422如是我闻:一时,世尊在憍萨罗国游化,与大比丘僧团一同,来到名为欧巴沙达的憍萨罗婆罗门村。那时,世尊便住于欧巴沙达北边的天林娑罗林中。其时,旃祇婆罗门正居于此欧巴沙达——那里人口众多,水草丰足,谷物丰饶,是王领之地,由憍萨罗王波斯匿所赐的皇家赠礼、梵授之地。欧巴沙达的婆罗门及在家居士闻得消息:“诸贤,那位从释迦族出家的释迦子沙门乔达摩,正游化于憍萨罗国,与大比丘僧团一同,来到欧巴沙达,今住于其北边的天林娑罗林中。关于那位乔达摩大师,有如是善美的声誉传扬:‘彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行具足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。’他亲自以证智证知了含摄天、魔、梵,含摄沙门、婆罗门、国王与庶民的世间,并为众生宣说。他所说之法,于初、中、后皆善妙,义理与辞句皆善巧,所阐扬的是全然圆满清净的梵行。得见如是阿拉汉,实为善事。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena opāsādaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā opāsāde viharati uttarena opāsādaṃ devavane sālavane. Tena kho pana samayena caṅkī brāhmaṇo opāsādaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ. Assosuṃ kho opāsādakā brāhmaṇagahapatikā – ‘‘samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ opāsādaṃ anuppatto, opāsāde viharati uttarena opāsādaṃ devavane sālavane. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti.
423于是,欧巴沙达的婆罗门和在家居士们离开欧巴沙达,结成一队队、一群群,朝北向着天林娑罗林走去。那时,旃祇婆罗门正在他宫殿的顶层午休。他看见欧巴沙达的婆罗门和在家居士们离开村庄,结成一队队、一群群,朝北向着天林娑罗林走去。见后,他便问侍者:‘侍者,为什么这些欧巴沙达的婆罗门和在家居士们离开村庄,结成一队队、一群群,朝北向着天林娑罗林走去呢?’‘旃祇大人,有位从释迦族出家的释迦之子沙门乔达摩,在憍萨罗国游历,带领大比丘僧团来到了欧巴沙达,现在住在欧巴沙达北边的天林娑罗林里。关于那位乔达摩大师,流传着这样的美好声誉:“彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。”这些人正是前去拜见那位乔达摩大师的。’‘那么,侍者,你去到那些欧巴沙达的婆罗门和在家居士那里,对他们这样说:“各位,旃祇婆罗门这样说:请诸位等一等,旃祇婆罗门也要去拜见沙门乔达摩。”’‘好的,大人。’那位侍者答应了旃祇婆罗门后,便去到那些欧巴沙达的婆罗门和在家居士那里,对他们说:‘各位,旃祇婆罗门这样说:“请诸位等一等,旃祇婆罗门也要去拜见沙门乔达摩。”’
Atha kho opāsādakā brāhmaṇagahapatikā opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena devavanaṃ sālavanaṃ. Tena kho pana samayena caṅkī brāhmaṇo uparipāsāde divāseyyaṃ upagato. Addasā kho caṅkī brāhmaṇo opāsādake brāhmaṇagahapatike opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūte uttarena mukhaṃ yena devavanaṃ sālavanaṃ tenupasaṅkamante. Disvā khattaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho, bho khatte, opāsādakā brāhmaṇagahapatikā opāsādā nikkhamitvā saṅghasaṅghī gaṇībhūtā uttarenamukhā gacchanti yena devavanaṃ sālavana’’nti? ‘‘Atthi, bho caṅkī, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ opāsādaṃ anuppatto, opāsāde viharati uttarena opāsādaṃ devavane sālavane. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Tamete bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya gacchantī’’ti. ‘‘Tena hi, bho khatte, yena opāsādakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā opāsādake brāhmaṇagahapatike evaṃ vadehi – ‘caṅkī, bho, brāhmaṇo evamāha – āgamentu kira bhonto, caṅkīpi brāhmaṇo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho so khatto caṅkissa brāhmaṇassa paṭissutvā yena opāsādakā brāhmaṇagahapatikā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā opāsādake brāhmaṇagahapatike etadavoca – ‘‘caṅkī, bho, brāhmaṇo evamāha – ‘āgamentu kira bhonto, caṅkīpi brāhmaṇo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’’ti.
424那时,恰好有约五百位来自诸国的婆罗门,为着某件事务暂住在欧巴沙达。他们听闻:“据说旃祇婆罗门将去拜见沙门乔达摩。”于是,这些婆罗门便前往旃祇婆罗门处,到了之后,对他这样说:“尊者旃祇,确实如此吗?您真要亲自去拜见沙门乔达摩?”“是的,诸位朋友,我正打算去拜见沙门乔达摩。”“尊者旃祇,请您不要去见沙门乔达摩。您去拜见沙门乔达摩,这不合适;倒是那位沙门乔达摩应当来拜见您。因为,尊者旃祇,您从父母双方都是血统纯正、家世清白,向上追溯七代祖先,从未有人因出身而受过任何指摘与非议。仅凭这一点,就不该是您去拜见他,而应是沙门乔达摩来拜见您。尊者旃祇,您富足多财,拥有巨大的财富和丰盛的家产…… 尊者旃祇,您通晓三部吠陀,连同它们的词汇、仪轨、音韵论、词源学以及第五项的历史传说,您是文法家,是论师,在世间论和大人相上也毫不逊色…… 尊者旃祇,您相貌英俊、悦目、庄严,具足最高妙的容光,有着梵天般的容貌与仪表,令人目不暂舍…… 尊者旃祇,您有戒行,有年长的戒行,具足了年长者应具的戒德…… 尊者旃祇,您言辞美善,谈吐优雅,言语有教养,清晰而无可指摘,能使人明了您的意趣…… 尊者旃祇,您是许多人的师长乃至师长的师长,您向三百位年轻婆罗门教授咒语…… 尊者旃祇,您受到憍萨罗国王波斯匿的尊敬、器重、推崇、礼遇及供养…… 尊者旃祇,您受到婆罗门玻咖拉萨提的尊敬、器重、推崇、礼遇及供养…… 尊者旃祇,您统御着欧巴沙达,那里人口兴旺,水草丰足,粮食充裕,是国王的领地,由憍萨罗国王波斯匿所赐予的皇家赠礼,一块梵天所授之地。仅凭这一点,就不该是您去拜见他,而应是沙门乔达摩来拜见您。”
Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṃ brāhmaṇānaṃ pañcamattāni brāhmaṇasatāni opāsāde paṭivasanti kenacideva karaṇīyena. Assosuṃ kho te brāhmaṇā – ‘‘caṅkī kira brāhmaṇo samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’ti. Atha kho te brāhmaṇā yena caṅkī brāhmaṇo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā caṅkiṃ brāhmaṇaṃ etadavocuṃ – ‘‘saccaṃ kira bhavaṃ caṅkī samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissatī’’ti? ‘‘Evaṃ kho me, bho, hoti – ‘ahaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissāmī’’’ti. ‘‘Mā bhavaṃ caṅkī samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkami. Na arahati bhavaṃ caṅkī samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṃ caṅkiṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Bhavañhi caṅkī ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi bhavaṃ caṅkī ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati bhavaṃ caṅkī samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṃ caṅkiṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Bhavañhi caṅkī aḍḍho mahaddhano mahābhogo…pe… bhavañhi caṅkī tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo…pe… bhavañhi caṅkī abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya…pe… bhavañhi caṅkī sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato…pe… bhavañhi caṅkī kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā…pe… bhavañhi caṅkī bahūnaṃ ācariyapācariyo, tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti…pe… bhavañhi caṅkī rañño pasenadissa kosalassa sakkato garukato mānito pūjito apacito…pe… bhavañhi caṅkī brāhmaṇassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito…pe… bhavañhi caṅkī opāsādaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ. Yampi bhavaṃ caṅkī opāsādaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā pasenadinā kosalena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ, imināpaṅgena na arahati bhavaṃ caṅkī samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ; samaṇotveva gotamo arahati bhavantaṃ caṅkiṃ dassanāya upasaṅkamitu’’nti.
