324如是我闻:一时,世尊住在跋耆国苏苏马拉山的贝萨咖拉林鹿野苑。那时,菩提王子的国咖那德宫殿新落成不久,尚不曾有任何沙门、婆罗门或任何人入住其中。于是,菩提王子吩咐散泽耶子学童说:“来,亲爱的散泽耶子,你去世尊那里。到了之后,以我的名义,头面礼敬世尊的双足,请问世尊是否无病、无疾、身体轻快、精力充沛、起居安乐。你可以这样说:‘尊者,菩提王子头面礼敬世尊的双足,请问世尊是否无病、无疾、身体轻快、精力充沛、起居安乐。’并再这样说:‘尊者,请世尊明日与比丘僧团一同接受菩提王子的饮食供养。’”“好的,先生。”散泽耶子学童应诺之后,便前往世尊处。到了那里,与世尊互相问候致意,彼此叙说了令人欢喜、值得铭记的寒暄之语后,他坐在一旁。坐在一旁的散泽耶子学童对世尊这样说道:“菩提王子以头面礼敬乔达摩大师的双足,问候乔达摩大师是否无病、无疾、身体轻快、精力充沛、起居安乐。他并这样说:‘请乔达摩大师明日与比丘僧团一同接受菩提王子的饮食供养。’”世尊默然接受了。散泽耶子学童知道世尊已经接受,便从座起身,前往菩提王子处。到了之后,对菩提王子这样说道:“我已然依您的话,对那位乔达摩大师说了:‘菩提王子以头面礼敬乔达摩大师的双足,问候乔达摩大师是否无病、无疾、身体轻快、精力充沛、起居安乐。并这样说:请乔达摩大师明日与比丘僧团一同接受菩提王子的饮食供养。’而那位沙门乔达摩已经接受了。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena bodhissa rājakumārassa kokanado nāma pāsādo acirakārito hoti anajjhāvuṭṭho samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Atha kho bodhi rājakumāro sañjikāputtaṃ māṇavaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, samma sañjikāputta, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – ‘bodhi, bhante, rājakumāro bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’ti. Evañca vadehi – ‘adhivāsetu kira, bhante, bhagavā bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho sañjikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sañjikāputto māṇavo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bodhi kho rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Evañca vadeti – ‘adhivāsetu kira bhavaṃ gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho sañjikāputto māṇavo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā yena bodhi rājakumāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bodhiṃ rājakumāraṃ etadavoca – ‘‘avocumha bhoto vacanena taṃ bhavantaṃ gotamaṃ – ‘bodhi kho rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Evañca vadeti – adhivāsetu kira bhavaṃ gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’ti. Adhivuṭṭhañca pana samaṇena gotamenā’’ti.
325于是,那夜过后,菩提王子在自己住处令人备办了美味的主食与副食,又让人用白布铺满国咖那德宫殿,直至最末一级台阶。然后,他吩咐散泽耶子学童说:“来吧,亲爱的散泽耶子,你到世尊那里去,到了之后,向世尊通报时间:‘尊者,时间到了,饮食已备好。’”“好的,先生。”散泽耶子学童应答菩提王子后,便去世尊那里。到了之后,向世尊通报时间:“乔达摩大师,时间到了,饮食已备好。”于是,世尊在上午穿好下衣,持钵及衣,前往菩提王子的住处。那时,菩提王子正站在门外迎候世尊。他远远望见世尊走来,便上前迎接,礼敬世尊后,引领世尊前往国咖那德宫殿。世尊行至最末一级台阶旁,便停住了。菩提王子对世尊说:“尊者,请世尊踏着白布而上,请善逝踏着白布而上,这将为我带来长久的利益与安乐。”如此说时,世尊默然。第二次、第三次,菩提王子也同样对世尊说:“尊者,请世尊踏着白布而上,请善逝踏着白布而上,这将为我带来长久的利益与安乐。”
Atha kho bodhi rājakumāro tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā, kokanadañca pāsādaṃ odātehi dussehi santharāpetvā yāva pacchimasopānakaḷevarā , sañjikāputtaṃ māṇavaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, samma sañjikāputta, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocehi – ‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’’nti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho sañjikāputto māṇavo bodhissa rājakumārassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato kālaṃ ārocesi – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena bodhissa rājakumārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti bhagavantaṃ āgamayamāno. Addasā kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna paccuggantvā bhagavantaṃ abhivādetvā purakkhatvā yena kokanado pāsādo tenupasaṅkami. Atha kho bhagavā pacchimaṃ sopānakaḷevaraṃ nissāya aṭṭhāsi. Atha kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhiruhatu , bhante, bhagavā dussāni, abhiruhatu sugato dussāni; yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Evaṃ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhiruhatu, bhante, bhagavā. Dussāni, abhiruhatu sugato dussāni; yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.
326这时,世尊望向具寿阿难。于是,具寿阿难便对菩提王子这样说:“王子,请将布收起来。世尊不会踩踏铺设在路上的布。如来哀愍后世的人。”于是,菩提王子便让人将布收起来,然后在国咖那德宫殿的上层铺设了座位。于是,世尊登上了国咖那德宫殿,在铺设好的座位上,与比丘僧团一同坐下。接着,菩提王子亲手以美味的主食与副食款待并充分供养了以佛陀为首的比丘僧团。当世尊用餐完毕,手从钵中收回时,菩提王子取来一个低矮的座位,坐在一旁。坐在一旁的菩提王子对世尊这样说:“尊者,我心里是这样想的:‘乐不能以乐获得,乐应由苦而得。’”
Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ apalokesi. Atha kho āyasmā ānando bodhiṃ rājakumāraṃ etadavoca – ‘‘saṃharatu, rājakumāra, dussāni; na bhagavā celapaṭikaṃ akkamissati. Pacchimaṃ janataṃ tathāgato anukampatī’’ti . Atha kho bodhi rājakumāro dussāni saṃharāpetvā uparikokanadapāsāde āsanāni paññapesi. Atha kho bhagavā kokanadaṃ pāsādaṃ abhiruhitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho bodhi rājakumāro buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mayhaṃ kho, bhante, evaṃ hoti – ‘na kho sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ, dukkhena kho sukhaṃ adhigantabba’’’nti.
327“王子,当我尚未证悟,还是菩萨时,心中也曾生起这样的念头:‘乐,不能由乐而得;乐,应由苦而得。’王子,后来,我正值年少,发黑如漆,具足青春,处于人生初期。虽然父母不愿,泪流满面地哭泣,我仍是剃除须发,披上黄色袈裟,离家而出家,成为无家者。出家之后,为寻求什么是善、追寻那无上最殊胜的寂静境界,我去拜访阿拉喇咖喇玛。到后,我对阿拉喇咖喇玛说:‘贤友咖喇玛,我想在此法与律中修习梵行。’听了这话,王子,阿拉喇咖喇玛对我说:‘尊者,住下吧。此法是如此:有智慧的人不久便能以证智亲身证得,并安住于其师的境地。’王子,我确实很快就通达了那法。王子,仅凭那般口诵和复述的程度,我就能说出智理之言、长老之语,并宣称‘我知、我见’——与他人无别。当时,王子,我便想:‘阿拉喇咖喇玛并非仅凭信就宣称自知、亲见此法而住;他确实是明见此法而安的。’”
‘‘Mayhampi kho, rājakumāra, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi – ‘na kho sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ, dukkhena kho sukhaṃ adhigantabba’nti. So kho ahaṃ, rājakumāra, aparena samayena daharova samāno susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā akāmakānaṃ mātāpitūnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃ. So evaṃ pabbajito samāno kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ – ‘icchāmahaṃ, āvuso kālāma, imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritu’nti. Evaṃ vutte, rājakumāra, āḷāro kālāmo maṃ etadavoca – ‘viharatāyasmā, tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. So kho ahaṃ, rājakumāra, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ. So kho ahaṃ, rājakumāra, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi, theravādañca jānāmi passāmīti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘na kho āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti; addhā āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharatī’ti.
