七 质多相应
7. Cittasaṃyuttaṃ
一 结经
1. Saṃyojanasuttaṃ
343一时,众多长老比丘住在马奇咖桑达的庵婆咖林。那时,质多居士前往长老比丘们处,到后向长老比丘们礼敬,于一面坐。质多居士对长老比丘们这样说:“尊者长老们,请纳受我明日于牛栏的饭食供养。”长老比丘们默然接受。质多居士了知长老比丘们接受后,即从座起,向长老比丘们礼敬,右绕离去。是夜过后,于午前时分,长老比丘们著下衣,持衣钵,来到质多居士的牛栏,到后坐于敷设好的座位上。
Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca – ‘‘adhivāsentu me, bhante therā, svātanāya gokule bhatta’’nti. Adhivāsesuṃ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena. Atha kho citto gahapati therānaṃ bhikkhūnaṃ adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatino gokulaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃsu.
那时,质多居士因事来到弥伽帕他卡。他听说,有众多长老比丘在食后,从托钵处归来,聚在圆堂中坐在一起时,他们之间生起这样的谈论:“贤友,所谓‘结’与‘结系之法’,这些法是含义不同、文句也不同,还是含义相同,仅文句不同呢?”其中有些长老比丘这样解释:“贤友,所谓‘结’与‘结系之法’,这些法既是含义不同,也是文句不同。”有些长老比丘则这样解释:“贤友,所谓‘结’与‘结系之法’,这些法含义相同,仅是文句不同。”于是,质多居士便去拜访那些长老比丘。到了之后,向长老比丘们顶礼,坐在一旁。坐在一旁的质多居士对长老比丘们这样说:“尊者,我听说,有众多长老比丘在食后,从托钵处归来,聚在圆堂中坐在一起时,他们之间生起这样的谈论:‘贤友,所谓“结”与“结系之法”,这些法是含义不同、文句也不同,还是含义相同,仅文句不同呢?’其中有些长老比丘这样解释:‘贤友,所谓“结”与“结系之法”,这些法既是含义不同,也是文句不同。’有些长老比丘这样解释:‘贤友,所谓“结”与“结系之法”,这些法含义相同,仅是文句不同。’” “是的,居士。”
Tena kho pana samayena citto gahapati migapathakaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Assosi kho citto gahapati sambahulānaṃ kira therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘‘‘saṃyojana’nti vā, āvuso, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nāna’’nti? Tatrekaccehi therehi bhikkhūhi evaṃ byākataṃ – ‘‘‘saṃyojana’nti vā, āvuso , ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā cā’’ti. Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṃ byākataṃ ‘saṃyojana’nti vā, āvuso ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā ekatthā byañjanameva nānanti. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca – ‘‘sutaṃ metaṃ, bhante, sambahulānaṃ kira therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘saṃyojana’nti vā, āvuso, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nāna’’nti? Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṃ byākataṃ – ‘‘‘saṃyojana’nti vā, āvuso, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā cā’’ti. Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṃ byākataṃ ‘‘‘saṃyojana’nti vā, āvuso, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā ekatthā byañjanameva nāna’’nti. ‘‘Evaṃ, gahapatī’’ti.
“尊者,‘结’与‘结系之法’这些法,确实是含义不同,文句也不同。那么,尊者,请容我为你们说一个譬喻。藉由譬喻,有智慧的人便能了知所说的义理。尊者,譬如有一头黑牛和一头白牛,被同一条绳索系缚在一起。如果有人这样说:‘黑牛是白牛的结,白牛是黑牛的结。’这样说的人,说得对吗?”“居士,不对。居士,黑牛不是白牛的结,白牛也不是黑牛的结。它们二者是被那条绳索系缚在一起,那绳索才是这里的结。”“尊者,正是如此。眼不是色的结,色也不是眼的结;无论依于这两者而生起怎样的欲贪,那才是这里的结。耳不是声的结……鼻不是香的结……舌不是味的结……身不是触的结,触也不是身的结;无论依于这两者而生起怎样的欲贪,那才是这里的结。意不是法的结,法也不是意的结;无论依于这两者而生起怎样的欲贪,那才是这里的结。”“居士,您得大利了!居士,您善得大利了!您的智慧之眼能通达佛陀如此甚深的法语!”第一经。
‘‘‘Saṃyojana’nti vā, bhante, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. Tena hi, bhante, upamaṃ vo karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Seyyathāpi, bhante, kāḷo ca balībaddo odāto ca balībaddo ekena dāmena vā yottena vā saṃyuttā assu. Yo nu kho evaṃ vadeyya – ‘kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṃyojanaṃ , odāto balībaddo kāḷassa balībaddassa saṃyojana’nti, sammā nu kho so vadamāno vadeyyā’’ti? ‘‘No hetaṃ, gahapati! Na kho, gahapati, kāḷo balībaddo odātassa balībaddassa saṃyojanaṃ, napi odāto balībaddo kāḷassa baḷībaddassa saṃyojanaṃ; yena kho te ekena dāmena vā yottena vā saṃyuttā taṃ tattha saṃyojana’’nti. ‘‘Evameva kho, bhante, na cakkhu rūpānaṃ saṃyojanaṃ, na rūpā cakkhussa saṃyojanaṃ; yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanaṃ. Na sotaṃ saddānaṃ… na ghānaṃ gandhānaṃ… na jivhā rasānaṃ… na kāyo phoṭṭhabbānaṃ saṃyojanaṃ, na phoṭṭhabbā kāyassa saṃyojanaṃ; yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojanaṃ. Na mano dhammānaṃ saṃyojanaṃ, na dhammā manassa saṃyojanaṃ; yañca tattha tadubhayaṃ paṭicca uppajjati chandarāgo taṃ tattha saṃyojana’’nti. ‘‘Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati, yassa te gambhīre buddhavacane paññācakkhu kamatī’’ti. Paṭhamaṃ.
2. 第一伊师达多经
2. Paṭhamaisidattasuttaṃ
344一时,众多长老比丘住在马奇咖桑达的庵婆咖林。那时,长老比丘们食后,从托钵归来,共集于圆堂,依次而坐时,他们之间兴起了这样的谈论:“贤友,所谓‘结’与‘结系之法’,这些法是义异、文异呢,还是义同而文异?”其中,有些长老比丘这样解说:“贤友,所谓‘结’与‘结系之法’,这些法既是义异,也是文异。”有些长老比丘则这样解说:“贤友,所谓‘结’与‘结系之法’,这些法是义同,只是文异。”
Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘‘‘saṃyojana’nti vā, āvuso, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nāna’’nti? Tatrekaccehi therehi bhikkhūhi evaṃ byākataṃ hoti – ‘‘‘saṃyojana’nti vā, āvuso, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā cā’’ti. Ekaccehi therehi bhikkhūhi evaṃ byākataṃ hoti – ‘‘‘saṃyojana’nti vā, āvuso, ‘saṃyojaniyā dhammā’ti vā ime dhammā ekatthā byañjanameva nāna’’nti.
那时,质多居士来到那些长老比丘处。到了之后,向长老比丘们礼敬,退坐一面。坐定后,质多居士对那位长老尊者这样说:“尊者长老,常说‘界之种种性,界之种种性’。尊者,世尊究竟是在何种意义上宣说界之种种性的呢?”听了这话,那位长老尊者默然。第二次,质多居士又对那位长老尊者这样说:“尊者长老,常说‘界之种种性,界之种种性’。尊者,世尊究竟是在何种意义上宣说界之种种性的呢?”那位长老尊者再次默然。第三次,质多居士又对那位长老尊者这样说:“尊者长老,常说‘界之种种性,界之种种性’。尊者,世尊究竟是在何种意义上宣说界之种种性的呢?”那位长老尊者依然默然。
Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca – ‘‘‘dhātunānattaṃ, dhātunānatta’nti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā’’ti? Evaṃ vutte āyasmā thero tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca – ‘‘‘dhātunānattaṃ, dhātunānatta’nti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā’’ti? Dutiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi. Tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca – ‘‘‘dhātunānattaṃ, dhātunānatta’nti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā’’ti? Tatiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi.
