10. 入出息相应
10. Ānāpānasaṃyuttaṃ
全书 145 段
「第一品」一法品
1. Ekadhammavaggo
1. 一法经
1. Ekadhammasuttaṃ
977舍卫城(Sāvatthī)因缘。在那里,世尊……(省略)如此说道:“诸比丘,有一法,若修习、多修习,能得大果、大利益。哪一法呢?即是入出息念。诸比丘,如何修习入出息念、如何多修习,能得大果、大利益呢?在此,诸比丘,比丘或至山林,或至树下,或至空寂之处,结跏趺坐,端正身体,安立正念于面前。他正念而入息,正念而出息。入息长时,他遍知:‘我入息长’;出息长时,他遍知:‘我出息长’。入息短时,他遍知:‘我入息短’;出息短时,他遍知:‘我出息短’。他如此修习:‘我将觉知全身而入息’,他如此修习:‘我将觉知全身而出息’;他如此修习:‘我将平静身行而入息’,他如此修习:‘我将平静身行而出息’。他如此修习:‘我将觉知喜而入息’,他如此修习:‘我将觉知喜而出息’;他如此修习:‘我将觉知乐而入息’,他如此修习:‘我将觉知乐而出息’;他如此修习:‘我将觉知心行而入息’,他如此修习:‘我将觉知心行而出息’;他如此修习:‘我将平静心行而入息’,他如此修习:‘我将平静心行而出息’。他如此修习:‘我将觉知心而入息’,他如此修习:‘我将觉知心而出息’;他如此修习:‘我将令心欢喜而入息’,他如此修习:‘我将令心欢喜而出息’;他如此修习:‘我将令心得定而入息’,他如此修习:‘我将令心得定而出息’;他如此修习:‘我将令心解脱而入息’,他如此修习:‘我将令心解脱而出息’。他如此修习:‘我将随观无常而入息’,他如此修习:‘我将随观无常而出息’;他如此修习:‘我将随观离贪而入息’,他如此修习:‘我将随观离贪而出息’;他如此修习:‘我将随观灭尽而入息’,他如此修习:‘我将随观灭尽而出息’;他如此修习:‘我将随观弃舍而入息’,他如此修习:‘我将随观弃舍而出息’。诸比丘,入出息念如是修习、如是多修习,能得大果、大利益。”第一经。
Sāvatthinidānaṃ . Tatra kho…pe… etadavoca – ‘‘ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso. Katamo ekadhammo? Ānāpānassati . Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘pītippaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘pītippaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘sukhappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sukhappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘cittappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘samādahaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati , ‘samādahaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati; ‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘aniccānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘virāgānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘virāgānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘nirodhānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘nirodhānupassī passasissāmī’ti sikkhati; ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā’’ti. Paṭhamaṃ.
2. 觉支经
2. Bojjhaṅgasuttaṃ
978“诸比丘,修习、多修入出息念,能得大果、大利益。诸比丘,如何修习、如何多修入出息念,方能得大果、大利益呢?诸比丘,于此,比丘修习与入出息念相应的念觉支,依于远离、依于离欲、依于灭,而趋向舍遣;修习与入出息念相应的择法觉支……(中略)……修习与入出息念相应的舍觉支,依于远离、依于离欲、依于灭,而趋向舍遣。诸比丘,入出息念如此修习、如此多修,便有大果、大利益。第二经。”
‘‘Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu ānāpānassatisahagataṃ satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, ānāpānassatisahagataṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… ānāpānassatisahagataṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā’’ti. Dutiyaṃ.
3. 纯净经
3. Suddhikasuttaṃ
979“诸比丘,修习入出息念、多修习入出息念,能得大果、大利益。诸比丘,如何修习、如何多修习入出息念,能得大果、大利益呢?这里,诸比丘,比丘前往林野,或到树下,或到空寂之处,结跏趺坐,端正身体,安立正念于面前。他只是带着念入息、带着念出息……他如此修习:‘我将随观弃舍而入息’;他如此修习:‘我将随观弃舍而出息’。诸比丘,入出息念正是这样修习、这样多修习,而得大果、大利益。”第三经。
‘‘Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā’’ti. Tatiyaṃ.
