260如是我闻:一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,游方者郁伽哈马那·沙门蒙地咖子,住在玛莉咖园中那座名为“顺时论会堂”的独栋殿楼里,与大约五百位游方者共住。那时,木匠五支在正午时分从舍卫城出发,准备去拜见世尊。他心想:“现在不是拜见世尊的合适时候,世尊正在独处静修;那些令人敬重、值得拜见的比丘们,此刻也都在独处静修。不如我先去玛莉咖园里的顺时论会堂,拜访游方者郁伽哈马那·沙门蒙地咖子。”于是,五支木匠便前往玛莉咖园的顺时论会堂,去见游方者郁伽哈马那·沙门蒙地咖子。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ pañcamattehi paribbājakasatehi. Atha kho pañcakaṅgo thapati sāvatthiyā nikkhami divā divassa bhagavantaṃ dassanāya. Atha kho pañcakaṅgassa thapatissa etadahosi – ‘‘akālo kho tāva bhagavantaṃ dassanāya; paṭisallīno bhagavā. Manobhāvaniyānampi bhikkhūnaṃ asamayo dassanāya; paṭisallīnā manobhāvaniyā bhikkhū. Yaṃnūnāhaṃ yena samayappavādako tindukācīro ekasālako mallikāya ārāmo yena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto tenupasaṅkameyya’’nti. Atha kho pañcakaṅgo thapati yena samayappavādako tindukācīro ekasālako mallikāya ārāmo yena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto tenupasaṅkami.
那时,游方者郁伽哈马那·沙门蒙地咖子正与一大群游方者共坐一处,他们喧哗嘈杂,高声大语,谈论着种种低级无义的闲话,诸如:谈论国王、谈论盗贼、谈论大臣、谈论军队、谈论恐怖、谈论战争、谈论食物、谈论饮料、谈论衣服、谈论卧具、谈论花鬘、谈论香料、谈论亲戚、谈论车乘、谈论村庄、谈论城镇、谈论城市、谈论国土、谈论女人、谈论英雄、谈论街巷、谈论井边、谈论先亡祖先、种种杂谈、世间与海洋的传说,以及关于转生于此界或彼界的谈论。
Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā, seyyathidaṃ – rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā.
游方者郁伽哈马那·沙门蒙地咖子远远望见五支工匠走来,便让那群人安静下来,说道:“诸贤者,请安静,不要出声。这位是沙门乔达摩的在家弟子——五支工匠。在舍卫城穿白衣的在家弟子中,他便是其中之一。那些尊者们喜爱安静,受教于安静,亦赞叹安静。若他见到我们这群人安静下来,或许会想要过来。”于是,那些游方者便安静了下来。
Addasā kho uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto pañcakaṅgaṃ thapatiṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhāpesi – ‘‘appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha; ayaṃ samaṇassa gotamassa sāvako āgacchati pañcakaṅgo thapati. Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā sāvatthiyaṃ paṭivasanti ayaṃ tesaṃ aññataro pañcakaṅgo thapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino; appeva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā’’ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.
261接着,五支工匠便去见游方者郁伽哈马那·沙门蒙地咖子。到了之后,与游方者郁伽哈马那·沙门蒙地咖子相互问候。彼此亲切友好地交谈之后,便在一旁坐下。待五支工匠坐定,游方者郁伽哈马那·沙门蒙地咖子对他说:“居士,我宣说:一个具足此四法者,即是具足圆满善法、最高善法、已达最上成就、不可战胜的沙门。哪四种法呢?居士啊,于此处,他不以身造恶业,不以语出恶言,心不思恶念,不以邪命谋生。居士啊,我正是这样宣说:具足此四法的人,即是具足圆满善法、最高善法、已达最上成就、不可战胜的沙门。”
Atha kho pañcakaṅgo thapati yena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā uggāhamānena paribbājakena samaṇamuṇḍikāputtena saddhiṃ sammodi . Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho pañcakaṅgaṃ thapatiṃ uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto etadavoca – ‘‘catūhi kho ahaṃ, gahapati, dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ. Katamehi catūhi? Idha, gahapati, na kāyena pāpakammaṃ karoti, na pāpakaṃ vācaṃ bhāsati, na pāpakaṃ saṅkappaṃ saṅkappeti, na pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvati – imehi kho ahaṃ, gahapati, catūhi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjha’’nti.
