81如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,具寿大纯陀于傍晚时分,从独自静修中起身,前往世尊之处。到了之后,向世尊礼敬,然后坐于一旁。坐在一旁的具寿大纯陀对世尊这样说:“尊者,世间生起的这些种种见解——或关于有我之说,或关于世界之说——尊者,对于一位比丘,仅仅从最初作意这些,便能这样断除这些见解,这样舍弃这些见解吗?”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā mahācundo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mahācundo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yā imā, bhante, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti – attavādapaṭisaṃyuttā vā lokavādapaṭisaṃyuttā vā – ādimeva nu kho, bhante, bhikkhuno manasikaroto evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti, evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hotī’’ti?
82“准陀,世间生起的种种见解——或执有我之说,或执世界之说——这些见解于何处生起、于何处潜伏、于何处现行,若能以正慧如实观见彼处为:‘此非我所,此非我,此非我的我’,便如此断除这些见解,如此舍弃这些见解。
‘‘Yā imā, cunda, anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti – attavādapaṭisaṃyuttā vā lokavādapaṭisaṃyuttā vā – yattha cetā diṭṭhiyo uppajjanti yattha ca anusenti yattha ca samudācaranti taṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na me so attā’ti – evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññā passato evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti, evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hoti.
“然而,准陀,也有这样的可能:某位比丘确实远离欲、远离不善法,有寻有伺,由远离而生喜乐,进入并安住于初禅。他可能心想:‘我正以削减而住。’然而,准陀,这在圣者律中不称为‘削减’。在圣者律中,此称为‘现法乐住’。”
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa – ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.
准陀,然而这是可能的:此处有比丘,因寻与伺的止息,内心澄净,心成专一,无寻无伺,由定所生的喜与乐,进入并安住于第二禅那。他可能这样想:‘我正以削减而住。’可是,准陀,这在圣者律中不称为‘削减’,在圣者律中,这称为‘现法乐住’。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa – ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.
准陀,然而这是可能的:此处有比丘,因喜的消退,住于舍,有念、正知,以身感受乐——即圣者们所宣说:‘舍、具念,住于乐’——进入并安住于第三禅那。他可能这样想:‘我正以削减而住。’可是,准陀,这在圣者律中不称为‘削减’,在圣者律中,这称为‘现法乐住’。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyya, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeyya, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa – ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.
“准陀,然而这是可能的:此处有比丘,因舍断乐、舍断苦,以及先前喜与忧的灭没,进入并安住于不苦不乐、舍念清净的第四禅那。他可能这样想:‘我正以削减而住。’可是,准陀,这在圣者律中不称为‘削减’,在圣者律中,这称为‘现法乐住’。”
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasuṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa – ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.
准陀,这也是可能的:某位比丘完全超越一切色想,灭尽有对想,不作意种种想,证得‘虚空无边’的空无边处而安住。他可能这样想:‘我正依削减而住。’然而,准陀,这在圣者的律中不名为削减。在圣者的律中,这些只称为‘寂静住’。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā, paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā, nānattasaññānaṃ amanasikārā, ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa – ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.
准陀,这也是可能的:某位比丘完全超越空无边处,证得‘识无边’的识无边处而安住。他可能这样想:‘我正依削减而住。’然而,准陀,这在圣者的律中不名为削减。在圣者的律中,这些只称为‘寂静住’。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa – ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.
准陀,这也是可能的:某位比丘完全超越识无边处,证得‘无所有’的无所有处而安住。他可能这样想:‘我正依削减而住。’然而,准陀,这在圣者的律中不名为削减。在圣者的律中,这些只称为‘寂静住’。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa – ‘sallekhena viharāmī’ti. Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.
准陀,这是有可能的:世间有某位比丘,完全超越无所有处之后,进入并安住于非想非非想处。他或许会这么想:‘我正安住于削减。’然而,准陀,在圣者的律中,这些并不称为削减;在圣者的律中,这些只称为寂静住。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja vihareyya. Tassa evamassa – ‘sallekhena viharāmī’ti . Na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.
