454如是我闻:一时,世尊住在伊车能伽罗(Icchānaṅgala)的伊车能伽罗林丛中。那时,有许多远近闻名的婆罗门大户也正住在伊车能伽罗,他们是:参吉婆罗门(Caṅkī)、达卢迦婆罗门、波卡拉萨提婆罗门(Pokkharasāti)、生闻婆罗门(Jāṇussoṇi)、多迭亚婆罗门(Todeyya),以及其他许多远近闻名的婆罗门大户。那时,瓦塞塔(Vāseṭṭha)与巴拉德瓦迦(Bharadvāja)两位学童正在漫步游走,边走边谈,生起了这样的话题:“朋友,怎样才算是婆罗门呢?”巴拉德瓦迦学童这样说:“朋友,只要一个人从母方与父方都有纯正的血统,往上七代祖先都不曾被指责、不被非难,出生清白——到这样的程度,朋友,就是婆罗门了。”瓦塞塔学童这样说:“朋友,只要一个人持戒、具足行仪——到这样的程度,朋友,就是婆罗门了。”巴拉德瓦迦学童无法说服瓦塞塔学童,瓦塞塔学童也无法说服巴拉德瓦迦学童。于是,瓦塞塔学童对巴拉德瓦迦学童说:“巴拉德瓦迦朋友,那位沙门乔达摩(Gotama)是释迦子,从释迦族出家,现在正住在伊车能伽罗的伊车能伽罗林丛中。而且,那位乔达摩大师流传着这样美好的声誉:‘彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上士调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。’来吧,巴拉德瓦迦朋友,我们去见沙门乔达摩。到了之后,就这件事请教沙门乔达摩。沙门乔达摩怎样解答,我们就怎样记住它。” “好的,朋友。”巴拉德瓦迦学童答应了瓦塞塔学童。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā icchānaṅgale paṭivasanti, seyyathidaṃ – caṅkī brāhmaṇo, tārukkho brāhmaṇo, pokkharasāti brāhmaṇo, jāṇussoṇi brāhmaṇo, todeyyo brāhmaṇo, aññe ca abhiññātā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā. Atha kho vāseṭṭhabhāradvājānaṃ māṇavānaṃ jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamantānaṃ anuvicarantānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘‘kathaṃ, bho, brāhmaṇo hotī’’ti? Bhāradvājo māṇavo evamāha – ‘‘yato kho, bho, ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena – ettāvatā kho, bho, brāhmaṇo hotī’’ti. Vāseṭṭho māṇavo evamāha – ‘‘yato kho, bho, sīlavā ca hoti vattasampanno ca – ettāvatā kho, bho, brāhmaṇo hotī’’ti. Neva kho asakkhi bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhaṃ māṇavaṃ saññāpetuṃ, na pana asakkhi vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṃ māṇavaṃ saññāpetuṃ. Atha kho vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṃ māṇavaṃ āmantesi – ‘‘ayaṃ kho, bho bhāradvāja, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Āyāma, bho bhāradvāja, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā samaṇaṃ gotamaṃ etamatthaṃ pucchissāma. Yathā no samaṇo gotamo byākarissati tathā naṃ dhāressāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhassa māṇavassa paccassosi.
“我二人,同为被认可、得承认的通达三明者。
我是波卡拉萨提的弟子,这位青年是达鲁迦的弟子。
“三明所传的一切,我们皆已通达;
音韵、语法与念诵,我们与导师一般无二。
乔达摩啊,我们在种姓论上存有争议。
“婆罗门是由出身决定的,巴拉德瓦迦这样说道;
而我则说由业而生。具眼者,你应如此了知。
“我们二人无法说服彼此,
因此,我们前来拜访您——那位闻名遐迩的正自觉者——向您请教。
“就像人们合掌礼敬已越过亏损(渐盈至满)的月亮一样,
他们在世间向乔达摩躬身礼敬。
“眼目出现于世间,我们请问乔达摩:
婆罗门是因出身而成,还是因业行而成?