于是,王子,我又去拜访阿拉喇咖喇玛。到后,我对阿拉喇咖喇玛这样说:“咖喇玛贤友,您宣称‘我以证智亲自体证此法,圆满安住’,是到达怎样的程度了呢?”听了这话,王子,阿拉喇咖喇玛便开示了无所有处定。那时,王子,我心中思惟:“并非只有阿拉喇咖喇玛具有信心,我同样具有信心;并非只有阿拉喇咖喇玛具有精进……念……定……慧,我同样具有慧。那么,我何不为了以证智亲自体证阿拉喇咖喇玛所宣称自知、亲证、达到并安住的那个法而精勤努力呢?”王子,我确实不久便迅速地以证智亲自体证了那个法,并安住其中。然后,王子,我去拜访阿拉喇咖喇玛。到后,对阿拉喇咖喇玛这样说:“咖喇玛贤友,您就是证达了这样的程度,才宣称以证智亲自体证此法而开示的吗?”“贤友,我确实是证达了这样的程度,亲自证知此法、达到此法而开示的。”“贤友,我同样证达了这样的程度,亲自证知此法、达到此法而安住。”“贤友,我们真是获得了利益!贤友,我们确实获得了善利!我们能遇见像您这样的同梵行者。我所亲自证知、达到并开示的法,正是您亲自证知、达到并安住的法;您所亲自证知、达到并安住的法,也正是我所亲自证知、达到并开示的法。这样,我所知的法,即是你所知的法;你所知的法,即是我所知的法。如此,我是什么样的,你就是什么样的;你是什么样的,我就是什么样的。来吧,贤友,现在让我们二人一同统领这个团体吧!”就这样,王子,阿拉喇咖喇玛虽是我的老师,却将我这个学生提升至与他全然平等的地位,并以崇高的敬意来敬重我。那时,王子,我心中思惟:“这个法不导向厌离,不导向离贪,不导向灭,不导向寂静,不导向证智,不导向正觉,不导向涅槃,仅仅是导向投生于无所有处。”于是,王子,我不再珍重那个法,对它生起厌离,便离去了。
‘‘Atha khvāhaṃ, rājakumāra, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ – ‘kittāvatā no, āvuso kālāma, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti ? Evaṃ vutte, rājakumāra, āḷāro kālāmo ākiñcaññāyatanaṃ pavedesi. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘na kho āḷārasseva kālāmassa atthi saddhā, mayhaṃpatthi saddhā; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi vīriyaṃ…pe… sati… samādhi… paññā, mayhaṃpatthi paññā. Yaṃnūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ āḷāro kālāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyya’nti. So kho ahaṃ, rājakumāra, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ. Atha khvāhaṃ, rājakumāra, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ – ‘ettāvatā no, āvuso kālāma, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? ‘Ettāvatā kho ahaṃ, āvuso, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemī’ti. ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. ‘Lābhā no, āvuso, suladdhaṃ no, āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma . Iti yāhaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi, taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, tamahaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi. Iti yāhaṃ dhammaṃ jānāmi taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi; yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi tamahaṃ dhammaṃ jānāmi. Iti yādiso ahaṃ, tādiso tuvaṃ; yādiso tuvaṃ tādiso ahaṃ. Ehi dāni, āvuso, ubhova santā imaṃ gaṇaṃ pariharāmā’ti. Iti kho, rājakumāra, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno (attano) antevāsiṃ maṃ samānaṃ attanā samasamaṃ ṭhapesi, uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyā’ti . So kho ahaṃ, rājakumāra, taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.
328“王子,我继续寻求什么是善,追寻那无上、最殊胜的寂静境界,前去拜访了乌答咖·拉玛子。到达后,我对乌答咖·拉玛子这样说:‘贤友,我希望在此法与律中修习梵行。’听了这话,王子,乌答咖·拉玛子对我这样说:‘尊者,请您住下。这个法如此:有智慧的人不需多久,便能自己以证智亲自体证,达到其师之境而安住。’王子,我确实在不久之后,便很快掌握了那个法。王子,仅凭着那样的口头传诵与复述,我就能说出智者的言说和长老的言说,并宣称‘我知、我见’——如同他人一般。当时,王子,我心中思惟:‘拉玛并非仅凭信仰便宣称他已自知、亲证、达到并安住于此法;拉玛确实是明了、亲见此法而安住的。’于是,王子,我又去拜访乌答咖·拉玛子。到达后,我对乌答咖·拉玛子这样说:‘贤友,拉玛是证悟到了何种程度,才宣称自己以证智、亲自体证并达到此法而安住的呢?’听了这话,王子,乌答咖·拉玛子便开示了非想非非想处定。当时,王子,我心中思惟:‘不独拉玛有信,我亦有信;不独拉玛有精进……念……定……慧,我亦有慧。那么,我何不为了亲自体证拉玛所宣称的、他已自知、亲证、达到并安住的那个法而勤奋努力呢?’王子,我确实不久便迅速地自己以证智、亲自体证并安住于那个法。”
‘‘So kho ahaṃ, rājakumāra, kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā udakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ – ‘icchāmahaṃ, āvuso , imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritu’nti. Evaṃ vutte, rājakumāra, udako rāmaputto maṃ etadavoca – ‘viharatāyasmā, tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. So kho ahaṃ, rājakumāra, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ. So kho ahaṃ, rājakumāra, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi, theravādañca jānāmi passāmīti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘na kho rāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi; addhā rāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ vihāsī’ti. Atha khvāhaṃ, rājakumāra, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā udakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ – ‘kittāvatā no, āvuso, rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti? Evaṃ vutte, rājakumāra, udako rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṃ pavedesi. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhaṃpatthi saddhā; na kho rāmasseva ahosi vīriyaṃ…pe… sati… samādhi… paññā, mayhaṃpatthi paññā. Yaṃnūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyya’nti. So kho ahaṃ, rājakumāra, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ.
王子,那时,我便前往拜访乌答咖·拉玛子。到了之后,我对乌答咖·拉玛子说:‘贤友,拉玛自己所证知、现证、达到之后宣说的此法,就仅止于此吗?’‘贤友,拉玛自己所证知、现证、达到之后宣说的此法,确实仅止于此。’‘贤友,我也同样证知、现证并安住于此法。’‘贤友,我们有福了!贤友,我们获益了!能亲眼见到您这样一位同修者。如此,拉玛所证知、所宣说的法,您如今也同样证知并安住;而您所证知、安住的法,也正是拉玛所证知、所宣说的。因此,拉玛所证知的法,您悉皆了知;您所了知的法,拉玛也都证知。所以,拉玛如何,您便如何;您如何,拉玛便如何。来吧,贤友,现在请您带领这个团体。’就这样,王子,乌答咖·拉玛子虽与我同为道友,却将我置于师位,以最高的礼遇尊敬我。王子,那时我心中生起此念:‘此法不导向厌离、不导向离欲、不导向灭尽、不导向寂静、不导向证知、不导向正觉、不导向涅槃,唯导向投生非想非非想处。’于是,王子,我不看重那个法,对那个法厌离后,便离去了。
‘‘Atha khvāhaṃ, rājakumāra, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā udakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ – ‘ettāvatā no, āvuso, rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? ‘Ettāvatā kho, āvuso, rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti. ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. ‘Lābhā no, āvuso, suladdhaṃ no, āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma. Iti yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi taṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi. Iti yaṃ dhammaṃ rāmo abhiññāsi taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi; yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi taṃ dhammaṃ rāmo abhiññāsi. Iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuvaṃ, yādiso tuvaṃ tādiso rāmo ahosi. Ehi dāni, āvuso, tuvaṃ imaṃ gaṇaṃ pariharā’ti. Iti kho, rājakumāra, udako rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne maṃ ṭhapesi, uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā’ti. So kho ahaṃ, rājakumāra, taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.
329王子,我一直在探寻何为善,追寻那无上的寂静之道,如此在摩揭陀国次第游历,来到了优楼维喇的将军村。在那里,我看到一处令人欢喜的地段,一片清新可爱的树林,一条河水清澈、渡口便利的河流,周围还有安静的村落可以托钵。王子,那时我心中生起此念:‘啊,这地段真是宜人,这片树林清新可爱,这河水流清澈,渡口便利,周围的托钵村落也安静。对一位渴望精勤修行的善男子而言,此处确有足够。’王子,于是我便在那里坐下,心想:‘此处足以精勤修行了。’紧接着,王子,有三个前所未闻、自然呈现的殊胜譬喻,在我心中浮现出来。
‘‘So kho ahaṃ, rājakumāra, kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno, magadhesu anupubbena cārikaṃ caramāno, yena uruvelā senānigamo tadavasariṃ. Tatthaddasaṃ ramaṇīyaṃ bhūmibhāgaṃ, pāsādikañca vanasaṇḍaṃ, nadīñca sandantiṃ setakaṃ supatitthaṃ, ramaṇīyaṃ samantā ca gocaragāmaṃ. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘ramaṇīyo vata, bho, bhūmibhāgo, pāsādiko ca vanasaṇḍo, nadiñca sandantiṃ setakā supatitthā , ramaṇīyā samantā ca gocaragāmo. Alaṃ vatidaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā’ti. So kho ahaṃ, rājakumāra, tattheva nisīdiṃ – ‘alamidaṃ padhānāyā’ti. Apissu maṃ, rājakumāra, tisso upamā paṭibhaṃsu anacchariyā pubbe assutapubbā.
王子,犹如一块带湿气的生木,被抛入水中。接着,有一人手持上摩擦木走来,心想:‘我要生火,让火显现。’王子,你意下如何?此人用上摩擦木去钻那块泡在水中、带着湿气的生木,能否生起火、令火显现?”“不能,尊者。何以故?尊者,因为那是块带湿气的生木,且泡在水中。那人最终只会徒受疲劳与苦恼。”“正是如此,王子。那些身与心皆未远离感官欲乐的沙门或婆罗门,他们内在对感官欲乐的欲贪、欲爱、欲迷、欲渴、欲热恼,尚未被善巧地断除,尚未被善巧地止息。这些尊者,即使刻意承受那些痛苦、剧烈、粗猛、尖锐的感受,也无力证得无上的智慧、见地与正觉;即便不刻意承受那些痛苦、剧烈、粗猛、尖锐的感受,他们也同样无力证得无上的智慧、见地与正觉。王子,这便是浮现于我心中的第一个譬喻,前所未闻,极其殊胜。
‘‘Seyyathāpi, rājakumāra, allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ udake nikkhittaṃ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya – ‘aggiṃ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṃ kiṃ maññasi, rājakumāra, api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ udake nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bhante. Taṃ kissa hetu? Aduñhi, bhante, allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ tañca pana udake nikkhittaṃ, yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā’’ti. ‘‘Evameva kho, rājakumāra, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṃ na suppahīno hoti, na suppaṭippassaddho. Opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṃ kho maṃ, rājakumāra, paṭhamā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.