425听了这些话,旃祇婆罗门便对那些婆罗门说道:“那么,诸位朋友,请听我说,为何应当由我们去拜见沙门乔达摩,而不是让那位乔达摩大师来拜见我们。朋友们,沙门乔达摩从父母双方都是血统纯正、家世清净,往上追溯七代祖先,都无人因出身而受到任何指摘或非议。单凭这一点,就不应是那位乔达摩大师来拜见我们,而应当是我们去拜见那位乔达摩大师。朋友们,沙门乔达摩舍弃了堆积如山的金银财宝,无论是深埋地下的还是陈列地上的,出家修行。朋友们,沙门乔达摩正值青春年少,发黑如墨,拥有生命中最美好的年华,在青年时期便从在家生活走出,过上了无家的生活。朋友们,沙门乔达摩尽管父母悲泣流泪,万般不舍,他仍剃除须发,披上袈裟,从在家生活走出,过上了无家的生活。朋友们,沙门乔达摩相貌端正,悦目庄严,具足最高妙的容光,有梵天般的容貌与威仪,令人目不暂舍。朋友们,沙门乔达摩具足戒行,圣者的戒行,善的戒行,成就了圆满的戒德。朋友们,沙门乔达摩言辞美妙,谈吐优雅,言语洗练,清晰无过,善能表达,令人解了。朋友们,沙门乔达摩是众多人的老师,乃至老师之师。朋友们,沙门乔达摩已断除感官的欲乐,远离骄慢与轻浮。朋友们,沙门乔达摩是业力论者、行为论者,不于任何不善法上寄托希望,对众生怀有梵天般的慈愍。朋友们,沙门乔达摩出家自高贵而血统纯净的刹帝利家族。朋友们,沙门乔达摩出家自极为富有、拥有巨大财富与家产的家族。朋友们,人们从远方的国土与地区赶来,向沙门乔达摩请教。朋友们,有成千上万的天神尽形寿皈依沙门乔达摩。朋友们,关于沙门乔达摩,流传着这样美好的声誉:‘彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。’朋友们,沙门乔达摩具足三十二种大丈夫相。朋友们,摩揭陀国的色尼雅频毘娑罗王,连同妻儿,皆尽形寿皈依沙门乔达摩。朋友们,憍萨罗国的波斯匿王,连同妻儿,皆尽形寿皈依沙门乔达摩。朋友们,婆罗门玻咖拉萨提,连同妻儿,皆尽形寿皈依沙门乔达摩。朋友们,沙门乔达摩已经来到了欧巴沙达,现在住在欧巴沙达北边的天林娑罗林里。凡是来到我们村落境内的沙门或婆罗门,便是我们的宾客。对待宾客,我们应当恭敬、尊重、推崇与礼敬。既然沙门乔达摩来到了欧巴沙达,住在北边的天林娑罗林里,那么这位沙门乔达摩就是我们的宾客。对待宾客,我们就应当恭敬、尊重、推崇与礼敬他。单凭这一点,就不应是那位乔达摩大师来拜见我们,而应当是我们去拜见那位乔达摩大师。朋友们,这些便是我所知晓的乔达摩大师的功德,然而乔达摩大师的功德远不止于此,他的功德不可衡量。纵使他仅具足以上任一项功德,我们也不应让那位乔达摩大师来拜见我们,而应当是我们前去拜见那位乔达摩大师。来吧,朋友们,我们一起去拜见沙门乔达摩吧。”
Evaṃ vutte, caṅkī brāhmaṇo te brāhmaṇe etadavoca – ‘‘tena hi, bho, mamapi suṇātha, yathā mayameva arahāma taṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ; natveva arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Samaṇo khalu, bho, gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Yampi, bho, samaṇo gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena, imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ; atha kho mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ . Samaṇo khalu, bho, gotamo pahūtaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ ohāya pabbajito bhūmigatañca vehāsaṭṭhañca…pe… samaṇo khalu, bho, gotamo daharova samāno yuvā susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito…pe… samaṇo khalu, bho, gotamo akāmakānaṃ mātāpitūnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito…pe… samaṇo khalu, bho, gotamo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavacchasī akhuddāvakāso dassanāya…pe… samaṇo khalu, bho, gotamo sīlavā ariyasīlī kusalasīlī kusalena sīlena samannāgato…pe… samaṇo khalu, bho, gotamo kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagalāya atthassa viññāpaniyā…pe… samaṇo khalu, bho, gotamo bahūnaṃ ācariyapācariyo…pe… samaṇo khalu, bho, gotamo khīṇakāmarāgo vigatacāpallo…pe… samaṇo khalu, bho, gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro brahmaññāya pajāya…pe… samaṇo khalu, bho, gotamo uccā kulā pabbajito asambhinnā khattiyakulā…pe… samaṇo khalu, bho, gotamo aḍḍhā kulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā…pe… samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ tiroraṭṭhā tirojanapadā saṃpucchituṃ āgacchanti…pe… samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ anekāni devatāsahassāni pāṇehi saraṇaṃ gatāni…pe… samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti…pe… samaṇo khalu, bho, gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato…pe… samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ rājā māgadho seniyo bimbisāro saputtadāro pāṇehi