445如是我闻:一时,世尊住在王舍城的竹林栗鼠庇护所。那时,舍利弗尊者正与一大比丘僧团一同在南山一带游方。当时,有一位在王舍城度过雨安居的比丘,前往南山,来到舍利弗尊者那里。到了之后,他与舍利弗尊者互相问候。彼此寒暄、亲切致意之后,便退坐一面。舍利弗尊者对退坐一面的那位比丘这样说道:“朋友,世尊身体安好吗?是否健壮?”“朋友,世尊身体安好,也还健壮。”“那么,朋友,比丘僧团身体安好吗?是否健壮?”“朋友,比丘僧团身体安好,也还健壮。”“朋友,在此稻秆门那里,有一位名为陀然的婆罗门。朋友,陀然婆罗门身体安好吗?是否健壮?”“朋友,陀然婆罗门身体安好,也还健壮。”“那么,朋友,陀然婆罗门是否不放逸呢?”“朋友,陀然婆罗门岂能是不放逸的呢?朋友,陀然婆罗门依仗国王掠夺婆罗门在家众,又依仗婆罗门在家众掠夺国王。他从具信家庭娶来的具信妻子也去世了;他又另娶了一位从不具信家庭来的无信妻子。”“朋友,我们听到的消息真是糟糕,我们听到的消息真是糟糕啊!我们竟然听说陀然婆罗门变得放逸了。或许什么时候,我们能与陀然婆罗门相见,或许能有一些交谈。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto dakkhiṇāgirismiṃ cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Atha kho aññataro bhikkhu rājagahe vassaṃvuṭṭho yena dakkhiṇāgiri yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ bhikkhuṃ āyasmā sāriputto etadavoca – ‘‘kaccāvuso, bhagavā arogo ca balavā cā’’ti? ‘‘Arogo cāvuso, bhagavā balavā cā’’ti. ‘‘Kacci panāvuso, bhikkhusaṅgho arogo ca balavā cā’’ti? ‘‘Bhikkhusaṅghopi kho, āvuso, arogo ca balavā cā’’ti. ‘‘Ettha, āvuso, taṇḍulapālidvārāya dhanañjāni nāma brāhmaṇo atthi. Kaccāvuso , dhanañjāni brāhmaṇo arogo ca balavā cā’’ti? ‘‘Dhanañjānipi kho, āvuso, brāhmaṇo arogo ca balavā cā’’ti. ‘‘Kacci panāvuso, dhanañjāni brāhmaṇo appamatto’’ti? ‘‘Kuto panāvuso, dhanañjānissa brāhmaṇassa appamādo? Dhanañjāni, āvuso, brāhmaṇo rājānaṃ nissāya brāhmaṇagahapatike vilumpati, brāhmaṇagahapatike nissāya rājānaṃ vilumpati . Yāpissa bhariyā saddhā saddhakulā ānītā sāpi kālaṅkatā; aññāssa bhariyā assaddhā assaddhakulā ānītā’’. ‘‘Dussutaṃ vatāvuso, assumha, dussutaṃ vatāvuso, assumha; ye mayaṃ dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ pamattaṃ assumha. Appeva ca nāma mayaṃ kadāci karahaci dhanañjāninā brāhmaṇena saddhiṃ samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo’’ti?
446那时,舍利弗尊者在南山随心所愿安住了一段时日后,便朝着王舍城的方向启程游方。他一路次第游方,抵达了王舍城。在那里,舍利弗尊者便安住于王舍城的竹林松鼠苑。清晨,舍利弗尊者着下裳,持钵与上衣,进入王舍城乞食。而那时,陀然婆罗门正在城外的牛棚里请人挤牛奶。舍利弗尊者在王舍城行乞食已,于食毕从乞食归来的路上,便朝陀然婆罗门走来。陀然婆罗门远远望见舍利弗尊者走来,见后便迎向舍利弗尊者,上前之后,对舍利弗尊者这样说:“来吧,舍利弗尊者,这是牛奶,请先饮少许,离饭时还早。”“足够了,婆罗门。我今日已用过斋饭。我将在那棵树下度过今日的白昼。你可以到那里来。”“好的,尊者。”陀然婆罗门这样答应舍利弗尊者。随后,陀然婆罗门在吃过早餐、用完饭后,便来到舍利弗尊者所在之处。到了之后,与舍利弗尊者互相问讯。彼此寒暄、亲切致意后,他坐在一旁。舍利弗尊者对坐在一旁的陀然婆罗门这样说:“陀然,你是否具足不放逸呢?”“舍利弗尊者,我们哪有放逸可言?我们要赡养父母,要养育妻儿,要养活奴仆工人,要为朋友同事尽应尽之谊,要为宗族血亲尽应尽之责,要为客人尽应尽之礼,要为故去先祖尽应尽之责,要为天神尽应尽之责,要为国王尽应尽之责,还有这个身体也需要滋养、强化呢?”
