比丘巴帝摩卡
Bhikkhupātimokkhapāḷi
扫地、燃灯、备水、敷座——
这些就是布萨日的“前行事”。
Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca; Uposathassa etāni, ‘‘pubbakaraṇa’’nti vuccati.
欲、清净、宣告时节、比丘计数与教诫——
这些即是布萨的“前行义务”。
Chanda, pārisuddhi, utukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo; Uposathassa etāni, ‘‘pubbakicca’’nti vuccati.
布萨,所有应参与羯磨的比丘皆已到场;
且同分之罪亦不存在;
应被遮止的人不在此中,故称为“适宜”。
Uposatho , yāvatikā ca bhikkhū kammappattā; Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti; Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti, ‘‘pattakalla’’nti vuccati.
完成前行与前方便之后,为了已发露罪的和合比丘僧团许可,我们请求诵出巴帝摩卡。
Pubbakaraṇapubbakiccāni samāpetvā desitāpattikassa samaggassa bhikkhusaṅghassa anumatiyā pātimokkhaṃ uddisituṃ ārādhanaṃ karoma.
尊者们,请僧团听我禀告。今天是十五日布萨,若僧团觉得适宜,请僧团举行布萨、诵出巴帝摩卡。
Suṇātu me bhante saṅgho? Ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyya.
僧团的前行义务是什么?尊者们,请表明清净,我今将诵巴帝摩卡。我们所有人都应善听、善作意。若有罪,应发露其罪;若无罪,则应默然。尊者们,由默然故,我当知‘清净’。犹如逐一询问而得到回答,在此僧团中,乃至第三次宣告亦复如是。若有比丘于第三次宣告时,忆念有罪而不发露,即成故意妄语。尊者们,故意妄语是世尊所说的障道法。因此,忆念有罪的比丘,若已犯戒而希求清净,应发露其罪;发露已,彼得安乐。
Kiṃ saṅghassa pubbakiccaṃ? Pārisuddhiṃ āyasmanto ārocetha, pātimokkhaṃ uddisissāmi, taṃ sabbeva santā sādhukaṃ suṇoma manasi karoma. Yassa siyā āpatti, so āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṃ, tuṇhībhāvena kho panāyasmante ‘‘parisuddhā’’ti vedissāmi. Yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṃ hoti, evamevaṃ evarūpāya parisāya yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ hoti. Yo pana bhikkhu yāvatatiyaṃ anusāviyamāne saramāno santiṃ āpattiṃ nāvikareyya, sampajānamusāvādassa hoti. Sampajānamusāvādo kho panāyasmanto antarāyiko dhammo vutto bhagavatā, tasmā saramānena bhikkhunā āpannena visuddhāpekkhena santī āpatti āvikātabbā, āvikatā hissa phāsu hoti.
尊者们,因缘已诵出。在此我问尊者们:于此是否清净?第二次我问:于此是否清净?第三次我问:于此是否清净?尊者们于此清净,是故默然。如是,我受持此义。
Uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
11. 若比丘,已受持比丘的学处与活命,不舍学处、不示弱,而行淫欲法,乃至与畜生行,此是波罗夷,不共住。
1. Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno sikkhaṃ appaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatāyapi, pārājiko hoti asaṃvāso.
2若比丘,于村落或林野,以盗心取不予之物,如同国王捉得盗贼后,或杀、或缚、或驱逐,呵责:‘你是盗贼、愚人、痴人、窃贼。’比丘如此取不予之物,此亦为波罗夷,不共住。
2. Yo pana bhikkhu gāmā vā araññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyuṃ vā corosi bālosi mūḷhosi thenosīti, tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāso.
3若比丘,故意夺取人命,或为其寻找杀具,或赞叹死亡,或劝导死亡,言:‘喂,人!你以此邪恶、苦难的活命有何用?死胜于活。’以如是之心念、思惟,以种种方便赞叹死亡、劝导死亡,此亦为波罗夷,不共住。
3. Yo pana bhikkhu sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyya, satthahārakaṃ vāssa pariyeseyya, maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya ‘‘ambho purisa kiṃ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena, mataṃ te jīvitā seyyo’’ti, iti cittamano cittasaṅkappo anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya, ayampi pārājiko hoti asaṃvāso.
4若比丘,对未曾证知的过人法,自称有足以自许的圣智见,言:‘我如是知,我如是见。’彼于后时,无论被询问或未被询问,有罪而希求清净,如是言:‘贤友,我不知而说知,不见而说见,这纯属虚诳妄语。’除增上慢外,此亦为波罗夷,不共住。
4. Yo pana bhikkhu anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya ‘‘iti jānāmi, iti passāmī’’ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā āpanno visuddhāpekkho evaṃ vadeyya ‘‘ajānamevaṃ āvuso avacaṃ jānāmi, apassaṃ passāmi, tucchaṃ musā vilapi’’nti, aññatra adhimānā, ayampi pārājiko hoti asaṃvāso.
诸位尊者,四波罗夷法已经诵出。若有比丘违犯其中任何一条,便不能与比丘们共住;如于从前,于后亦然,他即是波罗夷,不共住。在此我请问诸位尊者:于此是否清净?第二次我问:于此是否清净?第三次我问:于此是否清净?诸位尊者于此清净,所以默然。我如是受持。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā. Yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjitvā na labhati bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāsaṃ yathā pure, tathā pacchā, pārājiko hoti asaṃvāso. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
桑喀地谢萨诵
Saṅghādisesuddeso
11. 故意泄精,除梦中之外,是桑喀地谢沙。
1. Sañcetanikā sukkavissaṭṭhi aññatra supinantā saṅghādiseso.
22. 若比丘以贪染、变异之心,与女人身体相触:或捉其手,或捉其发,或摩触任何肢节,是即桑喀地谢沙。
2. Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyya hatthaggāhaṃ vā veṇiggāhaṃ vā aññatarassa vā aññatarassa vā aṅgassa parāmasanaṃ, saṅghādiseso.
3若比丘,以染污变易之心,对女人说淫秽语,犹如年轻男子对少女说淫欲相关之语者,桑喀地谢沙。
3. Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāseyya yathā taṃ yuvā yuvatiṃ methunupasaṃhitāhi, saṅghādiseso.
4若比丘,以染污变易之心,在女人面前,赞叹为己欲乐而作侍奉,说道:“贤妹,于一切侍奉中,以此法侍奉如我这般持戒、善法、梵行者,是为最上。”如此以淫欲相应之语而说者,桑喀地谢沙。
4. Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāseyya ‘‘etadaggaṃ bhagini pāricariyānaṃ yā mādisaṃ sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ brahmacāriṃ etena dhammena paricareyyā’’ti methunupasaṃhitena, saṅghādiseso.
5若比丘,行媒合之事,将女人之意传与男人,或将男人之意传与女人,为成妻、为成情人,乃至仅为一时的欢合者,桑喀地谢沙。
5. Yo pana bhikkhu sañcarittaṃ samāpajjeyya itthiyā vā purisamatiṃ purisassa vā itthimatiṃ, jāyattane vā jārattane vā, antamaso taṅkhaṇikāyapi, saṅghādiseso.
6若比丘建造自乞住处时,应建无施主、为己用且合乎尺寸的住处。其尺寸为:长善逝拃十二拃,宽七拃。应带领比丘们前往指示地界,由那些比丘指示一处无侵害、有活动空间的地界。若比丘在有侵害、无活动空间的地界上建造自乞住处,或未带领比丘们前往指示地界,或超过规定尺寸,犯桑喀地谢沙。
6. Saññācikāya pana bhikkhunā kuṭiṃ kārayamānena assāmikaṃ attuddesaṃ pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso dvādasa vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ sattantarā, bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane saññācikāya kuṭiṃ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, pamāṇaṃ vā atikkāmeyya, saṅghādiseso.
7若比丘建造大住处时,应造有施主、为己用的住处,并带领比丘们前往指示地界,由那些比丘指示无侵害、有活动空间的地界。若比丘在有侵害、无活动空间的地界上建造大住处,或不带领比丘们前往指示地界,犯桑喀地谢沙。
7. Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ kārayamānena sassāmikaṃ attuddesaṃ bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane mahallakaṃ vihāraṃ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, saṅghādiseso.
