269如是我闻:一时,世尊住在王舍城竹林,迦兰陀喂养处。那时,游方者善生优陀夷正与一大群游方者一起,住在孔雀庇护所的游方者园中。世尊于清晨着衣持钵,入王舍城乞食。心中思惟:“此刻入城乞食为时太早。我何不前往孔雀庇护所的游方者园,去见游方者善生优陀夷呢?”于是,世尊便朝孔雀庇护所的游方者园走去。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sakuludāyī paribbājako moranivāpe paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyī paribbājako tenupasaṅkameyya’’nti. Atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami.
那时,游方者善生优陀夷与一大群游方者坐在一起,他们发出巨大的喧闹声,嘈杂纷扰,正谈论着种种畜生论,诸如:国王论、盗贼论、大臣论、军队论、怖畏论、战争论、食物论、饮料论、衣服论、床具论、花鬘论、香料论、亲戚论、车乘论、村庄论、集镇论、城市论、国土论、女人论、英雄论、街巷论、井边论、先亡论、种种杂论、世界论、海洋论,以及关于有与无的谈论等等。游方者善生优陀夷远远望见世尊正从远处走来。见后,他让那群人安静下来,说道:“各位,请保持安静!各位,请勿出声!这位沙门乔达摩来了。那位尊者喜爱安静,并赞叹安静。如果他见到我们这群人安静,或许会想到这里来。”于是,那些游方者便都沉默下来。
Tena kho pana samayena sakuludāyī paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā, seyyathidaṃ – rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā. Addasā kho sakuludāyī paribbājako bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhāpesi – ‘‘appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Ayaṃ samaṇo gotamo āgacchati; appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī. Appeva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā’’ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ .
270于是,世尊前往游方者善生优陀夷之处。游方者善生优陀夷便对世尊说:“请来,尊者世尊!欢迎您,尊者世尊!尊者世尊,您已有多年未履此地,今日终得惠临。尊者世尊,请坐,此座已为铺设。”世尊在铺设好的座位上坐下。游方者善生优陀夷也取了一张较低的座位,于一面坐。世尊对坐于一侧的游方者善生优陀夷说:“优陀夷,你们刚才坐在一起谈论的是什么话题?你们中断未竟的又是何事呢?”优陀夷说:“尊者,我们刚才谈论的事,暂且搁置吧。那个话题,尊者世尊以后想听到也并不难。尊者,当我不在时,这群人聚在一起便会谈论种种无意义的世俗闲话。然而,尊者,当我和这群人共坐时,他们就坐着,只抬头望着我的脸,心想:‘沙门优陀夷会为我们说法,我们应当听。’可是,尊者,当世尊您来到这群人中时,我和这群人就都安坐着,抬头瞻仰世尊您的面容,心里想着:‘世尊将为我们说法,我们应当闻法。’”
Atha kho bhagavā yena sakuludāyī paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho sakuludāyī paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘etu kho, bhante, bhagavā. Svāgataṃ, bhante, bhagavato. Cirassaṃ kho, bhante, bhagavā imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīdatu, bhante, bhagavā; idamāsanaṃ paññatta’’nti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Sakuludāyīpi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sakuludāyiṃ paribbājakaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘kāya nuttha, udāyi, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā’’ti? ‘‘Tiṭṭhatesā, bhante, kathā yāya mayaṃ etarahi kathāya sannisinnā. Nesā, bhante, kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya. Yadāhaṃ, bhante, imaṃ parisaṃ anupasaṅkanto homi athāyaṃ parisā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentī nisinnā hoti; yadā ca kho ahaṃ, bhante, imaṃ parisaṃ upasaṅkanto homi athāyaṃ parisā mamaññeva mukhaṃ ullokentī nisinnā hoti – ‘yaṃ no samaṇo udāyī dhammaṃ bhāsissati taṃ sossāmā’ti; yadā pana , bhante, bhagavā imaṃ parisaṃ upasaṅkanto hoti athāhañceva ayañca parisā bhagavato mukhaṃ ullokentā nisinnā homa – ‘yaṃ no bhagavā dhammaṃ bhāsissati taṃ sossāmā’’’ti.