那时,伊师达多尊者是彼比丘僧团中最年轻的一位。于是,伊师达多尊者对那位长老尊者说:“尊者长老,请容我回答质多居士的这个问题。”“你回答吧,伊师达多贤友,由你来解答质多居士的这个问题。”“居士,你方才是否这样问:‘尊者长老,常说“界之种种性,界之种种性”。尊者,世尊究竟是在何种意义上宣说界之种种性的呢?’”“是的,尊者。”“居士,世尊所说的界之种种性,即:眼界、色界、眼识界……乃至……意界、法界、意识界。居士,世尊正是在此意义上宣说界之种种性的。”
Tena kho pana samayena āyasmā isidatto tasmiṃ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti. Atha kho āyasmā isidatto āyasmantaṃ theraṃ etadavoca – ‘‘byākaromahaṃ, bhante thera, cittassa gahapatino etaṃ pañha’’nti? ‘‘Byākarohi tvaṃ, āvuso isidatta, cittassa gahapatino etaṃ pañha’’nti. ‘‘Evañhi tvaṃ, gahapati, pucchasi – ‘dhātunānattaṃ, dhātunānattanti, bhante thera, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, dhātunānattaṃ, vuttaṃ bhagavatā’’’ti? ‘‘Evaṃ , bhante’’. ‘‘Idaṃ kho, gahapati, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā – cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu…pe… manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu. Ettāvatā kho, gahapati, dhātunānattaṃ vuttaṃ bhagavatā’’ti.
那时,质多居士对伊师达多尊者所说心生欢喜并表达了赞同,然后亲手以上好的嚼食与啖食供养长老比丘们,令其饱足。随后,长老比丘们饭食已毕,收起钵,从座起身离去。接着,那位大长老对伊师达多尊者说:“善哉,伊师达多贤友,你回答得很好。那个问题我未能回答。因此,伊师达多贤友,今后若再有这样的问题,就由你在这里回答吧。”那时,伊师达多尊者收拾好住处,持衣钵,从马奇咖桑达离去。他就这样离开马奇咖桑达,一去不复还。第三经。
Atha kho citto gahapati āyasmato isidattassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhū paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Atha kho āyasmā thero āyasmantaṃ isidattaṃ etadavoca – ‘‘sādhu kho taṃ, āvuso isidatta, eso pañho paṭibhāsi. Neso pañho maṃ paṭibhāsi. Tenahāvuso isidatta, yadā aññathāpi evarūpo pañho āgaccheyya, taññevettha paṭibhāseyyā’’ti. Atha kho āyasmā isidatto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya macchikāsaṇḍamhā pakkāmi. Yaṃ macchikāsaṇḍamhā pakkāmi, tathā pakkantova ahosi, na puna paccāgacchīti. Tatiyaṃ.
3. 第二伊师达多经
3. Dutiyaisidattasuttaṃ
345一时,众多长老比丘住在马奇咖桑达的庵婆咖林。那时,质多居士前往长老比丘们处,到了之后,向长老比丘们礼敬,于一面坐。退坐一面后,质多居士对长老比丘们说:“尊者,请长老们接受我明天的饮食供养。”长老比丘们默然应允。质多居士了知长老比丘们已经接受,便从座起身,向长老比丘们礼敬,右绕后离去。是夜过后,午前时分,长老比丘们着下衣,持衣钵,来到质多居士的住处,抵达后,在已铺设的座位上坐下。
Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca – ‘‘adhivāsentu me, bhante, therā svātanāya bhatta’’nti. Adhivāsesuṃ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena . Atha kho citto gahapati therānaṃ bhikkhūnaṃ adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃsu.
那时,质多居士前往长老比丘们所在之处。到了之后,向长老比丘们顶礼,退坐一面。退坐一面的质多居士对那位长老尊者这样说:“长老尊者,世间生起的种种见解——诸如‘世间是常’、‘世间无常’、‘世间有边’、‘世间无边’、‘命即是身’、‘命与身不同’、‘如来死后存在’、‘如来死后不存在’、‘如来死后既存在又不存在’、‘如来死后既非存在又非不存在’,以及梵网经中所说的那六十二种见解——尊者,这些见解,是因什么存在而生起?又因什么不存在而不生起?”
Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca – ‘‘yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti – ‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṃ sati honti, kismiṃ asati na hontī’’ti?
如此说时,那位长老尊者默然不语。第二遍,质多居士又……第三遍,质多居士又对那位长老尊者这样说:“长老尊者,世间生起的这些种种见解——诸如‘世间是常’、‘世间是无常’、‘世间有边’、‘世间无边’、‘命即是身’、‘命与身不同’、‘如来死后存在’、‘如来死后不存在’、‘如来死后既存在又不存在’、‘如来死后既非存在又非不存在’——以及梵网经中所说的那六十二种见解。尊者,请问这些见解,于何存在时生起?于何不存在时不生起?”第三遍,那位长老尊者依然默然不语。
Evaṃ vutte, āyasmā thero tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho citto gahapati…pe… tatiyampi kho citto gahapati āyasmantaṃ theraṃ etadavoca – ‘‘yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti – sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṃ sati honti, kismiṃ asati na hontī’’ti? Tatiyampi kho āyasmā thero tuṇhī ahosi.
那时,伊师达多尊者是那位比丘僧团中最资浅的比丘。于是,伊师达多尊者对那位长老尊者说道:“长老尊者,可否由我来回答质多居士这个问题?”“伊师达多贤友,你便回答质多居士这个问题吧。”“居士,你是否是这样发问的:‘长老尊者,世间生起的种种见……请问尊者,这些见,在有什么时便会存在?在没有什么时便不存在?’”“是的,尊者。”“居士,世间生起的种种见——‘世间是常’、‘世间无常’、‘世间有边’、‘世间无边’、‘命即是身’、‘命与身异’、‘如来死后存在’、‘如来死后不存在’、‘如来死后既存在又不存在’、‘如来死后既非存在又非不存在’——以及梵网经中所说的那六十二种见:居士,这些见,当有身见存在时便会存在;当有身见不存在时便不存在。”
Tena kho pana samayena āyasmā isidatto tasmiṃ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti. Atha kho āyasmā isidatto āyasmantaṃ theraṃ etadavoca – ‘‘byākaromahaṃ, bhante thera, cittassa gahapatino etaṃ pañha’’nti? ‘‘Byākarohi tvaṃ, āvuso isidatta, cittassa gahapatino etaṃ pañha’’nti. ‘‘Evañhi tvaṃ, gahapati, pucchasi – ‘yā imā, bhante thera, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti – sassato lokoti vā…pe…; imā nu kho, bhante, diṭṭhiyo kismiṃ sati honti, kismiṃ asati na hontī’’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Yā imā, gahapati, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti – ‘sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā. Yāni cimāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle bhaṇitāni; imā kho, gahapati, diṭṭhiyo sakkāyadiṭṭhiyā sati honti, sakkāyadiṭṭhiyā asati na hontī’’’ti.
“尊者,那么,有身见是如何生起的呢?”“居士,这里,无闻凡夫未曾见过圣者,对圣法既不精通也未受训练;未曾见过善士,对善士法既不精通也未受训练。他认为色是我、我有色、色在我中或我在色中;认为受是我……想是我……行是我……识是我、我有识、识在我中或我在识中。居士,如此,便有了有身见。”
‘‘Kathaṃ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi hotī’’ti? ‘‘Idha, gahapati, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ; vedanaṃ attato samanupassati…pe… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi hotī’’ti.
“然而,尊者,如何才能不生起身见呢?”“居士,在此,多闻的圣弟子得见圣者,通达圣法,于圣法中善巧受训;得见善士,通达善士法,于善士法中善巧受训。他不视色为我,不视我有色,不视色在我中,不视我在色中;不视受……不视想……不视行……不视识为我,不视我有识,不视识在我中,不视我在识中。居士,如此便不会生起身见了。”
‘‘Kathaṃ pana, bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotī’’ti? ‘‘Idha, gahapati, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ; na vedanaṃ… na saññaṃ… na saṅkhāre… na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho, gahapati, sakkāyadiṭṭhi na hotī’’ti.