Atha kho āyasmā sāriputto dakkhiṇāgirismiṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā sāriputto rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi . Tena kho pana samayena dhanañjāni brāhmaṇo bahinagare gāvo goṭṭhe duhāpeti. Atha kho āyasmā sāriputto rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena dhanañjāni brāhmaṇo tenupasaṅkami. Addasā kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmantaṃ sāriputtaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘ito, bho sāriputta, payo, pīyataṃ tāva bhattassa kālo bhavissatī’’ti. ‘‘Alaṃ, brāhmaṇa. Kataṃ me ajja bhattakiccaṃ. Amukasmiṃ me rukkhamūle divāvihāro bhavissati. Tattha āgaccheyyāsī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmato sāriputtassa paccassosi. Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ āyasmā sāriputto etadavoca – ‘‘kaccāsi, dhanañjāni, appamatto’’ti? ‘‘Kuto, bho sāriputta, amhākaṃ appamādo yesaṃ no mātāpitaro posetabbā, puttadāro posetabbo, dāsakammakarā posetabbā, mittāmaccānaṃ mittāmaccakaraṇīyaṃ kātabbaṃ, ñātisālohitānaṃ ñātisālohitakaraṇīyaṃ kātabbaṃ, atithīnaṃ atithikaraṇīyaṃ kātabbaṃ, pubbapetānaṃ pubbapetakaraṇīyaṃ kātabbaṃ, devatānaṃ devatākaraṇīyaṃ kātabbaṃ, rañño rājakaraṇīyaṃ kātabbaṃ, ayampi kāyo pīṇetabbo brūhetabbo’’ti?
447“陀然,于意云何?设有一人,为了父母的缘故而行于非法、行于不正。以此行于非法、行于不正之故,地狱狱卒将其拖入地狱。他能否如此说:‘我是为了父母的缘故而行于非法、行于不正,狱卒莫将我拖入地狱!’或者,其父母能否为他如此说:‘他是为了我们的缘故而行于非法、行于不正,狱卒莫将他拖入地狱!’?”“无有此事,舍利弗尊者。他最终只是哭喊着,被地狱狱卒投入地狱之中。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco mātāpitūnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. Labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho mātāpitūnaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti , mātāpitaro vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho sāriputta. Atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ’’.
“陀然,于意云何?设有一人,为了妻儿的缘故而行于非法、行于不正。以此行于非法、行于不正之故,地狱狱卒将其拖入地狱。他能否如此说:‘我是为了妻儿的缘故而行于非法、行于不正,狱卒莫将我拖入地狱!’或者,其妻儿能否为他如此说:‘他是为了我们的缘故而行于非法、行于不正,狱卒莫将他拖入地狱!’?”“无有此事,舍利弗尊者。他最终只是哭喊着,被地狱狱卒投入地狱之中。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. Labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, puttadāro vā panassa labheyya ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho sāriputta. Atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ’’.
“陀然,于意云何?设有一人,为了奴仆与工人的缘故而行于非法、行于不正。以此行于非法、行于不正之故,地狱狱卒将其拖入地狱。他能否如此说:‘我是为了奴仆与工人的缘故而行于非法、行于不正,狱卒莫将我拖入地狱!’或者,其奴仆与工人能否为他如此说:‘他是为了我们的缘故而行于非法、行于不正,狱卒莫将他拖入地狱!’?”“无有此事,舍利弗尊者。他最终只是哭喊着,被地狱狱卒投入地狱之中。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. Labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, dāsakammakaraporisā vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho sāriputta. Atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ’’.
“陀然,你怎么看?假设这里有一人,为朋友同事的缘故,行非法、不正当之事;以此非法、不正如是行,地狱狱卒将他拖入地狱。他能否这样说:‘我是为朋友同事的缘故,才做了非法、不正当之事。地狱狱卒,切莫将我拖入地狱!’或者,他的朋友同事能否这样说:‘他确实是为我们的缘故,才做了非法、不正当之事。地狱狱卒,切莫将他拖入地狱!’?”“这不可能,舍利弗尊者。他只会哭喊着,被地狱狱卒投入地狱之中。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco mittāmaccānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. Labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho mittāmaccānaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, mittāmaccā vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho sāriputta. Atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ’’.