saraṇaṃ gato…pe… samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ rājā pasenadi kosalo saputtadāro pāṇehi saraṇaṃ gato…pe… samaṇaṃ khalu, bho, gotamaṃ brāhmaṇo pokkharasāti saputtadāro pāṇehi saraṇaṃ gato…pe… samaṇo khalu, bho, gotamo opāsādaṃ anuppatto opāsāde viharati uttarena opāsādaṃ devavane sālavane. Ye kho te samaṇā vā brāhmaṇā vā amhākaṃ gāmakkhettaṃ āgacchanti, atithī no te honti. Atithī kho panamhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Yampi samaṇo gotamo opāsādaṃ anuppatto opāsāde viharati uttarena opāsādaṃ devavane sālavane, atithimhākaṃ samaṇo gotamo. Atithi kho panamhehi sakkātabbo garukātabbo mānetabbo pūjetabbo. Imināpaṅgena na arahati so bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ; atha kho mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Ettake kho ahaṃ, bho, tassa bhoto gotamassa vaṇṇe pariyāpuṇāmi, no ca kho so bhavaṃ gotamo ettakavaṇṇo; aparimāṇavaṇṇo hi so bhavaṃ gotamo. Ekamekenapi tena aṅgena samannāgato na arahati, so, bhavaṃ gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ; atha kho mayameva arahāma taṃ bhavantaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamitunti. Tena hi, bho, sabbeva mayaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissāmā’’ti.
426那时,旃祇婆罗门与一大群婆罗门一同来到世尊处。到了之后,与世尊互相问候致意。彼此亲切友好地寒暄过后,就退坐一面。那时,世尊正与一些年高德劭的婆罗门坐在一起,礼貌地交谈着。当时,有一位名叫咖巴帝咖的年轻学童婆罗门也在会众中。他还年轻,剃着光头,年仅十六岁,种姓尊贵。他通达三部吠陀,兼通其词汇、仪轨、音韵论与词源学,以及作为第五的历史传说;他是精通章句的文法家、论师,于世间论与大人相论也无不精达。当那些年长的婆罗门正与世尊交谈时,他屡屡从中插嘴打断。于是,世尊斥责这位年轻的咖巴帝咖婆罗门道:“贤友,请不要在年长婆罗门交谈时插嘴。贤友,请等谈话结束再说。”闻听此言,旃祇婆罗门便对世尊说:“乔达摩大师,请勿斥责这位年轻的咖巴帝咖婆罗门。这位咖巴帝咖学童出身良家,博学多闻,具足智慧,谈吐优雅,足以就这个议题与乔达摩大师切磋论议。”这时,世尊心中思惟:“这位年轻的咖巴帝咖学童既得婆罗门们这般推崇,想必是要谈论三吠陀传承中的教说。”与此同时,年轻的咖巴帝咖学童心中也想:“只要沙门乔达摩将目光投向我,我便向他提问。”世尊觉知到咖巴帝咖学童的心念,便向他投去目光。
Atha kho caṅkī brāhmaṇo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Tena kho pana samayena bhagavā vuddhehi vuddhehi brāhmaṇehi saddhiṃ kiñci kiñci kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā nisinno hoti. Tena kho pana samayena kāpaṭiko nāma māṇavo daharo vuttasiro soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. So vuddhānaṃ vuddhānaṃ brāhmaṇānaṃ bhagavatā saddhiṃ mantayamānānaṃ antarantarā kathaṃ opāteti. Atha kho bhagavā kāpaṭikaṃ māṇavaṃ apasādeti – ‘‘māyasmā bhāradvājo vuddhānaṃ vuddhānaṃ brāhmaṇānaṃ mantayamānānaṃ antarantarā kathaṃ opātetu. Kathāpariyosānaṃ āyasmā bhāradvājo āgametū’’ti. Evaṃ vutte, caṅkī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mā bhavaṃ gotamo kāpaṭikaṃ māṇavaṃ apasādesi. Kulaputto ca kāpaṭiko māṇavo, bahussuto ca kāpaṭiko māṇavo, paṇḍito ca kāpaṭiko māṇavo, kalyāṇavākkaraṇo ca kāpaṭiko māṇavo, pahoti ca kāpaṭiko māṇavo bhotā gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetu’’nti. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘addhā kho kāpaṭikassa māṇavassa tevijjake pāvacane kathā bhavissati. Tathā hi naṃ brāhmaṇā saṃpurekkharontī’’ti. Atha kho kāpaṭikassa māṇavassa etadahosi – ‘‘yadā me samaṇo gotamo cakkhuṃ upasaṃharissati, athāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ pucchissāmī’’ti. Atha kho bhagavā kāpaṭikassa māṇavassa cetasā cetoparivitakkamaññāya yena kāpaṭiko māṇavo tena cakkhūni upasaṃhāsi.
