礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
两部论母
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Dvemātikāpāḷi
比丘巴帝摩卡
Bhikkhupātimokkhapāḷi
523 段
扫帚、灯、水,还有座位;
伍波萨他日的这些,称为“前行事”。
Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca; Uposathassa etāni, ‘‘pubbakaraṇa’’nti vuccati.
欲与清净,时节宣告,比丘计数,兼以教诫;
此等诸事,名为伍波萨他之前作事。
Chanda, pārisuddhi, utukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo; Uposathassa etāni, ‘‘pubbakicca’’nti vuccati.
具备适宜条件的四项
Pattakallaaṅgā-4
伍波萨他日,以及所有应当参加甘马的比丘;
而且也不存在同分罪。
应被遮止的人不在此中,故称为“适宜”。
Uposatho , yāvatikā ca bhikkhū kammappattā; Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti; Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti, ‘‘pattakalla’’nti vuccati.
做完了前行准备和前行事务之后,在已经发露罪过的、和合的比丘僧团同意下,我们请求诵出巴帝摩卡。
Pubbakaraṇapubbakiccāni samāpetvā desitāpattikassa samaggassa bhikkhusaṅghassa anumatiyā pātimokkhaṃ uddisituṃ ārādhanaṃ karoma.
尊者,请僧团听我说:今天是十五日伍波萨他。如果僧团觉得时机合适,僧团就应当举行伍波萨他,诵出巴帝摩卡。
Suṇātu me bhante saṅgho? Ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyya.
僧团的前行义务是什么?诸位尊者,请说明自己的清净,我要诵出巴帝摩卡。我们所有人都要好好听、好好作意。谁有罪,就应当发露;没有罪,就应当保持沉默。诸位尊者,因为沉默,我就知道诸位是清净的。就像逐一被问时要回答一样,在这样的僧众中也要三次宣告。如果比丘在三次宣告时,明明记得自己有罪却不发露,就成了故意妄语。诸位尊者,世尊说故意妄语是障碍法。所以,记得自己有罪、想要清净的比丘,应当发露自己的罪;发露了,他才会安乐。
Kiṃ saṅghassa pubbakiccaṃ? Pārisuddhiṃ āyasmanto ārocetha, pātimokkhaṃ uddisissāmi, taṃ sabbeva santā sādhukaṃ suṇoma manasi karoma. Yassa siyā āpatti, so āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṃ, tuṇhībhāvena kho panāyasmante ‘‘parisuddhā’’ti vedissāmi. Yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṃ hoti, evamevaṃ evarūpāya parisāya yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ hoti. Yo pana bhikkhu yāvatatiyaṃ anusāviyamāne saramāno santiṃ āpattiṃ nāvikareyya, sampajānamusāvādassa hoti. Sampajānamusāvādo kho panāyasmanto antarāyiko dhammo vutto bhagavatā, tasmā saramānena bhikkhunā āpannena visuddhāpekkhena santī āpatti āvikātabbā, āvikatā hissa phāsu hoti.
诸位尊者,因缘已诵出。在此我问诸位尊者:你们在这件事上清净吗?第二次我问:你们在这件事上清净吗?第三次我问:你们在这件事上清净吗?诸位尊者在这件事上清净,所以默然。我这样受持。
Uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
在这里,这四种巴拉基格法进入诵出(的环节)。
Tatrime cattāro pārājikā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
淫欲学处Methunadhamma sikkhāpadaṃ
Methunadhamma sikkhāpadaṃ
1如果有比丘,已经和众比丘一起受持学处和共住的生活方式,没有舍弃学处,也没有表明自己持守不了,却仍然去做淫欲之事,哪怕只是和畜生,也犯巴拉基格,不共住。
1. Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno sikkhaṃ appaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatāyapi, pārājiko hoti asaṃvāso.
不与取学处Adinnādānasikkhāpadaṃ
Adinnādānasikkhāpadaṃ
2如果有比丘,无论从村里还是从林野,以偷盗的意图拿走别人没给的东西——就像那种偷盗行为,国王抓到盗贼后会处死他、监禁他或驱逐他,骂他“你是贼,你是蠢货,你是糊涂蛋,你是小偷”——比丘这样拿走没给的东西,同样犯巴拉基格,不共住。
2. Yo pana bhikkhu gāmā vā araññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyuṃ vā corosi bālosi mūḷhosi thenosīti, tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāso.
杀人学处Manussaviggahasikkhāpadaṃ
Manussaviggahasikkhāpadaṃ
3如果有比丘故意夺走人的生命,或者替他寻找杀人的凶器,或者称赞死亡,或者劝他去死,说“喂,男子!你这样邪恶地苦活着有什么用?死了比活着更好”——他怀着这样的心意和打算,用种种方式称赞死亡,或者劝人去死,这个比丘同样犯巴拉基格,不共住。
3. Yo pana bhikkhu sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyya, satthahārakaṃ vāssa pariyeseyya, maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya ‘‘ambho purisa kiṃ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena, mataṃ te jīvitā seyyo’’ti, iti cittamano cittasaṅkappo anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya, ayampi pārājiko hoti asaṃvāso.
关于上人法的学处Uttarimanussadhammasikkhāpadaṃ
Uttarimanussadhammasikkhāpadaṃ
4如果有比丘实际上并没有证得超越常人的境界,却自称已经拥有堪作圣者的智见,说“我这样知,我这样见”;后来,不管是被追问还是没被追问,他既然已经犯了戒,又想求得清净,就这样说:“贤友,我其实不知道却说知道,其实没看见却说看见,我是说空话、说假话。”——除非是出于增上慢,否则这也同样是巴拉基格,不共住。
4. Yo pana bhikkhu anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya ‘‘iti jānāmi, iti passāmī’’ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā āpanno visuddhāpekkho evaṃ vadeyya ‘‘ajānamevaṃ āvuso avacaṃ jānāmi, apassaṃ passāmi, tucchaṃ musā vilapi’’nti, aññatra adhimānā, ayampi pārājiko hoti asaṃvāso.
诸位尊者,四条巴拉基格法已经诵出。比丘如果犯了其中任何一条,就不能再和比丘们共住;就像从前一样,此后也是如此,他成为巴拉基格,不共住。在这里,我问诸位尊者:你们在这件事上清净吗?第二次我问:你们在这件事上清净吗?第三次我问:你们在这件事上清净吗?诸位尊者在这件事上清净,所以默然。就这样,我受持这一点。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā. Yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjitvā na labhati bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāsaṃ yathā pure, tathā pacchā, pārājiko hoti asaṃvāso. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
桑喀地谢思篇
Saṅghādisesuddeso
各位尊者,这十三桑喀地谢思。
Ime kho panāyasmanto terasa saṅghādisesā
诸法进入总说。
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
故意出精学处Sukkavissaṭṭhisikkhāpadaṃ
Sukkavissaṭṭhisikkhāpadaṃ
1有故意射精,除了在梦中,犯桑喀地谢思。
1. Sañcetanikā sukkavissaṭṭhi aññatra supinantā saṅghādiseso.
与身相触的学处Kāyasaṃsaggasikkhāpadaṃ
Kāyasaṃsaggasikkhāpadaṃ
2若有比丘被贪欲渗透、内心颠倒,与女人发生身相触——牵手、抓头发,或抚摸她身上任何一个部位——犯桑喀地谢思。
2. Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyya hatthaggāhaṃ vā veṇiggāhaṃ vā aññatarassa vā aññatarassa vā aṅgassa parāmasanaṃ, saṅghādiseso.
淫秽语学处Duṭṭhullavācāsikkhāpadaṃ
Duṭṭhullavācāsikkhāpadaṃ
3如果有比丘被贪欲渗透、内心颠倒,对女人说粗俗淫秽的话,就像年轻男子对年轻女子说那种跟性有关的话一样,犯桑喀地谢思。
3. Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāseyya yathā taṃ yuvā yuvatiṃ methunupasaṃhitāhi, saṅghādiseso.
以淫欲侍奉自己学处Attakāmapāricariyasikkhāpadaṃ
Attakāmapāricariyasikkhāpadaṃ
4若有比丘被贪欲渗透、内心颠倒,在女人面前用与淫欲相关的话称赞女人为满足自己欲望而作的侍奉,说“姊妹,用这种方式来侍奉像我这样持戒、具足善法、修梵行的人,是最殊胜的侍奉”,这就犯桑喀地谢思。
4. Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāseyya ‘‘etadaggaṃ bhagini pāricariyānaṃ yā mādisaṃ sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ brahmacāriṃ etena dhammena paricareyyā’’ti methunupasaṃhitena, saṅghādiseso.
做媒学处Sañcarittasikkhāpadaṃ
Sañcarittasikkhāpadaṃ
5如果有比丘做牵线搭桥的事,把女方的意思传达给男方,或者把男方的意思传达给女方,为了结婚或者私通,哪怕只是为了刹那间的性结合,也犯桑喀地谢思。
5. Yo pana bhikkhu sañcarittaṃ samāpajjeyya itthiyā vā purisamatiṃ purisassa vā itthimatiṃ, jāyattane vā jārattane vā, antamaso taṅkhaṇikāyapi, saṅghādiseso.
自乞材料建小屋学处Kuṭikārasikkhāpadaṃ
Kuṭikārasikkhāpadaṃ
66. 另外,比丘自己乞求材料造小屋时,应当造一座无主、指定给自己用、尺寸合乎规定的小屋。这里的尺寸是:长十二善逝拃,宽七拃。应当请比丘们来指定地点,那些比丘应当指定一个没有危害、四周留有余地可以绕行的地方。如果比丘在有危害、四周不能绕行的地方自己乞求材料造小屋,或者不请比丘们来指定地点,或者超过尺寸,就犯桑喀地谢思。
6. Saññācikāya pana bhikkhunā kuṭiṃ kārayamānena assāmikaṃ attuddesaṃ pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso dvādasa vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ sattantarā, bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane saññācikāya kuṭiṃ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, pamāṇaṃ vā atikkāmeyya, saṅghādiseso.
建造精舍的学处Vihārakārasikkhāpadaṃ
Vihārakārasikkhāpadaṃ
7比丘建造大精舍时,若这座精舍有主人、是指定给自己用的,就必须请比丘们来指定建地。那些比丘应当指定一块没有障碍、四周留有余地可以绕行的地方。如果比丘在有障碍、四周没有余地可绕行的地方建造大精舍,或者不请比丘们来指定建地,就犯桑喀地谢思。
7. Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ kārayamānena sassāmikaṃ attuddesaṃ bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane mahallakaṃ vihāraṃ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, saṅghādiseso.
恶心诬告学处Duṭṭhadosasikkhāpadaṃ
Duṭṭhadosasikkhāpadaṃ
8如果有比丘因为嗔怒、怨恨、不满,用没有根据的巴拉基格罪来诬陷另一位比丘,心想“也许这样能让他脱离梵行”;后来,无论那位比丘是否被劝诫或不被劝诫,只要那确实是无根据的指控,而且这位比丘确实被认定有嗔恨,就犯桑喀地谢思。
8. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃseyya ‘‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti , tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā amūlakañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti, bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṅghādiseso.
以无关事项诬告的学处Aññabhāgiyasikkhāpadaṃ
Aññabhāgiyasikkhāpadaṃ
9如果有比丘因为嗔恨、恼怒、无信,抓住另一件无关事情中的某一点细枝末节当借口,用巴拉基格罪来诬陷另一位比丘,心想“这样也许能把他从梵行中赶出去”;后来,不管这件事有没有被追查,只要查明那确实是另一件无关的事,只是抓了其中一点细枝末节当借口,而且这位比丘确实被认定有嗔恨,就犯桑喀地谢思。
9. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya ‘‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā aññabhāgiyañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti kocideso lesamatto upādinno, bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṅghādiseso.