8若比丘心怀嗔恨、不满、不悦,以无根据的波罗夷法诽谤另一位比丘,心想:‘或许我能令他脱离此梵行。’其后,无论是否被追问,若此事确属无根据,且该比丘承认嗔心,犯桑喀地谢沙。
8. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃseyya ‘‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti , tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā amūlakañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti, bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṅghādiseso.
9若有比丘心怀嗔恨、不满、不悦,以属于其他事端的某个相似点或些许借口为依据,用波罗夷法诽谤另一比丘,心想:“或许能使他脱离此梵行。”之后,无论是否被追问,若此事确属其他事端,且是依某个相似点、些许借口而发起,而该比丘承认嗔心,则犯桑喀地谢沙。
9. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya ‘‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā aññabhāgiyañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti kocideso lesamatto upādinno, bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṅghādiseso.
10若有比丘致力于分裂和合僧团,或执取、坚持能导致分裂的事端,比丘们应当这样劝告他:“尊者,不要致力于分裂和合僧团,不要执取、坚持能导致分裂的事端。愿尊者与僧团和合。和合、欢喜、无诤、同一诵戒的僧团,才是安乐而住。”如果那位比丘被这样劝告后仍固执不改,比丘们应当乃至三次劝谏他舍弃此事。若在第三次劝谏时舍弃,这是好的;若不舍弃,犯桑喀地谢沙。
10. Yo pana bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkameyya, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha tiṭṭheyya, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi, sametāyasmā saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.
11若有比丘追随那位比丘,成为别众说者——或一人、或二人、或三人,他们这样说:“尊者们,不要对那位比丘说什么。这位比丘是说法者,这位比丘是说律者;他依我们的意欲和喜好而说,他知道而说,并非不知;他所说的,我们也都认可。”比丘们应当这样劝告那些比丘:“尊者们,不要这样说。这位比丘并非说法者,也非说律者。愿尊者们不要喜欢分裂僧团,请尊者们与僧团和合。因为和合、欢喜、无诤、同一诵戒的僧团,才是安乐而住。”如果那些比丘被这样劝告后仍固执不改,比丘们应当乃至三次劝谏他们舍弃此事。若在第三次劝谏时舍弃,这是好的;若不舍弃,犯桑喀地谢沙。
11. Tasseva kho pana bhikkhussa bhikkhū honti anuvattakā vaggavādakā eko vā dve vā tayo vā, te evaṃ vadeyyuṃ ‘‘māyasmanto etaṃ bhikkhuṃ kiñci avacuttha, dhammavādī ceso bhikkhu, vinayavādī ceso bhikkhu, amhākañceso bhikkhu chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti, no bhāsati, amhākampetaṃ khamatī’’ti, te bhikkhū bhikkhūhi evamassu vacanīyā ‘‘māyasmanto evaṃ avacuttha, na ceso bhikkhu dhammavādī, na ceso bhikkhu vinayavādī, māyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha, sametāyasmantānaṃ saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti , evañca te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṃ, te bhikkhū bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyyuṃ, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyyuṃ, saṅghādiseso.
12复次,若比丘生性难劝,于诵出所含学处中,被诸比丘依法劝告时,却使自己拒不受劝,言:“诸尊者,勿对我说善或恶,我亦不对诸尊者说善或恶;诸尊者,请停止对我说。”诸比丘应对该比丘如是劝告:“尊者不应使自己拒不受劝,应令自己可受劝。尊者亦应依法劝告诸比丘,诸比丘亦将依法劝告尊者。因世尊的弟子众正是以此相劝、以此相出罪而得增长。”若该比丘被诸比丘如是劝告后,仍如此执持,诸比丘应为令其弃舍而乃至三次劝谏。若乃至三次劝谏时,彼舍弃此事,则善;若不舍弃,犯桑喀地谢沙。
12. Bhikkhu paneva dubbacajātiko hoti uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti ‘‘mā maṃ āyasmanto kiñci avacuttha kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, ahampāyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, viramathāyasmanto mama vacanāyā’’ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi, vacanīyamevāyasmā attānaṃ karotu, āyasmāpi bhikkhū vadatu sahadhammena, bhikkhūpi āyasmantaṃ vakkhanti sahadhammena, evaṃ saṃvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya , yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.
13复次,若比丘依止某村落或市镇而住,为败坏家族者、恶行比丘。其恶行既可被看见亦可被听闻,所败坏的家族亦可被看见及被听闻。诸比丘应对该比丘如是说:“尊者实为败坏家族者、恶行比丘,尊者之恶行既可被看见亦可被听闻,被尊者败坏的家族亦可被看见及被听闻。请尊者离开此住处,你在此处住得已够久了。”该比丘被诸比丘如此说时,若对诸比丘作如是言:“诸比丘是随心欲而行者,诸比丘是随心瞋而行者,诸比丘是随心痴而行者,诸比丘是随心怖而行者;于同类之罪,他们将某些人出罪,却不出罪另一些人。”诸比丘应对该比丘如是说:“尊者莫作是说,诸比丘并非随心欲而行者,诸比丘并非随心瞋而行者,诸比丘并非随心痴而行者,诸比丘并非随心怖而行者。尊者实为败坏家族者、恶行比丘,尊者之恶行既可被看见亦可被听闻,被尊者败坏的家族亦可被看见及被听闻。请尊者离开此住处,你在此处住得已够久了。”该比丘被诸比丘如此说时,若仍如此执持,诸比丘为令其舍弃彼见,应乃至三次劝告该比丘。若乃至三次劝告中舍彼见,则善;若不舍,则为桑喀地谢沙。
13. Bhikkhu paneva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati kuladūsako pāpasamācāro, tassa kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca tena duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno te bhikkhū evaṃ vadeyya ‘‘chandagāmino ca bhikkhū, dosagāmino ca bhikkhū, mohagāmino ca bhikkhū, bhayagāmino ca bhikkhū tādisikāya āpattiyā ekaccaṃ pabbājenti, ekaccaṃ na pabbājentī’’ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā evaṃ avaca, na ca bhikkhū chandagāmino, na ca bhikkhū dosagāmino, na ca bhikkhū mohagāmino, na ca bhikkhū bhayagāmino, āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.
诸尊者,十三桑喀地谢沙法已诵出:其中九法为初犯即罪,四法为经三次劝告方罪。若有比丘犯其中任何一罪后,明知而覆藏若干日,则该比丘即应非自愿地行别住相应日数。行满别住的比丘,应再为六夜敬悦而履行。行满敬悦的比丘,应在有二十位比丘组成的比丘僧团处被出罪。若以不足二十位比丘的僧团为彼比丘出罪,则彼比丘实未被出罪,且那些比丘应受呵责,此是此处应行之规则。于此,我请问诸尊者:众位于此事是否清净?再问:众位于此事是否清净?三问:众位于此事是否清净?诸尊者于此清净,是故默然,我如是持。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā nava paṭhamāpattikā, cattāro yāvatatiyakā. Yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjitvā yāvatīhaṃ jānaṃ paṭicchādeti, tāvatīhaṃ tena bhikkhunā akāmā parivatthabbaṃ. Parivutthaparivāsena bhikkhunā uttari chārattaṃ bhikkhumānattāya paṭipajjitabbaṃ, ciṇṇamānatto bhikkhu yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho, tattha so bhikkhu abbhetabbo. Ekenapi ce ūno vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho taṃ bhikkhuṃ abbheyya, so ca bhikkhu anabbhito, te ca bhikkhū gārayhā, ayaṃ tattha sāmīci. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
1若有比丘与女人在隐蔽、可作不净行处,单独两人共坐,有言语可信的优婆夷看见后,以三法之一举发——或波罗夷、或桑喀地谢沙、或波逸提;若比丘承认共坐,则依三法之一治罪——或波罗夷、或桑喀地谢沙、或波逸提;或依该可信优婆夷所举发之法治罪。此即不定法。
1. Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ kappeyya, tamenaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā, nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā, yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo, ayaṃ dhammo aniyato.
