4. 无始相应
4. Anamataggasaṃyuttaṃ
1. 第一品
1. Paṭhamavaggo
1. 草木经
1. Tiṇakaṭṭhasuttaṃ
124如是我闻:一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。在那里,世尊称呼诸比丘:「诸比丘。」「尊者。」那些比丘回答世尊。世尊说此:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
「诸比丘,此轮回无始。为无明所覆、为渴爱所系的有情流转轮回,其前际不可知。诸比丘,譬如有人将此赡部洲的草、木、枝、叶悉数砍下,集于一处,做成四指见方的木片,然后放置,说:『这是我的母亲,这是我母亲的母亲。』诸比丘,那人的母亲的母亲还未穷尽,而此赡部洲的草、木、枝、叶却早已耗尽、用尽。这是什么原因呢?诸比丘,因为此轮回无始。为无明所覆、为渴爱所系的有情流转轮回,其前际不可知。诸比丘,在如此漫长的时间里,你们经历了苦,经历了剧苦,经历了不幸,墓地已堆满尸骨。诸比丘,仅此便足以对一切行厌离,足以离贪,足以解脱。」第一经。
‘‘Anamataggoyaṃ bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso yaṃ imasmiṃ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ taṃ chetvā ekajjhaṃ saṃharitvā caturaṅgulaṃ caturaṅgulaṃ ghaṭikaṃ katvā nikkhipeyya – ‘ayaṃ me mātā, tassā me mātu ayaṃ mātā’ti, apariyādinnāva bhikkhave, tassa purisassa mātumātaro assu, atha imasmiṃ jambudīpe tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ vo, bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tibbaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ, kaṭasī vaḍḍhitā. Yāvañcidaṃ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ alaṃ virajjituṃ alaṃ vimuccitu’’nti. Paṭhamaṃ.
第二 地经
2. Pathavīsuttaṃ
125在舍卫城……(中略)「诸比丘,此轮回无始。为无明所覆盖、为渴爱所系缚的有情流转轮回,其起点不可知。诸比丘,譬如有人将这片大地做成枣核大小的泥丸,放置其旁而说:『这是我的父亲,这是我父亲的父亲。』诸比丘,那人的父亲的父亲尚未穷尽,而这片大地却早已耗尽、用尽。那是什么原因呢?诸比丘,因为此轮回无始。为无明所覆盖、为渴爱所系缚的有情流转轮回,其起点不可知。诸比丘,你们在如此漫长的时间里,遭受了如此多的苦,遭受了如此剧苦,遭受了如此多的不幸,墓地已增长。诸比丘,仅此便足以对一切行厌离,足以离贪,足以解脱。」第二经。
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘anamataggoyaṃ, bhikkhave , saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso imaṃ mahāpathaviṃ kolaṭṭhimattaṃ kolaṭṭhimattaṃ mattikāguḷikaṃ karitvā nikkhipeyya – ‘ayaṃ me pitā, tassa me pitu ayaṃ pitā’ti, apariyādinnāva bhikkhave, tassa purisassa pitupitaro assu, athāyaṃ mahāpathavī parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya . Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ vo, bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tibbaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ, kaṭasī vaḍḍhitā. Yāvañcidaṃ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitu’’nti. Dutiyaṃ.
126在舍卫城……(中略)“诸比丘,此轮回无始,为无明所覆、为渴爱所系的有情,流转轮回,其前际不可了知。诸比丘,你们怎么看:你们在这长时的流转轮回中,与不可爱者相会、与可爱者别离,哭泣悲号时所流下的泪水较多,还是四大海里的水较多?”“尊者,依我们对世尊所说法义的了知,我们在这长时的流转轮回中,与不可爱者相会、与可爱者别离,哭泣悲号时所流下的泪水为多,而非四大海之水。”
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yaṃ vā vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṃ rodantānaṃ assu passannaṃ paggharitaṃ, yaṃ vā catūsu mahāsamuddesu udaka’’nti? ‘‘Yathā kho mayaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāma, etadeva, bhante, bahutaraṃ yaṃ no iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṃ rodantānaṃ assu passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udaka’’nti.
“善哉,善哉,诸比丘!你们能如此了知我所宣说的法,甚好。诸比丘,正是这样,你们在这长时的流转中,因遭遇不可爱、与可爱分离而悲伤哭泣所流下的泪水,远比四大海之水要多。诸比丘,你们于长夜中屡经母亲之死;当经历母亲之死时,你们因遭遇不可爱、与可爱分离而悲伤哭泣所流下的泪水,远比四大海之水要多。诸比丘,你们于长夜中屡经父亲之死……(中略)屡经兄弟之死……屡经姐妹之死……屡经儿子之死……屡经女儿之死……屡经亲族之不幸……屡经财产之损……屡经疾病之不幸。诸比丘,你们于长夜中屡经疾病之不幸;当经历疾病之不幸时,你们因遭遇不可爱、与可爱分离而悲伤哭泣所流下的泪水,远比四大海之水要多。何以故?诸比丘,此轮回无始……(中略)诸比丘,仅此已足以对一切诸行生厌离,足以离贪,足以解脱。” 第三经。
‘‘Sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu kho me tumhe, bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha. Etadeva, bhikkhave, bahutaraṃ yaṃ vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṃ rodantānaṃ assu passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṃ. Dīgharattaṃ vo, bhikkhave, mātumaraṇaṃ paccanubhūtaṃ; tesaṃ vā mātumaraṇaṃ paccanubhontānaṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṃ rodantānaṃ assu passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṃ. Dīgharattaṃ vo, bhikkhave, pitumaraṇaṃ paccanubhūtaṃ …pe… bhātumaraṇaṃ paccanubhūtaṃ… bhaginimaraṇaṃ paccanubhūtaṃ… puttamaraṇaṃ paccanubhūtaṃ… dhītumaraṇaṃ paccanubhūtaṃ… ñātibyasanaṃ paccanubhūtaṃ… bhogabyasanaṃ paccanubhūtaṃ. Dīgharattaṃ vo, bhikkhave , rogabyasanaṃ paccanubhūtaṃ, tesaṃ vo rogabyasanaṃ paccanubhontānaṃ amanāpasampayogā manāpavippayogā kandantānaṃ rodantānaṃ assu passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṃ. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro …pe… yāvañcidaṃ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitu’’nti. Tatiyaṃ.
