第二 现观相应
2. Abhisamayasaṃyuttaṃ
1. 指甲尖经
1. Nakhasikhāsuttaṃ
74如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,世尊拈起少许尘土置于指甲尖上,对诸比丘说:“诸比丘,你们怎么看?是我指甲尖上的这点尘土多,还是这大地多?”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā parittaṃ nakhasikhāyaṃ paṃsuṃ āropetvā bhikkhū āmantesi – ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yo vāyaṃ mayā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito, ayaṃ vā mahāpathavī’’ti?
“世尊,大地为多。世尊安在指甲尖上的那点尘土,实在微少。与大地相比,世尊指甲尖上的那点尘土,不及它的百分之一、千分之一、十万分之一。”
“正是如此,诸比丘。对于一位具见、已现观的圣弟子,他完全耗尽、彻底灭除的苦,那才是多的;残存的苦,微乎其微。比起先前已完全耗尽、彻底灭除的苦蕴,这最多七返的苦,不及它的百分之一、千分之一、十万分之一。诸比丘,如此即是法的现观之大利益;如此即是获得法眼之大利益。”
第一经。
‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ mahāpathavī. Appamattako bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito. Neva satimaṃ kalaṃ upeti na sahassimaṃ kalaṃ upeti na satasahassimaṃ kalaṃ upeti mahāpathaviṃ upanidhāya bhagavatā paritto nakhasikhāyaṃ paṃsu āropito’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ; appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Neva satimaṃ kalaṃ upeti na sahassimaṃ kalaṃ upeti na satasahassimaṃ kalaṃ upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuṃparamatā. Evaṃ mahatthiyo kho, bhikkhave, dhammābhisamayo; evaṃ mahatthiyo dhammacakkhupaṭilābho’’ti. Paṭhamaṃ.
《莲池经》
2. Pokkharaṇīsuttaṃ
75一时,世尊在舍卫城……(中略)“诸比丘,譬如有一个莲池,长五十由旬,宽五十由旬,深五十由旬,水满其中,齐于池岸,乌鸦也可饮到。有人用吉祥草尖沾取少许水。诸比丘,你们怎么看?是吉祥草尖沾起的水多,还是莲池中的水多?”
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, pokkharaṇī paññāsayojanāni āyāmena paññāsayojanāni vitthārena paññāsayojanāni ubbedhena, puṇṇā udakassa samatittikā kākapeyyā. Tato puriso kusaggena udakaṃ uddhareyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave , katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yaṃ vā kusaggena udakaṃ ubbhataṃ yaṃ vā pokkharaṇiyā udaka’’nti?
“世尊,这莲池中的水才可称多。那草尖所沾起的水,微不足道。与莲池之水相比,草尖所沾起的水,不及百分之一,不及千分之一,不及十万分之一。” “正是这样,诸比丘。对于一位具见、已现观的圣弟子来说,那已彻底耗尽、完全灭除的苦,才是广大的;残余的苦,极为微少。相较于先前已彻底耗尽、完全灭除的大苦蕴,这最多仅剩七生的苦,不及百分之一,不及千分之一,不及十万分之一。诸比丘,法的现观竟有如此大的利益;法眼的获得,竟有如此大的利益。” 第二经。
‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ pokkharaṇiyā udakaṃ. Appamattakaṃ kusaggena udakaṃ ubbhataṃ. Neva satimaṃ kalaṃ upeti na sahassimaṃ kalaṃ upeti na satasahassimaṃ kalaṃ upeti pokkharaṇiyā udakaṃ upanidhāya kusaggena udakaṃ ubbhata’’nti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ; appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Neva satimaṃ kalaṃ upeti na sahassimaṃ kalaṃ upeti na satasahassimaṃ kalaṃ upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ upanidhāya, yadidaṃ sattakkhattuṃparamatā. Evaṃ mahatthiyo kho, bhikkhave, dhammābhisamayo; evaṃ mahatthiyo dhammacakkhupaṭilābho’’ti. Dutiyaṃ.
第三 合流之水经
3. Sambhejjaudakasuttaṃ
76于舍卫城……(中略)“诸比丘,譬如诸大河汇流之处,即恒河、耶牟那河、阿致罗筏底河、萨罗浮河、摩醯河,有人从中取两三滴水。诸比丘,你们如何思惟?是所取的这两三滴水多,还是汇流之水多?”
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘seyyathāpi , bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samenti, seyyathidaṃ – gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī, tato puriso dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yāni vā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni yaṃ vā sambhejjaudaka’’nti?