271世尊说:“那么,优陀夷,请你就此说出你想对我提起的那件事吧。”优陀夷说:“尊者,就在前些天,更早一些的时候,有一个人声称自己是全知者、全见者,自称拥有无余的知见,他还宣称:‘无论行走、站立、入睡或醒寤,我的知见恒常现前。’当我以有关过去的问题问他时,他却顾左右而言他,把话题岔开,并显露出恼怒、嗔恨与不满。那时,尊者,我心中便对世尊您生起了这样的念头:‘啊!这必定是世尊!啊!这必定是善逝!对于这些法,他真是极其精通啊!’”世尊问:“优陀夷,那位声称自己是全知者、全见者,自称拥有无余的知见,宣称‘无论行走、站立、入睡或醒寤,我的知见恒常现前’,可是当你以过去之问请问他时,他却顾左右而言他,岔开话题,显现恼怒、嗔恨与不满的人,究竟是谁呢?”优陀夷回答:“尊者,是尼乾陀·那他子。”
‘‘Tenahudāyi, taṃyevettha paṭibhātu yathā maṃ paṭibhāseyyā’’si. ‘‘Purimāni , bhante, divasāni purimatarāni sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānamāno ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhita’nti. So mayā pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puṭṭho samāno aññenaññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, bhagavantaṃyeva ārabbha sati udapādi – ‘aho nūna bhagavā, aho nūna sugato! Yo imesaṃ dhammānaṃ sukusalo’’’ti. ‘‘Ko pana so, udāyi, sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānamāno ‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhita’nti, yo tayā pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puṭṭho samāno aññenaññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsī’’ti? ‘Nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto’ti.
世尊说道:“优陀夷,若有人能随念种种过去世,譬如一生、二生……乃至具足相状与细节,随念无量过去世,那么,此人可以向我请问过去,我也可以向他请问过去。他的回答或许能令我满意,我的回答或许也能令他满意。”
‘‘Yo kho, udāyi, anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya, so vā maṃ pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyya, taṃ vāhaṃ pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyyaṃ; so vā me pubbantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, tassa vāhaṃ pubbantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyyaṃ.
“优陀夷,若有人以清净、超越常人的天眼,观见众生死亡与受生,低劣或殊胜,貌美或貌丑,善趣或恶趣,了知众生各随其业而投生,那么,此人可以向我请问未来,我也可以向他请问未来。他的回答或许能令我满意,我的回答或许也能令他满意。”
‘‘Yo kho, udāyi, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyya, so vā maṃ aparantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyya, taṃ vāhaṃ aparantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyyaṃ; so vā me aparantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, tassa vāhaṃ aparantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyyaṃ.
不过,优陀夷,过去的事且放一边,未来的事也且放一边。我来为你说法:‘此有故彼有,此生故彼生;此无故彼无,此灭故彼灭。’
‘‘Api ca, udāyi, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto. Dhammaṃ te desessāmi – imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati; imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhatī’’ti.
尊者,我连以这个身躯在此生所经历的事,尚且无法一一具足细节地忆念,又怎能像世尊那样,忆念种种过去世的生命——或一生、或两生……乃至随其形相、随其详情而忆念种种过去世的生命呢?尊者,我现在连个土偶都看不见,又怎能像世尊那样,以那清净、超越常人的天眼,见众生死亡、投生,无论低贱或高贵、美丽或丑陋、善趣或恶趣,皆能如实了知众生各随其业而流转呢?然而,尊者,世尊先前对我所说的:‘优陀夷,过去的事且放一边,未来的事也且放一边。我来为你说法:此有故彼有,此生故彼生;此无故彼无,此灭故彼灭。’这番话,对我而言反而更不清楚了。尊者,或许我可以依自己师承的教说,来表达一些,好让世尊您满意吧。
‘‘Ahañhi, bhante, yāvatakampi me iminā attabhāvena paccanubhūtaṃ tampi nappahomi sākāraṃ sauddesaṃ anussarituṃ, kuto panāhaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissāmi, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissāmi, seyyathāpi bhagavā? Ahañhi, bhante, etarahi paṃsupisācakampi na passāmi, kuto panāhaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passissāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānissāmi, seyyathāpi bhagavā? Yaṃ pana maṃ, bhante, bhagavā evamāha – ‘api ca, udāyi, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto; dhammaṃ te desessāmi – imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati; imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhatī’ti tañca pana me bhiyyosomattāya na pakkhāyati. Appeva nāmāhaṃ, bhante, sake ācariyake bhagavato cittaṃ ārādheyyaṃ pañhassa veyyākaraṇenā’’ti.
