207如是我闻:一时,世尊住在俱卢国一个名为剑磨瑟昙的俱卢人城镇,在一位婆罗堕阇婆罗门的火祭堂内,铺有草席之处。那时,世尊于午前时分着下衣,持钵与衣,进入剑磨瑟昙乞食。他在剑磨瑟昙行乞后,于食毕从施食处返回,便前往某片树林作日间安住。他深入那片树林,在其中一棵树下结跏趺坐,安住日间。这时,游方者摩犍提正逍遥漫步,信步游走,来到了那位婆罗堕阇婆罗门的火祭堂。游方者摩犍提看见婆罗堕阇婆罗门的火祭堂内备有草席,见后便对婆罗堕阇婆罗门这样说:‘婆罗堕阇先生,您的火祭堂内所铺的这张草席,是为谁铺设的?我看这像是沙门歇宿的铺位。’‘摩犍提先生,有一位从释迦族出家的释迦子,沙门乔达摩。而关于那位乔达摩尊者,有如此美好的赞誉声名传扬开来:“彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行具足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛、世尊。”那个铺位正是为那位乔达摩尊者准备的。’‘婆罗堕阇先生,我们真是看见了不该看的景象!婆罗堕阇先生,我们真是看见了不该看的景象!我们居然看见了那位乔达摩尊者——那个毁法者——的铺位。’‘摩犍提,请你善护你的言说;摩犍提,请你善护你的言说。因为有许多刹帝利的贤者、婆罗门的贤者、在家的贤者乃至沙门的贤者,都对那位乔达摩尊者深具信心,并被他调伏于圣道与善法之中。’‘婆罗堕阇先生,即便我们当面向那位乔达摩尊者说,我们也会当面这样说:“沙门乔达摩是毁法者。”那是何故呢?因为我们的经典中是这样记载的。’‘如果于摩犍提尊者不会造成不便,我可以将这些话转告沙门乔达摩。’‘婆罗堕阇先生只要不嫌麻烦,就照此对他言说吧。’
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo, bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārake . Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kammāsadhammaṃ piṇḍāya pāvisi. Kammāsadhammaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena aññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ tenupasaṅkami. Addasā kho māgaṇḍiyo paribbājako bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārakaṃ paññattaṃ. Disvāna bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ‘‘kassa nvayaṃ bhoto bhāradvājassa agyāgāre tiṇasanthārako paññatto, samaṇaseyyānurūpaṃ maññe’’ti? ‘‘Atthi, bho māgaṇḍiya, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Tassesā bhoto gotamassa seyyā paññattā’’ti. ‘‘Duddiṭṭhaṃ vata, bho bhāradvāja, addasāma; duddiṭṭhaṃ vata, bho bhāradvāja, addasāma! Ye mayaṃ tassa bhoto gotamassa bhūnahuno seyyaṃ addasāmā’’ti. ‘‘Rakkhassetaṃ, māgaṇḍiya, vācaṃ; rakkhassetaṃ , māgaṇḍiya, vācaṃ. Bahū hi tassa bhoto gotamassa khattiyapaṇḍitāpi brāhmaṇapaṇḍitāpi gahapatipaṇḍitāpi samaṇapaṇḍitāpi abhippasannā vinītā ariye ñāye dhamme kusale’’ti. ‘‘Sammukhā cepi mayaṃ, bho bhāradvāja, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ passeyyāma, sammukhāpi naṃ vadeyyāma – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī’’ti. ‘‘Sace taṃ bhoto māgaṇḍiyassa agaru āroceyyāmi taṃ samaṇassa gotamassā’’ti. ‘‘Appossukko bhavaṃ bhāradvājo vuttova naṃ vadeyyā’’ti.
208世尊以那清净、超越凡人的天耳界,听到了婆罗堕阇婆罗门与游方者摩犍提之间的这番交谈。于是,世尊于傍晚从独处禅修中起身,前往婆罗堕阇婆罗门的火堂,抵达后,在铺好的草席上坐下。此时,婆罗堕阇婆罗门来到世尊面前,与世尊彼此问候致意,一番亲切而令人铭记的寒暄过后,坐于一旁。世尊便对坐在一旁的婆罗堕阇婆罗门说:“婆罗堕阇,你与游方者摩犍提,正是围绕这张草席,有过这样一番交谈吧?”闻此,婆罗堕阇婆罗门惊讶万分,身毛竖立,对世尊说:“我们正想把这事告诉乔达摩尊者呢,这些尚未言及之事,却已由乔达摩尊者说了出来。”然而,世尊与婆罗堕阇婆罗门之间的这番对话尚未结束。这时,游方者摩犍提正信步漫行,也来到了婆罗堕阇婆罗门的火堂,来到世尊面前。彼此问候致意,一番亲切而令人铭记的寒暄过后,坐于一旁。世尊便对坐在一旁的游方者摩犍提这样说:
Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya bhāradvājagottassa brāhmaṇassa māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nisīdi bhagavā paññatte tiṇasanthārake. Atha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho bhāradvājagottaṃ brāhmaṇaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘ahu pana te, bhāradvāja, māgaṇḍiyena paribbājakena saddhiṃ imaṃyeva tiṇasanthārakaṃ ārabbha kocideva kathāsallāpo’’ti? Evaṃ vutte, bhāradvājagotto brāhmaṇo saṃviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘etadeva kho pana mayaṃ bhoto gotamassa ārocetukāmā. Atha ca pana bhavaṃ gotamo anakkhātaṃyeva akkhāsī’’ti. Ayañca hi bhagavato bhāradvājagottena brāhmaṇena saddhiṃ antarākathā vippakatā hoti. Atha kho māgaṇḍiyo paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena bhāradvājagottassa brāhmaṇassa agyāgāraṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho māgaṇḍiyaṃ paribbājakaṃ bhagavā etadavoca –
209摩犍提,眼喜爱色,乐着色,耽醉于色。然而,如来已将它调伏、守护、保护、防护,并为防护它而说法。你正是因此才称“沙门乔达摩是毁坏者”吗,摩犍提?