330王子,接着又有一个譬喻在我心中浮现,这第二个譬喻前所未闻,殊妙非凡。王子,就如:有一块潮湿的生木,搁在远离水源的干地上。然后,有一个人拿着上摩擦木走来,心想:‘我要生火,令火显现。’王子,你如何认为?此人用上摩擦木钻那块搁在远离水源的干地上的潮湿生木,能生起火、令火显现吗?”“不能,尊者。原因何在?尊者,因为那块木头虽搁在远离水源的干地上,却仍是潮湿、饱含湿气的生木。那人最终只会徒劳疲惫罢了。”“正是如此,王子,那些身与心并未远离感官欲乐而住的沙门或婆罗门,他们内心对感官欲乐的种种欲贪、欲爱、欲痴、欲渴、欲热恼,尚未被善巧地断除,尚未被善巧地止息。这些尊者们,纵使他们刻意去体验那些痛苦、剧烈、粗猛、尖锐的感受,也无力证得无上的智慧、见地与正觉;纵使他们不刻意去体验那些痛苦、剧烈、粗猛、尖锐的感受,同样无力证得无上的智慧、见地与正觉。王子,这就是在我心中生起的第二个譬喻,前所未闻,非凡殊胜。
‘‘Aparāpi kho maṃ, rājakumāra, dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi, rājakumāra, allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya – ‘aggiṃ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṃ kiṃ maññasi, rājakumāra, api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya , tejo pātukareyyā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bhante. Taṃ kissa hetu? Aduñhi, bhante, allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhittaṃ, yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā’’ti. ‘‘Evameva kho, rājakumāra, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṃ na suppahīno hoti, na suppaṭippassaddho. Opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṃ kho maṃ, rājakumāra, dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.
331王子,随后,第三个前所未闻、自然呈现的譬喻在我心中生起。王子,譬如有一块干燥无湿的枯木,被放置在远离水边的干地上。而后,有人手持钻火棒走来,心想:‘我要生火,令火显现。’王子,你怎么看?此人手持钻火棒,磨钻那块置于远离水边干地之上的干燥无湿枯木,能否生火、令火显现?”“能的,尊者。”“为什么呢?因为那块木是干燥无湿的枯木,又放在远离水边的干地上。”“正是如此,王子。那些身与心都已远离感官欲乐的沙门或婆罗门,他们内心对感官欲乐的种种欲贪、欲爱、欲迷、欲渴、欲热恼,皆已被善断除、善平息。这些尊者,即使刻意去领受那些苦痛、剧烈、粗猛、锐利的感受,他们也有能力证得无上的智慧、见地与正觉;即使他们没有刻意领受那些苦痛、剧烈、粗猛、锐利的感受,他们也同样有能力证得无上的智慧、见地与正觉。王子,这便是出现在我心中的第三个譬喻,前所未闻,非凡无比。王子,这三种前所未闻、自然呈现的非凡譬喻,就这样在我心中出现了。
‘‘Aparāpi kho maṃ, rājakumāra, tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi, rājakumāra, sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya – ‘aggiṃ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṃ kiṃ maññasi, rājakumāra, api nu so puriso amuṃ sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ ārakā udakā thale nikkhittaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. Taṃ kissa hetu? Aduñhi, bhante, sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ, tañca pana ārakā udakā thale nikkhitta’’nti. ‘‘Evameva kho, rājakumāra, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṃ suppahīno hoti suppaṭippassaddho. Opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṃ kho maṃ, rājakumāra, tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Imā kho maṃ, rājakumāra, tisso upamā paṭibhaṃsu anacchariyā pubbe assutapubbā.
332王子,那时我心中生起此念:“我何不就修这种无呼吸的禅那呢?”于是,王子,我止住了口与鼻的出入息。王子,当口与鼻的出入息被止住后,风从耳孔出,发出极大的声响。如同铁匠鼓动风箱时发出的巨大声响,王子,当口与鼻的出入息被止住后,风从耳孔出来的声音也是如此巨大。然而,王子,我的精进已生起而不退失,正念已现前而不忘失,但我的身体却疲劳不安,正是被那种苦行精勤所折磨所致。
‘‘Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyya’nti. So kho ahaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhamantānaṃ adhimatto saddo hoti. Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti, evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhamantānaṃ adhimatto saddo hoti. Āraddhaṃ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.
333王子,那时我心中生起此念:“我何不就修这种无呼吸的禅那呢?”于是,王子,我止住了口、鼻与耳的出入息。王子,当口、鼻与耳的出入息被止住后,猛烈的风冲击我的头顶。如同一个强壮的人用锋利的锥子钻刺头顶,王子,当口、鼻与耳的出入息被止住后,猛烈的风就这样冲击我的头顶。然而,王子,我的精进已生起而不退失,正念已现前而不忘失,但我的身体却疲劳不安,正是被那种苦行精勤所折磨所致。
‘‘Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyya’nti. So kho ahaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti . Seyyathāpi, rājakumāra, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya , evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti. Āraddhaṃ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.
王子,那时我心中生起此念:“我何不就修这种无呼吸的禅那呢?”于是,王子,我止住了口、鼻与耳的出入息。王子,当口、鼻与耳的出入息被止住后,头部产生了剧烈的头痛。犹如一个强壮的人用坚硬的皮带紧勒头部,王子,当口、鼻与耳的出入息被止住后,头部就这样产生了剧烈的头痛。然而,王子,我的精进已生起而不退失,正念已现前而不忘失,但我的身体却疲劳不安,正是被那种苦行精勤所折磨所致。
‘‘Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyya’nti. So kho ahaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. Seyyathāpi, rājakumāra, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṃ dadeyya; evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. Āraddhaṃ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.
王子,那时我这样想:‘不如就修那种无呼吸的禅那吧。’于是,王子,我止住了口、鼻、耳的出入息。王子,当口、鼻、耳的出入息被止住时,一阵大风吹割我的腹部。犹如一位娴熟的屠夫或其学徒用锐利的牛刀切开腹部一样,王子,当口、鼻、耳的出入息被止住时,那大风就这样吹割我的腹部。然而,王子,我的精进已生起不退,正念现前不失,但我的身体却困顿不安,正是因为被那种苦行所折磨。
‘‘Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyya’nti. So kho ahaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. Seyyathāpi, rājakumāra, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya, evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā , vātā kucchiṃ parikantanti. Āraddhaṃ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.
王子,那时我这样想:‘不如就修那种无呼吸的禅那吧。’于是,王子,我止住了口、鼻、耳的出入息。王子,当口、鼻、耳的出入息被止住时,身体里生起了剧烈的灼热。就像两个强壮的人抓住一个体弱的人的双臂,在炽燃的炭火坑上烧他、烤他一样,王子,当口、鼻、耳的出入息被止住时,身体里就这样生起了剧烈的灼热。然而,王子,我的精进已生起不退,正念现前不失,但我的身体却困顿不安,正是因为被那种苦行所折磨。
‘‘Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyya’nti. So kho ahaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti. Seyyathāpi, rājakumāra, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ samparitāpeyyuṃ, evameva kho me, rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti. Āraddhaṃ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.
“王子,那时我这样想:‘不如我完全断绝饮食吧。’这时,有天人来到我身边,对我这样说:‘尊者,请不要完全断绝饮食。如果您完全断绝饮食,我们会将天界的营养透过您的毛孔灌入,您便靠此存活。’王子,那时我这样想:‘如果我宣称完全断绝饮食,而这些天人却将天界的营养灌入我的毛孔,使我赖以存活,那便成了妄语。’于是,王子,我回绝了那些天人,对他们说:‘够了。’”
‘‘Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjeyya’nti. Atha kho maṃ, rājakumāra, devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘mā kho tvaṃ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajji. Sace kho tvaṃ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjissasi, tassa te mayaṃ dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhohāressāma , tāya tvaṃ yāpessasī’ti. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘ahañceva kho pana sabbaso ajajjitaṃ paṭijāneyyaṃ. Imā ca me devatā dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhohāreyyuṃ , tāya cāhaṃ yāpeyyaṃ, taṃ mamassa musā’ti. So kho ahaṃ, rājakumāra, tā devatā paccācikkhāmi. ‘Hala’nti vadāmi.