427这时,咖巴帝咖学童心中思忖:“沙门乔达摩在留意我。我何不向沙门乔达摩提问呢?”于是,咖巴帝咖学童对世尊这样说:“乔达摩大师,关于那些婆罗门的古传咒语文句,它们经由代代相传的师承和结集完备的经典流传下来。对此,婆罗门们达成了一致的定论:‘唯此是真实,余皆虚妄。’乔达摩大师,对此您怎么说?”“婆罗堕阇,那么,可曾有哪怕一位婆罗门,能这样宣称:‘我亲知此、我亲见此。唯此是真实,余皆虚妄’?”“乔达摩大师,没有。”“婆罗堕阇,那么,可曾有任何一位老师,或老师的老师,乃至向上追溯七代的师承之中,有任何一位能这样宣称:‘我亲知此、我亲见此。唯此是真实,余皆虚妄’?”“乔达摩大师,没有。”“婆罗堕阇,那么,那些古代的仙人——正是咒语的创作者、咒语的传诵者。现今的婆罗门们以他们流传下来的古老咒语文句来唱诵、讲说与结集,依随而唱诵,依随而讲说,述其所传,授其所授,也就是:阿他咖、瓦马咖、瓦马迭沃、维萨蜜多、亚马答基、安吉罗舍、婆罗堕阇、婆悉咤、迦叶、巴古——他们可曾这样说过:‘我们亲知此、我们亲见此。唯此是真实,余皆虚妄’吗?”“乔达摩大师,也没有。”
Atha kho kāpaṭikassa māṇavassa etadahosi – ‘‘samannāharati kho maṃ samaṇo gotamo. Yaṃnūnāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ puccheyya’’nti. Atha kho kāpaṭiko māṇavo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yadidaṃ, bho gotama, brāhmaṇānaṃ porāṇaṃ mantapadaṃ itihitihaparamparāya piṭakasampadāya, tattha ca brāhmaṇā ekaṃsena niṭṭhaṃ gacchanti – ‘idameva saccaṃ, moghamañña’nti. Idha bhavaṃ gotamo kimāhā’’ti? ‘‘Kiṃ pana, bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇānaṃ ekabrāhmaṇopi yo evamāha – ‘ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi. Idameva saccaṃ, moghamañña’’’nti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. ‘‘Kiṃ pana, bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇānaṃ ekācariyopi , ekācariyapācariyopi, yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha – ‘ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi. Idameva saccaṃ, moghamañña’’’nti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. ‘‘Kiṃ pana, bhāradvāja, yepi te brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathidaṃ – aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi evamāhaṃsu – ‘mayametaṃ jānāma, mayametaṃ passāma. Idameva saccaṃ, moghamañña’’’nti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
“婆罗堕阇,看来事情是这样的:在婆罗门中,没有任何一个婆罗门会这样说——‘我知道这个,我看见这个;只有这个是真理,其余都是虚假的。’在婆罗门中,没有任何一个老师,没有任何老师的老师,乃至上溯七代的师承中,有人这样说——‘我知道这个,我看见这个;只有这个是真理,其余都是虚假的。’即便是那些古代婆罗门仙人,那些咒语的创制者、咒语的传承者——如今的婆罗门正是随诵、随说、重复讲述、重复宣说他们所汇集、唱诵、宣说的古老咒语,也就是阿他咖、瓦马咖、瓦马迭沃、维萨密多、亚玛德基、安基罗、婆罗堕阇、婆悉咤、迦叶、巴古——他们也不曾这样说:‘我们知道这个,我们看见这个;只有这个是真理,其余都是虚假的。’”
‘‘Iti kira, bhāradvāja, natthi koci brāhmaṇānaṃ ekabrāhmaṇopi yo evamāha – ‘ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi. Idameva saccaṃ, moghamañña’nti; natthi koci brāhmaṇānaṃ ekācariyopi ekācariyapācariyopi, yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha – ‘ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmi. Idameva saccaṃ, moghamañña’nti; yepi te brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ tadanugāyanti tadanubhāsanti bhāsitamanubhāsanti vācitamanuvācenti seyyathidaṃ – aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṃsu – ‘mayametaṃ jānāma, mayametaṃ passāma. Idameva saccaṃ, moghamañña’nti.
428“婆罗堕阇,就好比一列盲人,一个接一个,排头的看不见,中间的看不见,末尾的也看不见。婆罗堕阇,依我看,婆罗门所说的话,正如同这盲人的队列——排头的看不见,中间的看不见,末尾的也看不见。婆罗堕阇,你意下如何?既然这样,婆罗门的信岂不成了没有根基的吗?”
“乔达摩尊者,此处婆罗门并非仅凭信心而表示敬奉,此处婆罗门是依口口相传的听闻而表示敬奉。”
“婆罗堕阇,你先前说到了信,现在又说起听闻。婆罗堕阇,有五种法,在当下便会有两种不同的结果。哪五种呢?信、喜好、口传的听闻、审察因由的思考、对见解审思后的接受。婆罗堕阇,这五种法,在当下都会有这两种不同的结果。婆罗堕阇,有些事虽被深信,却可能是空洞、虚妄、谬误的;有些事虽不被深信,却可能是真实、确实、不虚的。婆罗堕阇,有些事虽极令人喜好……同样,虽被广泛口传听闻……同样,虽被充分审察思考……同样,虽被深入审思接受,却可能是空洞、虚妄、谬误的;有些事虽不被深入审思接受,却可能是真实、确实、不虚的。婆罗堕阇,一位守护真理的智者,仅凭这些,还不足以得出这样的定论:‘唯有这是真理,其余皆为虚妄。’”
‘‘Seyyathāpi, bhāradvāja, andhaveṇi paramparāsaṃsattā purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati; evameva kho, bhāradvāja, andhaveṇūpamaṃ maññe brāhmaṇānaṃ bhāsitaṃ sampajjati – purimopi na passati majjhimopi na passati pacchimopi na passati. Taṃ kiṃ maññasi, bhāradvāja , nanu evaṃ sante brāhmaṇānaṃ amūlikā saddhā sampajjatī’’ti? ‘‘Na khvettha, bho gotama, brāhmaṇā saddhāyeva payirupāsanti, anussavāpettha brāhmaṇā payirupāsantī’’ti. ‘‘Pubbeva kho tvaṃ, bhāradvāja, saddhaṃ agamāsi, anussavaṃ idāni vadesi. Pañca kho ime, bhāradvāja, dhammā diṭṭheva dhamme dvedhā vipākā. Katame pañca? Saddhā, ruci, anussavo, ākāraparivitakko, diṭṭhinijjhānakkhanti – ime kho, bhāradvāja , pañca dhammā diṭṭheva dhamme dvedhā vipākā. Api ca, bhāradvāja, susaddahitaṃyeva hoti, tañca hoti rittaṃ tucchaṃ musā; no cepi susaddahitaṃ hoti, tañca hoti bhūtaṃ tacchaṃ anaññathā. Api ca, bhāradvāja , surucitaṃyeva hoti…pe… svānussutaṃyeva hoti…pe… suparivitakkitaṃyeva hoti…pe… sunijjhāyitaṃyeva hoti, tañca hoti rittaṃ tucchaṃ musā; no cepi sunijjhāyitaṃ hoti, tañca hoti bhūtaṃ tacchaṃ anaññathā. Saccamanurakkhatā, bhāradvāja, viññunā purisena nālamettha ekaṃsena niṭṭhaṃ gantuṃ – ‘idameva saccaṃ, moghamañña’’’nti.