乔达摩尊者,我正是因此才说“沙门乔达摩是毁坏者”。何以故?因为我们的经典中是这样记载的。
摩犍提,耳喜爱声,乐着声,耽醉于声。然而,如来已将它调伏、守护、保护、防护,并为防护它而说法。你正是因此才称“沙门乔达摩是毁坏者”吗,摩犍提?
乔达摩尊者,我正是因此才说“沙门乔达摩是毁坏者”。何以故?因为我们的经典中是这样记载的。
摩犍提,鼻喜爱香,乐着香,耽醉于香。然而,如来已将它调伏、守护、保护、防护,并为防护它而说法。你正是因此才称“沙门乔达摩是毁坏者”吗,摩犍提?
乔达摩尊者,我正是因此才说“沙门乔达摩是毁坏者”。何以故?因为我们的经典中是这样记载的。
摩犍提,舌喜爱味,乐着味,耽醉于味。然而,如来已将它调伏、守护、保护、防护,并为防护它而说法。你正是因此才称“沙门乔达摩是毁坏者”吗,摩犍提?
乔达摩尊者,我正是因此才说“沙门乔达摩是毁坏者”。何以故?因为我们的经典中是这样记载的。
摩犍提,身喜爱触,乐着触,耽醉于触。然而,如来已将它调伏、守护、保护、防护,并为防护它而说法。你正是因此才称“沙门乔达摩是毁坏者”吗,摩犍提?
乔达摩尊者,我正是因此才说“沙门乔达摩是毁坏者”。何以故?因为我们的经典中是这样记载的。
摩犍提,意喜爱法,乐着法,耽醉于法。然而,如来已将它调伏、守护、保护、防护,并为防护它而说法。你正是因此才称“沙门乔达摩是毁坏者”吗,摩犍提?
乔达摩尊者,我正是因此才说“沙门乔达摩是毁坏者”。何以故?因为我们的经典中是这样记载的。
‘‘Cakkhuṃ kho, māgaṇḍiya, rūpārāmaṃ rūparataṃ rūpasammuditaṃ. Taṃ tathāgatassa dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’’’ti? ‘‘Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī’’ti. ‘‘Sotaṃ kho, māgaṇḍiya, saddārāmaṃ…pe… ghānaṃ kho, māgaṇḍiya gandhārāmaṃ… jivhā kho, māgaṇḍiya, rasārāmā rasaratā rasasammuditā. Sā tathāgatassa dantā guttā rakkhitā saṃvutā, tassā ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’’’ti? ‘‘Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī’’ti. ‘‘Kāyo kho, māgaṇḍiya, phoṭṭhabbārāmo phoṭṭhabbarato…pe… mano kho, māgaṇḍiya, dhammārāmo dhammarato dhammasammudito. So tathāgatassa danto gutto rakkhito saṃvuto, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ deseti. Idaṃ nu te etaṃ, māgaṇḍiya, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’’’ti? ‘‘Etadeva kho pana me, bho gotama, sandhāya bhāsitaṃ – ‘bhūnahu samaṇo gotamo’ti. Taṃ kissa hetu? Evañhi no sutte ocaratī’’ti.
210“摩犍提,你意如何?假设有一个人,他往昔曾以眼所识知的色而为娱乐——那些可意、可爱、可乐、可悦、与欲乐相应、令人染着的色。后来,他如实了知这些色的集起、灭去、味、过患与出离,断除对色的渴爱,除灭对色的热恼,离于渴求,内心寂静而住。摩犍提,对于这样一个人,你还有何言可说?”
“乔达摩尊者,我无话可说。”
“摩犍提,你意如何?假设有一个人,他往昔曾以耳所识知的声……(中略)……鼻所识知的香……舌所识知的味……身所识知的触而为娱乐——那些可意、可爱、可乐、可悦、与欲乐相应、令人染着的触。后来,他如实了知这些触的集起、灭去、味、过患与出离,断除对触的渴爱,除灭对触的热恼,离于渴求,内心寂静而住。摩犍提,对于这样一个人,你还有何言可说?”
“乔达摩尊者,我无话可说。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya – ‘idhekacco cakkhuviññeyyehi rūpehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, so aparena samayena rūpānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā rūpataṇhaṃ pahāya rūpapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te, māgaṇḍiya, kimassa vacanīya’’’nti? ‘‘Na kiñci, bho gotama’’. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya – ‘idhekacco sotaviññeyyehi saddehi…pe… ghānaviññeyyehi gandhehi… jivhāviññeyyehi rasehi… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi paricāritapubbo assa iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, so aparena samayena phoṭṭhabbānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā phoṭṭhabbataṇhaṃ pahāya phoṭṭhabbapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihareyya. Imassa pana te, māgaṇḍiya, kimassa vacanīya’’’nti? ‘‘Na kiñci, bho gotama’’.