2然而,若座位并非隐蔽、亦非可作不净行,却足以对女人说粗恶语。若有比丘在如是座位上与女人单独两人秘密共坐,有言语可信的优婆夷看见后,以二法之一举发——或桑喀地谢沙、或波逸提;若比丘承认共坐,则依二法之一治罪——或桑喀地谢沙、或波逸提;或依该可信优婆夷所举发之法治罪。此法亦是不定法。
2. Na heva kho pana paṭicchannaṃ āsanaṃ hoti nālaṃkammaniyaṃ, alañca kho hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṃ, yo pana bhikkhu tathārūpe āsane mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, tamenaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya saṅghādisesena vā pācittiyena vā, nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo saṅghādisesena vā pācittiyena vā, yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo, ayampi dhammo aniyato.
诸位具寿,二不定法已诵出。在此,我问诸位具寿:于此是否清净?再问:于此是否清净?三问:于此是否清净?诸位具寿于此清净,是故默然,我如是持。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto dve aniyatā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
舍堕
Nissaggiyapācittiyā
1若比丘作衣已竟、咖提那衣已出时,得蓄额外衣最多十日。若过此限,则犯舍堕。
1. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ, taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
2若比丘作衣已竟、咖提那衣已出时,即使仅一夜,若离三衣而宿,除僧团许可外,犯舍堕。
2. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya, aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
3若比丘作衣已竟、咖提那衣已出时,若得非时衣,欲受者可受。受已,应疾速作成。若衣不具足,彼比丘为令不足者圆满,可蓄此衣最多一月。若过此限犹蓄,纵有期待,亦犯舍堕。
3. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine bhikkhuno paneva akālacīvaraṃ uppajjeyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā khippameva kāretabbaṃ, no cassa pāripūri, māsaparamaṃ tena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya. Tato ce uttari nikkhipeyya satiyāpi paccāsāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
4若有比丘令非亲里比丘尼洗涤、染色或捶打旧衣者,犯舍堕。
4. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpeyya vā rajāpeyya vā ākoṭāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
5若有比丘,从非亲里比丘尼手中受取衣,除交换外,犯舍堕。
5. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇheyya aññatra pārivattakā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
6若有比丘向非亲里居士或居士妇乞衣,除适时外,犯舍堕。此中适时者:若比丘衣被夺,或衣丢失,是为此中适时。
6. Yo pana bhikkhu aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya aññatra samayā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, acchinnacīvaro vā hoti bhikkhu, naṭṭhacīvaro vā, ayaṃ tattha samayo.
7若一位非亲属的居士或居士女以众多衣服前来邀请接受,该比丘最多只应接受一套三衣。若接受超过此量,即犯应舍堕。
7. Tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ. Tato ce uttari sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
8若为某比丘,一位非亲属的居士或居士女准备了衣资,心想:“我将用这些衣资购置衣服后,供养某甲比丘。”若该比丘先前未被邀请,却前往施主处对衣服提出要求,出于希望得到好衣之心而说:“尊者,请您用此衣资购置这样的或那样的衣服来供养我吧。”即犯应舍堕。
8. Bhikkhuṃ paneva uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hoti ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādessāmī’’ti, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘sādhu vata maṃ āyasmā iminā cīvaracetāpannena evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādehī’’ti kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
9若为某比丘,两位非亲属的居士或居士女各自准备了衣资,心想:“我们将用这些各自的衣资各自购置衣服,用来供养某甲比丘。”若该比丘先前未被邀请,却前往施主处对衣服提出要求,出于希望得到好衣之心而说:“二位尊者,请您二位用这些各自的衣资购置这样的或那样的衣服,合在一起供养我吧。”即犯应舍堕。
9. Bhikkhuṃ paneva uddissa ubhinnaṃ aññātakānaṃ gahapatīnaṃ vā gahapatānīnaṃ vā paccekacīvaracetāpannāni upakkhaṭāni honti ‘‘imehi mayaṃ paccekacīvaracetāpannehi paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarehi acchādessāmā’’ti, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘sādhu vata maṃ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpannehi evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādetha ubhova santā ekenā’’ti kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
10若有人为某比丘,由国王、王室官员、婆罗门或居士派遣使者送来衣资,并吩咐说:“以此衣资购置衣服后,用该衣服供养某甲比丘。”若那位使者来到该比丘处,这样说:“尊者,这是为尊者带来的衣资,请尊者接受衣资。”该比丘应这样对那位使者说:“贤友,我们不接受衣资,我们只在适当的时候接受如法的衣服。”若那位使者这样对该比丘说:“尊者是否有执事人?”诸比丘,需要衣的比丘应指定一位执事人,可以是净人或优婆塞,并说:“贤友,这位就是比丘们的执事人。”若那位使者嘱咐那位执事人后,来到该比丘处,这样说:“尊者,您指定的执事人我已交代过,请尊者在适当的时候前去,他会将衣服供养您。”诸比丘,需要衣的比丘应到执事人那里去,提醒、提示二三次,说:“贤友,我需要衣服。”若经二三次提醒、提示而获得该衣,这很好;若未能获得,则应为此默立四、五、六次。若经最多六次默立而获得该衣,这很好;若超过此限而求得该衣,犯应舍堕。若未能获得,则应亲自前往衣资送来之处,或派遣使者说:“尊者们,你们……”
10. Bhikkhuṃ paneva uddissa rājā vā rājabhoggo vā brāhmaṇo vā gahapatiko vā dūtena cīvaracetāpannaṃ pahiṇeyya ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehī’’ti. So ce dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘idaṃ kho, bhante, āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti. Tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāma kālena kappiya’’nti. So ce dūto taṃ bhikkhuṃ evaṃ vadeyya ‘‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’’ti. Cīvaratthikena, bhikkhave, bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā ‘‘eso kho, āvuso, bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti. So ce dūto taṃ veyyāvaccakaraṃ saññāpetvā taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘yaṃ kho, bhante, āyasmā veyyāvaccakaraṃ niddisi, saññatto so mayā, upasaṅkamatāyasmā kālena, cīvarena taṃ acchādessatī’’ti. Cīvaratthikena, bhikkhave, bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṃ codetabbo sāretabbo ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti, dvattikkhattuṃ codayamāno sārayamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce abhinipphādeyya, catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ, catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūto uddissa tiṭṭhamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ, tato ce uttari vāyamamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. No ce abhinipphādeyya, yatassa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, tattha sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo ‘‘yaṃ kho tumhe āyasmanto bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ pahiṇittha, na taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhoti, yuñjantāyasmanto sakaṃ, mā vo sakaṃ vinassā’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.
11若比丘制作掺杂蚕丝的敷具,犯应舍堕。
11. Yo pana bhikkhu kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
12若比丘制作纯黑羊毛的敷具,犯应舍堕。
12. Yo pana bhikkhu suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
13比丘制作新敷具时,应取用两份纯黑羊毛、一份白色羊毛、一份褐色羊毛。若比丘未按此比例取用两份纯黑羊毛、一份白色羊毛和一份褐色羊毛而令作新敷具者,犯应舍堕。
13. Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārayamānena dve bhāgā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ ādātabbā, tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ gocariyānaṃ. Anādā ce bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ, tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ gocariyānaṃ, navaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
14比丘令作新敷具后,应持用六年。若未满六年,无论将该敷具舍弃或不舍弃,另作新敷具者,除僧团共许外,犯应舍堕。
14. Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṃ, orena ce channaṃ vassānaṃ taṃ santhataṃ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
15比丘令作坐敷具时,应取旧敷具边缘一善逝搩手,以为坏色。若比丘未取旧敷具边缘一善逝搩手而令作新坐敷具者,犯应舍堕。
15. Nisīdanasanthataṃ pana bhikkhunā kārayamānena purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthi ādātabbā dubbaṇṇakaraṇāya. Anādā ce bhikkhu purāṇasantha tassa sāmantā sugatavidatthiṃ, navaṃ nisīdanasanthataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
1616. 比丘若在行路途中获得羊毛,可依意接受。接受后,若无携带者,最远须亲手携带三由旬。若逾此距离携带,纵无携带者,亦犯应舍堕。
16. Bhikkhuno paneva addhānamaggappaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyuṃ, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbāni, paṭiggahetvā tiyojanaparamaṃ sahatthā haritabbāni asante hārake. Tato ce uttari hareyya, asantepi hārake, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
1717. 若比丘指使非亲族比丘尼洗涤、染色或梳理羊毛,即犯应舍堕。
17. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpeyya vā rajāpeyya vā vijaṭāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
1818. 若比丘自行接受金银,或教人接受,或允许代为存放,即犯应舍堕。
18. Yo pana bhikkhu jātarūparajataṃ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṃ vā sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
19若有比丘从事各种金钱交易,犯舍堕罪。
19. Yo pana bhikkhu nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
20若有比丘从事各种买卖,犯舍堕罪。
20. Yo pana bhikkhu nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
21多余的钵最多可保留十日,若超过此期限,犯舍堕罪。
21. Dasāhaparamaṃ atirekapatto dhāretabbo, taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
22若比丘以不足五处补缀的钵换取新钵,犯舍堕罪。该比丘应将此钵舍与比丘众;比丘众中所得的最下劣之钵,应给予该比丘,并言:‘比丘,此钵你应持用,乃至破止。’这是此事的如法行。
22. Yo pana bhikkhu ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tena bhikkhunā so patto bhikkhuparisāya nissajjitabbo , yo ca tassā bhikkhuparisāya pattapariyanto, so tassa bhikkhuno padātabbo ‘‘ayaṃ te bhikkhu patto yāva bhedanāya dhāretabbo’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.