83然而,准陀,你们应当这样修习削减:‘他人将成恼害者,我们于此当为不恼害者’——应当这样修习削减。‘他人将成杀生者,我们于此当为离杀生者’——应当这样修习削减。‘他人将成不与取者,我们于此当为离不与取者’——应当这样修习削减。‘他人将成非梵行者,我们于此当为梵行者’——应当这样修习削减。‘他人将成妄语者,我们于此当为离妄语者’——应当这样修习削减。‘他人将成离间语者,我们于此当为离离间语者’——应当这样修习削减。‘他人将成粗恶语者,我们于此当为离粗恶语者’——应当这样修习削减。‘他人将成杂秽语者,我们于此当为离杂秽语者’——应当这样修习削减。‘他人将成贪婪者,我们于此当为不贪婪者’——应当这样修习削减。‘他人将成嗔恚心者,我们于此当为无嗔恚心者’——应当这样修习削减。‘他人将成邪见者,我们于此当为正见者’——应当这样修习削减。‘他人将成邪思维者,我们于此当为正思维者’——应当这样修习削减。‘他人将成邪语者,我们于此当为正语者’——应当这样修习削减。‘他人将成邪业者,我们于此当为正业者’——应当这样修习削减。‘他人将成邪命者,我们于此当为正命者’——应当这样修习削减。‘他人将成邪精进者,我们于此当为正精进者’——应当这样修习削减。‘他人将成邪念者,我们于此当为正念者’——应当这样修习削减。‘他人将成邪定者,我们于此当为正定者’——应当这样修习削减。‘他人将成邪智者,我们于此当为正智者’——应当这样修习削减。‘他人将成邪解脱者,我们于此当为正解脱者’——应当这样修习削减。
‘‘Idha kho pana vo, cunda, sallekho karaṇīyo. ‘Pare vihiṃsakā bhavissanti, mayamettha avihiṃsakā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare pāṇātipātī bhavissanti, mayamettha pāṇātipātā paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare adinnādāyī bhavissanti, mayamettha adinnādānā paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare abrahmacārī bhavissanti, mayamettha brahmacārī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare musāvādī bhavissanti, mayamettha musāvādā paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare pisuṇavācā bhavissanti, mayamettha pisuṇāya vācāya paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare pharusavācā bhavissanti, mayamettha pharusāya vācāya paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare samphappalāpī bhavissanti, mayamettha samphappalāpā paṭiviratā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare abhijjhālū bhavissanti, mayamettha anabhijjhālū bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare byāpannacittā bhavissanti, mayamettha abyāpannacittā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchādiṭṭhī bhavissanti, mayamettha sammādiṭṭhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāsaṅkappā bhavissanti, mayamettha sammāsaṅkappā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāvācā bhavissanti, mayamettha sammāvācā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchākammantā bhavissanti, mayamettha sammākammantā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāājīvā bhavissanti, mayamettha sammāājīvā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāvāyāmā bhavissanti, mayamettha sammāvāyāmā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāsatī bhavissanti, mayamettha sammāsatī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāsamādhi bhavissanti, mayamettha sammāsamādhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāñāṇī bhavissanti, mayamettha sammāñāṇī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare micchāvimuttī bhavissanti, mayamettha sammāvimuttī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.
‘他人将会是被昏沉睡眠所缠缚者,我们于此当作远离昏沉睡眠者’——应当这样修习削减。‘他人将会是掉举者,我们于此当作不掉举者’——应当这样修习削减。‘他人将会是疑惑者,我们于此当作超越疑惑者’——应当这样修习削减。‘他人将会是忿怒者,我们于此当作不忿怒者’——应当这样修习削减。‘他人将会是怨恨者,我们于此当作不怨恨者’——应当这样修习削减。‘他人将会是虚伪者,我们于此当作不虚伪者’——应当这样修习削减。‘他人将会是专横者,我们于此当作不专横者’——应当这样修习削减。‘他人将会是嫉妒者,我们于此当作不嫉妒者’——应当这样修习削减。‘他人将会是悭吝者,我们于此当作不悭吝者’——应当这样修习削减。‘他人将会是狡诈者,我们于此当作不狡诈者’——应当这样修习削减。‘他人将会是谄曲者,我们于此当作不谄曲者’——应当这样修习削减。‘他人将会是顽固者,我们于此当作不顽固者’——应当这样修习削减。‘他人将会是傲慢者,我们于此当作不傲慢者’——应当这样修习削减。‘他人将会是难劝诫者,我们于此当作易劝诫者’——应当这样修习削减。‘他人将会是恶友者,我们于此当作善友者’——应当这样修习削减。‘他人将会是放逸者,我们于此当作不放逸者’——应当这样修习削减。‘他人将会是不信者,我们于此当作有信者’——应当这样修习削减。‘他人将会是无惭者,我们于此当作有惭者’——应当这样修习削减。‘他人将会是无愧者,我们于此当作有愧者’——应当这样修习削减。‘他人将会是少闻者,我们于此当作多闻者’——应当这样修习削减。‘他人将会是懈怠者,我们于此当作精进者’——应当这样修习削减。‘他人将会是失念者,我们于此当作正念现前者’——应当这样修习削减。‘他人将会是劣慧者,我们于此当作慧具足者’——应当这样修习削减。‘他人将会是固执己见、执取不舍、难以放下者,我们于此当作不固执己见、不执取不舍、容易放下者’——应当这样修习削减。