211摩犍提,我过去居家之时,曾拥有并享受五种感官享乐的资具。我享受眼所识知的色——合意、可爱、可心、可悦、与感官享乐相应、令人染着的色;享受耳所识知的声——合意、可爱、可心、可悦、与感官享乐相应、令人染着的声;享受鼻所识知的香——合意、可爱、可心、可悦、与感官享乐相应、令人染着的香;享受舌所识知的味——合意、可爱、可心、可悦、与感官享乐相应、令人染着的味;享受身所识知的触——合意、可爱、可心、可悦、与感官享乐相应、令人染着的触。摩犍提,那时我有三座宫殿:一座供雨季使用,一座供冬季使用,一座供夏季使用。在雨季的宫殿里,我于四个月的雨季之中,由非人乐伎侍奉而享乐,不曾走下那座宫殿。后来某个时候,我如实了知这些感官享乐的集起、灭去、味、过患与出离,断除了对感官享乐的渴爱,灭除了对感官享乐的热恼,内心无有渴求,内在平静地安住。我看见其他众生尚未离于欲乐,为感官享乐的渴爱所吞噬,为感官享乐的热恼所燃烧,仍沉溺于感官享乐之中。我对他们既不羡慕,也不觉得那是快乐。为什么呢?摩犍提,因为有一种喜乐,全然有别于感官享乐,有别于不善法,乃至超越诸天之乐,我已亲证而安住于此喜乐。我乐于此喜乐,所以对那种低劣的享乐既不羡慕,也不觉得那是快乐。
‘‘Ahaṃ kho pana, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi…pe… ghānaviññeyyehi gandhehi… jivhāviññeyyehi rasehi… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. Tassa mayhaṃ, māgaṇḍiya, tayo pāsādā ahesuṃ – eko vassiko, eko hemantiko, eko gimhiko. So kho ahaṃ, māgaṇḍiya, vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi tūriyehi paricārayamāno na heṭṭhāpāsādaṃ orohāmi. So aparena samayena kāmānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṃ na pihemi, na tattha abhiramāmi . Taṃ kissa hetu? Yāhayaṃ, māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi – api dibbaṃ sukhaṃ samadhigayha tiṭṭhati – tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.
212摩犍提,譬如有一位富翁或富翁之子,家财丰厚,产业广大,拥有并享受五欲之乐。他享受着眼所识的色……乃至身所识的触,那些合意、可爱、可心、可悦、与欲相应、令人染着的所缘。他以身行善,以语行善,以意行善,身坏命终之后,便投生善趣、天界,与三十三天诸天为伴。在彼处的欢喜园中,他为天女众所环绕,具足而享用着天界的五欲之乐。此时,他见到人间的一位富翁或富翁之子,正拥有并享受人间的五欲之乐。
‘‘Seyyathāpi, māgaṇḍiya, gahapati vā gahapatiputto vā aḍḍho mahaddhano mahābhogo pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya cakkhuviññeyyehi rūpehi…pe… phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So kāyena sucaritaṃ caritvā vācāya sucaritaṃ caritvā manasā sucaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ. So tattha nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāreyya. So passeyya gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricārayamānaṃ.
“摩犍提,你意下如何?那天子身在欢喜园,被天女众围绕,具足并享有天界的五种欲功德,他会羡慕那位屋主或屋主之子的人间五种欲功德,乃至染着于人间欲乐吗? “不会的,乔达摩尊者。原因何在?乔达摩尊者,因为天界欲乐比起人间欲乐,更为殊胜、更为微妙。” “同样的,摩犍提,我过去过着在家生活时,也曾具足并享有五种欲功德:眼所识知的色——适意的、可爱的、令人愉悦的、讨喜的、与欲相随、令人染着的;耳所识知的声……鼻所识知的香……舌所识知的味……身所识知的触——适意的、可爱的、令人愉悦的、讨喜的、与欲相随、令人染着的。后来,我如实了知欲乐的集起、灭去、味着、过患与出离,便舍断了欲爱,除去了欲的热恼,远离了渴爱,内心寂静而住。我看见其他众生于欲乐未断贪爱,正被欲爱吞噬、被欲热恼烧燃,仍在享用欲乐。对于他们,我不羡慕,也不在那里感到欢喜。原因何在?摩犍提,因为我另有一种远离欲乐、远离不善法,甚至超越天界快乐的喜乐;我安住于此喜乐中,以此喜乐为乐,对于低劣的,我不羡慕,也不在那里欢喜。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so devaputto nandane vane accharāsaṅghaparivuto dibbehi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno amussa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā piheyya, mānusakānaṃ vā pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ mānusakehi vā kāmehi āvaṭṭeyyā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. Taṃ kissa hetu? Mānusakehi, bho gotama, kāmehi dibbakāmā abhikkantatarā ca paṇītatarā cā’’ti. ‘‘Evameva kho ahaṃ, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi…pe… ghānaviññeyyehi gandhehi… jivhāviññeyyehi rasehi… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante, so tesaṃ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṃ kissa hetu? Yāhayaṃ, māgaṇḍiya, rati aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi – api dibbaṃ sukhaṃ samadhigayha tiṭṭhati – tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.
213“摩犍提,犹如有个麻风病人,四肢长疮溃烂,被蛆虫啃食,用指甲抓破疮口,在炽燃的炭火坑上烤灼自己的身体。他的朋友、同僚、亲族眷属为他请来了一位外科医师。那位外科医师为他配制了药物。他借助那药,从麻风病中解脱,变得健康安乐、自在自主,随心所往。后来,他看到另一个麻风病人,四肢长疮溃烂,被蛆虫啃食,用指甲抓破疮口,在炽燃的炭火坑上烤灼自己的身体。”
‘‘Seyyathāpi , māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya. So taṃ bhesajjaṃ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṃvasī yena kāmaṃ gamo. So aññaṃ kuṭṭhiṃ purisaṃ passeyya arugattaṃ pakkagattaṃ kimīhi khajjamānaṃ nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamānaṃ aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpentaṃ.
