462如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,学童须婆·兜迭亚之子因事暂居舍卫城一位居士的家中。于是,学童须婆·兜迭亚之子对他所寄居的那位居士说:“居士,我曾听闻:‘舍卫城不乏阿拉汉。’今日我们应去拜访哪位沙门或婆罗门呢?”“尊者,彼世尊正住在舍卫城的祇树给孤独园。尊者,您可前去拜见彼世尊。”于是,学童须婆·兜迭亚之子应允了那位居士,前往世尊之处。到了之后,他与世尊互相问候致意,交谈过亲切友善的话语后,便退坐一面。坐定后,学童须婆·兜迭亚之子对世尊这样说:“乔达摩大师,婆罗门们说:‘在家人是能成就正道善法的人,出家人则不是能成就正道善法的人。’对此,乔达摩大师您怎么说?”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena subho māṇavo todeyyaputto sāvatthiyaṃ paṭivasati aññatarassa gahapatissa nivesane kenacideva karaṇīyena. Atha kho subho māṇavo todeyyaputto yassa gahapatissa nivesane paṭivasati taṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘sutaṃ metaṃ, gahapati – ‘avivittā sāvatthī arahantehī’ti. Kaṃ nu khvajja samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā payirupāseyyāmā’’ti? ‘‘Ayaṃ, bhante, bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Taṃ, bhante, bhagavantaṃ payirupāsassū’’ti. Atha kho subho māṇavo todeyyaputto tassa gahapatissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘brāhmaṇā, bho gotama, evamāhaṃsu – ‘gahaṭṭho ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ, na pabbajito ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusala’nti. Idha bhavaṃ gotamo kimāhā’’ti?
463“学童,对此,我是分别论者,不作片面之论。学童,我不称赞在家者或出家者行于邪道。学童,若是在家者或出家者行于邪道,由于邪行的缘故,他便不能成就正道善法。学童,我称赞在家者或出家者行于正道。学童,若是在家者或出家者行于正道,由于正行的缘故,他便能成就正道善法。”
‘‘Vibhajjavādo kho ahamettha, māṇava; nāhamettha ekaṃsavādo. Gihissa vāhaṃ, māṇava, pabbajitassa vā micchāpaṭipattiṃ na vaṇṇemi. Gihī vā hi , māṇava, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu na ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. Gihissa vāhaṃ, māṇava, pabbajitassa vā sammāpaṭipattiṃ vaṇṇemi. Gihī vā hi, māṇava, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusala’’nti.
“乔达摩大师,婆罗门们这样说:‘居家这一业处,规模宏大、事务繁多、牵涉广泛、营为重大,故果报亦大;而出家这一业处,规模微小、事务稀简、牵涉不广、营为轻省,故果报亦小。’对此,乔达摩大师您如何说?”
‘‘Brāhmaṇā, bho gotama, evamāhaṃsu – ‘mahaṭṭhamidaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ gharāvāsakammaṭṭhānaṃ mahapphalaṃ hoti; appaṭṭhamidaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ pabbajjā kammaṭṭhānaṃ appaphalaṃ hotī’ti. Idha bhavaṃ gotamo kimāhā’’ti.
“学童,在这一点上,我同样是一位分别论说者,而不是单执一端的论说者。学童,有一种业处,规模宏大,事务繁多,牵涉甚广,劳力重重,若运作失败,其果报较小;学童,也有一种业处,规模宏大,事务繁多,牵涉甚广,劳力重重,若运作成功,其果报极大。学童,有一种业处,规模较小,事务不多,牵涉不广,劳力轻微,若运作失败,其果报较小;学童,也有一种业处,规模较小,事务不多,牵涉不广,劳力轻微,若运作成功,其果报极大。学童,何种业处规模宏大、事务繁多、牵涉甚广、劳力重重,若运作失败则果报较小呢?学童,耕作这种业处,便是规模宏大、事务繁多、牵涉甚广、劳力重重,若运作失败则果报较小的。学童,何种业处规模宏大、事务繁多、牵涉甚广、劳力重重,若运作成功则果报极大呢?学童,正是耕作这种业处,规模宏大、事务繁多、牵涉甚广、劳力重重,若运作成功则果报极大。学童,何种业处规模较小、事务不多、牵涉不广、劳力轻微,若运作失败则果报较小呢?学童,经商这种业处,便是规模较小、事务不多、牵涉不广、劳力轻微,若运作失败则果报较小的。学童,何种业处规模较小、事务不多、牵涉不广、劳力轻微,若运作成功则果报极大呢?学童,正是经商这种业处,规模较小、事务不多、牵涉不广、劳力轻微,若运作成功则果报极大。”
‘‘Etthāpi kho ahaṃ, māṇava, vibhajjavādo; nāhamettha ekaṃsavādo. Atthi, māṇava, kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti; atthi, māṇava, kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti; atthi, māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti; atthi, māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti. Katamañca, māṇava , kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti? Kasi kho, māṇava, kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. Katamañca, māṇava, kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti? Kasiyeva kho, māṇava, kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti. Katamañca, māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti? Vaṇijjā kho, māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. Katamañca māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti? Vaṇijjāyeva kho, māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti.
464“学童,譬如农耕这一业处:规模宏大,事务繁多,牵涉广阔,需大加操办;若经营不善,果报微薄。居家业处亦复如是:规模宏大,事务繁多,牵涉广阔,需大加操办;若经营不善,果报微薄。学童,譬如农耕这一业处:规模宏大,事务繁多,牵涉广阔,需大加操办;若经营得宜,则果报丰厚。居家业处亦复如是:规模宏大,事务繁多,牵涉广阔,需大加操办;若经营得宜,则果报丰厚。学童,譬如商业这一业处:规模不大,事务不多,牵涉不广,无需大加操办;若经营不善,果报微薄。出家业处亦复如是:规模不大,事务不多,牵涉不广,无需大加操办;若经营不善,果报微薄。学童,譬如商业这一业处:规模不大,事务不多,牵涉不广,无需大加操办;若经营得宜,则果报丰厚。出家业处亦复如是:规模不大,事务不多,牵涉不广,无需大加操办;若经营得宜,则果报丰厚。”
‘‘Seyyathāpi, māṇava, kasi kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti; evameva kho, māṇava, gharāvāsakammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. Seyyathāpi, māṇava, kasiyeva kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti; evameva kho, māṇava, gharāvāsakammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti. Seyyathāpi, māṇava, vaṇijjā kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti; evameva kho, māṇava, pabbajjā kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. Seyyathāpi, māṇava, vaṇijjāyeva kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti; evameva kho , māṇava, pabbajjā kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hotī’’ti.
