157如是我闻:一时,世尊住在咖都马的阿马拉基林。那时,以舍利弗和大目犍连为首的约五百位比丘,来到咖都马拜见世尊。那些新来的比丘正与常住比丘互相问候寒暄,安排住处,收拾衣钵,发出了极大的嘈杂声。于是,世尊对具寿阿难说:“阿难,这些发出极大嘈杂声的是什么人?看起来就像是渔夫在争抢渔获时一般。”“尊者,他们是以舍利弗和大目犍连为首的约五百位比丘,来到咖都马拜见世尊。那些新来的比丘正与常住比丘互相问候寒暄,安排住处,收拾衣钵,因此发出了极大的嘈杂声。”“阿难,既如此,你以我的名义去告知那些比丘:‘导师召唤诸位具寿。’”“是的,尊者。”具寿阿难应答世尊后,便来到那些比丘处,对他们说:“导师召唤诸位具寿。”“好的,贤友。”那些比丘回应具寿阿难后,便前往世尊处,顶礼世尊后,坐于一旁。那些比丘坐于一旁时,世尊对他们说:“诸比丘,你们为何发出如此大的嘈杂声?看起来就像是渔夫在争抢渔获时一般。”“尊者,这些是以舍利弗和大目犍连为首的约五百位比丘,来到咖都马拜见世尊。这些都是新来的比丘,正与常住比丘互相问候寒暄,安排住处,收拾衣钵,因此发出了极大的嘈杂声。”“去吧,诸比丘,我遣散你们,你们不应再住于我的近旁。”“是的,尊者。”那些比丘应答世尊后,从座而起,顶礼世尊,右绕作礼之后,收拾好住处,拿起衣钵离去了。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā cātumāyaṃ viharati āmalakīvane. Tena kho pana samayena sāriputtamoggallānappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṃ anuppattāni honti bhagavantaṃ dassanāya. Te ca āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā ahesuṃ. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘ke panete, ānanda, uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope’’ti? ‘‘Etāni, bhante, sāriputtamoggallānappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṃ anuppattāni bhagavantaṃ dassanāya. Te āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā’’ti. ‘‘Tenahānanda, mama vacanena te bhikkhū āmantehi – ‘satthā āyasmante āmantetī’’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘satthā āyasmante āmantetī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca – ‘‘kiṃ nu tumhe, bhikkhave, uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope’’ti? ‘‘Imāni, bhante, sāriputtamoggallānappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṃ anuppattāni bhagavantaṃ dassanāya. Teme āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā’’ti. ‘‘Gacchatha, bhikkhave, paṇāmemi vo, na vo mama santike vatthabba’’nti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya pakkamiṃsu.
158那时,四目的释迦人正因某些事务聚集在会堂里。四目的释迦人远远望见那些比丘朝这边走来,见后便走上前去,对那些比丘说:‘诸位具寿,你们要去哪里?’‘贤友,世尊已遣散了比丘僧团。’‘那么,请诸位具寿在此稍坐片刻,或许我们能设法令世尊回心转意,重新接纳你们。’‘好的,贤友。’那些比丘便这样应允了四目的释迦人。接着,四目的释迦人便前往世尊处,顶礼世尊之后,退坐一面。这些四目的释迦人坐在一旁,对世尊这样说道:‘尊者,愿世尊欢喜接纳比丘僧团!愿世尊以善言慰勉比丘僧团!尊者,如同世尊过去曾护持比丘僧团一般,愿世尊如今也这般护持比丘僧团!尊者,在这僧团中,有一些新近出家、刚刚进入此法与律的比丘。如果不能得到拜见世尊的机会,他们的心意可能会转变,可能会退变。尊者,犹如那些稚嫩的种子,如果得不到水,便会改变本性,趋于腐坏;同样地,尊者,在这僧团中,有一些新近出家、刚刚进入此法与律的比丘,如果得不到拜见世尊的机会,他们的心意可能会转变,可能会退变。尊者,又如一头幼小的牛犊,如果见不到母牛,便会改变本性,趋于不安;同样地,尊者,在这僧团中,有一些新近出家、刚刚进入此法与律的比丘,如果见不到世尊,他们的心意可能会转变,可能会退变。尊者,愿世尊欢喜接纳比丘僧团!愿世尊以善言慰勉比丘僧团!尊者,如同世尊过去曾护持比丘僧团一般,愿世尊如今也这般护持比丘僧团!’
