8. 阿那律相应
8. Anuruddhasaṃyuttaṃ
全书 84 段
「第一品」独处品
1. Rahogatavaggo
1. 第一独处经
1. Paṭhamarahogatasuttaṃ
899如是我闻:一时,具寿阿那律(Anuruddha)住在舍卫城(Sāvatthī)的祇树给孤独园。那时,具寿阿那律独处静修,心中生起如是思惟:“凡是错过了四念处者,便错过了导向苦尽的正确圣道;凡是着手修习四念处者,便踏上了导向苦尽的正确圣道。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmato anuruddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘yesaṃ kesañci cattāro satipaṭṭhānā viraddhā, viraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci cattāro satipaṭṭhānā āraddhā, āraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī’’ti.
那时,具寿大目犍连(Mahāmoggallāna)以心感知具寿阿那律心中所思,犹如力士伸出弯曲的手臂,或弯曲伸出的手臂,顷刻间现于具寿阿那律面前。随后,具寿大目犍连对具寿阿那律说:“朋友阿那律,比丘修习到何等程度,方可说已经着手修习四念处?”
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmato anuruddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – āyasmato anuruddhassa sammukhe pāturahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘kittāvatā nu kho, āvuso anuruddha, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī’’ti?
“朋友,在这里,比丘于内在的身体上,持续地随观生起的现象而安住;于内在的身体上,持续地随观灭去的现象而安住;于内在的身体上,持续地随观生起和灭去的现象而安住,他保持着精勤、正知、具念,已经调伏了对世间的贪欲与忧恼。于外在的身体上,持续地随观生起的现象而安住;于外在的身体上,持续地随观灭去的现象而安住;于外在的身体上,持续地随观生起和灭去的现象而安住,他保持着精勤、正知、具念,已经调伏了对世间的贪欲与忧恼。于内外在的身体上,持续地随观生起的现象而安住;于内外在的身体上,持续地随观灭去的现象而安住;于内外在的身体上,持续地随观生起和灭去的现象而安住,他保持着精勤、正知、具念,已经调伏了对世间的贪欲与忧恼。”
‘‘Idhāvuso, bhikkhu ajjhattaṃ kāye samudayadhammānupassī viharati, ajjhattaṃ kāye vayadhammānupassī viharati, ajjhattaṃ kāye samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā kāye samudayadhammānupassī viharati, bahiddhā kāye vayadhammānupassī viharati, bahiddhā kāye samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā kāye samudayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā kāye vayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā kāye samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
“如果他希望:‘愿我于不可厌处,持可厌想而住’,他便于彼处,持可厌想而住;如果他希望:‘愿我于可厌处,持不可厌想而住’,他便于彼处,持不可厌想而住;如果他希望:‘愿我于不可厌与可厌处,持可厌想而住’,他便于彼处,持可厌想而住;如果他希望:‘愿我于可厌与不可厌处,持不可厌想而住’,他便于彼处,持不可厌想而住;如果他希望:‘愿我舍离不可厌与可厌二者,住于舍,具念正知’,他便于彼处,具念正知,住于舍。”
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno.
“他安住于内在的感受上,随观生起的现象;安住于内在的感受上,随观灭去的现象;安住于内在的感受上,随观生起与灭去的现象,精勤、正知、具念,调伏了对世间的贪欲与忧恼。他安住于外在的感受上,随观生起的现象;安住于外在的感受上,随观灭去的现象;安住于外在的感受上,随观生起与灭去的现象,精勤、正知、具念,调伏了对世间的贪欲与忧恼。他安住于内外在的感受上,随观生起的现象;安住于内外在的感受上,随观灭去的现象;安住于内外在的感受上,随观生起与灭去的现象,精勤、正知、具念,调伏了对世间的贪欲与忧恼。”
‘‘Ajjhattaṃ vedanāsu samudayadhammānupassī viharati, ajjhattaṃ vedanāsu vayadhammānupassī viharati, ajjhattaṃ vedanāsu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ . Bahiddhā vedanāsu samudayadhammānupassī viharati, bahiddhā vedanāsu vayadhammānupassī viharati, bahiddhā vedanāsu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā vedanāsu samudayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vedanāsu vayadhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vedanāsu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
“若他期望:“我当于不厌恶的对象上,以厌恶想而住”,他便在那里以厌恶想而住;若他期望:“我当于厌恶的对象上,以不厌恶想而住”,他便在那里以不厌恶想而住;若他期望:“我当于不厌恶与厌恶的对象上,以厌恶想而住”,他便在那里以厌恶想而住;若他期望:“我当于厌恶与不厌恶的对象上,以不厌恶想而住”,他便在那里以不厌恶想而住;若他期望:“舍离不厌恶与厌恶两者后,我当安住于舍,具念、正知”,他便在那里具念、正知,安住于舍。”
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati; sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūlañca paṭikūlañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno.