‘‘‘Pare thīnamiddhapariyuṭṭhitā bhavissanti, mayamettha vigatathīnamiddhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo . ‘Pare uddhatā bhavissanti, mayamettha anuddhatā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare vicikicchī bhavissanti, mayamettha tiṇṇavicikicchā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare kodhanā bhavissanti, mayamettha akkodhanā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare upanāhī bhavissanti, mayamettha anupanāhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare makkhī bhavissanti , mayamettha amakkhī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare paḷāsī bhavissanti, mayamettha apaḷāsī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare issukī bhavissanti, mayamettha anissukī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare maccharī bhavissanti, mayamettha amaccharī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare saṭhā bhavissanti, mayamettha asaṭhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare māyāvī bhavissanti, mayamettha amāyāvī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare thaddhā bhavissanti, mayamettha atthaddhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare atimānī bhavissanti, mayamettha anatimānī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare dubbacā bhavissanti, mayamettha suvacā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare pāpamittā bhavissanti, mayamettha kalyāṇamittā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare pamattā bhavissanti, mayamettha appamattā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare assaddhā bhavissanti, mayamettha saddhā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare ahirikā bhavissanti, mayamettha hirimanā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare anottāpī bhavissanti, mayamettha ottāpī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare appassutā bhavissanti, mayamettha bahussutā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare kusītā bhavissanti, mayamettha āraddhavīriyā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare muṭṭhassatī bhavissanti, mayamettha upaṭṭhitassatī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare duppaññā bhavissanti, mayamettha paññāsampannā bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo. ‘Pare sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppaṭinissaggī bhavissanti, mayamettha asandiṭṭhiparāmāsī anādhānaggāhī suppaṭinissaggī bhavissāmā’ti sallekho karaṇīyo.
84准陀,我甚至说,在善法中,仅只心生一念便有大利益,何况再以身体与言语随顺而行!因此,准陀,你们应当这样生起心念:‘他人将成为恼害者,我们于此当为不恼害者。’应当这样生起心念:‘他人将成为杀生者,我们于此当为远离杀生者。’……(中间诸项经文从略)‘他人将成为执取己见、固执己见、难以放下的人,我们于此当为不执取己见、不固执己见、容易放下的人。’
‘‘Cittuppādampi kho ahaṃ, cunda, kusalesu dhammesu bahukāraṃ vadāmi, ko pana vādo kāyena vācāya anuvidhīyanāsu! Tasmātiha, cunda, ‘pare vihiṃsakā bhavissanti, mayamettha avihiṃsakā bhavissāmā’ti cittaṃ uppādetabbaṃ. ‘Pare pāṇātipātī bhavissanti, mayamettha pāṇātipātā paṭiviratā bhavissāmā’ti cittaṃ uppādetabbaṃ…‘pare sandiṭṭhiparāmāsī ādhānaggāhī duppaṭinissaggī bhavissanti, mayamettha asandiṭṭhiparāmāsī anādhānaggāhī suppaṭinissaggī bhavissāmā’ti cittaṃ uppādetabbaṃ.