Tena kho pana samayena cātumeyyakā sakyā santhāgāre sannipatitā honti kenacideva karaṇīyena. Addasaṃsu kho cātumeyyakā sakyā te bhikkhū dūratova āgacchante; disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavocuṃ – ‘‘handa, kahaṃ pana tumhe āyasmanto gacchathā’’ti? ‘‘Bhagavatā kho, āvuso, bhikkhusaṅgho paṇāmito’’ti. ‘‘Tenahāyasmanto muhuttaṃ nisīdatha, appeva nāma mayaṃ sakkuṇeyyāma bhagavantaṃ pasādetu’’nti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho te bhikkhū cātumeyyakānaṃ sakyānaṃ paccassosuṃ. Atha kho cātumeyyakā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho cātumeyyakā sakyā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘abhinandatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ; abhivadatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ. Seyyathāpi, bhante , bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito, evameva bhagavā etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅghaṃ. Santettha, bhante, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ. Tesaṃ bhagavantaṃ dassanāya alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi, bhante, bījānaṃ taruṇānaṃ udakaṃ alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ dassanāya alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi, bhante, vacchassa taruṇassa mātaraṃ apassantassa siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ apassantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo. Abhinandatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ; abhivadatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ. Seyyathāpi, bhante, bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito; evameva bhagavā etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅgha’’nti.
159那时,娑婆主梵天以自心察知了世尊的心念,就像一个强壮的人,将弯曲的手臂伸直,或将伸直的手臂弯曲一样,瞬间从梵天界消失,显现在世尊面前。随即,娑婆主梵天将上衣搭于一肩,向世尊合掌致敬,然后对世尊这样说:‘愿世尊欣然纳受比丘僧团!愿世尊慈言招呼比丘僧团!尊者,正如世尊往昔曾护持比丘僧团,愿世尊如今也这样护持比丘僧团!尊者,在此僧团中,有些是新出家、出家未久、刚刚进入此法与律的比丘。若他们得不到面见世尊的机会,他们的心可能转变,也可能败坏。尊者,犹如那些幼嫩的种子,若不得水,其本性便会改变、败坏;同样地,尊者,在此僧团中,有些是新出家、出家未久、刚刚进入此法与律的比丘,若他们得不到面见世尊的机会,他们的心便可能转变、败坏。尊者,又如同一头稚嫩的小牛,如果见不到母亲,它的天性便会改变、败坏;同样地,尊者,在此僧团中,有些是新出家、出家未久、刚刚进入此法与律的比丘,若他们见不到世尊,他们的心便可能转变、败坏。愿世尊欣然纳受比丘僧团!愿世尊慈言招呼比丘僧团!尊者,正如世尊往昔曾护持比丘僧团,愿世尊如今也这样护持比丘僧团!’
Atha kho brahmā sahampati bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhinandatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ; abhivadatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ. Seyyathāpi, bhante, bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito; evameva bhagavā etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅghaṃ. Santettha, bhante, bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ dassanāya alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi, bhante, bījānaṃ taruṇānaṃ udakaṃ alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ dassanāya alabhantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo. Seyyathāpi bhante, vacchassa taruṇassa mātaraṃ apassantassa siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo; evameva kho, bhante, santettha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ, tesaṃ bhagavantaṃ apassantānaṃ siyā aññathattaṃ, siyā vipariṇāmo. Abhinandatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ; abhivadatu, bhante, bhagavā bhikkhusaṅghaṃ. Seyyathāpi, bhante, bhagavatā pubbe bhikkhusaṅgho anuggahito; evameva bhagavā etarahi anuggaṇhātu bhikkhusaṅgha’’nti.
160遮土玛城的释迦人与娑婆主梵天,以幼嫩种子与幼小牛犊的譬喻,令世尊回心转意。于是,具寿大目犍连告诉诸比丘:“起来吧,贤友们,拿起你们的衣钵。遮土玛城的释迦人与娑婆主梵天,已用幼嫩种子与幼小牛犊的譬喻,令世尊回心转意了。”“好的,贤友!”诸比丘应答具寿大目犍连后,从座而起,持着衣钵,来到世尊前,顶礼世尊后,坐在一旁。当具寿舍利弗于一旁坐定,世尊便这样问他:“舍利弗,当比丘僧团被我遣散时,你作何想?”“尊者,当时我这样想:‘世尊把比丘僧团遣散了。如今世尊当少事务、少营为,安住于现法乐住;我们也将少事务、少营为,安住于现法乐住。’”“且慢,舍利弗,且慢!现法乐住之事,暂且不谈!”然后,世尊又对具寿大目犍连说:“目犍连,当比丘僧团被我遣散时,你作何想?”“尊者,当时我这样想:‘世尊把比丘僧团遣散了。如今世尊当少事务、少营为,安住于现法乐住;如此,我与具寿舍利弗便共同承担起护持比丘僧团的责任。’”“善哉,目犍连,善哉!”