272“那么,优陀夷,你那个师承的教说是怎样的呢?”“尊者,我们师承的教说是这样的:‘这就是最上的色,这就是最上的色。’”
‘‘Kinti pana te, udāyi, sake ācariyake hotī’’ti? ‘‘Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti – ‘ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo’’’ti.
“优陀夷,你在自己的师承中这么说:‘这是最上的色,这是最上的色。’那么,哪一个是那最上的色呢?”“尊者,正因为没有任何其他色比它更优越、更殊胜,那便是最上的色。”
‘‘Yaṃ pana te etaṃ, udāyi, sake ācariyake evaṃ hoti – ‘ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo’ti, katamo so paramo vaṇṇo’’ti? ‘‘Yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’’ti.
“那么,既然没有其他色比它更优越、更殊胜,那最上的色究竟是什么呢?”“尊者,正因为没有任何其他色比它更优越、更殊胜,那便是最上的色。”
‘‘Katamo pana so paramo vaṇṇo yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthī’’ti? ‘‘Yasmā , bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’’ti.
“优陀夷,你这番话可真够冗长的。你声称:‘尊者,正因为没有任何其他色比它更优越、更殊胜,那便是最上的色’,但你却没有指明那个色是什么。优陀夷,就像有个男子这样说:‘我要找这个国家最美的女人,我想要她、渴求她。’人们问他:‘朋友,你说你想要、渴求那最美的女人,你可认识那最美的女人——她是刹帝利种姓、婆罗门种姓、吠舍种姓,还是首陀罗种姓?’被这样问时,他回答:‘不认识。’人们又问他:‘朋友,你说你想要、渴求那最美的女人,你可知道她——她姓什么、名什么,是高、是矮,还是中等身材?是黑肤色、褐肤色,还是金色皮肤?她住在哪个村、哪个镇、哪座城市?’被这样问时,他还是说:‘不认识。’人们接着追问:‘朋友,那么你根本不曾认识、也不曾见过那个女人,就说想要她、渴求她吗?’被这样问时,他竟然说:‘是的。’”
‘‘Dīghāpi kho te esā, udāyi, phareyya – ‘yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññapesi. Seyyathāpi, udāyi, puriso evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ yā imasmiṃ janapade janapadakalyāṇī taṃ icchāmi, taṃ kāmemī’ti. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ – ‘ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ – khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā’’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ – ‘ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ – evaṃnāmā evaṃgottāti vāti…pe… dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vāti… amukasmiṃ gāme vā nigame vā nagare vā’ti? Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya. Tamenaṃ evaṃ vadeyyuṃ – ‘ambho purisa, yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi, taṃ tvaṃ icchasi kāmesī’’’ti? Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya.
“优陀夷,你怎么看?若是如此,那个人所说的话,岂不就成了毫无凭据的言语?” “尊者,若是如此,那个人所说的话,确实成了毫无凭据的言语。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, udāyi – nanu evaṃ sante, tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatī’’ti? ‘‘Addhā kho, bhante, evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatī’’ti.
“优陀夷,你正是这样——你说:‘尊者,没有其他色比此色更超越、更上妙,这便是最上之色。’然而你却无法描述那样的色。”
‘‘Evameva kho tvaṃ, udāyi, ‘yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthi so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññapesī’’ti.
“尊者,犹如一颗琉璃宝珠,天生润泽,八面精雕,细工琢磨,置放在淡黄的毛毯上,便熠熠生辉、明亮夺目、遍放光芒——死后那个‘我’,就有如此的容色,无病无恼。”
‘‘Seyyathāpi, bhante, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca, evaṃ vaṇṇo attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti.
