308如是我闻:一时,世尊住在弥体喇的玛哈德瓦芒果林。那时,世尊于某处露出微笑。那时,阿难尊者心生此念:“是何因缘,是何缘由,令世尊微笑?如来从无无因之笑。”于是,阿难尊者整了整袈裟,向世尊合掌,对世尊这样说:“尊者,是何因缘,是何缘由,令世尊微笑?如来从不无因而笑。”“阿难,过去世,就在这弥体喇,有一位名为玛哈德瓦的国王,是如法而行的法王,安住于法中;他在城镇、村落中,向婆罗门、居士们行持正法;于十四日、十五日及半月的第八日,受持布萨。那时,阿难,经过许多年、许多百年、许多千年之后,玛哈德瓦王唤来理发师:‘朋友理发师,当你看见我头上长出白发时,便来告诉我。’‘遵命,王上。’阿难,理发师应诺了玛哈德瓦王。阿难,又经过许多年、许多百年、许多千年之后,理发师看见玛哈德瓦王头上生出了白发。看见后,便对玛哈德瓦王这样说:‘王上的天神使者已经出现,头上可见白发。’‘那么,朋友理发师,你用镊子细心地将那些白发拔出,放在我的手掌中。’‘遵命,王上。’阿难,理发师应诺了玛哈德瓦王之后,用镊子细心地将那些白发拔出,放在玛哈德瓦王的手掌中。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā mithilāyaṃ viharati maghadevaambavane . Atha kho bhagavā aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontī’’ti. Atha kho āyasmā ānando ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontī’’ti. ‘‘Bhūtapubbaṃ, ānanda, imissāyeva mithilāyaṃ rājā ahosi maghadevo nāma dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassa. Atha kho, ānanda, rājā maghadevo bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi – ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa paccassosi. Addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño maghadevassa sirasmiṃ palitāni jātāni. Disvāna rājānaṃ maghadevaṃ etadavoca – ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā, dissanti sirasmiṃ palitāni jātānī’ti. ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño maghadevassa añjalismiṃ patiṭṭhāpesi.
309阿难,随后,玛哈德瓦王赐予理发师一个殊胜的村庄,又召来年长的王子,对他说:‘亲爱的王子,天神的使者已在我身上显现了——头上已见白发长出。我已受用了人间的欲乐,现在正是寻求天界欲乐的时候。来,亲爱的王子,你来统领这个王国吧。我将剃除须发,披上袈裟,从在家走向出家。因此,亲爱的王子,当你也见到头上长出白发时,便赐予理发师一个殊胜的村庄,妥善教导年长的王子继承王政之后,剃除须发,披上袈裟,从在家走向出家。你应当继承我所建立的这个善行传承,不要成为我这传承的终结之人。亲爱的王子,在人的世代延续中,倘若这样的善行传承中断了,他便成为那些人的最后一人。因此,亲爱的王子,我这样对你说:你应当继承我所建立的这个善行传承,不要成为我的终结之人。’阿难,那时,玛哈德瓦王赐予理发师一个殊胜的村庄,妥善教导年长的王子继承王政之后,便在这玛哈德瓦芒果林中剃除须发,披上袈裟,从在家走向出家了。他以慈俱行之心遍满一个方向而住,同样遍满第二个方向,同样遍满第三个方向,同样遍满第四个方向;如此,向上、向下、横向,遍及一切处,将自己等同一切,以广大、增上、无量、无怨恨、无害的慈俱行之心,遍满一切世界而住。他以悲俱行之心……以喜俱行之心……以舍俱行之心遍满一个方向而住,同样遍满第二个方向,同样遍满第三个方向,同样遍满第四个方向;如此,向上、向下、横向,遍及一切处,将自己等同一切,以广大、增上、无量、无怨恨、无害的舍俱行之心,遍满一切世界而住。
‘‘Atha kho, ānanda, rājā maghadevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca – ‘pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi – yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī’ti. Atha kho, ānanda, rājā maghadevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadevaambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi.
