166如是我闻:一时,世尊住在憍萨罗国那喇咖巴那的巴喇沙林中。那时,众多颇负盛名的善家子,出于对世尊的信心,从在家生活出家而过无家的生活,其中有具寿阿那律、具寿跋地亚、具寿金毗罗、具寿跋古、具寿憍陈如、具寿离婆多、具寿阿难,以及其他非常知名的善家子。当时,世尊在露天处安坐,为比丘僧团所围绕。世尊便就着这些善家子的事对比丘们说:“诸比丘,那些出于对我的信心,从在家出家而过无家生活的善家子们,他们乐于梵行吗?”当世尊这样说时,那些比丘沉默不语。第二次,世尊又就着这些善家子对比丘们说:“诸比丘,那些出于对我的信心,从在家出家而过无家生活的善家子们,他们乐于梵行吗?”第二次,那些比丘还是沉默。第三次,世尊再次就着这些善家子对比丘们说:“诸比丘,那些出于对我的信心,从在家出家而过无家生活的善家子们,他们乐于梵行吗?”第三次,那些比丘依然沉默。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati naḷakapāne palāsavane. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā kulaputtā bhagavantaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā honti – āyasmā ca anuruddho, āyasmā ca bhaddiyo , āyasmā ca kimilo , āyasmā ca bhagu, āyasmā ca koṇḍañño , āyasmā ca revato, āyasmā ca ānando, aññe ca abhiññātā abhiññātā kulaputtā. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi – ‘‘ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye’’ti? Evaṃ vutte, te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ. Dutiyampi kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi – ‘‘ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye’’ti? Dutiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ. Tatiyampi kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhū āmantesi – ‘‘ye te, bhikkhave, kulaputtā mamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā , kacci te, bhikkhave, bhikkhū abhiratā brahmacariye’’ti? Tatiyampi kho te bhikkhū tuṇhī ahesuṃ.
167此时,世尊心中思惟:“我何不问一问这些善家子呢?”于是,世尊对具寿阿那律说:“阿那律,你们欣乐于梵行吗?”“尊者,我们确实欣乐于梵行。”“善哉,善哉,阿那律!阿那律,你们这些善家子出于信心,从在家生活出家而过无家生活,能欣乐梵行,这正与你们相称。阿那律,你们正值青春盛年,处于人生的第一阶段,头发乌黑润泽,本可享受欲乐;然而,阿那律,你们正是在这青春盛年,人生的第一阶段,头发尚乌黑润泽时,就从在家生活出家,过起无家生活。阿那律,你们并非被国王逼迫而从在家生活出家过无家生活,并非被盗贼逼迫而出家,并非因债务而出家,并非因恐惧而出家,亦非因生活无着而出家。你们岂非如此思惟:‘我为生、老、死、愁、悲、苦、忧、恼所淹没,为苦所淹没,为苦所制。或许,这整个苦蕴的彻底灭尽,是可以证知的。’阿那律,你们岂非正是出于这样的信心,而从在家生活出家、过无家生活的吗?”“是的,尊者。”“阿那律,这样出家的善家子,应当如何行持呢?阿那律,若他尚未获得离欲、离不善法所生的喜与乐,或较此更为寂静的境界,贪欲便会盘踞其心,牢牢掌控他;嗔恚亦盘踞其心,牢牢掌控他;昏沉睡眠亦盘踞其心,牢牢掌控他;掉举追悔亦盘踞其心,牢牢掌控他;疑亦盘踞其心,牢牢掌控他;不乐亦盘踞其心,牢牢掌控他;懈怠亦盘踞其心,牢牢掌控他。阿那律,他就是这样未能获得离欲、离不善法所生的喜与乐,或较此更为寂静的境界。”
Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ te kulaputte puccheyya’’nti! Atha kho bhagavā āyasmantaṃ anuruddhaṃ āmantesi – ‘‘kacci tumhe, anuruddhā, abhiratā brahmacariye’’ti? ‘‘Taggha mayaṃ, bhante, abhiratā brahmacariye’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, anuruddhā! Etaṃ kho, anuruddhā, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe abhirameyyātha brahmacariye. Yena tumhe anuruddhā, bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā susukāḷakesā kāme paribhuñjeyyātha tena tumhe, anuruddhā, bhadrenapi yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā susukāḷakesā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. Te ca kho pana tumhe, anuruddhā, neva rājābhinītā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, na corābhinītā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, na iṇaṭṭā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, na bhayaṭṭā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, nājīvikāpakatā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. Api ca khomhi otiṇṇo jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethāti – nanu tumhe, anuruddhā, evaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Evaṃ pabbajitena ca pana, anuruddhā, kulaputtena kimassa karaṇīyaṃ? Vivekaṃ, anuruddhā, kāmehi vivekaṃ akusalehi dhammehi pītisukhaṃ nādhigacchati aññaṃ vā tato santataraṃ, tassa abhijjhāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, thīnamiddhampi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati uddhaccakukkuccampi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Vivekaṃ, anuruddhā, kāmehi vivekaṃ akusalehi dhammehi pītisukhaṃ nādhigacchati aññaṃ vā tato santataraṃ’’.
