237如是我闻:一时,世尊住于王舍城竹林栗鼠饲养处。那时,有众多著名的游方者住于孔雀园游方者园,即:安那巴罗游方者、瓦罗陀罗游方者、善生优陀夷游方者,以及其他著名的游方者。世尊于午前时分,着下衣,持钵与衣,入王舍城乞食。那时,世尊心中思惟:“此刻于王舍城乞食,为时太早。何不前往孔雀园游方者园,至善生优陀夷游方者处。”于是,世尊便前往孔雀园游方者园。其时,善生优陀夷游方者正与一大群游方者共坐,喧哗嘈杂,高声谈说,作种种无益之世间谈论,即:国王论、盗贼论、大臣论、军队论、恐怖论、战争论、食物论、饮料论、衣服论、床座论、花鬘论、香料论、亲戚论、车乘论、村庄论、镇子论、城市论、国土论、女人论、英雄论、街巷论、井边论、先亡论、种种杂论、世界起源传说、海洋起源传说,及有无论等。善生优陀夷游方者远远望见世尊走来。见后,即令众人安静,说道:“诸贤友,请安静!诸贤友,请勿出声!这位沙门乔达摩正走过来。这位尊者一向好乐寂静,赞叹寂静。若知此众寂静,或许他会想到这里来。”于是,那些游方者便都静默下来。于是,世尊走到善生优陀夷游方者那里。善生优陀夷游方者对世尊说:“尊者,世尊请来!尊者,欢迎世尊!尊者,世尊久久才作此安排,光临此处。尊者,世尊请坐;座位已经敷设好了。”世尊便在敷设好的座位上坐下。善生优陀夷游方者也取了一个低座,坐在一旁。世尊对坐在一旁的善生优陀夷游方者这样说:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā moranivāpe paribbājakārāme paṭivasanti, seyyathidaṃ – annabhāro varadharo sakuludāyī ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘atippago kho tāva rājagahe piṇḍāya carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyī paribbājako tenupasaṅkameyya’’nti. Atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena sakuludāyī paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā, seyyathidaṃ – rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā. Addasā kho sakuludāyī paribbājako bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhāpeti – ‘‘appasaddā bhonto hontu; mā bhonto saddamakattha. Ayaṃ samaṇo gotamo āgacchati; appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī. Appeva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā’’ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho bhagavā yena sakuludāyī paribbājako tenupasaṅkami. Atha kho sakuludāyī paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘etu kho, bhante, bhagavā. Svāgataṃ, bhante, bhagavato. Cirassaṃ kho, bhante, bhagavā imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīdatu, bhante, bhagavā; idamāsanaṃ paññatta’’nti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Sakuludāyīpi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sakuludāyiṃ paribbājakaṃ bhagavā etadavoca –
238“优陀夷,你们此刻齐聚一处,正谈论何事?方才你们被打断的话题,又是什么?”
“尊者,我们此时聚谈的话题,暂且搁在一边。尊者,这一话题,世尊日后也不难有机会听闻。尊者,前些日子乃至更早的时候,众多不同教派的沙门与婆罗门,聚集在一座辩论堂中,生起了这样一番交谈:‘诸位,昂伽与摩揭陀的人们真是获益!诸位,昂伽与摩揭陀的人们真是得大善利啊!因为这些拥有僧团、拥有徒众、为众人之师、声名远播、具足声誉、为教派开创者、被大众一致推许为善士的沙门与婆罗门,全都来到王舍城入雨安居了。这位富兰那迦叶,同样拥有僧团、拥有徒众、为众人之师、声名远播、具足声誉、为教派开创者、被大众一致推许为善士,他也来到王舍城入雨安居了。这位末伽梨瞿舍利……阿耆多翅舍钦婆罗……波拘陀迦旃延……散若耶毗罗梨子……这位尼乾陀若提子,也拥有僧团、拥有徒众、为众人之师、声名远播、具足声誉、为教派开创者、被大众一致推许为善士,他也来到王舍城入雨安居了。这位沙门乔达摩,同样拥有僧团、拥有徒众、为众人之师、声名远播、具足声誉、为教派开创者、被大众一致推许为善士,他也来到王舍城入雨安居了。在这些拥有僧团、拥有徒众、为众人之师、声名远播、具足声誉、为教派开创者、被大众一致推许为善士的沙门与婆罗门之中,究竟哪一位受到弟子们恭敬、尊重、崇敬、供养?弟子们又是恭敬、尊重、依止哪一位而住呢?’”
‘‘Kāyanuttha , udāyi, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā’’ti? ‘‘Tiṭṭhatesā, bhante, kathā yāya mayaṃ etarahi kathāya sannisinnā. Nesā, bhante, kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savanāya. Purimāni, bhante, divasāni purimatarāni nānātitthiyānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ kutūhalasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘lābhā vata, bho, aṅgamagadhānaṃ, suladdhalābhā vata, bho, aṅgamagadhānaṃ! Tatrime samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭā. Ayampi kho pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo. Ayampi kho makkhali gosālo…pe… ajito kesakambalo… pakudho kaccāyano… sañjayo belaṭṭhaputto… nigaṇṭho nāṭaputto saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo. Ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; sopi rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo. Ko nu kho imesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saṅghīnaṃ gaṇīnaṃ gaṇācariyānaṃ ñātānaṃ yasassīnaṃ titthakarānaṃ sādhusammatānaṃ bahujanassa sāvakānaṃ sakkato garukato mānito pūjito, kañca pana sāvakā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharantī’’’ti?
239有些人这样说:‘这位富兰那迦叶,有僧团,有徒众,是众人之师,有名望,有声誉,是教派创立者,被大众公认为善士;但他并不被弟子们恭敬、尊重、崇敬、供养,弟子们也不曾恭敬、尊重、依止富兰那迦叶而住。从前,富兰那迦叶曾为数百人的大众说法。那时,有某位富兰那迦叶的弟子出声道:“诸位!莫将此事去问富兰那迦叶!他并不知晓此事。我们知晓此事。请问我们吧,我们会为诸位解说此事!”从前,富兰那迦叶曾张开双臂,含泪恳求,却仍不得机会:“诸位请安静!诸位请勿出声!这些人不是在问你们,他们是在问我们!我们会为他们解说的!”然而,仍有许多富兰那迦叶的弟子在反驳他的教法后离去,说道:“你不知此法与律,我知此法与律。你如何能知此法与律呢?你是邪行道者,我是正行道者。我所说条理分明,你所说毫无条理。你该先说的却说在后,该后说的却说在前。你长久执持的见解已被彻底推翻。你的论点被驳倒了。你被难住了。去设法脱出你的论难吧,或者,你若是有能力,就解开它吧!”就这样,富兰那迦叶不被弟子们恭敬、尊重、崇敬、供养,弟子们也不曾恭敬、尊重、依止富兰那迦叶而住。而且,富兰那迦叶竟被以“法骂”辱骂了。’
‘‘Tatrekacce evamāhaṃsu – ‘ayaṃ kho pūraṇo kassapo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana pūraṇaṃ kassapaṃ sāvakā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṃ pūraṇo kassapo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Tatraññataro pūraṇassa kassapassa sāvako saddamakāsi – ‘‘mā bhonto pūraṇaṃ kassapaṃ etamatthaṃ pucchittha; neso etaṃ jānāti; mayametaṃ jānāma, amhe etamatthaṃ pucchatha; mayametaṃ bhavantānaṃ byākarissāmā’’ti. Bhūtapubbaṃ pūraṇo kassapo bāhā paggayha kandanto na labhati – ‘‘appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Nete, bhavante, pucchanti, amhe ete pucchanti; mayametesaṃ byākarissāmā’’ti. Bahū kho pana pūraṇassa kassapassa sāvakā vādaṃ āropetvā apakkantā – ‘‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi , kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno, sahitaṃ me, asahitaṃ te, purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca, adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ, āropito te vādo, niggahitosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī’’ti. Iti pūraṇo kassapo sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana pūraṇaṃ kassapaṃ sāvakā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. Akkuṭṭho ca pana pūraṇo kassapo dhammakkosenā’’’ti.