“阿难,玛哈德瓦王享受王子嬉戏之乐八万四千年,执掌副王权八万四千年,治理国政八万四千年,又在这玛哈德瓦芒果林出家,从在家走向非家后,修持梵行八万四千年。他修习四梵住,身坏命终后,往生梵天界。”
‘‘Rājā kho panānanda, maghadevo caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevaambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyamacari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi.
310那时,阿难,经过了许多年、许多百年、许多千年之后,玛哈德瓦王的儿子对理发师说:“朋友理发师,当你看见我头上长出白发时,就请告诉我。”“好的,主上。”阿难,理发师这样应允了。又过了许多年、许多百年、许多千年,理发师看见玛哈德瓦王的儿子头上长出了白发。见后,便对玛哈德瓦王的儿子说:“主上的天使已经显现,头上已能见到白发了。”“那么,朋友理发师,请你用镊子小心地将那些白发拔下,放在我的手掌上。”“好的,主上。”阿难,理发师应允之后,便用镊子小心地拔下白发,放在了玛哈德瓦王儿子的手掌上。
‘‘Atha kho rañño, ānanda, maghadevassa putto bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi – ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kho āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa puttassa paccassosi. Addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño maghadevassa puttassa sirasmiṃ palitāni jātāni. Disvāna rañño maghadevassa puttaṃ etadavoca – ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātānī’ti. ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako rañño maghadevassa puttassa paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño maghadevassa puttassa añjalismiṃ patiṭṭhāpesi.
那时,阿难,玛哈德瓦王的儿子赐予理发师一座上好的村庄后,召来长子王子,对他这样说:“亲爱的王子,我的天使已向我显现,头上已见白发生出。我已享尽了人间的诸般欲乐;现在,是寻求天界欲乐的时候了。来吧,亲爱的王子,你来继承这个王国。而我,将剃除须发,披上袈裟衣,从在家出家,去过无家的生活。那么,亲爱的王子,当你也看见自己头上生出白发时,那时你也应当赐予理发师一座村庄,善加教导你的长子王子治理王事,然后剃除须发,披上袈裟衣,从在家出家,去过无家的生活。你应当延续我所建立的这个善行,不要成为我的最后一人。亲爱的王子,在人们的世代相续中,若这样的善行断绝了,断绝它的人便是那最后之人。所以,亲爱的王子,我这样对你说:你应延续我所建立的这个善行,不要成为我的最后一人。”那时,阿难,玛哈德瓦王的儿子赐予理发师村庄后,善加教导了长子王子治理王事,就在这玛哈德瓦芒果园中剃除须发,披上袈裟衣,从在家出家,过上了无家的生活。他以与慈俱行之心遍满一个方向而住,同样地遍满第二个方向,同样地遍满第三个方向,同样地遍满第四个方向;如此,向上、向下、横向、遍及一切处,将自己等同于一切,以广大、增上、无量、无怨恨、无损害的慈俱行心,遍满一切世界而住。他以与悲俱行之心……以与喜俱行之心……以与舍俱行之心遍满一个方向而住,同样地遍满第二个方向,同样地遍满第三个方向,同样地遍满第四个方向;如此,向上、向下、横向、遍及一切处,将自己等同于一切,以广大、增上、无量、无怨恨、无损害的舍俱行心,遍满一切世界而住。阿难,玛哈德瓦王的儿子以八万四千年嬉戏童子之戏,以八万四千年执掌副王之职,以八万四千年治理王国,又在这玛哈德瓦芒果园中,从在家出家、过无家的生活,修梵行八万四千年。他修习了四梵住,身坏命终之后,往生梵天界。
‘‘Atha kho, ānanda, rañño maghadevassa putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca – ‘pātubhūtā kho, me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi – yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī’ti. Atha kho, ānanda, rañño maghadevassa putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadevaambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Rañño kho panānanda, maghadevassa putto caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevaambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyamacari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi.