破僧学处Saṅghabhedasikkhāpadaṃ
Saṅghabhedasikkhāpadaṃ
10如果有比丘为了分裂和合的僧团而努力,或者接受并坚持一件会导致分裂的争端,其他比丘应当这样对他说:“尊者,不要为了分裂和合的僧团而努力,也不要接受并坚持会导致分裂的争端。请尊者与僧团保持一致。因为僧团和合、彼此欢喜、没有争执、同一诵戒,才能安乐共住。”比丘们这样劝告他之后,他仍然坚持不改,比丘们应当再三劝谏他,让他放弃。如果再三劝谏时他放弃了,那很好;如果不放弃,就犯桑喀地谢思。
10. Yo pana bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkameyya, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha tiṭṭheyya, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi, sametāyasmā saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.
随顺破僧者学处Bhedānuvattakasikkhāpadaṃ
Bhedānuvattakasikkhāpadaṃ
11如果那位比丘有随从他、帮他结党说话的比丘——一个、两个或三个——他们可能会这样说:“各位尊者,请不要说这位比丘什么。这位比丘是依法而说的,是依律而说的。他说话是带着我们的意愿和喜好的,他是知道才说的,不是不知道才说,我们也认同他。”比丘们应当这样对那些人说:“各位尊者,请不要这样说。这位比丘并不是依法而说,也不是依律而说。各位尊者不要乐于分裂僧团。请各位与僧团和合。僧团和合、彼此欢喜、没有争执、同一诵戒,才能安乐共住。”如果那些比丘被比丘们这样劝告后,仍然坚持那样做,比丘们应当再三劝谏他们,让他们放弃。如果再三劝谏时他们放弃了,那很好;如果不放弃,就犯桑喀地谢思。
11. Tasseva kho pana bhikkhussa bhikkhū honti anuvattakā vaggavādakā eko vā dve vā tayo vā, te evaṃ vadeyyuṃ ‘‘māyasmanto etaṃ bhikkhuṃ kiñci avacuttha, dhammavādī ceso bhikkhu, vinayavādī ceso bhikkhu, amhākañceso bhikkhu chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti, no bhāsati, amhākampetaṃ khamatī’’ti, te bhikkhū bhikkhūhi evamassu vacanīyā ‘‘māyasmanto evaṃ avacuttha, na ceso bhikkhu dhammavādī, na ceso bhikkhu vinayavādī, māyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha, sametāyasmantānaṃ saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti , evañca te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṃ, te bhikkhū bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyyuṃ, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyyuṃ, saṅghādiseso.
难劝诫学处Dubbacasikkhāpadaṃ
Dubbacasikkhāpadaṃ
1212. 如果比丘生性难以劝导,在比丘们依照戒律如法劝告他时,他把自己变成不可劝告的人,说:“各位尊者,不要对我说任何好的或坏的话,我也不对各位尊者说任何好的或坏的话;请各位尊者停止劝我。”那么,比丘们应当这样对他说:“尊者不要把自己变成不可劝告的人,请让自己成为可以劝告的人;尊者也应当如法劝告比丘们,比丘们也会如法劝告尊者。世尊的弟子众正是这样通过互相劝告、互相帮助出罪而增长的。”这样劝告后,如果那位比丘仍然坚持不改,比丘们应当再三劝谏他,让他放弃。如果在再三劝谏时他放弃了,那很好;如果不放弃,就是桑喀地谢思罪。
12. Bhikkhu paneva dubbacajātiko hoti uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti ‘‘mā maṃ āyasmanto kiñci avacuttha kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, ahampāyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, viramathāyasmanto mama vacanāyā’’ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi, vacanīyamevāyasmā attānaṃ karotu, āyasmāpi bhikkhū vadatu sahadhammena, bhikkhūpi āyasmantaṃ vakkhanti sahadhammena, evaṃ saṃvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya , yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.
败坏在家人学处Kuladūsakasikkhāpadaṃ
Kuladūsakasikkhāpadaṃ
1313. 如果一位比丘依止某个村落或城镇而住,败坏在家人,行为恶劣,他的恶行被人看见、也被人听到,被他败坏的人家被人看见、也被人听到,其他比丘应当这样对他说:“尊者败坏在家人,行为恶劣,尊者的恶行被人看见、也被人听到,被尊者败坏的人家被人看见、也被人听到。请尊者离开这个住处,你在这里住得够久了。”其他比丘这样劝告时,如果这位比丘对比丘们这样说:“比丘们是随贪、随嗔、随痴、随怖而行的,同样的罪过,有人被赶走,有人不被赶走。”比丘们应当这样对他说:“尊者不要这样说。比丘们不是随贪、随嗔、随痴、随怖而行的。尊者确实败坏在家人,行为恶劣,尊者的恶行被人看见、也被人听到,被尊者败坏的人家被人看见、也被人听到。请尊者离开这个住处,你在这里住得够久了。”比丘们这样劝告后,他仍然坚持不放。比丘们应当再三劝谏他,让他放弃这个说法。如果再三劝谏时他放弃了,那很好;如果不放弃,犯桑喀地谢思。
13. Bhikkhu paneva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati kuladūsako pāpasamācāro, tassa kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca tena duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno te bhikkhū evaṃ vadeyya ‘‘chandagāmino ca bhikkhū, dosagāmino ca bhikkhū, mohagāmino ca bhikkhū, bhayagāmino ca bhikkhū tādisikāya āpattiyā ekaccaṃ pabbājenti, ekaccaṃ na pabbājentī’’ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā evaṃ avaca, na ca bhikkhū chandagāmino, na ca bhikkhū dosagāmino, na ca bhikkhū mohagāmino, na ca bhikkhū bhayagāmino, āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.
诸位尊者,十三桑喀地谢思法已经诵出:其中九条是初犯即成,四条是经三次劝谏才成。比丘犯了其中任何一条,明知而覆藏多少天,就必须依覆藏的天数行别住。行别住期满后,比丘还要再行六夜的敬悦。行敬悦期满后,比丘应当在有二十位比丘的僧团中出罪。如果比丘僧团不足二十位,哪怕只差一位就为那位比丘出罪,那位比丘就没有真正出罪,那些比丘也应受到呵责——这就是此中如法的做法。在此我问诸位尊者:你们于此清净吗?第二次我问:你们于此清净吗?第三次我问:你们于此清净吗?诸位尊者于此清净,所以默然。我如是受持此义。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā nava paṭhamāpattikā, cattāro yāvatatiyakā. Yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjitvā yāvatīhaṃ jānaṃ paṭicchādeti, tāvatīhaṃ tena bhikkhunā akāmā parivatthabbaṃ. Parivutthaparivāsena bhikkhunā uttari chārattaṃ bhikkhumānattāya paṭipajjitabbaṃ, ciṇṇamānatto bhikkhu yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho, tattha so bhikkhu abbhetabbo. Ekenapi ce ūno vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho taṃ bhikkhuṃ abbheyya, so ca bhikkhu anabbhito, te ca bhikkhū gārayhā, ayaṃ tattha sāmīci. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
各位尊者,这确实就是两种不定法。
Ime kho panāyasmanto dve aniyatā dhammā
他们进入总说。
Uddesaṃ āgacchanti.
第一不定学处Paṭhamaaniyatasikkhāpadaṃ
Paṭhamaaniyatasikkhāpadaṃ
1如果有比丘和女人单独一对一,在隐蔽、适合做不净行的座位上一起坐下,一位说话可信的女居士看见后,就根据三种罪中的某一种来指控他——或是巴拉基格,或是桑喀地谢思,或是巴吉帝亚;如果这位比丘承认自己坐下了,就根据三种罪中的某一种来处置他——或是巴拉基格,或是桑喀地谢思,或是巴吉帝亚,或者按照那位可信女居士所说的来处置。这就是不定法。
1. Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ kappeyya, tamenaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā, nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā, yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo, ayaṃ dhammo aniyato.
第二不定学处Dutiyaaniyatasikkhāpadaṃ
Dutiyaaniyatasikkhāpadaṃ
2座位并不隐蔽,也不适合做不净行,但足以用来对女人说淫秽的话。如果比丘在这样的座位上,和女人单独一对一地私下坐着,有位说话可信的近事女看见了,就用两种罪中的某一种来指控他——桑喀地谢思或巴吉帝亚。如果比丘承认自己坐了,就按两种罪中的某一种来处置——桑喀地谢思或巴吉帝亚;或者按那位说话可信的近事女所说的来处置。这也是不定法。
2. Na heva kho pana paṭicchannaṃ āsanaṃ hoti nālaṃkammaniyaṃ, alañca kho hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṃ, yo pana bhikkhu tathārūpe āsane mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, tamenaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya saṅghādisesena vā pācittiyena vā, nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo saṅghādisesena vā pācittiyena vā, yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo, ayampi dhammo aniyato.
诸位尊者,两条不定法已经诵出。在这里我要问诸位尊者:你们在这件事上清净吗?第二次我再问:你们在这件事上清净吗?第三次我再问:你们在这件事上清净吗?诸位尊者在这件事上是清净的,所以默然不语。我这样受持。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto dve aniyatā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
尼萨耆亚巴吉帝亚
Nissaggiyapācittiyā
各位尊者,这三十条尼萨耆亚巴吉帝亚。
Ime kho panāyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā
诸法进入总说。
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
咖提那衣学处Kathinasikkhāpadaṃ
Kathinasikkhāpadaṃ
1比丘已经完成衣的制作、咖提那衣已经撤除之后,多余的衣最多可以保留十天;超过这个期限,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
1. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ, taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
离衣宿学处Udositasikkhāpadaṃ
Udositasikkhāpadaṃ
2比丘已经完成衣的制作、并且已经舍了迦絺那衣之后,如果比丘哪怕只离开三衣一夜,除非得到僧团的允许,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
2. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya, aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
非时衣学处Akālacīvarasikkhāpadaṃ
Akālacīvarasikkhāpadaṃ
3比丘做完衣、迦絺那衣已经撤除之后,如果又有非时衣出现,比丘想要的话可以接受;接受之后应当尽快做成。如果不够完整,为了补足缺少的部分,那位比丘最多可以存放那件衣一个月,心里记着、怀着期待。如果超过这个期限还继续存放,即使心里记着、怀着期待,也犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
3. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine bhikkhuno paneva akālacīvaraṃ uppajjeyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā khippameva kāretabbaṃ, no cassa pāripūri, māsaparamaṃ tena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya. Tato ce uttari nikkhipeyya satiyāpi paccāsāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
旧衣学处Purāṇacīvarasikkhāpadaṃ
Purāṇacīvarasikkhāpadaṃ
4如果比丘让非亲属的比丘尼帮他洗旧衣、染旧衣或捶打旧衣,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
4. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpeyya vā rajāpeyya vā ākoṭāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
接受衣的学处Cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
Cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
5如果比丘从非亲属的比丘尼手中接受衣,除非是交换,犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
5. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇheyya aññatra pārivattakā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
向非亲属乞衣学处Aññātakaviññattisikkhāpadaṃ
Aññātakaviññattisikkhāpadaṃ
6如果有比丘向不是亲戚的男居士或女居士索要衣服,除非是在特殊情况下,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。这里的特殊情况是:比丘的衣服被抢走了,或者衣服丢失了,这就是这里的特殊情况。
6. Yo pana bhikkhu aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya aññatra samayā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, acchinnacīvaro vā hoti bhikkhu, naṭṭhacīvaro vā, ayaṃ tattha samayo.