第四 乳经
4. Khīrasuttaṃ
127一时,世尊住在舍卫城……“诸比丘,此轮回无始。为无明所覆、为渴爱所系的有情们流转轮回,其前际不可了知。诸比丘,你们认为哪一样更多:是你们在这漫长的流转轮回中所饮的母乳,还是四大海中的水?”“尊者,依我们了知世尊所教导的法,尊者,这较多的是:我们在这漫长的流转轮回中所饮的母乳,而非四大海中的水。”
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yaṃ vā vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ mātuthaññaṃ pītaṃ, yaṃ vā catūsu mahāsamuddesu udaka’’nti? ‘‘Yathā kho mayaṃ , bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāma, etadeva, bhante, bahutaraṃ yaṃ no iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ mātuthaññaṃ pītaṃ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udaka’’nti.
“善哉,善哉!诸比丘,你们能如此了知我所说的法,善哉。诸比丘,正是这较多:你们在这漫长的流转轮回中所饮的母乳,而非四大海中的水。那是什么缘故呢?诸比丘,此轮回无始……足以解脱。”第四经。
‘‘Sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu kho me tumhe, bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha. Etadeva, bhikkhave, bahutaraṃ yaṃ vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ mātuthaññaṃ pītaṃ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṃ. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro…pe… alaṃ vimuccitu’’nti. Catutthaṃ.
5. 山经
5. Pabbatasuttaṃ
128于舍卫城……园中住。那时,有一位比丘来到世尊前,向世尊行礼后,坐于一旁。在一旁坐下的那位比丘对世尊这样说:“尊者,一劫有多长久?” “比丘,劫极为长久,非轻易能以年数、百年数、千年数乃至十万年数来计度。”
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ārāme. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kīvadīgho nu kho, bhante, kappo’’ti? ‘‘Dīgho kho, bhikkhu, kappo. So na sukaro saṅkhātuṃ ettakāni vassāni iti vā, ettakāni vassasatāni iti vā, ettakāni vassasahassāni iti vā, ettakāni vassasatasahassāni iti vā’’ti.
“尊者,可为此作个譬喻吗?” “可以,比丘。” 世尊说道:“比丘,譬如有一座大石山,长一由旬,宽一由旬,高一由旬,没有裂隙,没有孔洞,全然一体的整块岩石。有人每隔一百年,用迦尸衣拂拭它一次。比丘,以此方式,那座大石山反而更快地消磨殆尽,而一劫却不会因此穷尽。比丘,劫竟这般长久。比丘,在如此漫长的劫中,你所流转的,绝非仅仅一劫,也不只是百劫、千劫,乃至十万劫。那是什么缘故呢?比丘,此轮回无始。为无明所盖、为渴爱所系的众生,于轮回中流转,其前际已不可知……比丘,仅此便足以对一切诸行生厌离,足以离贪,足以解脱。” 第五。
‘‘Sakkā pana, bhante, upamaṃ kātu’’nti? ‘‘Sakkā, bhikkhū’’ti bhagavā avoca. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhu, mahāselo pabbato yojanaṃ āyāmena yojanaṃ vitthārena yojanaṃ ubbedhena acchinno asusiro ekagghano. Tamenaṃ puriso vassasatassa vassasatassa accayena kāsikena vatthena sakiṃ sakiṃ parimajjeyya. Khippataraṃ kho so, bhikkhu, mahāselo pabbato iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya , na tveva kappo. Evaṃ dīgho, bhikkhu, kappo. Evaṃ dīghānaṃ kho, bhikkhu , kappānaṃ neko kappo saṃsito, nekaṃ kappasataṃ saṃsitaṃ, nekaṃ kappasahassaṃ saṃsitaṃ, nekaṃ kappasatasahassaṃ saṃsitaṃ. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhu, saṃsāro. Pubbā koṭi…pe… yāvañcidaṃ, bhikkhu, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitu’’nti. Pañcamaṃ.