我们不识,请您告诉我们,令我们得以了知婆罗门。”
456“世尊说道:‘瓦塞塔啊,我来为你们解说,
依次、如实。’
众生的出生种类,物种彼此确实各不相同。
“即使在草木中,你们也应了知,但它们自身并无自觉。
它们的特征依出生而有,因为种种物类彼此不同。
“其次,在那些爬行或飞行的昆虫中,乃至蚂蚁、白蚁之类。
它们的特征依出生而有,因为种种物类彼此不同。
“四足之类,不论小大,你们亦当了知;
它们的特征依出生而有,因为种种物类彼此不同。
“以腹爬行的长背蛇类,你们亦当了知;
它们的特征依出生而有,因为种种物类彼此不同。
“此后,你们应了知鱼类——居于水中、以水为行处的众生。
它们的特征依出生而有,因为种种物类彼此不同。
“然后,你们当知鸟类:以翼为乘、行于虚空者;
它们的特征依出生而有,因为种种物类彼此不同。
“正如在这些物种之中,种种差异由出生而成;
同样地,在人类之中,并没有由出生而生的种种差异。
“不因头发、不因头颅、不因耳朵、不因眼睛;
非因口,非因鼻,非因唇或眉;
“非因颈,非因肩,非因腹,非因背;
非因臀,非因胸,非因私处,非因交合。
“非凭手,非凭脚,非凭手指、指甲;
非凭小腿,非凭大腿,非凭肤色、声音;
物种标记并非由出生决定,不同于其他生类。
457“在个别的人类身体上,并不能找到这样的差别;
人类之间的种种差别,只是依约定俗成而说。
“凡是在人间以牧牛为生的人——
瓦塞塔,你当知,此人是农夫,而非婆罗门。
“世间任何人,凡以种种技艺维生者;
瓦塞塔,你当知,此人是工匠,而非婆罗门。
“凡在人中,以经商维生者;
瓦塞塔,你当知:这是商人,并非婆罗门。
“凡在人中,靠受雇于人维生者——
瓦塞塔,当知此是受雇者,非婆罗门。
“凡在人间,以偷盗维生者——
瓦塞塔,当知此是盗贼,非婆罗门。
“众人之中,凡以箭术谋生者——
瓦塞塔,你当知,那是靠战斗谋生者,并非婆罗门。
“众人之中,凡以祭司为生者——
瓦塞塔,当知那是祭司,而非婆罗门。
“凡于人群之中,统御村邑与国土者——
瓦塞塔,当知那是国王,而非婆罗门。
“我也不因一个人从母胎出生、由母亲所生,便称他为婆罗门。
若他仍有所执取,便只被称为“称尊者的人”(非真婆罗门)。
一无所持、无所执取者,我称他为婆罗门。
458“他已断除一切结缚,不再有怖畏战栗;
他已超越执著,脱离系缚,我说他是婆罗门。
“割断皮带与缰绳,连同笼头与拉绳;
门闩已除的觉悟者,我称他为真正的婆罗门。
“辱骂、杀害与捆绑,他皆能无嗔地忍受;
忍辱是他的力量,忍辱是他的军队,我称他为真正的婆罗门。
“无忿怒、具仪范、持戒不懈慢的人;
已调伏、有最后身者,我称他为婆罗门。
“如水珠不沾莲叶,如芥子不沾锥尖;
于诸欲中不染着者,我称他为婆罗门。
“于现世即能彻知自身苦之灭尽者;
放下重担、离诸系缚者,我称他为婆罗门。
“智慧深邃,明察敏锐,善能分辨正道与邪径,
已证得最殊胜的目标,这样的人,我称他为婆罗门。
“既不与在家人相混杂,也不与出家人相混杂,
无有固定居所而行脚游方、少欲知足的人,我说他是婆罗门。
“于一切颤动的和静止的众生,他全然放下了棍棒,
他不杀害,也不令他人杀害,我称他为婆罗门。
“于敌对者中无有敌意,于持杖者中寂灭清凉,
在执取者中不执取,我称他为婆罗门。
“若已舍断贪、嗔、慢与覆,
犹如针尖上的芥子,我称他为婆罗门。
459“应说温和、能使人理解、真实的话语;
不冒犯任何事物者,我称他为婆罗门。
“无论是长是短,是细是粗,是美是丑,
在这世间,不取任何未给予之物的人,我称他为婆罗门。
“他对此世与他世,皆无所期求;
无有期盼,离诸系缚,我称这样的人为婆罗门。
“他无有依着,因了知而无惑;
已证入不死之境,我称他为婆罗门。
“他已在现世,超越了福德与罪业这两种障碍、戏论、迷执;
无忧、无垢、清净者,我称他为婆罗门。
“犹如无瑕的明月般清净,澄明朗澈,无有浊秽;
灭尽了对有的喜贪,我说他是婆罗门。
“他已越过这充满轮回与愚痴的险恶泥沼。
已渡过,已至彼岸,修习禅那,不动不摇,无有疑惑。
无所执取,寂灭清凉——这样的人,我称他为婆罗门。
“若人于此舍弃欲乐后,出家而过无家的游方生活;
已耗尽欲有的人,我称他为婆罗门。
“若人于此断除渴爱,作为无家者而游方;
已耗尽渴爱与有的人,我称他为婆罗门。
“弃舍了人的系缚,超越了天的系缚;
从一切系缚中完全解脱者,我称他为婆罗门。
“舍离欢喜与不欢喜,清凉无依著;
降伏一切世间的大雄,我称他为婆罗门。
“他遍知众生的死与再生,
无执著、善逝、觉者,我称他为婆罗门。
“诸天神、乾达婆与人,皆不知其去处。
那灭尽诸漏的阿拉汉,我称他为婆罗门。
“他于过去、未来、现在,无有丝毫执取。
一无所持、无所执取者,我称他为婆罗门。
“牛王、最胜者、英雄、大仙、战胜魔者,
不动者、沐浴清净者、佛陀,我称他为婆罗门。
“他了知宿住,观见天界与恶趣。
已达生的灭尽者,我称彼为婆罗门。
460“在世间,名字与族姓,仅是依共许而安立。
由共许而生,随处施设。
“这邪见长夜随眠,令不了知者心生偏见;
无知者却宣称:‘婆罗门是由出生而成就的。’
“非因出生而为婆罗门,非因出生而为非婆罗门;
由业成为婆罗门,由业成为非婆罗门。
“由业成为农夫,由业成为工匠;
由业成为商人,由业成为仆役。
“由业而成盗贼,由业而成战士;
由业而成祭司,由业而成国王。
“智者如是如实观见业,
他们见缘起,善巧了知业与业报。
“世间依业而转,众生依业而转;
众生为业所缚,如车辖之固。
“以苦行、梵行,以自制与调伏;
由此成为婆罗门,此即最上婆罗门。
“他具足三明,寂静、已尽再生;