273“优陀夷,你认为如何?是一颗琉璃宝珠——妙好、天生丽质,八棱分明,打磨精良,置于黄毛毯上,闪闪发光,明亮耀眼,还是在沉沉黑夜中的一只萤火虫?这两者的光色,哪一种更为殊胜、更上妙?”“尊者,沉沉黑夜中的一只萤火虫,这两者当中,它的光色更为殊胜、更上妙。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako – imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti? ‘‘Yvāyaṃ, bhante, rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako – ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti.
“优陀夷,你怎么看?是在沉沉黑夜中熊熊燃烧的大火堆,还是黎明时分、晴空无云时的那颗晨星——这两种光色,哪一种更为殊胜、更上妙?”“尊者,黎明时分、晴空无云时的那颗晨星,在这两者当中,它的光色更为殊胜、更上妙。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya mahāaggikkhandho, yā vā rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā – imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti? ‘‘Yvāyaṃ, bhante, rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā – ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti.
“优陀夷,你认为如何?是在沉沉黑夜中的一只萤火虫,还是在沉沉黑夜中的一盏油灯,这两者的光色,哪一种更为殊胜、更上妙?”“尊者,沉沉黑夜中的一盏油灯,这两者当中,它的光色更为殊胜、更上妙。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo – imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti? ‘‘Yvāyaṃ, bhante, rattandhakāratimisāya telappadīpo – ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti.
优陀夷,你怎么想?在暗夜黑暗中,一盏油灯与一团大火堆——这两种光彩,哪一种更殊胜、更胜妙?
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, yo vā rattandhakāratimisāya mahāaggikkhandho – imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti? ‘‘Yvāyaṃ, bhante, rattandhakāratimisāya mahāaggikkhandho – ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti.
「优陀夷,你怎么想?在破晓时分晴朗无云的天空中,晨星的光彩,与在布萨日十五日晴朗无云的天空中半夜时分的满月——这两种光彩,哪一种更殊胜、更胜妙?」「尊者,在布萨日十五日晴朗无云的天空中半夜时分的满月——在这两种光彩中,这一种更殊胜、更胜妙。」
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yā vā rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, yo vā tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando – imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti? ‘‘Yvāyaṃ, bhante, tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando – ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti.
「优陀夷,你怎么想?在布萨日十五日晴朗无云的天空中半夜时分的满月,与在雨季最后一个月、秋时晴朗无云的天空中正午时分的太阳——这两种光彩,哪一种更殊胜、更胜妙?」「尊者,在雨季最后一个月、秋时晴朗无云的天空中正午时分的太阳——在这两种光彩中,这一种更殊胜、更胜妙。」
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yo vā tadahuposathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando, yo vā vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhanhikasamayaṃ sūriyo – imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti? ‘‘Yvāyaṃ, bhante, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhanhikasamayaṃ sūriyo – ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti.
「“优陀夷,不仅如此,我还了知众多天人,其光芒远非日月所能及。然而,我并不说:‘没有比那种色泽更超胜、更殊胜的其他色泽。’而你,优陀夷,却说:‘这种比萤火虫还更低劣、更可厌的光色,就是最高的光色。’你却不曾指出那光色。”」
‘‘Ato kho te, udāyi, bahū hi bahutarā devā ye imesaṃ candimasūriyānaṃ ābhā nānubhonti, tyāhaṃ pajānāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi – ‘yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā natthī’ti. Atha ca pana tvaṃ, udāyi, ‘yvāyaṃ vaṇṇo kiminā khajjopanakena nihīnataro ca patikiṭṭhataro ca so paramo vaṇṇo’ti vadesi, tañca vaṇṇaṃ na paññapesī’’ti. ‘‘Acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato katha’’nti!