6. 芥子经
6. Sāsapasuttaṃ
129如是我闻:一时,世尊住在舍卫城。那时,有一位比丘来到世尊前……坐在一旁后,那位比丘对世尊这样说:“尊者,劫有多长呢?”“比丘,劫极为漫长。它不容易计算为多少年,或多少百年、多少千年、多少十万年。”
Sāvatthiyaṃ viharati. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā…pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kīvadīgho, nu kho, bhante, kappo’’ti? ‘‘Dīgho kho, bhikkhu, kappo. So na sukaro saṅkhātuṃ ettakāni vassāni iti vā…pe… ettakāni vassasatasahassāni iti vā’’ti.
“尊者,可以作一个譬喻吗?”“能,比丘。”世尊这样说。“比丘,譬如有座铁城,一由旬长、一由旬宽、一由旬高,装满芥子,紧密聚成。有人每过百年从中取出一粒芥子。比丘,用这种办法,那大芥子堆会更快地耗尽、消亡,而劫则不会这样。比丘,劫是这般漫长。比丘,劫如此漫长,所流转的劫不止一劫,不止百劫,不止千劫,不止十万劫。那是什么原因呢?比丘,这轮回无始……足以解脱。”
‘‘Sakkā pana, bhante, upamaṃ kātu’’nti? ‘‘Sakkā, bhikkhū’’ti bhagavā avoca. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhu, āyasaṃ nagaraṃ yojanaṃ āyāmena yojanaṃ vitthārena yojanaṃ ubbedhena, puṇṇaṃ sāsapānaṃ guḷikābaddhaṃ . Tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṃ sāsapaṃ uddhareyya. Khippataraṃ kho so, bhikkhu mahāsāsaparāsi iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva kappo. Evaṃ dīgho kho, bhikkhu, kappo. Evaṃ dīghānaṃ kho, bhikkhu, kappānaṃ neko kappo saṃsito, nekaṃ kappasataṃ saṃsitaṃ, nekaṃ kappasahassaṃ saṃsitaṃ, nekaṃ kappasatasahassaṃ saṃsitaṃ. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhu, saṃsāro …pe… alaṃ vimuccitu’’nti. Chaṭṭhaṃ.
7. 弟子经
7. Sāvakasuttaṃ
130一时,世尊住在舍卫城。那时,众多比丘前往世尊处……在一旁坐下的比丘们问世尊:“尊者,过去、已逝的劫有多少呢?”“诸比丘,过去、已逝的劫,数量众多。实难计量为:这么多劫,或这么多百劫,或这么多千劫,或这么多十万劫。”
Sāvatthiyaṃ viharati. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā…pe… ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘kīvabahukā nu kho, bhante, kappā abbhatītā atikkantā’’ti? ‘‘Bahukā kho, bhikkhave , kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṃ – ‘ettakā kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappasatasahassāni iti vā’’’ti.
“尊者,能否作个譬喻呢?”“能,诸比丘。”世尊说道:“诸比丘,譬如这里有四位弟子,各各寿命百岁,能活百岁。他们日复一日,各忆念十万劫。诸比丘,那些劫尚未被他们忆念穷尽,而这四位寿百岁、活百岁的弟子,百年过后便告命终。诸比丘,过去、已逝的劫,便如此众多,实难计量为:这么多劫,或这么多百劫,或这么多千劫,或这么多十万劫。何以故?诸比丘,此轮回无始……足以解脱。”第七。
‘‘Sakkā pana, bhante, upamaṃ kātu’’nti? ‘‘Sakkā, bhikkhave’’ti bhagavā avoca. ‘‘Idhassu, bhikkhave, cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino. Te divase divase kappasatasahassaṃ kappasatasahassaṃ anussareyyuṃ. Ananussaritāva bhikkhave, tehi kappā assu, atha kho te cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajīvino vassasatassa accayena kālaṃ kareyyuṃ. Evaṃ bahukā kho, bhikkhave, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṃ – ‘ettakā kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappasatasahassāni iti vā’ti. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro…pe… alaṃ vimuccitu’’nti. Sattamaṃ.
8. 恒河经
8. Gaṅgāsuttaṃ
131世尊住在王舍城的竹林。那时,有位婆罗门来到世尊处,与世尊互相问候,彼此交谈了亲切、值得铭记的话语后,退坐一面。退坐一面后,那位婆罗门对世尊这样说:“乔达摩尊者,已经过去、已经逝去的劫有多少呢?”“婆罗门,已经过去、已经逝去的劫极其众多。它们不容易被计算为:这么多劫,或这么多百劫,或这么多千劫,或这么多十万劫。”
Rājagahe viharati veḷuvane. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kīvabahukā nu kho, bho gotama, kappā abbhatītā atikkantā’’ti? ‘‘Bahukā kho, brāhmaṇa, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṃ – ‘ettakā kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappasatasahassāni iti vā’’’ti.