“阿那律,当一个人获得了‘离诸感官欲乐、离诸不善法而生起的喜与乐’,或是比那更寂静的其余状态时,贪欲便无法盘踞、占据他的心,嗔恚也无法盘踞、占据他的心,昏沉与睡眠也无法盘踞、占据他的心,掉举与追悔也无法盘踞、占据他的心,疑惑也无法盘踞、占据他的心,不乐也无法盘踞、占据他的心,懈怠也无法盘踞、占据他的心。这便是他证得了‘离诸感官欲乐、离诸不善法而生起的喜与乐’,或是比那更寂静的其余状态。”
‘‘Vivekaṃ, anuruddhā, kāmehi vivekaṃ akusalehi dhammehi pītisukhaṃ adhigacchati aññaṃ vā tato santataraṃ, tassa abhijjhāpi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, byāpādopi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, thīnamiddhampi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, uddhaccakukkuccampi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, vicikicchāpi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, aratīpi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati, tandīpi cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. Vivekaṃ, anuruddhā, kāmehi vivekaṃ akusalehi dhammehi pītisukhaṃ adhigacchati aññaṃ vā tato santataraṃ.
168“阿那律,你们对我有这样的想法吗:‘那些有染污的、导致再次投生、带来忧苦、产生苦的果报、在未来引发生老死的诸漏,在如来这里还没有被断除;因此,如来是为了某个目的才谨慎地去做某些事,为了某个目的才谨慎地去忍受某些事,为了某个目的才谨慎地去避开某些事,为了某个目的才谨慎地去驱除某些事。’”“尊者,我们对世尊没有这样的想法:‘那些有染污的、导致再次投生、带来忧苦、产生苦的果报、在未来引发生老死的诸漏,在如来这里还没有被断除;因此,如来是为了某个目的才谨慎地去做某些事……’而是,尊者,我们对世尊是这样想的:‘那些有染污的、导致再次投生、带来忧苦、产生苦的果报、在未来引发生老死的诸漏,在如来这里已经被断除了;因此,如来是为了某个目的才谨慎地去做某些事,为了某个目的才谨慎地去忍受某些事,为了某个目的才谨慎地去避开某些事,为了某个目的才谨慎地去驱除某些事。’”“很好,很好,阿那律!阿那律,那些有染污的、导致再次投生、带来忧苦、产生苦的果报、在未来引发生老死的诸漏,在如来这里确实已经被断除了,它们被连根拔起,像被砍断顶部的棕榈树一样,不复存在,在未来不再生起。阿那律,就像一棵棕榈树,如果它的顶部被砍掉,它就彻底废了,无法再生长;同样,阿那律,那些有染污的、导致再次投生、带来忧苦、产生苦的果报、在未来引发生老死的诸漏,在如来这里已经被断除,被连根拔起,像被砍断顶部的棕榈树一样,不复存在,在未来不再生起。因此,如来是为了某个目的才谨慎地去做某些事,为了某个目的才谨慎地去忍受某些事,为了某个目的才谨慎地去避开某些事,为了某个目的才谨慎地去驱除某些事。”
‘‘Kinti vo, anuruddhā, mayi hoti – ‘ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā, appahīnā te tathāgatassa; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodetī’’’ti? ‘‘Na kho no, bhante, bhagavati evaṃ hoti – ‘ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā, appahīnā te tathāgatassa; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodetī’ti. Evaṃ kho no, bhante, bhagavati hoti – ‘ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te tathāgatassa; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodetī’’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, anuruddhā! Tathāgatassa, anuruddhā, ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Seyyathāpi, anuruddhā, tālo matthakacchinno abhabbo punavirūḷhiyā; evameva kho, anuruddhā , tathāgatassa ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā, pahīnā te ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā; tasmā tathāgato saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodeti’’.