当时,五支工匠对游方者郁伽哈马那·沙门蒙地咖子的话,既不随喜,也不加驳斥。既不随喜也不驳斥,他便从座起身离去,心想:“我当在世尊座下,辨明这番话的意义。”于是,五支工匠便前往世尊所在。到了之后,向世尊顶礼,然后坐在一旁。坐定后,五支工匠便将自己与游方者郁伽哈马那·沙门蒙地咖子之间的全部交谈,如实禀告了世尊。
Atha kho pañcakaṅgo thapati uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamuṇḍikāputtassa bhāsitaṃ neva abhinandi nappaṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi – ‘‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmī’’ti. Atha kho pañcakaṅgo thapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho pañcakaṅgo thapati yāvatako ahosi uggāhamānena paribbājakena samaṇamuṇḍikāputtena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.
262听了这番话,世尊便对五支工匠说:“工匠啊,如果照着游方者郁伽哈马那·沙门蒙地咖子的说法,那么一个小小婴孩——只会仰卧、尚未开化的愚钝幼子,也成了具足圆满善法、最高善法、已达最上成就、不可战胜的沙门了。何以故?工匠啊,那只会仰卧的愚钝幼子,连‘身’的概念都尚未有,又怎能以身造作恶业呢?那只不过是在挥动手脚罢了。他连‘语’的概念都尚未有,又怎能以语出恶言呢?那只不过是在啼哭呜咽罢了。他连‘意’的概念都尚未有,又怎能心起恶念呢?那只不过是在咿呀出声罢了。他连‘命’的概念都尚未有,又怎能以邪命谋生呢?那只不过是在依母得乳罢了。工匠啊,既然如此,依游方者郁伽哈马那·沙门蒙地咖子的说法,那只会仰卧的愚钝幼子,便成了具足圆满善法、最高善法、已达最上成就、不可战胜的沙门了。”
Evaṃ vutte, bhagavā pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca – ‘‘evaṃ sante kho, thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samaṇo ayojjho, yathā uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamuṇḍikāputtassa vacanaṃ. Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāyotipi na hoti, kuto pana kāyena pāpakammaṃ karissati, aññatra phanditamattā! Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa vācātipi na hoti, kuto pana pāpakaṃ vācaṃ bhāsissati, aññatra roditamattā ! Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa saṅkappotipi na hoti, kuto pana pāpakaṃ saṅkappaṃ saṅkappissati, aññatra vikūjitamattā ! Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ājīvotipi na hoti, kuto pana pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvissati, aññatra mātuthaññā! Evaṃ sante kho, thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samaṇo ayojjho, yathā uggāhamānassa paribbājakassa samaṇamuṇḍikāputtassa vacanaṃ.
263工匠,若一个人具足这四法,我并非将他称为善法圆满、最上善法、已达最高成就的不可战胜的沙门,而是视他等同那幼小、愚钝、仰卧的婴儿。哪四法呢?在此,他身不造恶行,口不吐恶语,心不思恶念,且不以邪命为活。工匠,若一个人具足这四法,我并非将他称为善法圆满、最上善法、已达最高成就的不可战胜的沙门,而是视他等同那幼小、愚钝、仰卧的婴儿。
‘‘Catūhi kho ahaṃ, thapati, dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi na ceva sampannakusalaṃ na paramakusalaṃ na uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ, api cimaṃ daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ samadhigayha tiṭṭhati. Katamehi catūhi? Idha, thapati, na kāyena pāpakammaṃ karoti, na pāpakaṃ vācaṃ bhāsati, na pāpakaṃ saṅkappaṃ saṅkappeti, na pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvati – imehi kho ahaṃ, thapati, catūhi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi na ceva sampannakusalaṃ na paramakusalaṃ na uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ, api cimaṃ daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ samadhigayha tiṭṭhati.