429“那么,乔达摩尊者,怎样是守护真理,又如何守护真理呢?我们向乔达摩尊者请教守护真理。”“婆罗堕阇,若有人有信,他这样说:‘我的信是如此。’这样便是守护真理,但他并不因此就得出定论:‘唯此是真理,余皆虚妄。’婆罗堕阇,若有人有偏好……同样,若有人有所闻……同样,若有人经过审察因由的思考……同样,婆罗堕阇,若有人有对见解审思后的接受,他这样说:‘我对见解审思后的接受是如此。’这样便是守护真理,但他并不因此就得出定论:‘唯此是真理,余皆虚妄。’婆罗堕阇,到此程度,是守护真理;到此程度,是正在守护真理;依此,我们施设了守护真理。然而,这还不是证悟真理。”
‘‘Kittāvatā pana, bho gotama, saccānurakkhaṇā hoti, kittāvatā saccamanurakkhati? Saccānurakkhaṇaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti. ‘‘Saddhā cepi, bhāradvāja, purisassa hoti; ‘evaṃ me saddhā’ti – iti vadaṃ saccamanurakkhati , natveva tāva ekaṃsena niṭṭhaṃ gacchati – ‘idameva saccaṃ, moghamañña’nti ( ) . Ruci cepi, bhāradvāja, purisassa hoti…pe… anussavo cepi, bhāradvāja, purisassa hoti…pe… ākāraparivitakko cepi, bhāradvāja, purisassa hoti…pe… diṭṭhinijjhānakkhanti cepi, bhāradvāja, purisassa hoti; ‘evaṃ me diṭṭhinijjhānakkhantī’ti – iti vadaṃ saccamanurakkhati, natveva tāva ekaṃsena niṭṭhaṃ gacchati – ‘idameva saccaṃ, moghamañña’nti. Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṃ saccānurakkhaṇaṃ paññapema; na tveva tāva saccānubodho hotī’’ti.
430“乔达摩尊者,至此,便是守护真理;至此,名为守护真理;至此,我们也见到了守护真理。然而,乔达摩尊者,怎样才名为证悟真理?怎样才能证悟真理呢?我等向乔达摩尊者请教对真理的证悟。”“婆罗堕阇,在此,有比丘依止某村落或市镇而住。有居士或居士子前往彼处,于三类法上考察他:即于会引发贪的法、会引发嗔的法、会引发痴的法上作考察。‘此位尊者是否有如是会引发贪的法,以致其心被这些会引发贪的法所控制时,会不知而说“我知”,不见而说“我见”,或为某种目的而劝导他人,令他人长久处于不利与痛苦之中呢?’当他如此考察时,便知:‘这位尊者并无如是会引发贪的法,不会因心被这些会引发贪的法所控制,而不知说“我知”,不见说“我见”,或为某种目的而劝导他人,令他人长久处于不利与痛苦之中。这位尊者的身行如此,语行如此,正如一位无贪者。而且,这位尊者所宣说的法,甚深、难见、难觉、寂静、殊胜、超越思惟推论、微妙、唯智者所能体会;这……”
‘‘Ettāvatā, bho gotama, saccānurakkhaṇā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaṃ saccānurakkhaṇaṃ pekkhāma. Kittāvatā pana, bho gotama, saccānubodho hoti, kittāvatā saccamanubujjhati? Saccānubodhaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti. ‘‘Idha , bhāradvāja, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā tīsu dhammesu samannesati – lobhanīyesu dhammesu, dosanīyesu dhammesu, mohanīyesu dhammesu. Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya – jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya – passāmīti, paraṃ vā tadatthāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti? Tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti – ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā lobhanīyā dhammā yathārūpehi lobhanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya – jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya – passāmīti, paraṃ vā tadatthāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya . Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṃ aluddhassa. Yaṃ kho pana ayamāyasmā dhammaṃ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo luddhenā’’’ti.
431“当他如此检验,见这位比丘于贪欲法中已得清净之后,便会更进一步,在嗔恚法上检验他。他会这样审察:‘这位尊者心中,是否有如是会引发嗔恚的法,以致其心被这些嗔恚法所控制时,会不知说“我知”,不见说“我见”,或为了某种目的而劝导他人,以致为他人带来长久的不利与痛苦呢?’当他如此检验时,他了知:‘这位尊者心中并无如是嗔恚法。因为无有这等嗔恚法,其身为无嗔者之身行,其语为无嗔者之语行。而这位尊者所宣说的法,甚深、难见、难证、寂静、殊胜、超越思辨逻辑、微妙、唯有智者才能体验;这样的法,绝非一个嗔怒之人所能善加宣说的。’”
‘‘Yato naṃ samannesamāno visuddhaṃ lobhanīyehi dhammehi samanupassati tato naṃ uttari samannesati dosanīyesu dhammesu. Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya – jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya – passāmīti, paraṃ vā tadatthāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti? Tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti – ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā dosanīyā dhammā yathārūpehi dosanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya – jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya – passāmīti, paraṃ vā tadatthāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṃ aduṭṭhassa. Yaṃ kho pana ayamāyasmā dhammaṃ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo duṭṭhenā’’’ti.
432“当他检验,见这位比丘已从嗔恚法中清净后,接着,便更进一步在愚痴法上检验他。他会这样审察:‘这位尊者是否具有这样的愚痴法——当心被此类愚痴法所制时,他会不知而说“我知”,不见而说“我见”;或者为了某种目的劝诱他人,去做那导致长夜不利与痛苦之事?’当他如此检验时,他便了知:‘这位尊者心中并无这样的愚痴法。因他无有这些愚痴法,其身行与语行,正如一位无痴者所应有。而这位尊者所宣说的法,甚深、难见、难证、寂静、殊胜、超越思辨、微妙、唯智者所证;这样的法,非愚痴之人所能善说。’”
‘‘Yato naṃ samannesamāno visuddhaṃ dosanīyehi dhammehi samanupassati , tato naṃ uttari samannesati mohanīyesu dhammesu. Atthi nu kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya – jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya – passāmīti, paraṃ vā tadatthāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti? Tamenaṃ samannesamāno evaṃ jānāti – ‘natthi kho imassāyasmato tathārūpā mohanīyā dhammā yathārūpehi mohanīyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya – jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya – passāmīti, paraṃ vā tadatthāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Tathārūpo kho panimassāyasmato kāyasamācāro tathārūpo vacīsamācāro yathā taṃ amūḷhassa. Yaṃ kho pana ayamāyasmā dhammaṃ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo; na so dhammo sudesiyo mūḷhenā’’’ti.