“摩犍提,你意下如何?那个人会羡慕那个麻风病人的炽燃炭火坑,或羡慕其用药吗? “不会的,乔达摩尊者。原因何在?乔达摩尊者,有病时才需要用药,无病时则不须用药。” “同样的,摩犍提,我过去过着在家生活时,也曾具足并享有五种欲功德:眼所识知的色——适意的、可爱的、令人愉悦的、讨喜的、与欲相随、令人染着的;耳所识知的声……鼻所识知的香……舌所识知的味……身所识知的触——适意的、可爱的、令人愉悦的、讨喜的、与欲相随、令人染着的。后来,我如实了知欲乐的集起、灭去、味着、过患与出离,便舍断了欲爱,除去了欲的热恼,远离了渴爱,内心寂静而住。我看见其他众生于欲乐未断贪爱,正被欲爱吞噬、被欲热恼烧燃,仍在享用欲乐。对于他们,我不羡慕,也不在那里感到欢喜。原因何在?摩犍提,因为我另有一种远离欲乐、远离不善法,甚至超越天界快乐的喜乐;我安住于此喜乐中,以此喜乐为乐,对于低劣的,我不羡慕,也不在那里欢喜。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so puriso amussa kuṭṭhissa purisassa piheyya aṅgārakāsuyā vā bhesajjaṃ paṭisevanāya vā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama. Taṃ kissa hetu? Roge hi, bho gotama, sati bhesajjena karaṇīyaṃ hoti, roge asati na bhesajjena karaṇīyaṃ hotī’’ti. ‘‘Evameva kho ahaṃ, māgaṇḍiya, pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ, cakkhuviññeyyehi rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi…pe… ghānaviññeyyehi gandhehi… jivhāviññeyyehi rasehi… kāyaviññeyyehi phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehi. So aparena samayena kāmānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto viharāmi. So aññe satte passāmi kāmesu avītarāge kāmataṇhāhi khajjamāne kāmapariḷāhena pariḍayhamāne kāme paṭisevante. So tesaṃ na pihemi, na tattha abhiramāmi. Taṃ kissa hetu? Yāhayaṃ, māgaṇḍiya, rati, aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi – api dibbaṃ sukhaṃ samadhigayha tiṭṭhati – tāya ratiyā ramamāno hīnassa na pihemi, na tattha abhiramāmi.
214“摩犍提,譬如一个麻风病人,身上疮疖溃烂,被蛆虫啃咬,用指甲抓搔疮口,在炭火坑上烤炙自己的身体。他的朋友、同事、亲戚眷属为他延请了内外科医师。那位内外科医师为他调配了药物。他依此药从麻风病中痊愈,变得康健、安乐、自在、自主,想去哪里就去哪里。那时,有两个强壮男子抓住他的手臂,将他拖向那炭火坑。”
‘‘Seyyathāpi , māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya. So taṃ bhesajjaṃ āgamma kuṭṭhehi parimucceyya, arogo assa sukhī serī sayaṃvasī yena kāmaṃ gamo. Tamenaṃ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṃ upakaḍḍheyyuṃ.
“摩犍提,你意如何?那个人会不会拼命地扭动身体躲避?”“会的,乔达摩尊者。”“是什么原因呢?”“乔达摩尊者,那个火确实是苦触、大热恼、大烧灼。”“摩犍提,你意如何?这火的苦触、大热恼、大烧灼,是现在才有,还是以前也有?”“乔达摩尊者,火的苦触、大热恼、大烧灼现在有,以前也有。但是,乔达摩尊者,那个麻风病人身上疮疖溃烂,被蛆虫啃咬,用指甲抓搔疮口,感官毁损,对本是苦触的火,反而生起了‘乐’的颠倒想。”“同样的,摩犍提,过去的欲乐也是苦触、大热恼、大烧灼;未来的欲乐也是苦触、大热恼、大烧灼;现在的欲乐也是苦触、大热恼、大烧灼。而这些众生对欲乐未断贪爱,被欲爱吞噬,被欲的热恼烧燃,感官毁损,对本是苦触的欲乐,反而生起了‘乐’的颠倒想。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so puriso iti citiceva kāyaṃ sannāmeyyā’’ti? ‘‘Evaṃ, bho gotama’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Asu hi, bho gotama, aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā’’ti. ‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, idāneva nu kho so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca udāhu pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho cā’’ti ? ‘‘Idāni ceva, bho gotama, so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca, pubbepi so aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariḷāho ca. Asu ca , bho gotama, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno upahatindriyo dukkhasamphasseyeva aggismiṃ sukhamiti viparītasaññaṃ paccalatthā’’ti. ‘‘Evameva kho, māgaṇḍiya, atītampi addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, anāgatampi addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca, etarahipi paccuppannaṃ addhānaṃ kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca mahāpariḷāhā ca. Ime ca, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena pariḍayhamānā upahatindriyā dukkhasamphassesuyeva kāmesu sukhamiti viparītasaññaṃ paccalatthuṃ.