“乔达摩尊者,可以作个譬喻吗?”“可以,婆罗门。”世尊说:“婆罗门,譬如恒河从发源处直到流入大海处,这两岸之间的沙粒,不容易被计算为:这么多沙粒,或这么多百沙粒,或这么多千沙粒,或这么多十万沙粒。婆罗门,已经过去、已经逝去的劫比这还要多。它们不容易被计算为:这么多劫,或这么多百劫,或这么多千劫,或这么多十万劫。这是什么原因呢?婆罗门,这轮回是无始的。被无明覆盖、被渴爱系缚的众生,流转轮回,前际不可了知。婆罗门,在如此漫长的时光里,你们经历了苦,经历了剧苦,经历了不幸,坟场也因此增长了。婆罗门,仅凭此,便足以对一切行厌离,足以离贪,足以解脱。”
‘‘Sakkā pana, bho gotama, upamaṃ kātu’’nti? ‘‘Sakkā, brāhmaṇā’’ti bhagavā avoca. ‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇa, yato cāyaṃ gaṅgā nadī pabhavati yattha ca mahāsamuddaṃ appeti, yā etasmiṃ antare vālikā sā na sukarā saṅkhātuṃ – ‘ettakā vālikā iti vā, ettakāni vālikasatāni iti vā, ettakāni vālikasahassāni iti vā, ettakāni vālikasatasahassāni iti vā’ti. Tato bahutarā kho, brāhmaṇa, kappā abbhatītā atikkantā. Te na sukarā saṅkhātuṃ – ‘ettakā kappā iti vā, ettakāni kappasatāni iti vā, ettakāni kappasahassāni iti vā, ettakāni kappasatasahassāni iti vā’ti. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, brāhmaṇa, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ kho, brāhmaṇa, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tibbaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ, kaṭasī vaḍḍhitā. Yāvañcidaṃ , brāhmaṇa, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitu’’nti.
听了这话,那位婆罗门对世尊说道:“真是殊胜啊,乔达摩尊者!真是殊胜啊,乔达摩尊者!……(中略)……愿乔达摩尊者忆持我为近事男,从今日起,尽形寿皈依。”第八经。
Evaṃ vutte, so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. Aṭṭhamaṃ.
9. 杖经
9. Daṇḍasuttaṃ
132一时,世尊住在舍卫城。……诸比丘,轮回无始。无明所覆、渴爱所系的众生,流转轮回,前际不可了知。诸比丘,譬如将杖抛向空中,有时根端落地,有时中段落地,有时末端落地;同样地,诸比丘,无明所覆、渴爱所系的众生,有时从此世间去往他世间,有时从他世间来此世间,流转轮回。是什么原因呢?诸比丘,轮回无始……足以厌离、离欲、解脱。第九经。
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, daṇḍo uparivehāsaṃ khitto sakimpi mūlena nipatati, sakimpi majjhena nipatati, sakimpi antena nipatati; evameva kho, bhikkhave, avijjānīvaraṇā sattā taṇhāsaṃyojanā sandhāvantā saṃsarantā sakimpi asmā lokā paraṃ lokaṃ gacchanti, sakimpi parasmā lokā imaṃ lokaṃ āgacchanti. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro…pe… alaṃ vimuccitu’’nti. Navamaṃ.
10. 人经
10. Puggalasuttaṃ
133一次,世尊住在王舍城的鹫峰山。在那里,世尊对诸比丘说:“诸比丘。”那些比丘回答世尊:“尊者。”世尊这样说:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
“诸比丘,轮回无始…… 诸比丘,若有一人于一劫中流转轮回,所积聚的骨骸、骨堆、骨聚,若有收集者且所集不坏,其量当如这座毘浮楼山。何以故?诸比丘,轮回无始…… 足以解脱。”
‘‘Anamataggoyaṃ , bhikkhave, saṃsāro…pe… ekapuggalassa, bhikkhave, kappaṃ sandhāvato saṃsarato siyā evaṃ mahā aṭṭhikaṅkalo aṭṭhipuñjo aṭṭhirāsi yathāyaṃ vepullo pabbato, sace saṃhārako assa, sambhatañca na vinasseyya. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro…pe… alaṃ vimuccitu’’nti.
世尊这样说后,善逝这样说完,导师又接着说:
Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
若将单独一人于一劫中所累积的骨骸集在一起,
会堆成如山一般的一堆,大圣者如此说。
而这就是那座名为韦布喇的大山,
座落在摩揭陀人的山城王舍城,居于灵鹫山以北。
当他以正慧照见四圣谛时:
苦、苦之集起、苦之超越,
及导向苦灭的八支圣道——
此人流转轮回,至多七次,
‘‘Ekassekena kappena, puggalassaṭṭhisañcayo; Siyā pabbatasamo rāsi, iti vuttaṃ mahesinā. ‘‘So kho panāyaṃ akkhāto, vepullo pabbato mahā; Uttaro gijjhakūṭassa, magadhānaṃ giribbaje. ‘‘Yato ca ariyasaccāni, sammappaññāya passati; Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ; Ariyaṃ caṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ. ‘‘Sa sattakkhattuṃparamaṃ, sandhāvitvāna puggalo;
他灭尽一切结缚,为苦作终结者。”第十经
Dukkhassantakaro hoti, sabbasaṃyojanakkhayā’’ti. dasamaṃ;
草木、大地、泪、乳、山,
芥子、弟子、恒河、杖,以及人。
Tiṇakaṭṭhañca pathavī, assu khīrañca pabbataṃ; Sāsapā sāvakā gaṅgā, daṇḍo ca puggalena cāti.