“陀然,你怎么看?假设这里有一人,为亲戚族人的缘故,行非法、不正当之事;以此非法、不正如是行,地狱狱卒将他拖入地狱。他能否这样说:‘我是为亲戚族人的缘故,才做了非法、不正当之事。地狱狱卒,切莫将我拖入地狱!’或者,他的亲戚族人能否这样说:‘他确实是为我们的缘故,才做了非法、不正当之事。地狱狱卒,切莫将他拖入地狱!’?”“这不可能,舍利弗尊者。他只会哭喊着,被地狱狱卒投入地狱之中。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco ñātisālohitānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. Labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho ñātisālohitānaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, ñātisālohitā vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho sāriputta. Atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ’’.
“陀然,你怎么看?假如有一个人,为了招待客人的缘故而行非法、作不义。因其这等非法不义之行,地狱的守卫便将他拖入地狱。他能否这样说:‘地狱的守卫,我是为了招待客人才行非法、作不义的,不要把我拖进地狱!’?而那些客人,又能否这样说:‘地狱的守卫,他正是为了我们才行非法、作不义的,不要把他拖进地狱!’?”“舍利弗尊者,这是不可能的。任凭他如何哭喊,地狱的守卫照样会把他丢进地狱。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco atithīnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. Labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho atithīnaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, atithī vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho sāriputta. Atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ’’.
陀然,你意如何?譬如有人,为了祖先的缘故而行非法、作不义,由此地狱的守卫将他拖入地狱。此人能否这样说:‘我正是为了祖先才行非法、作不义的,地狱守卫,莫将我拖入地狱!’?或者,他的那些祖先能否这样说:‘他确实是为了我们才行非法、作不义的,地狱守卫,莫将他拖入地狱!’?” “这不可能,舍利弗先生。地狱守卫仍然会把他哭喊着投入地狱。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco pubbapetānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. Labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho pubbapetānaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, pubbapetā vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho sāriputta. Atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ’’.
“陀然,你意如何?譬如有人,为了天神的缘故而行非法、作不义,由此地狱的守卫将他拖入地狱。此人能否这样说:‘我正是为了天神才行非法、作不义的,地狱守卫,莫将我拖入地狱!’?或者,那些天神能否这样说:‘他确实是为了我们才行非法、作不义的,地狱守卫,莫将他拖入地狱!’?” “这不可能,舍利弗先生。地狱守卫仍然会把他哭喊着投入地狱。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco devatānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. Labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho devatānaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, devatā vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho sāriputta. Atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ’’.
“陀然,你意如何?譬如有人,为了国王的缘故而行非法、作不义,由此地狱的守卫将他拖入地狱。此人能否这样说:‘我正是为了国王才行非法、作不义的,地狱守卫,莫将我拖入地狱!’?或者,那位国王能否这样说:‘他确实是为了我才行非法、作不义的,地狱守卫,莫将他拖入地狱!’?” “这不可能,舍利弗先生。地狱守卫仍然会把他哭喊着投入地狱。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. Labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho rañño hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, rājā vā panassa labheyya ‘eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho sāriputta. Atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ’’.
“陀然,你怎么看?假使有个人,为了滋养身体、强健体魄而作非法事、行不义。由于这等非法不义之行,地狱的守卫便会把他拖到地狱去。他能不能这样说:‘我是为了滋养身体、强健体魄才作非法事、行不义的,地狱的守卫啊,别把我拖进地狱!’?又或者,其他人能不能这样说:‘他确实是为了滋养身体、强健体魄才作非法事、行不义的,地狱的守卫啊,别把他拖进地狱!’?”“这是不可能的,舍利弗尊者。地狱的守卫照样会把他哭喊着拖进地狱里去。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, idhekacco kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ. Labheyya nu kho so ‘ahaṃ kho kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā’ti, pare vā panassa labheyyuṃ ‘eso kho kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho sāriputta. Atha kho naṃ vikkandantaṃyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ’’.