215“摩犍提,譬如那个麻风病人,身上疮疖溃烂,被蛆虫啃咬,用指甲抓搔疮口,在炭火坑上烤炙自己的身体。摩犍提,那麻风病人越是这样做,他的那些疮口就越是不净、越是恶臭、越是腐坏,但他仍然从中得到某种程度的满足、某种乐味,那仅是疮口瘙痒带来的舒缓。同样的,摩犍提,那些对欲乐未断贪爱的众生,被欲爱吞噬,被欲的热恼烧燃,他们仍耽著于欲乐。摩犍提,那些众生越是如此耽著欲乐,他们对欲的爱著就越增长,被欲的热恼烧燃得也越猛烈,但他们仍然从中得到某种程度的满足、某种乐味,这便是依于五种欲功德。”
‘‘Seyyathāpi, māgaṇḍiya, kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeti. Yathā yathā kho, māgaṇḍiya, asu kuṭṭhī puriso arugatto pakkagatto kimīhi khajjamāno nakhehi vaṇamukhāni vippatacchamāno aṅgārakāsuyā kāyaṃ paritāpeti tathā tathā’ssa tāni vaṇamukhāni asucitarāni ceva honti duggandhatarāni ca pūtikatarāni ca , hoti ceva kāci sātamattā assādamattā – yadidaṃ vaṇamukhānaṃ kaṇḍūvanahetu; evameva kho, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariḍayhamānā kāme paṭisevanti. Yathā yathā kho, māgaṇḍiya, sattā kāmesu avītarāgā kāmataṇhāhi khajjamānā kāmapariḷāhena ca pariḍayhamānā kāme paṭisevanti tathā tathā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ kāmataṇhā ceva pavaḍḍhati, kāmapariḷāhena ca pariḍayhanti, hoti ceva sātamattā assādamattā – yadidaṃ pañcakāmaguṇe paṭicca.
摩犍提,你如何认为?你可曾见过或听过,有哪位国王或国王的大臣,在完全具备并享受着五种欲乐时,未曾断除欲爱,未曾去除欲的燥热,却能内心平息、毫无饥渴地安住过、正在安住、或将安住呢?
“乔达摩尊者,我不曾见过,也不曾听过。”
“善哉,摩犍提。我同样也不曾见过、不曾听过有哪位国王或大臣,在具备五种欲乐、尽情受用时,未曾断除欲爱,未曾遣除欲的燥热,却能毫无饥渴、内心平息地安住过、安住着或将安住。然而,摩犍提,那些无论过去、未来或现在,内心平息、毫无饥渴而安住的沙门或婆罗门,他们全都是如实了知诸欲的集起、灭去、味着、过患与出离,断除了欲爱、遣除了欲的燥热之后,才得以毫无饥渴、内心平息而安住。”
那时,世尊说了这首感兴偈:
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, api nu te diṭṭho vā suto vā rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṃ appahāya kāmapariḷāhaṃ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā’’ti ? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. ‘‘Sādhu, māgaṇḍiya! Mayāpi kho etaṃ, māgaṇḍiya, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ rājā vā rājamahāmatto vā pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricārayamāno kāmataṇhaṃ appahāya kāmapariḷāhaṃ appaṭivinodetvā vigatapipāso ajjhattaṃ vūpasantacitto vihāsi vā viharati vā viharissati vā. Atha kho, māgaṇḍiya, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vigatapipāsā ajjhattaṃ vūpasantacittā vihāsuṃ vā viharanti vā viharissanti vā sabbe te kāmānaṃyeva samudayañca atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ viditvā kāmataṇhaṃ pahāya kāmapariḷāhaṃ paṭivinodetvā vigatapipāsā ajjhattaṃ vūpasantacittā vihāsuṃ vā viharanti vā viharissanti vā’’ti. Atha kho bhagavā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
无病是最上的利得,涅槃是至高的安乐;
八支道是诸道中最安稳,通向不死。
‘Ārogyaparamā lābhā, nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ; Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṃ, khemaṃ amatagāmina’nti.
222听了这话,游方者摩犍提对世尊这样说:“真是殊胜啊,乔达摩尊者!真是稀有啊,乔达摩尊者!乔达摩尊者这句话说得真是妙善:‘健康是最大的利得,涅槃是最大的快乐。’乔达摩尊者,我过去也从前辈游方者的师长们口中听过这样的话:‘健康是最大的利得,涅槃是最大的快乐。’现在您说的与此完全契合。”
“摩犍提,你从前辈游方者的师长们口中听过的‘健康是最大的利得,涅槃是最大的快乐’,那个健康是什么呢?那个涅槃又是什么呢?”
这样问时,游方者摩犍提用手来回抚摸着自己的身体,说:“乔达摩尊者,这个就是健康,这个就是涅槃!因为我现在无病无痛,安乐自在,没有任何不适。”
Evaṃ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bho gotama, abbhutaṃ, bho gotama! Yāva subhāsitaṃ cidaṃ bhotā gotamena – ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṃ paramaṃ sukha’nti. Mayāpi kho etaṃ, bho gotama, sutaṃ pubbakānaṃ paribbājakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṃ paramaṃ sukha’nti; tayidaṃ, bho gotama, sametī’’ti. ‘‘Yaṃ pana te etaṃ, māgaṇḍiya, sutaṃ pubbakānaṃ paribbājakānaṃ ācariyapācariyānaṃ bhāsamānānaṃ – ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṃ paramaṃ sukha’nti, katamaṃ taṃ ārogyaṃ, katamaṃ taṃ nibbāna’’nti? Evaṃ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako sakāneva sudaṃ gattāni pāṇinā anomajjati – ‘‘idantaṃ, bho gotama, ārogyaṃ, idantaṃ nibbānaṃ. Ahañhi, bho gotama, etarahi arogo sukhī, na maṃ kiñci ābādhatī’’ti.
220摩犍提,假设有一个人生来眼盲。他看不见黑色或白色的色境,看不见蓝色、黄色、红色、深红色的色境;他看不见平坦与不平坦的地面,看不见星星、月亮与太阳。他听到一位有眼力的人说:‘朋友,那件白色衣服真是殊妙,漂亮、洁净、无垢啊!’于是他到处去寻白色的衣服。这时,有人拿了一件涂满油污的粗布衣来骗他说:‘朋友,这就是那件白衣,漂亮、洁净、无垢啊!’他接了过去,接过后就穿上了;穿上后满心欢喜,欢喜地说出这样的话:‘朋友,这件白衣真是殊妙,漂亮、洁净、无垢啊!’