“对于内在的心……对于外在的心……对于内在外在的心,他安住于观察其集起之法;对于内在外在的心,他安住于观察其灭去之法;对于内在外在的心,他安住于观察其集灭之法,精勤……调伏了对世间的贪忧。”
‘‘Ajjhattaṃ citte…pe… bahiddhā citte…pe… ajjhattabahiddhā citte samudayadhammānupassī viharati… ajjhattabahiddhā citte vayadhammānupassī viharati… ajjhattabahiddhā citte samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī…pe… abhijjhādomanassaṃ.
“若他希望:“我应对不厌恶的对象安住于厌恶想”,便安住于厌恶想于彼处……他安住于舍于彼处,具念、正知。
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti , paṭikūlasaññī tattha viharati…pe… upekkhako tattha viharati sato sampajāno.
“对于内在的诸法……对于外在的诸法……对于内在外在的诸法,他安住于观察其集起之法;对于内在外在的诸法,他安住于观察其灭去之法;对于内在外在的诸法,他安住于观察其集灭之法,精勤、正知、具念,调伏了对世间的贪忧。”
‘‘Ajjhattaṃ dhammesu…pe… bahiddhā dhammesu…pe… ajjhattabahiddhā dhammesu samudayadhammānupassī viharati… ajjhattabahiddhā dhammesu vayadhammānupassī viharati… ajjhattabahiddhā dhammesu samudayavayadhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
“若他希望:‘我当于不可厌处修习厌恶想而住’,他便这样修习而住。……(中略)……他安住于舍,具念、正知。贤友,到这种程度,比丘的四念处便已开始修习。”第一经。
‘‘So sace ākaṅkhati – ‘appaṭikūle paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati…pe… upekkhako tattha viharati sato sampajāno. Ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī’’ti. Paṭhamaṃ.
2. 第二独处经
2. Dutiyarahogatasuttaṃ
900在舍卫城。那时,具寿阿那律独处静居,心中生起这样的思惟:“任何人若错过了四念处,便是错过了正确导向苦灭的圣道;任何人若已着手修习四念处,便是已着手修习正确导向苦灭的圣道。”
Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmato anuruddhassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘yesaṃ kesañci cattāro satipaṭṭhānā viraddhā, viraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī; yesaṃ kesañci cattāro satipaṭṭhānā āraddhā, āraddho tesaṃ ariyo maggo sammā dukkhakkhayagāmī’’ti.
时,具寿大目犍连以心了知具寿阿那律心中所念,犹如力士屈伸手臂,旋即出现在具寿阿那律面前。
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmato anuruddhassa cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya , pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – āyasmato anuruddhassa sammukhe pāturahosi.
接着,具寿大目犍连对具寿阿那律说:“阿那律贤友,一位比丘修到何种程度,才称得上已着手修习四念处呢?”
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘kittāvatā nu kho, āvuso anuruddha, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī’’ti?
“贤友,于此,比丘于内身随观身而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪欲与忧恼。于外身随观身而住……于内外身随观身而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪欲与忧恼。”
‘‘Idhāvuso , bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā kāye kāyānupassī viharati…pe… ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
“于内受,他随观受而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪忧。于外受,他随观受而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪忧。于内外受,他随观受而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪忧。
‘‘Ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
“于内心,他随观心而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪忧。于外心,他随观心而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪忧。于内外心,他随观心而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪忧。
‘‘Ajjhattaṃ citte…pe… bahiddhā citte…pe… ajjhattabahiddhā citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
“于内法,他随观法而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪忧。于外法,他随观法而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪忧。于内外法,他随观法而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪忧。贤友,至此,比丘的四念处便已发动。”第二经。
‘‘Ajjhattaṃ dhammesu…pe… bahiddhā dhammesu…pe… ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Ettāvatā kho, āvuso, bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā āraddhā hontī’’ti. Dutiyaṃ.
