṃ bhikkhuniṃ etadavoca – ‘‘kattha nu tvaṃ, bhikkhuni, uppajjitukāmā’’ti? ‘‘Na khvāhaṃ, āvuso, katthaci uppajjitukāmā’’ti.
“三十三天、夜摩天,以及兜率天诸天神,”
化乐天的诸天,以及他化自在天的天人。
三十三天、夜摩天,以及兜率天的诸天,
化乐天的诸天,和他化自在天的天人,
他们被欲乐的绳索紧缚,又再堕入魔罗的掌控。
整个世间在燃烧,整个世间在弥漫着烟;
整个世间在燃烧,整个世间在摇动。
那不动、不炽燃、不为凡夫所亲近的,
魔罗在那里无路可去,我心便喜乐其中。
‘‘Tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā; Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino; Tattha cittaṃ paṇidhehi, ratiṃ paccanubhossasī’’ti. ‘‘Tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā; Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino; Kāmabandhanabaddhā te, enti māravasaṃ puna. ‘‘Sabbo ādīpito loko, sabbo loko padhūpito; Sabbo pajjalito loko, sabbo loko pakampito. ‘‘Akampitaṃ apajjalitaṃ , aputhujjanasevitaṃ; Agati yattha mārassa, tattha me nirato mano’’ti.
那时,魔罗恶者心想:“优波遮罗比丘尼认出我了。”便苦恼不乐,当即在彼处隐没。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ upacālā bhikkhunī’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
8. 西苏巴遮罗经
8. Sīsupacālāsuttaṃ
169在舍卫城。那时,西苏巴遮罗比丘尼于清晨著衣后……在一棵树下为日间禅坐而静坐。那时,魔罗恶者来到西苏巴遮罗比丘尼面前,对她说道:“比丘尼,你认同谁的宗派?”“贤友,我不认同任何宗派。”
Sāvatthinidānaṃ . Atha kho sīsupacālā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā …pe… aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho māro pāpimā yena sīsupacālā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sīsupacālaṃ bhikkhuniṃ etadavoca – ‘‘kassa nu tvaṃ, bhikkhuni, pāsaṇḍaṃ rocesī’’ti? ‘‘Na khvāhaṃ, āvuso, kassaci pāsaṇḍaṃ rocemī’’ti.
有一位生于释迦族的佛陀,无与伦比;
他征服一切,摧伏魔罗,于一切处皆无败绩。
‘‘Kaṃ nu uddissa muṇḍāsi, samaṇī viya dissasi; Na ca rocesi pāsaṇḍaṃ, kimiva carasi momūhā’’ti. ‘‘Ito bahiddhā pāsaṇḍā, diṭṭhīsu pasīdanti te; Na tesaṃ dhammaṃ rocemi, te dhammassa akovidā. ‘‘Atthi sakyakule jāto, buddho appaṭipuggalo; Sabbābhibhū māranudo, sabbatthamaparājito. ‘‘Sabbattha mutto asito, sabbaṃ passati cakkhumā; Sabbakammakkhayaṃ patto, vimutto upadhisaṅkhaye; So mayhaṃ bhagavā satthā, tassa rocemi sāsana’’nti.
这时,魔罗波旬知道“悉苏帕遮罗比丘尼已经认出我了”,便痛苦忧愁,就在那里消失不见了。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ sīsupacālā bhikkhunī’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
9. 希罗经
9. Selāsuttaṃ
170舍卫城缘起。那时,希罗比丘尼在清晨时分,穿着下裳……坐在某棵树下作白日的禅坐。这时,魔罗波旬想要使希罗比丘尼生起恐惧、毛发竖立的惊怖……便以偈颂对希罗比丘尼说:
Sāvatthinidānaṃ . Atha kho selā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā…pe… aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho māro pāpimā selāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo…pe… selaṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi –
‘‘Kenidaṃ pakataṃ bimbaṃ, kvanu bimbassa kārako; Kvanu bimbaṃ samuppannaṃ, kvanu bimbaṃ nirujjhatī’’ti.