85准陀,譬如有一条不平坦的道路,而另有平坦的道路可以绕行;又或,准陀,譬如有一处不平坦的渡口,而另有平坦的渡口可以绕行;同样地,准陀,对于有恼害的人,不恼害即是他的绕行之道;对于杀生的人,远离杀生即是他的绕行之道;对于不与取的人,远离不与取即是他的绕行之道;对于行非梵行的人,远离非梵行即是他的绕行之道;对于说妄语的人,远离妄语即是他的绕行之道;对于说离间语的人,远离离间语即是他的绕行之道;对于说粗恶语的人,远离粗恶语即是他的绕行之道;对于说杂秽语的人,远离杂秽语即是他的绕行之道;对于有贪欲的人,无贪即是他的绕行之道;对于有嗔恚心的人,无嗔即是他的绕行之道;对于有邪见的人,正见即是他的绕行之道;对于有邪思维的人,正思维即是他的绕行之道;对于有邪语的人,正语即是他的绕行之道;对于有邪业的人,正业即是他的绕行之道;对于有邪命的人,正命即是他的绕行之道;对于有邪精进的人,正精进即是他的绕行之道;对于有邪念的人,正念即是他的绕行之道;对于有邪定的人,正定即是他的绕行之道;对于有邪智的人,正智即是他的绕行之道;对于有邪解脱的人,正解脱即是他的绕行之道。
‘‘Seyyathāpi, cunda, visamo maggo assa, tassa añño samo maggo parikkamanāya; seyyathā vā pana, cunda, visamaṃ titthaṃ assa, tassa aññaṃ samaṃ titthaṃ parikkamanāya; evameva kho, cunda, vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti parikkamanāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parikkamanāya, adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parikkamanāya, abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti parikkamanāya , musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parikkamanāya, pisuṇavācassa purisapuggalassa pisuṇāya vācāya veramaṇī hoti parikkamanāya, pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya vācāya veramaṇī hoti parikkamanāya, samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti parikkamanāya, abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parikkamanāya, byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parikkamanāya, micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti parikkamanāya, micchāsaṅkappassa purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti parikkamanāya, micchāvācassa purisapuggalassa sammāvācā hoti parikkamanāya, micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti parikkamanāya, micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti parikkamanāya, micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parikkamanāya, micchāsatissa purisapuggalassa sammāsati hoti parikkamanāya, micchāsamādhissa purisapuggalassa sammāsamādhi hoti parikkamanāya, micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṃ hoti parikkamanāya, micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parikkamanāya.
对于被昏沉睡眠缠缚之人,离昏沉睡眠即是他的绕行之道;对于掉举之人,无掉举即是他的绕行之道;对于有疑之人,超越疑惑即是他的绕行之道;对于有嗔怒之人,不嗔怒即是他的绕行之道;对于怀恨之人,不怀恨即是他的绕行之道;对于虚伪之人,不虚伪即是他的绕行之道;对于欺瞒之人,不欺瞒即是他的绕行之道;对于嫉妒之人,不嫉妒即是他的绕行之道;对于悭吝之人,不悭吝即是他的绕行之道;对于狡诈之人,不狡诈即是他的绕行之道;对于刚愎之人,不刚愎即是他的绕行之道;对于有慢之人,无慢即是他的绕行之道;对于极慢之人,不极慢即是他的绕行之道;对于骄狂之人,不骄狂即是他的绕行之道;对于有恶友之人,有善友即是他的绕行之道;对于放逸之人,不放逸即是他的绕行之道;对于无信之人,有信即是他的绕行之道;对于无惭之人,有惭即是他的绕行之道;对于无愧之人,有愧即是他的绕行之道;对于少闻之人,多闻即是他的绕行之道;对于懈怠之人,发起精进即是他的绕行之道;对于失念之人,正念现前即是他的绕行之道;对于劣慧之人,慧具足即是他的绕行之道;对于固执己见、执取不舍、难以放下之人,不固执己见、不执取不舍、容易放下即是他的绕行之道。
‘‘Thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathinamiddhatā hoti parikkamanāya, uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṃ hoti parikkamanāya, vicikicchissa purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti parikkamanāya, kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti parikkamanāya, upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parikkamanāya, makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parikkamanāya, paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti parikkamanāya , issukissa purisapuggalassa anissukitā hoti parikkamanāya, maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṃ hoti parikkamanāya, saṭhassa purisapuggalassa asāṭheyyaṃ hoti parikkamanāya, māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parikkamanāya, thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṃ hoti parikkamanāya, atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti parikkamanāya, dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti parikkamanāya, pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parikkamanāya, pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parikkamanāya, assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti parikkamanāya, ahirikassa purisapuggalassa hirī hoti parikkamanāya, anottāpissa purisapuggalassa ottappaṃ hoti parikkamanāya, appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṃ hoti parikkamanāya, kusītassa purisapuggalassa vīriyārambho hoti parikkamanāya, muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitassatitā hoti parikkamanāya, duppaññassa purisapuggalassa paññāsampadā hoti parikkamanāya , sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānaggāhi-duppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsianādhānaggāhi-suppaṭinissaggitā hoti parikkamanāya.