“世尊,汇流之水是多的,而所取的两三滴水则极其微少。与汇流之水相较,这两三滴水算不上百分之一,也算不上千分之一,更算不上十万分之一。” “正是如此,诸比丘。……(中略)……得法眼。” 第三经。
‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ yadidaṃ sambhejjaudakaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Neva satimaṃ kalaṃ upenti na sahassimaṃ kalaṃ upenti na satasahassimaṃ kalaṃ upenti sambhejjaudakaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave…pe… dhammacakkhupaṭilābho’’ti. Tatiyaṃ.
4. 第二汇合水经
4. Dutiyasambhejjaudakasuttaṃ
77在舍卫城……“诸比丘,譬如这些大河——恒河、耶牟那河、阿致罗筏底河、萨罗浮河和摩醯河——汇流、会合之处,水若全部耗尽、消失,仅剩两三滴水。诸比丘,你们认为,哪一边更多?是那汇合之水已经耗尽、消失的部分,还是残留的两三滴水?”
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, yatthimā mahānadiyo saṃsandanti samenti, seyyathidaṃ – gaṅgā yamunā aciravatī sarabhū mahī, taṃ udakaṃ parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yaṃ vā sambhejjaudakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ yāni vā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī’’ti?
“尊者,正是那汇合之水已经耗尽、消失的部分较多;而残留的两三滴水微乎其微。残留的两三滴水,与已经耗尽、消失的汇合之水相比,尚不及百分之一,不及千分之一,不及十万分之一。”“诸比丘,正是如此……得法眼。”第四。
‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ sambhejjaudakaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Neva satimaṃ kalaṃ upenti na sahassimaṃ kalaṃ upenti na satasahassimaṃ kalaṃ upenti sambhejjaudakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave…pe… dhammacakkhupaṭilābho’’ti. Catutthaṃ.
5. 地经
5. Pathavīsuttaṃ
78于舍卫城……“诸比丘,譬如有人将七粒枣核大小的土球放置在大地上。诸比丘,你们认为如何?是这七粒枣核大小的土球多,还是这大地多?”
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘seyyathāpi , bhikkhave, puriso mahāpathaviyā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā ayaṃ vā mahāpathavī’’ti?
“尊者,正是这大地为多;那放下的七粒枣核大小的土球极微。与大地相比,这七粒土球不及其百分之一,不及其千分之一,不及其十万分之一。”“诸比丘,正是如此,……得法眼。”第五。
‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ mahāpathavī; appamattikā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā. Neva satimaṃ kalaṃ upenti na sahassimaṃ kalaṃ upenti na satasahassimaṃ kalaṃ upenti mahāpathaviṃ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā upanikkhittā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave…pe… dhammacakkhupaṭilābho’’ti. Pañcamaṃ.
6. 第二地经
6. Dutiyapathavīsuttaṃ
79在舍卫城。“诸比丘,譬如大地磨损殆尽,只留下七粒枣核大小的土球。诸比丘,你们认为哪一方更多:是大地已磨损殆尽的部分,还是那残存的七粒枣核大小的土球?”
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, mahāpathavī parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, ṭhapetvā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yaṃ vā mahāpathaviyā parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ yā vā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā’’ti?
“尊者,大地已磨损殆尽的部分确实更多;那残留的七粒枣核大小的土球微不足道。这残留的七粒土球,比起大地已磨损殆尽的部分,不及其百分之一,不及其千分之一,不及其十万分之一。”“诸比丘,正是如此,……即得法眼。”第六。
‘‘Etadeva bhante, bahutaraṃ, mahāpathaviyā, yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ; appamattikā satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā. Neva satimaṃ kalaṃ upenti na sahassimaṃ kalaṃ upenti na satasahassimaṃ kalaṃ upenti mahāpathaviyā parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ upanidhāya satta kolaṭṭhimattiyo guḷikā avasiṭṭhā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave…pe… dhammacakkhupaṭilābho’’ti. Chaṭṭhaṃ.
海经第七
7. Samuddasuttaṃ
80一时,世尊住舍卫城。……“诸比丘,譬如有人从大海中取出两三滴水。诸比丘,你们怎么想?是取出的那两三滴水多,还是大海中的水多?”
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, puriso mahāsamuddato dve vā tīṇi vā udakaphusitāni uddhareyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave , katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yāni vā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni yaṃ vā mahāsamudde udaka’’nti?
“世尊,大海中的水确实更多;取出的那两三滴水微不足道。与大海中的水相比,这取出的两三滴水,不及其百分之一、千分之一、十万分之一。”“同样地,诸比丘……证得法眼者,亦复如是。第七经。”
‘‘Etadeva , bhante, bahutaraṃ, yadidaṃ mahāsamudde udakaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatāni. Neva satimaṃ kalaṃ upenti na sahassimaṃ kalaṃ upenti na satasahassimaṃ kalaṃ upenti mahāsamudde udakaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni ubbhatānī’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave…pe… dhammacakkhupaṭilābho’’ti. Sattamaṃ.