“优陀夷,你为何这样说:‘世尊截断了言谈,善逝截断了言谈’呢?”“尊者,我们自有的传承中正是这样认为:‘这是最上的光色,这是最上的光色。’然而,尊者,当我们被世尊依自己的传承反复诘问、追究、质难时,便显得空泛、空洞、错谬了。”
‘‘Kiṃ pana tvaṃ, udāyi, evaṃ vadesi – ‘acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathaṃ’’’ti? ‘‘Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti – ‘ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo’ti. Te mayaṃ, bhante, bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā’’ti.
274“优陀夷,是否存在一向乐的世界?是否存在一条能实证一向乐世界的如理行道?”“尊者,在我们自有的传承中,正是这样认为:‘有一向乐的世界,有实证一向乐世界的行道。’”
‘‘Kiṃ panudāyi, atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti – ‘atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’’’ti.
“那么,优陀夷,导向亲证一向乐世界、具足理趣的修行方法是怎样的呢?”“尊者,在此,有人舍断杀生,远离杀生;舍断不与取,远离不与取;舍断欲邪行,远离欲邪行;舍断妄语,远离妄语;或受持某种苦行而修习。尊者,这就是导向亲证一向乐世界、具足理趣的修行方法。”
‘‘Katamā pana sā, udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Idha, bhante, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācāraṃ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, aññataraṃ vā pana tapoguṇaṃ samādāya vattati. Ayaṃ kho sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’’ti.
“优陀夷,你意如何?当一个人舍断杀生、远离杀生时,其自我在那时是全然快乐,还是苦乐兼具的?”“尊者,是苦乐兼具的。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā’’ti? ‘‘Sukhadukkhī, bhante’’.
“优陀夷,你意如何?当一个人舍断不与取、远离不与取时,其自我是全然快乐,还是苦乐兼具的?”“尊者,是苦乐兼具的。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā’’ti? ‘‘Sukhadukkhī, bhante’’.
“优陀夷,你意如何?当一个人舍离欲邪行、远离欲邪行时,彼时,他的自我是全然快乐,还是有苦有乐呢?”“尊者,有苦有乐。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye kāmesumicchācāraṃ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā’’ti? ‘‘Sukhadukkhī, bhante’’.
“优陀夷,你意如何?当一个人舍离妄语、远离妄语时,彼时,他的自我是全然快乐,还是有苦有乐呢?”“尊者,有苦有乐。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā’’ti? ‘‘Sukhadukkhī, bhante’’.
“优陀夷,你意如何?当一个人受持某种苦行并依之修习时,彼时,他的自我是全然快乐,还是有苦有乐呢?”“尊者,有苦有乐。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, yasmiṃ samaye aññataraṃ tapoguṇaṃ samādāya vattati, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā’’ti? ‘‘Sukhadukkhī, bhante’’.
“优陀夷,你意如何?依循一条苦乐夹杂的修行道,能证得纯一向乐的世界吗?”“世尊截断了论议!善逝截断了论议!”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, api nu kho vokiṇṇasukhadukkhaṃ paṭipadaṃ āgamma ekantasukhassa lokassa sacchikiriyā hotī’’ti ? ‘‘Acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato katha’’nti!
“那么,优陀夷,你为何要说:‘世尊啊,您一语截断;善逝啊,您一语斩断——当真犀利!’呢?” “尊者,在我们自家导师的教法中,是这样说的:‘存在着一处纯一向乐的世界,也存在着一条确切可行的道迹,可用来体证那纯一向乐的世界。’然而,尊者,当世尊就我们自家导师的教法不断追问、细加推敲、深入剖析之时,我们便显得空洞、虚假、错谬了。”
‘‘Kiṃ pana tvaṃ, udāyi, vadesi – ‘acchidaṃ bhagavā kathaṃ, acchidaṃ sugato kathaṃ’’’ti? ‘‘Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti – ‘atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’ti. Te mayaṃ, bhante, bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā’’ti .
275“可是,尊者,真有纯一向乐的世界吗?真有能体证这纯一向乐世界的确切可行之道吗?”“优陀夷,确实有纯一向乐的世界,也确有能体证这纯一向乐世界的确切可行之道。”
‘‘Kiṃ pana, bhante, atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Atthi kho, udāyi, ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’’ti.