4. 第一果经
4. Paṭhamaphalasuttaṃ
980“诸比丘,修习入出息念、多修习入出息念,能得大果、大利益。诸比丘,如何修习、如何多修习入出息念,能得大果、大利益呢?这里,诸比丘,比丘前往林野,或前往树下,或前往空寂之处,结跏趺坐,端正身体,安立正念于面前。他念于入息、念于出息……他如此修习:‘我将随观弃舍而入息’;他如此修习:‘我将随观弃舍而出息’。诸比丘,入出息念如此修习、如此多修习,能得大果、大利益。当入出息念如此修习、如此多修习时,可预期两种果中的一种:于现法得完全智,或若有余依,则成不来者。”第四经。
‘‘Ānāpānassati , bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Evaṃ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṃ bahulīkatāya dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ – diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitā’’ti. Catutthaṃ.
5. 第二果经
5. Dutiyaphalasuttaṃ
981“诸比丘,修习、多修习入出息念,有大果、大利益。诸比丘,如何修习、如何多修习入出息念,方有大果、大利益?诸比丘,于此,有比丘往林野,或往树下,或往空寂之处,结跏趺坐,端正身体,安立正念于面前。彼具念而出息,具念而入息……(中略)……他如此修习:‘我将随观弃舍而出息’,他如此修习:‘我将随观弃舍而入息’。诸比丘,入出息念如是修习、如是多修习,得大果、大利益。”
‘‘Ānāpānassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, ānāpānassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, ānāpānassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.
“诸比丘,当入出息念如此修习、如此多修时,便可预期七种果、七种利益。哪七种果、七种利益呢?于此现生,即提前证得最终圣果;若未能在现生中提前证得最终圣果,则于临终时证得最终圣果;若既未于现生提前证得最终圣果,也未于临终时证得最终圣果,则因断尽五下分结,成为中般涅槃者……成为生般涅槃者……成为无行般涅槃者……成为有行般涅槃者……成为上流、趋向色究竟天者。诸比丘,当入出息念如此修习、如此多修时,这七种果、七种利益便可预期。”第五经。
‘‘Evaṃ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṃ bahulīkatāya satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame satta phalā sattānisaṃsā? Diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti; no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti. Atha maraṇakāle aññaṃ ārādheti; no ce diṭṭheva dhamme paṭikacca aññaṃ ārādheti , no ce maraṇakāle aññaṃ ārādheti. Atha pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā antarāparinibbāyī hoti… upahaccaparinibbāyī hoti… asaṅkhāraparinibbāyī hoti… sasaṅkhāraparinibbāyī hoti… uddhaṃsoto hoti akaniṭṭhagāmī – evaṃ bhāvitāya kho, bhikkhave, ānāpānassatiyā evaṃ bahulīkatāya ime satta phalā sattānisaṃsā pāṭikaṅkhā’’ti. Pañcamaṃ.
6. 阿利塔经
6. Ariṭṭhasuttaṃ
982舍卫城因缘。在那里,世尊……这样说道:“诸比丘,你们修习入出息念了吗?”听到这话,具寿阿利塔(Ariṭṭha)对世尊说:“尊者,我修习入出息念。”
“那么,阿利塔,你是如何修习入出息念的呢?”
“尊者,我对过去诸欲的欲贪已断除,对未来诸欲的欲贪已消失,对内外一切法的排斥想也已妥善调伏。我正念而入息,正念而出息。尊者,我正是这样修习入出息念的。”
Sāvatthinidānaṃ. Tatra kho bhagavā…pe… etadavoca – ‘‘bhāvetha no tumhe bhikkhave, ānāpānassati’’nti? Evaṃ vutte āyasmā ariṭṭho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhante, bhāvemi ānāpānassati’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, ariṭṭha, bhāvesi ānāpānassati’’nti? ‘‘Atītesu me, bhante, kāmesu kāmacchando pahīno, anāgatesu me kāmesu kāmacchando vigato, ajjhattabahiddhā ca me dhammesu paṭighasaññā suppaṭivinītā. So satova assasissāmi, satova passasissāmi. Evaṃ khvāhaṃ, bhante, bhāvemi ānāpānassati’’nti.