过量学处Tatuttarisikkhāpadaṃ
Tatuttarisikkhāpadaṃ
7如果那位不是亲属的男居士或女居士,拿很多衣来邀请他随意接受,这位比丘最多只能接受够做上下两件衣的量。如果接受超过这个量,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
7. Tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ. Tato ce uttari sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
第一预备学处Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadaṃ
Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadaṃ
8若有非亲属的居士或女居士,为某位比丘准备好了买衣的钱,心里想:“我用这笔买衣钱买一件衣,供养某某比丘。”这时,那位比丘事先没被邀请就上门去,对衣提出指定,说:“太好了,请尊者用这笔买衣钱买这样或那样的衣来供养我。”——这是出于想要好衣的心,犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
8. Bhikkhuṃ paneva uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hoti ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādessāmī’’ti, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘sādhu vata maṃ āyasmā iminā cīvaracetāpannena evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādehī’’ti kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
第二预备学处Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadaṃ
Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadaṃ
9如果有两位没有亲属关系的居士或女居士,专门为某位比丘准备好了各自买衣的钱,心里想:“我们用各自买衣的钱各买一件衣,供养某某比丘。”如果这位比丘事先没有被邀请,却自己上门去,对买衣的事提出要求,说:“萨度,诸位尊者用这些各自买衣的钱,买这样或那样的衣,两笔合起来给我一个人吧。”——这是出于想要好衣的心,犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
9. Bhikkhuṃ paneva uddissa ubhinnaṃ aññātakānaṃ gahapatīnaṃ vā gahapatānīnaṃ vā paccekacīvaracetāpannāni upakkhaṭāni honti ‘‘imehi mayaṃ paccekacīvaracetāpannehi paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarehi acchādessāmā’’ti, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘sādhu vata maṃ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpannehi evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādetha ubhova santā ekenā’’ti kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
国王学处Rājasikkhāpadaṃ
Rājasikkhāpadaṃ
1010. 如果国王、王臣、婆罗门或居士专门为了某位比丘,派使者送来买衣的钱,交代说:“用这笔买衣钱买一件衣,给名叫某某的比丘披上。”如果那位使者来到这位比丘跟前,这样说:“尊者,这是专门为尊者送来的买衣钱,请尊者收下这笔买衣钱。”这位比丘应当这样对那位使者说:“贤友,我们是不收买衣钱的;我们只在适当的时候收如法的衣。”如果那位使者又对这位比丘这样说:“尊者有没有什么替您办事的人?”那么,诸比丘,需要衣的比丘应当指出一位办事的人——园民或近事男——说:“贤友,这位就是替比丘们办事的人。”如果那位使者交代好那位办事的人之后,来到这位比丘跟前,这样说:“尊者,您指出的那位办事人,我已经交代好了;请尊者到时候去一趟,他会拿衣给您披上。”那么,诸比丘,需要衣的比丘应当到那位办事人那里,提醒、催促两三次:“贤友,我需要衣。”如果提醒、催促两三次,能把那件衣办成,那很好。如果办不成,就应当为此静立四次、五次,最多六次。如果静立四次、五次,最多六次,能把那件衣办成,那很好。如果超过这个限度还继续努力去办那件衣,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。如果还是办不成,就应当亲自去那笔买衣钱送来的地方,或者派使者去说:“诸位尊者,你们为某位比丘送来的买衣钱,那位比丘一点也没能用上;请诸位尊者把自己的东西收回去,别让你们的财物白白损失。”这就是在这种情况下应当做的。
10. Bhikkhuṃ paneva uddissa rājā vā rājabhoggo vā brāhmaṇo vā gahapatiko vā dūtena cīvaracetāpannaṃ pahiṇeyya ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehī’’ti. So ce dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘idaṃ kho, bhante, āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti. Tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāma kālena kappiya’’nti. So ce dūto taṃ bhikkhuṃ evaṃ vadeyya ‘‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’’ti. Cīvaratthikena, bhikkhave, bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā ‘‘eso kho, āvuso, bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti. So ce dūto taṃ veyyāvaccakaraṃ saññāpetvā taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘yaṃ kho, bhante, āyasmā veyyāvaccakaraṃ niddisi, saññatto so mayā, upasaṅkamatāyasmā kālena, cīvarena taṃ acchādessatī’’ti. Cīvaratthikena, bhikkhave, bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṃ codetabbo sāretabbo ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti, dvattikkhattuṃ codayamāno sārayamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce abhinipphādeyya, catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ, catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūto uddissa tiṭṭhamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ, tato ce uttari vāyamamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. No ce abhinipphādeyya, yatassa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, tattha sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo ‘‘yaṃ kho tumhe āyasmanto bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ pahiṇittha, na taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhoti, yuñjantāyasmanto sakaṃ, mā vo sakaṃ vinassā’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.
蚕丝学处Kosiyasikkhāpadaṃ
Kosiyasikkhāpadaṃ
11如果有比丘让人制作掺有蚕丝的敷具,犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
11. Yo pana bhikkhu kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
纯黑羊毛敷具学处Suddhakāḷakasikkhāpadaṃ
Suddhakāḷakasikkhāpadaṃ
12如果有比丘让人用纯黑羊毛做成敷具,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
12. Yo pana bhikkhu suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
两分学处Dvebhāgasikkhāpadaṃ
Dvebhāgasikkhāpadaṃ
13比丘在做新敷具时,应当取两份纯黑羊毛、第三份白色羊毛、第四份褐色羊毛。如果比丘不取两份纯黑羊毛、第三份白色羊毛、第四份褐色羊毛,就让人做新敷具,犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
13. Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārayamānena dve bhāgā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ ādātabbā, tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ gocariyānaṃ. Anādā ce bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ, tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ gocariyānaṃ, navaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
六年学处Chabbassasikkhāpadaṃ
Chabbassasikkhāpadaṃ
14比丘把新敷具做好之后,应当用满六年。如果不到六年,不管有没有把原来的敷具舍掉,又去做一件新的敷具,除非得到僧团同意,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
14. Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṃ, orena ce channaṃ vassānaṃ taṃ santhataṃ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
坐具敷具学处Nisīdanasanthatasikkhāpadaṃ
Nisīdanasanthatasikkhāpadaṃ
1515. 比丘在做坐具敷具时,应当从旧敷具的周围取一块善逝拃大小的布,用来让新坐具显得旧。如果比丘不从旧敷具周围取一块善逝拃大小的布,就让人做新的坐具敷具,犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
15. Nisīdanasanthataṃ pana bhikkhunā kārayamānena purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthi ādātabbā dubbaṇṇakaraṇāya. Anādā ce bhikkhu purāṇasantha tassa sāmantā sugatavidatthiṃ, navaṃ nisīdanasanthataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
羊毛学处Eḷakalomasikkhāpadaṃ
Eḷakalomasikkhāpadaṃ
16比丘在赶路的时候,如果得到了羊毛,想要的话就可以接受。接受以后,如果没有帮忙携带的人,最多只能自己亲手拿三由旬。如果超过这个距离,即使没有帮忙携带的人,也犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
16. Bhikkhuno paneva addhānamaggappaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyuṃ, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbāni, paṭiggahetvā tiyojanaparamaṃ sahatthā haritabbāni asante hārake. Tato ce uttari hareyya, asantepi hārake, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
羊毛洗涤学处Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadaṃ
Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadaṃ
17如果有比丘让不是亲戚的比丘尼去洗羊毛、染羊毛或梳理羊毛,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
17. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpeyya vā rajāpeyya vā vijaṭāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
金银学处Rūpiyasikkhāpadaṃ
Rūpiyasikkhāpadaṃ
18如果有比丘亲手拿取金银,或者叫别人拿取,或者同意金银被存放在自己这里,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
18. Yo pana bhikkhu jātarūparajataṃ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṃ vā sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
金银交易学处Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadaṃ
Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadaṃ
19如果有比丘进行各种形式的金银交易,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
19. Yo pana bhikkhu nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
买卖学处Kayavikkayasikkhāpadaṃ
Kayavikkayasikkhāpadaṃ
20如果有比丘从事各种买卖,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
20. Yo pana bhikkhu nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
钵学处Pattasikkhāpadaṃ
Pattasikkhāpadaṃ
21比丘最多可以保留多余的衣十天;超过这个期限,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
21. Dasāhaparamaṃ atirekapatto dhāretabbo, taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
不足五缀钵学处Ūnapañcabandhanasikkhāpadaṃ
Ūnapañcabandhanasikkhāpadaṃ
22如果有比丘,用不到五处补缀的钵去换一个新的钵,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。这个比丘应当把那个钵在比丘众中舍出;比丘众中最差的那个钵应当给这个比丘,并对他说:“比丘,这个钵给你,要一直用到破为止。”这就是这件事上合乎规矩的做法。
22. Yo pana bhikkhu ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tena bhikkhunā so patto bhikkhuparisāya nissajjitabbo , yo ca tassā bhikkhuparisāya pattapariyanto, so tassa bhikkhuno padātabbo ‘‘ayaṃ te bhikkhu patto yāva bhedanāya dhāretabbo’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.
药品学处Bhesajjasikkhāpadaṃ
Bhesajjasikkhāpadaṃ
23比丘们生病时,可以服用那些适合病人的药,也就是酥油、生酥、油、蜜、糖。接受这些药之后,最多只能存放七天来服用;如果超过七天还继续服用,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
23. Yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṃ – sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni, taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
雨浴衣学处Vassikasāṭikasikkhāpadaṃ
Vassikasāṭikasikkhāpadaṃ
24比丘应当在“夏季还剩一个月”时去寻求雨浴衣,在“夏季还剩半个月”时拿来穿。如果还没到“夏季还剩一个月”就提前去寻求雨浴衣,或者还没到“夏季还剩半个月”就提前拿来穿,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
24. ‘‘Māso seso gimhāna’’nti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesitabbaṃ, ‘‘addhamāso seso gimhāna’’nti katvā nivāsetabbaṃ. Orena ce ‘‘māso seso gimhāna’’nti vassikasāṭikacīvaraṃ pariyeseyya, orena‘‘ddhamāso seso gimhāna’’nti katvā nivāseyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
夺衣学处Cīvaraacchindanasikkhāpadaṃ
Cīvaraacchindanasikkhāpadaṃ
2525. 如果一位比丘亲手把衣送给另一位比丘,之后发怒、不满,把衣夺回来,或者叫人夺回来,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
25. Yo pana bhikkhu bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
乞线告知学处Suttaviññattisikkhāpadaṃ
Suttaviññattisikkhāpadaṃ
26如果有比丘自己去讨线,然后让织工织成衣,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
26. Yo pana bhikkhu sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
大织工学处Mahāpesakārasikkhāpadaṃ
Mahāpesakārasikkhāpadaṃ
27如果有个不是亲戚的男居士或女居士,专门指定要为某位比丘织衣,而这位比丘之前并没有被邀请,却自己跑去找织工,对织衣的事提出要求说:“朋友,这件衣是为我织的,请织得长一点、宽一点,织得密实,织得匀,纺得细,刮得光,梳得齐。这样说不定我们也会给各位尊者一点什么。”这位比丘这样说了之后,确实给了一点什么,哪怕只是一钵饭那么多,也犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
27. Bhikkhuṃ paneva uddissa aññātako gahapati vā gahapatānī vā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘idaṃ kho, āvuso, cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati, āyatañca karotha, vitthatañca, appitañca, suvītañca, suppavāyitañca, suvilekhitañca, suvitacchitañca karotha, appeva nāma mayampi āyasmantānaṃ kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmā’’ti. Evañca so bhikkhu vatvā kiñcimattaṃ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampi, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
急施衣学处Accekacīvarasikkhāpadaṃ
Accekacīvarasikkhāpadaṃ
28如果距离迦提月满月还有十天,有比丘得到了一件急施衣,他意识到这是紧急情况,就可以接受。接受之后,可以一直存放到衣时为止。如果超过这个时间还继续存放,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
28. Dasāhānāgataṃ kattikatemāsikapuṇṇamaṃ bhikkhuno paneva accekacīvaraṃ uppajjeyya, accekaṃ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbaṃ. Tato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
有疑惧的学处Sāsaṅkasikkhāpadaṃ
Sāsaṅkasikkhāpadaṃ
29在迦提月满月日之后,比丘住在那些被认为是可疑、有危险的林野住处时,如果愿意,可以把三衣中的一件存放在村里。如果这位比丘有某种原因要离开那件衣,最多只能离衣六夜。如果超过六夜还离开那件衣,除非得到僧团许可,否则犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
29. Upavassaṃ kho pana kattikapuṇṇamaṃ yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto ākaṅkhamāno tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipeyya, siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāya, chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbaṃ. Tato ce uttari vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
已指定给僧团的学处Pariṇatasikkhāpadaṃ
Pariṇatasikkhāpadaṃ
30如果有比丘明知是已经指定给僧团的利养,却把它转给自己,就犯尼萨耆亚巴吉帝亚。
30. Yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
诸位尊者,三十条尼萨耆亚巴吉帝亚法已经诵出。在那件事上我问诸位尊者:你们在这件事上清净吗?第二次我问:你们在这件事上清净吗?第三次我问:你们在这件事上清净吗?诸位尊者在这件事上是清净的,所以默然不语。就这样,我如此受持。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