有些人这样说:‘这位执竹杖的苦行者末伽梨瞿舍利……阿夷陀翅舍钦婆罗……浮陀迦旃延……珊阇耶毗罗胝子……这位尼乾陀若提子,统领着僧团与徒众,教导着大众,他是知名的、有声望的教派创立者,被众多人奉为善士。然而,他并未受到弟子们的恭敬、尊重、崇仰与供养,弟子们也不曾恭敬、尊重地依止尼乾陀若提子而住。从前,尼乾陀若提子曾为数百人的大众说法。当时,有某位尼乾陀若提子的弟子高声说道:“诸位!莫拿这个问题去问尼乾陀若提子!他不知此事;我们知晓此事。请问我们吧,我们会为各位解说此事!”从前,尼乾陀若提子曾伸展双臂,哭泣哀求,却仍未能得到机会:“诸位,请安静!诸位,请勿出声!这些人并非在问你们,他们是在问我们。我们会为他们解说。”然而,仍有许多尼乾陀若提子的弟子在驳斥了他的教法后离去,说道:“你不了知此法与律,我了知此法与律。你如何能了知此法与律?你是邪行道者,我是正行道者。我所说者条理分明,你所说者条理不清。你该先说的却说在后,该后说的却说在前。你长久执持的见解已被彻底推翻。你的论点已被驳倒。你已被难倒。去想办法摆脱你的论难吧,或者,你若能做到,便自行解开吧!”就这样,尼乾陀若提子未被弟子们恭敬、尊重、崇仰、供养,弟子们也不曾恭敬、尊重地依止尼乾陀若提子而住。而且,尼乾陀若提子甚至被人用一句“法骂”辱骂了。’
‘‘Ekacce evamāhaṃsu – ‘ayampi kho makkhali gosālo…pe… ajito kesakambalo… pakudho kaccāyano… sañjayo belaṭṭhaputto… nigaṇṭho nāṭaputto saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ sāvakā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṃ nigaṇṭho nāṭaputto anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti. Tatraññataro nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvako saddamakāsi – mā bhonto nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etamatthaṃ pucchittha; neso etaṃ jānāti; mayametaṃ jānāma, amhe etamatthaṃ pucchatha; mayametaṃ bhavantānaṃ byākarissāmāti. Bhūtapubbaṃ nigaṇṭho nāṭaputto bāhā paggayha kandanto na labhati – ‘‘appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti; mayametesaṃ byākarissāmā’’ti. Bahū kho pana nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvakā vādaṃ āropetvā apakkantā – ‘‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi. Kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvamasi. Ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṃ me asahitaṃ te, purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca, adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ, āropito te vādo, niggahitosi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī’’ti. Iti nigaṇṭho nāṭaputto sāvakānaṃ na sakkato na garukato na mānito na pūjito, na ca pana nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ sāvakā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. Akkuṭṭho ca pana nigaṇṭho nāṭaputto dhammakkosenā’’’ti.
240“有些人这样说:‘这位沙门乔达摩有僧团、有徒众,是众人之师,具足名望与声誉,为教派创立者,被大众共许为善士。他为弟子们所恭敬、尊重、崇敬、供养,弟子们亦恭敬、尊重、依止沙门乔达摩而安住。往昔,沙门乔达摩曾为数百大众说法。当时,沙门乔达摩的一位弟子咳嗽了一声,便有一位同梵行者以膝盖轻触他,说道:“尊者,请小声些。尊者,请勿出声。我们的导师世尊正在说法。”当沙门乔达摩为数百大众说法时,其弟子们既无喷嚏之声,亦无咳嗽之声。大众都满怀期待地静立,心想:“世尊将要为我们说法,我们要聆听。”犹如在十字路口有人压榨纯净无渣的蜂蜜,大众都会满怀期待地围立;同样地,当沙门乔达摩为数百大众说法时,其弟子们既无喷嚏之声,亦无咳嗽之声。大众都满怀期待地静立,心想:“世尊将要为我们说法,我们要聆听。”即使那些沙门乔达摩的弟子,在被同梵行者劝导后舍弃学处、还俗退转,他们依然称赞导师,称赞法,称赞僧;他们只责备自己,不责怪他人,说:“我们真是少福,真是无福;我们虽在如此善说的法与律中出家,却不能终生圆满、清净地修持梵行。”他们于是成为寺院的净人或优婆塞,受持五学处而生活。如是,沙门乔达摩为弟子们所恭敬、尊重、崇敬、供养,弟子们亦恭敬、尊重、依止沙门乔达摩而安住。’”
‘‘Ekacce evamāhaṃsu – ‘ayampi kho samaṇo gotamo saṅghī ceva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaṃ sakkato garukato mānito pūjito, samaṇañca pana gotamaṃ sāvakā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṃ samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ desesi. Tatraññataro samaṇassa gotamassa sāvako ukkāsi. Tamenāññataro sabrahmacārī jaṇṇukena ghaṭṭesi – ‘‘appasaddo āyasmā hotu, māyasmā saddamakāsi, satthā no bhagavā dhammaṃ desesī’’ti. Yasmiṃ samaye samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti, neva tasmiṃ samaye samaṇassa gotamassa sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Tamenaṃ mahājanakāyo paccāsīsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti – ‘‘yaṃ no bhagavā dhammaṃ bhāsissati taṃ no sossāmā’’ti. Seyyathāpi nāma puriso cātummahāpathe khuddamadhuṃ anelakaṃ pīḷeyya . Tamenaṃ mahājanakāyo paccāsīsamānarūpo paccupaṭṭhito assa. Evameva yasmiṃ samaye samaṇo gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti, neva tasmiṃ samaye samaṇassa gotamassa sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Tamenaṃ mahājanakāyo paccāsīsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti – ‘‘yaṃ no bhagavā dhammaṃ bhāsissati taṃ no sossāmā’’ti. Yepi samaṇassa gotamassa sāvakā sabrahmacārīhi sampayojetvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattanti tepi satthu ceva vaṇṇavādino honti, dhammassa ca vaṇṇavādino honti, saṅghassa ca vaṇṇavādino honti, attagarahinoyeva honti anaññagarahino, ‘‘mayamevamhā alakkhikā mayaṃ appapuññā te mayaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhimhā yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caritu’’nti. Te ārāmikabhūtā vā upāsakabhūtā vā pañcasikkhāpade samādāya vattanti. Iti samaṇo gotamo sāvakānaṃ sakkato garukato mānito pūjito, samaṇañca pana gotamaṃ sāvakā sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharantī’’’ti.
241“优陀夷,你在我身上见到哪几种法,使我的弟子们对我恭敬、尊重、崇敬、供养,并于恭敬尊重后依止而住呢?”“尊者,在世尊身上,我见到五种法,正是由于这些法,弟子们恭敬、尊重、崇敬、供养世尊,并于恭敬尊重后依止而住。哪五种呢?尊者,世尊食量少,且赞叹食量少。尊者,正因为世尊食量少、赞叹食量少——这是我在世尊身上见到的第一种法,由于这种法,弟子们恭敬、尊重、崇敬、供养世尊,并于恭敬尊重后依止而住。”
‘‘Kati pana tvaṃ, udāyi, mayi dhamme samanupassasi, yehi mamaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharantī’’ti? ‘‘Pañca kho ahaṃ, bhante, bhagavati dhamme samanupassāmi yehi bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. Katame pañca? Bhagavā hi, bhante, appāhāro, appāhāratāya ca vaṇṇavādī. Yampi, bhante, bhagavā appāhāro, appāhāratāya ca vaṇṇavādī imaṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavati paṭhamaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti.
“再者,尊者,世尊于任何衣服皆能知足,并赞叹这种知足。尊者,这是我在世尊身上见到的第二种法,正是因于此法,弟子们恭敬、尊重、崇敬、供养世尊,并于恭敬尊重后依止而住。”
‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, imaṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavati dutiyaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti.
“再者,尊者,世尊于任何乞食皆能知足,并赞叹这种知足。尊者,这是我在世尊身上见到的第三种法,正是因于此法,弟子们恭敬、尊重、崇敬、供养世尊,并于恭敬尊重后依止而住。”
‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, imaṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavati tatiyaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti.
“再者,尊者,世尊于任何住处皆能知足,并赞叹这样的知足。尊者,这是我于世尊身上观察到的第四种法,正是因此,弟子们恭敬、尊重、崇敬、供养世尊,恭敬尊重之后便依止而住。”
‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī. Yampi, bhante, bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, imaṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavati catutthaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti.