第二海经
8. Dutiyasamuddasuttaṃ
81在舍卫城……“比丘们,譬如大海水枯竭、耗尽,仅剩下两三滴水。比丘们,你们认为哪一样更多?是大海中已枯竭、耗尽的水更多,还是那残余的两三滴水更多?”
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, ṭhapetvā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yaṃ vā mahāsamudde udakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādinnaṃ yāni vā dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī’’ti?
“世尊,那已枯竭、耗尽的大海水,确然更多。所余的那两三滴水,微乎其微。与那枯竭、耗尽的大海水相比,此残余的两三滴水,不及百分之一,不及千分之一,亦不及十万分之一。”“同样地,比丘们……得法眼亦复如是。”第八经。
‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ mahāsamudde udakaṃ, yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ; appamattakāni dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhāni. Neva satimaṃ kalaṃ upenti na sahassimaṃ kalaṃ upenti na satasahassimaṃ kalaṃ upenti mahāsamudde udakaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ upanidhāya dve vā tīṇi vā udakaphusitāni avasiṭṭhānī’’ti. ‘‘Evameva kho bhikkhave…pe… dhammacakkhupaṭilābho’’ti. Aṭṭhamaṃ.
第九 山经
9. Pabbatasuttaṃ
82在舍卫城。……诸比丘,譬如有人将七粒芥子大小的石砾放在雪山王之上。诸比丘,你们认为如何?是那七粒芥子大小的石砾多,还是雪山王多?
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, puriso himavato pabbatarājassa satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yā vā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā yo vā himavā pabbatarājā’’ti?
「尊者,雪山王无疑是更多的;那七粒芥子大小的石砾则极为微少。与雪山王相比,那七粒芥子大小的石砾不及其百分之一,不及其千分之一,不及其十万分之一。」「同样地,诸比丘,……法眼的获得。」第九
‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ yadidaṃ himavā pabbatarājā; appamattikā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Neva satimaṃ kalaṃ upenti na sahassimaṃ kalaṃ upenti na satasahassimaṃ kalaṃ upenti himavantaṃ pabbatarājānaṃ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā’’ti. ‘‘Evameva kho…pe… dhammacakkhupaṭilābho’’ti. Navamaṃ.
10. 第二山经
10. Dutiyapabbatasuttaṃ
83住于舍卫城……“诸比丘,譬如喜马拉雅山王,除了七粒芥子大小的石砾之外,已完全损耗殆尽、彻底灭尽。诸比丘,你们认为如何?是喜马拉雅山王已耗尽、已灭尽的那部分较多,还是所剩的七粒芥子大小的石砾较多?”
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, himavā pabbatarājā parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, ṭhapetvā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yaṃ vā himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ yā vā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā’’ti?
“尊者,是喜马拉雅山王已耗尽、已灭尽的那部分较多;所剩的七粒芥子大小的石砾微不足道。与喜马拉雅山王已耗尽、已灭尽的那部分相比,这七粒芥子大小的石砾,连百分之一也比不上,千分之一也比不上,十万分之一也比不上。”
‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ himavato pabbatarājassa yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ; appamattikā satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā. Neva satimaṃ kalaṃ upenti na sahassimaṃ kalaṃ upenti na satasahassimaṃ kalaṃ upenti himavato pabbatarājassa parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ upanidhāya satta sāsapamattiyo pāsāṇasakkharā avasiṭṭhā’’ti.
“同样地,诸比丘,对于具见的圣弟子、已现观的补特伽罗,已耗尽、已灭尽的苦是更多的,残余的极少。与先前已耗尽、已灭尽的苦蕴相比,那最多七生的残余,连百分之一也比不上,连千分之一也比不上,连十万分之一也比不上。诸比丘,法的现观有如此大的利益,法眼的获得有如此大的利益。第十。”
‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṃ dukkhaṃ yadidaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ; appamattakaṃ avasiṭṭhaṃ. Neva satimaṃ kalaṃ upeti na sahassimaṃ kalaṃ upeti na satasahassimaṃ kalaṃ upeti purimaṃ dukkhakkhandhaṃ parikkhīṇaṃ pariyādiṇṇaṃ upanidhāya yadidaṃ sattakkhattuṃparamatā. Evaṃ mahatthiyo kho, bhikkhave, dhammābhisamayo, evaṃ mahatthiyo dhammacakkhupaṭilābho’’ti. Dasamaṃ.
第三山经
11. Tatiyapabbatasuttaṃ
84住在舍卫城……“诸比丘,譬如有人将七粒绿豆大小的石砾放在须弥山王上。诸比丘,你们认为如何,是那七粒绿豆大小的石砾多,还是须弥山王多?”
Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘seyyathāpi , bhikkhave, puriso sinerussa pabbatarājassa satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho bahutaraṃ, yā vā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā yo vā sineru pabbatarājā’’ti?