311「阿难,玛哈德瓦王的子子孙孙,那相续传承中的八万四千位国王,都在这玛哈德瓦芒果林中剃除须发,穿上袈裟衣,从在家出家,走向无家的生活。他们以与慈俱行之心遍满一个方向而住,同样遍满第二个方向,同样遍满第三个方向,同样遍满第四个方向;如此,向上、向下、横向、遍及一切处,将自己等同于一切,以广大、增上、无量、无怨恨、无损害的慈俱行心,遍满一切世界而住。他们以与悲俱行之心……以与喜俱行之心……以与舍俱行之心遍满一个方向而住,同样遍满第二个方向,同样遍满第三个方向,同样遍满第四个方向;如此,向上、向下、横向、遍及一切处,将自己等同于一切,以广大、增上、无量、无怨恨、无损害的舍俱行心,遍满一切世界而住。他们享受了八万四千年的王子之乐,执掌了八万四千年的副王权,统治了八万四千年的王国,然后又在这玛哈德瓦芒果林中从在家出家,修行了八万四千年的梵行。他们修习了四梵住,身坏命终之后,便投生于梵天界。尼弥王是这当中最后的一位,是如法的法王,是安住于法的大王;他在婆罗门、居士与市镇之中,及乡村之中行持正法;并于每半月的十四日、十五日、初八日持守布萨。」
‘‘Rañño kho panānanda, maghadevassa puttapaputtakā tassa paramparā caturāsītirājasahassāni imasmiṃyeva maghadevaambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃsu. Te mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṃsu. Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihariṃsu. Caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷiṃsu, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresuṃ, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresuṃ, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevaambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā brahmacariyamacariṃsu. Te cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpagā ahesuṃ. Nimi tesaṃ rājā pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassa.
312阿难,过去时,三十三天众齐聚善法堂集会,他们当中生起了这样的谈论:‘诸位,毗提诃人真是有福啊!诸位,毗提诃人真是善得利益啊!他们有尼弥王,那是如法、依法而立的法王、大王;他于婆罗门与居士中、于城镇与乡村间行持正法;并于每半月的十四日、十五日、初八日持守布萨。’那时,阿难,帝释天对三十三天众说:‘诸位贤友,你们想见尼弥王吗?’‘贤友,我们想见尼弥王。’阿难,那时正值十五日布萨日,尼弥王洗了头,受持布萨,登上最胜庄严的宫殿而坐。于是,阿难,帝释天犹如大力士屈伸手臂那样迅捷,就从三十三天中消失,出现在尼弥王面前。接着,阿难,帝释天对尼弥王这样说:‘大王,您真是有福!大王,您真是善得利益了!三十三天众齐聚善法堂,这般称赞您道:“诸位,毗提诃人真是有福啊!诸位,毗提诃人真是善得利益啊!他们有尼弥王,那是如法、依法而立的法王、大王;他于婆罗门与居士中、于城镇与乡村间行持正法;并于每半月的十四日、十五日、初八日持守布萨。”大王,三十三天众想见您。大王,我为您派遣千匹骏马拉的马车来吧。大王,请安稳地登上这天乘吧。’阿难,尼弥王默然应允。
‘‘Bhūtapubbaṃ, ānanda, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘lābhā vata, bho, videhānaṃ, suladdhaṃ vata, bho, videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā’ti. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo deve tāvatiṃse āmantesi – ‘iccheyyātha no tumhe, mārisā, nimiṃ rājānaṃ daṭṭhu’nti? ‘Icchāma mayaṃ, mārisa, nimiṃ rājānaṃ daṭṭhu’nti. Tena kho pana, ānanda, samayena nimi rājā tadahuposathe pannarase sīsaṃnhāto uposathiko uparipāsādavaragato nisinno hoti. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – devesu tāvatiṃsesu antarahito nimissa rañño pamukhe pāturahosi. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo nimiṃ rājānaṃ etadavoca – ‘lābhā te, mahārāja, suladdhaṃ te, mahārāja. Devā, mahārāja, tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā – ‘‘lābhā vata, bho, videhānaṃ, suladdhaṃ vata, bho, videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā’’ti. Devā te, mahārāja, tāvatiṃsā dassanakāmā. Tassa te ahaṃ, mahārāja, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ pahiṇissāmi; abhiruheyyāsi, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno’ti. Adhivāsesi kho, ānanda, nimi rājā tuṇhībhāvena.