“再者,尊者,世尊性好独处,并赞叹独处。尊者,这是我于世尊身上观察到的第五种法,正是因此,弟子们恭敬、尊重、崇敬、供养世尊,恭敬尊重之后便依止而住。”
‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhagavā pavivitto, pavivekassa ca vaṇṇavādī . Yampi, bhante, bhagavā pavivitto, pavivekassa ca vaṇṇavādī, imaṃ kho ahaṃ, bhante, bhagavati pañcamaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti.
“尊者,以上是我于世尊身上观察到的五种法,正是依此,弟子们恭敬、尊重、崇敬、供养世尊,恭敬尊重后便依止而住。”
‘‘Ime kho ahaṃ, bhante, bhagavati pañca dhamme samanupassāmi yehi bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharantī’’ti.
242“优陀夷啊,如果弟子们是因“沙门乔达摩食量极少,且赞叹少食”而恭敬、尊重、崇敬、供养我,恭敬尊重之后便依止而住——可是,优陀夷啊,我有一些弟子,他们有的只吃一柯沙迦量的食物,有的只吃半柯沙迦量,有的只吃一枚毕路瓦果,有的只吃半枚毕路瓦果。而我呢,优陀夷啊,有时用这个钵进食,满至钵口平齐,乃至吃得更多。若弟子们真是因“沙门乔达摩食量极少,且赞叹少食”而那般恭敬我,优陀夷啊,那些只吃一柯沙迦、半柯沙迦、一枚毕路瓦果、半枚毕路瓦果的弟子们,就绝不会因此法而恭敬、尊重、崇敬、供养我,恭敬尊重之后便依止而住了。”
‘‘‘Appāhāro samaṇo gotamo, appāhāratāya ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā kosakāhārāpi aḍḍhakosakāhārāpi beluvāhārāpi aḍḍhabeluvāhārāpi. Ahaṃ kho pana, udāyi, appekadā iminā pattena samatittikampi bhuñjāmi bhiyyopi bhuñjāmi. ‘Appāhāro samaṇo gotamo, appāhāratāya ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, ye te, udāyi, mama sāvakā kosakāhārāpi aḍḍhakosakāhārāpi beluvāhārāpi aḍḍhabeluvāhārāpi na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ.
优陀夷,假如我的弟子们是因“沙门乔达摩于任何衣皆知足,并赞叹于任何衣知足”而礼敬我、尊重我、恭敬我、供养我,并于礼敬、尊重之后依止我而住——那么,优陀夷,我确有弟子是粪扫衣行者,身穿粗衣,他们从冢间、垃圾堆或路边拾取破布,缝成袈裟穿着。而我,优陀夷,有时也穿着居士们供养的衣服,那些衣服结实、经刀刮磨、无粗毛。如果弟子们是因“沙门乔达摩于任何衣皆知足,并赞叹于任何衣知足”而礼敬、尊重、恭敬、供养并依止我而住,那么,优陀夷,我的那些粪扫衣行者弟子们,他们从冢间、垃圾堆或路边拾取破布缝成袈裟穿着,他们便不会因此法而礼敬我、尊重我、恭敬我、供养我,并于礼敬、尊重之后依止我而住了。
‘‘‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā paṃsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ karitvā dhārenti. Ahaṃ kho panudāyi, appekadā gahapaticīvarāni dhāremi daḷhāni satthalūkhāni alābulomasāni. ‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, ye te, udāyi, mama sāvakā paṃsukūlikā lūkhacīvaradharā te susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ karitvā dhārenti, na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ.
优陀夷,如果我的弟子因为‘沙门乔达摩对任何团食都知足,并赞叹对任何团食的知足’而礼敬我、尊重我、恭敬我、供养我,并在礼敬、尊重之后依止我而住——那么,优陀夷,我确有一些弟子是常行乞食者、次第乞食者,他们乐于以残食为生的修行,即使进入村落,有人以座位邀请,他们也不接受。而我呢,优陀夷,有时也接受邀请,享用拣去黑粒的精米饭,佐以种种汤与菜肴。如果弟子因为‘沙门乔达摩对任何团食都知足,并赞叹对任何团食的知足’而礼敬、尊重、恭敬、供养我,并依止我而住,那么,优陀夷,那些常行乞食、次第乞食、乐于残食修行的弟子,他们即使进入村落被人以座位邀请也不接受,他们就不会因为此法而礼敬我、尊重我、恭敬我、供养我,并在礼敬、尊重之后依止我而住了。
‘‘‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uñchāsake vate ratā, te antaragharaṃ paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti. Ahaṃ kho panudāyi, appekadā nimantanepi bhuñjāmi sālīnaṃ odanaṃ vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ. ‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, ye te, udāyi, mama sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino uñchāsake vate ratā te antaragharaṃ paviṭṭhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti, na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ.
优陀夷,假使我的弟子因为‘沙门乔达摩于任何住处皆能知足,且称赞于任何住处皆能知足’而礼敬我、尊重我、恭敬我、供养我,并于礼敬、尊重之后依止我而住——那么,优陀夷,我确有弟子是树下住者、露天住者,他们八个月中从不寻求遮蔽。而我,优陀夷,有时也住在尖顶屋里,那屋内内外皆抹灰泥,无风侵扰,门闩密合,窗扉紧闭。如此,优陀夷,若弟子因‘沙门乔达摩于任何住处皆能知足,且称赞于任何住处皆能知足’而礼敬、尊重、恭敬、供养并依止我而住,那么,优陀夷,那些树下住者、露天住者的弟子,八个月中从不寻求遮蔽,他们就不会因此法而礼敬我、尊重我、恭敬我、供养我,并于礼敬、尊重之后依止我而住了。
‘‘‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā, te aṭṭhamāse channaṃ na upenti. Ahaṃ kho panudāyi, appekadā kūṭāgāresupi viharāmi ullittāvalittesu nivātesu phusitaggaḷesu pihitavātapānesu. ‘Santuṭṭho samaṇo gotamo itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, ye te, udāyi, mama sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā te aṭṭhamāse channaṃ na upenti, na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ.
“优陀夷,假如弟子们因‘沙门乔达摩是远离者,并称赞远离’而礼敬、尊重、恭敬、供养我,礼敬尊重后依止我而住——那么,优陀夷,我确有弟子是林居者,他们深入森林、树林旷野这些边远住所而住,每半个月才为诵持巴帝摩卡回到僧团。而我呢,优陀夷,有时也处在人群杂沓之中,和比丘、比丘尼、优婆塞、优婆夷、国王、国王的大臣、外道及外道的弟子们共处。若弟子们因此法而礼敬、尊重、恭敬、供养并依止我而住,那么,优陀夷,那些林居者弟子们,他们深入森林、树林旷野这些边远住所而住,每半个月才为诵持巴帝摩卡回到僧团,便不会依此法来礼敬我、尊重我、恭敬我、供养我,以及礼敬尊重后依止我而住了。”
‘‘‘Pavivitto samaṇo gotamo, pavivekassa ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, udāyi, sāvakā āraññikā pantasenāsanā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni ajjhogāhetvā viharanti, te anvaddhamāsaṃ saṅghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya. Ahaṃ kho panudāyi, appekadā ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi raññā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. ‘Pavivitto samaṇo gotamo, pavivekassa ca vaṇṇavādī’ti, iti ce maṃ, udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ, ye te, udāyi, mama sāvakā āraññakā pantasenāsanā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni ajjhogāhetvā viharanti te anvaddhamāsaṃ saṅghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya, na maṃ te iminā dhammena sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ.
“优陀夷,如此便知,我的弟子们并非靠着这五种法礼敬我、尊重我、恭敬我、供养我,并在礼敬尊重后依止我而住。”
‘‘Iti kho, udāyi, na mamaṃ sāvakā imehi pañcahi dhammehi sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti.