448“陀然,你怎么看?一个人若为父母而行非法、走邪道,与一个人为父母而行正法、走正道,哪一种更好呢?”“舍利弗尊者,若有人为父母而行非法、走邪道,那并不好;若有人为父母而行正法、走正道,那才是好。舍利弗尊者,比起非法邪行,正法正道更为殊胜。”“陀然,其实还有别的谋生方式,是符合正法的,依此既能赡养父母,又不必造作恶业,还可修积福德。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā mātāpitūnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā mātāpitūnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo’’ti? ‘‘Yo hi, bho sāriputta, mātāpitūnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, mātāpitūnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo’’ti. ‘‘Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā mātāpitaro ceva posetuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
“陀然,你怎么看?一个人若为妻儿而行非法、走邪道,与一个人为妻儿而行正法、走正道,哪一种更好呢?”“舍利弗尊者,若有人为妻儿而行非法、走邪道,那并不好;若有人为妻儿而行正法、走正道,那才是好。舍利弗尊者,比起非法邪行,正法正道更为殊胜。”“陀然,其实还有别的符合正法的谋生方式,依此既能养活妻儿,又不必造作恶业,还可修积福德。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā puttadārassa hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo’’ti? ‘‘Yo hi, bho sāriputta, puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, puttadārassa hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo’’ti. ‘‘Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā yehi sakkā puttadārañceva posetuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
“陀然,你以为如何?一个人倘若为了奴仆、工人和下属而行非法、行邪道,与一个人为了奴仆、工人和下属而行正法、行正道,这两者哪一个更好?”“舍利弗尊者,如果有人为了奴仆、工人和下属而行非法、行邪道,那并非善行;如果有人为了奴仆、工人和下属而行正法、行正道,这才是善行。舍利弗尊者,比起非法邪行,正法正道更为善好。”“陀然,此外尚有如法的生计之道,依此既能养活奴仆、工人与下属,又不造作恶业,还能行于积福之道。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo’’ti? ‘‘Yo hi, bho sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo’’ti. ‘‘Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā dāsakammakaraporise ceva posetuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
“陀然,你以为如何?一个人倘若为了朋友、同事而行非法、行邪道,与一个人为了朋友、同事而行正法、行正道,这两者哪一个更好?”“舍利弗尊者,如果有人为了朋友、同事而行非法、行邪道,那并非善行;如果有人为了朋友、同事而行正法、行正道,这才是善行。舍利弗尊者,比起非法邪行,正法正道更为善好。”“陀然,此外尚有如法的生计之道,依此既能扶助朋友与同事,又不造作恶业,还能行于积福之道。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā mittāmaccānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā mittāmaccānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo’’ti? ‘‘Yo hi , bho sāriputta, mittāmaccānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, mittāmaccānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo’’ti. ‘‘Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā mittāmaccānañceva mittāmaccakaraṇīyaṃ kātuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
“陀然,你以为如何?一个人倘若为了同族血亲而行非法、行邪道,与一个人为了同族血亲而行正法、行正道,这两者哪一个更好?”“舍利弗尊者,如果有人为了同族血亲而行非法、行邪道,那并非善行;如果有人为了同族血亲而行正法、行正道,这才是善行。舍利弗尊者,比起非法邪行,正法正道更为善好。”“陀然,此外尚有如法的生计之道,依此既能扶助同族血亲,又不造作恶业,还能行于积福之道。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā ñātisālohitānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā ñātisālohitānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo’’ti? ‘‘Yo hi, bho sāriputta, ñātisālohitānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, ñātisālohitānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo’’ti. ‘‘Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā ñātisālohitānañceva ñātisālohitakaraṇīyaṃ kātuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
“陀然,你如何思惟?若有人为了客人的缘故而行非法、行邪道,若有人为了客人的缘故而行正法、行正道,二者哪一样更胜?”“舍利弗尊者,若有人为了客人的缘故而行非法、行邪道,那并不好;而若有人,舍利弗尊者,为了客人的缘故而行正法、行正道,那才好。舍利弗尊者,正法正道比起那非法邪行更为殊胜。”“陀然,实则另有依于正法的谋生方式,依此既能尽到对客人的责任,又不必造作恶业,更可走上积福之道。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā atithīnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā atithīnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo’’ti? ‘‘Yo hi, bho sāriputta, atithīnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, atithīnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo’’ti. ‘‘Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā atithīnañceva atithikaraṇīyaṃ kātuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
“陀然,你如何思惟?若有人为了先亡亲属的缘故而行非法、行邪道,若有人为了先亡亲属的缘故而行正法、行正道,二者哪一样更胜?”“舍利弗尊者,若有人为了先亡亲属的缘故而行非法、行邪道,那并不好;而若有人,舍利弗尊者,为了先亡亲属的缘故而行正法、行正道,那才好。舍利弗尊者,正法正道比起那非法邪行更为殊胜。”“陀然,实则另有依于正法的事业,依此既能尽到对先亡亲属的责任,又不必造作恶业,更可走上修福之道。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā pubbapetānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā pubbapetānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo’’ti? ‘‘Yo hi, bho sāriputta, pubbapetānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, pubbapetānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi , bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo’’ti. ‘‘Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā pubbapetānañceva pubbapetakaraṇīyaṃ kātuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
“陀然,你如何思惟?若有人为了天神的缘故而行非法、行邪道,若有人为了天神的缘故而行正法、行正道,二者哪一样更胜?”“舍利弗尊者,若有人为了天神的缘故而行非法、行邪道,那并不好;而若有人,舍利弗尊者,为了天神的缘故而行正法、行正道,那才好。舍利弗尊者,正法正道比起那非法邪行更为殊胜。”“陀然,实则另有依于正法的事业,依此既能尽到对天神应尽的责任,又不必造作恶业,更可走上修福之道。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā devatānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā devatānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo’’ti? ‘‘Yo hi, bho sāriputta, devatānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, devatānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo . Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo’’ti. ‘‘Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā devatānañceva devatākaraṇīyaṃ kātuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
“陀然,你意如何?若有一人为国王而行非法、行于不正,另有一人为国王而行如法、行于正直,此二者中何者较胜?”“舍利弗尊者,若人为国王而行非法、行于不正,此非善。而若有人,舍利弗尊者,为国王而行如法、行于正直,此方为善。舍利弗尊者,较之非法不正之行,如法正直之行方为胜。”“陀然,实有其余依于正法的事业,依此既能尽对国王应尽之责,又可不造作恶业,且能走上修习福德之道。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā rañño hetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo’’ti? ‘‘Yo hi, bho sāriputta, rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, rañño hetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo’’ti. ‘‘Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā rañño ceva rājakaraṇīyaṃ kātuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
“陀然,你认为如何?有一个人为滋养长养身体而行不如法、行不正,另一个人为滋养长养身体而行如法、行正——哪一样更好呢?”