2. 第二品
2. Dutiyavaggo
1. 苦者经
1. Duggatasuttaṃ
苦者经
1. Duggatasuttaṃ
134有一次,世尊住在舍卫城。在那里,世尊对诸比丘说:“诸比丘。”“尊者!”那些比丘回应世尊。世尊这样说:“诸比丘,这轮回是无始的。被无明覆盖、被渴爱束缚的有情们流转轮回,起始点是不可知的。诸比丘,当你们看到困苦、不幸的人时,应该这样确定:‘在这漫长的旅途中,我们也曾经历过类似的事。’为什么呢?……诸比丘,这就是以对所有诸行厌离,以离贪,以解脱。”第一经。
Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ‘‘anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Yaṃ, bhikkhave, passeyyātha duggataṃ durūpetaṃ niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘amhehipi evarūpaṃ paccanubhūtaṃ iminā dīghena addhunā’ti. Taṃ kissa hetu…pe… yāvañcidaṃ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ alaṃ virajjituṃ alaṃ vimuccitu’’nti. Paṭhamaṃ.
第二 乐者经
2. Sukhitasuttaṃ
135住在舍卫城……“诸比丘,此轮回无始……凡你们见到幸福、善加装饰之人,应得结论:‘于此漫长流转中,我等亦曾经历过如此。’何以故?诸比丘,此轮回无始……为无明所覆盖……足以解脱。”第二经。
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro…pe… yaṃ, bhikkhave, passeyyātha sukhitaṃ susajjitaṃ, niṭṭhamettha gantabbaṃ – ‘amhehipi evarūpaṃ paccanubhūtaṃ iminā dīghena addhunā’ti. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati…pe… alaṃ vimuccitu’’nti. Dutiyaṃ.
第三 三十经
3. Tiṃsamattasuttaṃ
136一时,世尊住王舍城竹林。那时,有三十位波婆比丘,皆是林居者、皆是乞食者、皆是粪扫衣者、皆是三衣持者,皆尚有结缚,一同来诣世尊。顶礼世尊后,退坐一面。此时,世尊心里想:“这三十位波婆比丘,皆是林居者、皆是乞食者、皆是粪扫衣者、皆是三衣持者,皆尚有结缚。我何不为他们说法,使他们就在此座上,不执取而心得解脱诸漏?”于是,世尊呼唤比丘们:“诸比丘!”“尊者!”比丘们答道。世尊这样说:
Rājagahe viharati veḷuvane. Atha kho tiṃsamattā pāveyyakā bhikkhū sabbe āraññikā sabbe piṇḍapātikā sabbe paṃsukūlikā sabbe tecīvarikā sabbe sasaṃyojanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘ime kho tiṃsamattā pāveyyakā bhikkhū sabbe āraññikā sabbe piṇḍapātikā sabbe paṃsukūlikā sabbe tecīvarikā sabbe sasaṃyojanā. Yaṃnūnāhaṃ imesaṃ tathā dhammaṃ deseyyaṃ yathā nesaṃ imasmiṃyeva āsane anupādāya āsavehi cittāni vimucceyyu’’nti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
“诸比丘!这轮回无始,众生为无明所蔽、为渴爱所系,流转轮回,不知其前际。诸比丘!你们认为如何?哪一样更多?是你们在这漫长的轮回流转中被砍头而流出的血,还是四大海的水?”“尊者!依我们知解世尊的法,我们在漫长流转里被砍头所流之血,比四大海的水更多。”
‘‘Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yaṃ vā vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, yaṃ vā catūsu mahāsamuddesu udaka’’nti? ‘‘Yathā kho mayaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāma, etadeva, bhante, bahutaraṃ, yaṃ no iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udaka’’nti.
「善哉,善哉,比丘们!善哉!你们能如此了知我所宣说的法。比丘们,此举更为众多:在漫漫轮回流转之中,你们被斩首时所流淌的鲜血,远多于四大海中的水。比丘们,于漫长时间,你们曾为百头牛中的一头牛,被斩首时所流之血,远多于四大海中的水。比丘们,于漫长时间,你们曾为百头水牛中的一头水牛,被斩首时所流之血……于漫长时间,你们曾为百只羊中的一只羊……曾为百只山羊中的一只山羊……曾为百只鹿中的一只鹿……曾为百只鸡中的一只鸡……曾为百头猪中的一头猪……于漫长时间,你们被捉为‘村庄破坏者’的盗贼,被斩首时所流之血,远多于四大海中的水。于漫长时间,你们被捉为‘拦路贼’的盗贼,被斩首时所流之血,远多于四大海中的水。于漫长时间,你们被捉为‘通奸者’的盗贼,被斩首时所流之血,远多于四大海中的水。这是什么缘故?比丘们,此轮回无始……足以令解脱。」
‘‘Sādhu sādhu, bhikkhave, sādhu kho me tumhe, bhikkhave, evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānātha. Etadeva, bhikkhave, bahutaraṃ, yaṃ vo iminā dīghena addhunā sandhāvataṃ saṃsarataṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṃ. Dīgharattaṃ vo, bhikkhave, gunnaṃ sataṃ gobhūtānaṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṃ. Dīgharattaṃ vo, bhikkhave, mahiṃsānaṃ sataṃ mahiṃsabhūtānaṃ sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ …pe… dīgharattaṃ vo, bhikkhave, urabbhānaṃ sataṃ urabbhabhūtānaṃ…pe… ajānaṃ sataṃ ajabhūtānaṃ… migānaṃ sataṃ migabhūtānaṃ… kukkuṭānaṃ sataṃ kukkuṭabhūtānaṃ… sūkarānaṃ sataṃ sūkarabhūtānaṃ… dīgharattaṃ vo, bhikkhave, corā gāmaghātāti gahetvā sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ. Dīgharattaṃ vo, bhikkhave, corā pāripanthikāti gahetvā sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ. Dīgharattaṃ vo, bhikkhave, corā pāradārikāti gahetvā sīsacchinnānaṃ lohitaṃ passannaṃ paggharitaṃ, na tveva catūsu mahāsamuddesu udakaṃ. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro…pe… alaṃ vimuccitu’’nti.