瓦塞塔,你应如此了知:即使梵天神、帝释天神亦应如此了知。”
‘‘Anuññātapaṭiññātā, tevijjā mayamasmubho; Ahaṃ pokkharasātissa, tārukkhassāyaṃ māṇavo. ‘‘Tevijjānaṃ yadakkhātaṃ, tatra kevalinosmase; Padakasmā veyyākaraṇā , jappe ācariyasādisā; Tesaṃ no jātivādasmiṃ, vivādo atthi gotama. ‘‘Jātiyā brāhmaṇo hoti, bhāradvājo iti bhāsati; Ahañca kammunā brūmi, evaṃ jānāhi cakkhuma. ‘‘Te na sakkoma ñāpetuṃ , aññamaññaṃ mayaṃ ubho; Bhavantaṃ puṭṭhumāgamā, sambuddhaṃ iti vissutaṃ. ‘‘Candaṃ yathā khayātītaṃ, pecca pañjalikā janā; Vandamānā namassanti, lokasmiṃ gotamaṃ. ‘‘Cakkhuṃ loke samuppannaṃ, mayaṃ pucchāma gotamaṃ; Jātiyā brāhmaṇo hoti, udāhu bhavati kammunā ; Ajānataṃ no pabrūhi, yathā jānemu brāhmaṇa’’nti. ‘‘Tesaṃ vo ahaṃ byakkhissaṃ, (vāseṭṭhāti bhagavā) Anupubbaṃ yathātathaṃ; Jātivibhaṅgaṃ pāṇānaṃ, aññamaññāhi jātiyo. ‘‘Tiṇarukkhepi jānātha, na cāpi paṭijānare; Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo. ‘‘Tato kīṭe paṭaṅge ca, yāva kunthakipillike; Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo. ‘‘Catuppadepi jānātha, khuddake ca mahallake; Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo. ‘‘Pādudarepi jānātha, urage dīghapiṭṭhike; Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo. ‘‘Tato macchepi jānātha, udake vārigocare; Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo. ‘‘Tato pakkhīpi jānātha, pattayāne vihaṅgame; Liṅgaṃ jātimayaṃ tesaṃ, aññamaññā hi jātiyo. ‘‘Yathā etāsu jātīsu, liṅgaṃ jātimayaṃ puthu; Evaṃ natthi manussesu, liṅgaṃ jātimayaṃ puthu. ‘‘Na kesehi na sīsehi, na kaṇṇehi na akkhīhi; Na mukhena na nāsāya, na oṭṭhehi bhamūhi vā. ‘‘Na gīvāya na aṃsehi, na udarena na piṭṭhiyā; Na soṇiyā na urasā, na sambādhe na methune . ‘‘Na hatthehi na pādehi, naṅgulīhi nakhehi vā; Na jaṅghāhi na ūrūhi, na vaṇṇena sarena vā; Liṅgaṃ jātimayaṃ neva, yathā aññāsu jātisu. ‘‘Paccattañca sarīresu , manussesvetaṃ na vijjati; Vokārañca manussesu, samaññāya pavuccati. ‘‘Yo hi koci manussesu, gorakkhaṃ upajīvati; Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, kassako so na brāhmaṇo. ‘‘Yo hi koci manussesu, puthusippena jīvati; Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, sippiko so na brāhmaṇo. ‘‘Yo hi koci manussesu, vohāraṃ upajīvati; Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, vāṇijo so na brāhmaṇo. ‘‘Yo hi koci manussesu, parapessena jīvati; Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, pessako