243“优陀夷,确实另有五种法,我的弟子们因为这五种法而礼敬我、尊重我、恭敬我、供养我,并于礼敬、尊重之后依止于我而住。哪五种呢?优陀夷,于此,我的弟子们在增上戒方面对我极为尊敬,作如是念:‘沙门乔达摩是具戒者,具足最上戒蕴。’优陀夷,正因我的弟子们在增上戒方面对我如此尊敬,作如是念:‘沙门乔达摩是具戒者,具足最上戒蕴’,这即是第一种法,他们因此法而礼敬我、尊重我、恭敬我、供养我,并于礼敬、尊重之后依止于我而住。”
‘‘Atthi kho, udāyi, aññe ca pañca dhammā yehi pañcahi dhammehi mamaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti , sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti. Katame pañca? Idhudāyi, mamaṃ sāvakā adhisīle sambhāventi – ‘sīlavā samaṇo gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgato’ti. Yampudāyi , mamaṃ sāvakā adhisīle sambhāventi – ‘sīlavā samaṇo gotamo paramena sīlakkhandhena samannāgato’ti, ayaṃ kho, udāyi , paṭhamo dhammo yena mamaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti.
244再者,优陀夷,我的弟子们于殊胜的知见中敬重我,他们这样说:‘沙门乔达摩确实是知而说知、见而说见;沙门乔达摩基于实证而说法,并非无实证;沙门乔达摩的教说有因缘,并非无因缘;沙门乔达摩的教说具有神变,并非无神变。’优陀夷,我的弟子们正是依此殊胜的知见而敬重我:‘沙门乔达摩确实是知而说知、见而说见;沙门乔达摩基于实证而说法,并非无实证;沙门乔达摩的教说有因缘,并非无因缘;沙门乔达摩的教说具有神变,并非无神变。’优陀夷,这便是第二个法,正是因此法,我的弟子们恭敬我、尊重我、崇敬我、供养我,并于恭敬尊重之后,依止我而住。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, mamaṃ sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi – ‘jānaṃyevāha samaṇo gotamo – jānāmīti, passaṃyevāha samaṇo gotamo – passāmīti; abhiññāya samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anabhiññāya; sanidānaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anidānaṃ; sappāṭihāriyaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no appāṭihāriya’nti. Yampudāyi, mamaṃ sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi – ‘jānaṃyevāha samaṇo gotamo – jānāmīti, passaṃyevāha samaṇo gotamo – passāmīti; abhiññāya samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anabhiññāya; sanidānaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no anidānaṃ; sappāṭihāriyaṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti no appāṭihāriya’nti, ayaṃ kho, udāyi, dutiyo dhammo yena mamaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti.
245再者,优陀夷,我的弟子以增上慧这样敬重我:‘沙门乔达摩有智慧,具足最胜慧蕴;他不可能预见不到未来的论难,也不可能不以正法善能降伏已起的他宗之说——这是不可能的。’优陀夷,你意下如何?我的弟子如此了知、如此明见,还会在闻法中途插话打断我吗?
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, mamaṃ sāvakā adhipaññāya sambhāventi – ‘paññavā samaṇo gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato; taṃ vata anāgataṃ vādapathaṃ na dakkhati, uppannaṃ vā parappavādaṃ na sahadhammena suniggahitaṃ niggaṇhissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati’. Taṃ kiṃ maññasi, udāyi, api nu me sāvakā evaṃ jānantā evaṃ passantā antarantarā kathaṃ opāteyyu’’nti?
不,尊者。
‘‘No hetaṃ, bhante’’.
优陀夷,我并非期待弟子来教导我;恰恰相反,是弟子们期待我的教导。
‘‘Na kho panāhaṃ, udāyi, sāvakesu anusāsaniṃ paccāsīsāmi ; aññadatthu mamayeva sāvakā anusāsaniṃ paccāsīsanti.
优陀夷,我的弟子们基于我殊胜的智慧而敬重我:‘沙门乔达摩具大智慧,成就最胜智慧积蕴。若说他不能预见未来的论难,或以正法善巧降伏已起的异端言论——这绝无可能。’优陀夷,这便是第三个法。正因这个法,我的弟子们恭敬我、尊重我、崇敬我、供养我,并于恭敬尊重后,依止我而住。
‘‘Yampudāyi, mamaṃ sāvakā adhipaññāya sambhāventi – ‘paññavā samaṇo gotamo paramena paññākkhandhena samannāgato; taṃ vata anāgataṃ vādapathaṃ na dakkhati, uppannaṃ vā parappavādaṃ na sahadhammena niggahitaṃ niggaṇhissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati’. Ayaṃ kho, udāyi, tatiyo dhammo yena mamaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti.
246“再者,优陀夷,我的弟子们为某种苦所淹没、所逼迫,他们来到我这里,询问苦圣谛。当他们询问苦圣谛时,我便为他们解说苦圣谛,并借由解答令他们心生欢喜。他们向我询问苦集圣谛……苦灭圣谛……导向苦灭的行道圣谛。当他们询问导向苦灭的行道圣谛时,我便为他们解说导向苦灭的行道圣谛,并借由解答令他们心生欢喜。优陀夷,正因为我的弟子们为某种苦所淹没、所逼迫,他们才来到我这里询问苦圣谛;当他们询问苦圣谛时,我便为他们解说苦圣谛,借由解答令他们心生欢喜。他们询问苦集圣谛……苦灭圣谛……导向苦灭的行道圣谛;当他们询问导向苦灭的行道圣谛时,我便为他们解说导向苦灭的行道圣谛,并借由解答令他们心生欢喜。优陀夷,这就是第四种法,我的弟子们因此法而恭敬我、尊重我、崇敬我、供养我,于恭敬尊重之后,依止我而住。”
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te maṃ upasaṅkamitvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ pucchanti, tesāhaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho byākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena; te maṃ dukkhasamudayaṃ… dukkhanirodhaṃ… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ pucchanti, tesāhaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho byākaromi , tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Yampudāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā te maṃ upasaṅkamitvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ pucchanti, tesāhaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho byākaromi, tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Te maṃ dukkhasamudayaṃ … dukkhanirodhaṃ… dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ pucchanti. Tesāhaṃ dukkhanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho byākaromi. Tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Ayaṃ kho, udāyi, catuttho dhammo yena mamaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti.
247再者,优陀夷,我为弟子们讲说了修行之道,依此而修,我的弟子们便修习八圣道。于此,优陀夷,比丘修习正见,修习正思维,修习正语,修习正业,修习正命,修习正精进,修习正念,修习正定。在这方面,我的众多弟子安住于止观功德的圆满成就。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, sammāsaṅkappaṃ bhāveti, sammāvācaṃ bhāveti , sammākammantaṃ bhāveti, sammāājīvaṃ bhāveti, sammāvāyāmaṃ bhāveti, sammāsatiṃ bhāveti, sammāsamādhiṃ bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
再者,优陀夷,我为弟子们讲说了修行之道,依此而修,我的弟子们便修习八解脱。有色身者见色,这是第一解脱;内无色想而外观色,这是第二解脱;心唯倾注于清净,这是第三解脱;完全超越一切色想,灭除有对想,不作意种种想,作意‘虚空无边’而入空无边处,这是第四解脱;完全超越空无边处,作意‘识无边’而入识无边处,这是第五解脱;完全超越识无边处,作意‘无所有’而入无所有处,这是第六解脱;完全超越无所有处,入非想非非想处,这是第七解脱;完全超越非想非非想处,入想受灭尽定,这是第八解脱。于此,我的众多弟子安住于至高智证的圆满。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā aṭṭha vimokkhe bhāventi. Rūpī rūpāni passati, ayaṃ paṭhamo vimokkho; ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati, ayaṃ dutiyo vimokkho; subhanteva adhimutto hoti, ayaṃ tatiyo vimokkho; sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ catuttho vimokkho; sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ pañcamo vimokkho; sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ chaṭṭho vimokkho; sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ sattamo vimokkho; sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, ayaṃ aṭṭhamo vimokkho. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
再者,优陀夷,我为弟子们宣说了行道;依此行持,我的弟子修习八胜处。内心具色想者,独自向外观见少量或美或丑之色。他作意:‘我胜解彼、了知彼、照见彼。’这是第一胜处。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā aṭṭha abhibhāyatanāni bhāventi. Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.