“尊者,那么,哪一条才是体证纯一向乐世界的确切可行之道呢?” “优陀夷,在此,比丘远离感官欲乐、远离不善法,进入并安住于初禅;随着寻与伺的止息,进入并安住于第二禅;随着喜的消退,进入并安住于第三禅——优陀夷,这就是体证纯一向乐世界的确切可行之道。”
‘‘Katamā pana sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’’ti? ‘‘Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati – ayaṃ kho sā, udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’’ti.
“尊者,那并非体证纯一向乐世界的确切可行之道,因为到了这个地步,纯一向乐的世界便已被体证了。” “优陀夷,到了这个地步,纯一向乐的世界尚未被体证。这,正是体证纯一向乐世界的确切可行之道。”
‘‘Na kho sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya, sacchikato hissa, bhante, ettāvatā ekantasukho loko hotī’’ti. ‘‘Na khvāssa, udāyi, ettāvatā ekantasukho loko sacchikato hoti; ākāravatītveva sā paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā’’ti.
听了这话,游方者善生优陀夷的随众发出一片喧嚣,发出大声、高声道叫嚷:“在此,我们和我们的导师都完了!在此,我们和我们的导师都完了!我们不知道还有什么比这更超胜的!”
Evaṃ vutte, sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinī uccāsaddamahāsaddā ahosi – ‘‘ettha mayaṃ anassāma sācariyakā, ettha mayaṃ anassāma sācariyakā! Na mayaṃ ito bhiyyo uttaritaraṃ pajānāmā’’ti.
那时,游方者善生优陀夷令那些游方者安静下来,便对世尊这样说:“尊者,到了怎样的程度,那一向乐的世界才算是被亲证了呢?”“优陀夷,于此,比丘舍断乐与苦……乃至……进入并安住于第四禅。他得以与那些投生到一向乐世界的天众共处、交谈、讨论。优陀夷,到了这样的程度,那一向乐的世界便是他已亲证的。”
Atha kho sakuludāyī paribbājako te paribbājake appasadde katvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kittāvatā panāssa, bhante, ekantasukho loko sacchikato hotī’’ti? ‘‘Idhudāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ… upasampajja viharati. Yā tā devatā ekantasukhaṃ lokaṃ upapannā tāhi devatāhi saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati. Ettāvatā khvāssa, udāyi, ekantasukho loko sacchikato hotī’’ti.
276“尊者,如此看来,诸比丘大概就是为了亲证这一向乐的世界,才在世尊您座下修习梵行吧?”“不,优陀夷,诸比丘并非为了亲证一向乐的世界而在我这里修习梵行。优陀夷,还有另外一些法,比这更高、更殊胜,正是为了亲证那些法,诸比丘才在我这里修习梵行。”
‘‘Etassa nūna, bhante, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantī’’ti? ‘‘Na kho, udāyi, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Atthi kho, udāyi , aññeva dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantī’’ti.
“尊者,那么,哪些法是比这更高、更殊胜,诸比丘为了亲证它们而于世尊您座下修习梵行的呢?”“优陀夷,于此,如来出现于世间,他是阿拉汉、正自觉者、明行具足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛陀、世尊……乃至……他舍断这五种盖——这些心的染污、能令智慧羸弱的,因远离诸欲……乃至……进入并安住于初禅。优陀夷,此法是更高、更殊胜的,为了亲证它,诸比丘才在我这里修习梵行。”
‘‘Katame pana te, bhante, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ carantī’’ti? ‘‘Idhudāyi, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā…pe… so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti’’.