“阿那律,你如何看?如来是看到了怎样的意义与利益,才为那些已逝、过世的弟子授记投生处,说:‘这位投生某处,那位投生某处’呢?”“尊者,我们的法以世尊为根本,以世尊为导引,以世尊为依归。尊者,愿世尊亲自阐明此义。比丘们听闻世尊的解说后,将会谨记于心。”“阿那律,如来不是为了欺诳世人,不是为了取悦世人,也不是为了利养、恭敬与名声的利益,更不是为了让人想:‘让人们这样知道我吧’,才为那些已逝、过世的弟子授记投生处的。阿那律,确实有善家子,具足信心,怀有殊胜的欣悦,怀有殊胜的喜悦。他们听闻这些授记后,便将心系念于此,以此作为所缘。阿那律,这会为他们带来长久的利益与安乐。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, anuruddhā, kaṃ atthavasaṃ sampassamāno tathāgato sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti – ‘asu amutra upapanno; asu amutra upapanno’’’ti? ‘‘Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu vata, bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti . ‘‘Na kho, anuruddhā, tathāgato janakuhanatthaṃ na janalapanatthaṃ na lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ na ‘iti maṃ jano jānātū’ti sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti – ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Santi ca kho, anuruddhā, kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā. Te taṃ sutvā tadatthāya cittaṃ upasaṃharanti. Tesaṃ taṃ, anuruddhā, hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya’’.
169阿那律,于此,又有比丘听闻:“名叫某某的比丘命终了;世尊为他记说:已断尽三结,贪、瞋、痴淡薄,成为一来者,只来此世间一次,便能作苦的终结。”而这位尊者,或是他亲眼见过,或是从他人那里听闻:“那位尊者的戒行如此,法如此……慧如此,住如此,解脱如此。”他便忆念那位故去者的信、戒、闻、舍、慧,将心投向彼目标。阿那律,比丘如此,也能获得安乐住。
‘‘Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti – ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato – tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā – ‘evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo…pe… evaṃpañño… evaṃvihārī… evaṃvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
阿那律,于此,有比丘听到:‘某位名叫某某的比丘已经去世;世尊为他授记:已断尽五下分结,成为化生者,在那里般涅槃,不再从那世间返回。’ 而对于这位尊者,他或是亲眼见过,或是曾听人说过:‘那位尊者的戒行如是,那位尊者的法如是……那位尊者的慧如是,那位尊者的住如是,那位尊者的解脱如是。’ 他忆念着那位故人的信、戒、闻、舍、慧,将心导向那个目标。阿那律,比丘这样也能获得安乐住。
‘‘Idhānuruddhā , bhikkhu suṇāti – ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato – pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā – ‘evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo…pe… evaṃpañño… evaṃvihārī… evaṃvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
阿那律,此处有比丘听闻:“名为某某的比丘已去世;世尊为他记说:断尽三结,成为入流者,不再堕于恶道,决定趣向正觉。”而这位尊者,或是他亲见,或是从他人处听闻:“那位尊者的戒行如此,那位尊者的法如此,那位尊者的慧如此,那位尊者的住如此,那位尊者的解脱如此。”他这样忆念那位逝者的信、戒、闻、舍、慧,将心导向那个目标。阿那律,比丘如此也能获得安乐住。
‘‘Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti – ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato; so bhagavatā byākato – tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā – ‘evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo…pe… evaṃpañño… evaṃvihārī… evaṃvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
阿那律,有比丘听闻:‘某位比丘命终;世尊为他授记说,他已住立于证智。’而这位具寿比丘,或是亲眼见过那位比丘,或是从传闻中得知:‘那位具寿的戒行如此,那位具寿的法行如此,那位具寿的智慧如此,那位具寿的安住如此,那位具寿的解脱如此。’他忆念着那位比丘的信、戒、闻、舍、慧,将心投入其中,以此为所缘。阿那律,比丘正是这样获得安乐住。
‘‘Idhānuruddhā, bhikkhu suṇāti – ‘itthannāmo bhikkhu kālaṅkato ; so bhagavatā byākato – aññāya saṇṭhahī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā – ‘evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṃpañño so āyasmā ahosi itipi, evaṃvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṃvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuno phāsuvihāro hoti.