“尊者,这位伊师达多圣者从哪里来?”“居士,我从阿槃提来。”“尊者,阿槃提有位名叫伊师达多的善男子,是我那未曾见过面的朋友,他出家了。那位圣者,您见过他吗?”“是的,居士。”“那么,尊者,那位圣者现在住在何处呢?”听到这话,伊师达多尊者默然不语。“尊者,这位圣者就是我们的伊师达多吗?”“是的,居士。”“尊者,愿伊师达多圣者喜爱马奇咖桑达吧。庵婆咖林是个怡人的地方。我会为伊师达多圣者备办衣服、食物、住处和医药资具。”“说得好,居士。”
‘‘Kuto , bhante, ayyo isidatto āgacchatī’’ti? ‘‘Avantiyā kho, gahapati, āgacchāmī’’ti. ‘‘Atthi, bhante, avantiyā isidatto nāma kulaputto amhākaṃ adiṭṭhasahāyo pabbajito? Diṭṭho so āyasmatā’’ti? ‘‘Evaṃ, gahapatī’’ti. ‘‘Kahaṃ nu kho so, bhante, āyasmā etarahi viharatī’’ti? Evaṃ vutte, āyasmā isidatto tuṇhī ahosi. ‘‘Ayyo no, bhante, isidatto’’ti? ‘‘Evaṃ, gahapatī’’ti. ‘‘Abhiramatu, bhante, ayyo isidatto macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṃ ambāṭakavanaṃ. Ahaṃ ayyassa isidattassa ussukkaṃ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti. ‘‘Kalyāṇaṃ vuccati, gahapatī’’ti.
那时,质多居士对伊师达多尊者的说法心生欢喜,随喜之后,亲手以精致的嚼食与啖食供养长老诸比丘,令众皆饱足。饭食毕,长老诸比丘放下钵盂,从座起身离去。随后,那位长老比丘对伊师达多尊者说:“善哉,伊师达多贤友!这个问题,你给出了回答,而我未能作答。因此,伊师达多贤友,日后若再有类似问题出现,便由你来回答吧。”
Atha kho citto gahapati āyasmato isidattassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā there bhikkhū paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Atha kho āyasmā thero āyasmantaṃ isidattaṃ etadavoca – ‘‘sādhu kho taṃ, āvuso isidatta , eso pañho paṭibhāsi, neso pañho maṃ paṭibhāsi. Tenahāvuso isidatta, yadā aññathāpi evarūpo pañho āgaccheyya, taññevettha paṭibhāseyyā’’ti. Dutiyaṃ.
4. 大神变经
4. Mahakapāṭihāriyasuttaṃ
346一时,众多长老比丘住在马奇咖桑达的庵婆咖林。那时,质多居士前往拜访长老比丘们。到达后,向长老比丘们顶礼,退坐一面。坐定后,质多居士对长老比丘们说:“诸位尊者长老,请接受我明日饭食的供养。”长老比丘们默然应允。质多居士知道长老比丘们答应后,便从座起身,向长老比丘们顶礼,右绕而后离去。那夜过后,在午前时分,长老比丘们穿好下衣,持钵与上衣,来到质多居士的住处。抵达后,在已铺设的座位上坐下。
Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū macchikāsaṇḍe viharanti ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati there bhikkhū etadavoca – ‘‘adhivāsentu me, bhante therā, svātanāya bhatta’’nti. Adhivāsesuṃ kho therā bhikkhū tuṇhībhāvena. Atha kho citto gahapati therānaṃ bhikkhūnaṃ adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā there bhikkhū abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho therā bhikkhū tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena cittassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃsu.
那时,质多居士亲手以殊胜的酥油乳粥供养长老比丘们,令其饱足。随后,长老比丘们食毕,置钵,从座起身离去。质多居士吩咐道:“将余食分施了吧。”便跟随在长老比丘们身后。其时天气炎热、闷湿,那些长老比丘们用斋后,身体似乎都要瘫软下来一般。
Atha kho citto gahapati there bhikkhū paṇītena sappipāyāsena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho therā bhikkhū bhuttāvino onītapattapāṇino uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Cittopi kho gahapati ‘sesakaṃ vissajjethā’ti vatvā there bhikkhū piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Tena kho pana samayena uṇhaṃ hoti kuthitaṃ ; te ca therā bhikkhū paveliyamānena maññe kāyena gacchanti, yathā taṃ bhojanaṃ bhuttāvino.
那时,马哈咖尊者是这座比丘僧团中最为年轻的一位。于是,马哈咖尊者对长老尊者这样说:“长老尊者,若是能吹起一阵凉风,有云盖聚拢,并飘洒些许雨滴,那就好了。”
Tena kho pana samayena āyasmā mahako tasmiṃ bhikkhusaṅghe sabbanavako hoti. Atha kho āyasmā mahako āyasmantaṃ theraṃ etadavoca – ‘‘sādhu khvassa, bhante thera, sītako ca vāto vāyeyya, abbhasampilāpo ca assa, devo ca ekamekaṃ phusāyeyyā’’ti.
“马哈咖学友,若能吹起凉风,云盖聚拢,又飘下零星细雨,那真是好。”于是,马哈咖尊者便运作了那样的神通变化:凉风吹起,云盖聚拢,零星细雨飘落而下。那时,质多居士心中想道:“这僧团中最为年轻的比丘,竟有如此的神通威力!”而后,马哈咖尊者回到住处,对长老尊者说:“尊者,这样够了吗?”“够了,马哈咖学友!你所作的已足够了,马哈咖学友!所行的供养已足够了,马哈咖学友!”之后,长老比丘们各自回到本处,马哈咖尊者也回到了自己的住处。
‘‘Sādhu khvassa, āvuso mahaka, yaṃ sītako ca vāto vāyeyya, abbhasampilāpo ca assa, devo ca ekamekaṃ phusāyeyyā’’ti. Atha kho āyasmā mahako tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhari yathā sītako ca vāto vāyi, abbhasampilāpo ca assa , devo ca ekamekaṃ phusi. Atha kho cittassa gahapatino etadahosi – ‘‘yo kho imasmiṃ bhikkhusaṅghe sabbanavako bhikkhu tassāyaṃ evarūpo iddhānubhāvo’’ti . Atha kho āyasmā mahako ārāmaṃ sampāpuṇitvā āyasmantaṃ theraṃ etadavoca – ‘‘alamettāvatā, bhante therā’’ti? ‘‘Alamettāvatā, āvuso mahaka! Katamettāvatā, āvuso mahaka! Pūjitamettāvatā, āvuso mahako’’ti . Atha kho therā bhikkhū yathāvihāraṃ agamaṃsu. Āyasmāpi mahako sakaṃ vihāraṃ agamāsi.
那时,质多居士便前往马哈咖尊者处。到了之后,向马哈咖尊者顶礼,退坐一面。坐定后,质多居士对马哈咖尊者说:“尊者,若马哈咖尊者能为我显发超人的神通神变,那实为善妙。”“居士,那样的话,你把上衣铺在走廊上,再放上一把草吧。”“好的,尊者。”质多居士回答马哈咖尊者后,就在走廊上铺好上衣,放上了一把草。接着,马哈咖尊者进入精舍,插上门闩,施展了那样的神通心造作。只见一道火焰从钥匙孔和门缝中窜出,烧着了草,却没有烧着上衣。这时,质多居士抖了抖上衣,心中充满感畏,汗毛竖立,站在一旁。随后,马哈咖尊者从精舍出来,对质多居士说:“居士,这样够了吗?”
Atha kho citto gahapati yenāyasmā mahako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahakaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṃ mahakaṃ etadavoca – ‘‘sādhu me, bhante, ayyo mahako uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassetū’’ti. ‘‘Tena hi tvaṃ, gahapati, ālinde uttarāsaṅgaṃ paññapetvā tiṇakalāpaṃ okāsehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho citto gahapati āyasmato mahakassa paṭissutvā ālinde uttarāsaṅgaṃ paññapetvā tiṇakalāpaṃ okāsesi. Atha kho āyasmā mahako vihāraṃ pavisitvā sūcighaṭikaṃ datvā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhari yathā tālacchiggaḷena ca aggaḷantarikāya ca acci nikkhamitvā tiṇāni jhāpesi, uttarāsaṅgaṃ na jhāpesi. Atha kho citto gahapati uttarāsaṅgaṃ papphoṭetvā saṃviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha kho āyasmā mahako vihārā nikkhamitvā cittaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘alamettāvatā, gahapatī’’ti?
“尊者马哈咖,这已经足够了!尊者马哈咖,您已做了所应做的!尊者马哈咖,这已是圆满的供养了!愿马哈咖尊者欢喜地安住于马奇咖桑达。庵婆咖林是宜人的地方。我将尽心为尊者提供衣服、饮食、坐卧处及医药等一切资具。”“说得好,居士。”于是,马哈咖尊者收拾好坐卧处,持衣钵,便离开了马奇咖桑达。他这一走,就再没有回来。第四经。
‘‘Alamettāvatā , bhante mahaka! Katamettāvatā, bhante, mahaka! Pūjitamettāvatā, bhante mahaka! Abhiramatu, bhante, ayyo mahako macchikāsaṇḍe. Ramaṇīyaṃ ambāṭakavanaṃ. Ahaṃ ayyassa mahakassa ussukkaṃ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti. ‘‘Kalyāṇaṃ vuccati, gahapatī’’ti. Atha kho āyasmā mahako senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya macchikāsaṇḍamhā pakkāmi. Yaṃ macchikāsaṇḍamhā pakkāmi, tathā pakkantova ahosi; na puna paccāgacchīti. Catutthaṃ.