23哪些是病比丘们所应受用的药呢?也就是熟酥、生酥、油、蜜、糖。接受这些后,最多可储存七日而服用。若超过此限,犯舍堕罪。
23. Yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṃ – sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni, taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
24比丘应于‘夏季尚余一月’时寻求雨浴衣,于‘夏季尚余半月’时作而穿着。若于‘夏季尚余一月’前便寻求雨浴衣,或于‘夏季尚余半月’前便作而穿着者,犯舍堕罪。
24. ‘‘Māso seso gimhāna’’nti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesitabbaṃ, ‘‘addhamāso seso gimhāna’’nti katvā nivāsetabbaṃ. Orena ce ‘‘māso seso gimhāna’’nti vassikasāṭikacīvaraṃ pariyeseyya, orena‘‘ddhamāso seso gimhāna’’nti katvā nivāseyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
25若比丘亲手将衣给与另一比丘后,心生忿怒、不悦,而夺回或教人夺回,犯舍堕罪。
25. Yo pana bhikkhu bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
26若比丘亲自乞求线缕后,令织工织成衣,犯舍堕罪。
26. Yo pana bhikkhu sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
27若有非亲里居士或居士妇,为某比丘令织工织衣,而该比丘先前未受邀请,却前往织工处对衣提出要求:‘贤友,此衣是为我而织,请做得长些、宽些、紧密些,织得匀整、刮得光滑、磨得细滑。或许我们也会给贤者们一些酬劳。’该比丘如此说后,若给予些许酬劳,乃至仅一钵食之量,亦犯舍堕罪。
27. Bhikkhuṃ paneva uddissa aññātako gahapati vā gahapatānī vā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘idaṃ kho, āvuso, cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati, āyatañca karotha, vitthatañca, appitañca, suvītañca, suppavāyitañca, suvilekhitañca, suvitacchitañca karotha, appeva nāma mayampi āyasmantānaṃ kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmā’’ti. Evañca so bhikkhu vatvā kiñcimattaṃ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampi, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
28若比丘在迦提月满月的前十日内,有急施衣生起,比丘了知是急施衣应接受,接受后应存放至衣时。若超过此时限而存放,犯舍堕罪。
28. Dasāhānāgataṃ kattikatemāsikapuṇṇamaṃ bhikkhuno paneva accekacīvaraṃ uppajjeyya, accekaṃ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbaṃ. Tato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
29迦提月满月过后,若比丘住在被认为有危险、有怖畏的林野住处,若他希望,可将三衣中之一衣存放在村落中。若该比丘有因缘需离此衣而宿,最多可离衣六夜。若超过此限离衣而宿,除得到僧团许可外,犯舍堕罪。
29. Upavassaṃ kho pana kattikapuṇṇamaṃ yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto ākaṅkhamāno tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipeyya, siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāya, chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbaṃ. Tato ce uttari vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
30若比丘明知是已指定给僧团的僧团利养,却转归自己,犯舍堕罪。
30. Yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
诸尊者,三十舍堕法已诵出。于此,我问诸尊者:于此是否清净?第二次再问:于此是否清净?第三次再问:于此是否清净?诸尊者于此清净,是故默然。我如是持。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
单纯波逸提
Suddhapācittiyā
1故意妄语者,波逸提。
1. Sampajānamusāvāde pācittiyaṃ.
2轻毁语者,波逸提。
2. Omasavāde pācittiyaṃ.
3若比丘行离间语者,波逸提。
3. Bhikkhupesuññe pācittiyaṃ.
4若比丘向未受具足戒者逐句说法者,波逸提。
4. Yo pana bhikkhu anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceyya, pācittiyaṃ.
5若比丘与未受具足戒者共宿,过二夜三夜者,波逸提。
5. Yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
6若比丘与女人共宿,犯波逸提。
6. Yo pana bhikkhu mātugāmena sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
7若比丘对女人说法超过五、六语,除有智男子在场,犯波逸提。
7. Yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra viññunā purisaviggahena, pācittiyaṃ.
8若比丘向未受具足戒者告知真实的上人法,犯波逸提。
8. Yo pana bhikkhu anupasampannassa uttarimanussadhammaṃ āroceyya, bhūtasmiṃ pācittiyaṃ.
9若比丘将某比丘的粗重罪说与未受具足戒者,除非已得比丘僧团的许可,否则犯波逸提。
9. Yo pana bhikkhu bhikkhussa duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannassa āroceyya aññatra bhikkhusammutiyā, pācittiyaṃ.
10若比丘掘地,或令他人掘地,犯波逸提。
10. Yo pana bhikkhu pathaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā pācittiyaṃ.
11若比丘破坏草木,犯波逸提。
11. Bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṃ.
12异语、恼他者,波逸提。
12. Aññavādake, vihesake pācittiyaṃ.
13煽动嫌责及自嫌责者,波逸提。
13. Ujjhāpanake , khiyyanake pācittiyaṃ.
14若比丘于露天铺设或令人铺设僧团之床、椅、褥、枕,离去时既不自收,亦不令人收,或不告而离去者,波逸提。
14. Yo pana bhikkhu saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.
15若有比丘于僧团所属的住处,铺了床或让人铺了床,离开时既不自己收起,也不让人收起,或未告知便离去,犯波逸提。
15. Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.
16若有比丘于僧团所属的住处,明知有先来的比丘,却强行挤进铺床,心想‘觉得拥挤的人自会离开’,唯以此为由,非为其他,犯波逸提。
16. Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuṃ anupakhajja seyyaṃ kappeyya ‘‘yassa sambādho bhavissati, so pakkamissatī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
17若有比丘对比丘心怀忿怒、不满,从僧团所属的住处将其赶出,或叫人赶出,犯波逸提。
17. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ kupito anattamano saṅghikā vihārā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṃ.
18若有比丘在僧团所属的住处,于上层空中楼阁中,坐上或卧于有脚的床或椅子上,犯波逸提。
18. Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.
19比丘在建造大住处时,应立于无作物处,在门框、安置门闩、预留窗洞、铺设二至三层屋顶的范围内作指示。若超过此范围,即使立于无作物处作指示,也犯波逸提。
19. Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ kārayamānena yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya ālokasandhiparikammāya dvatticchadanassa pariyāyaṃ appaharite ṭhitena adhiṭṭhātabbaṃ, tato ce uttari appaharitepi ṭhito adhiṭṭhaheyya, pācittiyaṃ.
20若有比丘明知水中有虫,却以此水浇草或泥,或令他人浇灌,犯波逸提。
20. Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā, pācittiyaṃ.
21任何比丘,若未被选任而教诫比丘尼者,犯波逸提。
21. Yo pana bhikkhu asammato bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṃ.
22即便是已被选任的比丘,若在日落后教诫比丘尼,亦犯波逸提。
22. Sammatopi ce bhikkhu atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṃ.
23若有比丘前往比丘尼的住处教诫比丘尼,除非在适当的时间,犯波逸提。此处适当的时间,是指比丘尼生病之时,这便是此处的适当时间。
23. Yo pana bhikkhu bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānā hoti bhikkhunī, ayaṃ tattha samayo.
24若有比丘如此说:‘长老比丘们是为了利养而教诫比丘尼’,犯波逸提。
24. Yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya ‘‘āmisahetu therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī’’ti, pācittiyaṃ.
25若有比丘将衣施与非亲属的比丘尼,除非是交换,犯波逸提。
25. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya aññatra pārivattakā, pācittiyaṃ.
26若有比丘为非亲属的比丘尼亲手缝衣,或令他人缝,犯波逸提。
26. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbeyya vā sibbāpeyya vā, pācittiyaṃ.
27若有比丘与比丘尼约定后,结伴同行一路,乃至仅从一村到另一村,除适当之时外,犯波逸提。此处适当之时,是指道路被视为需结伴而行、有危难、有怖畏之时,这便是此处的适当之时。
27. Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, satthagamanīyo hoti maggo, sāsaṅkasammato, sappaṭibhayo, ayaṃ tattha samayo.
28若有比丘与比丘尼约定后,同乘一船,或向上游,或向下游,除非为横渡,犯波逸提。
28. Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhiruheyya uddhaṃgāminiṃ vā adhogāminiṃ vā aññatra tiriyaṃ taraṇāya, pācittiyaṃ.
29若有比丘明知是比丘尼所促成之施食而食用,除先前已有居士发起者外,犯波逸提。
29. Yo pana bhikkhu jānaṃ bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjeyya aññatra pubbe gihisamārambhā, pācittiyaṃ.
30若有比丘单独与比丘尼在隐蔽处共坐,犯波逸提。
30. Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
31无病比丘应只受用一次客舍食,若超过一次而受用者,犯波逸提。
31. Agilānena bhikkhunā eko āvasathapiṇḍo bhuñjitabbo. Tato ce uttari bhuñjeyya, pācittiyaṃ.
32除适当时间外,参与团体食者犯波逸提。此中,适当时间是指:生病时、施衣时、做衣时、行路时、乘船时、大集会时、沙门供食时——这是此处的适当时间。
32. Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo, nāvābhiruhanasamayo, mahāsamayo, samaṇabhattasamayo, ayaṃ tattha samayo.
33除适当时间外,受用相续食者,波逸提。此处,适当时间是指:生病时、施衣时、做衣时。这是此处的适当时间。
33. Paramparabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, ayaṃ tattha samayo.
34若有比丘前往俗家,施主以糕饼或炒面相邀,愿受之比丘可受取二至三满钵。若超过此量而受,波逸提。受取二至三满钵后,从彼处带回,应与诸比丘共分,这是此处的正当行仪。
34. Bhikkhuṃ paneva kulaṃ upagataṃ pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā dvattipattapūrā paṭiggahetabbā. Tato ce uttari paṭiggaṇheyya, pācittiyaṃ. Dvattipattapūre paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhūhi saddhiṃ saṃvibhajitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci.
35若比丘已饱食并谢绝,复食非残食之嚼食或啖食,波逸提。
35. Yo pana bhikkhu bhuttāvī pavārito anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
36若有比丘明知另一比丘已食足并谢绝,却以非残食之硬食或软食恶意劝请,说:“来,比丘,吃吧!”意图令其犯戒,若对方食用,犯波逸提。
36. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ bhuttāviṃ pavāritaṃ anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya ‘‘handa bhikkhu khāda vā bhuñja vā’’ti jānaṃ āsādanāpekkho, bhuttasmiṃ pācittiyaṃ.
37若有比丘于非时食用硬食或软食,犯波逸提。
37. Yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
38若有比丘食用储存之硬食或软食,犯波逸提。
38. Yo pana bhikkhu sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
39所谓精美食物,即:熟酥、生酥、油、蜂蜜、糖浆、鱼、肉、牛奶、凝乳。若有比丘无病,却为自己乞求如是精美食物而食用,犯波逸提。
39. Yāni kho pana tāni paṇītabhojanāni, seyyathidaṃ – sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ, maccho, maṃsaṃ, khīraṃ, dadhi. Yo pana bhikkhu evarūpāni paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjeyya, pācittiyaṃ.
40若有比丘将未给予之食纳入口中,除水及齿木外,犯波逸提。
40. Yo pana bhikkhu adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āhareyya aññatra udakadantaponā, pācittiyaṃ.
41若有比丘亲手以硬食或软食施与裸形外道、男游行者或女游行者,犯波逸提。
41. Yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya, pācittiyaṃ.
42若比丘对比丘说:“朋友,我们一同到村落或集镇托钵。”随后,无论是否让他得到食物,便将他遣走:“走吧,朋友,我与你一同交谈共坐,心不安乐;我独自一人交谈共坐,方得安乐。”仅以此事为理由,而非其他因缘,犯波逸提。
42. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ ‘‘ehāvuso, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisissāmā’’ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojeyya ‘‘gacchāvuso, na me tayā saddhiṃ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti, ekakassa me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
43若比丘在有食家,不请自入而坐,犯波逸提。
43. Yo pana bhikkhu sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
44若比丘与女人在隐秘、有遮蔽之处同坐,犯波逸提。
44. Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
45若比丘与女人单独在隐蔽处共坐,犯波逸提。
45. Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
46若比丘已受邀请并饱食,未告知在场的比丘,于饭前或饭后游走俗家,除特定时节外,犯波逸提。此处,时节指施衣时节与作衣时节,这是此处的时节。
46. Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, ayaṃ tattha samayo.
47无病比丘应接受四个月的资具邀请,除非是再次邀请或常时邀请。若超过此限而接受,犯波逸提。
47. Agilānena bhikkhunā catumāsappaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punapavāraṇāya, aññatra niccapavāraṇāya. Tato ce uttari sādiyeyya, pācittiyaṃ.
48若比丘前往观看出征的军队,除有如是因缘外,犯波逸提。
48. Yo pana bhikkhu uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gaccheyya aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṃ.
49若彼比丘有因缘前往军中,彼比丘得于军中住二夜三夜。若超过此限而住,犯波逸提。
49. Siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo senaṃ gamanāya, dirattatirattaṃ tena bhikkhunā senāya vasitabbaṃ. Tato ce uttari vaseyya, pācittiyaṃ.
50若比丘在军中住二夜三夜,前往观看战阵、先锋、军阵或阅兵,犯波逸提。
50. Dirattatirattaṃ ce bhikkhu senāya vasamāno uyyodhikaṃ vā balaggaṃ vā senābyūhaṃ vā anīkadassanaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.
51饮用酒类者,犯波逸提。
51. Surāmerayapāne pācittiyaṃ.
52以指相戳者,犯波逸提。
52. Aṅgulipatodake pācittiyaṃ.
53水中嬉戏者,犯波逸提。
53. Udake hasadhamme pācittiyaṃ.
54于不恭敬者,犯波逸提。
54. Anādariye pācittiyaṃ.
55若比丘恐吓比丘,犯波逸提。
55. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ bhiṃsāpeyya, pācittiyaṃ.
56若比丘无病,为求温暖而自行点火或令人点火,除有适当因缘外,犯波逸提。
56. Yo pana bhikkhu agilāno visibbanāpekkho jotiṃ samādaheyya vā samādahāpeyya vā aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṃ.
57若比丘未满半月而洗澡,除适时外,犯巴吉帝亚。此处适时者:即所谓“夏季剩余一个半月”与“雨季的第一个月”,这合起来的两个半月是热时、热恼时、病时、作务时、行路时、风时、雨时,此即此处之适时。
57. Yo pana bhikkhu orenaddhamāsaṃ nahāyeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo ‘‘diyaḍḍho māso seso gimhāna’’nti ‘‘vassānassa paṭhamo māso’’ iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayo, gilānasamayo, kammasamayo, addhānagamanasamayo, vātavuṭṭhisamayo, ayaṃ tattha samayo.
58比丘获得新衣时,应取三种坏色中的一种:或青色、或泥色、或黑褐色。若比丘不取三种坏色之任何一种而受用新衣者,犯巴吉帝亚。
58. Navaṃ pana bhikkhunā cīvaralābhena tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ ādātabbaṃ nīlaṃ vā kaddamaṃ vā kāḷasāmaṃ vā. Anādā ce bhikkhu tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ navaṃ cīvaraṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
59若比丘亲自将衣处分给比丘、比丘尼、在学尼、沙弥或沙弥尼后,在未收回的情况下便受用者,犯巴吉帝亚。
59. Yo pana bhikkhu bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā appaccuddhāraṇaṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
60若比丘将其他比丘的钵、衣、坐具、针筒或腰带藏起,或令他人藏起,哪怕只是出于嬉笑之意,亦犯波逸提。
60. Yo pana bhikkhu bhikkhussa pattaṃ vā cīvaraṃ vā nisīdanaṃ vā sūcigharaṃ vā kāyabandhanaṃ vā apanidheyya vā apanidhāpeyya vā antamaso hasāpekkhopi, pācittiyaṃ.
61若比丘故意夺取众生性命,犯波逸提。
61. Yo pana bhikkhu sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyya, pācittiyaṃ.
62若比丘明知水中有虫而使用,犯波逸提。
62. Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
63若比丘明知诤事已如法平息,却为再行羯磨而翻案者,犯波逸提。
63. Yo pana bhikkhu jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ punakammāya ukkoṭeyya, pācittiyaṃ.
64若比丘明知他比丘犯粗恶罪而覆藏者,犯波逸提。
64. Yo pana bhikkhu bhikkhussa jānaṃ duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādeyya, pācittiyaṃ.
65若比丘明知对方未满二十岁而为其授具足戒,此人即不得具足戒,且诸比丘应被呵责,于此犯波逸提。
65. Yo pana bhikkhu jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādeyya, so ca puggalo anupasampanno, te ca bhikkhū gārayhā, idaṃ tasmiṃ pācittiyaṃ.
66若比丘明知对方为贼众,仍与之相约结伴同行一段路,乃至只隔一村之遥,犯巴吉帝亚。
66. Yo pana bhikkhu jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi, pācittiyaṃ.
67若比丘与女人相约结伴同行一段路,乃至只隔一村之遥,犯巴吉帝亚。
67. Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi, pācittiyaṃ.
6868. 若比丘如此说:“我如是知世尊所说之法,即世尊所说之障碍法,行持者不足以构成障碍。”该比丘应由比丘们如是劝谏:“友,勿作如是说,勿诽谤世尊,诽谤世尊是不善的,世尊不作如是说。友,世尊以种种方便说障碍法是障碍法,且行持者足以构成障碍。”若该比丘被比丘们如是劝谏后仍坚持己见,该比丘应由比丘们作三次谏令其舍弃。若作三次谏令时他舍弃,此为善;若不舍弃,犯巴吉帝亚。
68. Yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya, anekapariyāyenāvuso antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’’ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, pācittiyaṃ.
69六十九、若比丘明知而与作如是说、未舍彼见、未如法行事之比丘共同受用、共住或同宿者,犯忏悔罪。
69. Yo pana bhikkhu jānaṃ tathāvādinā bhikkhunā akaṭānudhammena taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissaṭṭhena saddhiṃ sambhuñjeyya vā, saṃvaseyya vā, saha vā seyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
70七十、若有沙弥亦作如是说:‘我如此了知世尊所说之法:世尊所说的那些障道法,若从事它们,并不足以构成障碍。’该沙弥应被比丘们如此劝告:‘贤友沙弥,莫作是言,莫诽谤世尊。诽谤世尊实非善事,世尊绝不作是说。贤友沙弥,世尊以种种方便说示障道法实为障道,且从事它们,足以构成障碍。’若该沙弥虽被比丘们如此劝告,却仍固执彼见,则比丘们应对该沙弥这样说:‘贤友沙弥,从今日起,你不得再称世尊为导师,其他沙弥所能获得与比丘共宿二夜、三夜的权利,你亦无份。去吧,灭者!’若比丘明知而对如此被摈灭的沙弥加以抚慰、令服侍、共同受用或同宿者,犯忏悔罪。
70. Samaṇuddesopi ce evaṃ vadeyya ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti, so samaṇuddeso bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māvuso, samaṇuddesa evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya, anekapariyāyenāvuso, samaṇuddesa antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’’ti, evañca so samaṇuddeso bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so samaṇuddeso bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘ajjatagge te, āvuso, samaṇuddesa na ceva so bhagavā satthā apadisitabbo, yampi caññe samaṇuddesā labhanti bhikkhūhi saddhiṃ dirattatirattaṃ sahaseyyaṃ, sāpi te natthi, cara pire, vinassā’’ti. Yo pana bhikkhu jānaṃ tathānāsitaṃ samaṇuddesaṃ upalāpeyya vā, upaṭṭhāpeyya vā, sambhuñjeyya vā, saha vā seyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
71七十一、若比丘被比丘们如法劝诫时,作如是说:‘贤友们,在我未向另一位精通律藏的贤明比丘询问之前,我不修学此学处。’犯忏悔罪。诸比丘,正在学习的比丘应当了知、应当询问、应当审察,这是此处的正行。
71. Yo pana bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno evaṃ vadeyya ‘‘na tāvāhaṃ, āvuso, etasmiṃ sikkhāpade sikkhissāmi, yāva na aññaṃ bhikkhuṃ byattaṃ vinayadharaṃ paripucchāmī’’ti, pācittiyaṃ. Sikkhamānena, bhikkhave, bhikkhunā aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ paripañhitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci.
72若比丘在诵巴帝摩卡时,这样说:“何必诵这些小小戒?它们只会导致追悔、苦恼、讥嫌而已。”如此诽谤学处者,犯忏悔罪。
72. Yo pana bhikkhu pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya ‘‘kiṃ panimehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehi, yāvadeva kukkuccāya vihesāya vilekhāya saṃvattantī’’ti, sikkhāpadavivaṇṇake pācittiyaṃ.
73若比丘于半月诵巴帝摩卡时,这样说道:“我现在才知道,此法原来也载于经中、摄于经中,每半月诵出。”若其他比丘知道该比丘此前曾两三次参与诵巴帝摩卡而坐,何况更多次,则该比丘不得以不知而逃脱罪责。其所犯之罪应当如法处置,并更应呵责其愚弄:“贤友,你无所得,你所得不善;诵巴帝摩卡时,你未善作意、未专心。”这属于对愚弄者的忏悔罪。
73. Yo pana bhikkhu anvaddhamāsaṃ pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya ‘‘idāneva kho ahaṃ jānāmi, ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchatī’’ti. Tañce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jāneyyuṃ nisinnapubbaṃ iminā bhikkhunā dvattikkhattuṃ pātimokkhe uddissamāne, ko pana vādo bhiyyo, na ca tassa bhikkhuno aññāṇakena mutti atthi, yañca tattha āpattiṃ āpanno, tañca yathādhammo kāretabbo, uttari cassa moho āropetabbo ‘‘tassa te, āvuso, alābhā, tassa te dulladdhaṃ, yaṃ tvaṃ pātimokkhe uddissamānena sādhukaṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karosī’’ti, idaṃ tasmiṃ mohanake pācittiyaṃ.
74若比丘对比丘心生嗔怒、不悦而施以打击,犯忏悔罪。
74. Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano pahāraṃ dadeyya, pācittiyaṃ.
75七十五、若比丘对比丘生气、不悦,举起手掌作威胁,波逸提。
75. Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano talasattikaṃ uggireyya, pācittiyaṃ.
76七十六、若比丘以无根的桑喀地谢沙罪诽谤比丘,波逸提。
76. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃseyya, pācittiyaṃ.