“乔达摩尊者,婆罗门们安立了五种法,用以修习福德、成就善法。” “学童,如果那些婆罗门安立了五种法,用以修习福德、成就善法——若你不嫌麻烦的话——可否请你就在此大众中说一说这五种法?” “乔达摩尊者,有您这样的尊者安坐于此,或有与您相当的人在场,我来说自无妨。” “那么,学童,请说吧。” “乔达摩尊者,婆罗门们所安立的第一种法,用以修习福德、成就善法,是:真实。乔达摩尊者,婆罗门们所安立的第二种法,用以修习福德、成就善法,是:苦行。乔达摩尊者,婆罗门们所安立的第三种法,用以修习福德、成就善法,是:梵行。乔达摩尊者,婆罗门们所安立的第四种法,用以修习福德、成就善法,是:诵习。乔达摩尊者,婆罗门们所安立的第五种法,用以修习福德、成就善法,是:布施。乔达摩尊者,婆罗门们便是安立了这五种法,用以修习福德、成就善法。对此,乔达摩尊者您作何说?”
‘‘Brāhmaṇā , bho gotama, pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāyā’’ti. ‘‘Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya – sace te agaru – sādhu te pañca dhamme imasmiṃ parisati bhāsassū’’ti. ‘‘Na kho me, bho gotama, garu yatthassu bhavanto vā nisinno bhavantarūpo vā’’ti . ‘‘Tena hi, māṇava, bhāsassū’’ti. ‘‘Saccaṃ kho, bho gotama, brāhmaṇā paṭhamaṃ dhammaṃ paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya. Tapaṃ kho, bho gotama, brāhmaṇā dutiyaṃ dhammaṃ paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya. Brahmacariyaṃ kho, bho gotama, brāhmaṇā tatiyaṃ dhammaṃ paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya. Ajjhenaṃ kho, bho gotama, brāhmaṇā catutthaṃ dhammaṃ paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya. Cāgaṃ kho, bho gotama, brāhmaṇā pañcamaṃ dhammaṃ paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāya. Brāhmaṇā, bho gotama, ime pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya, kusalassa ārādhanāyāti. Idha bhavaṃ gotamo kimāhā’’ti?
465“那么,学童,可曾有任何一位婆罗门这样说:‘我亲自以胜智证悟了这五种法之后,宣说它们的果报’?”“没有,乔达摩尊者。”“那么,学童,可曾有任何一位婆罗门的老师,或老师的老师,乃至回溯七代的师辈这样说:‘我亲自以胜智证悟了这五种法之后,宣说它们的果报’?”“没有,乔达摩尊者。”“那么,学童,那些婆罗门的古代仙人——他们是咒语的创作者、咒语的传播者,如今的婆罗门们只是依循着吟诵、跟着念诵,复述他们所说、复读他们所授的那些古老咒语——也就是阿咤伽、婆摩伽、婆摩提婆、毗沙密多、夜摩陀耆、鸯耆罗、婆罗堕阇、婆悉咤、迦叶、婆咎,他们也这样说吗:‘我们亲自以胜智证悟了这五种法之后,宣说它们的果报’?”“没有,乔达摩尊者。”
‘‘Kiṃ pana, māṇava, atthi koci brāhmaṇānaṃ ekabrāhmaṇopi yo evamāha – ‘ahaṃ imesaṃ pañcannaṃ dhammānaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā vipākaṃ pavedemī’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. ‘‘Kiṃ pana, māṇava, atthi koci brāhmaṇānaṃ ekācariyopi ekācariyapācariyopi yāva sattamā ācariyamahayugāpi yo evamāha – ‘ahaṃ imesaṃ pañcannaṃ dhammānaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā vipākaṃ pavedemī’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. ‘‘Kiṃ pana, māṇava, yepi te brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathidaṃ – aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi evamāhaṃsu – ‘mayaṃ imesaṃ pañcannaṃ dhammānaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā vipākaṃ pavedemā’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
“如此看来,学童,确实没有任何一位婆罗门这样说:‘我亲自以胜智证悟了这五种法之后,宣说它们的果报’;没有任何一位婆罗门的老师,也没有任何一位老师的老师,乃至回溯七代的师辈这样说:‘我亲自以胜智证悟了这五种法之后,宣说它们的果报’;那些婆罗门的古代仙人——他们是咒语的创作者、咒语的传播者,如今的婆罗门们只是依循着吟诵、跟着念诵,复述他们所说、复读他们所授的那些古老咒语——也就是阿咤伽、婆摩伽、婆摩提婆、毗沙密多、夜摩陀耆、鸯耆罗、婆罗堕阇、婆悉咤、迦叶、婆咎——他们也都不这样说:‘我们亲自以胜智证悟了这五种法之后,宣说它们的果报’。”
‘‘Iti kira, māṇava, natthi koci brāhmaṇānaṃ ekabrāhmaṇopi yo evamāha – ‘ahaṃ imesaṃ pañcannaṃ dhammānaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā vipākaṃ pavedemī’ti; natthi koci brāhmaṇānaṃ ekācariyopi ekācariyapācariyopi yāva sattamā ācariyamahayugāpi yo evamāha – ‘ahaṃ imesaṃ pañcannaṃ dhammānaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā vipākaṃ pavedemī’ti; yepi te brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro, yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ, tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti, seyyathidaṃ – aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu. Tepi na evamāhaṃsu – ‘mayaṃ imesaṃ pañcannaṃ dhammānaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā vipākaṃ pavedemā’ti.