313那时,阿难,帝释天知道尼弥王已应允,便如大力士屈伸手臂那般迅捷,从尼弥王面前隐没,现身于三十三天之中。接着,阿难,帝释天对车夫摩得利说:“来,亲爱的摩得利,套好那千匹良马牵引的骏马车,前往尼弥王处,对他这样说:‘大王,这辆千匹良马所驾的骏马车,是帝释天遣来的。大王,请安稳地登上这天乘吧。’”阿难,车夫摩得利应声答道:“是,尊者。”他套好千匹良马牵引的骏马车,来到尼弥王那里,如此说道:“大王,这辆千匹良马所驾的骏马车,是帝释天遣来的。大王,请安稳地登上这天乘吧。然而,大王,我将带您走哪条路呢?是走那条令作恶者感受恶业果报的路,还是走那条令行善者感受善业果报的路?”“摩得利,两条路都带我去看看吧。”阿难,车夫摩得利便将尼弥王引至善法堂。阿难,帝释天远远望见尼弥王前来,见后便对尼弥王这样说:“来,大王。欢迎,大王。大王,三十三天众想见您。他们聚集在善法堂,如此赞叹着您:‘诸位,毗提诃人实为有福啊!诸位,毗提诃人实得善利啊!他们有尼弥王这样一位依法而立、行持正法的法王、大王;他在婆罗门与居士间、在城镇与乡村间行持正法;并在每半月的十四日、十五日与初八日持守布萨。’大王,三十三天众想见您。大王,请以天神的威德,在天界中尽情享乐吧。”“够了,贤友,就请将我送回弥梯罗城去吧。我要在那里继续于婆罗门与居士间、在城镇与乡村间行持正法;并在每半月的十四日、十五日与初八日持守布萨。”
‘‘Atha kho, ānanda, sakko devānamindo nimissa rañño adhivāsanaṃ viditvā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – nimissa rañño pamukhe antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi. Atha kho, ānanda, sakko devānamindo mātaliṃ saṅgāhakaṃ āmantesi – ‘ehi tvaṃ, samma mātali, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadehi – ayaṃ te, mahārāja, sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito; abhiruheyyāsi, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno’ti. ‘Evaṃ, bhaddantavā’ti kho, ānanda, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ upasaṅkamitvā etadavoca – ‘ayaṃ te, mahārāja, sahassayutto ājaññaratho sakkena devānamindena pesito; abhiruha, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno. Api ca, mahārāja, katamena taṃ nemi, yena vā pāpakammā pāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedenti, yena vā kalyāṇakammā kalyāṇakammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedentī’ti? ‘Ubhayeneva maṃ, mātali, nehī’ti. Sampavesesi kho, ānanda, mātali, saṅgāhako nimiṃ rājānaṃ sudhammaṃ sabhaṃ. Addasā kho, ānanda, sakko devānamindo nimiṃ rājānaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna nimiṃ rājānaṃ etadavoca – ‘ehi kho, mahārāja. Svāgataṃ, mahārāja. Devā te dassanakāmā, mahārāja, tāvatiṃsā sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā – ‘‘lābhā vata, bho, videhānaṃ, suladdhaṃ vata, bho, videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā’’ti. Devā te, mahārāja, tāvatiṃsā dassanakāmā . Abhirama, mahārāja, devesu devānubhāvenā’ti. ‘Alaṃ, mārisa, tattheva maṃ mithilaṃ paṭinetu. Tathāhaṃ dhammaṃ carissāmi brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca; uposathañca upavasāmi cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassā’ti.