再者,优陀夷,我为弟子们宣说了行道;依此行持,弟子们修习四念住。优陀夷,于此,比丘于身随观身而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪欲与忧恼;于受随观受而住……于心随观心而住……于法随观法而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪欲与忧恼。我的众多弟子,即于此达到了完全了知与究竟圆满而住。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vedanānupassī viharati… citte cittānupassī viharati… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
再者,优陀夷,我为弟子们宣说了行道;依此行持,弟子们修习四正勤。优陀夷,于此,比丘为使未生之恶不善法不生,发起欲愿、精勤策励、激发精进、策摄心念、勤奋修习;为使已生之恶不善法断除,发起欲愿、精勤策励、激发精进、策摄心念、勤奋修习;为使未生之善法生起,发起欲愿、精勤策励、激发精进、策摄心念、勤奋修习;为使已生之善法安住不没、增长广大、修习圆满,发起欲愿、精勤策励、激发精进、策摄心念、勤奋修习。我的众多弟子,即于此达到了完全了知与究竟圆满而住。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro sammappadhāne bhāventi. Idhudāyi , bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti, vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti, padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti, vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti, padahati; anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti, vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti, padahati; uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti, vāyamati, vīriyaṃ ārabhati, cittaṃ paggaṇhāti, padahati. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
再者,优陀夷,我为弟子们宣说了一条行道,依此行道的弟子们修习四神足。优陀夷,于此,有比丘修习具足欲定与勤行之神足,修习具足勤定与勤行之神足,修习具足心定与勤行之神足,修习具足观定与勤行之神足。我的众多弟子,即以此而达至了无疑证知、最极圆满而住。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāro iddhipāde bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
再者,优陀夷,我为弟子们宣说了一条行道,依此行道的弟子们修习五根。优陀夷,于此,有比丘修习信根,令其趋向寂静、趋向正觉;修习精进根,令其趋向寂静、趋向正觉;修习念根,令其趋向寂静、趋向正觉;修习定根,令其趋向寂静、趋向正觉;修习慧根,令其趋向寂静、趋向正觉。我的众多弟子,即以此而达至了无疑证知、最极圆满而住。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā pañcindriyāni bhāventi. Idhudāyi , bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ; vīriyindriyaṃ bhāveti…pe… satindriyaṃ bhāveti… samādhindriyaṃ bhāveti… paññindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
248再者,优陀夷,我为弟子们宣说了一条行道,依此行道的弟子们修习五力。优陀夷,于此,有比丘修习信力,令其趋向寂静、趋向正觉;修习精进力,令其趋向寂静、趋向正觉;修习念力,令其趋向寂静、趋向正觉;修习定力,令其趋向寂静、趋向正觉;修习慧力,令其趋向寂静、趋向正觉。我的众多弟子,即以此而达至了无疑证知、最极圆满而住。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā pañca balāni bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu saddhābalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ; vīriyabalaṃ bhāveti…pe… satibalaṃ bhāveti… samādhibalaṃ bhāveti… paññābalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
249再者,优陀夷,我为弟子们宣说了一条行道,弟子们依此行道修习七觉支。优陀夷,于此,比丘修习依止远离、依止离贪、依止灭尽、转向放下舍弃的念觉支;修习依止远离、依止离贪、依止灭尽、转向放下舍弃的择法觉支;修习依止远离、依止离贪、依止灭尽、转向放下舍弃的精进觉支;修习依止远离、依止离贪、依止灭尽、转向放下舍弃的喜觉支;修习依止远离、依止离贪、依止灭尽、转向放下舍弃的轻安觉支;修习依止远离、依止离贪、依止灭尽、转向放下舍弃的定觉支;修习依止远离、依止离贪、依止灭尽、转向放下舍弃的舍觉支。而我的众多弟子,即于此中,达到完全的证知与究竟的圆满而安住。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā sattabojjhaṅge bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ; dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti… pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti… passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
内怀色想之人,独自在外看见无量的、美妙或丑陋的色。他胜伏这些色后,作意:‘我知、我见。’这便是第二胜处。
‘‘Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ.
内无色想之人,独自在外看见有限的、美妙或丑陋的色。他胜伏这些色后,作意:‘我知、我见。’这便是第三胜处。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ.
内心没有色想的人,于外观见无量、或美或丑的色。他超越他们,而生起这样的想:‘我知、我见。’这是第四胜处。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ.
内心没有色想的人,于外观见诸色,全是蓝色、具蓝色泽、现蓝色相、发蓝色光。就像亚麻花,蓝色、具蓝色泽、现蓝色相、发蓝色光;又像波罗奈产的布,两面平整光滑,蓝色、具蓝色泽、现蓝色相、发蓝色光。同样地,内心没有色想的人,于外观见诸色,全是蓝色、具蓝色泽、现蓝色相、发蓝色光。他超越他们,而生起这样的想:‘我知、我见。’这是第五胜处。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ, seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ; evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ .
内心没有色想的人,于外观见诸色,全是黄色、具黄色泽、现黄色相、发黄色光。就像迦尼迦罗花,黄色、具黄色泽、现黄色相、发黄色光;又像波罗奈产的布,两面平整光滑,黄色、具黄色泽、现黄色相、发黄色光。同样地,内心没有色想的人,于外观见诸色,全是黄色、具黄色泽、现黄色相、发黄色光。他超越他们,而生起这样的想:‘我知、我见。’这是第六胜处。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ, seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ; evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ.
第七胜处:内心不取色想,独自观察外在的色,那些色全是红色,呈红色相,现为红色,放射红色光芒。正如般度耆婆迦花,是红色,呈红色相,现为红色,放射红色光芒;又如波罗奈所产的布匹,两面都光滑,是红色,呈红色相,现为红色,放射红色光芒。同样地,内心不取色想,独自观察外在的色,那些色全是红色,呈红色相,现为红色,放射红色光芒。他这样想:‘我超越它们,了知它们,看见它们。’这就是第七胜处。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ; evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. ‘Tāni abhibhuyya jānāmi, passāmī’ti evaṃ saññī hoti. Idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ.
第八胜处是这样的:内心没有色的概念,他观察外在的色,那些色全都是白、白色、白色之显现、白色之光耀。就像晨星是白、白色、白色之显现、白色之光耀,又像波罗奈出产的那匹两面光滑的布,是白、白色、白色之显现、白色之光耀。同样地,内心没有色的概念,他观察外在的色,那些色全都是白、白色、白色之显现、白色之光耀。他这样想:‘我超越它们、了知它们、看见它们。’这就是第八胜处。于此,我的众多弟子,也达到了最高的神通与圆满而安住。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ; evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni . ‘Tāni abhibhuyya jānāmi , passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
250再者,优陀夷,我为弟子们宣说了一条修行之道,依此修行的弟子们,便修习十遍处。有人觉知地遍,向上、向下、遍及四方,无二无别,无限无量;有人觉知水遍……有人觉知火遍……有人觉知风遍……有人觉知蓝遍……有人觉知黄遍……有人觉知红遍……有人觉知白遍……有人觉知空遍……有人觉知识遍,向上、向下、遍及四方,无二无别,无限无量。于此之中,我众多弟子亦达到神通究竟圆满而安住。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dasa kasiṇāyatanāni bhāventi. Pathavīkasiṇameko sañjānāti uddhamadho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ; āpokasiṇameko sañjānāti…pe… tejokasiṇameko sañjānāti… vāyokasiṇameko sañjānāti… nīlakasiṇameko sañjānāti… pītakasiṇameko sañjānāti… lohitakasiṇameko sañjānāti… odātakasiṇameko sañjānāti… ākāsakasiṇameko sañjānāti … viññāṇakasiṇameko sañjānāti uddhamadho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
251再者,优陀夷,我为弟子们宣说了一条修行之道,依此行持的弟子们将修习四禅。优陀夷,于此,一位比丘远离感官欲乐,远离不善法,有寻有伺,进入并安住于由离而生的喜乐之初禅。他以这离生喜乐浸润、灌注、充满、遍满全身,令整个身体无有一处不被离生喜乐所触及。优陀夷,犹如一位娴熟的浴师或其学徒,在铜盆中撒入沐浴粉,徐徐洒水揉搓,使得此沐浴粉团湿润、内外浸透、完全为水汽所饱和而无水滴下坠。同样地,优陀夷,这位比丘以这离生喜乐浸润、灌注、充满、遍满全身,整个身体无有一处不被离生喜乐所触及。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā cattāri jhānāni bhāventi. Idhudāyi, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, udāyi, dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṃsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya, sāyaṃ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehapareto santarabāhirā phuṭā snehena na ca pagghariṇī; evameva kho, udāyi, bhikkhu imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti.