“学童,正如一列盲人,前后彼此相牵,前面那个看不见,中间那个也看不见,后面那个也看不见;同样的,学童,依我看,婆罗门们所说的话,恰如这盲人的队列一般——前面那个看不见,中间那个也看不见,后面那个也看不见。”
‘‘Seyyathāpi, māṇava, andhaveṇi paramparāsaṃsattā purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati; evameva kho, māṇava, andhaveṇūpamaṃ maññe brāhmaṇānaṃ bhāsitaṃ sampajjati – purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passatī’’ti.
466听了这话,兜迭亚之子须婆学童对世尊说:“乔达摩尊者,我曾听闻:‘沙门乔达摩知晓通往梵天共住之道。’”
Evaṃ vutte, subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sutaṃ metaṃ, bho gotama – ‘samaṇo gotamo brahmānaṃ sahabyatāya maggaṃ jānātī’’’ti.
“那么,学童,那位姓阿波曼若、居于须婆伽林苑的婆罗门波克罗萨帝,能以心遍察一切沙门、婆罗门之心念吗?”“乔达摩尊者,那位姓阿波曼若、居于须婆伽林苑的婆罗门波克罗萨帝,连对自己那名唤作布尼卡的女仆之心,尚且不能以心察知,又怎能遍察一切沙门、婆罗门之心念呢?”
‘‘Kiṃ pana, māṇava, brāhmaṇo pokkharasāti opamañño subhagavaniko sabbesaṃyeva samaṇabrāhmaṇānaṃ cetasā ceto paricca pajānātī’’ti? ‘‘Sakāyapi hi, bho gotama, puṇṇikāya dāsiyā brāhmaṇo pokkharasāti opamañño subhagavaniko cetasā ceto paricca na pajānāti, kuto pana sabbesaṃyeva samaṇabrāhmaṇānaṃ cetasā ceto paricca pajānissatī’’ti?
“学童,譬如有人生来即盲,他看不见黑色与白色的事物,看不见青色的事物,看不见黄色的事物,看不见红色的事物,看不见紫色的事物,看不见平坦与不平坦,看不见星辰的形态,看不见月亮与太阳。他却这样说:‘没有黑色与白色的事物,也没有能看见黑色与白色事物的人;没有青色的事物,也没有能看见青色事物的人;没有黄色的事物,也没有能看见黄色事物的人;没有红色的事物,也没有能看见红色事物的人;没有紫色的事物,也没有能看见紫色事物的人;没有平坦与不平坦,也没有能看见平坦与不平坦的人;没有星辰的形态,也没有能看见星辰形态的人;没有月亮与太阳,也没有能看见月亮与太阳的人。我不知道这些,也看不见这些,因此它们不存在。’学童,他这样说,说得正确吗?”
‘‘Seyyathāpi, māṇava, jaccandho puriso na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṃ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye. So evaṃ vadeyya – ‘natthi kaṇhasukkāni rūpāni, natthi kaṇhasukkānaṃ rūpānaṃ dassāvī; natthi nīlakāni rūpāni, natthi nīlakānaṃ rūpānaṃ dassāvī; natthi pītakāni rūpāni, natthi pītakānaṃ rūpānaṃ dassāvī; natthi lohitakāni rūpāni, natthi lohitakānaṃ rūpānaṃ dassāvī; natthi mañjiṭṭhakāni rūpāni, natthi mañjiṭṭhakānaṃ rūpānaṃ dassāvī; natthi samavisamaṃ, natthi samavisamassa dassāvī; natthi tārakarūpāni, natthi tārakarūpānaṃ dassāvī; natthi candimasūriyā, natthi candimasūriyānaṃ dassāvī. Ahametaṃ na jānāmi, ahametaṃ na passāmi; tasmā taṃ natthī’ti. Sammā nu kho so, māṇava, vadamāno vadeyyā’’ti?
乔达摩尊者,并非如此。确有暗色之形色,亦有能见暗色形色之人;确有蓝色之形色,亦有能见蓝色形色之人;确有黄色之形色,亦有能见黄色形色之人;确有红色之形色,亦有能见红色形色之人;确有深红色之形色,亦有能见深红色形色之人;确有平坦与不平坦,亦有能见平坦与不平坦之人;确有星辰之形色,亦有能见星辰形色之人;确有月亮与太阳,亦有能见月亮与太阳之人。‘我不知此,未见此,故不存在。’乔达摩尊者,作此说者,其言不正确。
‘‘No hidaṃ, bho gotama. Atthi kaṇhasukkāni rūpāni, atthi kaṇhasukkānaṃ rūpānaṃ dassāvī; atthi nīlakāni rūpāni, atthi nīlakānaṃ rūpānaṃ dassāvī; atthi pītakāni rūpāni, atthi pītakānaṃ rūpānaṃ dassāvī; atthi lohitakāni rūpāni, atthi lohitakānaṃ rūpānaṃ dassāvī; atthi mañjiṭṭhakāni rūpāni, atthi mañjiṭṭhakānaṃ rūpānaṃ dassāvī; atthi samavisamaṃ, atthi samavisamassa dassāvī; atthi tārakarūpāni, atthi tārakarūpānaṃ dassāvī ; atthi candimasūriyā, atthi candimasūriyānaṃ dassāvī. ‘Ahametaṃ na jānāmi, ahametaṃ na passāmi; tasmā taṃ natthī’ti; na hi so, bho gotama, sammā vadamāno vadeyyā’’ti.
学童,正是如此,那位姓阿波曼若、住于须婆伽林苑的婆罗门波克罗萨帝,便是盲而无眼之人。说他能了知、得见或亲证超越凡夫的、堪为圣者的智见殊胜境界——此事无有可能。
‘‘Evameva kho, māṇava, brāhmaṇo pokkharasāti opamañño subhagavaniko andho acakkhuko. So vata uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati’’.
467学童,你意如何?那些憍萨罗国的大富豪婆罗门,如强祇婆罗门、答卢卡婆罗门、波克罗萨帝婆罗门、生闻婆罗门,以及你的父亲兜迭亚,他们怎样说更好——是依于共识而说,还是不依共识而说呢?