86准陀,正如一切不善法皆向下导,一切善法皆向上导;同样地,准陀,有恼害者以不恼害而向上,杀生者以远离杀生而向上……执取己见、固执不舍者,以不执取己见、不固执、容易舍离而向上。
‘‘Seyyathāpi, cunda, ye keci akusalā dhammā sabbe te adhobhāgaṅgamanīyā , ye keci kusalā dhammā sabbe te uparibhāgaṅgamanīyā , evameva kho, cunda, vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti uparibhāgāya , pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti uparibhāgāya…pe… sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānaggāhi-duppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsi-anādhānaggāhi-suppaṭinissaggitā hoti uparibhāgāya.
87准陀,自己深陷泥沼,而能将另一深陷泥沼者拉出——这是不可能的。准陀,自己未陷泥沼,而能将另一深陷泥沼者拉出——这才是可能的。准陀,自己未调伏、未受教、未般涅槃,而能调伏他人、教导他人、令他人般涅槃——这是不可能的。准陀,自己已调伏、已受教、已般涅槃,而能调伏他人、教导他人、令他人般涅槃——这才是可能的。同样地,准陀,对于有恼害者,不恼害能导向般涅槃;对于杀生者,远离杀生能导向般涅槃;对于不与取者,远离不与取能导向般涅槃;对于行非梵行者,远离非梵行能导向般涅槃;对于说妄语者,远离妄语能导向般涅槃;对于说离间语者,远离离间语能导向般涅槃;对于说粗恶语者,远离粗恶语能导向般涅槃;对于说杂秽语者,远离杂秽语能导向般涅槃;对于有贪欲者,无贪能导向般涅槃;对于有嗔恚者,无嗔能导向般涅槃;对于有邪见者,正见能导向般涅槃;对于有邪思维者,正思维能导向般涅槃;对于有邪语者,正语能导向般涅槃;对于有邪业者,正业能导向般涅槃;对于有邪命者,正命能导向般涅槃;对于有邪精进者,正精进能导向般涅槃;对于有邪念者,正念能导向般涅槃;对于有邪定者,正定能导向般涅槃;对于有邪智者,正智能导向般涅槃;对于有邪解脱者,正解脱能导向般涅槃。
‘‘So vata, cunda, attanā palipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vata, cunda, attanā apalipapalipanno paraṃ palipapalipannaṃ uddharissatīti ṭhānametaṃ vijjati. So vata, cunda, attanā adanto avinīto aparinibbuto paraṃ damessati vinessati parinibbāpessatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vata , cunda, attanā danto vinīto parinibbuto paraṃ damessati vinessati parinibbāpessatīti ṭhānametaṃ vijjati. Evameva kho, cunda, vihiṃsakassa purisapuggalassa avihiṃsā hoti parinibbānāya, pāṇātipātissa purisapuggalassa pāṇātipātā veramaṇī hoti parinibbānāya. Adinnādāyissa purisapuggalassa adinnādānā veramaṇī hoti parinibbānāya. Abrahmacārissa purisapuggalassa abrahmacariyā veramaṇī hoti parinibbānāya. Musāvādissa purisapuggalassa musāvādā veramaṇī hoti parinibbānāya. Pisuṇavācassa purisapuggalassa pisuṇāya vācāya veramaṇī hoti parinibbānāya. Pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya vācāya veramaṇī hoti parinibbānāya. Samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā veramaṇī hoti parinibbānāya. Abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parinibbānāya. Byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parinibbānāya. Micchādiṭṭhissa purisapuggalassa sammādiṭṭhi hoti parinibbānāya. Micchāsaṅkappassa purisapuggalassa sammāsaṅkappo hoti parinibbānāya. Micchāvācassa purisapuggalassa sammāvācā hoti parinibbānāya. Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti parinibbānāya. Micchāājīvassa purisapuggalassa sammāājīvo hoti parinibbānāya. Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parinibbānāya. Micchāsatissa purisapuggalassa sammāsati hoti parinibbānāya. Micchāsamādhissa purisapuggalassa sammāsamādhi hoti parinibbānāya. Micchāñāṇissa purisapuggalassa sammāñāṇaṃ hoti parinibbānāya. Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parinibbānāya.