Asakkhiṃsu kho cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati bhagavantaṃ pasādetuṃ bījūpamena ca taruṇūpamena ca. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi – ‘‘uṭṭhethāvuso, gaṇhatha pattacīvaraṃ. Pasādito bhagavā cātumeyyakehi ca sakyehi brahmunā ca sahampatinā bījūpamena ca taruṇūpamena cā’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato mahāmoggallānassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā pattacīvaramādāya yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘kinti te, sāriputta, ahosi mayā bhikkhusaṅghe paṇāmite’’ti? ‘‘Evaṃ kho me, bhante, ahosi – ‘bhagavatā bhikkhusaṅgho paṇāmito. Appossukko dāni bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharissati, mayampi dāni appossukkā diṭṭhadhammasukhavihāramanuyuttā viharissāmā’’’ti. ‘‘Āgamehi tvaṃ, sāriputta, āgamehi tvaṃ, sāriputta, diṭṭhadhammasukhavihāra’’nti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi – ‘‘kinti te, moggallāna, ahosi mayā bhikkhusaṅghe paṇāmite’’ti? ‘‘Evaṃ kho me, bhante, ahosi – ‘bhagavatā bhikkhusaṅgho paṇāmito. Appossukko dāni bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharissati, ahañca dāni āyasmā ca sāriputto bhikkhusaṅghaṃ pariharissāmā’’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, moggallāna! Ahaṃ vā hi, moggallāna , bhikkhusaṅghaṃ parihareyyaṃ sāriputtamoggallānā vā’’ti.
161那时,世尊告诉比丘们:“比丘们,有四种恐怖,是入水之人所应当预见的。哪四种呢?波浪的恐怖、鳄鱼的恐怖、漩涡的恐怖、鲨鱼的恐怖。比丘们,这四种便是入水之人应当预见的恐怖。同样地,比丘们,有四种恐怖,是在这法与律中,某位从在家而出家过无家生活的人所应当预见的。哪四种呢?波浪的恐怖、鳄鱼的恐怖、漩涡的恐怖、鲨鱼的恐怖。”
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘cattārimāni, bhikkhave, bhayāni udakorohante pāṭikaṅkhitabbāni. Katamāni cattāri? Ūmibhayaṃ , kumbhīlabhayaṃ, āvaṭṭabhayaṃ, susukābhayaṃ – imāni, bhikkhave, cattāri bhayāni udakorohante pāṭikaṅkhitabbāni. Evameva kho, bhikkhave, cattārimāni bhayāni idhekacce puggale imasmiṃ dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajite pāṭikaṅkhitabbāni. Katamāni cattāri? Ūmibhayaṃ, kumbhīlabhayaṃ, āvaṭṭabhayaṃ, susukābhayaṃ.
162诸比丘,什么是波浪的恐怖?诸比丘,在此有善家子弟,出于信心,从在家出家而过无家的生活。他想:‘我为生、老、死所淹没,为愁、悲、苦、忧、恼所淹没,为苦所困,为苦所覆。愿我或许能了知这整个苦蕴的灭尽。’当他如此出家后,同梵行者们便教诫他、教导他:‘你应当这样前进,应当这样后退;应当这样瞻前,应当这样顾旁;应当这样屈伸肢体;应当这样持用僧伽帝衣、钵与衣服。’他却这样想:‘从前我在家时,乃是我教诫他人、教导他人。在我看来,这些人不过如同我的儿子辈、孙子辈,而今他们竟以为应当来教诫我、教导我么?’于是他舍弃学处,退堕还俗了。诸比丘,这就称为因畏惧波浪的恐怖而舍弃学处、退堕还俗者。诸比丘,‘波浪的恐怖’正是忿怒与恼害的别名。
‘‘Katamañca, bhikkhave, ūmibhayaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti – ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. Tamenaṃ tathā pabbajitaṃ samānaṃ sabrahmacārī ovadanti, anusāsanti – ‘evaṃ te abhikkamitabbaṃ, evaṃ te paṭikkamitabbaṃ, evaṃ te ālokitabbaṃ, evaṃ te vilokitabbaṃ, evaṃ te samiñjitabbaṃ, evaṃ te pasāritabbaṃ, evaṃ te saṅghāṭipattacīvaraṃ dhāretabba’nti. Tassa evaṃ hoti – ‘mayaṃ kho pubbe agāriyabhūtā samānā aññe ovadāma, anusāsāma . Ime panamhākaṃ puttamattā maññe, nattamattā maññe, amhe ovaditabbaṃ anusāsitabbaṃ maññantī’ti. So sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, ūmibhayassa bhīto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Ūmibhaya’nti kho, bhikkhave, kodhupāyāsassetaṃ adhivacanaṃ.