“舍利弗尊者,若有人为滋养长养身体而行不如法、行不正,那不算好。而若有人,舍利弗尊者,为滋养长养身体而行如法、行正,那才是好。舍利弗尊者,比起不如法、不正之行,如法、正行更为优胜。”
“陀然,实则另有依于正法的事业,依此既能滋养长养身体,又能不作恶业,并可走上修福之道。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, yo vā kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu dhammacārī samacārī assa; katamaṃ seyyo’’ti? ‘‘Yo hi, bho sāriputta, kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho sāriputta, kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu dhammacārī samacārī assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo’’ti. ‘‘Atthi kho, dhanañjāni, aññesaṃ hetukā dhammikā kammantā , yehi sakkā kāyañceva pīṇetuṃ brūhetuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañca paṭipadaṃ paṭipajjitu’’nti.
449那时,陀然婆罗门对舍利弗尊者的开示感到欢喜、随喜,便从座起身离去。此后,过了一段时间,陀然婆罗门罹患疾病,痛苦不堪,病势沉重。那时,陀然婆罗门唤来一人,对他说:“来吧,朋友。请你前往世尊之处,以我的名义,头面顶礼世尊双足,并如此禀告:‘尊者,陀然婆罗门身患重病,痛苦不堪,他以头面顶礼世尊双足。’然后,请你前往舍利弗尊者之处,以我的名义,头面顶礼舍利弗尊者双足,并如此禀告:‘尊者,陀然婆罗门身患重病,痛苦不堪,他以头面顶礼舍利弗尊者双足。’并且这样转告:‘尊者,若舍利弗尊者出于悲悯,能前往陀然婆罗门的住处,那实在是好。’”那人应道:“是的,先生。”他应诺之后,便前往世尊那里。到后,向世尊礼敬,退坐一面。坐定后,那人对世尊这样说:“尊者,陀然婆罗门身患重病,痛苦不堪,他以头面顶礼世尊双足。”随后,他又前往舍利弗尊者那里。到后,向舍利弗尊者礼敬,退坐一面。坐定后,那人对舍利弗尊者这样说:“尊者,陀然婆罗门身患重病,痛苦不堪,他以头面顶礼舍利弗尊者双足,并且这样说:‘尊者,若舍利弗尊者出于悲悯,能前往陀然婆罗门的住处,那实在是好。’”舍利弗尊者默然应允。
Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo aparena samayena ābādhiko ahosi dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, ambho purisa , yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi – ‘dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Yena cāyasmā sāriputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandāhi – ‘dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi – ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena dhanañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’’ti. ‘‘Evaṃ , bhante’’ti kho so puriso dhanañjānissa brāhmaṇassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’’ti. Yena cāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandati, evañca vadeti – ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena dhanañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’’ti. Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena.