工匠,若一个人具足十法,我才将他称为善法圆满、最上善法、已达最高成就的不可战胜的沙门。“这些是不善戒,工匠,我说此应知。”“不善戒从此生,工匠,我说此应知。”“于此,不善戒灭尽无余,工匠,我说此应知。”“如此修行者,即为灭尽不善戒而修行,工匠,我说此应知。”
‘‘Dasahi kho ahaṃ, thapati, dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ. Ime akusalā sīlā; tamahaṃ , thapati, veditabbanti vadāmi. Itosamuṭṭhānā akusalā sīlā; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. Idha akusalā sīlā aparisesā nirujjhanti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. Evaṃ paṭipanno akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi.
“这些是善戒,工匠,我说此应知。”“善戒从此生,工匠,我说此应知。”“于此,善戒灭尽无余,工匠,我说此应知。”“如此修行者,即为灭尽善戒而修行,工匠,我说此应知。”
‘‘Ime kusalā sīlā; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. Itosamuṭṭhānā kusalā sīlā; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. Idha kusalā sīlā aparisesā nirujjhanti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. Evaṃ paṭipanno kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi.
这些是不善思惟;工匠,我说:这应被了知。不善思惟从此处生起;工匠,我说:这应被了知。于此,不善思惟无余灭尽;工匠,我说:这应被了知。如此修行,便是在为不善思惟的灭尽而修行;工匠,我说:这应被了知。
‘‘Ime akusalā saṅkappā; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. Itosamuṭṭhānā akusalā saṅkappā ; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. Idha akusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. Evaṃ paṭipanno akusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi.
这些是善思惟;工匠,我说:这应被了知。善思惟从此处生起;工匠,我说:这应被了知。于此,善思惟无余灭尽;工匠,我说:这应被了知。如此修行,便是在为善思惟的灭尽而修行;工匠,我说:这应被了知。
‘‘Ime kusalā saṅkappā; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. Itosamuṭṭhānā kusalā saṅkappā ; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. Idha kusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi. Evaṃ paṭipanno kusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti; tamahaṃ, thapati, veditabbanti vadāmi.
264工匠,何谓不善戒?不善的身业、不善的语业与邪恶的活命方式——工匠,这些便称为不善戒。
‘‘Katame ca, thapati, akusalā sīlā? Akusalaṃ kāyakammaṃ, akusalaṃ vacīkammaṃ, pāpako ājīvo – ime vuccanti, thapati, akusalā sīlā.
“那么,工匠,这些不善戒从何而生?它们的生起之源,也已说过。应当说:‘它们从心生起。’什么是心?心确是多类、多样、种种不同。不善戒即从有贪、有嗔、有痴的心中生起。”
‘‘Ime ca, thapati, akusalā sīlā kiṃsamuṭṭhānā? Samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ. ‘Cittasamuṭṭhānā’tissa vacanīyaṃ. Katamaṃ cittaṃ? Cittampi hi bahuṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ. Yaṃ cittaṃ sarāgaṃ sadosaṃ samohaṃ, itosamuṭṭhānā akusalā sīlā.
“那么,工匠,这些不善戒在何处无余灭尽?它们灭尽之处,也已说过。工匠,于此,一位比丘舍弃身恶行,修习身善行;舍弃语恶行,修习语善行;舍弃意恶行,修习意善行;舍弃邪命,以正命谋生——就在此处,这些不善戒无余灭尽。”
‘‘Ime ca, thapati, akusalā sīlā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti? Nirodhopi nesaṃ vutto. Idha, thapati, bhikkhu kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti, vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāveti, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveti, micchājīvaṃ pahāya sammājīvena jīvitaṃ kappeti – etthete akusalā sīlā aparisesā nirujjhanti.