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māṇava, ye te kosalakā brāhmaṇamahāsālā, seyyathidaṃ – caṅkī brāhmaṇo tārukkho brāhmaṇo pokkharasāti brāhmaṇo jāṇussoṇi brāhmaṇo pitā ca te todeyyo, katamā nesaṃ seyyo , yaṃ vā te sammuccā vācaṃ bhāseyyuṃ yaṃ vā asammuccā’’ti? ‘‘Sammuccā, bho gotama’’.
「对他们来说,哪样更好:是有思虑而说,还是无思虑而说?」
‘‘Katamā nesaṃ seyyo, yaṃ vā te mantā vācaṃ bhāseyyuṃ yaṃ vā amantā’’ti? ‘‘Mantā, bho gotama’’.
“对他们来说,哪样更好:是经省察而说,还是未经省察而说?”
‘‘Katamā nesaṃ seyyo, yaṃ vā te paṭisaṅkhāya vācaṃ bhāseyyuṃ yaṃ vā appaṭisaṅkhāyā’’ti? ‘‘Paṭisaṅkhāya, bho gotama’’.
「对他们来说,哪样更好:是言语与利益相应,还是与利益不相应?」
‘‘Katamā nesaṃ seyyo, yaṃ vā te atthasaṃhitaṃ vācaṃ bhāseyyuṃ yaṃ vā anatthasaṃhita’’nti? ‘‘Atthasaṃhitaṃ, bho gotama’’.
“学童,你意下如何?若实情如此,以阿波曼若为姓、居于须婆伽林苑的婆罗门波克罗萨帝所说的话,是合于众意的,还是不合于众意的呢?“”不合于众意的,乔达摩尊者。“”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māṇava, yadi evaṃ sante, brāhmaṇena pokkharasātinā opamaññena subhagavanikena sammuccā vācā bhāsitā asammuccā’’ti ? ‘‘Asammuccā, bho gotama’’.
“那是明智的言辞,还是不明智的言辞?“”不明智的,乔达摩尊者。“”
‘‘Mantā vācā bhāsitā amantā vā’’ti? ‘‘Amantā, bho gotama’’.
“那是经过省察的言辞,还是未经省察的言辞?“”未经省察的,乔达摩尊者。“”
‘‘Paṭisaṅkhāya vācā bhāsitā appaṭisaṅkhāyā’’ti? ‘‘Appaṭisaṅkhāya, bho gotama’’.
“那是有利益的话,还是无利益的话?”“无利益的,乔达摩尊者。”
‘‘Atthasaṃhitā vācā bhāsitā anatthasaṃhitā’’ti? ‘‘Anatthasaṃhitā, bho gotama’’.
“学童,有五种盖。哪五种呢?欲贪的盖、瞋恚的盖、昏沉睡眠的盖、掉举追悔的盖、疑的盖——学童,这就是五种盖。学童,依阿波曼若为姓、居住于须婆伽林苑的婆罗门波克罗萨帝,正是被这五种盖遮蔽、障覆、笼罩、包裹着。他若想如实了知、见到、亲证那超越常人的法、堪称为圣者的智见殊胜——这是绝无可能的。”
‘‘Pañca kho ime, māṇava, nīvaraṇā. Katame pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṃ, byāpādanīvaraṇaṃ, thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ, vicikicchānīvaraṇaṃ – ime kho, māṇava, pañca nīvaraṇā. Imehi kho māṇava, pañcahi nīvaraṇehi brāhmaṇo pokkharasāti opamañño subhagavaniko āvuto nivuto ophuṭo pariyonaddho. So vata uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
468“学童,有五种欲的功德。哪五种呢?眼所能识知的色,是可意、可爱、可悦、讨人欢喜、与欲相系、能引发染著的;耳所能识知的声……鼻所能识知的香……舌所能识知的味……身所能识知的触,是可意、可爱、可悦、讨人欢喜、与欲相系、能引发染著的——学童,这些就是五种欲的功德。学童,依阿波曼若为姓、居住于须婆伽林苑的婆罗门波克罗萨帝,正是粘着在这五种欲的功德上,沉溺其中,迷醉其中,不见其过患,也没有出离的智慧,就这样享用着它们。他若想如实了知、见到或亲证那超越常人的法、堪称为圣者的智见殊胜——这是绝无可能的。”
‘‘Pañca kho ime, māṇava, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhā viññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā – ime kho, māṇava, pañca kāmaguṇā. Imehi kho, māṇava, pañcahi kāmaguṇehi brāhmaṇo pokkharasāti opamañño subhagavaniko gathito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. So vata uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
“学童,你意如何?是依于草薪为燃料而燃起的火,还是不依草薪为燃料而燃起的火,哪一种火焰更明亮、色泽更美、光明更盛呢?”“乔达摩尊者,倘若能不依草薪为燃料而燃起火,那火焰便会更明亮、色泽更美、光明更盛。”“学童,不依草薪为燃料而能燃起火,这是不可能的,绝无此理,除非凭借神通力。学童,依于草薪为燃料而燃烧的火,正如同我所说的依于五种欲贪而生起的喜。学童,不依草薪为燃料而燃起的火,我便以此譬喻远离诸欲、远离不善法而生起的喜。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māṇava, yaṃ vā tiṇakaṭṭhupādānaṃ paṭicca aggiṃ jāleyya yaṃ vā nissaṭṭhatiṇakaṭṭhupādānaṃ aggiṃ jāleyya, katamo nu khvāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro cā’’ti? ‘‘Sace taṃ, bho gotama, ṭhānaṃ nissaṭṭhatiṇakaṭṭhupādānaṃ aggiṃ jāletuṃ, svāssa aggi accimā ceva vaṇṇavā ca pabhassaro cā’’ti. ‘‘Aṭṭhānaṃ kho etaṃ, māṇava, anavakāso yaṃ nissaṭṭhatiṇakaṭṭhupādānaṃ aggiṃ jāleyya aññatra iddhimatā. Seyyathāpi, māṇava, tiṇakaṭṭhupādānaṃ paṭicca aggi jalati tathūpamāhaṃ, māṇava, imaṃ pītiṃ vadāmi yāyaṃ pīti pañca kāmaguṇe paṭicca. Seyyathāpi, māṇava, nissaṭṭhatiṇakaṭṭhupādāno aggi jalati tathūpamāhaṃ, māṇava , imaṃ pītiṃ vadāmi yāyaṃ pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi.