314那时,阿难,帝释天对车夫摩得利说道:“来,亲爱的摩得利,套好千匹良马牵引的骏马车,将尼弥王送还弥梯罗城去。” 阿难,车夫摩得利应道:“是,尊者。”便套好千匹良马牵引的骏马车,将尼弥王送回了弥梯罗城。阿难,在那里,尼弥王继续在婆罗门与居士之间、在城镇与乡村之中行持正法,并在每半月十四日、十五日及初八日持守布萨。阿难,这样过了许多年、许多百年、许多千年之后,尼弥王对他的理发师说道:“亲爱的理发师,你若看见我头上长出白发,便告诉我。” 阿难,理发师回答尼弥王:“是,大王。” 又过了许多年、许多百年、许多千年之后,阿难,理发师看见尼弥王头上生出了白发。看见后,他对尼弥王说:“大王,天神的使者已现,您头上可见白发了。” 尼弥王说:“那么,亲爱的理发师,请用镊子小心地将那些白发拔出,放在我手心里。” 阿难,理发师应道“是,大王”之后,便用镊子小心地将那些白发拔出,放在了尼弥王的手心里。那时,阿难,尼弥王将一个最好的村庄赐予理发师,随后召来最年长的王子,对他说道:“亲爱的王子,我的天神的使者已现,头上可见白发了。我已享尽人间的欲乐。如今,是寻求天界胜妙欲乐的时候了。来吧,”亲爱的王子,你来接手这个王位吧。我将剃除须发,穿上袈裟衣,从在家生活出家,去过无家的生活。亲爱的王子,因此,当你也看到头上长出白发时,就该赏赐理发师一个最好的村庄,妥善地教导最年长的王子治国之道后,剃除须发,穿上袈裟衣,从在家生活出家,去过无家的生活。你应该将此由我安立的善行传统传承下去,不要做我的最后之人。亲爱的王子,当这人的世代相续中,若这种善行传统中断了,那个人就是这传统的最后之人。所以,亲爱的王子,我对你这样说:你应该将此善行传统传承下去,不要做我的最后之人。'
‘‘Atha kho, ānanda, sakko devānamindo mātaliṃ saṅgāhakaṃ āmantesi – ‘ehi tvaṃ, samma mātali, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ tattheva mithilaṃ paṭinehī’ti. ‘Evaṃ, bhaddantavā’ti kho, ānanda, mātali saṅgāhako sakkassa devānamindassa paṭissutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā nimiṃ rājānaṃ tattheva mithilaṃ paṭinesi. Tatra sudaṃ, ānanda, nimi rājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposathañca upavasati cātuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñca pakkhassāti. Atha kho, ānanda, nimi rājā bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi – ‘yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha me āroceyyāsī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako nimissa rañño paccassosi. Addasā kho, ānanda, kappako bahūnaṃ vassānaṃ bahūnaṃ vassasatānaṃ bahūnaṃ vassasahassānaṃ accayena nimissa rañño sirasmiṃ palitāni jātāni. Disvāna nimiṃ rājānaṃ etadavoca – ‘pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātānī’ti. ‘Tena hi, samma kappaka, tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehī’ti. ‘Evaṃ, devā’ti kho, ānanda, kappako nimissa rañño paṭissutvā tāni palitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā nimissa rañño añjalismiṃ patiṭṭhāpesi. Atha kho, ānanda, nimi rājā kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etadavoca – ‘pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṃ palitāni jātāni; bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja. Ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiṃ palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi – ‘yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosī’ti.