170阿那律,于此,有比丘尼听闻:“名为某某的比丘尼已经去世;世尊为她记说:她依证智而安住。”而这位姐妹,或是她亲眼所见,或是她听人所说:“那位姐妹的戒行如此,那位姐妹的法行如此,那位姐妹的智慧如此,那位姐妹的住如此,那位姐妹的解脱如此。”于是她忆念那位故人的信、戒、闻、舍、慧,将心投向那个目标。阿那律,比丘尼这样也能获得安乐住。
‘‘Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti – ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā – aññāya saṇṭhahī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā – ‘evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā sā bhaginī ahosi itipi , evaṃpaññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṃvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
阿那律,又有一位比丘尼听闻:‘有一位名为某某的比丘尼已经去世。世尊为她记说:她已断尽五下分结,成为化生者,于彼处般涅槃,不再从那个世间回转。’而那位姐妹,或是她亲眼见过,或是她从他人处听闻:‘那位姐妹的戒行如此,那位姐妹的法如此……那位姐妹的慧如此,那位姐妹的住如此,那位姐妹的解脱如此。’她忆念那位故人的信、戒、闻、舍、慧,将心朝向那个目标。阿那律,比丘尼如此也能得安乐住。
‘‘Idhānuruddhā , bhikkhunī suṇāti – ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā – pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā – ‘evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā…pe… evaṃpaññā… evaṃvihārinī… evaṃvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
阿那律,还有一位比丘尼听说:'名为某某的比丘尼已去世;世尊为她授记——因断尽三结,贪、嗔、痴薄弱,她成为一来者,仅一次回到此世间,便将作尽苦边。'而那位姐妹,或是她亲眼见过,或是从他人处听闻:'那位姐妹曾具备这样的戒,那位姐妹曾具备这样的法……那位姐妹曾具备这样的慧,那位姐妹曾具备这样的安住方式,那位姐妹曾具备这样的解脱。'当她忆念起那位比丘尼的信、戒、闻、舍、慧时,便将心导向那目标。阿那律,比丘尼亦能如此安住于安乐。
‘‘Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti – ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā – tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāminī sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā – ‘evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā…pe… evaṃpaññā… evaṃvihārinī… evaṃvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
阿那律,于此,有一位比丘尼听闻:‘那位名为某某的比丘尼命终了;世尊曾这样记说她:因断尽三结,成为入流者,不再堕入恶道,必定趋向正觉。’她或许亲眼见过那位同修,或许只是听人说起:‘那位同修曾有如此戒行、如此法行、如此智慧、如此住、如此解脱。’她随念那位同修的信、戒、闻、舍、慧,以此作为所缘,将心专注于此。阿那律,如此,这位比丘尼便获得了安乐住。
‘‘Idhānuruddhā, bhikkhunī suṇāti – ‘itthannāmā bhikkhunī kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā – tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti . Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā – ‘evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā… evaṃpaññā… evaṃvihārinī… evaṃvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.