“阿利塔,这确实是入出息念,我不是说这不是。但是,阿利塔,你仔细听,用心作意,我要讲入出息念怎样才是详细而圆满的。”
“好的,尊者。”具寿阿利塔回应世尊。世尊说了这样的话:
‘‘‘Atthesā, ariṭṭha, ānāpānassati, nesā natthī’ti vadāmi. Api ca, ariṭṭha, yathā ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hoti taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ariṭṭho bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
“阿利塔,入出息念如何修习才能详细而圆满呢?阿利塔,在此,比丘前往山林、树下或空寂之处,结跏趺坐,端正身体,安立正念于面前。他具念而入息,具念而出息。入息长时,他清楚了知:‘我入息长。’……他如此修习:‘我将随观弃舍而入息。’他如此修习:‘我将随观弃舍而出息。’阿利塔,入出息念如此修习,即名详细而圆满。”第六经。
‘‘Kathañca, ariṭṭha, ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hoti? Idha, ariṭṭha, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ kho, ariṭṭha, ānāpānassati vitthārena paripuṇṇā hotī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. 玛哈咖毕那经
7. Mahākappinasuttaṃ
983舍卫城。那时,具寿玛哈咖毕那(Mahākappina)在离世尊不远处,结跏趺坐,端正身体,安立正念于面前。世尊看见具寿玛哈咖毕那在离他不远处,结跏趺坐,端正身体,安立正念于面前。看见之后,世尊便对诸比丘说:
Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena āyasmā mahākappino bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahākappinaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Disvāna bhikkhū āmantesi –
“诸比丘,你们可曾看见那位比丘身体有丝毫动摇或颤动吗?”
“尊者,不论我们看见那位具寿坐在僧团中,还是独自一人静坐一处,都不曾见过他身体有丝毫动摇或颤动。”
‘‘Passatha no tumhe, bhikkhave, etassa bhikkhuno kāyassa iñjitattaṃ vā phanditattaṃ vā’’ti? ‘‘Yadāpi mayaṃ, bhante, taṃ āyasmantaṃ passāma saṅghamajjhe vā nisinnaṃ ekaṃ vā raho nisinnaṃ, tadāpi mayaṃ tassa āyasmato na passāma kāyassa iñjitattaṃ vā phanditattaṃ vā’’ti.
“诸比丘,若有一种定修习、多修之后,身既无动摇颤动,心也无动摇颤动,那位比丘对此定便能随欲而得、不难得、不苦得。诸比丘,修习、多修哪种定,能令身无动摇颤动,心无动摇颤动呢?”
‘‘Yassa, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, tassa so, bhikkhave, bhikkhu samādhissa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī. Katamassa ca, bhikkhave, samādhissa bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā?
“诸比丘,修习入出息念定、多修入出息念定,身便无动摇颤动,心也无动摇颤动。诸比丘,怎样修习入出息念定、怎样多修,方能使身无动摇颤动,心无动摇颤动呢?”
‘‘Ānāpānassatisamādhissa, bhikkhave, bhāvitattā bahulīkatattā neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā. Kathaṃ bhāvite ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi kathaṃ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā?
“诸比丘,在此,一位比丘或前往山林,或往树下,或至空寂之处的房屋,结跏趺坐,端正身体,安立正念于面前。他正念而入息,正念而出息……他如此修习:‘我将随观弃舍而入息’,‘我将随观弃舍而出息’。诸比丘,入出息念定,若这样修习、多次修习,其身体便不摇不颤,心也不动不摇。”第七经。
‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvite ca kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṃ bahulīkate neva kāyassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā, na cittassa iñjitattaṃ vā hoti phanditattaṃ vā’’ti. Sattamaṃ.
8. 灯喻经
8. Padīpopamasuttaṃ
984“诸比丘,入出息念定,若能修习、多修,便有大果报、大利益。诸比丘,如何修习入出息念定、多修,便有大果报、大利益?
‘‘Ānāpānassatisamādhi , bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso. Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso?
“诸比丘,在此,有比丘前往山林、树下或空寂之处,结跏趺坐,端正身体,安立正念于面前。他只是正念地入息,正念地出息。入息长时,了知‘我入息长’……出息长时,了知‘我出息长’……他如此修习:‘我将随观弃舍而入息’,他如此修习:‘我将随观弃舍而出息’。诸比丘,入出息念定当如此修习、如此多修,方有大果、大利益。”
‘‘Idha , bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati. Dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso.
“诸比丘,我于正觉之前,还是未成正自觉者的菩萨时,也多依此住法而住。诸比丘,当我多依此住法而住时,身不疲累,眼不劳倦;且我的心无取著,便从诸漏中解脱。
‘‘Ahampi sudaṃ, bhikkhave, pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno iminā vihārena bahulaṃ viharāmi. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, iminā vihārena bahulaṃ viharato neva kāyo kilamati na cakkhūni; anupādāya ca me āsavehi cittaṃ vimucci.