901一时,具寿阿那律住在舍卫城的苏德努河边。那时,众多比丘来到具寿阿那律处,彼此亲切问候。欢喜可念的交谈之后,在一旁坐下。坐在一旁的比丘们对具寿阿那律这样说:“具寿阿那律,您修习、多修习哪些法而获得大神通呢?”
Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati sutanutīre. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ – ‘‘katamesaṃ āyasmā anuruddho dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto’’ti?
“贤友们,我是由于修习、多修习四念处,而证得大神通的。是哪四种呢?贤友们,于此,我安住于身,随观身,精勤、正知、具念,已调伏世间之贪欲与忧恼;于感受…… 于内心…… 于诸法,安住于法,随观法,精勤、正知、具念,已调伏世间之贪欲与忧恼。贤友们,正是由于修习、多修习这四念处,我才证得大神通。而且,贤友们,也正是由于修习、多修习这四念处,我如实了知:下劣的法是下劣的,中等的法是中等的,殊胜的法是殊胜的。第三经。
‘‘Catunnaṃ khvāhaṃ, āvuso, satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto. Katamesaṃ catunnaṃ? Idhāhaṃ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – imesaṃ khvāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto. Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā hīnaṃ dhammaṃ hīnato abbhaññāsiṃ, majjhimaṃ dhammaṃ majjhimato abbhaññāsiṃ, paṇītaṃ dhammaṃ paṇītato abbhaññāsi’’nti. Tatiyaṃ.
4. 第一荆棘林经
4. Paṭhamakaṇḍakīsuttaṃ
902有一次,尊者阿那律、尊者舍利弗(Sāriputta)和尊者大目犍连住在娑鸡帝(Sāketa)的荆棘林(Kaṇḍakīvana)。那时,尊者舍利弗与尊者大目犍连在傍晚时分,从独自禅修中出定,前往尊者阿那律的住处。到了之后,与尊者阿那律彼此亲切问讯。说过了令人欢喜、值得铭记的话语后,他们退坐一面。坐定后,尊者舍利弗对尊者阿那律说:“阿那律贤友,一位有学比丘应当具足安住于哪些法呢?”
Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca anuruddho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno sākete viharanti kaṇḍakīvane . Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhitā yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā anuruddhena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘sekhenāvuso anuruddha, bhikkhunā katame dhammā upasampajja vihātabbā’’ti?
“舍利弗贤友,一位有学比丘应当修习安住于四念处。哪四种呢?贤友,于此,比丘于身随观身而住,精勤、正知、具念,已调伏对世间的贪欲与忧恼;于受……于心……于法随观法而住,精勤、正知、具念,已调伏对世间的贪欲与忧恼。舍利弗贤友,这便是那位有学比丘所应修习安住的四念处。” 第四经。
‘‘Sekhenāvuso sāriputta, bhikkhunā cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā. Katame cattāro? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu …pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – sekhenāvuso sāriputta, bhikkhunā ime cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā’’ti. Catutthaṃ.
5. 荆棘林经第二
5. Dutiyakaṇḍakīsuttaṃ
903起因于娑鸡帝。坐在一旁的尊者舍利弗对尊者阿那律说道:“阿那律贤友,无学的比丘应具足安住于哪些法呢?”
“舍利弗贤友,无学的比丘应具足安住于四念处。哪四种呢?贤友,于此,比丘于身观身而住,精勤、正知、具念,调伏了世间的贪忧;于受观受而住……于受观受而住……;于心观心而住……于心观心而住……;于法观法而住……于法观法而住,精勤、正知、具念,调伏了世间的贪忧。舍利弗贤友,这便是无学的比丘应具足安住的四念处。” 第五经。
Sāketanidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘asekhenāvuso anuruddha, bhikkhunā katame dhammā upasampajja vihātabbā’’ti? ‘‘Asekhenāvuso sāriputta, bhikkhunā cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā. Katame cattāro? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – asekhenāvuso sāriputta, bhikkhunā ime cattāro satipaṭṭhānā upasampajja vihātabbā’’ti. Pañcamaṃ.
6. 荆棘林经第三
6. Tatiyakaṇḍakīsuttaṃ
904在娑鸡帝。具寿舍利弗在一旁坐下后,对具寿阿那律说:“具寿阿那律是由于修习、多修习哪些法,而证得大神通呢?”