再者,优陀夷,一位比丘于寻、伺止息之后,内心得清净……他具足第二禅那而安住。他以这由定所生的喜与乐,浸润、流布、充满、遍满此身,令此身无一处不为此定所生喜乐所触及。优陀夷,犹如一个深邃的湖,湖水从底部涌出。其湖东面没有水的入口,西面没有水的入口,北面没有水的入口,南面没有水的入口,天亦不常降下充沛的雨水;可是,从那个湖的底部有清凉的水流涌出,以那清凉的水浸润、流布、充满、遍满整个湖,令这湖无一处不被清凉之水所触及。正如这样,优陀夷,一位比丘以这由定所生的喜与乐,浸润、流布、充满、遍满此身,令此身无一处不为此定所生喜乐所触及。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti . Seyyathāpi, udāyi, udakarahado gambhīro ubbhidodako . Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṃ , na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṃ, devo ca na kālena kālaṃ sammā dhāraṃ anuppaveccheyya; atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṃ assa. Evameva kho, udāyi, bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti.
再者,优陀夷,比丘在喜消退后,住于舍,具念正知,身触快乐——这是圣者们所称叹的:‘舍、念、乐住’——具足第三禅而住。他以这无喜的乐浸润、流布、充满、遍满此身,使得此身无一处不被无喜的乐所触及。优陀夷,犹如青莲花池、红莲花池或白莲花池中,那些生于水中、长于水中、不伸出水面、在水下滋养的青莲花、红莲花、白莲花,从根至顶皆被清凉之水浸润、流布、充满、遍及,无一处不被清凉之水所触及。同样地,优陀夷,这位比丘以无喜的乐浸润、流布、充满、遍满此身,使得此身无一处不被无喜的乐所触及。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, udāyi, uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa kiñci sabbāvataṃ, uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphuṭaṃ assa; evameva kho, udāyi, bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti.
再者,优陀夷,一位比丘在舍弃了乐与舍弃了苦之后,又如先前喜悦与忧恼的灭没,具足不苦不乐,由舍念清净的第四禅那而住。他以这清净、极为明净的心,周遍全身而坐,使得身体的任何一处,无不被这清净、极为明净的心所触及。优陀夷,这就好像一个人,用白布从头到脚把自己裹起来坐着,使得他身体的任何一处,无不被白布所覆盖。正是这样,优陀夷,一位比丘以这清净、极为明净的心,周遍全身而坐,使得身体的任何一处,无不被这清净、极为明净的心所触及。优陀夷,在这点上,我的许多弟子安住于达到了胜智的究竟与圆满。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, udāyi, puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ assa; evameva kho, udāyi, bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
252再者,优陀夷,我已为弟子们宣说了行道方法,我的弟子们依此修习之后,便能以清净、超越凡人的天耳界,听闻天人与人间两种声音,无论远近。优陀夷,就像一个身强力壮的吹螺者,不费吹灰之力便能让四方都听见他的螺声;同样地,优陀夷,我已为弟子们宣说了行道方法,我的弟子们依此修习之后,便能以清净、超越凡人的天耳界,听闻天人与人间两种声音,无论远近。而且,我的许多弟子安住于此,达到了究竟智的圆满。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇanti – dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. Seyyathāpi, udāyi, balavā saṅkhadhamo appakasireneva cātuddisā viññāpeyya; evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇanti – dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
253再者,优陀夷,我为弟子们宣说了修行的途径,我的弟子们依此修习之后,便能以自心遍知其他有情、其他人的心:对于有贪欲的心,便了知为‘有贪欲的心’;对于离贪欲的心,便了知为‘离贪欲的心’;对于有嗔恚的心,便了知为‘有嗔恚的心’;对于离嗔恚的心,便了知为‘离嗔恚的心’;对于有愚痴的心,便了知为‘有愚痴的心’;对于离愚痴的心,便了知为‘离愚痴的心’;对于昏沉的心,便了知为‘昏沉的心’;对于散乱的心,便了知为‘散乱的心’;对于广大的心,便了知为‘广大的心’;对于不广大的心,便了知为‘不广大的心’;对于有上的心,便了知为‘有上的心’;对于无上的心,便了知为‘无上的心’;对于入定的心,便了知为‘入定的心’;对于未入定的心,便了知为‘未入定的心’;对于解脱的心,便了知为‘解脱的心’;对于未解脱的心,便了知为‘未解脱的心’。优陀夷,犹如一位年轻女子或年轻男子,正值青春年华,喜于妆饰,在清净明澈、毫无瑕疵的镜子前,或在一盆清水中,观看自己的面容时:若有痣,便了知‘有痣’;若无痣,便了知‘无痣’。同样地,优陀夷,我为弟子们宣说了修行的途径,我的弟子们依此修习之后,便能以自心遍知其他有情、其他人的心:对于有贪欲的心,便了知为‘有贪欲的心’;对于离贪欲的心,便了知为‘离贪欲的心’;对于有嗔恚的心,便了知为‘有嗔恚的心’;对于离嗔恚的心,便了知为‘离嗔恚的心’;对于有愚痴的心,便了知为‘有愚痴的心’;对于离愚痴的心,便了知为‘离愚痴的心’;对于昏沉的心,便了知为‘昏沉的心’;对于散乱的心,便了知为‘散乱的心’;对于广大的心,便了知为‘广大的心’;对于不广大的心,便了知为‘不广大的心’;对于有上的心,便了知为‘有上的心’;对于无上的心,便了知为‘无上的心’;对于入定的心,便了知为‘入定的心’;对于未入定的心,便了知为‘未入定的心’;对于解脱的心,便了知为‘解脱的心’;对于未解脱的心,便了知为‘未解脱的心’。而且,我的众多弟子安住于此,已证得圆满的究竟智慧。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānanti – sarāgaṃ vā cittaṃ ‘sarāgaṃ citta’nti pajānanti, vītarāgaṃ vā cittaṃ ‘vītarāgaṃ citta’nti pajānanti; sadosaṃ vā cittaṃ ‘sadosaṃ citta’nti pajānanti, vītadosaṃ vā cittaṃ ‘vītadosaṃ citta’nti pajānanti; samohaṃ vā cittaṃ ‘samohaṃ citta’nti pajānanti, vītamohaṃ vā cittaṃ ‘vītamohaṃ citta’nti pajānanti; saṃkhittaṃ vā cittaṃ ‘saṅkhittaṃ citta’nti pajānanti, vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘vikkhittaṃ citta’nti pajānanti; mahaggataṃ vā cittaṃ ‘mahaggataṃ citta’nti pajānanti, amahaggataṃ vā cittaṃ ‘amahaggataṃ citta’nti pajānanti; sauttaraṃ vā cittaṃ ‘sauttaraṃ citta’nti pajānanti, anuttaraṃ vā cittaṃ ‘anuttaraṃ citta’nti pajānanti; samāhitaṃ vā cittaṃ ‘samāhitaṃ citta’nti pajānanti, asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘asamāhitaṃ citta’nti pajānanti; vimuttaṃ vā cittaṃ ‘vimuttaṃ citta’nti pajānanti, avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ citta’nti pajānanti. Seyyathāpi, udāyi, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sakaṇikaṃ vā ‘sakaṇika’nti jāneyya , akaṇikaṃ vā ‘akaṇika’nti jāneyya; evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānanti – sarāgaṃ vā cittaṃ ‘sarāgaṃ citta’nti pajānanti, vītarāgaṃ vā cittaṃ…pe… sadosaṃ vā cittaṃ… vītadosaṃ vā cittaṃ… samohaṃ vā cittaṃ… vītamohaṃ vā cittaṃ… saṅkhittaṃ vā cittaṃ… vikkhittaṃ vā cittaṃ… mahaggataṃ vā cittaṃ… amahaggataṃ vā cittaṃ… sauttaraṃ vā cittaṃ… anuttaraṃ vā cittaṃ… samāhitaṃ vā cittaṃ… asamāhitaṃ vā cittaṃ… vimuttaṃ vā cittaṃ… avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ citta’nti pajānanti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
254再者,优陀夷,我为弟子们宣说了行道的方法,我的弟子们依此行持之后,便能随念种种过去世的生命历程,也就是说——一劫、两劫、三劫、四劫、五劫、十劫、二十劫、三十劫、四十劫、五十劫、百劫、千劫、十万劫,众多世界坏劫、众多世界成劫、众多世界成坏劫。他们忆念:‘在那里,我有这样的名,这样的族姓,这样的容貌,这样的饮食,这样的苦乐感受,这样的寿命长度;从彼处灭后,我又转生至另一处;在那里,我又有这样的名,这样的族姓,这样的容貌,这样的饮食,这样的苦乐感受,这样的寿命长度;从彼处灭后,我又转生于此地。’就这样,他们随念起种种过去世的生命历程,连同所有的特征与细节。优陀夷,犹如有一人从自己的村庄出发,前往另一个村庄,又从那个村庄去到别的村庄;之后,他从那个村庄返回自己的村庄。此时他便会作意:‘我从自己的村庄去到那个村庄,在那里,我是这样站立,这样安坐,这样说话,这样沉默的;我又从那个村庄去到另一个村庄,在那里,我也是这样站立,这样安坐,这样说话,这样沉默的;如今,我从那个村庄回到了自己的村庄。’同样地,优陀夷,我为弟子们宣说了行道的方法,我的弟子们依此行持之后,便能随念种种过去世的生命历程,也就是说——一劫、两劫、三劫、四劫、五劫、十劫、二十劫、三十劫、四十劫、五十劫、百劫、千劫、十万劫,众多世界坏劫、众多世界成劫、众多世界成坏劫;就这样,他们随念起种种过去世的生命历程,连同所有的特征与细节。而且,我的众多弟子在此安住,已达圆满、究竟的胜智。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathāpi, udāyi, puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya, tamhāpi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya; so tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgaccheyya; tassa evamassa – ‘ahaṃ kho sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ agacchiṃ, tatra evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ; tamhāpi gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ, tatrāpi evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ, somhi tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgato’ti. Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