再者,优陀夷,因寻与伺止息,比丘……乃至……进入并安住于第二禅那……第三禅那……第四禅那。优陀夷,此法也是更高、更殊胜的,诸比丘正是为了亲证此法,才在我处修习梵行。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ… tatiyaṃ jhānaṃ… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
当他的心如此入定,清净、明亮、无瑕,远离了随烦恼,柔软、适合作业、稳固、安住于不动摇的状态时,他将心导向诸漏尽智。他如实了知‘这是苦’,如实了知‘这是苦集’……如实了知‘这是苦灭’……如实了知‘这是导向苦灭之道’;如实了知‘这些是漏’,如实了知‘这是漏集’……如实了知‘这是漏灭’……如实了知‘这是导向漏灭之道’。当他如此知、如此见时,心从欲漏解脱,从有漏解脱,从无明漏解脱。解脱时,生起‘已解脱’之智。他了知:‘生已尽,梵行已立,应作已作,不受后有。’优陀夷,这也是更高、更殊胜的法,诸比丘正是为了证得它而在我处修习梵行。优陀夷,这些便是更高、更殊胜的法,诸比丘正是为了证得它们而在我处修习梵行。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti . So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti… ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavasamudayo’ti… ‘ayaṃ āsavanirodho’ti… ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Ime kho, udāyi, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantī’’ti.
当他的心如此得定,清净、明亮、无瑕,远离了随烦恼,柔软、适合作业、稳固、安住于不动摇的状态时,他将心导向宿命随念智。他能随念种种过去世,例如:一生、两生……乃至……像这样,他能随念种种过去世,连同其相貌与细节。优陀夷,此法也是更高、更殊胜的,诸比丘正是为了亲证它,才在我处修习梵行。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
“当他的心如此入定,清净、明亮、无瑕,远离随烦恼,柔软、适合作业、稳固、安住于不动摇的状态后,他将心导向众生死生之智。他以清净、超越常人的天眼,看见众生逝去又投生,有低劣的、殊胜的,美丽的、丑陋的,有去往善趣的、堕入恶趣的……他了知众生随业而行。优陀夷,此法亦为更高、更殊胜,为了实证它,诸比丘才在我这里修梵行。”
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate…pe… yathākammūpage satte pajānāti. Ayampi kho, udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
277听了这话,游方者善生优陀夷对世尊说:“真是殊胜啊,尊者!真是殊胜啊,尊者!尊者,犹如有人把倒下的扶起,把隐藏的揭开,为迷途者指明道路,或在黑暗中举起油灯,让有眼的人能够看见诸色;同样地,世尊以种种方式阐明了法。尊者,我从今日起皈依世尊、皈依法、皈依比丘僧团。尊者,愿我于世尊座下出家,愿我得受具足戒!”
Evaṃ vutte, sakuludāyī paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante , abhikkantaṃ, bhante! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti.
听了这话,游方者善生优陀夷的随众对游方者善生优陀夷这样说:“优陀夷大人,莫在沙门乔达摩处修梵行;优陀夷大人,既为老师,莫再过弟子的生活。优陀夷大人,若这样做,您就如同一个大水罐而变成了水瓢。优陀夷大人,莫在沙门乔达摩处修梵行;优陀夷大人,既为老师,莫再过弟子的生活。”如此,游方者善生优陀夷的随众便为他在世尊这里修梵行制造了障碍。