各位尊者,这九十二条巴吉帝亚。
Ime kho panāyasmanto dvenavuti pācittiyā
诸法进入总说。
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
妄语学处Musāvādasikkhāpadaṃ
Musāvādasikkhāpadaṃ
1明知而说妄语,犯巴吉帝亚。
1. Sampajānamusāvāde pācittiyaṃ.
轻蔑语学处Omasavādasikkhāpadaṃ
Omasavādasikkhāpadaṃ
2说轻蔑辱骂的话,犯巴吉帝亚。
2. Omasavāde pācittiyaṃ.
离间语学处Pesuññasikkhāpadaṃ
Pesuññasikkhāpadaṃ
3关于比丘的离间语,犯巴吉帝亚。
3. Bhikkhupesuññe pācittiyaṃ.
逐句教法学处Padasodhammasikkhāpadaṃ
Padasodhammasikkhāpadaṃ
4如果有比丘逐句教未受具足戒的人诵法,犯巴吉帝亚。
4. Yo pana bhikkhu anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceyya, pācittiyaṃ.
第一共宿学处Paṭhamasahaseyyasikkhāpadaṃ
Paṭhamasahaseyyasikkhāpadaṃ
5若有比丘与未受具足戒的人在同一处住宿超过两夜三夜,就犯巴吉帝亚。
5. Yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
6. 第二同宿学处Dutiyasahaseyyasikkhāpadaṃ
Dutiyasahaseyyasikkhāpadaṃ
6如果有比丘和女人同床共寝,就犯巴吉帝亚。
6. Yo pana bhikkhu mātugāmena sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
说法学处Dhammadesanāsikkhāpadaṃ
Dhammadesanāsikkhāpadaṃ
7如果有比丘对女人说法超过五六句,除非在场有能听懂意思的男子,就犯巴吉帝亚。
7. Yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra viññunā purisaviggahena, pācittiyaṃ.
把确实证得的法告诉未受具足戒者学处Bhūtārocanasikkhāpadaṃ
Bhūtārocanasikkhāpadaṃ
8如果有比丘把上人法告诉未受具足戒的人,若属实,就犯巴吉帝亚。
8. Yo pana bhikkhu anupasampannassa uttarimanussadhammaṃ āroceyya, bhūtasmiṃ pācittiyaṃ.
告知粗重罪学处Duṭṭhullārocanasikkhāpadaṃ
Duṭṭhullārocanasikkhāpadaṃ
9如果有比丘,把另一位比丘的粗重罪告诉还没受具足戒的人,除非得到比丘僧团的同意,就犯巴吉帝亚。
9. Yo pana bhikkhu bhikkhussa duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannassa āroceyya aññatra bhikkhusammutiyā, pācittiyaṃ.
挖地学处Pathavīkhaṇanasikkhāpadaṃ
Pathavīkhaṇanasikkhāpadaṃ
10如果有比丘挖地,或者叫别人挖地,就犯巴吉帝亚。
10. Yo pana bhikkhu pathaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā pācittiyaṃ.
活物聚落学处Bhūtagāmasikkhāpadaṃ
Bhūtagāmasikkhāpadaṃ
11毁坏草木,犯巴吉帝亚。
11. Bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṃ.
异语学处Aññavādakasikkhāpadaṃ
Aññavādakasikkhāpadaṃ
12顾左右而言他、故意刁难,犯巴吉帝亚。
12. Aññavādake, vihesake pācittiyaṃ.
嫌责学处Ujjhāpanakasikkhāpadaṃ
Ujjhāpanakasikkhāpadaṃ
13挑唆他人嫌责,或当面抱怨,犯巴吉帝亚。
13. Ujjhāpanake , khiyyanake pācittiyaṃ.
第一座处学处Paṭhamasenāsanasikkhāpadaṃ
Paṭhamasenāsanasikkhāpadaṃ
14如果有比丘在露天场地把属于僧团的床、椅子、褥子或垫子铺好,或者叫别人铺好,然后要离开时,既不自己收起来,也不叫别人收起来,或者不打招呼就走,就犯巴吉帝亚。
14. Yo pana bhikkhu saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.
第二住处学处Dutiyasenāsanasikkhāpadaṃ
Dutiyasenāsanasikkhāpadaṃ
15如果有比丘在僧团共有的精舍里铺好卧具,或者让别人铺好卧具,离开时既不自己收起来,也不让别人收起来,或者不打招呼就走,就犯巴吉帝亚。
15. Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.
不挤入学处Anupakhajjasikkhāpadaṃ
Anupakhajjasikkhāpadaṃ
16如果有比丘,在僧团共有的精舍里,明明知道有比丘先住进来了,还是硬挤进去铺床位,心里想着“谁觉得挤,谁自己会走”,就只是为了这个原因,没有别的目的,那就犯巴吉帝亚。
16. Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuṃ anupakhajja seyyaṃ kappeyya ‘‘yassa sambādho bhavissati, so pakkamissatī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
驱出学处Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ
Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ
17如果有比丘对另一位比丘发怒、不满,把他从僧团的精舍赶出去,或者叫人把他赶出去,就犯巴吉帝亚。
17. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ kupito anattamano saṅghikā vihārā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṃ.
空中楼阁学处Vehāsakuṭisikkhāpadaṃ
Vehāsakuṭisikkhāpadaṃ
18如果有比丘在僧团的精舍里,在楼阁上坐或躺到一张脚可以拆装的床或椅子上,就犯巴吉帝亚。
18. Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.
大住所学处Mahallakavihārasikkhāpadaṃ
Mahallakavihārasikkhāpadaṃ
19比丘建造大精舍时,应站在未破坏草木之处,确定精舍的范围,直至门框可供安置门闩、采光窗处理及铺设两三层屋顶的程度。如果超出这个范围,即使站在未破坏草木之处确定,也犯巴吉帝亚。
19. Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ kārayamānena yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya ālokasandhiparikammāya dvatticchadanassa pariyāyaṃ appaharite ṭhitena adhiṭṭhātabbaṃ, tato ce uttari appaharitepi ṭhito adhiṭṭhaheyya, pācittiyaṃ.
有虫水学处Sappāṇakasikkhāpadaṃ
Sappāṇakasikkhāpadaṃ
20如果有比丘明明知道水里有活物,却还是用这种水去浇草或者和泥,或者叫别人去浇,就犯巴吉帝亚。
20. Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā, pācittiyaṃ.
教诫学处Ovādasikkhāpadaṃ
Ovādasikkhāpadaṃ
21如果有比丘没有得到授权就去教诫比丘尼,犯巴吉帝亚。
21. Yo pana bhikkhu asammato bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṃ.
日没学处Atthaṅgatasikkhāpadaṃ
Atthaṅgatasikkhāpadaṃ
22即使是被正式委任的比丘,如果在太阳落山以后对比丘尼进行教诫,也犯巴吉帝亚。
22. Sammatopi ce bhikkhu atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṃ.
比丘尼住处学处Bhikkhunupassayasikkhāpadaṃ
Bhikkhunupassayasikkhāpadaṃ
23如果有比丘去到比丘尼的住处,对比丘尼们进行教诫,除非是在适当的时候,就犯巴吉帝亚。这里所说的适当的时候,就是比丘尼生病的时候。
23. Yo pana bhikkhu bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānā hoti bhikkhunī, ayaṃ tattha samayo.
关于利养的学处Āmisasikkhāpadaṃ
Āmisasikkhāpadaṃ
24如果有比丘这样说:“长老比丘们是为了利养才教诫比丘尼的”,就犯巴吉帝亚。
24. Yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya ‘‘āmisahetu therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī’’ti, pācittiyaṃ.
给衣学处Cīvaradānasikkhāpadaṃ
Cīvaradānasikkhāpadaṃ
25如果比丘把衣送给不是亲戚的比丘尼,除非是交换,就犯巴吉帝亚。
25. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya aññatra pārivattakā, pācittiyaṃ.
缝衣学处Cīvarasibbanasikkhāpadaṃ
Cīvarasibbanasikkhāpadaṃ
26如果有比丘给不是亲属的比丘尼缝衣,或者叫人缝衣,就犯巴吉帝亚。
26. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbeyya vā sibbāpeyya vā, pācittiyaṃ.
结伴学处Saṃvidhānasikkhāpadaṃ
Saṃvidhānasikkhāpadaṃ
27如果有比丘和比丘尼事先约好,一起走一段路,哪怕只是从一个村到另一个村,除非是在适当的情况下,就犯巴吉帝亚。这里说的适当情况是:那条路需要结伴同行,被认为有危险、有恐怖,这就是这里的适当情况。
27. Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, satthagamanīyo hoti maggo, sāsaṅkasammato, sappaṭibhayo, ayaṃ tattha samayo.
乘船学处Nāvābhiruhanasikkhāpadaṃ
Nāvābhiruhanasikkhāpadaṃ
28若有比丘和比丘尼事先约好,一起登上同一条船,不论是逆流而上还是顺流而下,除非是为了横渡,就犯巴吉帝亚。
28. Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhiruheyya uddhaṃgāminiṃ vā adhogāminiṃ vā aññatra tiriyaṃ taraṇāya, pācittiyaṃ.
促成学处Paripācitasikkhāpadaṃ
Paripācitasikkhāpadaṃ
29如果比丘明明知道那是比丘尼促成得来的钵食,还去吃,除非是在家人事先已经发起供养,那就犯巴吉帝亚。
29. Yo pana bhikkhu jānaṃ bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjeyya aññatra pubbe gihisamārambhā, pācittiyaṃ.