王子,有些天神看见我后,这样说:‘沙门乔达摩已经死了。’有些天神这样说:‘沙门乔达摩没有死,但快要死了。’还有些天神这样说:‘沙门乔达摩没有死,也不是快要死了。沙门乔达摩是阿拉汉。那正是阿拉汉的住法。’
‘‘Apissu maṃ, rājakumāra, devatā disvā evamāhaṃsu – ‘kālaṅkato samaṇo gotamo’ti. Ekaccā devatā evamāhaṃsu – ‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, api ca kālaṅkarotī’ti. Ekaccā devatā evamāhaṃsu – ‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, nāpi kālaṅkaroti . Arahaṃ samaṇo gotamo. Vihārotveva so arahato evarūpo hotī’ti .
334“王子,那时我心中这样想:‘我何不只吃极少量的食物,每次只一把一把地进食,或绿豆汤,或扁豆汤,或豌豆汤,或鹰嘴豆汤?’于是,王子,我便只吃极少量的食物,每次只一把一把地进食,或绿豆汤,或扁豆汤,或豌豆汤,或鹰嘴豆汤。王子,因为我吃这么少,我的身体变得极度消瘦。我的四肢犹如阿湿咤藤的节或迦罗藤的节;因为我吃这么少,我的臀部就像骆驼的蹄子;因为我吃这么少,我的脊椎骨如同一串圆球,节节凹凸起伏;因为我吃这么少,我的肋骨犹如破旧棚屋的椽子,松垮下垂;因为我吃这么少,我眼窝中的眼珠深深凹陷,犹如深水井中能见到的沉在水底的星星;因为我吃这么少,我的头皮就像尚未成熟就被割下,经风吹日晒而干瘪起皱的苦葫芦一样,干瘪起皱。王子,因为我吃这么少,本想去触摸腹部,却抓到了脊椎骨;想去触摸脊椎骨,却抓到了腹部。王子,我的腹部紧贴着脊椎骨。王子,因为我吃这么少,当我想要大小便时,就在那里向前扑倒在地。王子,因为我吃这么少,为了抚慰这身体,便用手按摩自己的肢体。当我用手按摩肢体时,因为我吃这么少,根部腐坏的体毛就从身上脱落下来。王子,人们看见我,有的这样说:‘沙门乔达摩是黑色的。’有的这样说:‘沙门乔达摩不是黑色的,是褐色的。’还有的这样说:‘沙门乔达摩既不是黑色的,也不是褐色的,沙门乔达摩是黄铜色皮肤。’王子,我原来的肤色极为洁净光润,就因为我吃这么少,被彻底毁坏了。”
‘‘Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ pasataṃ pasataṃ, yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsa’nti. So kho ahaṃ, rājakumāra, thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāresiṃ pasataṃ pasataṃ, yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsaṃ. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhārayato pasataṃ pasataṃ, yadi vā muggayūsaṃ yadi vā kulatthayūsaṃ yadi vā kaḷāyayūsaṃ yadi vā hareṇukayūsaṃ, adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ, evamevassu me ānisadaṃ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena saṃphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi saṃphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ, rājakumāra, ‘udaracchaviṃ parimasissāmī’ti piṭṭhikaṇṭakaṃyeva pariggaṇhāmi, ‘piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmī’ti udaracchaviṃyeva pariggaṇhāmi. Yāvassu me, rājakumāra, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ, rājakumāra, ‘vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmī’ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ, rājakumāra, imameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. Apissu maṃ, rājakumāra, manussā disvā evamāhaṃsu – ‘kāḷo samaṇo gotamo’ti, ekacce manussā evamāhaṃsu – ‘na kāḷo samaṇo gotamo, sāmo samaṇo gotamo’ti. Ekacce manussā evamāhaṃsu – ‘na kāḷo samaṇo gotamo, napi sāmo, maṅguracchavi samaṇo gotamo’ti. Yāvassu me, rājakumāra, tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāyevappāhāratāya.
王子啊,那时我心中又生起这样的想法:‘我何不用牙齿紧咬牙齿,用舌头抵住上腭,以心来压制、逼迫、折磨自己的心呢?’王子啊,于是我便用牙齿紧咬牙齿,用舌头抵住上腭,以心来压制、逼迫、折磨自己的心。王子啊,当我这样用牙齿紧咬牙齿、舌头抵住上腭、以心压制逼迫折磨自心的时候,汗水从我的腋下直流而出。王子啊,这就像一位大力士,抓住一个瘦弱人的头或肩膀,去压制他、逼迫他、折磨他;同样,王子啊,当我这样用牙齿紧咬牙齿、舌头抵住上腭、以心压制逼迫折磨自心的时候,汗水从我的腋下直流而出。王子啊,我的精进虽已奋起不懈,决不退缩,正念也安住分明而未曾忘失,可是我的身体却变得紧张、无法轻安,这是因为这种苦行精进,逼迫着我的心,令我陷入疲惫耗竭的境地。
‘‘Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ dantebhidantamādhāya , jivhāya tāluṃ āhacca, cetasā cittaṃ abhiniggaṇheyyaṃ abhinippīḷeyyaṃ abhisantāpeyya’nti. So kho ahaṃ, rājakumāra, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṃ āhacca, cetasā cittaṃ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṃ āhacca, cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Seyyathāpi, rājakumāra, balavā puriso dubbalataraṃ purisaṃ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya; evameva kho me, rājakumāra, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṃ āhacca, cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Āraddhaṃ kho pana me, rājakumāra, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.
335“王子,当时我这样想:‘过去任何沙门或婆罗门,由自我折磨所感受的剧烈、痛苦、锐利、难忍的感受,至多如此,无人能更甚于此。未来任何沙门或婆罗门,由自我折磨所要感受的剧烈、痛苦、锐利、难忍的感受,至多如此,无人能更甚于此。现在任何沙门或婆罗门,由自我折磨所感受的剧烈、痛苦、锐利、难忍的感受,至多如此,无人能更甚于此。然而,我靠着这难忍的苦行,并未证得任何超胜凡夫之法,未获得堪称为圣者的知见殊胜。是否有另一条通向觉悟的道路呢?’王子,那时我这样想:‘我忆起,在父王释迦耕作之时,我坐于清凉的阎浮树荫下,远离欲乐,远离不善法,有寻有伺,由离而生喜乐,进入初禅并安住其中。这会不会就是通向觉悟的道路呢?’王子,顺着这记忆,我便意识到:‘这正是通向觉悟的道路。’我又这样想:‘我为何要畏惧这种乐呢?这种乐是离于欲乐、离于不善法的乐,并非其他。’王子,我这样想:‘我不畏惧这种乐,这种乐是离于欲乐、离于不善法的。’”
‘‘Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘ye kho keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayiṃsu, etāvaparamaṃ nayito bhiyyo. Yepi hi keci anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayissanti, etāvaparamaṃ nayito bhiyyo. Yepi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, etāvaparamaṃ nayito bhiyyo. Na kho panāhaṃ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ; siyā nu kho añño maggo bodhāyā’ti. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘abhijānāmi kho panāhaṃ pitu sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharitā; siyā nu kho eso maggo bodhāyā’ti. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, satānusāri viññāṇaṃ ahosi – ‘eseva maggo bodhāyā’ti. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘kiṃ nu kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi yaṃ taṃ sukhaṃ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti? Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘na kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi yaṃ taṃ sukhaṃ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti.
“王子,那时我思惟:‘身体如此消瘦,确实不容易证得那种乐。不如我食用一些粗食,米饭和面糊吧。’于是,王子,我便吃了米饭面糊等粗食。那时,有五位比丘随侍着我,他们心想:‘沙门乔达摩若证得了什么法,便会告知我们。’可是当我开始吃粗食、米饭和面糊时,那五位比丘便对我感到失望,离去了,他们说道:‘沙门乔达摩变得奢侈,放弃了精进,转向了奢侈。’”
‘‘Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘na kho taṃ sukaraṃ sukhaṃ adhigantuṃ evaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyena. Yaṃnūnāhaṃ oḷārikaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ odanakummāsa’nti. So kho ahaṃ, rājakumāra, oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanakummāsaṃ. Tena kho pana maṃ, rājakumāra, samayena pañcavaggiyā bhikkhū paccupaṭṭhitā honti – ‘yaṃ kho samaṇo gotamo dhammaṃ adhigamissati taṃ no ārocessatī’ti. Yato kho ahaṃ, rājakumāra, oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanakummāsaṃ, atha me te pañcavaggiyā bhikkhū nibbijja pakkamiṃsu – ‘bāhulliko samaṇo gotamo padhānavibbhanto, āvatto bāhullāyā’ti.