163诸比丘,什么是鳄鱼怖畏?诸比丘,于此,有善男子出于信心,从在家生活出家而为无家者,他心里这样想:“我沉没于生、老、死,沉没于忧、悲、苦、愁、恼,为苦所淹没,为苦所逼迫。但愿能了知这整个苦蕴的灭尽。”当他这样出家之后,同梵行者们教导他、指导他说:“此可食,此不可食;此可嚼食,此不可嚼食;此可尝,此不可尝;此可饮,此不可饮。如法者可食,不如法者不可食;如法者可嚼食,不如法者不可嚼食;如法者可尝,不如法者不可尝;如法者可饮,不如法者不可饮。适时者可食,非时不可食;适时者可嚼食,非时不可嚼食;适时者可尝,非时不可尝;适时者可饮,非时不可饮。”于是,他心想:“以前我在家的时候,欲食则食,不欲则不食;欲嚼食则嚼食,不欲则不嚼食;欲尝则尝,不欲则不尝;欲饮则饮,不欲则不饮。如法者亦食,不如法者亦食;如法者亦嚼食,不如法者亦嚼食;如法者亦尝,不如法者亦尝;如法者亦饮,不如法者亦饮。适时亦食,非时亦食;适时亦嚼食,非时亦嚼食;适时亦尝,非时亦尝;适时亦饮,非时亦饮。可现在,那些具足信心的居士们在非时的白天,供养我们殊胜的硬食与软食,他们就像给我的嘴巴设下了障碍。”他便舍弃学处,退堕还俗。诸比丘,这就称为因怖畏鳄鱼怖畏而舍弃学处、退堕还俗。诸比丘,“鳄鱼怖畏”,即是贪着味欲的别名。
‘‘Katamañca, bhikkhave, kumbhīlabhayaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti – ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. Tamenaṃ tathā pabbajitaṃ samānaṃ sabrahmacārī ovadanti anusāsanti – ‘idaṃ te khāditabbaṃ, idaṃ te na khāditabbaṃ; idaṃ te bhuñjitabbaṃ, idaṃ te na bhuñjitabbaṃ; idaṃ te sāyitabbaṃ, idaṃ te na sāyitabbaṃ; idaṃ te pātabbaṃ, idaṃ te na pātabbaṃ; kappiyaṃ te khāditabbaṃ, akappiyaṃ te na khāditabbaṃ; kappiyaṃ te bhuñjitabbaṃ, akappiyaṃ te na bhuñjitabbaṃ; kappiyaṃ te sāyitabbaṃ, akappiyaṃ te na sāyitabbaṃ ; kappiyaṃ te pātabbaṃ, akappiyaṃ te na pātabbaṃ; kāle te khāditabbaṃ, vikāle te na khāditabbaṃ; kāle te bhuñjitabbaṃ, vikāle te na bhuñjitabbaṃ; kāle te sāyitabbaṃ, vikāle te na sāyitabbaṃ; kāle te pātabbaṃ, vikāle te na pātabba’nti. Tassa evaṃ hoti – ‘mayaṃ kho pubbe agāriyabhūtā samānā yaṃ icchāma taṃ khādāma, yaṃ na icchāma na taṃ khādāma; yaṃ icchāma taṃ bhuñjāma, yaṃ na icchāma na taṃ bhuñjāma; yaṃ icchāma taṃ sāyāma, yaṃ na icchāma na taṃ sāyāma; yaṃ icchāma taṃ pivāma , yaṃ na icchāma na taṃ pivāma; kappiyampi khādāma, akappiyampi khādāma; kappiyampi bhuñjāma, akappiyampi bhuñjāma; kappiyampi sāyāma, akappiyampi sāyāma; kappiyampi pivāma, akappiyampi pivāma; kālepi khādāma, vikālepi khādāma; kālepi bhuñjāma vikālepi bhuñjāma; kālepi sāyāma, vikālepi sāyāma; kālepi pivāma, vikālepi pivāma. Yampi no saddhā gahapatikā divā vikāle paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ denti tatthapime mukhāvaraṇaṃ maññe karontī’ti. So sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, kumbhīlabhayassa bhīto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Kumbhīlabhaya’nti kho, bhikkhave, odarikattassetaṃ adhivacanaṃ.