“是故,诸比丘,若有比丘希望:‘愿我身不疲累,目不劳倦,且心无取著而从诸漏中解脱。’他便应当善巧作意此入出息念定。”
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘neva me kāyo kilameyya na cakkhūni, anupādāya ca me āsavehi cittaṃ vimucceyyā’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“因此,诸比丘,若比丘希望:‘愿我那些系着于家庭生活的忆念与思惟得以断除。’他便应善加修习这入出息念定。
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘ye me gehasitā sarasaṅkappā te pahīyeyyu’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“因此,诸比丘,若比丘希望:‘愿我于无厌逆处安住于厌逆想而住。’他便应善加修习这入出息念定。
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“因此,诸比丘,若比丘希望:‘愿我于厌逆处安住于无厌逆想而住。’他便应善加修习这入出息念定。
‘‘Tasmātiha , bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“所以,诸比丘,若有比丘希望:‘愿我于可厌与不可厌两者中,都安住于厌逆想。’那么,他应当善加修习此入出息念定。
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“所以,诸比丘,若有比丘希望:‘愿我于可厌与不可厌两者中,都安住于无厌逆想。’那么,他应当善加修习此入出息念定。
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“所以,诸比丘,若有比丘希望:‘愿我远离可厌与不可厌这两边,安住于舍,具足正念、正知而住。’那么,他应当善加修习此入出息念定。”
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“因此,诸比丘,若比丘期望:‘愿我远离感官欲乐、远离不善法,有寻有伺,由远离而生起的喜与乐,进入并安住于初禅。’他便应当善加修习此入出息念定。
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“因此,诸比丘,若比丘期望:‘愿我由寻伺的止息,内得清净,心专一境,无寻无伺,定生喜乐,进入并安住于第二禅。’他便应当善加修习此入出息念定。
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“因此,诸比丘,若比丘期望:‘愿我离喜而住于舍,正念正知,以身受乐——正如圣者所称颂的“舍、具念、乐住”,进入并安住于第三禅。’他便应当善加修习此入出息念定。
‘‘Tasmātiha bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaṃ sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeyyaṃ, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“诸比丘,若比丘心生此愿:‘愿我舍离乐、舍离苦,先前的喜与忧已灭尽,进入并安住于不苦不乐、舍念清净的第四禅那。’他便应于此入出息念定善加作意。
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“诸比丘,若比丘心生此愿:‘愿我完全超越一切色想,灭除有对想,不作意种种差别想,了知“虚空无边”,进入并安住于空无边处。’他便应于此入出息念定善加作意。
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“诸比丘,若比丘心生此愿:‘愿我完全超越空无边处,了知“识无边”,进入并安住于识无边处。’他便应于此入出息念定善加作意。
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“因此,诸比丘,若有比丘如此期望:‘愿我完全超越识无边处,觉知“无有任何事物”,进入并安住于无所有处。’他即应于此入出息念定善加作意。
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“因此,诸比丘,若有比丘如此期望:‘愿我完全超越无所有处,进入并安住于非想非非想处。’他即应于此入出息念定善加作意。
‘‘Tasmātiha , bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“因此,诸比丘,若有比丘如此期望:‘愿我完全超越非想非非想处,进入并安住于想受灭。’他即应于此入出息念定善加作意。
‘‘Tasmātiha, bhikkhave, bhikkhu cepi ākaṅkheyya – ‘sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja vihareyya’nti, ayameva ānāpānassatisamādhi sādhukaṃ manasi kātabbo.
“诸比丘,当入出息念定如此修习、如此多修时,若他经验乐受,他便了知:‘此是无常’,了知‘于此不执著’,了知‘于此不欣喜’;若他经验苦受,他便了知:‘此是无常’,了知‘于此不执著’,了知‘于此不欣喜’;若他经验不苦不乐受,他便了知:‘此是无常’,了知‘于此不执著’,了知‘于此不欣喜’。”
‘‘Evaṃ bhāvite kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhimhi evaṃ bahulīkate, sukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, sā ‘aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti; dukkhaṃ ce vedanaṃ vedayati, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti; adukkhamasukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, ‘sā aniccā’ti pajānāti, ‘anajjhositā’ti pajānāti, ‘anabhinanditā’ti pajānāti’’.