255再者,优陀夷,我为弟子们宣说了行道之法,我的弟子依此修习之后,便以清净、超越常人的天眼,见诸有情死时、生时,低贱与高贵,美丽与丑陋,往生善趣与恶趣,如实了知众生各随其业而流转。他们如此了知:‘确实,这些有情具足身恶行、语恶行、意恶行,诽谤圣者,执持邪见,造作邪见之业,他们身坏命终后,生于苦界、恶趣、堕处、地狱;而这些有情,确实具足身善行、语善行、意善行,不谤圣者,执持正见,造作正见之业,他们身坏命终后,生于善趣、天界。’如此,以清净、超越常人的天眼,见诸有情死时、生时,低贱与高贵,美丽与丑陋,往生善趣与恶趣,如实了知众生各随其业而流转。优陀夷,譬如两间有门的房屋,有一个明眼之人站在两屋之间,便能看见人们进入屋子、走出屋子,往来穿行,各处走动。同样地,优陀夷,我为弟子们宣说了行道之法,我的弟子依此修习之后,便以清净、超越常人的天眼,见诸有情死时、生时,低贱与高贵,美丽与丑陋,往生善趣与恶趣,如实了知众生各随其业而流转。对此,我的许多弟子安住于已达究竟圆满的胜智。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti – ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti. Seyyathāpi, udāyi, dve agārā sadvārā . Tatra cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi anucaṅkamantepi anuvicarantepi; evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti…pe… tatra ca pa me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
256再者,优陀夷,我为弟子们宣说了行道方法,我的弟子依此修习后,便能由断尽诸漏,于现法中以胜智自证、现证无漏心解脱、慧解脱而安住。优陀夷,譬如谷中有湖,湖水清澈、洁净、无浊,有明眼者立于岸边,则能望见水中的螺贝、沙砾、石子,以及一群群游动或静止的鱼。他便作如是念:‘此湖之水清澈、洁净、无浊,其中螺贝、沙砾、石子,及游动或静止的群鱼,我悉能明见。’正复如是,优陀夷,我为弟子们宣说了行道方法,我的弟子依此修习后,便能由断尽诸漏,于现法中以胜智自证、现证无漏心解脱、慧解脱而安住。而且,我的许多弟子安住于此,达到了究竟智的圆满。优陀夷,此即第五种法,我的弟子因于此法,恭敬我、尊重我、礼敬我、供养我,并在恭敬尊重之后,依止我而住。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Seyyathāpi, udāyi, pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa evamassa – ‘ayaṃ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo, tatrime sippisambukāpi sakkharakaṭhalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipī’ti. Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti. Ayaṃ kho, udāyi, pañcamo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharanti.
257再者,优陀夷,我已为弟子们开示了一条修行之道。我的弟子们依之修行后,便这样了知:‘我此身有色,由四大种合成,从父母而生,依米饭稀粥所长养,其性无常,会朽坏、磨灭、崩解、散坏;而我此心识,即依止于此,系缚于此。’优陀夷,譬如一颗琉璃宝珠,天生美净,质地精良,呈八角形,善加琢磨,澄澈明净,一切相好具足;其上贯穿一线,此线或为蓝色、或为黄色、或为红色、或为白色、或为浅灰色。一个有眼力的男子,将它拿在手中仔细审察:‘这是一颗琉璃宝珠,天生美净,质地精良,呈八角形,善加琢磨,澄澈明净,一切相好具足;其上贯穿一线,此线或为蓝色、或为黄色、或为红色、或为白色、或为浅灰色。’正是这样,优陀夷,我已为弟子们开示了一条修行之道。我的弟子们依之修行后,便这样了知:‘我此身有色,由四大种合成,从父母而生,依米饭稀粥所长养,其性无常,会朽坏、磨灭、崩解、散坏;而我此心识,即依止于此,系缚于此。’而且,优陀夷,在这方面,我的众多弟子安住于已达究竟圆满的胜智。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā evaṃ pajānanti – ‘ayaṃ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo; idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhaṃ’. Seyyathāpi, udāyi, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno; tatridaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā. Tamenaṃ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya – ‘ayaṃ kho maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno; tatridaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā’ti. Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā evaṃ pajānanti – ‘ayaṃ kho me kāyo rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo; idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddha’nti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
258再者,优陀夷,我已为弟子们开示了修行之道,弟子依此修行时,便能从此身变化出另一身——意所成、色法、所有大肢小肢皆不缺少、诸根完具。优陀夷,就好比有人从芦苇秆中抽出苇心,他会想:‘这是芦苇秆,这是苇心;芦苇秆是一者,苇心是另一者;苇心正是从芦苇秆中抽出来的。’又好比有人从剑鞘中拔出剑,他会想:‘这是剑,这是剑鞘;剑是一者,剑鞘是另一者;剑正是从剑鞘中拔出来的。’又好比有人把蛇从蛇笼中取出,他会想:‘这是蛇,这是蛇笼;蛇是一者,蛇笼是另一者;蛇正是从蛇笼中取出来的。’优陀夷,正是如此,我已为弟子们开示修行之道,弟子依此修行时,便能从此身变化出另一身——意所成、色法、所有大肢小肢皆不缺少、诸根完具。而且,优陀夷,于此之中,我的许多弟子安住于达到终极圆满的胜智。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimminanti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ. Seyyathāpi, udāyi, puriso muñjamhā īsikaṃ pabbāheyya; tassa evamassa – ‘ayaṃ muñjo, ayaṃ īsikā; añño muñjo, aññā īsikā; muñjamhātveva īsikā pabbāḷhā’ti. Seyyathā vā panudāyi, puriso asiṃ kosiyā pabbāheyya; tassa evamassa – ‘ayaṃ asi, ayaṃ kosi; añño asi aññā kosi; kosiyātveva asi pabbāḷho’ti. Seyyathā vā, panudāyi , puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyya; tassa evamassa – ‘ayaṃ ahi, ayaṃ karaṇḍo; añño ahi, añño karaṇḍo; karaṇḍātveva ahi ubbhato’ti. Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimminanti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriyaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
259再者,优陀夷,我已为弟子们开示了修习之道,依此道而行,我的弟子们便能现证种种神通变化:从一身化为多身,从多身合为一身;现身与隐身;无碍地穿过墙壁、城垣、山岳,犹如行于虚空;于地中如入水中般潜出潜入;行于水上而不沉没,犹如行于大地;于空中结跏趺坐而行,犹如飞鸟;他们还能以手触摸、抚摩如此具大威德、大威力的日月,乃至能以身自在掌控,远至梵天世界。优陀夷,譬如一位善巧的陶师或其弟子,取来善加处理的黏土,随心所欲地制作出他所想要的任何器皿;又譬如,优陀夷,一位善巧的牙雕师或其弟子,在善加处理的象牙上,随心所欲地雕刻出他所想要的任何象牙制品;又譬如,优陀夷,一位善巧的金匠或其弟子,取来善加熔炼的黄金,随心所欲地打造出他所想要的任何金器。正是如此,优陀夷,我已为弟子们开示了修习之道,依此道而行,我的弟子们便能现证种种神通变化:从一身化为多身,从多身合为一身;现身与隐身;无碍地穿过墙壁、城垣、山岳,犹如行于虚空;于地中如入水中般潜出潜入;行于水上而不沉没,犹如行于大地;于空中结跏趺坐而行,犹如飞鸟;他们还能以手触摸、抚摩如此具大威德、大威力的日月,乃至能以身自在掌控,远至梵天世界。而且,优陀夷,于此之中,我的众多弟子安住于已达究竟圆满的胜智。
‘‘Puna caparaṃ, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti – ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karonti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchanti, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamanti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattenti. Seyyathāpi, udāyi, dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā suparikammakatāya mattikāya yaṃ yadeva bhājanavikatiṃ ākaṅkheyya taṃ tadeva kareyya abhinipphādeyya; seyyathā vā panudāyi, dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ dantasmiṃ yaṃ yadeva dantavikatiṃ ākaṅkheyya taṃ tadeva kareyya abhinipphādeyya; seyyathā vā panudāyi, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ suvaṇṇasmiṃ yaṃ yadeva suvaṇṇavikatiṃ ākaṅkheyya taṃ tadeva kareyya abhinipphādeyya. Evameva kho, udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathāpaṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti – ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ, tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karonti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchanti , seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamanti, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vattenti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
优陀夷,正是这五种法,我的弟子们以此恭敬我、尊重我、礼敬我、供养我,恭敬尊重之后,便依止我而住。
‘‘Ime kho, udāyi, pañca dhammā yehi mamaṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharantī’’ti.