164诸比丘!何谓漩涡怖畏?诸比丘,于此,有善男子出于信心,从在家而出家,过无家生活,他这样想:‘我陷于生、老、死、愁、悲、苦、忧、恼之中,为苦所淹没,为苦所制伏。愿能了知这整个苦蕴的灭尽。’他这样出家后,于午前时分,着下衣,持钵与衣,入村落或城镇乞食。他不守护身,不守护语,未现起正念,不守护诸根。他在那里见到屋主或屋主子,具足五种欲功德,享受著这些欲乐。他心想:‘从前我在家时,亦具足五种欲功德,享受著这些欲乐。我家中尚有财富,既可享这些财富,又可造作功德。’于是他舍弃学处,退堕还俗。诸比丘!此即名为因畏惧漩涡怖畏而舍弃学处,退堕还俗。诸比丘!‘漩涡怖畏’即是这些五种欲功德的同义词。
‘‘Katamañca, bhikkhave, āvaṭṭabhayaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti – ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṃ pabbajito samāno pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati. Arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi so tattha passati gahapatiṃ vā gahapatiputtaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricārayamānaṃ . Tassa evaṃ hoti – ‘mayaṃ kho pubbe agāriyabhūtā samānā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārimhā. Saṃvijjanti kho pana me kule bhogā. Sakkā bhoge ca bhuñjituṃ puññāni ca kātu’nti. So sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, āvaṭṭabhayassa bhīto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Āvaṭṭabhaya’nti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ.
165诸比丘,什么是鲨鱼怖畏?在此,某位善男子出于信心,从在家生活出家,过无家的生活,他心想:‘我被生、老、死淹没,被愁、悲、苦、忧、恼淹没,被苦所困、被苦所缚,唯愿能了知这整个苦蕴的究竟灭尽。’他如此出家后,于午前时分着下衣,持钵与上衣,为乞食而入村落或城镇。他未守护好身,未守护好语,未现起正念,未防护诸根。在那里,他看见穿着不整或披衣不整的妇女。见已,贪欲便侵袭其心。因心被贪欲所侵袭,他便舍弃学处,还归低劣。诸比丘,这就叫做因畏惧鲨鱼怖畏而舍弃学处,还归低劣。诸比丘,‘鲨鱼怖畏’即是对妇女的增上语。诸比丘,这就是四种怖畏。在这法与律中,从在家出家为非家的某些人,应被预期会如此。
‘‘Katamañca , bhikkhave, susukābhayaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti – ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇo dukkhapareto; appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṃ pabbajito samāno pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati. Arakkhiteneva kāyena arakkhitāya vācāya anupaṭṭhitāya satiyā asaṃvutehi indriyehi so tattha passati mātugāmaṃ dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā. Tassa mātugāmaṃ disvā dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati . Ayaṃ vuccati, bhikkhave, susukābhayassa bhīto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto. ‘Susukābhaya’nti kho, bhikkhave, mātugāmassetaṃ adhivacanaṃ. Imāni kho, bhikkhave, cattāri bhayāni, idhekacce puggale imasmiṃ dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajite pāṭikaṅkhitabbānī’’ti.
