第九 禅那相应
9. Jhānasaṃyuttaṃ
1. 恒河广说品
1. Gaṅgāpeyyālavaggo
1-12. 禅那等十二经
1-12. Jhānādisuttadvādasakaṃ
923-934在舍卫城。
“诸比丘,有此四种禅那。哪四种呢?
诸比丘,在此,比丘远离欲乐,远离不善法,有寻、有伺,由离所生的喜与乐,进入并安住于初禅。
随着寻与伺的止息,内心澄净,心成专一,无寻、无伺,由定所生的喜与乐,进入并安住于第二禅。
随着喜的消退,安住于舍,有念、有正知,亲身感受乐——圣者们称此为‘有舍、有念、安住于乐’,进入并安住于第三禅。
由于舍断了乐、舍断了苦,先前喜与忧的灭没,进入并安住于不苦不乐、舍念清净的第四禅。
诸比丘,这就是四种禅那。”
Sāvatthinidānaṃ ‘‘cattāro me, bhikkhave, jhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ime kho, bhikkhave, cattāro jhānā’’ti.
“诸比丘,譬如恒河倾向东方、斜向东方、流向东方;同样地,诸比丘,比丘修习四禅那、多修四禅那时,便倾向涅槃、斜向涅槃、流向涅槃。诸比丘,比丘如何修习四禅那、多修四禅那而倾向涅槃、斜向涅槃、流向涅槃呢?诸比丘,于此,比丘远离诸欲,远离不善法,有寻有伺,由远离而生起喜与乐,进入并安住于初禅。由寻与伺的止息……进入并安住于第二禅……进入并安住于第三禅……进入并安住于第四禅。诸比丘,比丘正是这样修习四禅那、多修四禅那,便倾向涅槃、斜向涅槃、流向涅槃。第十二经。”
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro jhāne bhāvento cattāro jhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro jhāne bhāvento cattāro jhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro jhāne bhāvento cattāro jhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Dvādasamaṃ.
恒河广说品第一
Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo.
Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;
此二六合为十二,此品因此而得名。
Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.
不放逸品应广说。
Appamādavaggo vitthāretabbo.
如来、足迹、屋顶尖,根、心材与茉莉;
国王、月与日,衣为第十句。
Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sāro ca vassikaṃ; Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṃ padanti.
《力作品》应广说。
Balakaraṇīyavaggo vitthāretabbo.
力、种子、龙象,树、罐与针;
虚空与两片云,船、客舍与河流。
Balaṃ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā; Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti.
寻求品应广说。
Esanāvaggo vitthāretabbo.
其摄颂曰——
Tassuddānaṃ –
寻求、分别、诸漏、有,及三苦性;
荒芜、垢秽与逼恼,受、渴爱与贪求。
Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā tisso; Khilaṃ malañca nīgho ca, vedanā taṇhā tasinā cāti.
第一至第十 《暴流等经》
1-10. Oghādisuttaṃ
第五 《暴流品》
5. Oghavaggo
第一至第十 《暴流等经》
1-10. Oghādisuttaṃ
967-976“诸比丘,有五上分结。哪五种?色贪、无色贪、慢、掉举、无明。诸比丘,这便是五上分结。诸比丘,为了证知、遍知、遍尽、舍断这五上分结,应当修习四禅那。哪四种?诸比丘,于此,比丘远离欲乐,远离不善法,有寻有伺,由远离生起的喜与乐,进入并安住于初禅那。随着寻与伺的止息,内心澄清,心一境性,无寻无伺,由定生起的喜与乐,进入并安住于第二禅那……第三禅那……进入并安住于第四禅那。诸比丘,为了证知、遍知、遍尽、舍断这五上分结,应当修习这四禅那。应当广说。第十。(应如《道相应》那样详说。)”
‘‘Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro jhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro jhānā bhāvetabbā’’ti vitthāretabbaṃ. Dasamaṃ. (Yathā maggasaṃyuttaṃ tathā vitthāretabbaṃ).
暴流品第五
Oghavaggo pañcamo.
暴流品第五
Oghavaggo pañcamo.
Ogho yogo upādānaṃ, ganthā anusayena ca; Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.
禅那相应品第九。
Jhānasaṃyuttaṃ navamaṃ.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这组在讲什么
本组围绕“四禅那”这一核心法数系统展开编集。内容展示了佛陀如何在舍卫城对比丘们开示四禅那的次第、修法与功能。经文通过一系列品目(如恒河重复品、不放逸品、暴流品等),反复阐释修习四禅那如何使心向涅槃低斜、趣入,并能够遍知、舍断种种烦恼与结缚。
出场人物 / 对告众
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者 |
| bhikkhave | 诸比丘 | 主要对告众 |
核心法义(白话 + 重点)
这组的中心教法是四禅那,一张循序渐进的修心地图。它不是让人发呆,而是从粗糙的喜悦一步步走向极致的平衡与清净。佛陀用重复的经文结构强调,无论目标是断除烦恼、趣入涅槃,还是增长不放逸,四禅那都是那条笔直的高速公路。
>
>
关键术语锚
| Pali | 中文(经文用名) | 为何易错 |
|---|
| **jhāna** | 禅那 / 禅 | 易被等同为汉传“禅宗”的禅。此处指心深度专注、稳固安止于所缘的定境,有明确的次第和心所构成。 |
| **vitakka-vicāra** | 寻 - 伺 | 易被误解为“胡思乱想”或“哲学思辨”。实为心投向对象与持续盘旋于对象的心理动作,像敲钟(寻)和钟声回荡(伺),是初禅的特有支。 |
| **pīti** | 喜 | 不是一般的“高兴”,而是伴随深度定境生起的强烈身体与心理的踊跃感、兴奋感,需在三禅时被舍离才能进入更深的寂静。 |
| **sukha** | 乐 | 在禅那语境下,指与定相应、不同于感官欲乐的微细愉悦体验。三禅的乐是舍去“喜”的粗糙度后,纯粹的舒适感受。 |
| **upekkhā-sati-sampajañña** | 舍 - 念 - 正知 | 三禅和四禅的复杂组合。这里的“舍”不是麻木,而是极其稳定、不被任何苦乐撼动的中道平衡。配合着清明的“念”和“正知”,是净化到极致的觉知状态。 |
| **ogha** | 暴流 | 一组烦恼的隐喻,如欲、有、见、无明四暴流。它们像洪水一样把众生冲向轮回,修习禅那正是为了跨过这些洪流。 |
代表经(本组重点)
* 恒河重复品(SN 53.1-12):用江流归海的比喻,展示修四禅那如何必然向涅槃倾斜。
* 不放逸品(SN 53.13-22):将禅那与“不放逸”结合,说明它是所有善法之根。
* 暴流品(SN 53.45-54):针对“五上分结”等系列烦恼,指出修习四禅那是为了舍断它们。
* 寻求品(SN 53.55-64):聚焦于断除欲寻、有寻、梵行寻等三种“寻求”。
* 诸经十二部(Jhānādisuttadvādasakaṃ):以十二种不同的主题,全面铺开四禅那的功能性应用。