“工匠,如何修行,才是为了不善戒的灭尽而修行呢?工匠,于此,一位比丘对于未生起的恶不善法,为令不生起,生起意愿,精进、努力、鼓劲、用心、策励;对于已生起的恶不善法,为令断除,生起意愿,精进、努力、鼓劲、用心、策励;对于未生起的善法,为令生起,生起意愿,精进、努力、鼓劲、用心、策励;对于已生起的善法,为令安住、不忘失、增长、广大、修习圆满,生起意愿,精进、努力、鼓劲、用心、策励。工匠,如此修行者,便是为了不善戒的灭尽而修行。”
‘‘Kathaṃ paṭipanno, thapati, akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ paṭipanno kho, thapati, akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti.
265“那么,工匠,什么是善戒呢?身善行、语善行,以及,工匠,我说,清净的谋生方式也属于戒。工匠,这些便称为善戒。”
‘‘Katame ca, thapati, kusalā sīlā? Kusalaṃ kāyakammaṃ, kusalaṃ vacīkammaṃ, ājīvaparisuddhampi kho ahaṃ, thapati, sīlasmiṃ vadāmi. Ime vuccanti, thapati, kusalā sīlā.
“那么,工匠,这些善戒以何为因呢?它们的生起因,也已有说明。应当说:‘它们以心为因。’以什么心呢?心的确种类繁多、各各不同。而这善戒,便从离贪、离嗔、离痴的心中生起。”
‘‘Ime ca, thapati, kusalā sīlā kiṃsamuṭṭhānā? Samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ. ‘Cittasamuṭṭhānā’tissa vacanīyaṃ. Katamaṃ cittaṃ? Cittampi hi bahuṃ anekavidhaṃ nānappakārakaṃ. Yaṃ cittaṃ vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ, itosamuṭṭhānā kusalā sīlā.
“那么,工匠,这些善戒在何处无余灭尽呢?它们的灭尽,也已有说明。工匠,于此,比丘具足戒行,却不以戒自居,他如实地了知那种心解脱、慧解脱——在那里,他的这些善戒便无余灭尽。”
‘‘Ime ca, thapati, kusalā sīlā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti? Nirodhopi nesaṃ vutto. Idha, thapati, bhikkhu sīlavā hoti no ca sīlamayo, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti; yatthassa te kusalā sīlā aparisesā nirujjhanti.
“工匠,怎样修行才算为善戒的灭尽而修行呢?于此,比丘为使未生起的恶不善法不生,便生起意愿,努力,激发精进,策励其心,勤加精进;为断除已生起的恶不善法……为生起未生起的善法……为令已生起的善法安住、不忘、增长、广大、修习圆满,亦生起意愿,努力,激发精进,策励其心,勤加精进。工匠,如此修行,便是为善戒的灭尽而修行。”
‘‘Kathaṃ paṭipanno ca, thapati, kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati ; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya…pe… anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ paṭipanno kho, thapati, kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti.
266“工匠,什么是不善思惟呢?欲思惟、嗔恚思惟、害思惟——工匠,这些即是不善思惟。”
‘‘Katame ca, thapati, akusalā saṅkappā? Kāmasaṅkappo, byāpādasaṅkappo, vihiṃsāsaṅkappo – ime vuccanti, thapati, akusalā saṅkappā.
“工匠,这些不善思惟以何为因?它们的因已被说过了:应当说“以想为因”。何谓想?想亦有多种、种种、各式各样。欲想、嗔恚想、害想——不善思惟正是从此因而生。”
‘‘Ime ca, thapati, akusalā saṅkappā kiṃsamuṭṭhānā? Samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ. ‘Saññāsamuṭṭhānā’tissa vacanīyaṃ. Katamā saññā? Saññāpi hi bahū anekavidhā nānappakārakā. Kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṃsāsaññā – itosamuṭṭhānā akusalā saṅkappā.
工匠,这些不善思惟在哪里无余灭尽呢?它们的灭尽处,也早已被说过了。工匠,在此,比丘远离欲乐、远离不善法,进入并安住于初禅;正是在这里,这些不善思惟无余地灭尽。
‘‘Ime ca, thapati, akusalā saṅkappā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti? Nirodhopi nesaṃ vutto. Idha, thapati, bhikkhu vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; etthete akusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti.