屏处坐学处Rahonisajjasikkhāpadaṃ
Rahonisajjasikkhāpadaṃ
30若有比丘与一位比丘尼单独在隐蔽处共坐,犯巴吉帝亚。
30. Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
旅舍食学处Āvasathapiṇḍasikkhāpadaṃ
Āvasathapiṇḍasikkhāpadaṃ
3131. 没有生病的比丘尼,只能在一处客舍取一次食物。如果在这之后还继续吃,就犯巴吉帝亚。
31. Agilānena bhikkhunā eko āvasathapiṇḍo bhuñjitabbo. Tato ce uttari bhuñjeyya, pācittiyaṃ.
众人一起吃饭的学处Gaṇabhojanasikkhāpadaṃ
Gaṇabhojanasikkhāpadaṃ
32结众共食,除非正当其时,犯巴吉帝亚。这里说的正当其时是:生病时、施衣时、做衣时、行路时、乘船时、大集会时、沙门施食时。
32. Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo, nāvābhiruhanasamayo, mahāsamayo, samaṇabhattasamayo, ayaṃ tattha samayo.
相续食学处Paramparabhojanasikkhāpadaṃ
Paramparabhojanasikkhāpadaṃ
3333. 在辗转受食的情况里,除了适当的时候,犯巴吉帝亚。这里适当的时候是:生病的时候、施衣的时候、做衣的时候。
33. Paramparabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, ayaṃ tattha samayo.
葛那母学处Kāṇamātusikkhāpadaṃ
Kāṇamātusikkhāpadaṃ
34比丘到了俗家,施主拿糕饼或炒面来招待并邀请他吃,比丘如果想吃,最多可以接受两三满钵。如果超过这个量还接受,就犯巴吉帝亚。接受了两三满钵之后,带回去应当和别的比丘一起分享。这就是在这种情况下应当遵守的规矩。
34. Bhikkhuṃ paneva kulaṃ upagataṃ pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā dvattipattapūrā paṭiggahetabbā. Tato ce uttari paṭiggaṇheyya, pācittiyaṃ. Dvattipattapūre paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhūhi saddhiṃ saṃvibhajitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci.
第一邀请食学处Paṭhamapavāraṇāsikkhāpadaṃ
Paṭhamapavāraṇāsikkhāpadaṃ
35如果有比丘已经吃完饭、已经谢绝继续受食,却还去吃不是剩余食物的硬食或软食,就犯巴吉帝亚。
35. Yo pana bhikkhu bhuttāvī pavārito anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
第二邀请食学处Dutiyapavāraṇāsikkhāpadaṃ
Dutiyapavāraṇāsikkhāpadaṃ
3636. 如果有一位比丘,明知另一位比丘已经吃完饭、已经表示不再吃了,仍然拿不属于剩余食物的嚼食或啖食,送到他面前劝他“来吧,比丘,嚼一点或吃一点吧”,心里盼着挑他的过失;那位比丘一吃下去,劝请的比丘就犯巴吉帝亚。
36. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ bhuttāviṃ pavāritaṃ anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya ‘‘handa bhikkhu khāda vā bhuñja vā’’ti jānaṃ āsādanāpekkho, bhuttasmiṃ pācittiyaṃ.
非时食学处Vikālabhojanasikkhāpadaṃ
Vikālabhojanasikkhāpadaṃ
37如果有比丘在非时吃硬食或软食,就犯巴吉帝亚。
37. Yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
储存食物的学处Sannidhikārakasikkhāpadaṃ
Sannidhikārakasikkhāpadaṃ
38如果有比丘把储存起来的嚼食或啖食拿来嚼或吃,就犯巴吉帝亚。
38. Yo pana bhikkhu sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
关于精美食物的学处Paṇītabhojanasikkhāpadaṃ
Paṇītabhojanasikkhāpadaṃ
3939. 那些精美食物,就是:酥油、生酥、油、蜜、糖、鱼、肉、牛奶、酪。如果比丘没有生病,却为了自己乞求这类精美食物来吃,犯巴吉帝亚。
39. Yāni kho pana tāni paṇītabhojanāni, seyyathidaṃ – sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ, maccho, maṃsaṃ, khīraṃ, dadhi. Yo pana bhikkhu evarūpāni paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjeyya, pācittiyaṃ.
齿木学处Dantaponasikkhāpadaṃ
Dantaponasikkhāpadaṃ
40若有比丘,除了水和齿木之外,把别人未给予的食物送进嘴里,就犯巴吉帝亚。
40. Yo pana bhikkhu adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āhareyya aññatra udakadantaponā, pācittiyaṃ.
裸行者学处Acelakasikkhāpadaṃ
Acelakasikkhāpadaṃ
41如果有比丘亲手把硬食或软食给裸形外道、男游方者或女游方者,犯巴吉帝亚。
41. Yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya, pācittiyaṃ.
遣离学处Uyyojanasikkhāpadaṃ
Uyyojanasikkhāpadaṃ
42如果有比丘对另一位比丘说“朋友,我们一起进村或进镇去托钵”,然后不管有没有让他得到食物,就把他打发走,说“朋友,走吧,跟你一起说话、一起坐,我不舒服;我一个人说话、一个人坐,才舒服”——只是因为这一点,没有别的理由,就犯巴吉帝亚。
42. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ ‘‘ehāvuso, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisissāmā’’ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojeyya ‘‘gacchāvuso, na me tayā saddhiṃ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti, ekakassa me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
共食家学处Sabhojanasikkhāpadaṃ
Sabhojanasikkhāpadaṃ
43如果有比丘,在有人正在吃饭的人家里,硬挤进去坐下,就犯巴吉帝亚。
43. Yo pana bhikkhu sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
4. 屏处覆学处Rahopaṭicchannasikkhāpadaṃ
Rahopaṭicchannasikkhāpadaṃ
44如果有比丘和女人一起,在隐蔽、有遮挡的座位上坐下,就犯巴吉帝亚。
44. Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
屏处坐学处Rahonisajjasikkhāpadaṃ
Rahonisajjasikkhāpadaṃ
45若有比丘与女人一起,即单独与一位女人在隐蔽处坐下,便犯巴吉帝亚。
45. Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
正行学处Cārittasikkhāpadaṃ
Cārittasikkhāpadaṃ
4646. 如果一位比丘已经接受了邀请,有了饭食,却没有告诉在场的比丘,就在饭前或饭后到俗家人那里去走动,除非是在适当的时候,犯巴吉帝亚。这里说的适当的时候,就是布施袈裟的时候,和缝制袈裟的时候。
46. Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, ayaṃ tattha samayo.
玛哈那玛学处Mahānāmasikkhāpadaṃ
Mahānāmasikkhāpadaṃ
4747. 没有生病的比丘可以接受四个月的资具邀请,但再次邀请和长期邀请除外。如果接受超过这个期限,就犯巴吉帝亚。
47. Agilānena bhikkhunā catumāsappaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punapavāraṇāya, aññatra niccapavāraṇāya. Tato ce uttari sādiyeyya, pācittiyaṃ.
出征军学处Uyyuttasenāsikkhāpadaṃ
Uyyuttasenāsikkhāpadaṃ
48如果有比丘去看正在出征的军队,除非有适当的原因,就犯巴吉帝亚。
48. Yo pana bhikkhu uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gaccheyya aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṃ.
在军中住宿的学处Senāvāsasikkhāpadaṃ
Senāvāsasikkhāpadaṃ
49如果那位比丘确实有某种原因要去军中,他必须在军中住两夜或三夜。如果超过这个时间还继续住,就犯巴吉帝亚。
49. Siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo senaṃ gamanāya, dirattatirattaṃ tena bhikkhunā senāya vasitabbaṃ. Tato ce uttari vaseyya, pācittiyaṃ.
战场学处Uyyodhikasikkhāpadaṃ
Uyyodhikasikkhāpadaṃ
50比丘在军中住两三夜时,如果去看演武、点兵、列阵或阅兵,犯巴吉帝亚。
50. Dirattatirattaṃ ce bhikkhu senāya vasamāno uyyodhikaṃ vā balaggaṃ vā senābyūhaṃ vā anīkadassanaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.
饮酒学处Surāpānasikkhāpadaṃ
Surāpānasikkhāpadaṃ
51饮用谷酒和果酒,犯巴吉帝亚。
51. Surāmerayapāne pācittiyaṃ.
用手指戳人学处Aṅgulipatodakasikkhāpadaṃ
Aṅgulipatodakasikkhāpadaṃ
52用手指戳人取乐,犯巴吉帝亚。
52. Aṅgulipatodake pācittiyaṃ.
嬉笑学处Hasadhammasikkhāpadaṃ
Hasadhammasikkhāpadaṃ
53在水中嬉戏,犯巴吉帝亚。
53. Udake hasadhamme pācittiyaṃ.
不恭敬学处Anādariyasikkhāpadaṃ
Anādariyasikkhāpadaṃ
54不听劝、不当回事,犯巴吉帝亚。
54. Anādariye pācittiyaṃ.
恐吓学处Bhiṃsāpanasikkhāpadaṃ
Bhiṃsāpanasikkhāpadaṃ
55如果有比丘吓唬另一位比丘,就犯巴吉帝亚。
55. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ bhiṃsāpeyya, pācittiyaṃ.
火学处Jotisikkhāpadaṃ
Jotisikkhāpadaṃ
56若有比丘没有生病,为取暖而点火,或者让别人点火,除非有相应的事由,犯巴吉帝亚。
56. Yo pana bhikkhu agilāno visibbanāpekkho jotiṃ samādaheyya vā samādahāpeyya vā aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṃ.
洗澡学处Nahānasikkhāpadaṃ
Nahānasikkhāpadaṃ
57若有比丘未满半月就洗澡,除了适当的时候,犯巴吉帝亚。这里适当的时候是:夏季剩余的1.5个月和雨季第一个月,这两个半月里的暑热时、闷热时、生病时、做事时、赶路时、刮风下雨时,这就是这里说的适当时候。
57. Yo pana bhikkhu orenaddhamāsaṃ nahāyeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo ‘‘diyaḍḍho māso seso gimhāna’’nti ‘‘vassānassa paṭhamo māso’’ iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayo, gilānasamayo, kammasamayo, addhānagamanasamayo, vātavuṭṭhisamayo, ayaṃ tattha samayo.
8. 作坏色学处Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadaṃ
Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadaṃ
58比丘拿到新衣时,应当从三种能让衣色变丑的坏色中选一种来点净,也就是青色、泥色或黑褐色。如果比丘不选这三种坏色中的任何一种,就直接穿用新衣,那就犯巴吉帝亚。
58. Navaṃ pana bhikkhunā cīvaralābhena tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ ādātabbaṃ nīlaṃ vā kaddamaṃ vā kāḷasāmaṃ vā. Anādā ce bhikkhu tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ navaṃ cīvaraṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
分配学处Vikappanasikkhāpadaṃ
Vikappanasikkhāpadaṃ
59如果有比丘把衣亲自净施给比丘、比丘尼、在学尼、沙弥或沙弥尼后,没有先收回就自己拿来用,犯巴吉帝亚。
59. Yo pana bhikkhu bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā appaccuddhāraṇaṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
不藏匿学处Apanidhānasikkhāpadaṃ
Apanidhānasikkhāpadaṃ
60如果有比丘把另一位比丘的钵、僧衣、坐具、针筒或腰带藏起来,或者叫别人藏起来,哪怕只是出于开玩笑,也犯巴吉帝亚。
60. Yo pana bhikkhu bhikkhussa pattaṃ vā cīvaraṃ vā nisīdanaṃ vā sūcigharaṃ vā kāyabandhanaṃ vā apanidheyya vā apanidhāpeyya vā antamaso hasāpekkhopi, pācittiyaṃ.