“尊者,那须弥山王本身,才是更多的;放下的七颗绿豆大小的碎石,仅有少许。与须弥山王相比,这七颗绿豆大小的碎石尚不及它的百分之ー,不及千分之一,不及十万分之一。”“同样地,比丘们,与那位具见圣弟子的成就相比,外道出家人、婆罗门、游方僧的成就尚不及此百分之一,不及千分之一,不及十万分之一。比丘们,具见的圣弟子便有如此广大的成就,如此广大的殊胜智慧。”第十一经。
‘‘Etadeva, bhante, bahutaraṃ yadidaṃ sineru pabbatarājā; appamattikā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā. Neva satimaṃ kalaṃ upenti na sahassimaṃ kalaṃ upenti na satasahassimaṃ kalaṃ upenti sineruṃ pabbatarājānaṃ upanidhāya satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa adhigamaṃ upanidhāya aññatitthiyasamaṇabrāhmaṇaparibbājakānaṃ adhigamo neva satimaṃ kalaṃ upeti na sahassimaṃ kalaṃ upeti na satasahassimaṃ kalaṃ upeti. Evaṃ mahādhigamo, bhikkhave, diṭṭhisampanno puggalo, evaṃ mahābhiñño’’ti. Ekādasamaṃ.
《指甲尖经》、《莲池经》,以及两篇《合流水经》;
两篇《地经》、两篇《海经》,以及三篇《山喻经》。
Nakhasikhā pokkharaṇī, sambhejjaudake ca dve; Dve pathavī dve samuddā, tayo ca pabbatūpamāti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这组在讲什么
这组以一系列夸张且易于想象的对比(指甲尖尘 vs 大地、草尖水 vs 莲池、两三滴 vs 江河合流等),用同一个核心教法贯穿:初果圣者通过“现观”所彻底灭除的苦,是远超想象的绝大多数;剩余的苦(最多还受七次生的轮回苦)与之相比,渺小到微不足道。最后一经更将此“证得之巨”延伸对比于外道。
出场人物 / 对告众
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者 |
| bhikkhū | 诸比丘 | 对告众 / 主要听众 |
| ariyasāvako diṭṭhisampanno puggalo abhisamayo | 具见的圣弟子、已现观的补特伽罗 | 经文讨论的主体对象 |
核心法义(白话+重点)
这组经的中心是在讲“法眼打开、初证圣果”所带来的解脱比例——不是量变,是维度碾压。圣弟子因彻底现观四圣谛,所断尽的“过去的苦蕴”就像大地、大海、雪山一样浩大无穷;而剩下最多七辈子里要受的苦,只是几粒尘、几滴水那么少。
>
>
最后一经(须弥山喻)进一步说明:获得此“现观”的圣弟子,其证得的智慧与境界,相较其他一切外道沙门的证得,同样是大山与豆粒之别。
关键术语锚
| Pali | 中文(经文用名) | 为什么容易出错 |
|---|
| **abhisamaya** | 现观 | 不是普通的“理解”或“悟”,是初刹那亲证四圣谛的根本智,相当于“得法眼”那一刻的直观穿透。 |
| **diṭṭhisampanna** | 具见 | 指已经获得了出世间的正见(初果以上),不是一般世俗的“有见识”。见在此已深入骨髓。 |
| **dukkha** | 苦 | 这里特指贯穿轮回的“苦蕴”(五取蕴之苦的总量),而不只是当下身心的难受。若只理解成“痛苦”,就错失了这组经的壮观比较。 |
| **sattakkhattupa- rama** | 最多七次 | 专指初果“入流”的极限轮回数,是果位的硬性保证,不是泛指少几次。 |
| **paṭhamaṃ** … **dutiyaṃ** … | 第一、第二… | 在本组多部经的末尾直接用作”第几经”,容易误当成经文内容的名词术语。 |
代表经(本组重点)
1. 《指甲尖经》(SN 13.1)——开启本组的“元喻”,尘与地的对比是该系列所有比喻的原型。
2. 《莲池经》(SN 13.2)——从固体(尘土)转到液体(池水),固定了“取出微量”与“本体巨量”的对比结构。
3. 《合流水经》(SN 13.3)与《第二汇合水经》(SN 13.4)——双经连续翻转同一意象:“取出微量”与“灭尽后剩余微量”,从正反两面强化。
4. 《第二山经》(SN 13.10)——用“喜马拉雅山灭尽只剩七粒芥子”的比喻收束,给出本组最核心的完整公式:“已灭尽的苦”是山、“剩余的苦”是芥子。
5. 《第三山经》(SN 13.11)——从“自身苦的量变”转向“与外道证得的质变之别”,用须弥山喻为本组画上惊叹号。