4. 阎浮佉陀迦相应
4. Jambukhādakasaṃyuttaṃ
1. 涅槃问经
1. Nibbānapañhāsuttaṃ
314一时,具寿舍利弗住在摩揭陀国的那罗卡村。那时,游方者阎浮佉陀迦来到具寿舍利弗处,与具寿舍利弗互相问候,谈过亲切、令人欢喜的话语后,便坐在一旁。坐在一旁的游方者阎浮佉陀迦对具寿舍利弗这样说:
Ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto magadhesu viharati nālakagāmake. Atha kho jambukhādako paribbājako yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jambukhādako paribbājako āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca –
“舍利弗贤友,人们常说‘涅槃、涅槃’。那么,贤友,究竟什么是涅槃呢?”“贤友,贪的灭尽、嗔的灭尽、痴的灭尽,这就称为涅槃。”“那么,贤友,可有道路、有道迹能证得此涅槃吗?”“有的,贤友,确有道路、有道迹能证得此涅槃。”“那么,贤友,什么是证得此涅槃的道路,什么是道迹呢?”“正是这八支圣道,贤友,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是证得此涅槃的道路,这就是道迹。”“贤友,这道路真好啊,这道迹真好啊,能证得此涅槃。而且,舍利弗贤友,仅此便足以令人精勤不放逸了。”第一经。
‘‘‘Nibbānaṃ, nibbāna’nti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, nibbāna’’nti? ‘‘Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati nibbāna’’nti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa nibbānassa sacchikiriyāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etassa nibbānassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Paṭhamaṃ.
阿拉汉问经
2. Arahattapañhāsuttaṃ
315“‘阿拉汉果、阿拉汉果’,舍利弗贤友,人们都这样说。那么,贤友,究竟什么是阿拉汉果呢?”“贤友,贪的灭尽、嗔的灭尽、痴的灭尽,这就称为阿拉汉果。”“那么,贤友,可有道路、有道迹能证得此阿拉汉果吗?”“有的,贤友,确有道路、有道迹能证得此阿拉汉果。”“那么,贤友,什么是证得此阿拉汉果的道路,什么是道迹呢?”“正是这八支圣道,贤友,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是证得此阿拉汉果的道路,这就是道迹。”“贤友,这道路真好啊,这道迹真好啊,能证得此阿拉汉果。而且,舍利弗贤友,仅此便足以令人精勤不放逸了。”第二经。
‘‘‘Arahattaṃ, arahatta’nti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso , arahatta’’nti? ‘‘Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati arahatta’’nti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa arahattassa sacchikiriyāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho āvuso, maggo, ayaṃ paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā etassa arahattassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Dutiyaṃ.
第三 说法者问经
3. Dhammavādīpañhāsuttaṃ
316“贤友舍利弗,世间谁是说法者?世间谁是善行者?世间谁是善逝?” “贤友,那些为断除贪而说法、为断除嗔而说法、为断除痴而说法的人,他们是世间的说法者。那些为断除贪而修习、为断除嗔而修习、为断除痴而修习的人,他们是世间的善行者。那些已断除贪——贪已从根截断,如截多罗树根,归于无有,于未来不再生起;已断除嗔——嗔已从根截断,如截多罗树根,归于无有,于未来不再生起;已断除痴——痴已从根截断,如截多罗树根,归于无有,于未来不再生起——这些人,便是世间的善逝。”
‘‘Ke nu kho, āvuso sāriputta, loke dhammavādino, ke loke suppaṭipannā, ke loke sugatā’’ti? ‘‘Ye kho, āvuso, rāgappahānāya dhammaṃ desenti, dosappahānāya dhammaṃ desenti, mohappahānāya dhammaṃ desenti, te loke dhammavādino. Ye kho, āvuso, rāgassa pahānāya paṭipannā, dosassa pahānāya paṭipannā, mohassa pahānāya paṭipannā, te loke suppaṭipannā. Yesaṃ kho, āvuso, rāgo pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammo, doso pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammo, moho pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṅkato āyatiṃ anuppādadhammo, te loke sugatā’’ti.