世尊如是说。游方者善生优陀夷心中满意,对世尊所说生起欢喜。
Idamavoca bhagavā. Attamano sakuludāyī paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Sammāsambuddha (Bhagavā Gotama) | 世尊 (乔达摩) | 佛陀,本经说法主 |
| Sakuludāyī paribbājaka | 萨咖卢答夷游方者 | 主要对话者,向世尊提问并聆听教法 |
| Pūraṇa Kassapa | 富兰那迦叶 | 外道六师之一,被提及为不受弟子尊敬的例子 |
| Makkhali Gosāla | 末伽梨瞿舍利 | 外道六师之一,被提及为不受弟子尊敬的例子 |
| Ajita Kesakambalī | 阿耆多翅舍钦婆罗 | 外道六师之一,被提及为不受弟子尊敬的例子 |
| Pakudha Kaccāyana | 波拘陀迦旃延 | 外道六师之一,被提及为不受弟子尊敬的例子 |
| Sañjaya Belaṭṭhaputta | 散若耶毗罗梨子 | 外道六师之一,被提及为不受弟子尊敬的例子 |
| Nigaṇṭha Nāṭaputta | 尼乾陀若提子 | 外道六师之一,被提及为不受弟子尊敬的例子 |
| Annabharo paribbājako | 安那巴罗游方者 | 孔雀园游方者之一 |
| Varadharo paribbājako | 瓦拉达罗游方者 | 孔雀园游方者之一 |
地点
王舍城外的竹林栗鼠饲养处(世尊住处)与王舍城的孔雀园(游方者修行处)。
事件
世尊在王舍城托钵前,前往孔雀园,见萨咖卢答夷与众多游方者正喧哗谈论各种世俗的“畜生论”。萨咖卢答夷见世尊前来,便示意大家安静,并告诉世尊,其他教派的导师(如富兰那迦叶等)不受弟子尊敬,甚至被弟子轻慢与辱骂,唯独世尊深受弟子们敬重与依止。萨咖卢答夷举出他认为的五个原因(少食、知足于衣、食、住处、乐于远离)。世尊逐一反驳,指出有弟子在这些方面做的比他更彻底,因此这些并非被恭敬的真正原因,进而开示了使弟子真正敬信的五种更高深的法,导向神通与解脱。
经文摘要
萨咖卢答夷指出世尊因五种简朴的生活方式而受弟子尊敬(A)→ 世尊指出有些弟子在此方面远超于他,因此恭敬另有其因(B)→ 世尊揭示真正令弟子恭敬的,是他所教导并使他们证得的戒、定、慧、神通与漏尽解脱这五种更殊胜的法(C)。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:戳破表面功夫,直指修学核心
经文一开头就展示了一个对比:外道团体内部争吵不休,弟子甚至敢打断导师、羞辱导师“你不行,我才懂”;反观佛陀的僧团,弟子们安静听法,舍戒还俗了也不谤法,还自我检讨。这引出一个好问题:弟子们对佛陀的真正敬意,根源到底在哪?萨咖卢答夷观察后给出了一个表面答案——佛陀吃得少、穿得随便、住得简单、喜欢独处。这就像我们常觉得一个大师有威信,是因为他看起来很清苦、很超凡脱俗。
2. 核心:佛陀亲手拆掉自己的“人设”
面对萨咖卢答夷的称赞,佛陀的反应不是欣然接受,而是逐条拆穿。他说:“如果弟子因为这五点恭敬我,那完全说不过去。”
- “说我少吃?我有弟子一天只吃一柯沙迦或半个毕路瓦,比我更少。”
- “说我随缘穿衣?我有弟子穿从垃圾堆捡来的破布缝成的粪扫衣,我有时还穿居士供养的细软衣服呢。”
- “说我知足于食?我有弟子完全次第乞食,连专门供养的饭都不接受,而我有时还受邀去吃现成的精米饭和各种菜肴。”
- 这段非常震撼。佛陀亲口承认自己在某些外在戒行上,不如最头陀的弟子。这就把“因生活简朴而受尊敬”这个理由彻底否定了。用原话的逻辑一走到底就是:「→ 拆开看:」如果大家敬我,是因为我能吃苦,那他们应该更恭敬那些比我更能吃苦的弟子才对。事实并非如此,所以,真正的原因在别处。
3. 要旨:真正的敬意,来自“能带你到彼岸”的能力
拆掉虚假的光环后,佛陀给出了真正的原因:是他教导的法,能让弟子通过实践,亲自看见、亲身证得凡夫无法企及的体验。佛陀举了五个例子,这不是玄学,而是渐次深入的修学成果:
- 看到微细戒行:弟子们敬畏戒律,连极微小的过失都看到畏惧。这让他们对制定如此善巧戒律的导师生起信心。
- 看到四禅定与四圣果的清净之乐:这种乐远超任何感官欲乐,弟子亲自尝到了佛说的这种至高美味。
- 看到导师能洞见他人内心:“以心遍知其他有情的心”,有贪知有贪,解脱知解脱。这让弟子感到在佛前无处可藏,从而生起绝对的敬畏与依止。
- 看到自己无数过去世的轮回:通过佛陀教导的方法,弟子能看到自己的“种种宿住”,这彻底打破了“人死如灯灭”的断见,亲自验证了佛陀所说的轮回真相。
- 看到众生如何随业力流转生死:以天眼通看到“有情随业流转”,行善的生善趣,作恶的堕恶道。这亲自验证了佛陀所说,比任何理论都更有说服力,让弟子对法坚信不疑。
而所有这一切的最高点,是第五法——漏尽解脱,证人无我的清凉。佛陀打了个比方:就像一个站在清澈水池边的人,能清清楚楚看见池底的砂石和游动的鱼。一个已证解脱的弟子,对于自己“烦恼已尽、清净已立”的状态,也是如此清晰明了,没有一丝疑惑。这种彻底从苦恼中解脱出来的经验,才是对导师最深刻的印证。
「→ 一句话要旨:」弟子对佛陀的真正恭敬,不是因为他过着简朴的生活,而是因为他指出的这条道路,能让他们亲自走到苦的尽头,亲眼见到最终的真实。