171阿那律,在此,有一位近事男听闻:‘那位名叫某某的近事男已去世;世尊对他这样记说:他断尽了五下分结,成为化生者,于彼处般涅槃,不再从那世界返回。’而他本人或是亲眼见过这位尊者,或是听人说起:‘这位尊者曾具足这样的戒、这样的法、这样的慧、这样的住、这样的解脱。’他随念着那位近事男的信、闻、舍、慧,以此作为所缘,将心专注于此。阿那律,这样,这位近事男便得安乐住。
‘‘Idhānuruddhā, upāsako suṇāti – ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato – pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā – ‘evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo so āyasmā ahosi itipi, evaṃpañño so āyasmā ahosi itipi, evaṃvihārī so āyasmā ahosi itipi, evaṃvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsakassa phāsuvihāro hoti.
阿那律,在此,有一位近事男听说:‘那位名为某某的近事男命终,被世尊这样授记:他已断尽三结,贪、嗔、痴变得微薄,成为一来者,仅再返回此世间一次,便令苦尽。’而他自己或者曾经亲眼见过那位尊者,或者只是有所听闻:‘那位尊者的戒行如此,法行如此,智慧如此,住如此,解脱如此。’他由此随念那位同修的信、戒、闻、舍、慧,以此为所缘,将心专注其上。阿那律,如此,这位近事男便得安乐住。
‘‘Idhānuruddhā, upāsako suṇāti – ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato – tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā – ‘evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo… evaṃpañño… evaṃvihārī… evaṃvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsakassa phāsuvihāro hoti.
阿那律,于此,有一位近事男听闻:‘某位名叫某某的近事男已去世,世尊为他记说:断尽三结,成为入流者,不再堕入恶道,必定趋向正觉。’而他或曾亲见这位尊者,或从他人处听闻:‘这位尊者的戒行如此,法行如此……智慧如此……住如此……解脱如此。’他随念那位近事男的信、戒、闻、舍、慧,并为达此目的,将心专注其上。阿那律,这样,这位近事男便得安乐住。
‘‘Idhānuruddhā, upāsako suṇāti – ‘itthannāmo upāsako kālaṅkato; so bhagavatā byākato – tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti. So kho panassa āyasmā sāmaṃ diṭṭho vā hoti anussavassuto vā – ‘evaṃsīlo so āyasmā ahosi itipi, evaṃdhammo…pe… evaṃpañño… evaṃvihārī… evaṃvimutto so āyasmā ahosi itipī’ti. So tassa saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussaranto tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā upāsakassa phāsuvihāro hoti.
172阿那律,有一位近事女,她听闻:‘那位名叫某某的近事女已去世,世尊记说她断尽了五下分结,化生彼处,于彼处般涅槃,不再从那世间回来。’而她本人或是亲眼见过这位同修姊妹,或是仅从传闻中听闻:‘她的戒行如此,法行如此,智慧如此,住处如此,解脱如此。’她便随念那位同修的信、戒、闻、舍、慧,以此为所缘,将心专注其上。阿那律,这位近事女便是如此安乐而住。
‘‘Idhānuruddhā , upāsikā suṇāti – ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā – pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinī anāvattidhammā tasmā lokā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā – ‘evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā… evaṃpaññā… evaṃvihārinī… evaṃvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
阿那律,在此,有优婆夷听到这样的消息:“名为某某的优婆夷已经去世,她被世尊授记:断尽三结,证入流道,不再堕于恶趣,必定趣向正觉。”而这位同修,是她曾亲眼见过或曾听闻过的,她忆念:“那位同修曾具足如此的戒,那位同修曾具足如此的法,那位同修曾具足如此的慧,那位同修曾具足如此的安住,那位同修曾具足如此的解脱。”她随念那位同修的信、戒、闻、舍、慧,将心导向彼所缘。阿那律,正是如此,优婆夷也能获得安乐而住。
‘‘Idhānuruddhā, upāsikā suṇāti – ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā – tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā – ‘evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃpaññā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃvihārinī sā bhaginī ahosi itipi, evaṃvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