“那么,学童,什么是离开诸欲、离开不善法的喜悦呢?学童,在此,比丘远离诸欲,远离不善法,有寻有伺,由远离而生起的喜与乐,进入并安住于初禅。学童,这也是一种离开诸欲、离开不善法的喜悦。再者,学童,比丘由寻伺止息,内心清净,心成一境,无寻无伺,由定而生起的喜与乐,进入并安住于第二禅。学童,这也是一种离开诸欲、离开不善法的喜悦。”
‘‘Katamā ca, māṇava, pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi? Idha, māṇava, bhikkhu vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, māṇava, pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi. Puna caparaṃ, māṇava, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, māṇava, pīti aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi.
469“学童,那些婆罗门安立了五法,作为培植福德、成就善行的途径。在这当中,他们认为哪一法对于培福修善果报最大呢?”“乔达摩尊者,那些婆罗门安立了五法,作为培植福德、成就善行的途径。在这些法中,他们将‘布施’视为培福修善果报最大的一法。”
‘‘Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, katamettha brāhmaṇā dhammaṃ mahapphalataraṃ paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāyā’’ti? ‘‘Yeme, bho gotama, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cāgamettha brāhmaṇā dhammaṃ mahapphalataraṃ paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāyā’’ti.
“学童,你怎么看?假设有位婆罗门正要举办一场大祭祀。这时,两位婆罗门来了,心里想着:‘我们去参加那位某某婆罗门的大祭祀吧。’其中一位婆罗门这样想:‘啊,但愿在施食堂中,我能独自得到第一座、第一水、第一食,而不是另一位婆罗门得到。’学童,这是很有可能的:另一位婆罗门在施食堂中得到了第一座、第一水、第一食,而这位婆罗门却没有得到。于是他生气、不满地想:‘另一位婆罗门得到了第一座、第一水、第一食,我却没有得到。’那么,学童,婆罗门们对此会怎么说?这又有什么果报?”“乔达摩尊者,婆罗门们并不是这样布施的:‘让这个人生气、不满吧。’相反,婆罗门们是出于悲悯而布施。”“学童,如此说来,这悲悯就成了婆罗门们培植福德的第六个基础了吗?”“是的,乔达摩尊者,这悲悯就成了婆罗门们培植福德的第六个基础。”
‘‘Taṃ ki maññasi, māṇava, idha aññatarassa brāhmaṇassa mahāyañño paccupaṭṭhito assa. Atha dve brāhmaṇā āgaccheyyuṃ – ‘itthannāmassa brāhmaṇassa mahāyaññaṃ anubhavissāmā’ti. Tatrekassa brāhmaṇassa evamassa – ‘aho vata! Ahameva labheyyaṃ bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ, na añño brāhmaṇo labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍa’nti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, māṇava , vijjati yaṃ añño brāhmaṇo labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ, na so brāhmaṇo labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ. ‘Añño brāhmaṇo labhati bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ, nāhaṃ labhāmi bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍa’nti – iti so kupito hoti anattamano. Imassa pana, māṇava, brāhmaṇā kiṃ vipākaṃ paññapentī’’ti? ‘‘Na khvettha, bho gotama, brāhmaṇā evaṃ dānaṃ denti – ‘iminā paro kupito hotu anattamano’ti. Atha khvettha brāhmaṇā anukampājātikaṃyeva dānaṃ dentī’’ti. ‘‘Evaṃ sante, kho, māṇava, brāhmaṇānaṃ idaṃ chaṭṭhaṃ puññakiriyavatthu hoti – yadidaṃ anukampājātika’’nti. ‘‘Evaṃ sante, bho gotama, brāhmaṇānaṃ idaṃ chaṭṭhaṃ puññakiriyavatthu hoti – yadidaṃ anukampājātika’’nti.
“学童,那些婆罗门安立五法,作为积福之行、成办善法之道,你常见这五法在何处——是在家众中,还是出家众中?”“乔达摩尊者,那些婆罗门安立五法,作为积福之行、成办善法之道,我见这五法多见于出家众中,在家众中则不多见。乔达摩尊者,在家众事务繁重、事务众多、责任重大、筹备繁多,不能恒常相续为说真实语者;而乔达摩尊者,出家众事务清闲、事务稀少、责任轻微、筹备简单,能恒常相续为说真实语者。乔达摩尊者,在家众事务繁重、事务众多、责任重大、筹备繁多,不能恒常相续为苦行者,不能恒常相续为梵行者,不能恒常相续为多闻诵习者,不能恒常相续为乐善好施者;而出家众事务清闲、事务稀少、责任轻微、筹备简单,能恒常相续为苦行者,能恒常相续为梵行者,能恒常相续为多闻诵习者,能恒常相续为乐善好施者。是故,乔达摩尊者,那些婆罗门安立五法,作为积福之行、成办善法之道,我见这五法多见于出家众中,在家众中则不多见。”
‘‘Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, ime tvaṃ pañca dhamme kattha bahulaṃ samanupassasi – gahaṭṭhesu vā pabbajitesu vā’’ti? ‘‘Yeme, bho gotama, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, imāhaṃ pañca dhamme pabbajitesu bahulaṃ samanupassāmi appaṃ gahaṭṭhesu. Gahaṭṭho hi, bho gotama, mahaṭṭho mahākicco mahādhikaraṇo mahāsamārambho, na satataṃ samitaṃ saccavādī hoti; pabbajito kho pana, bho gotama, appaṭṭho appakicco appādhikaraṇo appasamārambho, satataṃ samitaṃ saccavādī hoti. Gahaṭṭho hi, bho gotama, mahaṭṭho mahākicco mahādhikaraṇo mahāsamārambho na satataṃ samitaṃ tapassī hoti… brahmacārī hoti… sajjhāyabahulo hoti… cāgabahulo hoti; pabbajito kho pana, bho gotama, appaṭṭho appakicco appādhikaraṇo appasamārambho satataṃ samitaṃ tapassī hoti… brahmacārī hoti… sajjhāyabahulo hoti… cāgabahulo hoti. Yeme, bho gotama, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, imāhaṃ pañca dhamme pabbajitesu bahulaṃ samanupassāmi appaṃ gahaṭṭhesū’’ti.