为昏沉睡眠所缠缚者,脱离昏沉睡眠能导向般涅槃。掉举者,离于掉举能导向般涅槃。有疑惑者,超越疑惑能导向般涅槃。有嗔怒者,无嗔怒能导向般涅槃。心怀怨恨者,无怨恨能导向般涅槃。虚伪者,不虚伪能导向般涅槃。欺瞒者,不欺瞒能导向般涅槃。嫉妒者,不嫉妒能导向般涅槃。悭吝者,不悭吝能导向般涅槃。狡诈者,不狡诈能导向般涅槃。谄曲者,不谄曲能导向般涅槃。顽固者,不顽固能导向般涅槃。傲慢者,不傲慢能导向般涅槃。难以教导者,易受教导能导向般涅槃。有恶友者,有善友能导向般涅槃。放逸者,不放逸能导向般涅槃。无信者,有信能导向般涅槃。无惭者,有惭能导向般涅槃。无愧者,有愧能导向般涅槃。寡闻者,多闻能导向般涅槃。懈怠者,发起精进能导向般涅槃。忘失正念者,现起正念能导向般涅槃。智慧羸弱者,具足智慧能导向般涅槃。执取己见、固执不舍、难以放舍者,不执取己见、不固执不舍、容易放舍能导向般涅槃。
‘‘Thīnamiddhapariyuṭṭhitassa purisapuggalassa vigatathinamiddhatā hoti parinibbānāya. Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaṃ hoti parinibbānāya. Vicikicchissa purisapuggalassa tiṇṇavicikicchatā hoti parinibbānāya. Kodhanassa purisapuggalassa akkodho hoti parinibbānāya. Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parinibbānāya. Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parinibbānāya. Paḷāsissa purisapuggalassa apaḷāso hoti parinibbānāya. Issukissa purisapuggalassa anissukitā hoti parinibbānāya. Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaṃ hoti parinibbānāya. Saṭhassa purisapuggalassa asāṭheyyaṃ hoti parinibbānāya. Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parinibbānāya. Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaṃ hoti parinibbānāya. Atimānissa purisapuggalassa anatimāno hoti parinibbānāya. Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti parinibbānāya. Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāṇamittatā hoti parinibbānāya. Pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parinibbānāya. Assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti parinibbānāya. Ahirikassa purisapuggalassa hirī hoti parinibbānāya. Anottāpissa purisapuggalassa ottappaṃ hoti parinibbānāya. Appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaṃ hoti parinibbānāya. Kusītassa purisapuggalassa vīriyārambho hoti parinibbānāya. Muṭṭhassatissa purisapuggalassa upaṭṭhitassatitā hoti parinibbānāya. Duppaññassa purisapuggalassa paññāsampadā hoti parinibbānāya. Sandiṭṭhiparāmāsi-ādhānaggāhi-duppaṭinissaggissa purisapuggalassa asandiṭṭhiparāmāsi-anādhānaggāhi-suppaṭinissaggitā hoti parinibbānāya.
88“纯陀,如此,我已为你们开示了削减的法门,开示了心生起的法门,开示了绕行的法门,开示了上行的法门,开示了般涅槃的法门。纯陀,凡是导师出于对弟子们的利益与悲悯所应做的,我已为你们做了。纯陀,那里有树下,那里有空屋。纯陀,你们应当修禅,切莫放逸,免得事后追悔。这便是我们给你们的教诫。”
‘‘Iti kho, cunda, desito mayā sallekhapariyāyo, desito cittuppādapariyāyo, desito parikkamanapariyāyo, desito uparibhāgapariyāyo, desito parinibbānapariyāyo. Yaṃ kho, cunda, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. ‘Etāni, cunda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni, jhāyatha, cunda, mā pamādattha, mā pacchāvippaṭisārino ahuvattha’ – ayaṃ kho amhākaṃ anusāsanī’’ti.