“贤友,可有道路、有道迹能断除此贪、嗔、痴吗?”
“有的,贤友,有道路、有道迹能断除此贪、嗔、痴。”
“那么,贤友,何者是断除此贪、嗔、痴的道路,何者是道迹呢?”
“正是这八支圣道,贤友,即断除此贪、嗔、痴的道路、道迹:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这便是断除此贪、嗔、痴的道路,这便是道迹。”
“贤友,这道路真殊胜,这道迹真殊胜,能断除此贪、嗔、痴。贤友舍利弗,仅此也足以令人不放逸。”
第三经。
‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā’’ti. ‘‘Katamo, panāvuso, maggo katamā paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa rāgassa dosassa mohassa pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Tatiyaṃ.
4. 何义经
4. Kimatthiyasuttaṃ
317“舍利弗贤友,在沙门乔达摩处修梵行,是为了什么目的?”“贤友,在世尊处修梵行,是为了遍知苦。”“那么,贤友,是否有道路、有道迹能遍知此苦?”“有的,贤友,有道路、有道迹能遍知此苦。”“那么,贤友,什么是遍知此苦的道路,什么是道迹?”
‘‘Kimatthiyaṃ , āvuso sāriputta, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’’ti? ‘‘Dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāyā’’ti? ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāyā’’ti?
“贤友,正是这条八支圣道,即正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定,为遍知此苦之道。贤友,这就是遍知此苦的道路,这就是道迹。”“贤友,这是殊胜的道路、殊胜的道迹,足以遍知此苦。而且,舍利弗贤友,对于不放逸,这已是足够。”
‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etassa dukkhassa pariññāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa dukkhassa pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Catutthaṃ.
得安慰者经
5. Assāsappattasuttaṃ
318“舍利弗贤友,常言‘得安慰者,得安慰者’。贤友,如何方为得安慰者?”“贤友,若比丘如实了知六触处的集起、灭去、乐味、过患与出离,至此,贤友,即名得安慰者。”“那么,贤友,为现证此安慰,是否有道、有道迹?”“贤友,有的,为现证此安慰,有道,有道迹。”“那么,贤友,何者是道,何者是道迹,以现证此安慰?”“贤友,正是此八支圣道,以现证此安慰——也就是正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是为现证此安慰的道,这就是道迹。”“贤友,此道殊胜,此道迹殊胜,为现证此安慰。而且,舍利弗贤友,于不放逸,这已足够了。”第五经。
‘‘‘Assāsappatto, assāsappatto’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, assāsappatto hotī’’ti? ‘‘Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti, ettāvatā kho, āvuso, assāsappatto hotī’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa assāsassa sacchikiriyāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso , maggo ayaṃ paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa assāsassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Pañcamaṃ.
得最上安息者经
6. Paramassāsappattasuttaṃ
319“舍利弗贤友,常言道:‘已得至高安宁,已得至高安宁。’贤友,怎样才算是已得至高安宁的人呢?”
“贤友,当比丘如实了知六触处的集起、灭去、乐味、过患与出离之后,以不执取而解脱,到了这个地步,贤友,便称为已得至高安宁者。”
“那么,贤友,为了现证这至高安宁,可有道、有道迹吗?”
“贤友,有的,为了现证这至高安宁,有道、有道迹。”
“那么,贤友,哪一条是道,哪一条是道迹,能现证这至高安宁呢?”
“贤友,即是这八支圣道,能现证这至高安宁——这就是正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这便是为了现证这至高安宁的道,这便是道迹。”
“贤友,这是殊胜的道、殊胜的道迹,为现证这至高安宁。而且,舍利弗贤友,对此不放逸,已足够了。”
第六经。
‘‘‘Paramassāsappatto, paramassāsappatto’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Kittāvatā nu kho, āvuso, paramassāsappatto hotī’’ti? ‘‘Yato kho, āvuso, bhikkhu channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā anupādāvimutto hoti, ettāvatā kho, āvuso, paramassāsappatto hotī’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Katamo pana, āvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etassa paramassāsassa sacchikiriyāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa paramassāsassa sacchikiriyāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. 受问经
7. Vedanāpañhāsuttaṃ
320“舍利弗贤友,常言道:‘受、受。’贤友,究竟什么是受呢?”