当他这样审察时,便见此人在导致愚痴的法上已得清净;于是,他便对此人建立了信心。信心生起,便去亲近;亲近之后,便去侍奉;侍奉之后,便侧耳倾听;侧耳倾听,便听闻法义;听闻法义后,便忆持法义;对于所忆持的法义,便审察其义;当他审察义理时,那些法在思惟中得到认可;当于法有了审察与认可时,便生起意欲;意欲生起,便奋发努力;奋发努力后,便衡量;衡量之后,便精勤;具足精勤,他既以身证悟最高真理,又以智慧洞察而彻见它。婆罗堕阇,至此,便名为觉悟真理;至此,他便正在觉悟真理;至此,我们便安立了觉悟真理之说。然而,这还不是证得真理。
‘‘Yato naṃ samannesamāno visuddhaṃ mohanīyehi dhammehi samanupassati ; atha tamhi saddhaṃ niveseti, saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsati, payirupāsanto sotaṃ odahati, ohitasoto dhammaṃ suṇāti, sutvā dhammaṃ dhāreti, dhatānaṃ dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati, atthaṃ upaparikkhato dhammā nijjhānaṃ khamanti, dhammanijjhānakkhantiyā sati chando jāyati, chandajāto ussahati, ussahitvā tuleti, tulayitvā padahati, pahitatto samāno kāyena ceva paramasaccaṃ sacchikaroti paññāya ca naṃ ativijjha passati. Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca mayaṃ saccānubodhaṃ paññapema; na tveva tāva saccānuppatti hotī’’ti.
433“乔达摩尊者,觉悟真理即以此为量,他正是以此觉悟真理,我们也正是以此得见觉悟真理。然而,乔达摩尊者,怎样才算证得真理?怎样才算完全通达真理?我们前来向乔达摩尊者请教真理的证得。婆罗堕阇,正是通过对这些法的不断实践、修习与多修,而有真理的证得。婆罗堕阇,证得真理即以此为量,通达真理即以此为量,我们也正是以此施设真理的证得。”
‘‘Ettāvattā, bho gotama, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca mayaṃ saccānubodhaṃ pekkhāma. Kittāvatā pana, bho gotama, saccānuppatti hoti, kittāvatā saccamanupāpuṇāti? Saccānuppattiṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti. ‘‘Tesaṃye , bhāradvāja, dhammānaṃ āsevanā bhāvanā bahulīkammaṃ saccānuppatti hoti. Ettāvatā kho, bhāradvāja, saccānuppatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuṇāti, ettāvatā ca mayaṃ saccānuppattiṃ paññapemā’’ti.
434“乔达摩尊者,如此便是证得真理;如此便是通达真理;如此,我们也看见了证得真理。那么,乔达摩尊者,对于真理的证得,哪种法很有助益呢?我们向乔达摩尊者请教,对于真理的证得很有助益的法。” “婆罗堕阇,对于真理的证得,精进是很有助益的。若不如此精勤而修,便不能证得此真理。正因精勤而修,故能证得真理。因此,对于真理的证得,精进是很有助益的。”
‘‘Ettāvatā, bho gotama, saccānuppatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuṇāti, ettāvatā ca mayaṃ saccānuppattiṃ pekkhāma. Saccānuppattiyā pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Saccānuppattiyā bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti. ‘‘Saccānuppattiyā kho, bhāradvāja, padhānaṃ bahukāraṃ. No cetaṃ padaheyya, nayidaṃ saccamanupāpuṇeyya. Yasmā ca kho padahati tasmā saccamanupāpuṇāti. Tasmā saccānuppattiyā padhānaṃ bahukāra’’nti.
“乔达摩尊者,那么,对于精进,哪种法很有助益呢?我们向乔达摩尊者请教,对于精进很有助益的法。” “婆罗堕阇,对于精进,衡量是很有助益的。若不如此衡量,便不会精进实践。正因为衡量了,所以精进实践。因此,对于精进,衡量是很有助益的。”
‘‘Padhānassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Padhānassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti. ‘‘Padhānassa kho, bhāradvāja, tulanā bahukārā. No cetaṃ tuleyya, nayidaṃ padaheyya. Yasmā ca kho tuleti tasmā padahati. Tasmā padhānassa tulanā bahukārā’’ti.
“乔达摩尊者,那么,对于衡量,哪种法很有助益呢?我们向乔达摩尊者请教,对于衡量很有助益的法。” “婆罗堕阇,对于衡量,努力是很有助益的。若不如此奋发努力,便不会去衡量。正因为奋发努力,所以去衡量。因此,对于衡量,努力是很有助益的。”
‘‘Tulanāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Tulanāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti. ‘‘Tulanāya kho, bhāradvāja, ussāho bahukāro. No cetaṃ ussaheyya, nayidaṃ tuleyya. Yasmā ca kho ussahati tasmā tuleti. Tasmā tulanāya ussāho bahukāro’’ti.
“乔达摩尊者,那么,对于精勤努力,什么法最有助益呢?我们向乔达摩尊者请示精勤努力的助益之法。” “婆罗堕阇,对于精勤努力,意愿最有助益。如果意愿不生起,便不会有精勤努力。正因为意愿生起,才有精勤努力。因此,精勤努力以意愿为助益。”
‘‘Ussāhassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Ussāhassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti. ‘‘Ussāhassa kho, bhāradvāja, chando bahukāro. No cetaṃ chando jāyetha, nayidaṃ ussaheyya. Yasmā ca kho chando jāyati tasmā ussahati. Tasmā ussāhassa chando bahukāro’’ti.
“乔达摩尊者,那么,对于意愿,什么法最有助益呢?我们向乔达摩尊者请示意愿的助益之法。” “巴腊瓦迦,对法义审思之后的信受,于意愿最有助益。如果不经审思就信受法义,意愿便不会生起。正因为审思之后信受法义,意愿才得以生起。因此,审思法义之后的信受,是意愿的助益。”
‘‘Chandassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro ? Chandassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti. ‘‘Chandassa kho, bhāradvāja, dhammanijjhānakkhanti bahukārā. No cete dhammā nijjhānaṃ khameyyuṃ, nayidaṃ chando jāyetha. Yasmā ca kho dhammā nijjhānaṃ khamanti tasmā chando jāyati. Tasmā chandassa dhammanijjhānakkhanti bahukārā’’ti.