‘‘Seyyathāpi, māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṃ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye. So suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa – ‘chekaṃ vata, bho , odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucī’ti! So odātapariyesanaṃ careyya. Tamenaṃ aññataro puriso telamalikatena sāhuḷicīrena vañceyya – ‘idaṃ te, ambho purisa, odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucī’ti. So taṃ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṃ nicchāreyya – ‘chekaṃ vata, bho, odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucī’ti!
“摩犍提,你怎么看?那个生来眼盲的人,是出于自己的知晓和看见,才接受那件涂满油污的粗布衣,穿上后满心欢喜地说出‘朋友,这件白衣真是殊妙,漂亮、洁净、无垢啊’呢?还是因为相信那位有眼力的人呢?”
“乔达摩尊者,那个生来眼盲的人,既不知也不见,只是出于对那位有眼力的人的信任,才接受了那件涂满油污的粗布衣,穿上后满心欢喜地说出那样的话。”
“摩犍提,正是如此,那些外道游方者就像盲人一样,没有眼睛。他们不知何为健康,不见涅槃,却还在念诵这个偈颂:‘健康是最大的利得,涅槃是最大的快乐。’摩犍提,这首偈颂其实是过去那些阿拉汉、正自觉者们所说:”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, api nu so jaccandho puriso jānanto passanto amuṃ telamalikataṃ sāhuḷicīraṃ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṃ nicchāreyya – ‘chekaṃ vata, bho, odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucī’ti udāhu cakkhumato saddhāyā’’ti? ‘‘Ajānanto hi, bho gotama, apassanto so jaccandho puriso amuṃ telamalikataṃ sāhuḷicīraṃ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya, pārupetvā attamano attamanavācaṃ nicchāreyya – ‘chekaṃ vata, bho, odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucī’ti, cakkhumato saddhāyā’’ti. ‘‘Evameva kho, māgaṇḍiya, aññatitthiyā paribbājakā andhā acakkhukā ajānantā ārogyaṃ, apassantā nibbānaṃ , atha ca panimaṃ gāthaṃ bhāsanti – ‘ārogyaparamā lābhā, nibbānaṃ paramaṃ sukha’nti. Pubbakehesā, māgaṇḍiya, arahantehi sammāsambuddhehi gāthā bhāsitā –
同样地,摩犍提,其他外道游方者目盲无眼,不知无病,不见涅槃,却诵出此偈;摩犍提,这首偈颂本是过去阿拉汉、正自觉者所说:“无病是最上的利益,涅槃是至高的安乐;
八正道是诸道中最安稳、导向不死之道。”
‘‘Ārogyaparamā lābhā, nibbānaṃ paramaṃ sukhaṃ; Aṭṭhaṅgiko ca maggānaṃ, khemaṃ amatagāmina’’nti.
218“摩犍提,如今这首偈颂已逐渐成为凡夫的通俗偈颂。然而,摩犍提,此身是病、是痈、是箭、是祸、是苦患,你竟以此病、痈、箭、祸、苦患之身而说:‘乔达摩尊者,这就是无病,这就是涅槃。’摩犍提,你并没有那种圣眼,能依之了知无病、照见涅槃。” “既然如此,我对乔达摩尊者深具信心!乔达摩尊者能否为我说法,使我得以了知无病、照见涅槃?”
‘‘Sā etarahi anupubbena puthujjanagāthā . Ayaṃ kho pana, māgaṇḍiya, kāyo rogabhūto gaṇḍabhūto sallabhūto aghabhūto ābādhabhūto, so tvaṃ imaṃ kāyaṃ rogabhūtaṃ gaṇḍabhūtaṃ sallabhūtaṃ aghabhūtaṃ ābādhabhūtaṃ – ‘idantaṃ, bho gotama, ārogyaṃ, idantaṃ nibbāna’nti vadesi. Tañhi te, māgaṇḍiya, ariyaṃ cakkhuṃ natthi yena tvaṃ ariyena cakkhunā ārogyaṃ jāneyyāsi, nibbānaṃ passeyyāsī’’ti. ‘‘Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa! Pahoti me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ yathāhaṃ ārogyaṃ jāneyyaṃ, nibbānaṃ passeyya’’nti.
219“摩犍提,譬如一个天生盲人,他看不见黑与白的物色,看不见蓝、黄、红、赤的物色,看不见平坦与不平坦,看不见星月,也看不见日月。他的朋友、同伴、亲戚、族人给他找来一位治眼的大夫。那大夫为他配了药,可他用了药以后,眼根既未复明,也未清亮。摩犍提,你意如何?那医生岂不是徒遭劳累与苦恼吗?”“确是如此,乔达摩尊者。”“正是如此,摩犍提。我若为你说‘这就是无病,这就是涅槃’,你既不会知无病,也不会见涅槃。那只会给我带来劳累,带来烦扰。”“纵使如此,我对乔达摩尊者深具信心。乔达摩尊者能否为我说法,令我得以知无病、见涅槃?”
‘‘Seyyathāpi , māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṃ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya. So taṃ bhesajjaṃ āgamma na cakkhūni uppādeyya, na cakkhūni visodheyya. Taṃ kiṃ maññasi, māgaṇḍiya, nanu so vejjo yāvadeva kilamathassa vighātassa bhāgī assā’’ti? ‘‘Evaṃ, bho gotama’’. ‘‘Evameva kho, māgaṇḍiya, ahañce te dhammaṃ deseyyaṃ – ‘idantaṃ ārogyaṃ, idantaṃ nibbāna’nti, so tvaṃ ārogyaṃ na jāneyyāsi, nibbānaṃ na passeyyāsi. So mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’’ti. ‘‘Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa. Pahoti me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ yathāhaṃ ārogyaṃ jāneyyaṃ, nibbānaṃ passeyya’’nti.