阿那律,有一位近事女听说:‘那位名叫某某的近事女去世了;世尊记说她已断尽三结,贪、嗔、痴变得薄弱,成为一来者,只再来此世一次,便作苦的边际。’那位姐妹也许是她亲眼见过的,也许只是听闻过的:‘那位姐妹的戒行是这样,她的法行是这样,她的智慧是这样,她的住是这样,她的解脱是这样。’于是她随念那位姐妹的信、戒、闻、舍、慧,以此所缘,令心专注。阿那律,这位近事女便得安乐住。
‘‘Idhānuruddhā, upāsikā suṇāti – ‘itthannāmā upāsikā kālaṅkatā; sā bhagavatā byākatā – tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāminī sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissatī’ti. Sā kho panassā bhaginī sāmaṃ diṭṭhā vā hoti anussavassutā vā – ‘evaṃsīlā sā bhaginī ahosi itipi, evaṃdhammā… evaṃpaññā… evaṃvihārinī… evaṃvimuttā sā bhaginī ahosi itipī’ti. Sā tassā saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarantī tadatthāya cittaṃ upasaṃharati. Evampi kho, anuruddhā, upāsikāya phāsuvihāro hoti.
阿那律,正是这样,如来并非为了欺诳世人,并非为了讨好世人,并非为了利养、恭敬、名声的利益,也并非为了让人们这样想:‘让人们知道我!’才为已逝去的弟子们记说投生:‘这位投生在此,那位投生彼处。’阿那律,确实有善家子具足殊胜的信、殊胜的感受、殊胜的欣悦,他们听闻了这些之后,便将心导向那个所缘。阿那律,这对于他们能带来长久的利益与安乐。
‘‘Iti kho, anuruddhā, tathāgato na janakuhanatthaṃ na janalapanatthaṃ na lābhasakkārasilokānisaṃsatthaṃ na ‘iti maṃ jano jānātū’ti sāvake abbhatīte kālaṅkate upapattīsu byākaroti – ‘asu amutra upapanno, asu amutra upapanno’ti. Santi ca kho, anuruddhā, kulaputtā saddhā uḷāravedā uḷārapāmojjā. Te taṃ sutvā tadatthāya cittaṃ upasaṃharanti. Tesaṃ taṃ, anuruddhā, hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.
世尊说了这些。阿那律尊者对世尊的教导心中欢喜,随喜赞叹。
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā anuruddho bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
那喇咖巴那经 终·第八
Naḷakapānasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者 |
| Anuruddha | 阿那律 | 主要对话者,代表出家的善家子们回答 |
| Bhaddiya | 跋地亚 | 在场的善家子之一 |
| Kimila | 奇米喇 | 在场的善家子之一 |
| Bhagu | 跋古 | 在场的善家子之一 |
| Koṇḍañña | 憍陈如 | 在场的善家子之一 |
| Revata | 离婆多 | 在场的善家子之一 |
| Ānanda | 阿难 | 在场的善家子之一 |
| sambahulā abhiññātā abhiññātā kulaputtā | 众多知名的善家子 | 听众,因信从在家出家者 |
| bhikkhū | 其他比丘 | 沉默的听众 |
地点
世尊住在拘萨罗国那喇咖巴那的巴喇沙林中,于露天处为比丘僧团所围绕。
事件
世尊三次询问在场的比丘们:这些因信出家的善家子们是否乐于梵行,众比丘三次皆沉默不答。于是世尊直接询问阿那律,阿那律肯定地回答“确实乐于梵行”。世尊借此因缘展开教导,从询问他们出家的真实动机(为解脱老死与苦)开始,进而通过一连串设问,引导阿那律说出如来的诸漏已彻底断除。最后,世尊详细开示了如来为已故弟子记说投生处,并非为了名闻利养,而是为了让活着的修行者能够随念那些已故者的信、戒、闻、舍、慧五种功德,以此为所缘而专注其心,获得“安乐住”。
经文摘要
世尊三问众比丘无果,直接问阿那律 → 阿那律确认乐于梵行,并承认出家是为解脱生死大苦、确信如来已断尽诸漏 → 世尊开示为已故弟子记说投生的真实目的,是让生者能随念其功德,心安住于法,得现世安乐。
中心思想(白话 + 重点拆解)
这篇经的核心,是在破除一种对“授记”的神秘化或功利化误解,告诉我们真正的修行动力和喜悦,到底从哪里来。
背景:从沉默到真实发心
对话一开始,全场沉默,这本身就耐人寻味。世尊没有追问沉默的人,转而问阿那律。阿那律的回答非常干脆,不是空洞的表态,而是有根有据:他们这群年轻贵族,不是因为国王逼迫、躲债、恐惧这些外在原因出家,而是真切地感到“我被生、老、死、愁、悲、苦、忧、恼所淹没,被苦所困扰”,出家的唯一目的是“或许这整个苦蕴的灭尽可被了知”。
→ 拆开看:世尊在帮他们厘清出家的“初心”。这个初心不能是稀里糊涂的,必须是对生命根本困境(老病死等一切苦)的深刻认知,和想要彻底解决它的急切感。没了这个,梵行生活就容易动摇。
核心:安乐住到底从哪来?