336王子,我食用粗食、恢复体力后,便远离欲乐……进入并安住于初禅。接着,止息寻与伺后,进入并安住于第二禅……第三禅……第四禅。当我的心如此入定,清净、明亮、无瑕,远离随烦恼,柔软、适合作业、稳固、安住于不动摇时,我便将心导向宿命随念智。我能忆念种种过去世的生活:例如一生、二生……(中略)……如此,我详详细细地忆念起种种过去世的生活。王子,这就是我在初夜分证得的第一明。无明破灭,明生起;黑暗破灭,光明生起。这正是那些不放逸、精进、坚定安住修行的人所成就的。
‘‘So kho ahaṃ, rājakumāra, oḷārikaṃ āhāraṃ āhāretvā balaṃ gahetvā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā… dutiyaṃ jhānaṃ… tatiyaṃ jhānaṃ… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Ayaṃ kho me, rājakumāra, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno – yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
当我的心如此入定、清净、无垢、远离了随烦恼、柔软适业、稳固不动摇时,我便将心导向了诸漏灭尽之智。我如实了知:‘此是苦’……‘此是苦灭之道’;如实了知了:‘这些是漏’……‘此是漏灭之道’。如此知、如此见时,我的心便从欲漏解脱,从有漏解脱,从无明漏解脱。解脱时,生起了‘此是解脱’之智。我彻知:‘生已尽,梵行已立,应作已作,不受后有。’王子,这就是我在后夜时分所证得的第三明。无明破除,明生起;黑暗破除,光明生起。这正是为那些不放逸、精进、坚定安住者所成就的。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ…pe… ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsiṃ. Ayaṃ kho me, rājakumāra, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno – yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
“当我的心如此入定——清净、明澈、无垢、远离随烦恼、柔软、堪任、稳固、到达不动摇之后,我便将心导向众生死生智。我以清净的、超越凡人的天眼,看见众生正在死去,正在转生:有低劣的、有殊胜的,有美丽的、有丑陋的,有生于善趣的、有生于恶趣的。我如实了知众生如何依照自己的业力而流转。……(中略)……王子,这就是我在那个夜晚的中夜时分所证得的第二明。无明被摧毁了,明生起了;黑暗被摧毁了,光明生起了。这正是在不放逸、热忱、坚定而住的人身上所成就的。”
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi …pe… ayaṃ kho me, rājakumāra, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno – yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
337王子,那时我这般思惟:‘我所证得的法,甚深、难见、难解、寂静、殊胜、非思惟所及、微细、唯智者所证知。然而,世间之人耽着、乐着、喜悦于执取。对于这般耽着、乐着、喜悦于执取的人们而言,缘起之理实难照见;一切行之寂灭、一切依着之舍离、渴爱之灭尽、离欲、灭、涅槃,则更是难见。我若说法而他人不解,那于我唯有疲劳与困扰。’王子,就在那时,有此前所未闻的稀有偈颂,于我心内显现:
‘‘Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ – idappaccayatāpaṭiccasamuppādo. Idampi kho ṭhānaṃ duddasaṃ – yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ . Ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyuṃ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. Apissu maṃ, rājakumāra, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā –
这是逆流而上的法,微细、深奥、难见、极其精妙;
为贪所迷者,不能照见;他们为厚重的黑暗所覆蔽。
‘Kicchena me adhigataṃ, halaṃ dāni pakāsituṃ; Rāgadosaparetehi, nāyaṃ dhammo susambudho. ‘Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ, gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ; Rāgarattā na dakkhanti, tamokhandhena āvuṭā’ ti.
“王子,当我如此反复思惟时,心便倾向于默然无为,不倾向于说法。”
‘‘Itiha me, rājakumāra, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati no dhammadesanāya.
338那时,王子,娑婆主梵天以心察知我心所起的这些念头,便这样想:‘唉!世间真要败坏了!唉!世间真要毁灭了!因为如来、阿拉汉、正自觉者的心,竟倾向于寂默无为,而不倾向于宣说法义。’于是,王子,娑婆主梵天——犹如一位力士将弯曲的手臂伸直,或将伸直的手臂弯曲那般迅捷——从梵天界隐没,出现在我的面前。接着,王子,娑婆主梵天将上衣搭于一边肩上,向我合掌作礼,这般说道:‘尊者,祈请世尊宣说法义!祈请善逝宣说法义!世间有众生眼中尘垢微少,他们因不闻法而正在退失;将来必有能了悟法者。’王子,娑婆主梵天说了这番话后,接着又以偈颂说道:
‘‘Atha kho, rājakumāra, brahmuno sahampatissa mama cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi – ‘nassati vata, bho, loko; vinassati vata, bho, loko. Yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṃ namati no dhammadesanāyā’ti. Atha kho, rājakumāra, brahmā sahampati – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. Atha kho, rājakumāra, brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yenāhaṃ tenañjaliṃ paṇāmetvā maṃ etadavoca – ‘desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ. Santi sattā apparajakkhajātikā assavanatāya dhammassa parihāyanti; bhavissanti dhammassa aññātāro’ti . Idamavoca, rājakumāra, brahmā sahampati; idaṃ vatvā athāparaṃ etadavoca –
往昔摩揭陀国中出现,
曾有垢秽者构想的不净法;
开启此不死之门!
犹如人立山岩之巅,
可以遍观周遭一切众生;
同样地,智者以法为身,
登上法之殿堂,成为遍眼者。
已离忧愁者啊,请你俯瞰那些陷溺于忧愁、被生与老所压迫的众人。
奋起吧,英雄!战场上的胜利者,
商队领袖,无债之人,游化世间吧!
‘Pāturahosi magadhesu pubbe, Dhammo asuddho samalehi cintito; Apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ, Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ. ‘Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, Yathāpi passe janataṃ samantato; Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha, Pāsādamāruyha samantacakkhu. ‘Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko, Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ; Uṭṭhehi vīra, vijitasaṅgāma, Satthavāha aṇaṇa , vicara loke; Desassu bhagavā dhammaṃ, Aññātāro bhavissantī’ti.
339当时,王子,我既了知梵天的劝请,又出于对众生的悲悯,便以佛眼观察世间。王子,我以佛眼观察世间时,见有众生尘垢轻微、有尘垢深重,有利根者、有钝根者,有善行相者、有恶行相者,有易受教化者、有难受教化者,有的住于见到来世罪过与怖畏,有的不住于见到来世罪过与怖畏。犹如在青莲池、红莲池或白莲池中,有些青莲、红莲、白莲生于水中,长于水中,依水而生,沉没水下而滋养;有些青莲、红莲、白莲生于水中,长于水中,依水而生,挺立在水面;有些青莲、红莲、白莲生于水中,长于水中,超出水面而立,不为水所染污。同样地,王子,我以佛眼观察世间时,见有众生尘垢轻微、有尘垢深重,有利根者、有钝根者,有善行相者、有恶行相者,有易受教化者、有难受教化者,有的住于见到来世罪过与怖畏,有的不住于见到来世罪过与怖畏。于是,王子,我以偈颂回答娑婆世界主梵天——
‘‘Atha khvāhaṃ, rājakumāra, brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā sattesu ca kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ volokesiṃ. Addasaṃ kho ahaṃ, rājakumāra, buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakā accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena, evameva kho ahaṃ, rājakumāra, buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasaṃ satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Atha khvāhaṃ, rājakumāra, brahmānaṃ sahampatiṃ gāthāya paccabhāsiṃ –
不死之门已为他们敞开,
愿有耳者生起信心;
因我怀有伤害想,故未宣说精妙法。
‘Apārutā tesaṃ amatassa dvārā, Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ; Vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ, Dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme’ti.
340那时,王子,娑婆主梵天心想:“世尊已允许我说法。”便向我礼敬、右绕,随即于彼处隐没。
‘‘Atha kho, rājakumāra, brahmā sahampati ‘katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā’ti maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
那时,王子,我这样想:“我应当先为谁说法呢?谁能迅速了悟此法?”那时,王子,我这样想:“这位阿罗逻迦兰,是智者,聪慧明敏,长久以来尘垢极少。我何不先为阿罗逻迦兰说法呢?他必能迅速了悟此法。”但是,王子,那时有天人来到我面前,这样告诉我:“尊者,阿罗逻迦兰已于七日前命终。”我心中也生起如是了知:“阿罗逻迦兰确已于七日前命终。”那时,王子,我这样想:“阿罗逻迦兰诚是大损失。若他听闻此法,必能迅速了悟。”那时,王子,我又这样想:“我应当先为谁说法呢?谁能迅速了悟此法?”那时,王子,我这样想:“这位优陀罗罗摩子,是智者,聪慧明敏,长久以来尘垢极少。我何不先为优陀罗罗摩子说法呢?他必能迅速了悟此法。”但是,王子,那时有天人来到我面前,这样告诉我:“尊者,优陀罗罗摩子已于昨夜命终。”我心中也生起如是了知:“优陀罗罗摩子确已于昨夜命终。”那时,王子,我这样想:“优陀罗罗摩子诚是大损失。若他听闻此法,必能迅速了悟。”
‘‘Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ? Ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’ti? Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘ayaṃ kho āḷāro kālāmo paṇḍito viyatto medhāvī dīgharattaṃ apparajakkhajātiko. Yaṃnūnāhaṃ āḷārassa kālāmassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ; so imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’ti. Atha kho maṃ, rājakumāra, devatā upasaṅkamitvā etadavoca – ‘sattāhakālaṅkato, bhante, āḷāro kālāmo’ti. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi – ‘sattāhakālaṅkato āḷāro kālāmo’ti. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘mahājāniyo kho āḷāro kālāmo. Sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya, khippameva ājāneyyā’ti. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ? Ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’ti? Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘ayaṃ kho udako rāmaputto paṇḍito viyatto medhāvī dīgharattaṃ apparajakkhajātiko. Yaṃnūnāhaṃ udakassa rāmaputtassa paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ; so imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’ti. Atha kho maṃ, rājakumāra, devatā upasaṅkamitvā etadavoca – ‘abhidosakālaṅkato, bhante, udako rāmaputto’ti. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi – ‘abhidosakālaṅkato udako rāmaputto’ti. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘mahājāniyo kho udako rāmaputto. Sace hi so imaṃ dhammaṃ suṇeyya, khippameva ājāneyyā’ti.