217“摩犍提,譬如有人天生眼盲:他看不见黑色与白色,看不见蓝色,看不见黄色,看不见红色,看不见绯红色,看不见平坦与崎岖,看不见星宿、月亮和太阳。他听见有眼之人说:‘先生,那洁净的白衣实在善好——漂亮、无垢、清净。’于是他四处寻求洁净的白衣。有一人用一件沾满油污的粗劣衣服欺骗他:‘喂,朋友,这就是那件洁净的白衣——漂亮、无垢、清净。’他接了过来,接过之后便披在身上。他的朋友、同伴、眷属与血亲为他延请了一位治眼的大夫。那大夫为他调制了药剂——催吐、下泻、点眼、涂敷、鼻药。他使用这些药后,眼睛便复明了,变得清净。随着眼睛复明,他对那件沾满油污的粗劣衣服的贪爱便断除了;他会将那人视作不友善者、视若仇敌,乃至想要夺取他的性命,心想:‘先生,长久以来,我竟被这个人用沾满油污的粗劣衣服所欺骗、所欺瞒、所诱拐——对我说什么“这是你漂亮、无垢、清净的白衣”。’
同样地,摩犍提,若我为你说法:‘这是无病,这是涅槃。’你便能了知无病、得见涅槃。随着你的眼睛复明,你对五取蕴的贪爱便断除了;你或许会这样想:‘长久以来,我竟被这颗心所欺骗、所欺瞒、所诱拐。我执取之时,执取的唯是色,执取的唯是受,执取的唯是想,执取的唯是行,执取的唯是识。以我的执取为缘而有“有”,以“有”为缘而有生,以生为缘而有老、死、愁、悲、苦、忧、恼。如此,便是整个苦蕴的集起。’”
‘‘Seyyathāpi, māgaṇḍiya, jaccandho puriso; so na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjiṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamaṃ, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasūriye. So suṇeyya cakkhumato bhāsamānassa – ‘chekaṃ vata, bho, odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucī’ti! So odātapariyesanaṃ careyya. Tamenaṃ aññataro puriso telamalikatena sāhuḷicīrena vañceyya – ‘idaṃ te, ambho purisa, odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucī’ti. So taṃ paṭiggaṇheyya, paṭiggahetvā pārupeyya. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaṃ kareyya – uddhaṃvirecanaṃ adhovirecanaṃ añjanaṃ paccañjanaṃ natthukammaṃ. So taṃ bhesajjaṃ āgamma cakkhūni uppādeyya, cakkhūni visodheyya. Tassa saha cakkhuppādā yo amusmiṃ telamalikate sāhuḷicīre chandarāgo so pahīyetha. Tañca naṃ purisaṃ amittatopi daheyya, paccatthikatopi daheyya, api ca jīvitā voropetabbaṃ maññeyya – ‘dīgharattaṃ vata, bho, ahaṃ iminā purisena telamalikatena sāhuḷicīrena nikato vañcito paluddho – idaṃ te, ambho purisa, odātaṃ vatthaṃ abhirūpaṃ nimmalaṃ sucī’ti. Evameva kho, māgaṇḍiya, ahañce te dhammaṃ deseyyaṃ – ‘idantaṃ ārogyaṃ, idantaṃ nibbāna’nti. So tvaṃ ārogyaṃ jāneyyāsi, nibbānaṃ passeyyāsi. Tassa te saha cakkhuppādā yo pañcasupādānakkhandhesu chandarāgo so pahīyetha; api ca te evamassa – ‘dīgharattaṃ vata, bho, ahaṃ iminā cittena nikato vañcito paluddho . Ahañhi rūpaṃyeva upādiyamāno upādiyiṃ, vedanaṃyeva upādiyamāno upādiyiṃ, saññaṃyeva upādiyamāno upādiyiṃ, saṅkhāreyeva upādiyamāno upādiyiṃ, viññāṇaṃyeva upādiyamāno upādiyiṃ. Tassa me upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti; evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’’ti. ‘‘Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa! Pahoti me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetuṃ yathāhaṃ imamhā āsanā anandho vuṭṭhaheyya’’nti.
221「摩犍提,既然如此,你应当亲近善士。摩犍提,当你亲近善士时,摩犍提,那时你将听闻正法;摩犍提,当你听闻正法时,摩犍提,那时你将随法而行;摩犍提,当你随法而行时,摩犍提,那时你将亲自了知、亲自看见——‘这些是病、疮、箭;在此处,病、疮、箭无余灭尽。’我的取灭故,有灭;有灭故,生灭;生灭故,老死、愁、悲、苦、忧、恼灭。如此,这整个苦蕴灭。」
‘‘Tena hi tvaṃ, māgaṇḍiya, sappurise bhajeyyāsi. Yato kho tvaṃ, māgaṇḍiya, sappurise bhajissasi tato tvaṃ, māgaṇḍiya, saddhammaṃ sossasi; yato kho tvaṃ, māgaṇḍiya, saddhammaṃ sossasi tato tvaṃ, māgaṇḍiya, dhammānudhammaṃ paṭipajjissasi; yato kho tvaṃ, māgaṇḍiya, dhammānudhammaṃ paṭipajjissasi tato tvaṃ, māgaṇḍiya, sāmaṃyeva ñassasi, sāmaṃ dakkhissasi – ime rogā gaṇḍā sallā; idha rogā gaṇḍā sallā aparisesā nirujjhanti. Tassa me upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti; evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’’ti.