“工匠,怎样修行,才算是为了不善思惟的灭尽而修行呢?工匠,在此,比丘为使未生起的恶不善法不生起,而生起意愿、努力、发动精进、策励心、精勤加行;为断除已生起的恶不善法……为生起未生起的善法……为令已生起的善法住立、不散失、增长、广大、修习、圆满,而生起意愿、努力、发动精进、策励心、精勤加行。工匠,如此修行,便是为了不善思惟的灭尽而修行。”
‘‘Kathaṃ paṭipanno ca, thapati, akusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya…pe… anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ paṭipanno kho, thapati, akusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti.
267“工匠,什么是善思惟呢?出离思惟、无恚思惟、无害思惟——工匠,这些称为善思惟。”
‘‘Katame ca, thapati, kusalā saṅkappā? Nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṃsāsaṅkappo – ime vuccanti, thapati, kusalā saṅkappā.
工匠,那么这些善思惟从何处生起呢?它们所从生起的因缘,也已讲说。应当说:‘从想生起。’什么想呢?想也有众多品类,种种差别。出离想、无嗔恚想、无害想——善思惟即从此中生起。
‘‘Ime ca, thapati, kusalā saṅkappā kiṃsamuṭṭhānā? Samuṭṭhānampi nesaṃ vuttaṃ. ‘Saññāsamuṭṭhānā’tissa vacanīyaṃ. Katamā saññā? Saññāpi hi bahū anekavidhā nānappakārakā. Nekkhammasaññā, abyāpādasaññā, avihiṃsāsaññā – itosamuṭṭhānā kusalā saṅkappā.
工匠,那么这些善思惟在何处无余灭尽呢?它们灭尽的情况,也已讲说。工匠,在此,比丘止息寻与伺,…进入并安住于第二禅那;正是在此,这些善思惟无余灭尽。
‘‘Ime ca, thapati, kusalā saṅkappā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti? Nirodhopi nesaṃ vutto. Idha, thapati, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; etthete kusalā saṅkappā aparisesā nirujjhanti.
工匠,那么如何修习的人,是在为善思惟的灭尽而修习呢?工匠,在此,比丘为使未生起的恶不善法不生起,便发起志愿、精勤、激发精进、激励其心、奋力而行;为使已生起的恶不善法断除…为使未生起的善法生起…为使已生起的善法安住、不忘失、增长、广大、修习圆满,便发起志愿、精勤、激发精进、激励其心、奋力而行。工匠,这样修习的人,就是在为善思惟的灭尽而修习。
‘‘Kathaṃ paṭipanno ca, thapati, kusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya…pe… anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ paṭipanno kho, thapati, kusalānaṃ saṅkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti.
268工匠,一个人具足哪十法,我称他为善巧圆满、最上善巧、证得最上成就、不可战胜的沙门呢?工匠,在此,比丘具足无学正见,具足无学正思惟,具足无学正语,具足无学正业,具足无学正命,具足无学正精进,具足无学正念,具足无学正定,具足无学正智,具足无学正解脱。工匠,我说,具足这十法的人,便是善巧圆满、最上善巧、证得最上成就、不可战胜的沙门。
‘‘Katamehi cāhaṃ, thapati, dasahi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ? Idha, thapati, bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti – imehi kho ahaṃ, thapati, dasahi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjha’’nti.