世尊如此说。诸比丘心满意足,对世尊的教导欢喜信受。当此记说被宣说时,三十位巴韦亚咖的比丘心无取着,从诸漏中解脱。第三经。
‘‘Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne tiṃsamattānaṃ pāveyyakānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsū’’ti. Tatiyaṃ.
137世尊住在舍卫城……“诸比丘,此轮回是无始的。诸比丘,在这漫长的流转中,难得找到一个未曾做过母亲的有情。那是什么原因呢?诸比丘,此轮回是无始的……足以厌离,足以离贪,足以解脱。”第四经。
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro…pe… na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo namātābhūtapubbo iminā dīghena addhunā. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro…pe… alaṃ vimuccitu’’nti. Catutthaṃ.
138住在舍卫城……诸比丘,此轮回无始……诸比丘,众生中未曾做过父亲者,实为罕有……足以厌离、离欲,足以解脱。第五。
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro…pe… na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo napitābhūtapubbo …pe… alaṃ vimuccitu’’nti. Pañcamaṃ.
139在舍卫城……诸比丘,有情之中,未曾经为兄弟者极为难得……足以厌离、足以离贪、足以解脱。第六。
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo nabhātābhūtapubbo…pe… alaṃ vimuccitu’’nti. Chaṭṭhaṃ.
7. 姐妹经
7. Bhaginisuttaṃ
140在舍卫城……诸比丘,有情之中,未曾经为姐妹者极为难得……足以厌离、足以离贪、足以解脱。第七。
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo nabhaginibhūtapubbo…pe… alaṃ vimuccitu’’nti. Sattamaṃ.
8. 子经
8. Puttasuttaṃ
141在舍卫城……诸比丘,于漫长的生死流转中,要找到一个不曾做过你们儿子的有情,实属稀有……这足以厌离,足以离贪,足以解脱。第八。
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo naputtabhūtapubbo…pe… alaṃ vimuccitu’’nti. Aṭṭhamaṃ.
9. 女儿经
9. Dhītusuttaṃ
142住在舍卫城……(中略)世尊说:「诸比丘,此轮回是无始的。为无明所盖、为渴爱所系的有情们流转轮回,其起点不可得知。诸比丘,在这漫长的时期里,难得有一个未曾做过女儿的有情。那是什么缘故呢?诸比丘,此轮回是无始的。为无明所盖、为渴爱所系的有情们流转轮回,其起点不可得知。诸比丘,仅凭这一点,便足以对一切行心生厌离,足以离贪,足以解脱。」第九。
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Na so, bhikkhave, satto sulabharūpo yo na dhītābhūtapubbo iminā dīghena addhunā. Taṃ kissa hetu? Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Evaṃ dīgharattaṃ vo, bhikkhave, dukkhaṃ paccanubhūtaṃ tibbaṃ paccanubhūtaṃ byasanaṃ paccanubhūtaṃ, kaṭasī vaḍḍhitā. Yāvañcidaṃ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitu’’nti. Navamaṃ.
第十 毗富罗山经
10. Vepullapabbatasuttaṃ
143一时,世尊住在王舍城鹫峰山。在那里,世尊唤诸比丘:「诸比丘。」「尊者。」比丘们回答世尊。世尊这样说道:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
诸比丘,此轮回无始。为无明所覆、为渴爱所系的有情,流转轮回,其起始不可知。诸比丘,往昔此韦布喇山名为“巴奇那瓦萨”。诸比丘,那时,人们称为“提瓦拉”。诸比丘,提瓦拉人的寿量为四万岁。诸比丘,提瓦拉人登上巴奇那瓦萨山需用四天,下山亦需四天。诸比丘,那时,拘留孙佛、阿拉汉、正自觉者出现于世间。诸比丘,拘留孙佛、阿拉汉、正自觉者有两位名为维度拉与桑吉瓦的弟子,是为最上、最殊胜的一双。诸比丘,请看:此山之名已灭,那些众人已逝,彼世尊亦已般涅槃。诸比丘,诸行如是无常;诸比丘,诸行如是不坚固;诸比丘,诸行如是不可依靠。诸比丘,仅此即足以于一切诸行厌离,足以离贪,足以解脱。
‘‘Anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro. Pubbā koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarataṃ. Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, imassa vepullassa pabbatassa ‘pācīnavaṃso’tveva samaññā udapādi. Tena kho pana, bhikkhave , samayena manussānaṃ ‘tivarā’tveva samaññā udapādi. Tivarānaṃ, bhikkhave, manussānaṃ cattārīsa vassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Tivarā, bhikkhave, manussā pācīnavaṃsaṃ pabbataṃ catūhena ārohanti, catūhena orohanti. Tena kho pana, bhikkhave , samayena kakusandho bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kakusandhassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhurasañjīvaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Passatha, bhikkhave, sā cevimassa pabbatassa samaññā antarahitā, te ca manussā kālaṅkatā, so ca bhagavā parinibbuto. Evaṃ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṃ addhuvā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṃ anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṃ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccituṃ.