“学童,婆罗门们所施设的这五种培植福德、成就善法之法,我称它们为心的资粮——用来修习那颗无怨、无害的心。学童,这里一位比丘是真实语者,他如理作意:‘我是真实语者’,便获得义悦、获得法悦、获得与法相应的欢喜。这种与善相应的欢喜,我称它为心的资粮,用以修习那颗无怨、无害的心。同样地,一位比丘是修苦行者……是梵行者……是多闻诵习者……是乐善好施者,他如理作意:‘我是乐善好施者’,便获得义悦、获得法悦、获得与法相应的欢喜。这种与善相应的欢喜,我称它为心的资粮,用以修习那颗无怨、无害的心。因此,学童,婆罗门们施设为培福之处、成就善法之道的这五法,我称之为心的资粮——即用来培育那颗无怨、无害的心。”
‘‘Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya cittassāhaṃ ete parikkhāre vadāmi – yadidaṃ cittaṃ averaṃ abyābajjhaṃ tassa bhāvanāya. Idha, māṇava, bhikkhu saccavādī hoti. So ‘saccavādīmhī’ti labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Yaṃ taṃ kusalūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ, cittassāhaṃ etaṃ parikkhāraṃ vadāmi – yadidaṃ cittaṃ averaṃ abyābajjhaṃ tassa bhāvanāya. Idha, māṇava, bhikkhu tapassī hoti…pe… brahmacārī hoti…pe… sajjhāyabahulo hoti…pe… cāgabahulo hoti. So ‘cāgabahulomhī’ti labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Yaṃ taṃ kusalūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ, cittassāhaṃ etaṃ parikkhāraṃ vadāmi – yadidaṃ cittaṃ averaṃ abyābajjhaṃ tassa bhāvanāya. Ye te māṇava, brāhmaṇā, pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cittassāhaṃ ete parikkhāre vadāmi – yadidaṃ cittaṃ averaṃ abyābajjhaṃ tassa bhāvanāyā’’ti.
470听了这话,当世尊以盲人队列作譬喻时,兜迭亚之子须婆学童既恼怒又不悦,一心只想羞辱世尊、贬低世尊、对世尊口出恶言,心中暗道:“沙门乔达摩必遭祸殃!”于是他对世尊说:“乔达摩尊者,有一位婆罗门名叫波克罗萨帝,姓欧帕曼若,住在须婆伽林苑,他这样说过:‘同样地,有些沙门、婆罗门宣称拥有超越凡人的法、足以成就圣者的智见特质,他们的这种言论终将沦为笑谈,沦为虚名,沦为空无,沦为空洞。一个人怎么可能去了知、看见或证悟超越凡人的法、足以成就圣者的智见特质呢?这是绝无可能的。’”
Evaṃ vutte, subho māṇavo todeyyaputto bhagavatā andhaveṇūpamena vuccamāno kupito anattamano bhagavantaṃyeva khuṃsento bhagavantaṃyeva vambhento bhagavantaṃyeva vadamāno – ‘samaṇo gotamo pāpito bhavissatī’ti bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘brāhmaṇo, bho gotama, pokkharasāti opamañño subhagavaniko evamāha – ‘evameva panidhekacce samaṇabrāhmaṇā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ paṭijānanti. Tesamidaṃ bhāsitaṃ hassakaṃyeva sampajjati, nāmakaṃyeva sampajjati, rittakaṃyeva sampajjati, tucchakaṃyeva sampajjati. Kathañhi nāma manussabhūto uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ ñassati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’’ti?
“学童,你意下如何?芦苇村是否就在附近,离此处并不远呢?”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māṇava, āsanne ito naḷakāragāmo, na yito dūre naḷakāragāmo’’ti?
“是的,先生,芦苇村就在附近,离此处不远。”
‘‘Evaṃ, bho, āsanne ito naḷakāragāmo , na yito dūre naḷakāragāmo’’ti.
“学童,你以为如何?假如有一个人,在芦苇村出生、长大,他刚离开芦苇村,便有人向他问起去芦苇村的路。学童,这个在芦苇村出生、长大的人,被问及回村的路,会迟疑、困惑吗?”
‘‘Taṃ, kiṃ maññasi māṇava, idhassa puriso naḷakāragāme jātavaddho ; tamenaṃ naḷakāragāmato tāvadeva avasaṭaṃ naḷakāragāmassa maggaṃ puccheyyuṃ; siyā nu kho, māṇava, tassa purisassa naḷakāragāme jātavaddhassa naḷakāragāmassa maggaṃ puṭṭhassa dandhāyitattaṃ vā vitthāyitattaṃ vā’’ti?
不会的,乔达摩尊者。
‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
那是什么缘故呢?
‘‘Taṃ kissa hetu’’?
「乔达摩尊者,譬如有一个人,他在奈拉卡拉村出生、长大,对奈拉卡拉村的每一条道路都了然于心。学童,若有人向那位在奈拉卡拉村出生、长大的人询问村子的道路,他可会有丝毫迟滞或犹豫吗?同样地,如来若被问及梵天界或通往梵天界的修行之道,则绝不会有任何迟滞或犹豫。学童,我既了知梵天,也了知梵天界与通往梵天界的修习之道;依此道修习而往生梵天界的情形,我亦了知。」
‘‘Amu hi, bho gotama, puriso naḷakāragāme jātavaddho. Tassa sabbāneva naḷakāragāmassa maggāni suviditānī’’ti. ‘‘Siyā nu kho, māṇava, tassa purisassa naḷakāragāme jātavaddhassa naḷakāragāmassa maggaṃ puṭṭhassa dandhāyitattaṃ vā vitthāyitattaṃ vāti, na tveva tathāgatassa brahmalokaṃ vā brahmalokagāminiṃ vā paṭipadaṃ puṭṭhassa dandhāyitattaṃ vā vitthāyitattaṃ vā. Brahmānañcāhaṃ, māṇava, pajānāmi brahmalokañca brahmalokagāminiñca paṭipadaṃ; yathāpaṭipanno ca brahmalokaṃ upapanno tañca pajānāmī’’ti .