Evaṃ vutte, sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṃ paribbājakaṃ etadavocuṃ – ‘‘mā bhavaṃ, udāyi, samaṇe gotame brahmacariyaṃ cari; mā bhavaṃ, udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsaṃ vasi. Seyyathāpi nāma udakamaṇiko hutvā udañcaniko assa, evaṃ sampadamidaṃ bhoto udāyissa bhavissati. Mā bhavaṃ, udāyi, samaṇe gotame brahmacariyaṃ cari; mā bhavaṃ, udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsaṃ vasī’’ti. Iti hidaṃ sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiṃ paribbājakaṃ antarāyamakāsi bhagavati brahmacariyeti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Yvāyaṃ | 世尊 | 佛陀,本经说法主角 |
| Idhudāyi | 萨咖卢达夷 | 游方者,本经主要对话者 |
| paribbājakaparisā | 大游方者众 | 萨咖卢达夷的随行众 |
| Nigaṇṭho Nāṭaputto | 尼乾陀·那他子 | 被达夷质疑的“一切知者” |
事件
世尊在王舍城托钵时,顺道前往孔雀庇护所游方者园探访萨咖卢达夷。当时,达夷正与大众高谈阔论各种世俗话题,见到世尊后便命众人安静下来。
对话从达夷批评一位自称全知的尼乾陀开始,转入对“最上之色”和“一向乐世界”的讨论。世尊以层层递进的比喻驳斥了达夷模糊的“最上色”概念,并指出其导师所教的戒行与苦行并非通往一向乐世界的纯乐之道。
世尊进而为他开示了从初禅到四禅的修行道路,并最终阐明,比丘们修习梵行不是为了投生乐世,而是为了证得宿命智、天眼智乃至漏尽智这些“更高更殊胜之法”。达夷被折服后请求出家,但被其随从劝阻。
经文摘要
搁置畜生论→驳斥尼乾陀“全知”的虚妄→以缘起为引,辨析何为“最上色”与“一向乐之道”→以禅那修正外道对“乐”的误解,最终指向以漏尽为目标的梵行。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:外道的自相矛盾与迷失
经文一开始,达夷和大众谈论的都是些世俗的“畜生论”,但他却批评尼乾陀被问到过去问题时只会回避、愤怒。这暴露了一个问题:那些自称“全知”或教导他人者,在涉及真实智慧时,往往自相矛盾、漏洞百出。
世尊并没有直接跟着批评尼乾陀,而是搁置了关于过去和未来神通的话题,直接点出他教导的核心:“我将为你说法——此有故彼有,此生故彼生;此无故彼无,此灭故彼灭。”→ 拆开看: 世尊直接把焦点从炫目的神通和空泛的全知,拉回到了万事的根本法则“缘起”上。这才是真正解决问题的钥匙,而不是去追逐那些无法验证的过去未来。
2. 核心:对“最上”与“快乐”的层层破除与引导
达夷从自己的派系那儿学来了一个模糊的概念——“这是最上的色”。世尊用一个要找“全国第一美女”却对其一无所知的男子的比喻,精准地戳破了他的空洞口号:“你没见过、不知道的,却说它最殊胜上妙?”接着,世尊用萤火虫、油灯、大火、晨星、月亮到太阳的光色对比,不断追问达夷哪个更殊胜。当达夷自认为找到最耀眼的太阳时,世尊却说还有天人之光比这更亮,并点明:“然而我并不说:‘除了光色之外,没有其他更超越、更优越的。’” → 拆开看: 世尊的目的不是要在比较中找到一个“终极光亮”,而是要用这种层层递进的方式,打碎达夷心中对“最上”、“第一”的执着。只要还在比较,就没有真正的“最上”。
接着,世尊用同样的逻辑破除了达夷关于“一向乐世界”之道的理解,指出有乐有苦的戒行和苦行,根本无法通向纯粹的快乐。然后,世尊才给出了真正的道路——禅那,并最终揭示,禅那之乐也只是过程。比丘们行梵行的真正目的,是为了“诸漏尽智”,即“生已尽,梵行已立,应作已作,不再有此存在”。
→ 一句话要旨: 佛法的目标不是去追逐一个想象中的、模糊的“最上”境界或“纯乐”世界,而是通过可实践的禅修与智慧,彻底了知并瓦解所有烦恼的根源,达到究竟解脱。
关键术语锚
- dhamma = 教法/法 | 本篇中尼乾陀派导师所教的东西与世尊所说的“法”形成对立,易混淆为仅指教条,实则世尊指通向觉悟的真理本身。
- rūpa = 色(五蕴第一) | 经中争论的“最上的色”,达夷理解为一种具体的光色或身体形态,易错解为只是眼睛看的颜色,实则包含一切物质现象。
- sukha = 乐/乐受 | “一向乐世间”的“乐”与外道理解的感官或天界欲乐混为一谈,易被曲解为佛法的终极目标,而忽略四禅中超越苦乐的“舍”才是通向解脱的更高之乐。
- āsava = 漏/烦恼 | 经文终极目标“诸漏尽智”中的“漏”,指深层的烦恼,如欲、有、无明。是区分外道求乐与佛法求解脱的关键,易被简化为一般的烦恼。
- magga = 道(八正道/四道) | 达夷的导师将持戒与苦行当作通向“一向乐世间”的行道,世尊则指出八正道中由戒生定、由定发慧的次第才是真实的解脱道,路径完全相反。