诸比丘,过去世时,此韦布喇山曾名为“弯咖咖”。诸比丘,在那个时代,人们被称为“罗希答沙”。诸比丘,罗希答沙人的寿命为三万岁。诸比丘,罗希答沙人用三天登上弯咖咖山,又用三天从山上下来。诸比丘,那个时代,拘那含牟尼佛、阿拉汉、正自觉者出现于世间。诸比丘,拘那含牟尼佛、阿拉汉、正自觉者有名为比由苏答拉的一对上首弟子,是最上、最吉祥的弟子双。诸比丘,你们且看,此山之名已然消逝,那些人都已谢世,彼世尊也已般涅槃。诸比丘,诸行正是如此无常;诸比丘,诸行正是如此不坚固;诸比丘,诸行正是如此不可依靠。诸比丘,仅凭这一点,便足以对一切诸行生厌,足以离贪,足以解脱。
‘‘Bhūtapubbaṃ , bhikkhave, imassa vepullassa pabbatassa ‘vaṅkako’tveva samaññā udapādi. Tena kho pana, bhikkhave, samayena manussānaṃ ‘rohitassā’tveva samaññā udapādi. Rohitassānaṃ, bhikkhave, manussānaṃ tiṃsavassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Rohitassā, bhikkhave, manussā vaṅkakaṃ pabbataṃ tīhena ārohanti, tīhena orohanti. Tena kho pana, bhikkhave, samayena koṇāgamano bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Koṇāgamanassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhiyyosuttaraṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Passatha, bhikkhave, sā cevimassa pabbatassa samaññā antarahitā, te ca manussā kālaṅkatā, so ca bhagavā parinibbuto. Evaṃ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā…pe… alaṃ vimuccituṃ.
诸比丘,往昔这韦布喇山名为“善见”。那时,人们称为“苏比耶”,寿命两万岁。苏比耶人用两天登上善见山,用两天下山。那时,迦叶佛、阿拉汉、正自觉者出现于世间。彼世尊有一对双贤弟子,名提舍与婆罗堕若,是最优秀、最殊胜的一对。诸比丘,你们看,此山的那个名称已然消失,那些人皆已死去,彼世尊也已般涅槃。诸比丘,诸行便是如此无常,如此不坚固。仅此,便足以对一切诸行厌离,足以离贪,足以解脱。
‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, imassa vepullassa pabbatassa ‘supasso’tveva samaññā udapādi. Tena kho pana, bhikkhave, samayena manussānaṃ ‘suppiyā’tveva samaññā udapādi. Suppiyānaṃ, bhikkhave, manussānaṃ vīsativassasahassāni āyuppamāṇaṃ ahosi. Suppiyā, bhikkhave, manussā supassaṃ pabbataṃ dvīhena ārohanti, dvīhena orohanti. Tena kho pana, bhikkhave, samayena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kassapassa, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa tissabhāradvājaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Passatha, bhikkhave, sā cevimassa pabbatassa samaññā antarahitā, te ca manussā kālaṅkatā, so ca bhagavā parinibbuto. Evaṃ aniccā , bhikkhave, saṅkhārā; evaṃ addhuvā, bhikkhave, saṅkhārā…pe… alaṃ vimuccituṃ.
诸比丘,而今,这韦布喇山便称为‘韦布喇’。而今,诸比丘,这些人称为‘摩揭陀人’。摩揭陀人的寿命短促、微少、倏忽易逝;活得久的,也不过百岁或稍多一些。诸比丘,摩揭陀人只需片刻即可登上韦布喇山,片刻即可下来。而今,诸比丘,我作为阿拉汉、正自觉者出现于世间。诸比丘,我有一双最优秀的弟子,名为舍利弗与目犍连。诸比丘,将来有一天:此山的名称会消失,这些人会逝去,而我也将般涅槃。诸比丘,诸行正是如此无常;诸行正是如此不稳固;诸行正是如此不可凭信。诸比丘,仅此一点,便足以对一切诸行生起厌离,足以离贪,足以解脱。”
‘‘Etarahi kho pana, bhikkhave, imassa vepullassa pabbatassa ‘vepullo’tveva samaññā udapādi. Etarahi kho pana, bhikkhave, imesaṃ manussānaṃ ‘māgadhakā’tveva samaññā udapādi. Māgadhakānaṃ, bhikkhave, manussānaṃ appakaṃ āyuppamāṇaṃ parittaṃ lahukaṃ ; yo ciraṃ jīvati so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo. Māgadhakā, bhikkhave, manussā vepullaṃ pabbataṃ muhuttena ārohanti muhuttena orohanti. Etarahi kho panāhaṃ, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho loke uppanno. Mayhaṃ kho pana, bhikkhave, sāriputtamoggallānaṃ nāma sāvakayugaṃ aggaṃ bhaddayugaṃ. Bhavissati, bhikkhave, so samayo yā ayañcevimassa pabbatassa samaññā antaradhāyissati, ime ca manussā kālaṃ karissanti, ahañca parinibbāyissāmi. Evaṃ aniccā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṃ addhuvā, bhikkhave, saṅkhārā; evaṃ anassāsikā, bhikkhave, saṅkhārā. Yāvañcidaṃ, bhikkhave, alameva sabbasaṅkhāresu nibbindituṃ, alaṃ virajjituṃ, alaṃ vimuccitu’’nti.