世尊如是说。五支工匠心满意足,对世尊所说怡然称许。
Idamavoca bhagavā. Attamano pañcakaṅgo thapati bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者 |
| Pañcakaṅgo thapati | 五支工匠 | 在家弟子,沟通者 |
| Uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto | 郁伽哈马那游方者、沙门文荼子 | 提出浅见的外道导师 |
地点
舍卫城祇树给孤独园,以及游方者沙门文荼子所在的玛莉咖园。
事件
在家弟子五支工匠先去拜访了外道导师郁伽哈马那·沙门文荼子。沙门文荼子宣称,一个人只要做到“不以身作恶业、不说恶语、不思惟恶思惟、不以恶活命而活命”这四法,就是达到最上成就的沙门。五支工匠听后未置可否,随即去向世尊汇报。世尊指出,若按此标准,连只会挥动手脚、啼哭呜咽的婴儿都算成就者了,这显然荒谬。进而,世尊为五支工匠详细开示了真正成就者需具足的十法,以及如何通过了解善与不善戒、思惟的生灭来导向这最终的十法。
经文摘要
外道提出肤浅的四法标准(A) → 世尊以婴儿为例破除谬见并指出其标准还停留在婴儿层次(B) → 世尊系统开示了从不善/善戒、不善/善思惟的生灭直到证悟无学十法的完整修道次第(C)。
中心思想(白话 + 重点拆解)
背景: 这部经像一面照妖镜,把一个看似圆满、实则空洞的修行标准照得清清楚楚。外道沙门文荼子声称,只要行为上不作恶,就是最高成就,这听起来很对,但世尊破斥说,这实际上是把“修行”和“什么都没做”的婴儿状态画上了等号。
核心: 真正的修道不是一张“不作恶”的空白清单,而是一场对自己内心活动深刻理解并超越的动态过程。
* 世尊首先破斥外道的静止观点,他指出:“幼小的孩童、愚钝的仰卧者连‘身’也没有,何况以身造恶业...除了仅仅挥动!”「→ 拆开看:」这句话不是在看不起婴儿,而是在揭示一个关键:没有造恶能力不代表已经断除了恶的潜在倾向。一个没有选择能力的人,他的“不作恶”毫无价值,就像一块石头不会杀生,但石头并非圣者。真正的“善”必须建立在有能力作恶却选择不为的基础上。
* 接着,世尊给出了完整的修道地图,这个地图的核心是“知生灭”。对于不善戒和善戒,世尊都要求修行者了知四件事:它是什么?它从哪里生起?它在哪里灭尽?如何修行才能导向它的灭尽?例如,世尊指出不善戒“从心生起...凡是有贪的心、有嗔的心、有痴的心,从此生起不善戒。”「→ 拆开看:」这里把戒律的根源直接指向了心。你不是在持守一套外在的规矩,而是在直接处理内心的贪嗔痴。行为的净化,本质上是心灵的净化。
* 世尊还揭示了一个更深的悖论:不仅不善法要灭尽,连善法也要超越。在讲解善戒的灭尽时,他说:“比丘持戒但非以戒为量,他如实了知那心解脱、慧解脱;他的那些善戒在此处无余灭尽。”「→ 拆开看:」这非常关键。修行之初,我们依赖“善戒”作为木筏渡河。但到了彼岸,就不能再背着木筏。当一个人证得解脱时,他自然具足戒行,已不再需要刻意“持守”某个善的概念,不再以“我持戒精严”自我标榜。这才是善戒真正的“灭尽”——在更高维度上的圆满与超越。
→ 一句话要旨: 真正的修行成就,不是停留在幼稚的“不作恶”,而是通过洞见一切善恶心行从心生、从想生,最终超越对善恶形式的执着,实证那超越言思的十种无学之法,即正见乃至正解脱。
关键术语锚
- sīla → 戒/戒行: 易错因:外道将“不作恶”视为终极成就的静态戒;佛陀将了知生灭的戒视为导向智慧解脱的动态过程,并最终超越对“戒”本身的执取(不以戒为量)。
- citta → 心: 易错因:善恶戒的根源,经文强调其“多种、各式各样”,驳斥了把修行简化为身体行为的观点。修行着力点是这个变化多端的“心”,而非外在行为。
- saññā → 想(五蕴第三): 易错因:善与不善“思惟”生起的直接来源。不是“心”直接生起思惟,而是经由“想”(带有认知偏差的取相功能)而生起。这揭示了烦恼生起的微细机制。
- ariya → 圣/圣者: 易错因:最终的“无学十法”(正见乃至正解脱)正是“圣者”的质素。经文清晰地划出一道界限:凡夫的四法静默与圣者的十法成就,有本质区别。
- asaṅkhāra → 无学/无作: 易错因:十法之前皆冠以“无学”,意味着这些品质是自然流露,不再需要刻意造作的“行”,是阿拉汉的圆满状态。