世尊如是说。诸比丘心生欢喜,对世尊所教说感到欣悦。
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| (Bhagavā) | 世尊 | 佛陀,说法的核心人物 |
| Ānanda | 阿难陀 | 佛陀的侍者,传达佛陀的召唤 |
| Sāriputta | 舍利弗 | 上首弟子,在僧团被遣散时,其心态受到佛陀的勘验 |
| Mahāmoggallāna | 大目犍连 | 上首弟子,在僧团被遣散时,展现出承担护持僧团责任的心 |
| Cātumeyyaka Sakyā | 四目的释迦人 | 在家信徒,用譬喻劝请佛陀重新接纳僧团 |
| Sahampati Brahmā | 娑婆主梵天 | 色界初禅天的天主,得知佛陀心念后,从天界前来劝请佛陀 |
事件
一大群以舍利弗与大目犍连为首的新旧比丘,在觐见佛陀时发出嘈杂的喧哗声。佛陀因此将他们全部遣散。随后,在家信徒“四目的释迦人”与天神“娑婆主梵天”,先后用“幼嫩种子缺水”和“幼小牛犊离母”的譬喻,共同劝请佛陀怜悯新学比丘,收回成命。佛陀默许后,召回了大众,并对比丘们开示了四种足以让修行者退堕还俗的内心怖畏。
经文摘要
比丘喧哗被驱遣(A) → 在家信徒与梵天共劝请(B) → 佛陀召回并开示导致还俗的四种内心怖畏(波浪、鳄鱼、漩涡、鲨鱼)(C)。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:一场严厉的教育戏
这篇经的开头很像一场精心设计的教学情境。佛陀因为弟子们像渔夫分鱼一样吵闹,直接把他们全部赶走,不留情面。这不仅是为了教训他们威仪,更是为了引出后面更深的教诫,并借此勘验大弟子们的心量,同时也给了在家信众和天神一个护持僧团的殊胜机会。
2. 核心:出家后的四种“心魔”
当大众被劝请回来后,佛陀点出了修行人在“下水”渡越轮回苦海时,最该警惕的四种内在怖畏,它们才是让人从解脱道上“淹死”并还俗的真正原因:
* 波浪怖畏(忿怒与恼害): “同梵行者教诫他、教导他…他如此想:…这些人我却认为应当教诫我、教导我。” → 拆开看:这指的是新学比丘因出身优越而产生的我慢,受不了同修的规劝,把善意的教导视为侮辱。这种无法调伏的心念,就像水里突然打来的巨浪,瞬间就能掀翻修行的小船。佛陀直言,这波浪就是“忿怒与恼害”。
* 鳄鱼怖畏(贪图口腹之欲): “有信的居士们白天非时供给殊胜的副食与主食,这些人好像是在给我的嘴巴设障一样。” → 拆开看:这指的是对饮食戒律的抗拒。出家人必须遵守过午不食等规定,但有些人却觉得信众的供养“喂不饱”自己,感觉戒律像在给嘴设障,最终因为放不下对口腹之欲的贪著,像被鳄鱼咬住一样拖回世俗生活。
* 漩涡怖畏(贪着五欲享乐): “他在那里看见居士…具足五种欲功德,尽情享用。他心中想道:‘我们以前作在家人时,也是具足五种欲功德,尽情享用。我家中尚有财富…’” → 拆开看:这指的是对过去世俗享乐的怀念。当比丘看到在家人享受物质时,内心产生比较和眷恋,感觉修行生活太清苦,于是像被卷入欲望的漩涡,不断下沉,最终放弃出家。
* 鲨鱼怖畏(对异性的贪欲): “他看见衣着不整…的妇女后,贪欲侵袭其心。他以被贪欲侵袭的心舍弃学而还归低劣。” → 拆开看:这是最直接、最猛烈的烦恼。在不经意间看到异性时,如果心念不加以防护,贪欲会像鲨鱼一样迅速攻击,咬碎修行的道心。佛陀直接点明,这鲨鱼就是“妇女”(指引发贪染的所缘)。
→ 一句话要旨:修行最大的危险从来不在外面,而是披着“波浪、鳄鱼、漩涡、鲨鱼”外衣的内在烦恼——我慢、贪吃、念旧和情欲,认不出这四种潜伏的心魔,就不可能安全渡到彼岸。
关键术语锚
- `dhamma` → 法:在本经“此法与律”的脉络中,特指佛陀所教导的教法与戒律体系,是修行者出家的完整规范,而非泛指一切事物。
- `khandha` → 蕴:在“这整个苦蕴的灭尽”一句中,特指苦的聚集、苦的集合体。这是许多善男子出家的根本动力——为了终结由五取蕴构成的整个生命苦痛。
- `vihāra` → 安住:在舍利弗理解的“现法乐住”中,指一种禅修成就后的宁静心境状态。但佛陀在此勘验舍利弗,暗示了只顾自己安住现法乐的局限性,与目犍连愿护持僧团的心态形成对比。
- `rāga` → 贪染:在“贪欲侵袭其心”中,特指感官欲望,尤其是不正当的性欲。它是第四种鲨鱼怖畏的核心,也是最易使修行者瞬间崩溃的强大烦恼。