“贤友,有三种受。哪三种?乐受、苦受、不苦不乐受。贤友,这便是三种受。”
“那么,贤友,为了遍知这三种受,可有道、有道迹吗?”
“贤友,有的,为了遍知这三种受,有道、有道迹。”
“那么,贤友,哪一条是道,哪一条是道迹,能遍知这三种受呢?”
“贤友,即是这八支圣道,能遍知这三种受——这就是正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这便是为了遍知这三种受的道,这便是道迹。”
“贤友,这是殊胜的道、殊胜的道迹,为遍知这三种受。而且,舍利弗贤友,对此不放逸,已足够了。”
第七经。
‘‘‘Vedanā, vedanā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, vedanā’’ti? ‘‘Tisso imāvuso, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā – imā kho, āvuso, tisso vedanā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etāsaṃ tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Sattamaṃ.
8. 漏问经
8. Āsavapañhāsuttaṃ
321“贤友,‘漏、漏’常被人说起,舍利弗贤友,究竟什么是漏呢?”“贤友,有三种漏:欲漏、有漏、无明漏。贤友,这便是三种漏。”“贤友,那么,为断除这些漏,可有道、有道迹吗?”“贤友,有的,为断除这些漏,有道、有道迹。”“那么,贤友,为断除这些漏,哪是道,哪是道迹呢?”“贤友,正是这条八支圣道,为断除这些漏——也就是正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是为断除这些漏的道,这就是道迹。”“贤友,为断除这些漏,这真是殊胜的道、殊胜的道迹。而且,舍利弗贤友,以此作为不放逸的功课,也足以成就了。” 第八经。
‘‘‘Āsavo , āsavo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, āsavo’’ti? ‘‘Tayo me, āvuso, āsavā . Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo – ime kho, āvuso, tayo āsavā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā etesaṃ āsavānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā etesaṃ āsavānaṃ pahānāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā etesaṃ āsavānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo etesaṃ āsavānaṃ pahānāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etesaṃ āsavānaṃ pahānāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṃ āsavānaṃ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Aṭṭhamaṃ.
9. 无明问经
9. Avijjāpañhāsuttaṃ
322“无明,无明”,舍利弗贤友,常有人这样说。贤友,究竟什么是无明呢?”“贤友,于苦无智,于苦集无智,于苦灭无智,于导向苦灭之道迹无智——贤友,这就称为无明。”“那么贤友,为断此无明,可有道、有道迹吗?”“贤友,有的,为断此无明,有道、有道迹。”“那么贤友,哪一条是道,哪一条是道迹,能断此无明呢?”“贤友,正是这八支圣道——即正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是断此无明的道,这就是道迹。”“贤友,这真是殊胜的道、殊胜的道迹,足以断除无明。而且,舍利弗贤友,这也足以令人生起不放逸了。”第九经。
‘‘‘Avijjā, avijjā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, avijjā’’ti? ‘‘Yaṃ kho, āvuso, dukkhe aññāṇaṃ, dukkhasamudaye aññāṇaṃ, dukkhanirodhe aññāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇaṃ – ayaṃ vuccatāvuso, avijjā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etissā avijjāya pahānāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etissā avijjāya pahānāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etissā avijjāya pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Navamaṃ.
10. 渴爱问经
10. Taṇhāpañhāsuttaṃ
323“渴爱,渴爱”,舍利弗贤友,常有人这样说。贤友,究竟什么是渴爱呢?”“贤友,渴爱有三种:欲爱、有爱、无有爱——贤友,这就是三种渴爱。”“贤友,那么为断这些渴爱,可有道、有修行的方法吗?”“贤友,有的,有断这些渴爱的道,有修行的方法。”“贤友,那么什么是断这些渴爱的道?什么是修行的方法呢?”“贤友,正是这八支圣道——即正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是断这些渴爱的道,这就是修行的方法。”“贤友,这断渴爱的道实在殊胜,这修行的路径实在殊胜。舍利弗贤友,这也足以策励不放逸了。”第十经。
‘‘‘Taṇhā, taṇhā’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamā nu kho, āvuso, taṇhā’’ti? ‘‘Tisso imā, āvuso, taṇhā. Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā – imā kho, āvuso, tisso taṇhā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā , etāsaṃ taṇhānaṃ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Dasamaṃ.