那时,悉罗比丘尼心想:“诵此偈者,是人还是非人?”接着她又思量:“这是魔罗波旬,想让我生起恐惧、惊惶、身毛竖立,想令我退失定境,所以诵此偈。”悉罗比丘尼认出“此是魔罗波旬”后,便以偈颂回应:
Atha kho selāya bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘ko nu khvāyaṃ manusso vā amanusso vā gāthaṃ bhāsatī’’ti? Atha kho selāya bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘māro kho ayaṃ pāpimā mama bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṃ bhāsatī’’ti. Atha kho selā bhikkhunī ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi paccabhāsi –
就像一粒种子,播在田中而生长;
它依赖地里的养分,也依赖水分,这两者和合。
同样地,这些蕴、界,以及这六处,
依因缘而生起,因缘灭则灭尽。
‘‘Nayidaṃ attakataṃ bimbaṃ, nayidaṃ parakataṃ aghaṃ; Hetuṃ paṭicca sambhūtaṃ, hetubhaṅgā nirujjhati. ‘‘Yathā aññataraṃ bījaṃ, khette vuttaṃ virūhati; Pathavīrasañcāgamma, sinehañca tadūbhayaṃ. ‘‘Evaṃ khandhā ca dhātuyo, cha ca āyatanā ime; Hetuṃ paṭicca sambhūtā, hetubhaṅgā nirujjhare’’ti.
那时,魔罗波旬知道:“悉罗比丘尼认出了我。”便愁苦沮丧,就在那里消失不见了。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ selā bhikkhunī’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
10. 金刚比丘尼经
10. Vajirāsuttaṃ
171在舍卫城。那时,金刚比丘尼于午前时分,着下衣,持钵与衣,进入舍卫城乞食。她在舍卫城游行乞食后,于食后从乞食归来,便前往盲林作日间安住。她进入盲林深处,在一棵树下坐着度过白昼。那时,魔罗波旬想要让金刚比丘尼生起恐惧、惊惶、身毛竖立,想要令她远离三昧,便来到金刚比丘尼面前,以偈颂对她说道:
Sāvatthinidānaṃ . Atha kho vajirā bhikkhunī pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena andhavanaṃ tenupasaṅkami divāvihārāya. Andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho māro pāpimā vajirāya bhikkhuniyā bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo yena vajirā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vajiraṃ bhikkhuniṃ gāthāya ajjhabhāsi –
‘‘Kenāyaṃ pakato satto, kuvaṃ sattassa kārako; Kuvaṃ satto samuppanno, kuvaṃ satto nirujjhatī’’ti.
那时,瓦基喇比丘尼心中思惟:“这诵偈者究竟是人,还是非人?”接着她又思惟:“这是魔罗波旬,他想令我生起恐惧、怖畏、汗毛竖立,意欲使我从定中退堕,所以说出此偈。”那时,瓦基喇比丘尼了知“此是魔罗波旬”后,便以偈颂回应魔罗波旬:
Atha kho vajirāya bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘ko nu khvāyaṃ manusso vā amanusso vā gāthaṃ bhāsatī’’ti? Atha kho vajirāya bhikkhuniyā etadahosi – ‘‘māro kho ayaṃ pāpimā mama bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo samādhimhā cāvetukāmo gāthaṃ bhāsatī’’ti. Atha kho vajirā bhikkhunī ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā, māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi paccabhāsi –
犹如各部分组合时,便施设“车”的名称;
同样地,当诸蕴存在时,‘众生’便成为约定俗成的名称。”
因为,确实唯有苦生起,唯有苦安住,唯有苦灭去;”
除了苦,更无他法生起;除了苦,更无他法灭去。”
‘‘Kiṃ nu sattoti paccesi, māra diṭṭhigataṃ nu te; Suddhasaṅkhārapuñjoyaṃ, nayidha sattupalabbhati. ‘‘Yathā hi aṅgasambhārā, hoti saddo ratho iti; Evaṃ khandhesu santesu, hoti sattoti sammuti . ‘‘Dukkhameva hi sambhoti, dukkhaṃ tiṭṭhati veti ca; Nāññatra dukkhā sambhoti, nāññaṃ dukkhā nirujjhatī’’ti.