“若他体验到乐受,即于离系中体验之;若他体验到苦受,即于离系中体验之;若他体验到不苦不乐受,即于离系中体验之。当他体验到以身为边际的感受时,便了知:‘我正体验以身为边际的感受’;当他体验到以命为边际的感受时,便了知:‘我正体验以命为边际的感受’。他了知:‘身坏命尽之后,就在这里,一切不被喜乐的感受,悉皆清凉。’”
‘‘Sukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati; dukkhaṃ ce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati; adukkhamasukhaṃ ce vedanaṃ vedayati, visaṃyutto naṃ vedayati. So kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānāti’’.
“诸比丘,譬如油灯,依油与灯芯而燃烧,当那油与灯芯耗尽时,便因无食而熄灭。同样地,诸比丘,当比丘感受以身边际为限的感受时,他了知‘我正感受以身边际为限的感受’;当感受以命边际为限的感受时,他了知‘我正感受以命边际为限的感受’。他了知:‘身坏命尽之后,即于此处,一切无所欣乐的感受,都将归于清凉。’”第八经。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, telañca paṭicca, vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyeyya, tasseva telassa ca vaṭṭiyā ca pariyādānā anāhāro nibbāyeyya; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti, jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vedayāmī’ti pajānāti, ‘kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī’ti pajānātī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
985如是我闻:一时,世尊住在毗舍离(Vesālī)大林(Mahāvana)中的重阁讲堂(Kūṭāgārasālā)。那时,世尊以种种方便为诸比丘开示不净论,赞叹不净,赞叹不净的修习。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati, asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsati.
那时,世尊对诸比丘说:“诸比丘,我想要独自静修半月。除了送食者,任何人都不要前来我处。”
“是的,尊者。”那些比丘回答世尊后,除了送食者,果然没有一个人前来世尊这里。
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘icchāmahaṃ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ paṭisallīyituṃ. Nāmhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.
那时,那些比丘心想:“世尊以种种法门开示不净论,赞叹不净,赞叹不净修习。”他们便一心专注地修习种种不净观。他们对自己的身体感到厌恼、羞惭、厌恶,于是寻找持刀者。一日之中,便有十位比丘持刀自害,二十位、乃至三十位比丘持刀自害。
Atha kho te bhikkhū – ‘‘bhagavā anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati , asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsatī’’ti anekākāravokāraṃ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti. Dasapi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti, vīsampi…pe… tiṃsampi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti.
半月过后,世尊从静处禅修中起座,对具寿阿难(Ānanda)说:“阿难,为什么比丘僧团显得如此稀疏单薄?”阿难说:“尊者,正因为世尊以种种法门为诸比丘讲说不净论,赞叹不净,赞叹不净修习。他们便一心专注地修习种种不净观,对自身感到厌恼、羞惭、厌恶,于是寻找持刀者。一日之中,便有十位比丘持刀自害,二十位比丘、乃至三十位比丘持刀自害。尊者,恳请世尊开示其他法门,令此比丘僧团安立于完全的了知。”
Atha kho bhagavā tassa aḍḍhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho, ānanda, tanubhūto viya bhikkhusaṅgho’’ti? ‘‘Tathā hi pana, bhante, ‘bhagavā bhikkhūnaṃ anekapariyāyena asubhakathaṃ katheti, asubhāya vaṇṇaṃ bhāsati , asubhabhāvanāya vaṇṇaṃ bhāsatī’ti anekākāravokāraṃ asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Te iminā kāyena aṭṭīyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti. Dasapi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti, vīsampi bhikkhū… tiṃsampi bhikkhū ekāhena satthaṃ āharanti. Sādhu, bhante, bhagavā aññaṃ pariyāyaṃ ācikkhatu yathāyaṃ bhikkhusaṅgho aññāya saṇṭhaheyyā’’ti.
“‘那么,阿难,你把所有住在毗舍离附近的比丘,都召集到集会堂来。’‘是,尊者。’具寿阿难应答世尊后,便将所有住在毗舍离附近的比丘召集到集会堂,然后来到世尊前,禀告说:‘尊者,比丘僧团已经集合。愿世尊于适当的时候前往。’”
‘‘Tenahānanda, yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yāvatikā bhikkhū vesāliṃ upanissāya viharanti te sabbe upaṭṭhānasālāyaṃ sannipātetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sannipatito , bhante, bhikkhusaṅgho. Yassa dāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.