“贤友,我正是由于修习、多修习四念处,而证得大神通。哪四种呢?贤友,在此,我安住于对身随观身,精勤、正知、具念,调伏了世间的贪忧;对受……对心……我安住于对法随观法,精勤、正知、具念,调伏了世间的贪忧。贤友,正是由于修习、多修习这四念处,我才证得大神通。贤友,正是由于修习、多修习这四念处,我得以了知千世界。”第六经。
Sāketanidānaṃ. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca – ‘‘katamesaṃ āyasmā anuruddho dhammānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto’’ti? ‘‘Catunnaṃ khvāhaṃ, āvuso, satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto . Katamesaṃ catunnaṃ? Idhāhaṃ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – imesaṃ khvāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā mahābhiññataṃ patto. Imesañca panāhaṃ, āvuso, catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bahulīkatattā sahassaṃ lokaṃ abhijānāmī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. 渴爱灭尽经
7. Taṇhakkhayasuttaṃ
905在舍卫城。那时,具寿阿那律对比丘们说:“贤友们,比丘们!”
“贤友!”那些比丘回答具寿阿那律。具寿阿那律说道:
Sāvatthinidānaṃ . Tatra kho āyasmā anuruddho bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso bhikkhavo’’ti. ‘‘Āvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato anuruddhassa paccassosuṃ. Āyasmā anuruddho etadavoca –
“具寿,修习、多修习这四念处,能导向渴爱的灭尽。哪四种呢?具寿,于此,比丘于身随观身而住……于受……于心……于法随观法而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪忧。具寿,修习、多修习此四念处,便能导向渴爱的灭尽。”第七经。
‘‘Cattārome , āvuso, satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā taṇhakkhayāya saṃvattanti. Katame cattāro? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati…pe… vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – ime kho, āvuso, cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā taṇhakkhayāya saṃvattantī’’ti. Sattamaṃ.
8. 沙喇草堂经
8. Salaḷāgārasuttaṃ
906一时,具寿阿那律住在舍卫城的沙喇草堂。那时,具寿阿那律召唤诸比丘……(中略)……这样说:“诸具寿,就好像恒河(Gaṅgā)向东流、向东倾、向东斜。这时有一大群人,带着锄头和篮子前来,说:‘我们要让这条恒河变成向西流、向西倾、向西斜。’诸具寿,你们觉得如何?那群人能让恒河向西流、向西倾、向西斜吗?”
“不能,具寿。”
“为什么呢?”
“诸具寿,恒河原本向东流、向东倾、向东斜,想让它转向西流、西倾、西斜,绝非易事。那群人只会自受疲劳,徒增困扰罢了。”
Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati salaḷāgāre. Tatra kho āyasmā anuruddho bhikkhū āmantesi…pe… etadavoca – ‘‘seyyathāpi, āvuso, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ ādāya – ‘mayaṃ imaṃ gaṅgānadiṃ pacchāninnaṃ karissāma pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāra’nti. Taṃ kiṃ maññathāvuso, api nu so mahājanakāyo gaṅgānadiṃ pacchāninnaṃ kareyya pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāra’’nti? ‘‘No hetaṃ, āvuso’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Gaṅgā, āvuso, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Sā na sukarā pacchāninnaṃ kātuṃ pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāraṃ. Yāvadeva ca pana so mahājanakāyo kilamathassa vighātassa bhāgī assā’’ti.
“具寿,同样地,当比丘修习四念处、多修习四念处时,若有国王、重臣、朋友、同僚、亲戚、血亲以财物来相劝,说:‘来啊,善男子,你为何让这袈裟折磨自己?为何剃了头、持着钵四处游走?来吧,还俗吧,享用财物,也做福德吧。’”
‘‘Evameva kho, āvuso, bhikkhuṃ cattāro satipaṭṭhāne bhāventaṃ cattāro satipaṭṭhāne bahulīkarontaṃ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā sālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ – ‘ehambho purisa, kiṃ te ime kāsāvā anudahanti? Kiṃ muṇḍo kapālamanusañcarasi? Ehi hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu puññāni ca karohī’’’ti.