“那么,乔达摩尊者,对于审思法之后的堪忍,哪种法有大的助益呢?我们正是就这于审思法之后的堪忍有大助益的法,向乔达摩尊者您请问。”“婆罗堕若,于义理作审察,对于审思法之后的堪忍有大助益。若不作此义理上的审察,这些法便不会经受审思而堪忍。正因为作了义理上的审察,法才经受审思而堪忍。因此,于义理作审察,对于审思法之后的堪忍有大助益。”
‘‘Dhammanijjhānakkhantiyā pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammanijjhānakkhantiyā bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti. ‘‘Dhammanijjhānakkhantiyā kho, bhāradvāja, atthūpaparikkhā bahukārā. No cetaṃ atthaṃ upaparikkheyya, nayidaṃ dhammā nijjhānaṃ khameyyuṃ. Yasmā ca kho atthaṃ upaparikkhati tasmā dhammā nijjhānaṃ khamanti. Tasmā dhammanijjhānakkhantiyā atthūpaparikkhā bahukārā’’ti.
“乔达摩尊者,那么对于考察义理,何法有大助益呢?于考察义理有大助益的法,我们向乔达摩尊者请问。”
“巴拉德瓦劄,受持法于考察义理有大助益。若不忆持此法,便不能省察其义;正因忆持于法,方能省察义理。是故,受持法于考察义理有大助益。”
‘‘Atthūpaparikkhāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Atthūpaparikkhāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti. ‘‘Atthūpaparikkhāya kho, bhāradvāja, dhammadhāraṇā bahukārā. No cetaṃ dhammaṃ dhāreyya, nayidaṃ atthaṃ upaparikkheyya. Yasmā ca kho dhammaṃ dhāreti tasmā atthaṃ upaparikkhati. Tasmā atthūpaparikkhāya dhammadhāraṇā bahukārā’’ti.
“乔达摩尊者,那么对于受持法,何法有大助益呢?于受持法有大助益的法,我们向乔达摩尊者请问。”
“巴拉德瓦劄,听闻法于受持法有大助益。若不听闻此法,便不能忆持;正因听闻于法,方能忆持。是故,听闻法于受持法有大助益。”
‘‘Dhammadhāraṇāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammadhāraṇāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti. ‘‘Dhammadhāraṇāya kho, bhāradvāja, dhammassavanaṃ bahukāraṃ. No cetaṃ dhammaṃ suṇeyya, nayidaṃ dhammaṃ dhāreyya. Yasmā ca kho dhammaṃ suṇāti tasmā dhammaṃ dhāreti. Tasmā dhammadhāraṇāya dhammassavanaṃ bahukāra’’nti.
“乔达摩尊者,那么对于听闻法,何法有大助益呢?于听闻法有大助益的法,我们向乔达摩尊者请问。”
“巴拉德瓦劄,专心谛听于听闻法有大助益。若不专心倾听,便不能闻法;正因专心倾听,方能闻法。是故,专心谛听于听闻法有大助益。”
‘‘Dhammassavanassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammassavanassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti . ‘‘Dhammassavanassa kho, bhāradvāja, sotāvadhānaṃ bahukāraṃ . No cetaṃ sotaṃ odaheyya, nayidaṃ dhammaṃ suṇeyya. Yasmā ca kho sotaṃ odahati tasmā dhammaṃ suṇāti. Tasmā dhammassavanassa sotāvadhānaṃ bahukāra’’nti.
“乔达摩尊者,那么,对于倾耳聆听,什么法有大帮助呢?对于倾耳聆听有大帮助的法,我们向乔达摩尊者请问。” “巴拉德瓦劄,亲近对于倾耳聆听有大帮助。若人不亲近,便不会倾耳聆听;正因为亲近了,所以倾耳聆听。因此,亲近对于倾耳聆听有大帮助。”
‘‘Sotāvadhānassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Sotāvadhānassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti. ‘‘Sotāvadhānassa kho, bhāradvāja, payirupāsanā bahukārā. No cetaṃ payirupāseyya, nayidaṃ sotaṃ odaheyya. Yasmā ca kho payirupāsati tasmā sotaṃ odahati. Tasmā sotāvadhānassa payirupāsanā bahukārā’’ti.
“乔达摩尊者,那么,对于亲近,什么法有大帮助呢?对于亲近有大帮助的法,我们向乔达摩尊者请问。” “巴拉德瓦劄,前往对于亲近有大帮助。若人不前往,便不会亲近;正因为前往,所以亲近。因此,前往对于亲近有大帮助。”
‘‘Payirupāsanāya pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Payirupāsanāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti. ‘‘Payirupāsanāya kho, bhāradvāja, upasaṅkamanaṃ bahukāraṃ. No cetaṃ upasaṅkameyya, nayidaṃ payirupāseyya. Yasmā ca kho upasaṅkamati tasmā payirupāsati. Tasmā payirupāsanāya upasaṅkamanaṃ bahukāra’’nti.
“乔达摩尊者,那么,对于前往,什么法有大帮助呢?对于前往有大帮助的法,我们向乔达摩尊者请问。” “巴拉德瓦劄,信对于前往有大帮助。若信不生起,人便不会前往;正因为信生起,所以前往。因此,信对于前往有大帮助。”
‘‘Upasaṅkamanassa pana, bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Upasaṅkamanassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ pucchāmā’’ti. ‘‘Upasaṅkamanassa kho, bhāradvāja, saddhā bahukārā. No cetaṃ saddhā jāyetha, nayidaṃ upasaṅkameyya. Yasmā ca kho saddhā jāyati tasmā upasaṅkamati. Tasmā upasaṅkamanassa saddhā bahukārā’’ti.