5. 第一迦摩浮经
5. Paṭhamakāmabhūsuttaṃ
347一时,迦摩浮尊者住于马奇迦桑达的庵婆迦林。那时,质多居士前往拜访迦摩浮尊者,行礼后于一面坐。坐已,质多居士对迦摩浮尊者说:“尊者,有多少种行?”“居士,有三种行:身行、语行、心行。”“很好,尊者!”质多居士欢喜随喜迦摩浮尊者的所说后,又进一步请问:“然而,尊者,什么是身行?什么是语行?什么是心行呢?”“居士,入息出息是身行,寻与伺是语行,想与受是心行。”
Ekaṃ samayaṃ āyasmā kāmabhū macchikāsaṇḍe viharati ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yenāyasmā kāmabhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati āyasmantaṃ kāmabhuṃ etadavoca – ‘‘kati nu kho, bhante, saṅkhārā’’ti? ‘‘Tayo kho, gahapati, saṅkhārā – kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro’’ti. ‘‘Sādhu, bhante’’ti kho citto gahapati āyasmato kāmabhussa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ kāmabhuṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi – ‘‘katamo pana, bhante, kāyasaṅkhāro, katamo vacīsaṅkhāro, katamo cittasaṅkhāro’’ti? ‘‘Assāsapassāsā kho, gahapati, kāyasaṅkhāro, vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro’’ti.
居士,曾有此说:
‘‘Vuttamidaṃ , gahapati –
身无过失,白篷为罩,独辐之车,如是转起;
“你看,那无灾厄者正来到——他已断流,已离结缚。”
‘‘Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho; Anīghaṃ passa āyantaṃ , chinnasotaṃ abandhana’’nti.
“居士,世尊这简略所说,其义理应如何详细看待?”“尊者,这确是世尊所说的吗?”“是的,居士。”“那么,尊者,请稍待片刻,容我细观其义。”质多居士随即默然片刻,然后对具寿咖玛普这样说:
‘‘Imassa nu kho, gahapati, saṃkhittena bhāsitassa kathaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo’’ti? ‘‘Kiṃ nu kho etaṃ, bhante, bhagavatā bhāsita’’nti? ‘‘Evaṃ, gahapatī’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, muhuttaṃ āgamehi yāvassa atthaṃ pekkhāmī’’ti. Atha kho citto gahapati muhuttaṃ tuṇhī hutvā āyasmantaṃ kāmabhuṃ etadavoca –
“‘无垢’,尊者,这是戒的别名。‘白罩’,尊者,这是解脱的别名。‘一个辐’,尊者,这是念的别名。‘转起’,尊者,这是前进与回退的别名。‘车’,尊者,这是此由四大种所成、父母所生、藉米饭粥食积集、无常、须涂抹、须按摩、会破裂、会坏散之身的别名。尊者,贪是灾厄,嗔是灾厄,痴是灾厄。于漏尽比丘,这些已被断除,其根已斩,如截断的多罗树桩,已令归于无有,未来不再生起。因此,漏尽比丘名为‘无灾厄者’。‘到来者’,尊者,这是阿拉汉的别名。‘流’,尊者,这是渴爱的别名。于漏尽比丘,此渴爱已被断除,其根已斩,如截断的多罗树桩,已令归于无有,未来不再生起。因此,漏尽比丘名为‘已断流者’。尊者,贪是结缚,嗔是结缚,痴是结缚。于漏尽比丘,这些已被断除,其根已斩,如截断的多罗树桩,已令归于无有,未来不再生起。因此,漏尽比丘名为‘已无结缚者’。尊者,如此即是世尊所说之义。”
‘‘‘Nelaṅga’nti kho, bhante, sīlānametaṃ adhivacanaṃ. ‘Setapacchādo’ti kho, bhante, vimuttiyā etaṃ adhivacanaṃ. ‘Ekāro’ti kho, bhante, satiyā etaṃ adhivacanaṃ. ‘Vattatī’ti kho, bhante, abhikkamapaṭikkamassetaṃ adhivacanaṃ. ‘Ratho’ti kho, bhante, imassetaṃ cātumahābhūtikassa kāyassa adhivacanaṃ mātāpettikasambhavassa odanakummāsūpacayassa aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammassa. Rāgo kho, bhante, nīgho, doso nīgho, moho nīgho. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā khīṇāsavo bhikkhu ‘anīgho’ti vuccati. ‘Āyanta’nti kho, bhante, arahato etaṃ adhivacanaṃ. ‘Soto’ti kho, bhante, taṇhāyetaṃ adhivacanaṃ. Sā khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā khīṇāsavo bhikkhu ‘chinnasoto’ti vuccati. Rāgo kho, bhante, bandhanaṃ, doso bandhanaṃ, moho bandhanaṃ. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā khīṇāsavo bhikkhu ‘abandhano’ti vuccati. Iti kho, bhante, yaṃ taṃ bhagavatā vuttaṃ –
部件无瑕,白色顶篷,这独轮战车滚滚前行;
你且看那无恼者到来——已断除流转变迁,已无束缚。”
‘‘Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho; Anīghaṃ passa āyantaṃ, chinnasotaṃ abandhana’’nti.
“尊者,对于世尊此简略宣说的义理,我是如此详尽领解的。”“居士,你有所得!居士,你善有所得!你能于这甚深的佛陀教法中,以智慧之眼得以深入。”第五经。
‘‘Imassa kho, bhante, bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmī’’ti . ‘‘Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati! Yassa te gambhīre buddhavacane paññācakkhu kamatī’’ti. Pañcamaṃ.
6. 第二咖玛普经
6. Dutiyakāmabhūsuttaṃ
348一时,尊者咖玛普住在马奇咖桑达的庵婆咖林。那时,质多居士来到尊者咖玛普所在之处,到后,向尊者咖玛普礼敬,坐在一旁。尊者咖玛普对坐在一旁的质多居士说:
Ekaṃ samayaṃ āyasmā kāmabhū macchikāsaṇḍe viharati ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yenāyasmā kāmabhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ kāmabhuṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cittaṃ gahapatiṃ āyasmā kāmabhū etadavoca –
“善哉,尊者!”质多居士……更进一步问道:“然而,尊者,何以入出息是身行?何以寻与伺是语行?何以想与受是心行?”“居士,入出息是身体性的,这些法是依存于身体的,因此入出息是身行。居士,先有寻与伺,而后发为言语,因此寻与伺是语行。想与受是心所,这些法依存于心,因此想与受是心行。”
‘‘Sādhu, bhante’’ti kho citto gahapati…pe… uttariṃ pañhaṃ apucchi – ‘‘kasmā pana, bhante, assāsapassāsā kāyasaṅkhāro, kasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, kasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro’’ti? ‘‘Assāsapassāsā kho, gahapati, kāyikā. Ete dhammā kāyappaṭibaddhā, tasmā assāsapassāsā kāyasaṅkhāro. Pubbe kho, gahapati, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro. Saññā ca vedanā ca cetasikā. Ete dhammā cittappaṭibaddhā, tasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro’’ti.
“很好。”……质多居士又进一步问:“尊者,然而如何证入想受灭定呢?”“居士,一位正在证入想受灭定的比丘,心里不会这样想:‘我将证入想受灭定’,或‘我正在证入想受灭定’,或‘我已证入想受灭定’。而是他的心先前已被修习至那种状态,自然导向那样的境地。”
Sādhu…pe… uttariṃ pañhaṃ apucchi – ‘‘kathaṃ pana, bhante, saññāvedayitanirodhasamāpatti hotī’’ti? ‘‘Na kho, gahapati, saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa bhikkhuno evaṃ hoti – ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjissa’nti vā ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjāmī’ti vā ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno’ti vā . Atha khvassa pubbeva tathā cittaṃ bhāvitaṃ hoti yaṃ taṃ tathattāya upanetī’’ti.