经文的重头戏,是解释世尊为什么要给死了的弟子记说“他是入流者”“他是化生者”等等。这个举动很容易被误解成在搞个人崇拜或显示神通。世尊直接否定了这些:“如来并非为了欺骗众人,并非为了利养、恭敬、名声的利益”。
那么真正原因是啥?经文给出了一条清晰的心理路径:一个修行者听说某位去世的同修(无论比丘、比丘尼还是在家男女)被佛记说已证得某个果位。他本人或许认识这位同修,亲眼见过或听说过这人“戒行是这样,慧行是这样,解脱是这样”。于是,他开始在心里回想、忆念这位同修的“信、戒、闻、舍、慧”。当他全心专注地忆念这五种功德时,他的心就远离了贪欲、嗔恨等烦恼,自然地安住下来,这就叫“安乐住”。
→ 拆开看:这里的关键是“随念功德”本身成了修行的工具。听到别人的成就,不是为了羡慕嫉妒或攀比,而是以那个具体的、活生生的人为榜样,把他拥有的“信、戒、闻、舍、慧”这五种品质拿来作为自己心的专注对象。当心完全沉浸在善法中时,不善法就进不来,安宁和喜悦自然升起。这才是“记说”的真正作用——给生者一个看得见、摸得着、能随念的修行素材,让他们自己得利益、得安乐。
→ 一句话要旨:如来为弟子授记,不是为了抬高自己,而是给活着的人一个可以随念的清净榜样,让他们通过忆念善德,让自己的心远离烦恼,获得当下的安稳与喜悦。
关键术语锚
- vihāra → 住 / 安乐住:本篇核心词。不是指居住的房子,而是指心所处的状态。“安乐住”指内心安稳、平静、不被烦恼搅动的修行境界。易错成“在某个地方住”。
- vivekaṃ → 离 / 远离:指心从感官欲乐和种种不善法中抽离出来的状态,比如“离诸欲、离诸不善法的喜乐”指的就是初禅的喜乐。不是简单的身体避开人群。
- āsava → 漏:直译是“流出来”的东西,比喻内心不断涌出的、像污水一样的根本烦恼(欲漏、有漏、无明漏)。如来“断尽诸漏”就是彻底没有这些了。易错解为“漏掉福报”。
- paṭisandahanti → 记说投生:准确说是佛明确说出一个人死后投生到了哪里(天界或证得什么果位)。这是一种肯定的陈述,不是推测或算命。易错当成普通的预言。
- saddhā / sīla / suta / cāga / paññā → 信 / 戒 / 闻 / 舍 / 慧:这五种是忆念的对象,叫“五随念”的一种应用。信是对三宝的信心;戒是行为准则;闻是学到的教法;舍是慷慨放下;慧是通达实相的智慧。把这五个词当一串来理解是关键,它们是构成一个好修行者整体面貌的五个方面。