435“我等曾向乔达摩尊者请问守护真理,乔达摩尊者便以守护真理作答;对此,我们欢喜认可,并因此感到满意。我等曾向乔达摩尊者请问觉悟真理,乔达摩尊者便以觉悟真理作答;对此,我们欢喜认可,并因此感到满意。我等曾向乔达摩尊者请问证得真理,乔达摩尊者便以证得真理作答;对此,我们欢喜认可,并因此感到满意。我等曾向乔达摩尊者请问何法最能助益证得真理,乔达摩尊者便以何法最能助益证得真理作答;对此,我们欢喜认可,并因此感到满意。无论我们向乔达摩尊者请问什么,乔达摩尊者都一一作了解答;而这些,无不令我们欢喜认可,并因此感到满意。乔达摩尊者啊,我们从前曾这样想:‘那些秃头、卑贱、肤黑、从脚下生出的沙门,哪里能懂得什么法呢?’然而,乔达摩尊者确实令我对沙门生起了敬爱,对沙门生起了净信,对沙门生起了恭敬。真是殊胜啊,乔达摩尊者!……请乔达摩尊者接受我为优婆塞,从今日起,尽此一生,我都皈依于您。”
‘‘Saccānurakkhaṇaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ apucchimha, saccānurakkhaṇaṃ bhavaṃ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Saccānubodhaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ apucchimha, saccānubodhaṃ bhavaṃ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Saccānuppattiṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ apucchimha, saccānuppattiṃ bhavaṃ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā . Saccānuppattiyā bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ apucchimha, saccānuppattiyā bahukāraṃ dhammaṃ bhavaṃ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Yaṃyadeva ca mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ apucchimha taṃtadeva bhavaṃ gotamo byākāsi; tañca panamhākaṃ ruccati ceva khamati ca tena camha attamanā. Mayañhi, bho gotama, pubbe evaṃ jānāma – ‘ke ca muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, ke ca dhammassa aññātāro’ti? Ajanesi vata me bhavaṃ gotamo samaṇesu samaṇapemaṃ, samaṇesu samaṇapasādaṃ, samaṇesu samaṇagāravaṃ. Abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 佛陀,说法者 |
| Caṅkī | 强基 | 婆罗门,经中主要对话者与求法者 |
| Kāpaṭika | 咖巴帝咖 | 年轻的学童婆罗门,在集会中插话并向佛陀提问 |
| Pasenadi | 波斯匿 | 拘萨罗国王 |
| Pajāpati | (经中未具名) | 强基的侍者 |
| Brāhmaṇā | 婆罗门 | 约五百位来自不同国家的婆罗门 |
| Poraṇā isayo | 古代仙人 | 阿他咖、瓦马咖、瓦马迭沃等,为古咒语的制作者和传诵者 |
事件
佛陀与僧团到达欧巴沙达,村民成群结队前去拜见。大婆罗门强基得知后也决定前往,但遭到其他婆罗门以出身、财富、学识等世俗优越感为由的劝阻。强基非但没有动摇,反而列举佛陀更超胜的出家动机、戒行、智慧等功德,说服大众一同去见佛陀。见面后,佛陀首先制止了年轻学童鲁莽的插话,随后回应了他的提问,借此破斥了婆罗门“唯此是真实”的盲目教条,并最终为强基系统地开示了一条守护、觉悟、证得真理的次第之道。
经文摘要
强基婆罗门力排众议去见佛陀 → 佛陀以对盲从传统的批判开启对话 → 佛陀为强基建立从“信心”到“亲近”,再到“闻法”、“持法”、“审思”、“精进”等,直至“证得真理”的完整修行次第。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:别拿标签和传统当真理
这篇经一开头,就是一场关于“谁该去见谁”的争论。一群婆罗门搬出身份、财富、知识等一堆标签,认为佛陀应该来见“高人一等”的强基。但强基本人很清醒,他看到佛陀出家舍弃了这些世俗人看重的一切,并具足真正的戒行与智慧,这才是真正值得尊敬之处。这引出了全经的核心问题:到底什么才是“真实”?
2. 核心:真理不是盲从,是亲证的次第
年轻学童咖巴帝咖提出婆罗门的老观点:“唯有我们的传承经典是真理,其他都是假的。”佛陀直接反问:你,你老师,你老师的老师,乃至最初编咒语的仙人,有谁亲眼看过、亲证过这个“真理”吗?答案是都没有。佛陀指出这种迷信就像“盲人队伍相互连接,前后皆盲”,大家只是在传递一个自己都没见过的东西。
那么,真正的真理要怎么得到?佛陀不是扔一个结论,而是给出了完整的实现路径:
→ 拆开看: 一切修行的起点,是“信”。但这个信不是盲信,而是对善知识(如佛陀)和法产生一种想要一探究竟的信任和好乐,它是推动你“前往”并“亲近”的动力。
→ 拆开看: 听了法之后,不能只听不练。你内心要生出一种“欲”(chanda),也就是强烈的意愿,去把听到的义理拿来“审思与堪忍”,反复在心中检验、把玩、思惟,看它逻辑通不通,能不能经得起推敲。这个内心的消化过程,会让法真正触动你,从而产生实践的动力。
→ 拆开看: 当有了“欲”之后,就要付出“精进”(vīriya,即努力)。这个精进具体体现在“衡量”(tulanā)上。这里的衡量,就是把你过去执着的旧观念,和你现在学习到的新知见,放在内心的天平上进行对比和抉择,看清谁更真实、更善巧。这个过程需要持续的努力。
这条链是:信→亲近→倾耳→闻法→受持法→考察义→审思堪忍→欲→努力→衡量→精进→最终证得真理。每一步都是下一步的充分条件,缺一不可。
→ 一句话要旨: 真理不是拿来在嘴上传承的教条,而是一条通过信任、学习、反思、抉择和努力,最终让个人亲身体证的内在发现之旅。
关键术语锚
- sacca → 谛/真理 | 易错: 不是抽象的“真理”概念,而是特指四圣谛,或此处所讨论的、需通过次第修行方能“证知”的终极真实。整篇经都在回应如何“证得”它。
- saddhā → 信 | 易错: 不是“信仰”或盲目相信,而是一种基于初步了解而产生的“信心”和信任感,是推动一个人愿意走近和聆听善知识的心理动力,是修行的起点。
- anuppatti/sacchikiriya → 证得/实现 | 易错: 经中用的saccānuppatti(谛之证得),强调的是“个人亲身体验到真理”的完成状态,而不是仅仅在知性上理解或认同。这是整条修行次第的目标。
- chanda → 欲/意愿 | 易错: 中性词,非贬义的“贪欲”(rāga)。指想要行动、想要达成目标的一种健康的内心热忱和意愿,是精进生起的直接原因。
- dhammanijjhānakkhanti → 对诸法的审思与堪忍 | 易错: 这是巴利语复合词,字面意思是对法(Dhamma)的审察(nijjhāna)和接受/允许(khanti)。它不是被动忍耐,而是主动把法义放在心中反复思量、检验,直到内心认可、容纳的消化过程。