“很好。”……质多居士又进一步问:“尊者,那么对于一位正在证入想受灭定的比丘,哪些行会首先止息呢?是身行、语行,还是心行?”“居士,一位正在证入想受灭定的比丘,语行首先止息,随后是身行,最后是心行。”
Sādhu …pe… uttariṃ pañhaṃ apucchi – ‘‘saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa pana, bhante , bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṃ nirujjhanti, yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro’’ti? ‘‘Saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjantassa kho, gahapati, bhikkhuno vacīsaṅkhāro paṭhamaṃ nirujjhati, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāro’’ti.
“很好。”……质多居士又进一步问:“尊者,已死去、已命终之人,与一位证入想受灭定的比丘,他们之间有什么差别呢?”“居士,对于已死去、已命终之人,他的身行已止息、已平息,语行已止息、已平息,心行已止息、已平息,寿命已耗尽,体温已消散,诸根已败坏。而居士,这位证入想受灭定的比丘,他的身行虽已止息、已平息,语行虽已止息、已平息,心行虽已止息、已平息,但寿命尚未耗尽,体温尚未消散,诸根是清净的。居士,这就是已死去、已命终之人与一位证入想受灭定的比丘之间的差别。”
Sādhu…pe… uttariṃ pañhaṃ apucchi – ‘‘yvāyaṃ, bhante, mato kālaṅkato, yo cāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno, imesaṃ kiṃ nānākaraṇa’’nti? ‘‘Yvāyaṃ gahapati, mato kālaṅkato tassa kāyasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, vacīsaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, cittasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, āyu parikkhīṇo, usmā vūpasantā, indriyāni viparibhinnāni. Yo ca khvāyaṃ, gahapati, bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno, tassapi kāyasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, vacīsaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, cittasaṅkhāro niruddho paṭippassaddho, āyu aparikkhīṇo, usmā avūpasantā, indriyāni vippasannāni. Yvāyaṃ, gahapati, mato kālaṅkato, yo cāyaṃ bhikkhu saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno, idaṃ nesaṃ nānākaraṇa’’nti.
“善哉……质多居士又进一步请问:“那么,尊者,如何从想受灭定中出定呢?”“居士,当一位比丘从想受灭定中出定时,心中并不会这样想:‘我将要从想受灭定中出定’,或‘我正在从想受灭定中出定’,或‘我已从想受灭定中出定’。他的心先前已如此修习,自然就会导向那样的境地。”
Sādhu…pe… uttariṃ pañhaṃ apucchi – ‘‘kathaṃ pana, bhante, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhānaṃ hotī’’ti? ‘‘Na kho, gahapati, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa bhikkhuno evaṃ hoti – ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahissa’nti vā ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahāmī’ti vā ‘ahaṃ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhito’ti vā. Atha khvassa pubbeva tathā cittaṃ bhāvitaṃ hoti, yaṃ taṃ tathattāya upanetī’’ti.
善哉,尊者……他又进一步请问:“可是,尊者,当一位比丘从想受灭定中出定时,哪些法会先生起呢?是身行、语行,还是心行?”“居士,当一位比丘从想受灭定中出定时,心行先生起,其后是身行,其后是语行。”
Sādhu , bhante…pe… uttariṃ pañhaṃ apucchi – ‘‘saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa pana, bhante, bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṃ uppajjanti, yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro’’ti? ‘‘Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa, gahapati, bhikkhuno cittasaṅkhāro paṭhamaṃ uppajjati, tato kāyasaṅkhāro, tato vacīsaṅkhāro’’ti.
善哉……他又进一步请问:“那么,尊者,一位已从想受灭定中出定的比丘,会与几种触相触呢?”“居士,已从想受灭定中出定的比丘,会与三种触相触:空触、无相触、无愿触。”
Sādhu…pe… uttariṃ pañhaṃ apucchi – ‘‘saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṃ pana, bhante , bhikkhuṃ kati phassā phusanti’’? ‘‘Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṃ kho, gahapati, bhikkhuṃ tayo phassā phusanti – suññato phasso, animitto phasso, appaṇihito phasso’’ti.
“善哉。”他进一步请问:“那么,尊者,从想受灭定出定的比丘,其心倾向于什么、朝向什么、趋入什么呢?”“居士,从想受灭定出定的比丘,其心倾向于远离,朝向远离,趋入远离。”
Sādhu…pe… uttariṃ pañhaṃ apucchi – ‘‘saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa pana, bhante, bhikkhuno kiṃninnaṃ cittaṃ hoti, kiṃpoṇaṃ, kiṃpabbhāra’’nti? ‘‘Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa kho, gahapati, bhikkhuno vivekaninnaṃ cittaṃ hoti vivekapoṇaṃ vivekapabbhāra’’nti.
“善哉,尊者!”质多居士对咖玛普尊者的所说欢喜赞叹之后,又向咖玛普尊者进一步请问:“然而,尊者,对于想受灭定,哪几种法最有助益呢?”“居士,你确实把本应先问的问题放到了最后才问。不过,我仍为你解说:居士,对于想受灭定,有两种法最有助益,即止与观。”
‘‘Sādhu, bhante’’ti kho citto gahapati āyasmato kāmabhussa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ kāmabhuṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi – ‘‘saññāvedayitanirodhasamāpattiyā pana, bhante, kati dhammā bahūpakārā’’ti? ‘‘Addhā kho tvaṃ, gahapati, yaṃ paṭhamaṃ pucchitabbaṃ taṃ pucchasi. Api ca tyāhaṃ byākarissāmi. Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā kho, gahapati, dve dhammā bahūpakārā – samatho ca vipassanā cā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. 果达德经
7. Godattasuttaṃ
349一时,果达德尊者住在马奇咖桑达的庵婆咖林。那时,质多居士来到果达德尊者处,到达后,向果达德尊者行礼,然后坐在一旁。果达德尊者对坐在一旁的质多居士这样说:“居士,此无量的心解脱、无所有的心解脱、空的心解脱与无相的心解脱——这些法是意义不同、文句不同,还是意义相同,仅文句不同呢?”“尊者,有一种解说门径,依循此门径,这些法意义不同,文句也不同。然而,尊者,还有另一种解说门径,依循此门径,这些法意义相同,仅文句不同。”
Ekaṃ samayaṃ āyasmā godatto macchikāsaṇḍe viharati ambāṭakavane. Atha kho citto gahapati yenāyasmā godatto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ godattaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cittaṃ gahapatiṃ āyasmā godatto etadavoca – ‘‘yā cāyaṃ, gahapati, appamāṇā cetovimutti, yā ca ākiñcaññā cetovimutti, yā ca suññatā cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti, ime dhammā nānatthā nānābyañjanā udāhu ekatthā byañjanameva nāna’’nti? ‘‘Atthi, bhante, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca. Atthi pana, bhante, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nāna’’nti.
“尊者,依循怎样的门径,这些法在意义与文句上各有不同?在此,尊者,一位比丘以慈俱行之心遍满一个方向而住,同样遍满第二个方向、第三个方向、第四个方向。如是,于上方、下方、横向,遍及一切处、一切方面,他以慈俱行之心——广大、无量、无怨恨、无伤害——遍满一切世界而住。他以悲俱行之心……(中略)他以喜俱行之心……(中略)他以舍俱行之心遍满一个方向而住,同样遍满第二个方向、第三个方向、第四个方向。如是,于上方、下方、横向,遍及一切处、一切方面,他以舍俱行之心——广大、无量、无怨恨、无伤害——遍满一切世界而住。尊者,这便称为无量的心解脱。”
‘‘Katamo ca, bhante, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca? Idha, bhante, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ . Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Ayaṃ vuccati, bhante, appamāṇā cetovimutti.
“尊者,何等为无所有心解脱?尊者,于此,比丘完全超越识无边处,作意‘无所有’,进入并安住于无所有处。尊者,此即称为无所有心解脱。”
‘‘Katamā ca, bhante, ākiñcaññā cetovimutti? Idha, bhante, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma, ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati, bhante, ākiñcaññā cetovimutti.
“尊者,什么是空的心解脱?于此,比丘前往林野、树下或空闲处,如是省察:‘此是空于自我、空于我所的。’尊者,这便称为空的心解脱。”
‘‘Katamā ca, bhante, suññatā cetovimutti? Idha, bhante, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati – ‘suññamidaṃ attena vā attaniyena vā’ti. Ayaṃ vuccati, bhante, suññatā cetovimutti.