341王子,我那时又想:‘我当先为谁说法?谁能迅速领悟此法?’接着我这样想:‘那五位比丘曾在我精勤修行时悉心照料我,对我有大恩德。我不如先向五比丘说法。’而后我又想:‘五位比丘现在住在哪里?’于是,王子,我以清净、超越凡人的天眼,看见五位比丘正住在波罗奈的仙人堕处鹿野苑。于是,我在优楼频螺随意住了一段时间后,便朝着波罗奈的方向游化而去。
‘‘Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ? Ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’ti? Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘bahukārā kho me pañcavaggiyā bhikkhū ye maṃ padhānapahitattaṃ upaṭṭhahiṃsu. Yaṃnūnāhaṃ pañcavaggiyānaṃ bhikkhūnaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’nti. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi – ‘kahaṃ nu kho etarahi pañcavaggiyā bhikkhū viharantī’ti. Addasaṃ khvāhaṃ, rājakumāra, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pañcavaggiye bhikkhū bārāṇasiyaṃ viharante isipatane migadāye. Atha khvāhaṃ, rājakumāra, uruvelāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkamiṃ.
王子,那时邪命外道优波迦看见我正走在伽耶与菩提之间的路上,见后便对我说:‘贤友,你的诸根极其明净,肤色清净皎洁。贤友,你是依谁而出家?谁是你的老师?你欣乐谁的法?’他这样问时,王子,我以偈颂回答邪命外道优波迦:
‘‘Addasā kho maṃ, rājakumāra, upako ājīvako antarā ca gayaṃ antarā ca bodhiṃ addhānamaggappaṭipannaṃ . Disvāna maṃ etadavoca – ‘vippasannāni kho te, āvuso, indriyāni, parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Kaṃsi tvaṃ, āvuso, uddissa pabbajito? Ko vā te satthā? Kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesī’ti? Evaṃ vutte, ahaṃ, rājakumāra, upakaṃ ājīvakaṃ gāthāhi ajjhabhāsiṃ –
我是征服一切者、了知一切者,
于一切法,不染不着;
舍离一切,于渴爱灭尽中得解脱,
既已亲自证知,又当以谁为师?
我无有师长,亦无与我等同者;
于此包括诸天在内的世间,无有与我匹敌之人。
我实为世间之阿拉汉,我是无上的导师;
我已独自成就正自觉,清凉寂静,究竟涅槃。
为转法轮,我今往迦尸城;
于此盲暗世间,我当击响不死之鼓。’
朋友,依你所自述,你当堪称‘无边际之胜者’。
如我之人方为胜者,已证得诸漏尽;
我所征服的,是诸不善法,优波迦,故我是胜者。
‘Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi, Sabbesu dhammesu anūpalitto; Sabbañjaho taṇhākkhaye vimutto, Sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ. ‘Na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati; Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo. ‘Ahañhi arahā loke, ahaṃ satthā anuttaro; Ekomhi sammāsambuddho, sītibhūtosmi nibbuto. ‘Dhammacakkaṃ pavattetuṃ, gacchāmi kāsinaṃ puraṃ; Andhībhūtasmiṃ lokasmiṃ, āhañchaṃ amatadundubhi’nti. ‘Yathā kho tvaṃ, āvuso, paṭijānāsi arahasi anantajino’ti. ‘Mādisā ve jinā honti, ye pattā āsavakkhayaṃ; Jitā me pāpakā dhammā, tasmāhamupaka jino’ti.
“听了这话,王子,邪命外道优波迦说了句“或许吧,朋友”,摇了摇头,便取了一条歧路离去。”
‘‘Evaṃ vutte, rājakumāra, upako ājīvako ‘hupeyyapāvuso’ti vatvā sīsaṃ okampetvā ummaggaṃ gahetvā pakkāmi.
342王子,我次第游行,前往波罗奈仙人堕处的鹿野苑,来到五群比丘那里。王子,五群比丘远远望见我走来,便互相约定:“贤友,这位沙门乔达摩来了,他这样放逸,舍弃精勤,退堕于放逸。不应礼敬他,不应起身迎接,不应接受他的衣钵;不过,可为他设座,他若愿意,便自坐下。”然而,王子,当我渐渐走近五群比丘时,他们却无法坚守自己的约定。有的人前来迎接我,接过我的衣钵;有的人铺设座位;有的人准备洗足水。可是他们仍然用名字和“贤友”来称呼我。这时,王子,我便对五群比丘说:“诸比丘,不要用名字和‘贤友’来称呼如来。诸比丘,如来是阿拉汉、正自觉者。诸比丘,谛听!我已证得不死。我将教诫,我将说法。你们若能依教奉行,不久便能在现法中以自己的证智亲证、现证并安住于那善男子正当地离家出家、趋向非家的无上梵行究竟。”听了这话,王子,五群比丘这样对我说:“乔达摩贤友,你过去以那样的行仪、那样的道路、那样的苦行,尚不能证得上人法、堪为圣者的殊胜智见;如今你放逸、舍弃精勤、退堕于放逸,又怎能证得上人法、堪为圣者的殊胜智见呢?”听了这话,王子,我便对五群比丘说:“诸比丘,如来并不放逸,未曾舍弃精勤,也未退堕于放逸。诸比丘,如来是阿拉汉、正自觉者。诸比丘,谛听!我已证得不死。我将教诫,我将说法。你们若能依教奉行,不久便能在现法中以自己的证智亲证、现证并安住于那善男子正当地离家出家、趋向非家的无上梵行究竟。”王子,五群比丘第二次对我说:“乔达摩贤友,你过去以那样的行仪、那样的道路、那样的苦行,尚不能证得上人法、堪为圣者的殊胜智见;如今你放逸、舍弃精勤、退堕于放逸,又怎能证得上人法、堪为圣者的殊胜智见呢?”王子,我第二次对五群比丘说:“诸比丘,如来并不放逸,未曾舍弃精勤,也未退堕于放逸。诸比丘,如来是阿拉汉、正自觉者。诸比丘,谛听!我已证得不死。我将教诫,我将说法。你们若能依教奉行,不久便能在现法中以自己的证智亲证、现证并安住于那善男子正当地离家出家、趋向非家的无上梵行究竟。”王子,五群比丘第三次对我说:“乔达摩贤友,你过去以那样的行仪、那样的道路、那样的苦行,尚不能证得上人法、堪为圣者的殊胜智见;如今你放逸、舍弃精勤、退堕于放逸,又怎能证得上人法、堪为圣者的殊胜智见呢?”听了这话,王子,我便对五群比丘说:“诸比丘,你们可曾知道我在此之前曾这样宣示过吗?”“不曾,尊者。”“诸比丘,如来是阿拉汉、正自觉者。诸比丘,谛听!我已证得不死。我将教诫,我将说法。你们若能依教奉行,不久便能在现法中以自己的证智亲证、现证并安住于那善男子正当地离家出家、趋向非家的无上梵行究竟。”
‘‘Atha khvāhaṃ, rājakumāra, anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī isipatanaṃ migadāyo yena pañcavaggiyā bhikkhū tenupasaṅkamiṃ. Addasaṃsu kho maṃ, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū dūratova āgacchantaṃ. Disvāna aññamaññaṃ saṇṭhapesuṃ – ‘ayaṃ kho, āvuso, samaṇo gotamo āgacchati bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya. So neva abhivādetabbo, na paccuṭṭhātabbo, nāssa pattacīvaraṃ paṭiggahetabbaṃ; api ca kho āsanaṃ ṭhapetabbaṃ – sace so ākaṅkhissati nisīdissatī’ti. Yathā yathā kho ahaṃ, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū upasaṅkamiṃ , tathā tathā pañcavaggiyā bhikkhū nāsakkhiṃsu sakāya katikāya saṇṭhātuṃ. Appekacce maṃ paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahesuṃ. Appekacce āsanaṃ paññapesuṃ. Appekacce pādodakaṃ upaṭṭhapesuṃ. Api ca kho maṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti. Evaṃ vutte, ahaṃ, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ – ‘mā, bhikkhave, tathāgataṃ nāmena ca āvusovādena ca samudācaratha ; arahaṃ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṃ. Amatamadhigataṃ. Ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. Evaṃ vutte, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ – ‘tāyapi kho tvaṃ, āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ; kiṃ pana tvaṃ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa’nti? Evaṃ vutte, ahaṃ, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ – ‘na, bhikkhave, tathāgato bāhulliko na padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya. Arahaṃ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṃ. Amatamadhigataṃ. Ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti. Dutiyampi kho, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ – ‘tāyapi kho tvaṃ, āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ; kiṃ pana tvaṃ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa’nti? Dutiyampi kho ahaṃ, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ – ‘na, bhikkhave, tathāgato bāhulliko na padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya. Arahaṃ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṃ. Amatamadhigataṃ. Ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti . Tatiyampi kho, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū maṃ etadavocuṃ – ‘tāyapi kho tvaṃ, āvuso gotama, iriyāya tāya paṭipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ; kiṃ pana tvaṃ etarahi bāhulliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesa’nti? Evaṃ vutte , ahaṃ, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū etadavocaṃ – ‘abhijānātha me no tumhe, bhikkhave, ito pubbe evarūpaṃ pabhāvitameta’nti ? ‘No hetaṃ, bhante’. ‘Arahaṃ, bhikkhave, tathāgato sammāsambuddho. Odahatha, bhikkhave, sotaṃ. Amatamadhigataṃ. Ahamanusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi. Yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamānā nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissathā’ti.