那时,魔罗波旬心想“瓦基喇比丘尼已经认出我了”,痛苦、忧郁,便在那里消失不见了。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ vajirā bhikkhunī’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
比丘尼相应终了。
Bhikkhunīsaṃyuttaṃ samattaṃ.
阿罗毗咖比丘尼、索玛比丘尼,以及瞿昙弥比丘尼与维嘉亚比丘尼,
莲华色比丘尼与遮罗比丘尼,并优波遮罗比丘尼、西苏巴佳喇比丘尼,
悉罗比丘尼、瓦基喇比丘尼等,共十位。
Āḷavikā ca somā ca, gotamī vijayā saha; Uppalavaṇṇā ca cālā, upacālā sīsupacālā ca; Selā vajirāya te dasāti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这组在讲什么
这组以十位比丘尼为主角,记录她们独自在盲林(Andhavana)静修时,魔王波旬化身出现,以女人、欲乐、恐惧等话术进行挑衅、诱惑或质疑。每位比丘尼都以精准的佛法应对,当场识破魔罗身份,迫其败退消失。整组通过女声主述来拆解对女身的贬低、对欲乐的执取、对“众生”实体化的邪见,彰显慧解脱不依性别、独处不须畏惧。
出场人物 / 对告众
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Māro Pāpimā | 魔罗波旬 | 障碍制造者,对每位比丘尼现身挑衅、发问 |
| Āḷavikā bhikkhunī | 阿拉维咖比丘尼 | 说法者,破“世间无出离”论 |
| Somā bhikkhunī | 索玛比丘尼 | 说法者,破“女人二指智慧不能证”论 |
| Kisāgotamī bhikkhunī | 吉萨果德弥比丘尼(翅舍·乔达弥) | 说法者,破“独坐如丧子寻夫”之讥 |
| Vijayā bhikkhunī | 维嘉亚比丘尼 | 说法者,破色声香味触之诱惑 |
| Uppalavaṇṇā bhikkhunī | 伍巴喇瓦纳比丘尼(莲华色) | 说法者,以神足与心自在破歹徒威胁 |
| Cālā bhikkhunī | 遮罗比丘尼 | 说法者,破“乐于生”论 |
| Upacālā bhikkhunī | 优波遮罗比丘尼 | 说法者,破天界欲乐引导 |
| Sīsupacālā bhikkhunī | 西苏巴佳喇比丘尼 | 说法者,破异端外道见 |
| Selā bhikkhunī | 悉罗比丘尼 | 说法者,破“身形谁造”问 |
| Vajirā bhikkhunī | 瓦基喇比丘尼 | 说法者,破“众生谁造”之邪见(车喻) |
核心法义(白话+重点)
这组的中心教法是:真正构成束缚的不是女身,也不是孤独的环境,而是对“我是女人/男人/众生”等妄想的认同、对欲乐的贪爱以及对常见/断见的执取。
魔罗每次出招都瞄准一个软肋——性别、丧子之痛、容貌年轻、独处恐惧、对“生”的贪爱、对天界福报的向往、对外道见的迷信、对“谁造众生”的哲学迷惑。比丘尼们的回击则刀刀入理:
- 欲乐是矛戟,不是庇护(SN 5.1)
阿拉维咖直接把魔罗口中的“欲乐”定性为“矛戟般”(sattisūlūpamā)——看似甜蜜,实则是戳穿身心的利器,五蕴就是架这些矛戟的铁砧。
→ 拆开看:她把“欲”与“蕴”挂钩,不跟你谈禁欲的压抑感,而是指出欲乐必然依蕴而生,蕴本身就是苦的砧板;乐在蕴上,必受矛戟之痛。
→ 要旨:不是“不该乐”,而是那根本就不是乐。
- 女身何能作障?心住于法则无障碍(SN 5.2)
魔罗嘲笑女人“二指智慧”(即智商低)不能证深法。索玛根本不争辩女性的能力,而是把问题翻过来:心已经善入定、慧正在观察法,这时谁还管什么男女身?如果还有人想着“我是女人”或“我是男人”,那才是魔罗可以下手的人。
→ 要旨:身份的固着才是魔的入口,解脱智生起时,性别标签失效。
- 生即是死之门,一切世间皆燃烧(SN 5.6–5.7)
遮罗直言“已生者即有死,已生者触诸苦”;优波遮罗拒斥三十三天乃至他化自在天,因为“全世间皆燃烧、冒烟、焰起、动摇”,天界不过是被欲缚继续绑在魔的势力范围。
→ 要旨:对“生”的贪爱是一切苦的入口,天界也不例外。
- 身形非自作非他作,诸蕴假名为“众生”(SN 5.9–5.10)
魔罗问“身形谁所造?众生谁所造?”,这本质是引导人落入“有作者”的常见或“无因”的断见。悉罗以缘起作答:身形依地、水等“缘因”而生,因灭则灭。瓦基喇则更锋利——“此仅是纯诸行之聚集,于此众生不可得”,就像部件组合起来才叫“车”,五蕴组合起来才假称“众生”。实相只有苦的生、住、灭,没有苦之外的“谁”。
→ 拆开看:把“众生”拆成行(saṅkhārā)的聚合,直接瓦解魔罗问题的前提——问题本身就是在“有众生”的邪见上发问。
→ 要旨:看清“但唯苦生、但唯苦灭”,就不会再追问谁在受苦。
关键术语锚
| Pali | 中文(经文用名) | 为什么易错 |
|---|
| saṅkhārā | 行(复数) | 瓦基喇用“纯诸行之聚集”破众生见。此处“行”不是“业行/行为”,而是五蕴中的行蕴——泛指一切因缘和合、被造作的法,包含一切心理活动与物理现象。错解为“行为”,整句就变成“一堆行为的组合”,失掉“诸行无常、无我”的力度。 |
| satta | 众生 / 有情 | 魔罗两次问“众生谁造”,瓦基喇直接解构这个词:凡夫以为有真实的“众生”,佛法只看到五蕴的聚合假名。译者若把 satta 自然化地译为“众生”,而不点出它是被解构的对象,读者会误以为佛陀也承认有实众生。 |
| attā | 我 / 自我 | 魔罗的所有问话、诱惑都隐含一个预设——你有“自身”、你是“女人”、你有“将享受乐”的自我。比丘尼们的回击一再指向 anattā(无我),此处 attā 是靶子,而非中性的哲学词。 |
| loka | 世间 | 优波遮罗说“全世间皆燃烧”,loka 在此不是物理世界,而是指五蕴世间的燃烧——眼耳鼻舌身意所及的一切世间就是火。与“出世间/出离”对照时,极易退化为空间概念。 |
| upādāna | 取 / 依着 | 经文末尾出现“于依着灭尽中解脱”(upādhisaṅkhaye vimutto),这里的 upādhi ≈ upādāna 的衍生义,指执取所依。若只记“取=缘起第九支”,容易漏掉它在此作为“解脱的对立面”的整体含义——一切依着、执持、燃料的灭尽。 |
代表经(本组重点)
1. SN 5.1 阿拉维咖经 —— 开篇定调:欲乐是矛戟,五蕴是砧板,点亮整组“欲=苦器”的基调。
2. SN 5.2 索玛经 —— 破性别障碍的典范,直接拆解“我是女人/男人”的妄想为魔的入口。
3. SN 5.5 伍巴喇瓦纳经 —— 莲华色以神足与心自在回应歹徒威胁,展现“心自在”如何使外在恐惧无效。
4. SN 5.6–5.7 遮罗与优波遮罗经 —— 合读可看清对“生”的彻底拒斥,以及天界何以仍是魔境。
5. SN 5.9–5.10 悉罗经与瓦基喇经 —— 缘起拆身形、车喻拆众生,是整组哲学最深的两经,终结魔罗的“作者”质问。