故意学处Sañciccasikkhāpadaṃ
Sañciccasikkhāpadaṃ
61如果有比丘故意夺走众生的生命,就犯巴吉帝亚。
61. Yo pana bhikkhu sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyya, pācittiyaṃ.
有虫水学处Sappāṇakasikkhāpadaṃ
Sappāṇakasikkhāpadaṃ
62如果有比丘明知水里有活物还拿来用,就犯巴吉帝亚。
62. Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
翻案学处Ukkoṭanasikkhāpadaṃ
Ukkoṭanasikkhāpadaṃ
63如果有比丘明明知道诤事已经按照法度平息了,却还要翻出来重新处理,就犯巴吉帝亚。
63. Yo pana bhikkhu jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ punakammāya ukkoṭeyya, pācittiyaṃ.
粗恶罪学处Duṭṭhullasikkhāpadaṃ
Duṭṭhullasikkhāpadaṃ
64如果有比丘明明知道另一位比丘犯了粗恶罪,却替他隐瞒,就犯巴吉帝亚。
64. Yo pana bhikkhu bhikkhussa jānaṃ duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādeyya, pācittiyaṃ.
未满二十岁学处Ūnavīsativassasikkhāpadaṃ
Ūnavīsativassasikkhāpadaṃ
65如果有比丘明明知道对方不满二十岁,还是给他授了具足戒,那个人就不算真正受具足戒,那些比丘也该受到呵责,这就犯了巴吉帝亚。
65. Yo pana bhikkhu jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādeyya, so ca puggalo anupasampanno, te ca bhikkhū gārayhā, idaṃ tasmiṃ pācittiyaṃ.
贼商队学处Theyyasatthasikkhāpadaṃ
Theyyasatthasikkhāpadaṃ
66如果比丘明明知道对方是盗贼团伙,还跟他们商量好一起上路,哪怕只是同行从一个村到另一个村,也犯巴吉帝亚。
66. Yo pana bhikkhu jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi, pācittiyaṃ.
结伴学处Saṃvidhānasikkhāpadaṃ
Saṃvidhānasikkhāpadaṃ
67如果有比丘和女人事先约好,一起走一段路,哪怕只是从一个村到另一个村,也犯巴吉帝亚。
67. Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi, pācittiyaṃ.
阿利塔学处Ariṭṭhasikkhāpadaṃ
Ariṭṭhasikkhāpadaṃ
6868. 如果有比丘这样说:“我这样理解世尊所宣说的法:世尊所说的那些障道法,实行起来并不足以构成障碍。”比丘们应当这样对他说:“朋友,不要这样说,不要诽谤世尊;诽谤世尊确实不好,世尊不会这样说。朋友,世尊以种种方式说过,那些障道法就是障碍,实行起来足以构成障碍。”比丘们这样劝告他之后,他仍然坚持不改,比丘们应当再三劝谏他,让他放弃。如果在再三劝谏时他放弃了,那很好;如果不放弃,犯巴吉帝亚。
68. Yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya, anekapariyāyenāvuso antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’’ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, pācittiyaṃ.
9. 与被举者共受用学处Ukkhittasambhogasikkhāpadaṃ
Ukkhittasambhogasikkhāpadaṃ
69如果一位比丘明明知道另一位比丘坚持那种见解、说了那样的话,还没有放弃那种见解,也没有遵守戒律,却仍然和他一起受用、一起住、或者一起睡,就犯巴吉帝亚。
69. Yo pana bhikkhu jānaṃ tathāvādinā bhikkhunā akaṭānudhammena taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissaṭṭhena saddhiṃ sambhuñjeyya vā, saṃvaseyya vā, saha vā seyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
关于坎塔咖的学处Kaṇṭakasikkhāpadaṃ
Kaṇṭakasikkhāpadaṃ
70如果沙弥也这样说:“我这样理解世尊所说的法:世尊说的那些障道法,实行起来并不足以构成障碍。”比丘们应当这样对他说:“沙弥朋友,不要这样说,不要诽谤世尊;诽谤世尊确实不好,世尊不会这样说。沙弥朋友,世尊以种种方式说过,那些障道法就是障道法,实行起来确实足以构成障碍。”如果这位沙弥被比丘们这样说了之后,仍然坚持不改,比丘们应当这样对他说:“沙弥朋友,从今天起,你不能再称世尊为导师,其他沙弥能与比丘同宿两三夜的待遇,你也没有了。走吧,消失吧。”如果比丘明知这位沙弥已被这样摈除,仍然安慰他、让他侍奉、与他共同受用,或者与他同宿,犯巴吉帝亚。
70. Samaṇuddesopi ce evaṃ vadeyya ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti, so samaṇuddeso bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māvuso, samaṇuddesa evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya, anekapariyāyenāvuso, samaṇuddesa antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’’ti, evañca so samaṇuddeso bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so samaṇuddeso bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘ajjatagge te, āvuso, samaṇuddesa na ceva so bhagavā satthā apadisitabbo, yampi caññe samaṇuddesā labhanti bhikkhūhi saddhiṃ dirattatirattaṃ sahaseyyaṃ, sāpi te natthi, cara pire, vinassā’’ti. Yo pana bhikkhu jānaṃ tathānāsitaṃ samaṇuddesaṃ upalāpeyya vā, upaṭṭhāpeyya vā, sambhuñjeyya vā, saha vā seyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
关于如法劝诫的学处Sahadhammikasikkhāpadaṃ
Sahadhammikasikkhāpadaṃ
7171. 如果有比丘,在被其他比丘如法劝诫时,这样说:“贤友们,在我还没有向另一位精通律藏的贤明比丘请教之前,我暂时不学这条学处。”——犯巴吉帝亚。诸比丘,正在学修的比丘应当去了知、去请教、去审察,这才是这里的正当做法。
71. Yo pana bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno evaṃ vadeyya ‘‘na tāvāhaṃ, āvuso, etasmiṃ sikkhāpade sikkhissāmi, yāva na aññaṃ bhikkhuṃ byattaṃ vinayadharaṃ paripucchāmī’’ti, pācittiyaṃ. Sikkhamānena, bhikkhave, bhikkhunā aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ paripañhitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci.
讥嫌学处Vilekhanasikkhāpadaṃ
Vilekhanasikkhāpadaṃ
72如果有比丘在诵巴帝摩卡时这样说:“这些小小戒条诵来有什么用?它们只会让人后悔、烦恼、心里纠结罢了。”——这样贬低学处,犯巴吉帝亚。
72. Yo pana bhikkhu pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya ‘‘kiṃ panimehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehi, yāvadeva kukkuccāya vihesāya vilekhāya saṃvattantī’’ti, sikkhāpadavivaṇṇake pācittiyaṃ.
愚弄学处Mohanasikkhāpadaṃ
Mohanasikkhāpadaṃ
73如果有比丘在每半月诵巴帝摩卡时这样说:“我现在才知道,原来这一条法也是收在经里的、属于经的,每半月都要来诵一次。”如果其他比丘知道这位比丘以前已经两三次坐在那里听过诵巴帝摩卡了,更何况更多次,那么这位比丘不能以不知道为理由脱罪。他因此所犯的罪,应当依法处理,还要进一步给他安上愚痴的罪名:“贤友,你得不到好处,你得到的是坏处,因为你在诵巴帝摩卡时没有好好用心、没有认真作意。”这就是对愚弄者的巴吉帝亚。
73. Yo pana bhikkhu anvaddhamāsaṃ pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya ‘‘idāneva kho ahaṃ jānāmi, ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchatī’’ti. Tañce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jāneyyuṃ nisinnapubbaṃ iminā bhikkhunā dvattikkhattuṃ pātimokkhe uddissamāne, ko pana vādo bhiyyo, na ca tassa bhikkhuno aññāṇakena mutti atthi, yañca tattha āpattiṃ āpanno, tañca yathādhammo kāretabbo, uttari cassa moho āropetabbo ‘‘tassa te, āvuso, alābhā, tassa te dulladdhaṃ, yaṃ tvaṃ pātimokkhe uddissamānena sādhukaṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karosī’’ti, idaṃ tasmiṃ mohanake pācittiyaṃ.
击打学处Pahārasikkhāpadaṃ
Pahārasikkhāpadaṃ
74如果有比丘对另一位比丘发怒、心生不满,动手打他,就犯巴吉帝亚。
74. Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano pahāraṃ dadeyya, pācittiyaṃ.
关于以手掌击打(他)的学处Talasattikasikkhāpadaṃ
Talasattikasikkhāpadaṃ
75如果有比丘对另一位比丘发怒、心生不满,扬起手掌威胁对方,就犯巴吉帝亚。
75. Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano talasattikaṃ uggireyya, pācittiyaṃ.
无根诽谤学处Amūlakasikkhāpadaṃ
Amūlakasikkhāpadaṃ
76如果有比丘用毫无根据的桑喀地谢思罪来诬陷另一位比丘,就犯巴吉帝亚。
76. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃseyya, pācittiyaṃ.
故意学处Sañciccasikkhāpadaṃ
Sañciccasikkhāpadaṃ
77如果有比丘故意让另一位比丘生起悔恼,心想“这样就能让他哪怕片刻也不安宁”,只因为这个原因,不为别的,就犯巴吉帝亚。
77. Yo pana bhikkhu bhikkhussa sañcicca kukkuccaṃ upadaheyya ‘‘itissa muhuttampi aphāsu bhavissatī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
偷听学处Upassutisikkhāpadaṃ
Upassutisikkhāpadaṃ
78如果有个比丘,在比丘们发生争吵、口角、争执的时候,站在旁边偷听,心想“我要听听他们说什么”,纯粹就是为了这个目的,没有别的理由,那就犯巴吉帝亚。
78. Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ upassutiṃ tiṭṭheyya ‘‘yaṃ ime bhaṇissanti, taṃ sossāmī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
关于妨碍甘马的学处Kammappaṭibāhanasikkhāpadaṃ
Kammappaṭibāhanasikkhāpadaṃ
79如果有比丘对如法的甘马表示同意,事后却抱怨,就犯巴吉帝亚。
79. Yo pana bhikkhu dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjeyya, pācittiyaṃ.
关于不给予欲而离去的学处Chandaṃadatvāgamanasikkhāpadaṃ
Chandaṃadatvāgamanasikkhāpadaṃ
80如果有比丘在僧团正在讨论裁决事情的时候,没有给出同意就起身离开座位,犯巴吉帝亚。
80. Yo pana bhikkhu saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkameyya, pācittiyaṃ.
关于弱者的学处Dubbalasikkhāpadaṃ
Dubbalasikkhāpadaṃ
81如果有比丘,把衣布施给和合的僧团之后,后来生起抱怨的心,说“比丘们是凭交情把僧团的利养分给人的”,那就犯巴吉帝亚。
81. Yo pana bhikkhu samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjeyya ‘‘yathāsanthutaṃ bhikkhū saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇāmentī’’ti, pācittiyaṃ.
关于转移供养的学处Pariṇāmanasikkhāpadaṃ
Pariṇāmanasikkhāpadaṃ
82如果比丘明明知道是已经指定给僧团的利养,却把它转给某个人,就犯巴吉帝亚。
82. Yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmeyya, pācittiyaṃ.
关于内宫的学处Antepurasikkhāpadaṃ
Antepurasikkhāpadaṃ
83如果有比丘,在刹帝利灌顶王尚未离开寝宫、尚未离开财宝时,事先没有通报,就越过宫门柱,犯巴吉帝亚。
83. Yo pana bhikkhu rañño khattiyassa muddhābhisittassa anikkhantarājake aniggataratanake pubbe appaṭisaṃvidito indakhīlaṃ atikkāmeyya, pācittiyaṃ.