so na brāhmaṇo. ‘‘Yo hi koci manussesu, adinnaṃ upajīvati; Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, coro eso na brāhmaṇo. ‘‘Yo hi koci manussesu, issatthaṃ upajīvati; Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, yodhājīvo na brāhmaṇo. ‘‘Yo hi koci manussesu, porohiccena jīvati; Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, yājako so na brāhmaṇo. ‘‘Yo hi koci manussesu, gāmaṃ raṭṭhañca bhuñjati; Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, rājā eso na brāhmaṇo. ‘‘Na cāhaṃ brāhmaṇaṃ brūmi, yonijaṃ mattisambhavaṃ; Bhovādi nāma so hoti, sace hoti sakiñcano; Akiñcanaṃ anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Sabbasaṃyojanaṃ chetvā, yo ve na paritassati; Saṅgātigaṃ visaṃyuttaṃ , tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Chetvā naddhiṃ varattañca, sandānaṃ sahanukkamaṃ; Ukkhittapalighaṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Akkosaṃ vadhabandhañca, aduṭṭho yo titikkhati; Khantībalaṃ balānīkaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Akkodhanaṃ vatavantaṃ, sīlavantaṃ anussadaṃ; Dantaṃ antimasārīraṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Vāripokkharapatteva, āraggeriva sāsapo; Yo na limpati kāmesu, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Yo dukkhassa pajānāti, idheva khayamattano; Pannabhāraṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Gambhīrapaññaṃ medhāviṃ, maggāmaggassa kovidaṃ; Uttamatthamanuppattaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Asaṃsaṭṭhaṃ gahaṭṭhehi, anāgārehi cūbhayaṃ; Anokasārimappicchaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Nidhāya daṇḍaṃ bhūtesu, tasesu thāvaresu ca; Yo na hanti na ghāteti, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Aviruddhaṃ viruddhesu, attadaṇḍesu nibbutaṃ; Sādānesu anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Yassa rāgo ca doso ca, māno makkho ca ohito; Sāsaporiva āraggā, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Akakkasaṃ viññāpaniṃ, giraṃ saccaṃ udīraye; Yāya nābhisajje kiñci, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Yo ca dīghaṃ va rassaṃ vā, aṇuṃ thūlaṃ subhāsubhaṃ; Loke adinnaṃ nādeti , tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Āsā yassa na vijjanti, asmiṃ loke paramhi ca; Nirāsāsaṃ visaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Yassālayā na