那时,世尊前往集会堂,在敷设好的座位上坐下。坐定后,世尊对比丘们说:“比丘们,此入出息念定,若修习、多修习,则是寂静、殊胜、纯粹、安乐的安住,并能令随时生起的诸恶不善法即时消散平息。”
Atha kho bhagavā yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘ayampi kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti’’.
“比丘们,犹如夏季的最后一个月,扬起的尘土污垢,一场非时的大暴风雨能将它们就地消散、平息。同样地,比丘们,入出息念定若修习、多修习,便是寂静、殊胜、纯粹、安乐的安住,并能令随时生起的诸恶不善法即时消散平息。那么,比丘们,入出息念定如何修习、如何多修习,才能成为寂静、殊胜、纯粹、安乐的安住,并令随时生起的诸恶不善法即时消散平息呢?
‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse ūhataṃ rajojallaṃ, tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi bhāvito bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Kathaṃ bhāvito ca, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti?
“比丘们,于此,有比丘前往林野,或至树下,或入空寂之处的房舍,结跏趺坐,端正身体,安立正念于面前。他正念而入息,正念而出息……他如此修习:‘我将随观弃舍而入息。’他如此修习:‘我将随观弃舍而出息。’比丘们,当入出息念定如是修习、如是多修习时,便是寂静、殊胜、纯粹、安乐的安住,并能令随时生起的诸恶不善法即时消散平息。”第九经。
‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, bhikkhave, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato santo ceva paṇīto ca asecanako ca sukho ca vihāro uppannuppanne ca pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī’’ti. Navamaṃ.
10. 吉米拉经
10. Kimilasuttaṃ
986如是我闻:一时,世尊住在吉米拉(Kimila)的竹林。在那里,世尊对尊者吉米拉说:“吉米拉,入出息念定如何修习、如何多修习,才能有大果报、大利益呢?”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kimilāyaṃ viharati veḷuvane. Tatra kho bhagavā āyasmantaṃ kimilaṃ āmantesi – ‘‘kathaṃ bhāvito nu kho, kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso’’ti?
闻此语后,尊者吉米拉默然。第二次……乃至第三次,世尊仍对尊者吉米拉说:“吉米拉,入出息念定如何修习、如何多修习,才能有大果报、大利益呢?”而第三次,尊者吉米拉依然默然。
Evaṃ vutte āyasmā kimilo tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ kimilaṃ āmantesi – ‘‘kathaṃ bhāvito nu kho, kimila, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso’’ti? Tatiyampi kho āyasmā kimilo tuṇhī ahosi.
闻是语已,尊者阿难即白佛言:“世尊!今正是时。善逝!今正是时。愿世尊开示入出息念定。诸比丘闻佛所说,当谨记于心。”
Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘etassa, bhagavā, kālo; etassa, sugata, kālo! Yaṃ bhagavā ānāpānassatisamādhiṃ bhāseyya . Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti.
“如是,阿难,谛听善思,我今当说。”尊者阿难应曰:“唯然,世尊。”世尊告言:“阿难,云何修习入出息念定、云何多修习,得大果报、大利益?阿难,于此,有比丘至林野、树下或空寂之处,结跏趺坐,端正身体,安立正念于面前。彼正念而入息,正念而出息……(如是乃至)……他如此修习:‘我将随观弃舍而入息’,他如此修习:‘我将随观弃舍而出息’。阿难,如此修习、如此多修入出息念定,便有大果报、大利益。”
‘‘Tenahānanda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca – ‘‘kathaṃ bhāvito ca, ānanda, ānāpānassatisamādhi kathaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso? Idhānanda, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati, satova passasati…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati. Evaṃ bhāvito kho, ānanda, ānāpānassatisamādhi evaṃ bahulīkato mahapphalo hoti mahānisaṃso’’.