世尊如此说。具寿大纯陀心生欢喜,对世尊的教导深表满意。
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahācundo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
已宣说四十四事,已开示五种联结;
此经名为“削减”,如大海般深邃。
Catuttālīsapadā vuttā, sandhayo pañca desitā; Sallekho nāma suttanto, gambhīro sāgarūpamoti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者 |
| Mahācunda | (经中未具名) | 提问比丘,具寿 |
事件
具寿马哈准达在傍晚独处静坐后,前往拜见世尊,并提出了一个关于如何断除和舍弃各种见解的问题。世尊并未直接回答如何断除见解,而是先指出,将四禅八定等高级境界误认为是“削减”是不正确的,那只是“现法乐住”或“寂静住”。随后,世尊详细开示了真正的“削减”——即对照他人种种不善的身、语、意行,自己决意反其道而行之,并进一步阐释了由此心念生起,到行为绕行,最终趣向涅槃的完整修行路径。
经文摘要
比丘问如何断除邪见 → 世尊纠正对禅定就是削减的误解 → 世尊开示真正的削减在于与一切不善法背道而驰 → 延伸到心的生起、绕行、上行,直至般涅槃。
中心思想(白话 + 重点拆解)
这篇经的核心是厘清一个巨大的误会:很多人以为躲进深山老林、修到高深禅定,就是“放下”或“削减”烦恼了。佛陀直接说,那不算。
1. 背景:误把禅修当“削减”
比丘马哈准达跑来问怎么摆脱各种见解。佛陀没有给一个哲学答案,反而先列举从初禅到非想非非想处定这四禅八定,并一一点破:如果你修到了这些,就觉得自己“我以削减而住”,那你搞错了。这些东西在圣者的教导里,顶多叫“现法乐住”(这辈子过得爽的境界)或“寂静住”(暂时清净的境界)。这就好比一个人为了治好咳嗽而喝糖浆,却把喝糖浆那种甜滋滋的感觉,当成了病已经好了的标志。
2. 核心:真正的削减是与不善法对着干
那什么才是真正的削减呢?佛陀给出的方法非常具体,就是一系列强烈的对比和抉择:
→ 拆开看: 这不是在搞道德说教,这是在修心。真正的削减工作,发生在日常生活中每一个面临选择的时刻——看到别人在恼害、杀生、偷盗、说谎、嫉妒、傲慢……你不是去审判他,而是立刻把这个场景当作镜子,在心里发起一个相反的、坚决的决定:“他那样,但我不。”这就是【削减】。你在用善法,一点一点地去削掉、取代掉自己内心中可能与那些不善法呼应的部分。
经文列出了从杀生、邪见、邪思维,到昏沉、掉举、嫉妒、悭吝、恶友、放逸等整整四十四组对照。这不是一个清单,这是一张实战地图,告诉你修行的战场,就在每一个起心动念的对治上。
3. 要旨:从“心起”到“般涅槃”的完整链条
佛陀把这个“对着干”的方法讲得层层递进:
→ 拆开看: 哪怕你还没有力量在行动上完全做到,仅仅是在内心生起一个“我要不恼害”的念头,佛说这都有大利益。从善心的生起(心起法门),到善行绕开恶行(绕行法门),再到善法提升生命境界(上行法门),最终能让自己和帮助他人般涅槃——整个过程就像一个人自己从泥沼里爬出来,才能去拉别人。你不先在自己心里实践这些“不恼怒、不杀生、正见……”,想帮别人解脱,那是不可能的。
→ 一句话要旨: 修行不是靠高深禅定来麻醉自己,而是在待人接物中,用一个接一个与不善相反的善念善行,从内心深处把烦恼真实地“削薄”,直至完全解脱。
关键术语锚
- Saṅkhāra → 行/削减
这里不是五蕴里的“行蕴”,这里经文标题“Sallekha”指的就是削去、减除、对治不善法的行为。易错点在于,看到“削减”就以为是苦行或压抑,其实它强调的是善法取代不善的积极训练过程。
- Diṭṭhadhammasukhavihārā → 现法乐住
指在今生当下就能经验到的乐住状态,主要指四禅。在本经被用来与真正朝向解脱的“削减”做对比,指出禅定虽然是高境界,但本身不是解脱,容易误解为这就是修行终点。
- Santā → 寂静住
指四无色定的状态。比“现法乐住”更微细,但依然是世间定。佛陀点出它们是“寂静住”而非“削减”,是在破除外道和部分修行人把禅定境界等同于彻底断除烦恼的常见误解。
- Thīnamiddhapariyuṭṭhitassa → 被昏沉睡眠所缠缚者
昏沉与睡眠是使心暗钝无力、无法用功的烦恼。它作为一个需要被削减的关键对象列在清单里,表明削减不只是对外显的恶行,更是对内心微细懈怠状态的警觉与对治。