315于是,阿难,尼弥王赐予理发师一座最胜村庄,善加教导长子治国之后,就在这大天芒果林中,剃除须发,披上袈裟衣,从在家出家,过无家的生活。他以慈俱行之心,遍满一方而住;同样地,遍满第二方;同样地,遍满第三方;同样地,遍满第四方。如此,他以广大、崇高、无量、无怨、无害的慈俱行之心,遍满上下、横向、一切处、一切世间而住。以悲俱行之心……以喜俱行之心……以舍俱行之心,遍满一方而住;同样地,遍满第二方;同样地,遍满第三方;同样地,遍满第四方。如此,他以广大、崇高、无量、无怨、无害的舍俱行之心,遍满上下、横向、一切处、一切世间而住。然而,阿难,尼弥王曾享童子乐八万四千年,任副王八万四千年,治理国家八万四千年,又在这大天芒果林中出家,修梵行八万四千年。他修习四梵住之后,身坏命终,投生梵天界。可是,阿难,尼弥王有一子,名为咖喇拉佳那咖。他却不曾从在家出家,过无家的生活,便中断了那个善行传统。他成了那些人中的最后一位。
‘‘Atha kho, ānanda, nimi rājā kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃyeva maghadevaambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ , tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā… muditāsahagatena cetasā… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā vihāsi. Nimi kho, panānanda, rājā caturāsītivassasahassāni kumārakīḷitaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃyeva maghadevaambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyamacari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi. Nimissa kho panānananda , rañño kaḷārajanako nāma putto ahosi. Na so agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ samucchindi. So tesaṃ antimapuriso ahosi.
316阿难,你或许会这样想:‘那时建立那个善行传统的大天王,必定是另有其人吧?’ 然而,阿难,你不应作如是观。那时的大天王,正是我。是我安立了那个善行传统,后来的人们随顺传承。然而,阿难,那个善行传统并不导向厌离、不导向离贪、不导向灭尽、不导向寂止、不导向证智、不导向正觉、不导向涅槃,仅导向往生梵天界。而今,阿难,我安立了这个善行传统,它全然导向厌离、导向离贪、导向灭尽、导向寂止、导向证智、导向正觉、导向涅槃。阿难,我现今所安立的哪个善行传统全然导向厌离、导向离贪、导向灭尽、导向寂止、导向证智、导向正觉、导向涅槃呢?正是这圣八支道,也就是:正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。阿难,这就是如今由我所安立、全然导向厌离、导向离贪、导向灭尽、导向寂止、导向证智、导向正觉、导向涅槃的善行传统。因此,阿难,我对你们这样说:你们应当将我安立的这个善行传统传承下去,切勿成为那最后之人。阿难,当这人间的相续尚存时,若此善行传统中断,那个人便是此传统的最后之人。因此,阿难,我对你们这样说:你们应当将我安立的这个善行传统传承下去,切勿成为那最后之人。
‘‘Siyā kho pana te, ānanda, evamassa – ‘añño nūna tena samayena rājā maghadevo ahosi, yena taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihita’nti . Na kho panetaṃ, ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ tena samayena rājā maghadevo ahosiṃ. (Ahaṃ taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihiniṃ,) mayā taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ; pacchimā janatā anuppavattesi. Taṃ kho panānanda, kalyāṇaṃ vattaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva brahmalokūpapattiyā. Idaṃ kho panānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Katamañcānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo , sammāsati, sammāsamādhi. Idaṃ kho, ānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Taṃ vo ahaṃ, ānanda, evaṃ vadāmi – ‘yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapurisā ahuvattha’. Yasmiṃ kho, ānanda, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vattassa samucchedo hoti so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ vo ahaṃ, ānanda, evaṃ vadāmi – ‘yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapurisā ahuvatthā’’’ti.