“阿难,那时,比丘于长入息时,了知:‘我长入息’;于长出息时,了知:‘我长出息’;于短入息时,了知:‘我短入息’;于短出息时,了知:‘我短出息’。他如此修习:‘我将觉知全身而入息’,他如此修习:‘我将觉知全身而出息’;他如此修习:‘我将平静身行而入息’,他如此修习:‘我将平静身行而出息’。阿难,那时,比丘于身随观身而住,精勤、正知、具念,调伏了对世间的贪忧。何以故?阿难,我说此入出息为身中之一法。是故,阿难,那时,比丘于身随观身而住,精勤、正知、具念,调伏了对世间的贪忧。”
‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – kāye kāyānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Kāyaññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi yadidaṃ – assāsapassāsaṃ. Tasmātihānanda, kāye kāyānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
“阿难,当比丘如此修习:‘我将觉知喜而入息’……乃至‘我将觉知乐’……‘我将觉知心行’……修习‘我将平静心行而入息’、修习‘我将平静心行而出息’——那时,阿难,比丘于诸受随观受而住,精勤、正知、具念,调伏对世间的贪忧。那是什么缘故呢?阿难,我称对入出息善加作意是诸受中的一种。因此,阿难,那时,比丘于诸受随观受而住,精勤、正知、具念,调伏对世间的贪忧。”
‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu ‘pītippaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati …pe… sukhappaṭisaṃvedī…pe… cittasaṅkhārappaṭisaṃvedī…pe… ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati – vedanāsu vedanānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Vedanāññatarāhaṃ, ānanda, etaṃ vadāmi, yadidaṃ – assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātihānanda, vedanāsu vedanānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
“阿难,当比丘如此修习:‘我入息时觉知心’而修习,‘我出息时觉知心’而修习;‘我入息时令心喜悦’……‘我入息时令心得定’……修习‘我入息时令心解脱’、修习‘我出息时令心解脱’——那时,阿难,那位比丘于心随观心而住,精勤、正知、具念,调伏对世间的贪忧。为什么呢?阿难,我绝不说一个失念、不正知的人能修习入出息念定。因此,阿难,那时,那位比丘于心随观心而住,精勤、正知、具念,调伏对世间的贪忧。”
‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu ‘cittappaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘cittappaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; abhippamodayaṃ cittaṃ…pe… samādahaṃ cittaṃ…pe… ‘vimocayaṃ cittaṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘vimocayaṃ cittaṃ passasissāmī’ti sikkhati – citte cittānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Taṃ kissa hetu? Nāhaṃ, ānanda, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānassatisamādhibhāvanaṃ vadāmi. Tasmātihānanda, citte cittānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
“阿难,当比丘如此修习:‘我将随观无常而入息’……乃至‘随观离贪’……‘随观灭’……修习‘我将随观弃舍而入息’、修习‘我将随观弃舍而出息’——那时,阿难,比丘于法随观法而住,精勤、正知、具念,去除对世间的贪忧。他依智慧照见对贪忧的舍断之后,便善加以舍观。因此,阿难,那时,比丘于法随观法而住,精勤、正知、具念,去除对世间的贪忧。”
‘‘Yasmiṃ samaye, ānanda, bhikkhu ‘aniccānupassī assasissāmī’ti sikkhati…pe… virāgānupassī…pe… nirodhānupassī…pe… ‘paṭinissaggānupassī assasissāmī’ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī’ti sikkhati – dhammesu dhammānupassī, ānanda, bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ hoti abhijjhādomanassānaṃ pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātihānanda, dhammesu dhammānupassī bhikkhu tasmiṃ samaye viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
“阿难,犹如在十字路口有一大堆尘土,若有车或战车从东方而来,便会将那尘土堆撞散;从西方而来……从北方而来……从南方而来,若有车或战车而来,同样会将那尘土堆撞散。正是如此,阿难,一位比丘住于身,随观身,便能撞散那些恶、不善法;住于受……住于心……住于法,随观法,便能撞散那些恶、不善法。”第十经。
‘‘Seyyathāpi , ānanda, catumahāpathe mahāpaṃsupuñjo. Puratthimāya cepi disāyaṃ āgaccheyya sakaṭaṃ vā ratho vā, upahanateva taṃ paṃsupuñjaṃ; pacchimāya cepi disāya āgaccheyya…pe… uttarāya cepi disāya…pe… dakkhiṇāya cepi disāya āgaccheyya sakaṭaṃ vā ratho vā, upahanateva taṃ paṃsupuñjaṃ. Evameva kho, ānanda, bhikkhu kāye kāyānupassī viharantopi upahanateva pāpake akusale dhamme; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharantopi upahanateva pāpake akusale dhamme’’ti. Dasamaṃ.
一法、觉支,纯一,以及两个果;
阿利塔、玛哈咖毕那(Kappina)、灯,毗舍离与吉米拉。
Ekadhammo ca bojjhaṅgo, suddhikañca duve phalā; Ariṭṭho kappino dīpo, vesālī kimilena cāti.