vijjanti, aññāya akathaṃkathiṃ; Amatogadhaṃ anuppattaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Yodhapuññañca pāpañca, ubho saṅgaṃ upaccagā; Asokaṃ virajaṃ suddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Candaṃ va vimalaṃ suddhaṃ, vippasannaṃ anāvilaṃ; Nandībhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Yo imaṃ palipathaṃ duggaṃ, saṃsāraṃ mohamaccagā; Tiṇṇo pāraṅgato jhāyī, anejo akathaṃkathī; Anupādāya nibbuto, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Yodhakāme pahantvāna , anāgāro paribbaje; Kāmabhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Yodhataṇhaṃ pahantvāna, anāgāro paribbaje; Taṇhābhavaparikkhīṇaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Hitvā mānusakaṃ yogaṃ, dibbaṃ yogaṃ upaccagā; Sabbayogavisaṃyuttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Hitvā ratiñca aratiṃ, sītībhūtaṃ nirūpadhiṃ; Sabbalokābhibhuṃ vīraṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Cutiṃ yo vedi sattānaṃ, upapattiñca sabbaso; Asattaṃ sugataṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Yassa gatiṃ na jānanti, devā gandhabbamānusā; Khīṇāsavaṃ arahantaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Yassa pure ca pacchā ca, majjhe ca natthi kiñcanaṃ; Akiñcanaṃ anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ, mahesiṃ vijitāvinaṃ; Anejaṃ nhātakaṃ buddhaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Pubbenivāsaṃ yo vedi, saggāpāyañca passati; Atho jātikkhayaṃ patto, tamahaṃ brūmi brāhmaṇaṃ. ‘‘Samaññā hesā lokasmiṃ, nāmagottaṃ pakappitaṃ; Sammuccā samudāgataṃ, tattha tattha pakappitaṃ. ‘‘Dīgharattānusayitaṃ, diṭṭhigatamajānataṃ; Ajānantā no pabrunti , jātiyā hoti brāhmaṇo. ‘‘Na jaccā brāhmaṇo hoti, na jaccā hoti abrāhmaṇo ; Kammunā brāhmaṇo hoti, kammunā hoti abrāhmaṇo . ‘‘Kassako kammunā hoti, sippiko hoti kammunā; Vāṇijo kammunā hoti, pessako hoti kammunā. ‘‘Coropi kammunā hoti, yodhājīvopi kammunā; Yājako kammunā hoti, rājāpi hoti kammunā. ‘‘Evametaṃ yathābhūtaṃ, kammaṃ passanti paṇḍitā; Paṭiccasamuppādadassā, kammavipākakovidā. ‘‘Kammunā vattati loko, kammunā vattati pajā; Kammanibandhanā sattā, rathassāṇīva yāyato. ‘‘Tapena brahmacariyena, saṃyamena damena ca; Etena brāhmaṇo hoti, etaṃ brāhmaṇamuttamaṃ. ‘‘Tīhi vijjāhi sampanno, santo khīṇapunabbhavo; Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, brahmā sakko vijānata’’nti.