暴流问经
11. Oghapañhāsuttaṃ
324“贤友舍利弗,人们常说‘暴流,暴流’。贤友,究竟什么是暴流呢?”“贤友,有四种暴流:欲暴流、有暴流、见暴流、无明暴流。贤友,这就是四种暴流。”“贤友,那么是否有断除这些暴流的道,是否有修行的方法呢?”“贤友,有的,确有断除这些暴流的道,有修行的方法。”“贤友,那么什么是断除这些暴流的道,什么又是修行的方法呢?”“贤友,就是这条八支圣道——正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是断除这些暴流的道,这就是修行的方法。”“贤友,这条断除暴流的道多么殊胜啊,这条修行的路径多么殊胜啊。贤友舍利弗,这也足以策励不放逸了。”——第十一经。
‘‘‘Ogho, ogho’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, ogho’’ti? ‘‘Cattārome, āvuso, oghā. Kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho – ime kho, āvuso, cattāro oghā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṃ oghānaṃ pahānāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi . Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāyā’’ti. ‘‘Bhaddako , āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṃ oghānaṃ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Ekādasamaṃ.
取问经
12. Upādānapañhāsuttaṃ
325“贤友舍利弗,常言‘取、取’。贤友,究竟什么是取?”“贤友,取有四种:欲取、见取、戒禁取、我语取。贤友,这就是四种取。”“贤友,可有断除这些取之道,有修行之道吗?”“贤友,有,有断除这些取之道,有修行之道。”“贤友,那么,什么是断除这些取之道,什么是修行之道呢?”“贤友,正是八支圣道,能断除这些取,即:正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这便是断除这些取之道,这便是修行之道。”“贤友,断除这些取之道甚善,修行之道甚善。贤友舍利弗,这也足以令人不放逸了。”——第十二经。
‘‘‘Upādānaṃ, upādāna’nti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, upādāna’’nti? ‘‘Cattārimāni, āvuso, upādānāni. Kāmupādānaṃ, diṭṭhupādānaṃ sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ – imāni kho, āvuso, cattāri upādānānī’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāyā’’ti . ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṃ upādānānaṃ pahānāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṃ upādānānaṃ pahānāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Dvādasamaṃ.
13. 有问经
13. Bhavapañhāsuttaṃ
326“贤友舍利弗,常言‘有、有’。贤友,究竟什么是有?”“贤友,有有三种:欲有、色有、无色有。贤友,这就是三种有。”“贤友,可有遍知这些有之道,有修行之道吗?”“贤友,有,有遍知这些有之道,有修行之道。”“贤友,那么,什么是遍知这些有之道,什么是修行之道呢?”“贤友,正是八支圣道,能遍知这些有,即:正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这便是遍知这些有之道,这便是修行之道。”“贤友,遍知这些有之道甚善,修行之道甚善。贤友舍利弗,这也足以令人不放逸了。”——第十三经。
‘‘‘Bhavo, bhavo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, bhavo’’ti? ‘‘Tayo me, āvuso, bhavā. Kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo – ime kho, āvuso, tayo bhavā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāyā’’ti. ‘‘Katamo, panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etesaṃ bhavānaṃ pariññāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etesaṃ bhavānaṃ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Terasamaṃ.