宝物学处Ratanasikkhāpadaṃ
Ratanasikkhāpadaṃ
8484. 如果比丘在寺院范围内或住处范围内以外的地方,亲手拿起宝物或被认为是宝物的东西,或者叫别人拿起,犯巴吉帝亚。但如果比丘在寺院范围内或住处范围内拿起宝物或被认为是宝物的东西,或者叫别人拿起后,应当把它放好,心想“这是谁的东西,谁就会来取走”——这才是这种情况下正确的做法。
84. Yo pana bhikkhu ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā vā uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyaṃ. Ratanaṃ vā pana bhikkhunā ratanasammataṃ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipitabbaṃ ‘‘yassa bhavissati, so harissatī’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.
非时入村的学处Vikālagāmappavesanasikkhāpadaṃ
Vikālagāmappavesanasikkhāpadaṃ
85如果有比丘,在没有告诉在场比丘的情况下,在非时进入村落,除非有那种紧急要办的事,就犯巴吉帝亚。
85. Yo pana bhikkhu santaṃ bhikkhuṃ anāpucchāvikāle gāmaṃ paviseyya aññatra tathārūpā accāyikā karaṇīyā, pācittiyaṃ.
针筒学处Sūcigharasikkhāpadaṃ
Sūcigharasikkhāpadaṃ
86如果比丘让人制作骨制的、牙制的或角制的针筒,犯巴吉帝亚,应将其打碎。
86. Yo pana bhikkhu aṭṭhimayaṃ vā dantamayaṃ vā visāṇamayaṃ vā sūcigharaṃ kārāpeyya, bhedanakaṃ pācittiyaṃ.
床座学处Mañcapīṭhasikkhāpadaṃ
Mañcapīṭhasikkhāpadaṃ
87比丘要做新床或新椅时,应当用善逝的指量来做,床脚高八指,不包括下框。如果超过这个尺寸,就要锯短,犯巴吉帝亚。
87. Navaṃ pana bhikkhunā mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā kārayamānena aṭṭhaṅgulapādakaṃ kāretabbaṃ sugataṅgulena aññatra heṭṭhimāya aṭaniyā. Taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.
关于用棉絮填覆的学处Tūlonaddhasikkhāpadaṃ
Tūlonaddhasikkhāpadaṃ
88如果有比丘叫人制作填了棉絮的床或椅子,犯巴吉帝亚,应拆掉。
88. Yo pana bhikkhu mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā tūlonaddhaṃ kārāpeyya, uddālanakaṃ pācittiyaṃ.
坐具学处Nisīdanasikkhāpadaṃ
Nisīdanasikkhāpadaṃ
89比丘做坐具时,应当按规定尺寸来做。这里的尺寸是:长两拃,按善逝的拃来算;宽一拃半;边缘一拃。如果超过这个尺寸,就犯应裁去的巴吉帝亚。
89. Nisīdanaṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikaṃ kāretabbaṃ, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso dve vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ diyaḍḍhaṃ, dasā vidatthi. Taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.
痒病覆盖学处Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadaṃ
Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadaṃ
90比丘做覆疮布时,必须按规定的尺寸来做。这里的尺寸是:长四善逝拃,宽两拃。如果超过这个尺寸,就犯应截巴吉帝亚。
90. Kaṇḍuppaṭicchādiṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ dve vidatthiyo. Taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.
雨浴衣学处Vassikasāṭikasikkhāpadaṃ
Vassikasāṭikasikkhāpadaṃ
91比丘在做雨衣时,必须按照规定的尺寸来做。规定的尺寸是:长六善逝拃,宽二拃半。如果超过这个尺寸,犯应截去并忏悔的巴吉帝亚。
91. Vassikasāṭikaṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso cha vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ aḍḍhateyyā. Taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.
难陀学处Nandasikkhāpadaṃ
Nandasikkhāpadaṃ
9292. 如果有比丘让人做一件跟善逝的衣一样大小的衣,或者超过那个大小,犯应当裁掉的巴吉帝亚。这里,善逝的善逝衣尺寸是:长九善逝拃,宽六拃,这就是善逝的善逝衣尺寸。
92. Yo pana bhikkhu sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpeyya, atirekaṃ vā, chedanakaṃ pācittiyaṃ . Tatridaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇaṃ, dīghaso nava vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ cha vidatthiyo, idaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇanti.
诸位尊者,九十二巴吉帝亚法已经诵出。在这里我向诸位尊者提问:你们在这件事上清净吗?第二次我再问:你们在这件事上清净吗?第三次我再问:你们在这件事上清净吗?诸位尊者在这件事上是清净的,所以默然不语。我这样受持此义。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
各位尊者,这四条是应应悔过。
Ime kho panāyasmanto cattāro pāṭidesanīyā
诸法进入总说。
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
第一悔过学处Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
1如果有比丘,从已经进入俗人家的非亲属比丘尼手中,亲手接过硬食或软食来嚼或吃,这位比丘应当悔过:“贤友,我犯了应受呵责、不适宜、应当悔过的法,我为此悔过。”
1. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.
第二应悔过学处Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
2比丘们如果受邀到人家里吃饭,这时要是有一位比丘尼站在旁边,摆出指挥的样子说“这里给添点汤,这里给添点饭”,比丘们就该把她赶开:“姊妹,你先退到一边去,等比丘们吃完再说。”要是连一个比丘都没有开口对那位比丘尼说“姊妹,你先退到一边去,等比丘们吃完再说”,那这些比丘就应当忏悔:“贤友,我们犯了该受责备、不合适、应当忏悔的罪,我们现在忏悔。”
2. Bhikkhū paneva kulesu nimantitā bhuñjanti, tatra ce sā bhikkhunī vosāsamānarūpā ṭhitā hoti ‘‘idha sūpaṃ detha, idha odanaṃ dethā’’ti. Tehi bhikkhūhi sā bhikkhunī apasādetabbā ‘‘apasakka tāva bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī’’ti. Ekassapi ce bhikkhuno na paṭibhāseyya taṃ bhikkhuniṃ apasādetuṃ ‘‘apasakka tāva bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī’’ti, paṭidesetabbaṃ tehi bhikkhūhi ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjimhā asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemā’’ti.
第三应悔过学处Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
3有些人家被僧团公认是“有学家”,如果比丘事先没有受到邀请,也没有生病,却在这类被公认为“有学家”的人家里,亲手接过硬食或软食来嚼或吃,那么这位比丘应当忏悔说:“贤友,我犯了应受呵责、不适当、应当忏悔的罪,我向您忏悔。”
3. Yāni kho pana tāni sekkhasammatāni kulāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu sekkhasammatesu kulesu pubbe animantito agilāno khādanīyaṃ vā, bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā, bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.
第四应悔过学处Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ
4若有比丘住在那些被认为有危险、令人恐惧的林野住处,对事先未被通报告知的硬食或软食,在寺院范围内亲手接过,无病而咀嚼、吃下,这位比丘应当忏悔说:“贤友,我犯了应受呵责、不适当、应当忏悔的罪,我为此忏悔。”
4. Yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā, bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādeyya vā, bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.
诸位尊者,四种应应悔过已经诵出。在这里我问诸位尊者:你们在这件事上清净吗?第二次我问:你们在这件事上清净吗?第三次我问:你们在这件事上清净吗?诸位尊者在这件事上是清净的,所以默然不语。就这样,我受持此事。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pāṭidesanīyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