77七十七、若比丘故意令比丘生起追悔,心想:“这样做,他将片刻不得安乐。”仅以此为因,别无其他,波逸提。
77. Yo pana bhikkhu bhikkhussa sañcicca kukkuccaṃ upadaheyya ‘‘itissa muhuttampi aphāsu bhavissatī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
78若比丘在诸比丘发生争吵、斗诤、陷入纷争时,站在一旁窃听,心想:‘我要听听他们说什么。’单以此为因,别无其他,则犯波逸提。
78. Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ upassutiṃ tiṭṭheyya ‘‘yaṃ ime bhaṇissanti, taṃ sossāmī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
79若比丘对如法的羯磨表示同意后,事后却起讥嫌,犯波逸提。
79. Yo pana bhikkhu dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjeyya, pācittiyaṃ.
80若比丘在僧团进行裁决讨论时,不给出同意便从座起身离去,犯波逸提。
80. Yo pana bhikkhu saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkameyya, pācittiyaṃ.
81八十一、若比丘在和合僧团中施衣后,又于事后生起讥嫌:‘比丘们依亲疏关系分配僧团所得。’犯忏悔罪。
81. Yo pana bhikkhu samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjeyya ‘‘yathāsanthutaṃ bhikkhū saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇāmentī’’ti, pācittiyaṃ.
82八十二、若比丘明知,却将已指定给僧团的利养转给个人,犯忏悔罪。
82. Yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmeyya, pācittiyaṃ.
83八十三、若比丘事先未获告知,在刹帝利灌顶王尚未离开寝宫、尚未离开宝库时,越过宫门门槛,犯忏悔罪。
83. Yo pana bhikkhu rañño khattiyassa muddhābhisittassa anikkhantarājake aniggataratanake pubbe appaṭisaṃvidito indakhīlaṃ atikkāmeyya, pācittiyaṃ.
84八十四、若比丘在寺内或寺外,拾取或教人拾取宝物或被视为宝物之物,即犯忏悔罪。然而,比丘在寺内或寺外拾取或教人拾取宝物或被视为宝物之物后,应将其存放,心想:“是谁的,谁便将取回。”这是此处的正行。
84. Yo pana bhikkhu ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā vā uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyaṃ. Ratanaṃ vā pana bhikkhunā ratanasammataṃ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipitabbaṃ ‘‘yassa bhavissati, so harissatī’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.
85八十五、若比丘于非时,未告知其他比丘而进入村落,除有那样的紧急应办事务外,即犯忏悔罪。
85. Yo pana bhikkhu santaṃ bhikkhuṃ anāpucchāvikāle gāmaṃ paviseyya aññatra tathārūpā accāyikā karaṇīyā, pācittiyaṃ.
86八十六、若比丘教人制作骨制、牙制或角制针筒,即犯应打碎的忏悔罪。
86. Yo pana bhikkhu aṭṭhimayaṃ vā dantamayaṃ vā visāṇamayaṃ vā sūcigharaṃ kārāpeyya, bhedanakaṃ pācittiyaṃ.
87第八十七条:若比丘令人制作新床或新座时,应以善逝指量制作八指高的床脚,不包括床框的下缘。若超过此限,犯应切断的波逸提。
87. Navaṃ pana bhikkhunā mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā kārayamānena aṭṭhaṅgulapādakaṃ kāretabbaṃ sugataṅgulena aññatra heṭṭhimāya aṭaniyā. Taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.
88第八十八条:若比丘令人制作填覆棉絮的床或座,犯应拆毁的波逸提。
88. Yo pana bhikkhu mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā tūlonaddhaṃ kārāpeyya, uddālanakaṃ pācittiyaṃ.
89第八十九条:若比丘制作坐具,须依规定尺寸而制。其尺寸为:长二搩手,依善逝搩手;宽一搩手半;边缘一搩手。若超过此尺寸,犯应切断的波逸提。
89. Nisīdanaṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikaṃ kāretabbaṃ, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso dve vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ diyaḍḍhaṃ, dasā vidatthi. Taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.
90比丘若制作覆疮布,须依规定尺寸而作。此尺寸为:长四搩手,依善逝搩手;宽二搩手。若制作超过此量,犯波逸提。
90. Kaṇḍuppaṭicchādiṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ dve vidatthiyo. Taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.
91比丘若制作雨浴衣,须依规定尺寸而作。此尺寸为:长六搩手,依善逝搩手;宽二搩手半。若制作超过此量,犯波逸提。
91. Vassikasāṭikaṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso cha vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ aḍḍhateyyā. Taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.
92若比丘制作或令制作等于或超过善逝衣量的衣,犯波逸提。所谓善逝衣量者:长九搩手,依善逝搩手;宽六搩手。此即善逝的衣量。
92. Yo pana bhikkhu sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpeyya, atirekaṃ vā, chedanakaṃ pācittiyaṃ . Tatridaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇaṃ, dīghaso nava vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ cha vidatthiyo, idaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇanti.
诸尊者,九十二波逸提法已诵出。在此,我请问诸尊者:于此是否清净?第二次请问:是否清净?第三次请问:是否清净?诸尊者于此清净,是故默然。我如是持守。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
1第一条:若比丘从入村的非亲里比丘尼手中,亲手接受硬食或软食,若食或嚼,该比丘应如此悔过:‘贤友,我犯应呵责、不适当、应悔过之法,我今悔过。’
1. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.
2第二条:诸比丘受请,在居士家进食。若有比丘尼立于一旁,作指挥状说:‘汤给这里,饭给这里。’诸比丘应呵责该比丘尼:‘姊妹,且退下,待诸比丘食毕。’若竟无一位比丘出言呵责:‘姊妹,且退下,待诸比丘食毕。’则诸比丘应如此悔过:‘贤友,我等犯应呵责、不适当、应悔过之法,我等于此悔过。’
2. Bhikkhū paneva kulesu nimantitā bhuñjanti, tatra ce sā bhikkhunī vosāsamānarūpā ṭhitā hoti ‘‘idha sūpaṃ detha, idha odanaṃ dethā’’ti. Tehi bhikkhūhi sā bhikkhunī apasādetabbā ‘‘apasakka tāva bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī’’ti. Ekassapi ce bhikkhuno na paṭibhāseyya taṃ bhikkhuniṃ apasādetuṃ ‘‘apasakka tāva bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī’’ti, paṭidesetabbaṃ tehi bhikkhūhi ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjimhā asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemā’’ti.
3第三条:若有家族被公认是正在修学的圣者之家,若比丘在这样被公认的有学家族中,先前未受邀请,且无病,亲手接受硬食或软食而食、而嚼,该比丘应如此悔过:‘贤友,我犯了应呵责、不适当、应悔过之法,我为此悔过。’
3. Yāni kho pana tāni sekkhasammatāni kulāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu sekkhasammatesu kulesu pubbe animantito agilāno khādanīyaṃ vā, bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā, bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.
4第四条:若有林中住处被认为危险、有怖畏,若比丘在如此住处,未事先告知,于寺院内亲手接受硬食或软食,无病而食、而嚼,该比丘应如此悔过:‘贤友,我犯了应呵责、不适当、应悔过之法,我为此悔过。’
4. Yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā, bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādeyya vā, bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.
诸尊者,四条应悔过法已诵出。于此,我今问诸尊者:是否清净?再问:是否清净?三问:是否清净?诸尊者于此清净,是故默然。如是,我当受持。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pāṭidesanīyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