“尊者,什么是无相的心解脱?于此,比丘由不作意一切相,进入并安住于无相心定。尊者,这便称为无相的心解脱。尊者,这便是那一理趣,依此理趣,这些法义异、文句异。”
‘‘Katamā ca, bhante, animittā cetovimutti? Idha, bhante, bhikkhu sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati, bhante, animittā cetovimutti. Ayaṃ kho, bhante, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca.
“尊者,那么,是以怎样的角度,依此角度而言,这些法义理相同,唯有文句差别?尊者,贪是制造限量者,嗔是制造限量者,痴是制造限量者。于漏尽的比丘,这些已被断除,已从根切断,如同棕榈树桩,不复存在,未来不再生起。尊者,在一切无量心解脱中,不动的心解脱被称为最上。而此不动的心解脱,是空于贪的,空于嗔的,空于痴的。尊者,贪是障碍,嗔是障碍,痴是障碍。于漏尽的比丘,这些已被断除,已从根切断,如同棕榈树桩,不复存在,未来不再生起。尊者,在一切无所有心解脱中,不动的心解脱被称为最上。而此不动的心解脱,是空于贪的,空于嗔的,空于痴的。尊者,贪是制造相者,嗔是制造相者,痴是制造相者。于漏尽的比丘,这些已被断除,已从根切断,如同棕榈树桩,不复存在,未来不再生起。尊者,在一切无相心解脱中,不动的心解脱被称为最上。而此不动的心解脱,是空于贪的,空于嗔的,空于痴的。尊者,这就是那个角度,依此角度,这些法义理相同,唯有文句差别。” “居士,此为汝之所得,居士,汝善所得!汝之慧眼能契入佛陀深邃的教法。”第七。
‘‘Katamo ca, bhante, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nānaṃ? Rāgo, bhante, pamāṇakaraṇo, doso pamāṇakaraṇo, moho pamāṇakaraṇo. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Yāvatā kho, bhante, appamāṇā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho pana akuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena. Rāgo kho, bhante, kiñcanaṃ, doso kiñcanaṃ, moho kiñcanaṃ. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Yāvatā kho , bhante, ākiñcaññā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho pana akuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena. Rāgo kho, bhante, nimittakaraṇo, doso nimittakaraṇo, moho nimittakaraṇo. Te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Yāvatā kho, bhante, animittā cetovimuttiyo, akuppā tāsaṃ cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho pana akuppā cetovimutti suññā rāgena, suññā dosena, suññā mohena. Ayaṃ kho, bhante, pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma ime dhammā ekatthā byañjanameva nāna’’nti. ‘‘Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati! Yassa te gambhīre buddhavacane paññācakkhu kamatī’’ti. Sattamaṃ.
8. 尼乾陀若提子经
8. Nigaṇṭhanāṭaputtasuttaṃ
350那时,尼乾陀若提子与大群尼乾陀众一同到达了马奇咖桑达。居士质多听闻“尼乾陀若提子与大群尼乾陀众已抵达马奇咖桑达”。于是,居士质多与众多近事男一同前往尼乾陀若提子处。到了以后,与尼乾陀若提子互相问候,互致友善、令人铭记的言辞,然后退坐一面。退坐一面时,尼乾陀若提子对居士质多这样说:“居士,你相信沙门乔达摩所说的‘有无寻无伺之定,有寻与伺的灭尽’吗?”
Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto macchikāsaṇḍaṃ anuppatto hoti mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ. Assosi kho citto gahapati – ‘‘nigaṇṭho kira nāṭaputto macchikāsaṇḍaṃ anuppatto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhi’’nti. Atha kho citto gahapati sambahulehi upāsakehi saddhiṃ yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhena nāṭaputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho cittaṃ gahapatiṃ nigaṇṭho nāṭaputto etadavoca – ‘‘saddahasi tvaṃ, gahapati, samaṇassa gotamassa – atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṃ nirodho’’ti?
“尊者,在此事上,我并不依凭信仰来信受世尊所说。确实有‘无寻无伺之定’,也有‘寻与伺的灭尽’。” 他这样说了之后,尼乾陀若提子环顾随众而说:“诸位请看,这位质多居士是何等正直!何等不狡诈!何等不虚伪!若有人以为能灭尽寻与伺,那就像以为能用网捕捉风,或以为能用拳头阻挡恒河的水流一样。”
‘‘Na khvāhaṃ ettha, bhante, bhagavato saddhāya gacchāmi. Atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṃ nirodho’’ti. Evaṃ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto ulloketvā etadavoca – ‘‘idaṃ bhavanto passantu, yāva ujuko cāyaṃ citto gahapati, yāva asaṭho cāyaṃ citto gahapati, yāva amāyāvī cāyaṃ citto gahapati, vātaṃ vā so jālena bādhetabbaṃ maññeyya, yo vitakkavicāre nirodhetabbaṃ maññeyya , sakamuṭṭhinā vā so gaṅgāya sotaṃ āvāretabbaṃ maññeyya, yo vitakkavicāre nirodhetabbaṃ maññeyyā’’ti.
“尊者,您怎么看?是智慧更殊胜,还是信仰更殊胜?”
“居士,比起信仰,智慧才更殊胜。”
“尊者,只要我愿意,便能远离感官欲乐、远离不善法,有寻有伺,由远离而生起的喜与乐,进入并安住于初禅。尊者,只要我愿意,便能止息寻与伺……安住于第二禅。尊者,只要我愿意,便能因喜的消退……安住于第三禅。尊者,只要我愿意,便能因舍离了乐……安住于第四禅。尊者,像我这样了知、这样看见的人,还会凭信仰去投靠其他沙门或婆罗门吗?我知道有无寻无伺的定,也知道有寻和伺的止灭。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, bhante, katamaṃ nu kho paṇītataraṃ – ñāṇaṃ vā saddhā vā’’ti? ‘‘Saddhāya kho, gahapati, ñāṇaṃyeva paṇītatara’’nti. ‘‘Ahaṃ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi . Ahaṃ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Ahaṃ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Ahaṃ kho, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Na so khvāhaṃ, bhante, evaṃ jānanto evaṃ passanto kassa aññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā saddhāya gamissāmi? Atthi avitakko avicāro samādhi, atthi vitakkavicārānaṃ nirodho’’ti.
听了这话,尼乾陀·那达子尊者回头看了看自己的随众,然后说道:“诸位请看!这位质多居士是何等不正直,何等狡猾,何等诡诈!”
Evaṃ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto sakaṃ parisaṃ apaloketvā etadavoca – ‘‘idaṃ bhavanto passantu, yāva anujuko cāyaṃ citto gahapati, yāva saṭho cāyaṃ citto gahapati, yāva māyāvī cāyaṃ citto gahapatī’’ti.
“尊者,我们适才分明听您说:‘诸位请看!这位质多居士是何等正直,何等不狡猾,何等不诡诈。’可转眼之间,尊者,我们又听到您说:‘诸位请看!这位质多居士是何等不正直,何等狡猾,何等诡诈。’尊者,如果您前面说的是真话,那么后面的便是假话;如果您前面说的是假话,那么后面的便是真话。
再者,尊者,这里有十个如法的问题。待您明了这些问题的意义后,再与您的尼乾陀随众一同来找我辩论。一个问题,一个提要,一个解答。两个问题,两个提要,两个解答。三个问题,三个提要,三个解答。四个问题,四个提要,四个解答。五个问题,五个提要,五个解答。六个问题,六个提要,六个解答。七个问题,七个提要,七个解答。八个问题,八个提要,八个解答。九个问题,九个提要,九个解答。十个问题,十个提要,十个解答。”
随后,质多居士向尼乾陀·那达子提出这十个如法的问题后,便从座起,离开了。”
‘‘Idāneva kho te mayaṃ, bhante, bhāsitaṃ – ‘evaṃ ājānāma idaṃ bhavanto passantu, yāva ujuko cāyaṃ citto gahapati, yāva asaṭho cāyaṃ citto gahapati, yāva amāyāvī cāyaṃ citto gahapatī’ti. Idāneva ca pana mayaṃ, bhante, bhāsitaṃ – ‘evaṃ ājānāma idaṃ bhavanto passantu, yāva anujuko cāyaṃ citto gahapati, yāva saṭho cāyaṃ citto gahapati, yāva māyāvī cāyaṃ citto gahapatī’ti. Sace te, bhante, purimaṃ saccaṃ, pacchimaṃ te micchā. Sace pana te, bhante, purimaṃ micchā, pacchimaṃ te saccaṃ. Ime kho pana, bhante, dasa sahadhammikā pañhā āgacchanti. Yadā nesaṃ atthaṃ ājāneyyāsi, atha maṃ paṭihareyyāsi saddhiṃ nigaṇṭhaparisāya. Eko pañho, eko uddeso, ekaṃ veyyākaraṇaṃ. Dve pañhā, dve uddesā, dve veyyākaraṇāni. Tayo pañhā, tayo uddesā, tīṇi veyyākaraṇāni. Cattāro pañhā, cattāro uddesā, cattāri veyyākaraṇāni. Pañca pañhā, pañca uddesā, pañca veyyākaraṇāni. Cha pañhā, cha uddesā, cha veyyākaraṇāni. Satta pañhā, satta uddesā, satta veyyākaraṇāni . Aṭṭha pañhā, aṭṭha uddesā, aṭṭha veyyākaraṇāni. Nava pañhā, nava uddesā, nava veyyākaraṇāni. Dasa pañhā, dasa uddesā, dasa veyyākaraṇānī’’ti. Atha kho citto gahapati nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ ime dasa sahadhammike pañhe āpucchitvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti. Aṭṭhamaṃ.
9. 裸行者迦叶经
9. Acelakassapasuttaṃ
351那时,裸体外道迦叶来到了马奇咖桑达,他是质多居士过去在俗时的老朋友。质多居士听说:“我们过去在俗时的老朋友裸体外道迦叶,据说已来到马奇咖桑达。”于是,质多居士便去见裸体外道迦叶。相见之后,彼此问候寒暄。说过了亲切友善的话语,他便在一旁坐下。坐在一旁后,质多居士对裸体外道迦叶这样说:“迦叶尊者,您出家有多久了?”“居士,至今差不多三十年了。”“尊者,在这三十年里,您是否证得了任何超越凡夫的、圣者所应得的智见殊胜,获得了安乐的住法呢?”“居士,在这三十年出家生涯中,除了裸身、剃头和拔毛之外,我并未证得任何超越凡夫的、圣者所应得的智见殊胜,也未曾获得安乐的住法。”听了这话,质多居士便对裸体外道迦叶这样说:“这真是稀有!这真是不可思议!法竟然被如此善巧地解说。试想,出家三十年,竟然除了裸身、剃头和拔毛之外,未曾证得任何超越凡夫的、圣者所应得的智见殊胜,也未曾获得安乐的住法!”
Tena kho pana samayena acelo kassapo macchikāsaṇḍaṃ anuppatto hoti cittassa gahapatino purāṇagihisahāyo. Assosi kho citto gahapati – ‘‘acelo kira kassapo macchikāsaṇḍaṃ anuppatto amhākaṃ purāṇagihisahāyo’’ti. Atha kho citto gahapati yena acelo kassapo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā acelena kassapena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho citto gahapati acelaṃ kassapaṃ etadavoca – ‘‘kīvaciraṃ pabbajitassa, bhante, kassapā’’ti? ‘‘Tiṃsamattāni kho me, gahapati, vassāni pabbajitassā’’ti. ‘‘Imehi pana te, bhante, tiṃsamattehi vassehi atthi koci uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti? ‘‘Imehi kho me, gahapati, tiṃsamattehi vassehi pabbajitassa natthi koci uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro, aññatra naggeyyā ca muṇḍeyyā ca pāvaḷanipphoṭanāya cā’’ti. Evaṃ vutte, citto gahapati acelaṃ kassapaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Dhammassa svākkhātatā yatra hi nāma tiṃsamattehi vassehi na koci uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato abhavissa phāsuvihāro, aññatra naggeyyā ca muṇḍeyyā ca pāvaḷanipphoṭanāya cā’’ti!
“那么,居士,您成为优婆塞多久了?”“尊者,我成为优婆塞也近三十年了。”“居士,在这三十年中,您有没有证得任何超越于人的、圣洁的智见殊胜,获得安乐之住呢?”“尊者,怎么会不能呢?尊者,只要我愿意,便能舍离感官欲乐、远离不善法,有寻有伺,由远离而生起喜与乐,进入并安住于初禅。尊者,只要我愿意,便能平息寻与伺……进入并安住于第二禅。尊者,只要我愿意,便能因喜的消退……进入并安住于第三禅。尊者,只要我愿意,便能因舍弃了乐……进入并安住于第四禅。尊者,若我于世尊之前过世,世尊如此授记,则毫不足奇:‘质多居士无有任何结缚系缚,令他再返此世间。’”听了这话,裸体外道迦叶对质多居士说:“真是稀有!真是不可思议啊!法竟被如此善巧地解说。一位身穿白衣的在家居士,竟能证得如此超越于人的、圣洁的智见殊胜,获得安乐之住。居士,请让我在此法与律中出家,请让我受具足戒!”
‘‘Tuyhaṃ pana, gahapati, kīvaciraṃ upāsakattaṃ upagatassā’’ti? ‘‘Mayhampi kho pana, bhante, tiṃsamattāni vassāni upāsakattaṃ upagatassā’’ti. ‘‘Imehi pana te, gahapati, tiṃsamattehi vassehi atthi koci uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti? ‘‘Gihinopi siyā, bhante. Ahañhi, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Ahañhi, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, vitakkavicārānaṃ vūpasamā …pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Ahañhi, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Ahañhi, bhante, yāvadeva ākaṅkhāmi, sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharāmi. Sace kho panāhaṃ, bhante, bhagavato paṭhamataraṃ kālaṃ kareyyaṃ, anacchariyaṃ kho panetaṃ yaṃ maṃ bhagavā evaṃ byākareyya – ‘natthi taṃ saṃyojanaṃ yena saṃyojanena saṃyutto citto gahapati puna imaṃ lokaṃ āgaccheyyā’’’ti. Evaṃ vutte, acelo kassapo cittaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho! Dhammassa svākkhātatā, yatra hi nāma gihī odātavasano evarūpaṃ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ adhigamissati phāsuvihāraṃ. Labheyyāhaṃ, gahapati , imasmiṃ dhammavinaye pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti.
于是,质多居士带着裸体外道迦叶,前往长老比丘们那里。到了之后,便对长老比丘们说:“尊者,这位裸体外道迦叶是我们过去在俗时的老友。请长老们让他出家,为他授具足戒。我会尽力为他护持衣服、饮食、坐卧具和医药等必需品。”裸体外道迦叶便在这法与律中出家,受了具足戒。受具足戒不久,迦叶尊者便独自静处,不放逸,精进努力,摄心而住。不久,便为了那个目标——也就是良家子弟正确地舍家,走向无家生活的究竟目标——在当生以智亲证、现证并安住于无上梵行的究竟。他证知:“生已尽,梵行已立,应作已作,不再有后有。”就这样,迦叶尊者成为阿拉汉之一。
Atha kho citto gahapati acelaṃ kassapaṃ ādāya yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavoca – ‘‘ayaṃ, bhante, acelo kassapo amhākaṃ purāṇagihisahāyo. Imaṃ therā pabbājentu upasampādentu. Ahamassa ussukkaṃ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti. Alattha kho acelo kassapo imasmiṃ dhammavinaye pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Acirūpasampanno ca panāyasmā kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā kassapo arahataṃ ahosīti. Navamaṃ.
第十 探病经
10. Gilānadassanasuttaṃ
352那时,质多居士身患重病,痛苦不堪,极为危笃。于是,诸多园林中的天神、林中的天神、树中的天神,以及居住在药草、草丛、丛林里的天神,聚集一堂,对质多居士这样说:“居士,请发一个愿:愿我未来成为转轮王。”
Tena kho pana samayena citto gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho sambahulā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā saṅgamma samāgamma cittaṃ gahapatiṃ etadavocuṃ – ‘‘paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṃ rājā assaṃ cakkavattī’’ti.