王子,我说服了五群比丘。王子,那时,我有时教导两位比丘,由三位比丘去托钵;三位比丘托钵带回什么,我们六人就靠它维生。王子,有时我教导三位比丘,由两位比丘去托钵;两位比丘托钵带回什么,我们六人也靠它维生。
‘‘Asakkhiṃ kho ahaṃ, rājakumāra, pañcavaggiye bhikkhū saññāpetuṃ. Dvepi sudaṃ, rājakumāra, bhikkhū ovadāmi. Tayo bhikkhū piṇḍāya caranti. Yaṃ tayo bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti, tena chabbaggiyā yāpema. Tayopi sudaṃ, rājakumāra, bhikkhū ovadāmi, dve bhikkhū piṇḍāya caranti. Yaṃ dve bhikkhū piṇḍāya caritvā āharanti tena chabbaggiyā yāpema.
343「“那时,王子,五群比丘在我这样的教诫与教导之下,不久便在现法中,以自证智证得、具足而住于无上的梵行终极——这正是善男子们正确地从在家趋向非家所追求的究竟目标。”
如是说已,菩提王子对世尊说:“尊者,一位比丘得到如来作为导师,需要多长时间,才能在现法中,以自证智证得、具足而住于无上的梵行终极——也就是善男子们正确地从在家趋向非家所追寻的究竟目标呢?”
“那么,王子,我就此反问你。你怎样认为,便怎样回答。王子,你如何想?你善巧骑象与持钩的技艺吗?”
“是的,尊者,我通晓骑象与持钩的技艺。”
“王子,你认为如何:假如此处有人前来说:‘菩提王子知晓骑象与持钩的技艺,我将在他座下学那骑象与持钩的技艺。’若此人无信,凡是凭信所能成就的,他便无法成就;若此人多病,凡是凭少病所能成就的,他便无法成就;若此人狡诈虚伪,凡是凭不狡诈、不虚伪所能成就的,他便无法成就;若此人懈怠,凡是凭精进所能成就的,他便无法成就;若此人智慧低劣,凡是凭具足智慧所能成就的,他便无法成就。王子,你想,那人能在你座下学会骑象与持钩的技艺吗?”
“尊者,哪怕只具有其中一项过失,那人也不能在我座下学会骑象与持钩的技艺,何况具足五项呢!”」
‘‘Atha kho, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṃsū’’ti. Evaṃ vutte, bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kīva cirena nu kho, bhante, bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’’ti? ‘‘Tena hi, rājakumāra, taṃyevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, rājakumāra, kusalo tvaṃ hatthārūḷhe aṅkusagayhe sippe’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante, kusalo ahaṃ hatthārūḷhe aṅkusagayhe sippe’’ti . ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, rājakumāra, idha puriso āgaccheyya – ‘bodhi rājakumāro hatthārūḷhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ jānāti; tassāhaṃ santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkhissāmī’ti. So cassa assaddho; yāvatakaṃ saddhena pattabbaṃ taṃ na sampāpuṇeyya. So cassa bahvābādho; yāvatakaṃ appābādhena pattabbaṃ taṃ na sampāpuṇeyya. So cassa saṭho māyāvī; yāvatakaṃ asaṭhena amāyāvinā pattabbaṃ taṃ na sampāpuṇeyya. So cassa kusīto; yāvatakaṃ āraddhavīriyena pattabbaṃ taṃ na sampāpuṇeyya. So cassa duppañño; yāvatakaṃ paññavatā pattabbaṃ taṃ na sampāpuṇeyya. Taṃ kiṃ maññasi, rājakumāra, api nu so puriso tava santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkheyyā’’ti? ‘‘Ekamekenāpi, bhante, aṅgena samannāgato so puriso na mama santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkheyya, ko pana vādo pañcahaṅgehī’’ti!
344“王子,你意如何?假设有人来到这里,他这么说:‘菩提王子通晓乘象执钩的技艺,我要在他座下学习这乘象执钩的技艺。’此人若具信心,便能依信心成就其所应成就;此人若少病,便能依少病成就其所应成就;此人若不狡诈、不虚伪,便能依不狡诈、不虚伪成就其所应成就;此人若精进,便能依精进成就其所应成就;此人若具智慧,便能依智慧成就其所应成就。王子,你意如何?此人在你座下,能学会乘象执钩的技艺吗?”
“尊者,此人哪怕只具足其中一支,在我座下也能学会乘象执钩的技艺,更不必说五支全都具足了!”
“正是如此,王子。有此五精勤支。哪五种呢?王子,此处,比丘具足信心——他相信如来的觉悟:‘彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。’他少病少恼,拥有消化均衡的胃火,不冷、不热,温和适中,堪能精勤。他不狡诈、不虚伪,对导师或对具智慧的同梵行者,能如实地显露自身。他为断除不善法、圆满善法而住于精进,有力,具坚固的勤奋,于善法不卸重担。他是有慧者,拥有能导向生灭的慧——那是圣的、能穿透的、导向正尽苦边的慧。王子,这就是五精勤支。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, rājakumāra, idha puriso āgaccheyya – ‘bodhi rājakumāro hatthārūḷhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ jānāti; tassāhaṃ santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkhissāmī’ti. So cassa saddho; yāvatakaṃ saddhena pattabbaṃ taṃ sampāpuṇeyya. So cassa appābādho; yāvatakaṃ appābādhena pattabbaṃ taṃ sampāpuṇeyya. So cassa asaṭho amāyāvī; yāvatakaṃ asaṭhena amāyāvinā pattabbaṃ taṃ sampāpuṇeyya. So cassa āraddhavīriyo; yāvatakaṃ āraddhavīriyena pattabbaṃ taṃ sampāpuṇeyya. So cassa paññavā; yāvatakaṃ paññavatā pattabbaṃ taṃ sampāpuṇeyya. Taṃ kiṃ maññasi, rājakumāra, api nu so puriso tava santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkheyyā’’ti? ‘‘Ekamekenāpi, bhante, aṅgena samannāgato so puriso mama santike hatthārūḷhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkheyya, ko pana vādo pañcahaṅgehī’’ti! ‘‘Evameva kho, rājakumāra, pañcimāni padhāniyaṅgāni. Katamāni pañca? Idha, rājakumāra, bhikkhu saddho hoti; saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti; appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu ; āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Imāni kho, rājakumāra, pañca padhāniyaṅgāni.
345“王子,比丘若具足此五精勤支,又有幸值遇如来作为导师,为达成良家子弟正确舍离居所、出家趋入无家生活所追求的那无上梵行终点,他便能在现法中,以自己之证智亲证、现证而安住七年。王子,且不说七年。比丘具足此五精勤支,又有幸值遇如来作为导师,为达成……那无上梵行终点,便能在现法中,以自己之证智亲证、现证而安住六年……五年……四年……三年……两年……一年。王子,且不说一年。比丘具足此五精勤支,又有幸值遇如来作为导师,为达成……那无上梵行终点,便能在现法中,以自己之证智亲证、现证而安住七个月。王子,且不说七个月。比丘具足此五精勤支,又有幸值遇如来作为导师,为达成……那无上梵行终点,便能在现法中,以自己之证智亲证、现证而安住六个月……五个月……四个月……三个月……两个月……一个月……半个月。王子,且不说半个月。比丘具足此五精勤支,又有幸值遇如来作为导师,为达成……那无上梵行终点,便能在现法中,以自己之证智亲证、现证而安住七个日夜。王子,且不说七个日夜。比丘具足此五精勤支,又有幸值遇如来作为导师,为达成……那无上梵行终点,便能在现法中,以自己之证智亲证、现证而安住六个日夜……五个日夜……四个日夜……三个日夜……两个日夜……一个日夜。王子,且不说一个日夜。比丘具足此五精勤支,又有幸值遇如来作为导师,傍晚领受教导,清晨便将证得殊胜;清晨领受教导,傍晚便将证得殊胜。”如此说已,菩提王子对世尊说道:“啊,佛陀!啊,正法!啊,法之善说!诚然,傍晚领受教导,清晨即证殊胜;清晨领受教导,傍晚即证殊胜!”