14. 苦问经
14. Dukkhapañhāsuttaṃ
327“贤友舍利弗,常有人说‘苦,苦’。贤友,究竟什么是苦呢?”“贤友,有三种苦性:苦苦性、行苦性、变易苦性。贤友,这就是三种苦性。”“贤友,可有遍知这些苦性的道路,有修行的途径吗?”“贤友,有的,确有遍知这些苦性的道路与修行的途径。”“贤友,那么,什么是遍知这些苦性的道,什么是修行的方法呢?”“贤友,正是这条八支圣道,用于遍知这些苦性,即:正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这便是遍知这些苦性的道,这便是修行的方法。”“贤友,遍知这些苦性的道真是善好,修行的途径真是善好。贤友舍利弗,这也足以令人不放逸了。”——第十四经。
‘‘‘Dukkhaṃ , dukkha’nti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, dukkha’’nti? ‘‘Tisso imā, āvuso, dukkhatā. Dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā , vipariṇāmadukkhatā – imā kho, āvuso, tisso dukkhatā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāya, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etāsaṃ dukkhatānaṃ pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Cuddasamaṃ.
15. 有身问经
15. Sakkāyapañhāsuttaṃ
328“常有人这么说:‘有身,有身’,贤友舍利弗。贤友,到底什么是有身呢?”“贤友,世尊曾说,有身就是这五取蕴,即:色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。贤友,世尊说,这五取蕴便是有身。”“贤友,那么,有此有身彻底了知之道,有此修行之方吗?”“贤友,有的,有这有身彻底了知之道,有这修行之方。”“贤友,那什么是彻底了知有身之道,什么是修行之方呢?”“贤友,就是这八支圣道,为的是彻底了知有身,即:正见、正思维、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。贤友,这就是彻底了知有身之道,这就是修行之方。”“贤友,这彻底了知有身之道真是殊胜,这修行之方真是殊胜。贤友舍利弗,这也足以令人心生不放逸了。”
‘‘‘Sakkāyo , sakkāyo’ti, āvuso sāriputta, vuccati. Katamo nu kho, āvuso, sakkāyo’’ti? ‘‘Pañcime, āvuso, upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā, seyyathidaṃ – rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho . Ime kho, āvuso, pañcupādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā’’ti. ‘‘Atthi panāvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, āvuso, maggo atthi paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā’’ti. ‘‘Katamo panāvuso, maggo katamā paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā’’ti? ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, etassa sakkāyassa pariññāya , seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaṃ kho, āvuso, maggo ayaṃ paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāyā’’ti. ‘‘Bhaddako, āvuso, maggo bhaddikā paṭipadā, etassa sakkāyassa pariññāya. Alañca panāvuso sāriputta, appamādāyā’’ti. Pannarasamaṃ.
难作问经
16. Dukkarapañhāsuttaṃ
329“贤友舍利弗,在此法、律中,何事最为难行?”“贤友,在此法、律中,出家最为难行。”“贤友,既已出家,何事最为难行?”“贤友,出家之后,心生喜乐最为难行。”“贤友,既得喜乐,何事最为难行?”“贤友,心得喜乐之后,随法修习最为难行。”“贤友,随法修习的比丘,需经多久方能证得阿拉汉?”“贤友,无需经久。”第十六经。
‘‘Kiṃ nu kho, āvuso sāriputta, imasmiṃ dhammavinaye dukkara’’nti? ‘‘Pabbajjā kho, āvuso, imasmiṃ dhammavinaye dukkarā’’ti. ‘‘Pabbajitena panāvuso, kiṃ dukkara’’nti? ‘‘Pabbajitena kho, āvuso, abhirati dukkarā’’ti. ‘‘Abhiratena panāvuso, kiṃ dukkara’’nti? ‘‘Abhiratena kho, āvuso, dhammānudhammappaṭipatti dukkarā’’ti. ‘‘Kīvaciraṃ panāvuso, dhammānudhammappaṭipanno bhikkhu arahaṃ assā’’ti? ‘‘Naciraṃ, āvuso’’ti. Soḷasamaṃ.