各位尊者,这些应学法现在要诵出。
Ime kho panāyasmanto sekhiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
齐整着衣学处Parimaṇḍalasikkhāpadaṃ
Parimaṇḍalasikkhāpadaṃ
1我要整齐地穿好下衣,这一点应当修学。
1. Parimaṇḍalaṃ nivāsessāmīti sikkhā karaṇīyā.
2我当齐整地披着上衣,应当学。
2. Parimaṇḍalaṃ pārupissāmīti sikkhā karaṇīyā.
善覆蔽学处Suppaṭicchannasikkhāpadaṃ
Suppaṭicchannasikkhāpadaṃ
3我要进入村里时保持衣着整齐端正,这是应当修学的。
3. Suppaṭicchanno antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
4我要好好遮蔽身体,在俗家中坐下,这是应当修学的。
4. Suppaṭicchanno antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
善守护的学处Susaṃvutasikkhāpadaṃ
Susaṃvutasikkhāpadaṃ
5进入村舍时,我要这样守持,应当这样修学。
5. Susaṃvuto antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
6我要好好守护自己,坐在俗家里面,这是应当修学的。
6. Susaṃvuto antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
垂目学处Okkhittacakkhusikkhāpadaṃ
Okkhittacakkhusikkhāpadaṃ
7我要低垂眼睛进入屋内,这条修学应当做到。
7. Okkhittacakkhu antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
8应当修学:我要低垂着眼,在俗家坐下。
8. Okkhittacakkhu antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
高举学处Ukkhittakasikkhāpadaṃ
Ukkhittakasikkhāpadaṃ
9不应把衣提起来进入村落,这应当修学。
9. Na ukkhittakāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
10我当不将衣提置而坐在俗家内,应当学。
10. Na ukkhittakāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
高声嬉笑学处Ujjagghikasikkhāpadaṃ
Ujjagghikasikkhāpadaṃ
11我当不高声嬉笑而行于俗家,应当学。
11. Na ujjagghikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
12我应当不嬉笑地在在家人家里坐下,这要修学。
12. Na ujjagghikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
高声学处
Uccasaddasikkhāpadaṃ
13进入村中时,我要保持低声,这一点应当修学。
13. Appasaddo antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
14我应当保持低声,在俗家坐下,这一点要修学。
14. Appasaddo antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
关于身体晃动的学处Kāyappacālakasikkhāpadaṃ
Kāyappacālakasikkhāpadaṃ
15我当不摇身而行于俗家,应当学。
15. Na kāyappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
16我当不摇身而坐于俗家,应当学。
16. Na kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
摇动手臂学处Bāhuppacālakasikkhāpadaṃ
Bāhuppacālakasikkhāpadaṃ
17我当不摇臂而行于俗家,应当学。
17. Na bāhuppacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
18我当不摇臂而坐于俗家,应当学。
18. Na bāhuppacālakaṃ antaragharenisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
头部摇动学处Sīsappacālakasikkhāpadaṃ
Sīsappacālakasikkhāpadaṃ
19我当不摇头而行于俗家,应当学。
19. Na sīsappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
20我当不摇头而坐于俗家,应当学。
20. Na sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
叉腰学处Khambhakatasikkhāpadaṃ
Khambhakatasikkhāpadaṃ
21不在俗家叉腰行走,应当修学。
21. Na khambhakato antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
22不在俗家叉着腰坐下,应当修学。
22. Na khambhakato antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
覆头学处Oguṇṭhitasikkhāpadaṃ
Oguṇṭhitasikkhāpadaṃ
23不裹着头进入村落,应当修学。
23. Na oguṇṭhito antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
24不应覆头坐于俗家,此应修学。
24. Na oguṇṭhito antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
蹲踞学处Ukkuṭikasikkhāpadaṃ
Ukkuṭikasikkhāpadaṃ
25我当不蹲踞而行于俗家,应当学。
25. Na ukkuṭikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
抱膝坐学处Pallatthikasikkhāpadaṃ
Pallatthikasikkhāpadaṃ
26我当不抱膝而坐于俗家,应当学。
26. Na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
恭敬受食学处Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
27应当修学:我要恭敬地接受钵食。
27. Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
专注钵受食学处Pattasaññīpaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
Pattasaññīpaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
28应当修学:我要保持对钵的觉知,接受钵食。
28. Pattasaññī piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
接受等量羹的学处Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
29我当接受与羹饭等量的钵食,应当学。
29. Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
齐钵口学处Samatittikasikkhāpadaṃ
Samatittikasikkhāpadaṃ
30我应当接受与钵口齐平的钵食,这一点要修学。
30. Samatittikaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
恭敬进食学处Sakkaccabhuñjanasikkhāpadaṃ
Sakkaccabhuñjanasikkhāpadaṃ
31我要恭敬地吃钵食,应当这样修学。
31. Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
对钵有想而进食的学处Pattasaññībhuñjanasikkhāpadaṃ
Pattasaññībhuñjanasikkhāpadaṃ
32我要带着“用钵”之想,受用钵食,应当学。
32. Pattasaññī piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
次第食学处Sapadānasikkhāpadaṃ
Sapadānasikkhāpadaṃ
33我当次第食用钵食,应当学。
33. Sapadānaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
平等羹学处Samasūpakasikkhāpadaṃ
Samasūpakasikkhāpadaṃ
34我当羹饭等量地食用钵食,应当学。
34. Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
不堆塔状而食学处Nathūpakatasikkhāpadaṃ
Nathūpakatasikkhāpadaṃ
35我当不从顶上按压钵食而食,应当学。
35. Na thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
关于覆盖饭食的学处Odanappaṭicchādanasikkhāpadaṃ
Odanappaṭicchādanasikkhāpadaṃ
36我当不因贪求更多,而以饭覆盖羹或菜,应当学。
36. Na sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādessāmi bhiyyokamyataṃ upādāyāti sikkhā karaṇīyā.
羹饭请求学处Sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ
Sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ
37我应当不为了自己的缘故,在没有生病时索要羹或饭来吃,应当这样修学。
37. Na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
具有嫌恨心(抱怨想)者的学处Ujjhānasaññīsikkhāpadaṃ
Ujjhānasaññīsikkhāpadaṃ
38不应以嫌恶之心看他人的钵,应当这样修学。
38. Na ujjhānasaññī paresaṃ pattaṃ olokessāmīti sikkhā karaṇīyā.
食团学处Kabaḷasikkhāpadaṃ
Kabaḷasikkhāpadaṃ
39我当不作过大的食团,应当学。
39. Nātimahantaṃ kabaḷaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
一口学处Ālopasikkhāpadaṃ
Ālopasikkhāpadaṃ
40我当作圆整的一口食,应当学。
40. Parimaṇḍalaṃ ālopaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
未持来学处Anāhaṭasikkhāpadaṃ
Anāhaṭasikkhāpadaṃ
41我应当修学:不在食物还没送到嘴边时就张开嘴。
41. Na anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivarissāmīti sikkhā karaṇīyā.
进食时的学处Bhuñjamānasikkhāpadaṃ
Bhuñjamānasikkhāpadaṃ
42不在吃饭时把整只手塞进嘴里,应当这样修学。
42. Na bhuñjamāno sabbahatthaṃ mukhe pakkhipissāmīti sikkhā karaṇīyā.
含食学处Sakabaḷasikkhāpadaṃ
Sakabaḷasikkhāpadaṃ
43我当不口含食团说话,应当学。
43. Na sakabaḷena mukhena byāharissāmīti sikkhā karaṇīyā.
抛掷食团学处Piṇḍukkhepakasikkhāpadaṃ
Piṇḍukkhepakasikkhāpadaṃ
44我当不抛掷食团而食,应当学。
44. Na piṇḍukkhepakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
咬断食团学处Kabaḷāvacchedakasikkhāpadaṃ
Kabaḷāvacchedakasikkhāpadaṃ
45我当不咬断食团而食,应当学。
45. Na kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
鼓腮进食学处Avagaṇḍakārakasikkhāpadaṃ
Avagaṇḍakārakasikkhāpadaṃ
46我当不鼓腮而食,应当学。
46. Na avagaṇḍakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
甩手进食学处Hatthaniddhunakasikkhāpadaṃ
Hatthaniddhunakasikkhāpadaṃ
47我当不甩手而食,应当学。
47. Na hatthaniddhunakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
撒落饭粒学处Sitthāvakārakasikkhāpadaṃ
Sitthāvakārakasikkhāpadaṃ
48我当不撒落饭粒而食,应当学。
48. Na sitthāvakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
伸舌学处Jivhānicchārakasikkhāpadaṃ
Jivhānicchārakasikkhāpadaṃ
49我当不伸舌而食,应当学。
49. Na jivhānicchārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
咂嘴作响学处Capucapukārakasikkhāpadaṃ
Capucapukārakasikkhāpadaṃ
50我不应当咂嘴作声地吃饭,应当修学。
50. Na capucapukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
吸啜作声学处Surusurukārakasikkhāpadaṃ
Surusurukārakasikkhāpadaṃ
51我当不吸啜作声而食,应当学。
51. Na surusurukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
舔手学处Hatthanillehakasikkhāpadaṃ
Hatthanillehakasikkhāpadaṃ
52我当不舔手而食,应当学。
52. Na hatthanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
舔钵学处Pattanillehakasikkhāpadaṃ
Pattanillehakasikkhāpadaṃ
53我当不舔钵而食,应当学。
53. Na pattanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
舔嘴唇学处Oṭṭhanillehakasikkhāpadaṃ
Oṭṭhanillehakasikkhāpadaṃ
54我不舔嘴唇吃饭,应当这样修学。
54. Na oṭṭhanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
以沾食之手接取食物学处Sāmisasikkhāpadaṃ
Sāmisasikkhāpadaṃ
55我应当不用沾了食物的手去接饮水器,这一点要修学。
55. Na sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
有饭粒的洗钵水学处Sasitthakasikkhāpadaṃ
Sasitthakasikkhāpadaṃ
56我当不将含有饭粒的洗钵水倾弃于俗家,应当学。
56. Na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessāmīti sikkhā karaṇīyā.
手持伞者学处Chattapāṇisikkhāpadaṃ
Chattapāṇisikkhāpadaṃ
57我当不为无病而持伞者说法,应当学。
57. Na chattapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
手持杖者的学处Daṇḍapāṇisikkhāpadaṃ
Daṇḍapāṇisikkhāpadaṃ
58我当不为无病而持杖者说法,应当学。
58. Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
关于手持刀者的学处Satthapāṇisikkhāpadaṃ
Satthapāṇisikkhāpadaṃ
59不应该对没有生病却手里拿着刀的人说法,这一点应当学。
59. Na satthapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
持武器学处Āvudhapāṇisikkhāpadaṃ
Āvudhapāṇisikkhāpadaṃ
60不应为手拿武器的无病者说法,这应当学。
60. Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
木屐学处Pādukasikkhāpadaṃ
Pādukasikkhāpadaṃ
61我当不为无病而着木屐者说法,应当学。
61. Na pādukāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
穿鞋学处Upāhanasikkhāpadaṃ
Upāhanasikkhāpadaṃ
62我当不为无病而穿鞋者说法,应当学。
62. Na upāhanāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
乘具学处Yānasikkhāpadaṃ
Yānasikkhāpadaṃ
63我当不为无病而乘车者说法,应当学。
63. Na yānagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
卧具学处Sayanasikkhāpadaṃ
Sayanasikkhāpadaṃ
64我当不为无病而卧床者说法,应当学。
64. Na sayanagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
抱膝坐学处Pallatthikasikkhāpadaṃ
Pallatthikasikkhāpadaṃ
65我当不为无病而抱膝坐者说法,应当学。
65. Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
缠头学处Veṭhitasikkhāpadaṃ
Veṭhitasikkhāpadaṃ
66不该对没生病却把头缠起来的人说法,应当这样修学。
66. Na veṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
覆头学处Oguṇṭhitasikkhāpadaṃ
Oguṇṭhitasikkhāpadaṃ
67我当不为无病而覆头者说法,应当学。
67. Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
在地上学处Chamāsikkhāpadaṃ
Chamāsikkhāpadaṃ
68我当不坐于地上,为无病而坐于座位者说法,应当学。
68. Na chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
低座学处Nīcāsanasikkhāpadaṃ
Nīcāsanasikkhāpadaṃ
69我当不坐于低座,不为坐于高座之无病者说法,应当学。
69. Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
站立时应当遵守的学处Ṭhitasikkhāpadaṃ
Ṭhitasikkhāpadaṃ
70我不应站着为坐着而没有生病的人说法,应当这样学。
70. Na ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
走在后面时(不为人说法)的学处Pacchatogamanasikkhāpadaṃ
Pacchatogamanasikkhāpadaṃ
71走在后面时,不应为走在前面且没有生病的人说法,应当修学。
71. Na pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
关于不走偏路的学处Uppathenagamanasikkhāpadaṃ
Uppathenagamanasikkhāpadaṃ
72不应在走非道时,为走在道上、没有生病的人说法;应当这样修学。
72. Na uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
站立大小便学处Ṭhitouccārasikkhāpadaṃ
Ṭhitouccārasikkhāpadaṃ
73我应当不站着大小便,除非生病。这条学处应当修学。
73. Na ṭhito agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
生草上大小便学处Hariteuccārasikkhāpadaṃ
Hariteuccārasikkhāpadaṃ
74无病时,不得在青草上解大便或小便或吐痰,应当这样修学。
74. Na harite agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
水中大小便学处Udakeuccārasikkhāpadaṃ
Udakeuccārasikkhāpadaṃ
75我应当不在水中大小便或吐痰,除非生病。这一点应当修学。
75. Na udake agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
诸位尊者,应学法已经诵出。在此,我向诸位尊者提问:你们在这件事上清净吗?第二次我问:你们在这件事上清净吗?第三次我问:你们在这件事上清净吗?诸位尊者在这件事上是清净的,所以默然不语。就这样,我受持此事。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto sekhiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
各位尊者,这七种灭诤法。
Ime kho panāyasmanto satta adhikaraṇasamathā
诸法进入总说。
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
为了令已生起的种种诤事得以止息与平息,应施与现前毗尼。
Uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo.
应当给予忆念毗尼。
Sativinayo dātabbo.
应当给予不痴毗尼。
Amūḷhavinayo dātabbo.
应依所承认而作。
Paṭiññāya kāretabbaṃ.
诸位尊者,七灭诤法已经宣说。诸位尊者,我在此问:你们在这些事上清净吗?第二次我问:你们在这些事上清净吗?第三次我问:你们在这些事上清净吗?诸位尊者在这些事上是清净的,所以默然不语。我这样受持。
Uddiṭṭhā kho āyasmanto satta adhikaraṇasamathā dhammā. Tatthāyasmante, pucchāmi kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
诸位尊者,因缘已诵出。
Uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ,
已诵出四条巴拉基格法,
Uddiṭṭhā cattāro pārājikā dhammā,
十三桑喀地谢思法已诵出,
Uddiṭṭhā terasa saṅghādisesā dhammā,
已诵出二不定法,
Uddiṭṭhā dve aniyatā dhammā,
三十尼萨耆亚巴吉帝亚法已诵出,
Uddiṭṭhā tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā,
九十二巴吉帝亚法已诵出,
Uddiṭṭhā dvenavuti pācittiyā dhammā,
四种应应悔过已诵出,
Uddiṭṭhā cattāro pāṭidesanīyā dhammā,
应学法已诵出,
Uddiṭṭhā sekhiyā dhammā,
七灭诤法已经诵出。这些属于那位世尊的经、收在经里,每半个月诵一次。在这里,所有人都应当和合、欢喜、不争吵地学习。
Uddiṭṭhā satta adhikaraṇasamathā dhammā, ettakaṃ tassa bhagavato suttāgataṃ suttapariyāpannaṃ anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchati, tattha sabbeheva samaggehi sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabbanti.