5. 正勤相应
5. Sammappadhānasaṃyuttaṃ
1. 恒河略说品
1. Gaṅgāpeyyālavaggo
1-12. 东方等十二经
1-12. Pācīnādisuttadvādasakaṃ
651-662舍卫城的因缘。那时,世尊这样说道:“诸比丘,有这四种正勤。哪四种呢?诸比丘,于此,比丘为令未生之恶、不善法不生起,便生起意欲、策励精进、振作心志、勇猛勤修;为令已生之恶、不善法断除,便生起意欲、策励精进、振作心志、勇猛勤修;为令未生之善法生起,便生起意欲、策励精进、振作心志、勇猛勤修;为令已生之善法住持、不失、增长、广大、圆满修习,便生起意欲、策励精进、振作心志、勇猛勤修。诸比丘,这便是四种正勤。”
Sāvatthinidānaṃ . Tatra kho bhagavā etadavoca – ‘‘cattārome, bhikkhave, sammappadhānā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ime kho, bhikkhave, cattāro sammappadhānāti’’.
“诸比丘,犹如恒河倾向东方、斜向东方、归向东方;同样地,诸比丘,修习四正勤、多修四正勤的比丘,便倾向涅槃、斜向涅槃、归向涅槃。诸比丘,比丘如何修习四正勤、多修四正勤,而倾向涅槃、斜向涅槃、归向涅槃呢?诸比丘,于此,比丘为令未生之恶、不善法不生起,便生起意欲、策励精进、振作心志、勇猛勤修;为令已生之恶、不善法断除,便生起意欲、策励精进、振作心志、勇猛勤修;为令未生之善法生起,便生起意欲、策励精进、振作心志、勇猛勤修;为令已生之善法住持、不失、增长、广大、圆满修习,便生起意欲、策励精进、振作心志、勇猛勤修。诸比丘,比丘这样修习四正勤、多修四正勤,便倾向涅槃、斜向涅槃、归向涅槃。(第十二经。正勤相应中的恒河广说,应准照正勤之义详细展开。)”
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro sammappadhāne bhāvento cattāro sammappadhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu cattāro sammappadhāne bhāvento cattāro sammappadhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha , bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu cattāro sammappadhāne bhāvento cattāro sammappadhāne bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Dvādasamaṃ. (Sammappadhānasaṃyuttassa gaṅgāpeyyālī sammappadhānavasena vitthāretabbā).
恒河广说品第一
Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo.
Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;
两六合为十二,即以此说此品。
Dvete cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti.
不放逸品
2. Appamādavaggo
不放逸品,依正勤应广说。
(Appamādavaggo sammappadhānavasena vitthāretabbo).
如来、足迹、尖顶、根、心材、茉莉,
王、月、太阳,衣为第十句。
Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sārena vassikaṃ; Rājā candimasūriyā, vatthena dasamaṃ padanti.
3. 精勤品
3. Balakaraṇīyavaggo
力所作等十二经
1-12. Balakaraṇīyādisuttadvādasakaṃ
673-684“诸比丘,正如所有需要力气才能完成的工作,无论哪种,全都依于大地、立于大地而得以完成;同样地,诸比丘,比丘依于戒、立于戒,修习四正勤,多修四正勤。诸比丘,比丘如何依于戒、立于戒,修习四正勤,多修四正勤呢?诸比丘,在此,比丘为令未生之恶、不善法不生,生起意愿,精进努力,发勤策心,精勤不懈……乃至……为令已生之善法住持、不忘、增长、广大、修习、圆满,生起意愿,精进努力,发勤策心,精勤不懈。诸比丘,比丘正是这样依于戒、立于戒,修习四正勤,多修四正勤。第十二经。”
‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā kayiranti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā kayiranti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro sammappadhāne bhāveti, cattāro sammappadhāne bahulīkarotī’’ti. (Evaṃ balakaraṇīyavaggo sammappadhānavasena vitthāretabbo). Dvādasamaṃ.
力所作品第三
Balakaraṇīyavaggo tatiyo.
力、种子及龙,树、瓶与针,
虚空与二云,船、客舍与河。
Balaṃ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā; Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti.
4. 寻求品
4. Esanāvaggo
1-10. 寻求等十经
1-10. Esanādisuttadasakaṃ
685-694「诸比丘,有三种寻求。哪三种?欲寻求、有寻求、梵行寻求。诸比丘,这便是三种寻求。诸比丘,为了证知、遍知、灭尽、舍断这三种寻求,应当修习四正勤。哪四种呢?诸比丘,在此,比丘对于未生起的……乃至……对于已生起的善法,为令住立、不失、增长、广大、修习圆满,他发起意欲、精进、策励心、勤奋。诸比丘,为了证知、遍知、灭尽、舍断这三种寻求,应当修习这四正勤。」(应详说)
‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro sammappadhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro sammappadhānā bhāvetabbā’’ti. (Vitthāretabbaṃ). Dasamaṃ.
第四 寻求品
Esanāvaggo catuttho.
Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā tisso; Khilaṃ malañca nīgho ca, vedanā taṇhā tasinā cāti.
1-10. 暴流等十经
1-10. Oghādisuttadasakaṃ
695-704诸比丘,有五上分结。哪五种?色贪、无色贪、慢、掉举、无明。诸比丘,此即五上分结。诸比丘,为证知、遍知、灭尽、舍断此五上分结,应修习四正勤。哪四种?诸比丘,于此,比丘为令未生起的恶不善法不生……(中略)……为令已生起的善法住立、不失、增长、广大、修习、圆满,生起欲,精勤,激励心,奋发努力。诸比丘,为证知、遍知、灭尽、舍断此五上分结,即应修习此四正勤。」(应详说)。第十。
‘‘Pañcimāni , bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya cattāro sammappadhānā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ime cattāro sammappadhānā bhāvetabbā’’ti. (Vitthāretabbā). Dasamaṃ.
暴流品第五
Oghavaggo pañcamo.
第五品 暴流品
Oghavaggo pañcamo.
暴流、轭、取、结缚与随眠;
欲功德、诸盖、诸蕴、下分结与上分结。
Ogho yogo upādānaṃ, ganthā anusayena ca; Kāmaguṇā nīvaraṇā, khandhā oruddhambhāgiyāti.
正勤相应第五
Sammappadhānasaṃyuttaṃ pañcamaṃ.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这组在讲什么
这一相应围绕“四正勤”这一组核心修行方法编集。全组经文首先给出四正勤的精确定义——对恶法“未生令不生、已生令断”,对善法“未生令生、已生令增长”。在这个总纲之上,经文深入展示如何以四正勤为工具,去对治并超越世间种种烦恼、结缚和渴爱,最终导向涅槃。
出场人物 / 对告众
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者 |
| Bhikkhu | 比丘 | 对告众/修行者主体 |
核心法义(白话+重点)
这一组的核心就是精进。它不只是说“要努力”,而是给出努力的方向和具体任务——主动管理自己内心的善恶。
修行不是被动地等着烦恼消失,而是要拿出强烈的意愿,像救头上着火、与强敌战斗一样,主动抉择并行动。经文用一套标准句式贯穿始终,清晰地展示了四正勤如何被应用于从“五盖”到“五上分结”等一切烦恼上。
>「为了未生之诸恶不善法的不生,生欲、努力、发勤、策心、精勤。」
>→ 拆开看:在这里,“欲”是行动的发动机,它是一种想要断恶修善的强大意愿。然后才是“努力”、“发勤”、“策心”到最后全力以赴的“精勤”。四正勤不是笼统的“加油”,而是一个有明确靶向、有内在驱动力的完整心理行动。
→ 要旨:四正勤是心灵善法系统工程的施工方案,它以主动的意愿为起点,将精进力精准地投入到善恶法的生灭管理中。
关键术语锚
| Pali | 中文(经文用名) | 为何易错 |
|---|
| *sammappadhāna* | 正勤/正胜勤 | 不能仅理解为‘正确的勤奋’,它的核心是**四种正确、有力且全面的奋斗/断除努力**,具有强烈的‘战斗’和‘舍断’意味。 |
| *chanda* | 欲/意愿 | 在这里不是贪欲,而是发起精进所必需的**向善行动的愿望和动力**。没有这个‘善法欲’,精进就无从发动。 |
| *akusalā dhammā* | 恶不善法 | 不是一个独立的‘坏东西’,泛指**一切不善的心念和状态**,四正勤就是要成为管理它们的主人。 |
| *kusalā dhammā* | 善法 | 同样不是抽象的美德,而是**能导向身心安乐、禅定和智慧的具体善心状态**。 |
代表经(本组重点)
- 恒河重复品第一 (1. Gaṅgāpeyyālavaggo):任何品任何法的开篇,奠定了‘修四正勤则向涅槃低斜’的总基调。
- 不放逸品第二 (2. Appamādavaggo):强调不放逸是统领一切善法、成就一切道果的根本。
- 力作品第三 (3. Balakaraṇīyavaggo):以‘倚地作务’为喻,说明所有修行都必须立足于‘戒’,才能有效修习四正勤。
- 寻求品第四 (4. Esanāvaggo):开示四正勤是舍断从粗重‘欲寻求’到高雅‘梵行寻求’等一切内在冲动和不安的正确方法。
- 暴流品第五 (5. Oghavaggo):展示如何用四正勤去证知并断除最微细、最深层的‘五上分结’,从而渡过轮回的暴流。