「“乔达摩尊者,我曾听闻:‘沙门乔达摩教导通往与梵天共住之道。’善哉,请乔达摩尊者您为我开示这通往与梵天共住之道。”」
‘‘Sutaṃ metaṃ, bho gotama – ‘samaṇo gotamo brahmānaṃ sahabyatāya maggaṃ desetī’ti. Sādhu me bhavaṃ gotamo brahmānaṃ sahabyatāya maggaṃ desetū’’ti.
“那么,学童,仔细听,善加用心思惟,我这就说。”“是的,尊者。”兜迭亚之子须婆学童回答世尊。世尊这样说道:
‘‘Tena hi, māṇava, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ bho’’ti kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
471「学童,什么是通向与梵天共住的道路呢?学童,于此,比丘以慈俱行之心遍满一方而安住;同样,遍满第二方、第三方、第四方。如此,向上、向下、横向,遍一切处,以一切有情为所缘,遍满整个世间,他以慈俱行之心——广大、高尚、无量、无怨、无害——遍满而安住。学童,当慈心解脱如此修习时,有量的、有限的业便不会在其中残留,不会在那里滞留。学童,譬如一位大力吹螺手,不费吹灰之力便能让四方都听闻其声;同样,学童,当慈心解脱如此修习时,有量的、有限的业便不会在其中残留,不会在那里滞留。学童,这亦是通往与梵天共住的一条道路。再者,学童,比丘以悲俱行之心……以喜俱行之心……以舍俱行之心遍满一方而安住;同样,遍满第二方、第三方、第四方。如此,向上、向下、横向,遍一切处,以一切有情为所缘,遍满整个世间,他以舍俱行之心——广大、高尚、无量、无怨、无害——遍满而安住。学童,当舍心解脱如此修习时,有量的、有限的业便不会在其中残留,不会在那里滞留。学童,譬如一位大力吹螺手,不费吹灰之力便能让四方都听闻其声;同样,学童,当舍心解脱如此修习时,有量的、有限的业便不会在其中残留,不会在那里滞留。学童,这亦是通往与梵天共住的一条道路。」
‘‘Katamo ca, māṇava, brahmānaṃ sahabyatāya maggo? Idha, māṇava, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Evaṃ bhāvitāya kho, māṇava, mettāya cetovimuttiyā yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ na taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrāvatiṭṭhati. Seyyathāpi, māṇava, balavā saṅkhadhamo appakasireneva cātuddisā viññāpeyya ; evameva kho, māṇava…pe… evaṃ bhāvitāya kho, māṇava, mettāya cetovimuttiyā yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ na taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrāvatiṭṭhati. Ayampi kho, māṇava, brahmānaṃ sahabyatāya maggo. ‘‘Puna caparaṃ, māṇava, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Evaṃ bhāvitāya kho, māṇava, upekkhāya cetovimuttiyā yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ na taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrāvatiṭṭhati. Seyyathāpi, māṇava, balavā saṅkhadhamo appakasireneva cātuddisā viññāpeyya; evameva kho, māṇava…pe… evaṃ bhāvitāya kho, māṇava, upekkhāya cetovimuttiyā yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ na taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrāvatiṭṭhati. Ayampi kho, māṇava, brahmānaṃ sahabyatāya maggo’’ti.
472如是闻已,兜迭亚之子须婆学童对世尊说:“真是殊胜啊,乔达摩尊者!真是殊胜啊,乔达摩尊者!乔达摩尊者,就好像有人把倒下的扶起来,把遮盖的揭开,为迷路的人指明道路,又像在黑暗中举起油灯,让明眼之人得以睹见诸物——同样地,乔达摩尊者以种种方便阐明了法。我从今以后,尽此一生,皈依乔达摩尊者、法与比丘僧团。愿乔达摩尊者忆持我为优婆塞,从今日起,直至命终,我皆皈依。尊贵的乔达摩尊者,现在我们要告辞了,我们尚有许多事务、许多应办之事。” 世尊说:“学童,你知晓时宜,便可自便。” 于是,兜迭亚之子须婆学童对世尊的教说欢喜、随喜,从座而起,礼敬世尊,右绕而去。
Evaṃ vutte, subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – cakkhumanto rūpāni dakkhantīti – evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Handa, ca dāni mayaṃ, bho gotama, gacchāma; bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā’’ti. ‘‘Yassadāni tvaṃ, māṇava, kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
那时,生闻婆罗门在正午时分驾着纯白母马拉的车,从舍卫城出城。他远远望见兜迭亚之子须婆学童正朝这边走来,见后便对须婆学童说:“巴罗陀瓦阇先生,正午时分,您从何处来?” “先生,我从沙门乔达摩那里来。” “您对此有何看法,巴罗陀瓦阇先生?”“您认为沙门乔达摩的智慧辩才如何?您认为他是位智者吗?”“先生,我算什么呢,我又怎能知晓沙门乔达摩的智慧辩才?能知晓沙门乔达摩智慧辩才的人,想必也得是像他那样的人物。”“巴罗陀瓦阇先生,您这是以极高的赞叹在称赞沙门乔达摩啊。”“先生,我算什么呢,我又怎能称赞沙门乔达摩?那位乔达摩尊者,正是被受赞叹者所赞叹的人,是天与人中最上者。先生,那些婆罗门施设五法以作福、以成就善;沙门乔达摩却说那五法只是心的资具——也就是无怨、无恼害之心的修习。”
Tena kho pana samayena jāṇussoṇi brāhmaṇo sabbasetena vaḷavābhirathena sāvatthiyā niyyāti divā divassa. Addasā kho jāṇussoṇi brāhmaṇo subhaṃ māṇavaṃ todeyyaputtaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna subhaṃ māṇavaṃ todeyyaputtaṃ etadavoca – ‘‘handa, kuto nu bhavaṃ bhāradvājo āgacchati divā divassā’’ti? ‘‘Ito hi kho ahaṃ, bho , āgacchāmi samaṇassa gotamassa santikā’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, bhavaṃ bhāradvājo, samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ paṇḍito maññeti’’? ‘‘Ko cāhaṃ, bho, ko ca samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jānissāmi? Sopi nūnassa tādisova yo samaṇassa gotamassa paññāveyyattiyaṃ jāneyyā’’ti. ‘‘Uḷārāya khalu, bhavaṃ bhāradvājo, samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsāya pasaṃsatī’’ti. ‘‘Ko cāhaṃ, bho, ko ca samaṇaṃ gotamaṃ pasaṃsissāmi? Pasatthapasatthova so bhavaṃ gotamo seṭṭho devamanussānaṃ. Ye cime, bho, brāhmaṇā pañca dhamme paññapenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya; cittassete samaṇo gotamo parikkhāre vadeti – yadidaṃ cittaṃ averaṃ abyābajjhaṃ tassa bhāvanāyā’’ti.