安息、无上安息,受、漏与无明;
渴爱、暴流、取,有、苦及有身。
Nibbānaṃ arahattañca, dhammavādī kimatthiyaṃ; Assāso paramassāso, vedanā āsavāvijjā; Taṇhā oghā upādānaṃ, bhavo dukkhañca sakkāyo. Imasmiṃ dhammavinaye dukkaranti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这组在讲什么
这一相应记录的是游方者詹布卡达咖(Jambukhādaka)向舍利弗尊者请法的十六场对话。詹布卡达咖以一连串核心佛学术语发问——涅槃、阿拉汉、漏、无明、渴爱、暴流、取、有等,舍利弗逐一给予精准定义,并以“八支圣道是通向这一切的道迹”收束。整组经的结构几乎完全一致:问义→释义→问其道→答唯八圣道。这组相应是一个微缩的教义词典,同时反复强调:诸法的证得与断除,不走别的路,只走八正道。
出场人物 / 对告众
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Sāriputta | 舍利弗 / 具寿舍利弗 | 说法者,智慧第一大弟子 |
| Jambukhādaka | 詹布卡达咖 / 游方者詹布卡达咖 | 提问者,外道游方者 |
| Samaṇa Gotama | 沙门乔达摩 / 沙门乔达摩 | 佛陀(被提及) |
核心法义(白话+重点)
这一组的中心思想用一句话可以说透:无论你问的是“什么是涅槃”还是“什么是漏”、“什么是苦”,答案都绕着“断贪嗔痴”与“走八正道”转。
詹布卡达咖问涅槃,舍利弗直接说“贪的灭尽、嗔的灭尽、痴的灭尽——这就是涅槃”。同样的话,他用来回答“阿拉汉果”。在佛教里,涅槃是目标,但目标本身就是烦恼的熄灭,而不是去“获得”一个外来的东西。
→ 拆开看:涅槃 = 贪嗔痴的灭尽。阿拉汉果 = 贪嗔痴的灭尽。两个词,同一定义。这意味着从因上说,你断完了烦恼,果上自然就是那两个名字。
每一个问题,詹布卡达咖都追问:“有道、有道迹能现证(或断除)这个吗?”答案永远是那一个——“就是此八支圣道,即正见到正定。”
→ 要旨:一切核心法义的落脚点都通向同一个道——八正道。这意味着佛教不走两条路,不靠别的捷径。整组相应的力量在于它在十六轮问答中反复锤打这同一条路径,让人没有别的幻想。
关键术语锚
| Pali | 中文(经文用名) | 为何易错 |
|---|
| nibbāna / arahatta | 涅槃 / 阿拉汉果 | 两者在此组中用完全相同的定义(贪嗔痴灭尽),容易误解为同一概念。实则涅槃是所证之法,阿拉汉果是证者之位。 |
| āsava | 漏 | 在此组明确为三漏(欲漏、有漏、无明漏),非泛指一切烦恼,有严格的数量约束。 |
| taṇhā | 渴爱 | 锁死在三种:欲爱、有爱、无有爱。“无有爱”易被忽略,以为只有贪“有”的渴爱,实际厌世求灭也是渴爱的一种。 |
| ogha | 暴流 | 与“漏”不同,暴流有四(欲、有、见、无明),多了“见流”(diṭṭhogha),是单独标出邪见对整个修行系统的冲击力。 |
| upādāna | 取 | 此组明确为四取(欲取、见取、戒禁取、我论取),非缘起中的“取支”单数用法。戒禁取(sīlabbatupādāna)指对仪式戒律的执取,修行人尤易落入。 |
| sakkāya | 有身 | 直接等同于五取蕴(pañcupādānakkhandha),非普通“身体”义。凡夫执五蕴为我或我所,即“有身见”。 |
代表经(本组重点)
1. 涅槃问经(SN 38.1) — 开篇定调:舍利弗以“贪嗔痴灭尽”定义涅槃,随后引出八正道为唯一道迹。
2. 阿拉汉问经(SN 38.2) — 与第一经同一定义,建立“所证”与“证者”之间的对称关系。
3. 漏问经(SN 38.8) — 三漏的明确分类,是后续无明问、渴爱问、暴流问、取问等系列问答的模板。
4. 苦问经(SN 38.14) — 以“三种苦性”(苦苦性、行苦性、变易苦性)回答,是对苦谛较精细的展开,值得与“有身”结合起来理解。
5. 难作问经(SN 38.16) — 收尾经,话题一转落到修行实践:出家难、欢喜难、随法而行难——最后一句“贤友,不久”极有力,指出真正随法行者,证阿拉汉并不遥远。