450那时,舍利弗尊者着下衣、持衣钵,前往陀然婆罗门的住处。抵达后,便在已敷设的座位上坐下。坐下后,舍利弗尊者对陀然婆罗门这样说:“陀然,你是否还能忍受?是否还能支撑?痛苦的感觉是在消退,还是在增长?可观察到消退的迹象,而非增长吗?”“尊者舍利弗,我无法忍受,也支撑不住了。猛烈的痛苦感受正不断增长,不见消退。只见增长的迹象,而非消退的征兆。尊者舍利弗,犹如力士以锋利的钻子猛钻我的头顶;同样地,尊者舍利弗,有极其猛烈的风在我颅内搅动。尊者舍利弗,我无法忍受,也支撑不住了。猛烈的痛苦感受正不断增长,不见消退。只见增长的迹象,而非消退的征兆。尊者舍利弗,犹如力士以坚硬的皮带紧紧勒住我的头;同样地,尊者舍利弗,我头部有着极为剧烈的疼痛。尊者舍利弗,我无法忍受,也支撑不住了。猛烈的痛苦感受正不断增长,不见消退。只见增长的迹象,而非消退的征兆。尊者舍利弗,犹如熟练的屠牛者,或他的学徒,用锋利的杀牛刀剖开我的腹部;同样地,尊者舍利弗,极其猛烈的风正在切割我的腹部。尊者舍利弗,我无法忍受,也支撑不住了。猛烈的痛苦感受正不断增长,不见消退。只见增长的迹象,而非消退的征兆。尊者舍利弗,犹如两个强壮的人抓住一个瘦弱者的两条手臂,将他放在火炭坑上炙烤、烧灼;同样地,尊者舍利弗,我的身体里有着极其剧烈的燃烧感。尊者舍利弗,我无法忍受,也支撑不住了。猛烈的痛苦感受正不断增长,不见消退。只见增长的迹象,而非消退的征兆。”
Atha kho āyasmā sāriputto nivāsetvā pattacīvaramādāya yena dhanañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā sāriputto dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ‘‘kacci te, dhanañjāni, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ? Kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti? Paṭikkamosānaṃ paññāyati , no abhikkamo’’ti? ‘‘Na me, bho sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bho sāriputta , balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho , bho sāriputta, adhimattā vātā muddhani ca ūhananti. Na me, bho sāriputta, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bho sāriputta, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṃ dadeyya; evameva kho, bho sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā. Na me, bho sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bho sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya; evameva kho, bho sāriputta, adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. Na me, bho sāriputta, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bho sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ samparitāpeyyuṃ; evameva kho, bho sāriputta, adhimatto kāyasmiṃ ḍāho. Na me, bho sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṃ paññāyati , no paṭikkamo’’ti.
451“陀然,你认为,地狱与畜生道,哪个更好?”“舍利弗尊者,畜生道比地狱更好。”“陀然,你认为,畜生道与饿鬼道,哪个更好?”“舍利弗尊者,饿鬼道比畜生道更好。”“陀然,你认为,饿鬼道与人间,哪个更好?”“舍利弗尊者,人间比饿鬼道更好。”“陀然,你认为,人间与四大王天,哪个更好?”“舍利弗尊者,四大王天比人间更好。”“陀然,你认为,四大王天与三十三天,哪个更好?”“舍利弗尊者,三十三天比四大王天更好。”“陀然,你认为,三十三天与夜摩天,哪个更好?”“舍利弗尊者,夜摩天比三十三天更好。”“陀然,你认为,夜摩天与兜率天,哪个更好?”“舍利弗尊者,兜率天比夜摩天更好。”“陀然,你认为,兜率天与化乐天,哪个更好?”“舍利弗尊者,化乐天比兜率天更好。”“陀然,你认为,化乐天与他化自在天,哪个更好?”“舍利弗尊者,他化自在天比化乐天更好。”“陀然,你认为,他化自在天与梵天界,哪个更好?”“‘梵天界’——尊贵的舍利弗尊者这样说了;‘梵天界’——尊贵的舍利弗尊者这样说了。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo – nirayo vā tiracchānayoni vā’’ti? ‘‘Nirayā, bho sāriputta, tiracchānayoni seyyo’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo – tiracchānayoni vā pettivisayo vā’’ti? ‘‘Tiracchānayoniyā, bho sāriputta, pettivisayo seyyo’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo – pettivisayo vā manussā vā’’ti? ‘‘Pettivisayā, bho sāriputta, manussā seyyo’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni , katamaṃ seyyo – manussā vā cātumahārājikā vā devā’’ti? ‘‘Manussehi , bho sāriputta, cātumahārājikā devā seyyo’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo – cātumahārājikā vā devā tāvatiṃsā vā devā’’ti? ‘‘Cātumahārājikehi, bho sāriputta, devehi tāvatiṃsā devā seyyo’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo – tāvatiṃsā vā devā yāmā vā devā’’ti? ‘‘Tāvatiṃsehi, bho sāriputta, devehi yāmā devā seyyo’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo – yāmā vā devā tusitā vā devā’’ti? ‘‘Yāmehi, bho sāriputta, devehi tusitā devā seyyo’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo – tusitā vā devā nimmānaratī vā devā’’ti? ‘‘Tusitehi, bho sāriputta, devehi nimmānaratī devā seyyo’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo – nimmānaratī vā devā paranimmitavasavattī vā devā’’ti? ‘‘Nimmānaratīhi , bho sāriputta, devehi paranimmitavasavattī devā seyyo’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, dhanañjāni, katamaṃ seyyo paranimmitavasavattī vā devā brahmaloko vā’’ti? ‘‘‘Brahmaloko’ti – bhavaṃ sāriputto āha; ‘brahmaloko’ti – bhavaṃ sāriputto āhā’’ti .