听完这番话,生闻婆罗门从纯白母马所拉的车乘下来,将上衣搭于一边肩上,朝世尊方向合掌,发出感叹:“憍萨罗国的波斯匿王是幸运的,憍萨罗国的波斯匿王是真正幸运的——在他的国土中,住着如来、阿拉汉、正自觉者。”
Evaṃ vutte, jāṇussoṇi brāhmaṇo sabbasetā vaḷavābhirathā orohitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā udānaṃ udānesi – ‘‘lābhā rañño pasenadissa kosalassa, suladdhalābhā rañño pasenadissa kosalassa yassa vijite tathāgato viharati arahaṃ sammāsambuddho’’ti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Subha | 苏跋 | 学童, 兜迭亚之子, 提问者 |
| Todeyya-putta | (经中称为兜迭亚之子,即苏跋) | 学童的父亲, 在家婆罗门 |
| Jāṇussoṇi | 生闻 | 婆罗门, 路上与苏跋对话者 |
| Pokkharasāti | 阿摩昼 | 被引用的婆罗门, 经中指其无知 |
| Caṅkī | 强祇 | 被列举的拘留萨国大富豪婆罗门之一 |
| Tārukkha | 答卢卡 | 被列举的拘留萨国大富豪婆罗门之一 |
| Jāṇussoṇi | 雅努索尼 | 被列举的拘留萨国大富豪婆罗门之一 |
| Gotama | 乔达摩 | 佛陀, 说法者 |
| Brahmā | 梵天 | 经末心解脱所投生之目标 |
地点
舍卫城祇园给孤独园,以及对话中涉及的拘留萨国等地。
事件
1. 在家学童苏跋因轻信婆罗门对在家与出家价值的偏颇论断,前来向佛陀求证。
2. 佛陀以"分别论说者"的立场回应,借农耕与商业的比喻破斥婆罗门一律贬低出家、抬高居家的说法。
3. 苏跋又提出婆罗门施设的真实、苦行、梵行、诵习、布施五种修福法,佛陀以"盲人队列"为喻,指出包括阿摩昼在内的婆罗门阶层并未亲身实证这五法的果报,其言说犹如盲人相牵,不足为信。
4. 最终,佛陀开示超越有限业、达到与梵天共住的慈、悲、喜、舍四无量心之道,苏跋皈依三宝。
经文摘要
苏跋以在家/出家价值的偏见提问→佛陀以"分别说"破除二边,以"盲人队"喻破斥婆罗门非实证的权威→佛陀开示四无量心为梵天共住之道→苏跋皈依。
中心思想(白话 + 重点拆解)
背景: 苏跋带着一张从婆罗门圈子听来的"成绩单"来找佛陀:据说在家能得高分,出家不能;据说有五门功课(真实、苦行、梵行、诵习、布施)修了准能积福。这是一种未经检验的信念。
核心: 佛陀不接"在家更好还是出家更好"这道非此即彼的判断题。他说"我是分别论说者",把问题拆开看:关键在于你是正行道还是邪行道,而不在于你穿什么衣服。他紧接着用一个绝妙的比喻,把婆罗门推崇的五大法门直接送进了"盲人队"——开口说这些法有多好的人,自己没亲证过;他们的师父没亲证过;师父的师父,甚至追溯到上古的仙人,全都没亲证过。这就像一个瞎子说"世界上没有颜色",只因为他自己没见过。佛陀引苏跋尊敬的同乡富豪们作对比,点明:一个深思熟虑、有利益的话才能叫善说,而未经省察的鹦鹉学舌,再冠冕堂皇也只是空话。
佛陀引文拆解:
→ 拆开看: 这句话是整个辩论的爆破点。它把婆罗门教下那种靠师承和背诵来维护的"真理",形容成一群盲人排着队,领头的根本没看见路,中间的跟着瞎走,后头的啥也不知道。这种传承,再古老也不等于真实。
要旨: 最终,佛陀给出的通达之道,不是争论在家或出家哪个更优越,而是从"心的资粮"下手。他教导的慈、悲、喜、舍四无量心,之所以叫"与梵天共住之道",是因为这种心量——广大、高尚、无量、无怨、无害——能顶破所有基于狭隘身份和有限业的小格局。
→ 一句话要旨: 修行的价值不取决于在家或出家的身份标签,而在于你是否亲自去走一条能让你心里无怨、无害、无量拓展的正行道。
关键术语锚
- diṭṭhi → 见/见解:本篇虽未直接高频率出现,但整个对话的核心矛盾就在于婆罗门固守的"见"(在家一定好,出家一定不好)与佛陀"分别说"的智慧见的对立,理解这个词是把握全经辩论本质的钥匙。
- vihāra → 住/安住:经末"与梵天共住"的"共住"就是此词。它不仅指物理居住,更指心的一种主动、持续的安住状态。佛陀教导的四无量心就是一种高层次的"心住"(心境)。
- brahmā → 梵天:易错。在此语境下,佛陀并非在教导"梵我合一"的奥义书哲学,而是将"与梵天共住"作为一种可操作的心解脱修法,目标是投生梵天界,但核心落在"心无量、无怨、无害"的伦理心理实践上。
- saddhā → 信:苏跋从"听人说的信"转变为"亲自检验后的信",最后"皈依"(saraṇa),正显了佛教信仰从盲信到基于理解的净信的过程。