“具寿,比丘在修习四念处、多修习四念处的过程中,会舍弃学处而还俗——这是不可能的。那是什么原因?具寿,因为那心长久以来向于远离、趋于远离、倾于远离,这样的心还归低俗——这是不可能的。具寿,比丘如何修习四念处、如何多修习四念处?具寿,于此,比丘于身随观身而住……于受……于心……于法随观法而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪著与忧恼。具寿,比丘便是这样修习四念处、这样多修习四念处。”第八经。
‘‘So vata, āvuso, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāvento cattāro satipaṭṭhāne bahulīkaronto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Yañhi taṃ, āvuso, cittaṃ dīgharattaṃ vivekaninnaṃ vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ taṃ vata hīnāyāvattissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kathañcāvuso, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāveti, cattāro satipaṭṭhāne bahulīkarotīti? Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati…pe… vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne bhāveti, cattāro satipaṭṭhāne bahulīkarotī’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. 安巴巴利芒果园经
9. Ambapālivanasuttaṃ
907一时,尊者阿那律与尊者舍利弗住在毗舍离(Vesālī)的安巴巴利芒果园(Ambapālivana)。那时,尊者舍利弗于傍晚时分从禅坐中起身……在一旁坐下后,对尊者阿那律说:
Ekaṃ samayaṃ āyasmā ca anuruddho āyasmā ca sāriputto vesāliyaṃ viharanti ambapālivane. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito…pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca –
“阿那律贤友,您的诸根十分清净,面色纯净明亮。尊者您常以何种禅住多所安住呢?”
“贤友,如今我常以心善安立于四念处而住。哪四种呢?贤友,在此,我于身随观身而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪忧;于受……于心……于法随观法而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪忧。贤友,如今我便是这样常以心善安立于这四念处而住。贤友,凡是阿拉汉、漏尽者、所作已办、已卸重担、已证己利、有结已尽、正智解脱的比丘,他同样常以心善安立于这四念处而住。”
‘‘Vippasannāni kho te, āvuso anuruddha, indriyāni, parisuddho mukhavaṇṇo pariyodāto. Katamenāyasmā anuruddho vihārena etarahi bahulaṃ viharatī’’ti? ‘‘Catūsu khvāhaṃ, āvuso, satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto etarahi bahulaṃ viharāmi. Katamesu catūsu? Idhāhaṃ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – imesu khvāhaṃ, āvuso, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto etarahi bahulaṃ viharāmi. Yo so, āvuso, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto, so imesu catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacitto bahulaṃ viharatī’’ti.
“贤友,我们实在获益良多!贤友,我们实在大有所得!能于尊者阿那律面前,亲耳听闻他宣说这般牛王雄音。”第九经。
‘‘Lābhā vata no, āvuso, suladdhaṃ vata no, āvuso! Ye mayaṃ āyasmato anuruddhassa sammukhāva assumha āsabhiṃ vācaṃ bhāsamānassā’’ti. Navamaṃ.
10. 极重病经
10. Bāḷhagilānasuttaṃ
908一时,具寿阿那律住在舍卫城的盲林(Andhavana),身患疾病,苦痛难忍,病情沉重。那时,众多比丘来到具寿阿那律处,到已,对具寿阿那律这样说:
Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati andhavanasmiṃ ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavocuṃ –
“具寿阿那律依何住而住时,生起的身苦受不侵扰其心?”
“贤友们,我心善安住于四念处而住时,所生起的身苦受便不侵扰我心。哪四种呢?贤友们,于此,我于身随观身而住,于受随观受而住,于心随观心而住,于法随观法而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪忧。贤友们,我心善安住于此四念处而住时,所生起的身苦受便不侵扰我心。”
第十经。
‘‘Katamenāyasmato anuruddhassa vihārena viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhantī’’ti? ‘‘Catūsu kho me, āvuso, satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittassa viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti. Katamesu catūsu? Idhāhaṃ, āvuso, kāye kāyānupassī viharāmi…pe… vedanāsu…pe… citte…pe… dhammesu dhammānupassī viharāmi ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – imesu kho me, āvuso, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittassa viharato uppannā sārīrikā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhantī’’ti. Dasamaṃ.
独处二经已说,苏德努、刺三经;
渴爱尽经、沙喇经、安巴巴利(Ambapālī)经与病经
Rahogatena dve vuttā, sutanu kaṇḍakī tayo; Taṇhakkhayasalaḷāgāraṃ, ambapāli ca gilānanti.