世尊说了以上这番话。阿难尊者心中欢喜,对世尊所说赞叹认可。
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 讲述者,开示善行传承之义 |
| Ānanda | 阿难 | 尊者,因见世尊微笑而请问因缘 |
| Maghadeva | 玛哈德瓦 | 弥体喇国法王,此善行传承的开创者,世尊前身 |
| Nimi | 尼弥 | 传承中最后一位如法法王,曾受请上三十三天 |
| Sakka devānaminda | 帝释天 | 三十三天之主,迎请尼弥王 |
| Mātali saṅgāhaka | 摩得利 | 帝释天的车夫,驾天车迎送尼弥王 |
| Kaḷārajanaka | 咖喇拉佳那咖 | 尼弥王之子,未出家,中断善行传承的「最后之人」 |
| kappaka | 理发师 | 为国王理发,报白发已生的侍者 |
| devā tāvatiṃsā | 三十三天众 | 在善法堂称叹尼弥王的诸天 |
事件
佛陀在弥体喇的芒果林微笑,阿难尊者请问因缘。佛陀由此讲述过去世住在此地的玛嘎迭瓦王,因头上生出白发而感悟,舍弃王位在此出家修习四梵住(慈悲喜舍),并嘱托王子将此传统代代相传。后来,此传统传至尼弥王,他因德行卓著被帝释天请至三十三天,但他拒绝天界享乐,返回人间继续行法,直至年老白发后同样出家。然而,尼弥王之子咖喇拉佳那咖中断了这一传统。佛陀指出,他过去世建立的那个善行只导向梵天界;而现在他成佛后建立的八正道,才是真正导向涅槃的善行,并劝勉弟子不要成为"最后之人"。
经文摘要
佛陀因笑引发阿难提问 → 佛陀讲述过去世玛嘎迭瓦王因见白发而出家,建立修四梵住往生梵天的善行传统及其中断 → 佛对比指出,过去的善行不究竟,如今的八正道才是导向彻底解脱的善行。
中心思想(白话 + 重点拆解)
这篇经文的核心,是佛陀对自己的修行和教法进行了一次深刻的"版本升级"说明。
背景: 佛陀讲的不是一个普通的王子出家故事,而是在讲自己的"过去世"。玛嘎迭瓦王,就是成佛前的他。他看到白发,意识到衰老这个"天神的使者",非常干脆地舍弃一切出了家。这个举动很了不起,他修的"慈悲喜舍无量心"能让人投生到高等的梵天界,并且他还把这种行为立为王家传统,代代相传。这本身是极大的善业。
核心: 但佛陀话锋一转,点出了关键差异:那个善行"不导向厌离、离贪、灭、寂止、证智、正觉、涅槃,只导向往生梵天界"。 → 拆开看: 这句话非常关键。它意味着,即便你修成了投生天界、寿命极长的福报,只要你没看透根本的"无明"和"贪爱",就还在轮回里转悠,福报享尽还是会掉下来。那是一个"豪华版"的轮回,但终究不是解脱。而佛陀现在教的"八正道"——正见、正思惟……正定——这整个体系,是瞄准"厌离"(看清轮回的过患而不再留恋)、"离贪"(彻底放下执着)、"涅槃"(苦的彻底熄灭)去的。过去世的那个"善行"是好,但现在这个"善行"才是真正通往终点的直通车。
→ 一句话要旨: 不要满足于追求修行的"高境界"或"好归宿",真正的"善行"是要以"八正道"彻底解脱轮回为目标。
关键术语锚
- Deva → 天/天神 (使者): 经文里用"天神的使者"指代白发/衰老。易错在以为是什么神秘现象,其实它是个比喻,指来自自然法则(天)的、宣告老病死的信使。
- Brahma-Vihāra → 梵住 (四梵住): 指慈悲喜舍这四种无量心。经中修此法能"往生梵天界",容易让人误以为这就是终极解脱。本文正以此为例,说明它是不导向涅槃的"善行"。
- Dhamma → 法/善行: 这个词在本经有两个关键语境。一是玛嘎迭瓦王作为"法王"行"法",指世间的善良治理和道德;二是佛陀所建立的"善行(dhamma)",指八正道,这是出世间的解脱道。同一个词,两种深度。
- Sara → 最后之人: "最后之人"指中断了传承的人。佛陀以此强调,涅槃之道(八正道)需要有人实践和传承下去,不要让它断了。这强化了修行和弘法的重要性。