那时,尊者舍利弗心中思惟:“这些婆罗门确实心向梵天界。我何不教导陀然婆罗门通往与梵天共住之道?”于是他说:“陀然,我将为你开示通往与梵天共住之道。你仔细听,善加作意,我当宣说。”“好的,尊者。”陀然婆罗门回答。尊者舍利弗便说道:“陀然,什么是通往与梵天共住之道?在此,陀然,比丘以与慈俱行之心遍满一方而住,同样地遍满第二方、第三方、第四方。如此,于上方、下方、横向,于一切处,对一切众生,对全世界,他以与慈俱行之心——广大、崇高、无量、无怨、无恼——遍满而住。陀然,这就是通往与梵天共住之道。”
Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi – ‘‘ime kho brāhmaṇā brahmalokādhimuttā. Yaṃnūnāhaṃ dhanañjānissa brāhmaṇassa brahmānaṃ sahabyatāya maggaṃ deseyya’’nti. ‘‘Brahmānaṃ te, dhanañjāni, sahabyatāya maggaṃ desessāmi; taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho dhanañjāni brāhmaṇo āyasmato sāriputtassa paccassosi. Āyasmā sāriputto etadavoca – ‘‘katamo ca, dhanañjāni, brahmānaṃ sahabyatāya maggo? Idha, dhanañjāni, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Ayaṃ kho, dhanañjāni, brahmānaṃ sahabyatāya maggo’’.
452“再者,陀然,一位比丘以悲俱行之心……以喜俱行之心……以舍俱行之心,遍满一个方向而安住,同样地,第二、第三、第四个方向也是如此。如此,向上、向下、横向,于一切处,对一切众生,对全世界,他以广大、高尚、无量、无怨恨、无恼害的舍俱行之心遍满而安住。陀然,这就是通往与梵天共住之道。”“那么,舍利弗尊者,请以我的话,以头面顶礼世尊的双足:‘尊者,陀然婆罗门身患疾病,痛苦不堪,病势沉重。他以头面顶礼世尊的双足。’”于是,尊者舍利弗在尚有更上应作之事时,便将陀然婆罗门安立于低劣的梵天界,从座位起身离去了。尊者舍利弗离去后不久,陀然婆罗门便命终了,投生于梵天界。
‘‘Puna caparaṃ, dhanañjāni, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Ayaṃ kho, dhanañjāni, brahmānaṃ sahabyatāya maggo’’ti. Tena hi, bho sāriputta, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi – ‘dhanañjāni , bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Atha kho āyasmā sāriputto dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ sati uttarikaraṇīye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho dhanañjāni brāhmaṇo acirapakkante āyasmante sāriputte kālamakāsi, brahmalokañca upapajji.
453那时,世尊对诸比丘说:“诸比丘,这位舍利弗,在尚有余事可为之时,将陀然婆罗门安立在低劣的梵天界后,便从座起身离去了。”
那时,尊者舍利弗来到世尊处,顶礼世尊后,退坐一面。坐定后,尊者舍利弗对世尊说:“尊者,陀然婆罗门身患重病,苦痛难忍,他以头面顶礼世尊双足。”
“舍利弗,你为何在尚有余事可为之时,将陀然婆罗门安立在低劣的梵天界后,便从座起身离去?”
“尊者,我当时这样想:‘这些婆罗门确实心向梵天界。我何不为陀然婆罗门开示通往与梵天共住之道?’”
“舍利弗,陀然婆罗门已经命终,确实生于梵天界。”
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘eso, bhikkhave, sāriputto dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ sati uttarikaraṇīye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā pakkanto’’ti. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dhanañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandatī’’ti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ sāriputta dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ sati uttarikaraṇīye hīne brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāyāsanā pakkanto’’ti? ‘‘Mayhaṃ kho, bhante, evaṃ ahosi – ‘ime kho brāhmaṇā brahmalokādhimuttā, yaṃnūnāhaṃ dhanañjānissa brāhmaṇassa brahmānaṃ sahabyatāya maggaṃ deseyya’nti. ‘‘Kālaṅkatoca , sāriputta, dhanañjāni brāhmaṇo, brahmalokañca upapanno’’ti.