‘‘Imehi , rājakumāra, pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta vassāni. Tiṭṭhantu, rājakumāra, satta vassāni. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya chabbassāni… pañca vassāni… cattāri vassāni… tīṇi vassāni… dve vassāni… ekaṃ vassaṃ. Tiṭṭhatu, rājakumāra, ekaṃ vassaṃ. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta māsāni. Tiṭṭhantu, rājakumāra, satta māsāni. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya cha māsāni… pañca māsāni… cattāri māsāni… tīṇi māsāni… dve māsāni… ekaṃ māsaṃ… aḍḍhamāsaṃ. Tiṭṭhatu, rājakumāra, aḍḍhamāso. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta rattindivāni. Tiṭṭhantu, rājakumāra, satta rattindivāni. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya cha rattindivāni… pañca rattindivāni… cattāri rattindivāni… tīṇi rattindivāni… dve rattindivāni… ekaṃ rattindivaṃ. Tiṭṭhatu, rājakumāra, eko rattindivo. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno sāyamanusiṭṭho pāto visesaṃ adhigamissati, pātamanusiṭṭho sāyaṃ visesaṃ adhigamissatī’’ti. Evaṃ vutte, bodhi rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘aho buddho, aho dhammo, aho dhammassa svākkhātatā! Yatra hi nāma sāyamanusiṭṭho pāto visesaṃ adhigamissati, pātamanusiṭṭho sāyaṃ visesaṃ adhigamissatī’’ti!
346闻已,散泽耶子学童对菩提王子说:“这位菩提尊者正是如此,一面称叹‘啊,佛陀!啊,法!啊,法之善说!’,一面却不皈依乔达摩尊者、法与比丘僧团。” “朋友散泽耶子,莫作是说;朋友散泽耶子,莫作是说。朋友散泽耶子,此事是我当面从母后处听闻而来、当面领受的。朋友散泽耶子,曾有一次,世尊住在憍赏弥的瞿师罗园。那时,我的母后有孕在身,前往世尊处。到已,礼敬世尊,退坐一面。退坐一面后,我母后对世尊这样说:‘尊者,我腹中所怀此子,不论男或女,皆皈依世尊、法及比丘僧团。祈请世尊接纳他为优婆塞,从今日起,直至命终,皈依三宝。’ 朋友散泽耶子,又有一次,世尊住在此处——跋耆国苏苏马拉山的贝萨咖拉林鹿野苑。那时,我的乳母抱着我前往世尊处。到已,礼敬世尊,立于一面。立于一面后,我的乳母对世尊这样说:‘尊者,这位菩提王子皈依世尊、法及比丘僧团。祈请世尊接纳他为优婆塞,从今日起,直至命终,皈依三宝。’ 朋友散泽耶子,如今我第三次也是如此,皈依世尊、法及比丘僧团。祈请世尊接纳我为优婆塞,从今日起,直至命终,皈依三宝。”
Evaṃ vutte, sañjikāputto māṇavo bodhiṃ rājakumāraṃ etadavoca – ‘‘evameva panāyaṃ bhavaṃ bodhi – ‘aho buddho, aho dhammo, aho dhammassa svākkhātatā’ti ca vadeti ; atha ca pana na taṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchati dhammañca bhikkhusaṅghañcā’’ti. ‘‘Mā hevaṃ, samma sañjikāputta, avaca; mā hevaṃ, samma sañjikāputta, avaca. Sammukhā metaṃ, samma sañjikāputta, ayyāya sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ’’. ‘‘Ekamidaṃ, samma sañjikāputta, samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Atha kho me ayyā kucchimatī yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho me ayyā bhagavantaṃ etadavoca – ‘yo me ayaṃ, bhante, kucchigato kumārako vā kumārikā vā so bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchati dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ taṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’nti. Ekamidaṃ, samma sañjikāputta, samayaṃ bhagavā idheva bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye. Atha kho maṃ dhāti aṅkena haritvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho maṃ dhāti bhagavantaṃ etadavoca – ‘ayaṃ , bhante, bodhi rājakumāro bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchati dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ taṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’nti. Esāhaṃ, samma sañjikāputta, tatiyakampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā (Gotama) | 世尊 (乔达摩) | 佛陀,说法者 |
| Bodhi rājakumāra | 菩提王子 | 本经主要对话者,供养佛陀的王子 |
| Sañjikāputta māṇava | 散泽耶子学童 | 菩提王子的信使与侍从 |
| Āyasmā Ānanda | 具寿阿难 | 佛陀侍者,代佛拒踩布匹 |
| Bodhissa mātā | 菩提王子之母 (经中未具名) | 曾代孕中王子皈依佛陀 |
| Bodhissa dhātī | 菩提王子之乳母 (经中未具名) | 曾抱幼年王子皈依佛陀 |
| Āḷāra Kālāma | 阿拉喇咖喇玛 | 佛陀第一位老师,证无所有处定 |
| Uddaka Rāmaputta | 乌答咖·拉玛子 | 佛陀第二位老师,证非想非非想处定 |
地点
瓦基国苏苏马拉山的贝萨咖拉林鹿野苑,以及菩提王子新建成的国咖那德宫殿(红莲宫殿)。
事件
菩提王子新建宫殿,邀请佛陀与僧团前来应供。出于恭敬与祈福,王子用白布铺路迎请,但佛陀因“悲悯后世”而拒绝踩踏布匹。应供后,王子提出“乐不能以乐获得,乐应以苦获得”的观点,佛陀遂向他讲述自己出家求道的完整历程:从放弃奢华苦行,到先后跟随阿拉喇咖喇玛和乌答咖·拉玛子学习并证得最高无色界定,却因发现其“不导向涅槃”而离去。最终,佛陀靠放弃极端苦行、恢复体力并修习出入息观,证得正觉,并用“湿木与干木”等三个譬喻说明苦行无法生起智慧,唯有具足“五精勤支”才能速证解脱。王子由此幡然醒悟,正式皈依佛、法、僧。
经文摘要
王子设供祈福 → 佛陀拒布说法破“苦能得乐”谬见 → 自述求道弃师证觉历程 → 开示“五精勤支”速证法门 → 王子三度自述宿缘,正式皈依。
中心思想(白话 + 重点拆解)
背景:一个“苦尽甘来”的迷思
菩提王子跟很多人一样,心底有个顽固的等式:必须吃苦才能换来真乐。所以他不仅用白布铺路这种外在形式来祈福,更直接对佛陀说出了那句关键的话——“乐不能以乐获得,乐应以苦获得”。这引出了佛陀对自己整个修行路的完整回顾。
核心:佛陀的“踩坑”实录与三根木头
佛陀没直接驳斥他,而是讲了自己的经历。他修过最高级的禅定,也就是当时顶尖老师教的“无所有处”和“非想非非想处”。但他发现这些虽然境界极高,但“此法不导向厌离、不导向涅槃,只是导向投生于……处”,所以果断放下。
- → 拆开看: 这告诉我们,佛陀不是没试过“顶级之乐”(禅定之乐),但他清醒地看到,这些只是暂时的安稳,解决不了生死的根本问题,所以他不是无知,而是知后超越。
接着是核心的三个木头发火的譬喻:
1. 湿木泡水里:比喻身心都沉溺于欲望的沙门,内在还有“欲欲、欲爱、欲痴、欲渴、欲热恼”没断。这样的人,无论怎么用“苦行”这块上摩擦木去钻,都“只能得到疲劳与困扰”,生不出智慧的火。
2. 湿木放旱地:比喻身体离开了欲望,但心里对欲望的渴爱“未善断、未善止息”的人。他们外表在苦行,心里还在想,这同样钻不出火来。
3. 干木放旱地:比喻身心都离欲,且内心渴爱已彻底断除的人。他们不用求神拜佛,只要正常用力,“必能钻出火来”。
这三个譬喻层层递进,直接推翻了“苦能得乐”的逻辑:关键根本不在于摩擦木(修行形式)是苦是乐,而在于木头本身(内在状态)是不是已经离开了欲望和烦恼的湿气。
要旨:五精勤支——“速通”而非“苦熬”
最后,佛陀给出了他的解决方案——“五精勤支”:信、少病、不狡诈、精进、慧。他打包票说,一个人如果具足这五种品质来修学,最快的可以“傍晚受教,早晨将证得殊胜”。
- → 一句话要旨: 解脱不在于外在的自我折磨或奢侈享乐,而在于像处理一块干木头一样,先让内心通过戒定慧离开烦恼的“湿气”,然后用“五精勤支”的善巧精进,就能最快速地擦出觉悟的智慧火花。
关键术语锚
- vīriya → 精进:易错为蛮干或苦行。本篇讲的是“精勤支”,是平衡、持续、不极端、有智慧的善法精进,而非无益的自我折磨。
- saddhā → 信:易错为盲从。指佛陀觉悟之事实产生的理性确信,是推动修行的动力,而非个人崇拜。
- āsava → 漏/烦恼:易错为具体的罪行。譬喻中湿木的“湿气”即指内心深处的欲望、渴爱等本能性烦恼。
- sukha → 乐:易错为非苦即乐的世俗乐。文中反复辨析,最终导向离苦乐两边、超越欲乐与定乐的“涅槃乐”。
- samādhi → 定:易错为佛陀唯一修法。文中佛陀证得最高无色界定却毅然离去,说明“定”不能单独导向解脱,必须与“慧”结合。