216世尊如此说时,游方者摩犍提对世尊这样说道:“真是卓越啊,乔达摩大师!真是卓越啊,乔达摩大师!犹如有人扶起倒下的,揭开隐藏的,为迷路者指明道路,或在黑暗中举起油灯,使具眼者得以看见诸物;同样地,乔达摩大师以种种方式阐明了法。我即皈依乔达摩大师、皈依法、皈依比丘僧团。愿我能在乔达摩大师座下出家,受具足戒。” “摩犍提,若有人先前为外道修行者,欲于此法律中出家、受具足戒,须住别住四月。四月期满,诸比丘心悦诚服,便为他授出家、授具足戒,令成比丘。不过,我知人与人的根性实有差别。” “尊者,若先前为外道修行者,欲于此法律中出家、受具足戒,须住别住四月;四月期满,待诸比丘心悦诚服时,为之授出家、授具足戒得成比丘。如是我愿住别住四年,四年期满后,再请诸比丘心悦诚服时,为我授出家、授具足戒得成比丘。” 于是,游方者摩犍提便在世尊座下出家,受具足戒。受具足戒不久,摩犍提尊者便独自隐退,不放逸、精勤努力、心意坚定而住。他很快即为了那善男子们正当地离家、过着无家生活所追求的究竟目标,于现法中亲自证知、作证并安住于无上的梵行究竟。他彻知:“生已尽,梵行已立,应作已作,不受后有。”摩犍提尊者成为了一位阿拉汉。
Evaṃ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca . Labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampada’’nti. ‘‘Yo kho, māgaṇḍiya, aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampadaṃ, so cattāro māse parivasati; catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti , upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditā’’ti. ‘‘Sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ, ākaṅkhantā upasampadaṃ cattāro māse parivasanti, catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya; ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṃ vassānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā’’ti . Alattha kho māgaṇḍiyo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. Acirūpasampanno kho panāyasmā māgaṇḍiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā māgaṇḍiyo arahataṃ ahosīti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者 |
| Māgaṇḍiyo | 马根地亚 | 游方者,本经主要对话者,后出家成阿拉汉 |
| Bhāradvājagotto | 婆罗堕阇 | 婆罗门,火祭堂主人 |
事件
游方者马根地亚在婆罗门家看见为佛陀铺设的座位,便依据自己的教义批评佛陀是“毁坏者”。婆罗门将此话转告佛陀,佛陀便与马根地亚展开对话。佛陀层层剖析,指出自己引导调伏的,正是人们对感官欲乐的贪染,这种贪染本身如同麻风病人以火烤疮为乐一样是苦的颠倒想。最终,马根地亚被折服,信服于佛陀所说的离欲之乐与涅槃之道,出家并证得阿拉汉果。
经文摘要
马根地亚指责佛陀是“毁坏者”(破坏了对感官的享乐)→ 佛陀指出他“毁坏”的正是导致苦的欲贪,并阐明超越欲乐的更高喜乐 → 马根地亚领悟,出家修行,证得究竟解脱。
中心思想(白话 + 重点拆解)
背景:一场关于“修行在毁掉什么”的辩论。
当时很多修行人追求感官享乐,视其为人生目标。马根地亚看到佛陀教人调伏对色、声、香、味、触的贪爱,就认为佛陀在破坏人们的美好生活。这就像一个沉迷游戏的人,认为让你断网的人是在摧毁你的快乐。
核心:不是破坏,是治愈。
佛陀用一个“麻风病人烤火”的比喻把道理讲透了。一个全身溃烂的麻风病人,在炭火坑边烤炙伤口时,会因为暂时止痒而感到一丝“快乐”。在没痊愈的人看来,这就是最大的享受。但他痊愈后,再看别人做同样的事,不但不会羡慕,反而会觉得那是无法忍受的折磨,甚至被拖向火坑时都会拼命挣扎。
佛陀并没有简单地否定快乐,而是指出了有另一种“甚至超越天的快乐”的喜乐存在。这种喜乐来自“离诸欲、离诸不善法”,内心彻底熄灭了对欲乐的渴求和燥热,获得寂静与安稳。这就像一个生来盲眼的人,听别人说白色衣服多干净漂亮,却可能被人用一块油污粗布骗了,当成宝贝穿在身上。一旦他眼睛复明,看清真相,就会对那块布失去所有贪恋,甚至对骗他的人感到愤怒。佛陀要做的,就是让我们“开眼”,从错误的认知中醒来。
→ 一句话要旨: 别把止痒当快乐,要去治好那本不该有的“痒”。
关键术语锚
- vedanā → 受:本经中特指感官带来的苦受、乐受、不苦不乐受。易错点:容易只理解为“感受”,而忽略了经文通过麻风病人的例子,揭示凡夫的“乐受”本质上是对“苦受”的一种病态缓解,是一种 “颠倒想” 的产物。
- taṇhā → 爱/渴爱:像一个永不满足的饥渴者。易错点:它不仅指对乐受的贪求,也正是驱动你去抓挠(造业)、让疮口恶化(轮回)的根本动力。
- nibbāna → 涅槃:经文里用了“健康”来比喻它。易错点:容易被高推为某种虚无或死亡。在此经中,它是与“麻风病”(喻“欲贪之病”)相对的彻底痊愈状态,是可以“看见”和“知道”的、无病的真实安乐。
- khandha → 蕴:即五取蕴,马根地亚最后领悟自己被“心”欺骗,所执取的不过是色、受、想、行、识这五堆东西。易错点:我们常把这个组合体当成是“我”和“我的”,而整个苦的链条就是从执取这五蕴开始的。