如是说时,质多居士便对那些住于园林、树林、树木,以及住于药草、草丛、丛林中的天神们说:“那个也是无常的,那个也是不恒久的,那个也是必须舍离而去的。”如此说时,质多居士的朋友、同僚、亲属与血亲便对质多居士说:“公子,请提起正念,切莫胡言乱语。”“我究竟说了什么,使你们对我说‘公子,请提起正念,切莫胡言乱语’呢?”“公子,你正是这样说的:‘那个也是无常的,那个也是不恒久的,那个也是必须舍离而去的。’”“的确如此。那是因为住于园林、树林、树木,以及住于药草、草丛、丛林中的天神们,这样对我说:‘居士,请发愿:愿我未来成为转轮王。’于是,我便对他们说:‘那个也是无常的,那个也是不恒久的,那个也是必须舍离而去的。’”“那么,公子,住于园林、树林、树木,以及住于药草、草丛、丛林中的天神们,是见到了何种意义,才这样对你说‘居士,请发愿:愿我未来成为转轮王’呢?”“那些住于园林、树林、树木,以及住于药草、草丛、丛林中的天神们,心中这样想:‘这位质多居士具足戒德,具足善法。若他发愿:愿我未来成为转轮王,此愿必当成就,因为具足戒德者的心愿清净,清净的心愿会带来如法的果报。’那些天神正是见到了此义,才这样对我说:‘居士,请发愿:愿我未来成为转轮王。’因此,我对他们这样说:‘那个也是无常的,那个也是不恒久的,那个也是必须舍离而去的。’”
Evaṃ vutte, citto gahapati tā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā etadavoca – ‘‘tampi aniccaṃ, tampi addhuvaṃ, tampi pahāya gamanīya’’nti. Evaṃ vutte, cittassa gahapatino mittāmaccā ñātisālohitā cittaṃ gahapatiṃ etadavocuṃ – ‘‘satiṃ, ayyaputta, upaṭṭhapehi, mā vippalapī’’ti. ‘‘Kiṃ tāhaṃ vadāmi yaṃ maṃ tumhe evaṃ vadetha – ‘satiṃ, ayyaputta, upaṭṭhapehi, mā vippalapī’’’ti? ‘‘Evaṃ kho tvaṃ, ayyaputta, vadesi – ‘tampi aniccaṃ, tampi addhuvaṃ, tampi pahāya gamanīya’’’nti. ‘‘Tathā hi pana maṃ ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā evamāhaṃsu – ‘paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṃ rājā assaṃ cakkavattī’ti. Tāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘tampi aniccaṃ…pe… tampi pahāya gamanīya’’’nti. ‘‘Kiṃ pana tā, ayyaputta, ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā atthavasaṃ sampassamānā evamāhaṃsu – ‘paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṃ rājā assaṃ cakkavattī’’’ti? ‘‘Tāsaṃ kho ārāmadevatānaṃ vanadevatānaṃ rukkhadevatānaṃ osadhitiṇavanappatīsu adhivatthānaṃ devatānaṃ evaṃ hoti – ‘ayaṃ kho citto gahapati, sīlavā kalyāṇadhammo. Sace paṇidahissati – anāgatamaddhānaṃ rājā assaṃ cakkavattī’ti, ‘tassa kho ayaṃ ijjhissati, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā dhammiko dhammikaṃ phalaṃ anupassatī’ti. Imaṃ kho tā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiṇavanappatīsu adhivatthā devatā atthavasaṃ sampassamānā evamāhaṃsu – ‘paṇidhehi, gahapati, anāgatamaddhānaṃ rājā assaṃ cakkavattī’ti. Tāhaṃ evaṃ vadāmi – ‘tampi aniccaṃ, tampi addhuvaṃ, tampi pahāya gamanīya’’’nti.
“既然如此,公子,也请您教导我们吧。”质多居士说:“那么,你们应当这样修学:‘我们要对佛陀具足不动摇的净信——彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。我们要对法具足不动摇的净信——法是世尊善说的、现见的、无时的、来见的、导向向前的、智者各自证知的。我们要对僧伽具足不动摇的净信——世尊的弟子僧伽是善行者,世尊的弟子僧伽是正直行者,世尊的弟子僧伽是如理行者,世尊的弟子僧伽是和敬行者,也就是四双八辈;这世尊的弟子僧伽是应受供养、应受款待、应受布施、应受合掌礼敬的,是世间无上的福田。’再者,凡家中所有可施之物,都应毫无保留地施予那些持戒、行善法者。你们应当这样修学。”如此,质多居士教导了朋友、同僚、亲属与血亲,令他们对佛、法、僧及布施生起净信后,便舍世而去。第十经。
‘‘Tena hi, ayyaputta, amhepi ovadāhī’’ti. ‘‘Tasmā hi vo evaṃ sikkhitabbaṃ – buddhe aveccappasādena samannāgatā bhavissāma – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgatā bhavissāma – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgatā bhavissāma – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Yaṃ kho pana kiñci kule deyyadhammaṃ sabbaṃ taṃ appaṭivibhattaṃ bhavissati sīlavantehi kalyāṇadhammehīti evañhi vo sikkhitabba’’nti. Atha kho citto gahapati mittāmacce ñātisālohite buddhe ca dhamme ca saṅghe ca cāge ca samādapetvā kālamakāsīti. Dasamaṃ.
其结集颂曰:
Tassuddānaṃ –
Saṃyojanaṃ dve isidattā, mahako kāmabhūpi ca; Godatto ca nigaṇṭho ca, acelena gilānadassananti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这组在讲什么
本组以在家圣弟子“质多(吉德)居士”为核心,记录他在马奇咖桑达的庵婆咖林与长老比丘们的一系列法谈。质多居士以清净慧眼,用譬喻揭示“结系不在根尘,而在欲贪”,并在多部经中直问深法——界之种种性、种种见的根源、想受灭等——由他引出或由他亲答,展现在家弟子也能通达甚深佛语的证量。可说是一部“在家人的见法证量录”。
出场人物 / 对告众
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Citta Gahapati | 质多居士 | 在家圣弟子,此组的核心人物 |
| Isidatta Thera | 伊西达答长老 | 僧团中最年轻比丘,能答质多深问 |
| Mahaka Thera | 马哈咖长老 | 比丘中最年轻者,示现神通 |
| Kāmabhu Thera | 咖玛普长老 | 比丘,与质多讨论想受灭 |
| Godatta Thera | 果达德长老 | 比丘,讨论无量的心解脱等 |
| sambahulā therā bhikkhū | 众多长老比丘 | 法谈对象 |
核心法义(白话+重点)
这一组的核心教法集中在几个关键洞察上,层层推进,形成一套完整的实践逻辑:
第一,结不在根尘,而在欲贪。
质多居士用黑白公牛被绳索相连的譬喻点破:不是“眼”绑了“色”,也不是“色”绑了“眼”——而是“缘于那二者生起的欲贪”才是结。
→ 拆开看:这根绳不是感官本身,也不是对象本身,而是你对这个接触产生的抓取与渴求。
→ 要旨:结缚是心的动态反应,不是静态的六根六尘。
第二,一切种种见,根在有身见。
质多问伊西达答“世间常/无常”等六十二见从哪里来,伊西达答一箭正中靶心:它们都在“有身见”存在时存在,在有身见不存在时不存在。
→ 拆开看:只要你还把“色受想行识”当成“我”或认为“我拥有这些”,所有关于世界与生命的极端看法就必然生起。
→ 要旨:斩断有身见,才是灭除一切戏论的根。
第三,在家人能见法,也能通达甚深。
质多居士不仅能答比丘的困惑(结经),甚至能将思考延伸至“想受灭定”——他通过回忆自己过去“二禅具足”的体验,推断出“想受灭”不是无因无缘、惟靠智慧才能彻底证入。
→ 要旨:正见的清澈不依身份,证量来自如实观照。
关键术语锚
| Pali | 中文(经文用名) | 为何易错 |
|---|
| saṃyojana | 结/结缚 | 常被误解为某件事物或某根,实质是“欲贪”这个心理反应,不是静态的锁链 |
| sakkāyadiṭṭhi | 有身见 | 字面像“身体的见”,实际是对五蕴有我/我所的错误认同,是六十二见的根 |
| dhātu | 界 | 本组指十八界(根-境-识三合),不是通常的“四大种” |
| saññāvedayitanirodha | 想受灭定 | 字面像“没有想和感受”,但此时还有色身与命暖在,是一种极深定,须极细辨识 |
| cetovimutti | 心解脱 | 在此组多与“无量”“空”等定相关,不是泛泛的“心里放下” |
代表经(本组重点)
1. 1. 结经 — 质多以黑白牛譬喻,直指欲贪为结,奠定全组的见地基调。
2. 3. 第二伊西达德经 — 追溯六十二见的根源在有身见,斩断戏论从此处入手。
3. 4. 大神变经 — 马哈咖显神通,质多恭敬,但最后比丘离去不再回,寓意深远。
4. 5./6. 第一/第二咖玛普经 — 质多主动与比丘探讨“行”“想受灭”,展现在家弟子极深的定慧理解。
5. 10. 探病经 — 质多卧病时对天神说法不迎不拒,临终以布施、五戒、四梵住自证,圆满示现在家圣者的最后教示。