《陀然经》第七
Dhanañjānisuttaṃ niṭṭhitaṃ sattamaṃ.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 出世尊评判,确认达难迦尼的投生 |
| Sāriputta | 舍利弗 | 上首弟子,本经主要教化者 |
| Dhanañjāni | (经中未具名,按经名译为达难迦尼) | 婆罗门,本经受教化者 |
| Bhikkhu (ekamantaṃ) | 比丘 | 从王舍城来南山,向舍利弗汇报达难迦尼近况的比丘 |
地点
王舍城竹林栗鼠庇护所,以及舍利弗尊者曾暂住的南山一带。
事件
舍利弗尊者从一位比丘口中听说达难迦尼婆罗门从前有信,现在却因新娶了无信的的妻子,转而以非法手段谋生、掠夺他人。舍利弗返回王舍城后,主动找到并质问达难迦尼是否“不放逸”,达难迦尼列举了养活父母、妻儿、奴仆等种种世俗责任为自己非法行径辩解。舍利弗以“业报自负”的追问层层破除他的借口,并在其病危时,因应婆罗门的心性,引导他修习“慈悲喜舍”四无量心,使他投生于梵天界,但也因此受到世尊的指正,认为他应该引导达难迦尼至更高的成就。
经文摘要
舍利弗听闻达难迦尼堕落后,前去教导(A)→ 达难迦尼以“为众人”为由辩护自己的非法行为(B)→ 舍利弗通过追问揭示业报自负的真谛,并最终导向梵天界的修法(C)。
中心思想(白话 + 重点拆解)
背景:我们总爱为“不得不做”的事找借口
达难迦尼这个婆罗门的处境,今天很多人也能懂。他原本有信仰、有善根,但生活变了,重新结婚后,他开始用非法的手段去掠夺国王和百姓,目的听起来好像很“正当”——要孝敬父母、养活妻儿和工人、接济亲友、祭祀祖先和天神、履行对国王的义务等等。他觉得,这都是“责任”,我都是为了大家好啊!
核心:“没人能替你下地狱”——舍利弗戳穿“为你好”的借口
舍利弗没有直接说教,而是用了一连串追问,像个心理医生一样,让达难迦尼自己把真相说出来。他为达难迦尼设置了同一个场景:如果你因为“某某人”而做了非法的事,死后被地狱守卫拖走,你能不能喊“我是为了他才这么做的,别拖我!”?或者,那个“某某人”能不能出来替你顶罪?
达难迦尼每一次的回答都是:“不能。哭喊着也会被拖入地狱。”
→ 拆开看: 这是一场关于“业”的抽丝剥茧。舍利弗把那些看似伟大的“责任”一个一个剥离出来——对父母、对妻儿、对国王、甚至对身体。他让达难迦尼明白,无论你的理由听起来多么正当、为了谁,行为产生的后果(业)都只能由行为者自己承担。别人既不能替你受苦,你的好理由也不能让恶行变成果报。
随后,舍利弗再引导他比较:“既然都要做,那非法而行与依正法而行,哪个更好?” 答案显而易见。舍利弗点出:“确实有其他如法的事业,依此能够赡养他们,又不造恶业,且行福德之道。” 这就是在说,别再用“没得选”当借口,善巧地生活、守正法地尽责,才是真正对大家都好的出路。
要旨:临终引导的权宜与究竟
当达难迦尼病危,痛苦万分时,舍利弗观察到他身为婆罗门的共同倾向——“倾心于梵天界”,于是教他修习与梵天共住的“慈、悲、喜、舍”四无量心。达难迦尼依教奉行,死后成功投生到梵天界。然而,世尊却批评舍利弗,在有更进一步可能的情况下,只将他安立在“下劣的梵天界”。
→ 一句话要旨: 业力法则面前,任何“为你好”的借口都无效;修行是每个人自己的事,最终的准则是有没有导向究竟的解脱,而非暂时的安稳。
关键术语锚
- dhamma→法/正行/教法: 本经中常以“法行/正行”对置“非法行/邪行”出现。易错点在于,它既可作为佛陀教授的“教法”,也可指代正当的行为准则。
- kamma→业/行为: 本经的核心。舍利弗的全部论证都建立在“自作自受”的业力法则上。易错在于它不是一种宿命论,而是强调有意志的道德行为及其无可推卸的果报。
- 梵天界: 本经的目标终点。易错在于,在佛教宇宙观里,梵天界虽比人间、欲界天更为殊胜、寿命极长,但仍属“三界”内的轮回处所,并非解脱(涅槃)。因此世尊称之为“下劣的”。
- deva→天/天神: 达难迦尼的世俗责任里包括“对天神应作之事”。易错在于要区分“天神”与净居天或梵天,更要区分礼敬善神与究竟归依佛陀教法的不同。
- vihāra→住/安住: 在后段教修四无量心时,经文提到“以慈俱行之心遍满一方而‘住’”。这个“住”不仅是活着,更是一种深度的、持续的心境安住状态。