世尊说了这番话。善逝、导师说了这番话后,接着又说:
Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
“提瓦罗人时名帕支那梵沙,罗希塔萨人时名弯咖咖;
在苏比耶人中,名为善见;在摩揭陀人中,名为韦布喇。
‘‘Pācīnavaṃso tivarānaṃ, rohitassāna vaṅkako; Suppiyānaṃ supassoti, māgadhānañca vepullo. ‘‘Aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino;
生已还灭,它们的寂止即是安乐。”第十经
Uppajjitvā nirujjhanti, tesaṃ vūpasamo sukho’’ti. dasamaṃ;
于此总说偈曰:
Tassuddānaṃ –
苦者与乐者,及三十位母与父;
兄弟、姊妹、子,及女、毗富罗山。
Duggataṃ sukhitañceva, tiṃsa mātāpitena ca; Bhātā bhaginī putto ca, dhītā vepullapabbataṃ.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这组在讲什么
这一相应围绕“轮回的起点是不可知的”(Anamataggo)这一核心贯穿始终。佛陀用一系列震撼的譬喻(如大地制成的泥丸、四大海的水)说明,众生在无尽的轮回中流转的时间之长远、所经历的痛苦与离散之巨量,远超任何凡夫的计算与想象。其目的并非满足玄学好奇,而是为了让比丘们对“一切诸行”产生彻底的厌离、离贪,从而导向解脱。
出场人物 / 对告众
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā / Satthā | 世尊 / 导师 | 说法者,本组几乎所有经文都由他主动开示或回答问题 |
| Bhikkhu / Bhikkhū | 比丘 / 诸比丘 | 主要的听法众和提问者 |
| Aññataro brāhmaṇo | 某位婆罗门 | 在“恒河经”中前来请问劫数,闻法后成为近事男 |
| Bāveyyā bhikkhū | 巴韦亚咖的比丘 | 在“三十经”中,三十位头陀行比丘闻法后证得心解脱 |
核心法义(白话+重点)
这一组的中心教法是:轮回的起点是不可知的,因此引发的漫长痛苦是无量无边的,这应成为厌离一切存在、追求解脱的强大驱动力。
经文反复使用“此轮回无始。被无明所盖、被渴爱所系缚的有情们流转轮回,其前际不可知。”作为公式句。
以《泪经》为例,佛陀问:是你们无数次轮回中因与爱人分离、与憎者相遇而流的眼泪多,还是四大海的水多?比丘们答:是眼泪多。
→ 拆开看:这个譬喻不是知识竞赛,而是将抽象概念“长时”具体化为每个人切身可感的“悲伤之泪”,把对轮回苦的认知从头脑拉进心里。
→ 要旨:轮回的本质是重复无量的苦,看见这一点,不是为了沮丧,而是为了生起一种强有力的决心——“够了”,从而对构成存在的“一切诸行”生起厌离、离贪,并最终达到解脱。
关键术语锚
* Anamatagga → 无始:极易从字面误解为“没有开始的时间点”。在此语境下,它更精准的意思是起点不可知、不可探究,强调用思惟去寻找第一因是无效且无意义的,重点应放在当下的苦与苦的熄灭。
* Saṃsāra → 轮回:非指灵魂搬家,而是指被无明与渴爱驱动的五蕴相续流转的过程。在本组中,它被具体化为在无量的时间里无数次经历“生、老、病、死、怨憎会、爱别离”的合称。
* Saṅkhārā (复数) → 诸行:本组结论句的关键词。它泛指一切因缘和合、被造作的现象,尤其指构成我们身心的五蕴。对“一切诸行厌离”是对整个缘起的世界和身心现象的彻底出离。
* Nibbindati → 厌离:极易被误解为消极的厌恶和憎恨。它是一个清醒后的转向:看透了事物的无常、苦、无我本质后,不再执着、不再沉迷,是一种智慧的冷静和松脱,而非情绪的排斥。
代表经(本组重点)
1. 草木经 (SN 15.1):用整个阎浮提的草木比喻母亲的母亲们无穷无尽,首次确立本组的核心主题。
2. 泪经 (SN 15.3):用四大海之水与轮回中流下的眼泪作比较,是最具情感冲击力和代表性的经典譬喻之一。
3. 山经 (SN 15.5):用“百年一次以衣拂石山至磨尽”的譬喻解释“劫”的长度,生动描绘轮回时间尺度之不可思议。
4. 弟子经 (SN 15.7):四名寿命百岁的弟子,每天忆念十万劫,劫数都未穷尽,把数字的庞大推到极致。
5. 三十经 (SN 15.13):直接的教化成果展示。三十位比丘听闻“被斩首所流之血多于海水”的比喻后,当下证得无取着的全心解脱。
6. 韦布喇山经 (SN 15.20):以一个补特伽罗在一劫中累积的骨骸如同大山作喻,并结以偈颂,将厌离感与见圣谛、证果的修道次第完整结合。