诸尊者,现在诵出应学法。
Ime kho panāyasmanto sekhiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
1我当齐整地穿着下衣,应当学。
1. Parimaṇḍalaṃ nivāsessāmīti sikkhā karaṇīyā.
2我当齐整地披着上衣,应当学。
2. Parimaṇḍalaṃ pārupissāmīti sikkhā karaṇīyā.
3第三条:“我当善覆蔽而行于村落内”,应当学。
3. Suppaṭicchanno antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
4第四条:“我当善覆蔽而坐于村落内”,应当学。
4. Suppaṭicchanno antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
5第五条:“我当善防护而行于村落内”,应当学。
5. Susaṃvuto antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
6第六条:‘我当善防护,于村落内坐’,应当学。
6. Susaṃvuto antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
7第七条:‘我当垂目,于村落内行’,应当学。
7. Okkhittacakkhu antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
8第八条:‘我当垂目,于村落内坐’,应当学。
8. Okkhittacakkhu antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
9第九条:‘在聚落内,不应高提衣而行’,应当学。
9. Na ukkhittakāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
10第十条:‘在聚落内,不应高提衣而坐’,应当学。
10. Na ukkhittakāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
11第十一条:‘在聚落内,不应高声嬉笑而行’,应当学。
11. Na ujjagghikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
12第十二条:‘我于村落中将不嬉笑高声而坐’,应当学。
12. Na ujjagghikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
高声学处
Uccasaddasikkhāpadaṃ
13第十三条:‘我于村落中将低声而行’,应当学。
13. Appasaddo antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
14第十四条:入村落中,当低声而坐,应当学。
14. Appasaddo antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
15第十五条:入村落中,当不摇身而行,应当学。
15. Na kāyappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
16第十六条:入村落中,当不摇身而坐,应当学。
16. Na kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
17第十七条:‘我当不摇动手臂而行于村落内’,应当学。
17. Na bāhuppacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
18第十八条:‘我当不摇动手臂而坐于村落内’,应当学。
18. Na bāhuppacālakaṃ antaragharenisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
19第十九条:‘我当不摇动头部而行于村落内’,应当学。
19. Na sīsappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
20在村落住处中,不应晃着头坐下,此戒应当修习。
20. Na sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
21在村落住处中,不应叉腰而行,此戒应当修习。
21. Na khambhakato antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
22在村落住处中,不应叉腰而坐,此戒应当修习。
22. Na khambhakato antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
23不应覆着头进入村落住处内,此为应当修习的戒学。
23. Na oguṇṭhito antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
24不应覆着头在村落住处内坐下,此为应当修习的戒学。
24. Na oguṇṭhito antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
25不应蹲踞着进入村落住处内,此为应当修习的戒学。
25. Na ukkuṭikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
2627. 我将不在居家内交叠双腿而坐,此为应当修习之戒。
26. Na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
2728. 我将恭敬地接受团食,此为应当修习之戒。
27. Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
2829. 我将心存钵想而接受团食,此为应当修习之戒。
28. Pattasaññī piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
29我当接受羹菜等量之团食,此为应修之学处。
29. Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
30我当接受齐钵口之团食,此为应修之学处。
30. Samatittikaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
31我当恭敬而食团食,此为应修之学处。
31. Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
32我当以钵想而食施食,应当学。
32. Pattasaññī piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
33我当次第而食施食,应当学。
33. Sapadānaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
34我当羹饭等量而食施食,应当学。
34. Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
35我当不从上往下按压饭团而食,应当学。
35. Na thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
36我当不因贪求更多,而以饭覆盖羹或菜,应当学。
36. Na sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādessāmi bhiyyokamyataṃ upādāyāti sikkhā karaṇīyā.
37我当无病时,不为自己求取羹或饭而食,应当学。
37. Na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
38不应怀抱怨想而观看他人之钵,此学处应当修习。
38. Na ujjhānasaññī paresaṃ pattaṃ olokessāmīti sikkhā karaṇīyā.
39不应作过大的团食,此学处应当修习。
39. Nātimahantaṃ kabaḷaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
40应作圆整的一口食,此学处应当修习。
40. Parimaṇḍalaṃ ālopaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
41不应在团食未送到时张口,此学处应当修习。
41. Na anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivarissāmīti sikkhā karaṇīyā.
42进食时不应将整只手放入口中,此学处应当修习。
42. Na bhuñjamāno sabbahatthaṃ mukhe pakkhipissāmīti sikkhā karaṇīyā.
43不应口含食物说话,此学处应当修习。
43. Na sakabaḷena mukhena byāharissāmīti sikkhā karaṇīyā.
44应当修习:“我不抛掷食团入口而食。”
44. Na piṇḍukkhepakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
45应当修习:“我不咬断食团而食。”
45. Na kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
46应当修习:“我不鼓腮而食。”
46. Na avagaṇḍakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
47应当学:“我当不摇手而食。”
47. Na hatthaniddhunakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
48应当学:“我当不撒落饭粒而食。”
48. Na sitthāvakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
49应当学:“我当不伸舌而食。”
49. Na jivhānicchārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
50应当修习:“我将不咂嘴作声而食。”
50. Na capucapukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
51应当修习:“我将不吸啜作声而食。”
51. Na surusurukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
52应当修习:“我将不舔手而食。”
52. Na hatthanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
53“我不舔钵而食”,应当学。
53. Na pattanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
54“我不舔唇而食”,应当学。
54. Na oṭṭhanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
55“我不以沾有食物的手接取水器”,应当学。
55. Na sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
56我当不将含有饭粒的洗钵水倾弃于村落中,应当学。
56. Na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessāmīti sikkhā karaṇīyā.
57我当不为无病而持伞者说法,应当学。
57. Na chattapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
58我当不为无病而持杖者说法,应当学。
58. Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
59我当不为无病而持刀者说法,应修习此学。
59. Na satthapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
60我当不为无病而持武器者说法,应修习此学。
60. Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
61我当不为无病而着木屐者说法,应修习此学。
61. Na pādukāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
62我不应为无病而穿鞋者说法,应当学习。
62. Na upāhanāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
63我不应为无病而乘坐车乘者说法,应当学习。
63. Na yānagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
64我不应为无病而卧于床榻者说法,应当学习。
64. Na sayanagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
65不应向无病而盘腿而坐的人说法,此学处应当修习。
65. Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
66不应向无病而缠头的人说法,此学处应当修习。
66. Na veṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
67不应向无病而覆头的人说法,此学处应当修习。
67. Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
68不应坐于地上,向无病而坐于座位者说法,应当学。
68. Na chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
69不应坐于低座,向无病而坐于高座者说法,应当学。
69. Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
70不应站立,向无病而坐者说法,应当学。
70. Na ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
71我不应对无病而走在前面的人,从后面走着说法。应当学。
71. Na pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
72我不应对无病而走在道上的人,在非道上走着说法。应当学。
72. Na uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
73我若无病,不应站立大小便。应当学。
73. Na ṭhito agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
7474. 无病时,我不应在生草上大小便或吐痰,应当学。
74. Na harite agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
7575. 无病时,我不应在水中大小便或吐痰,应当学。
75. Na udake agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
诸尊者,应学法已诵出。我今问诸尊者:“于此是否清净?”再问:“于此是否清净?”三问:“于此是否清净?”诸尊者于此清净,是故默然。我如是持。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto sekhiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
灭诤
Adhikaraṇasamathā
为了令已生起的种种诤事得以止息与平息,应施与现前毗尼。
Uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo.
应施与忆念调伏。
Sativinayo dātabbo.
应施与不痴毗尼。
Amūḷhavinayo dātabbo.
应依所承认而作。
Paṭiññāya kāretabbaṃ.
罚治罪过者。
Tassapāpiyasikā.
如草覆地。
Tiṇavatthārakoti.
诸具寿,七灭诤法已诵出。在此,我请问诸具寿:你们对此清净否?第二次,我问:你们对此清净否?第三次,我问:你们对此清净否?诸具寿对此清净,因此默然。我如是受持。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto satta adhikaraṇasamathā dhammā. Tatthāyasmante, pucchāmi kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
诸具寿,缘起已诵出。
Uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ,
四波罗夷法已诵出,
Uddiṭṭhā cattāro pārājikā dhammā,
十三桑喀地谢沙法已诵出,
Uddiṭṭhā terasa saṅghādisesā dhammā,
二不定法已诵出,
Uddiṭṭhā dve aniyatā dhammā,
已诵出:三十舍堕,
Uddiṭṭhā tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā,
已诵出:九十二波逸提,
Uddiṭṭhā dvenavuti pācittiyā dhammā,
已诵出:四波罗提悔过,
Uddiṭṭhā cattāro pāṭidesanīyā dhammā,
诸应学法已经诵出,
Uddiṭṭhā sekhiyā dhammā,
七灭诤法已经诵出。这些是源自彼世尊的经、系属于经,每半月来到诵出。在此,一切人皆应和合、欢喜、无诤而学。
Uddiṭṭhā satta adhikaraṇasamathā dhammā, ettakaṃ tassa bhagavato suttāgataṃ suttapariyāpannaṃ anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchati, tattha sabbeheva samaggehi sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabbanti.