134如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,世尊对诸比丘说:“诸比丘。”那些比丘回应世尊:“尊者。”世尊这样说:“诸比丘,我受用一座食。诸比丘,当我受用一座食时,体会到少病、少恼、身轻、有力与安乐住。来吧,诸比丘,你们也来受用一座食。诸比丘,当你们受用一座食时,也将体会到少病、少恼、身轻、有力与安乐住。”这么说时,具寿跋陀利对世尊这样说:“尊者,我不能受用一座食;尊者,我若受用一座食,就会生起恶作、追悔。”“那么,跋陀利,你在受邀之处,先吃一半,带走一半再吃。这样,跋陀利,你仍然能维持一座食。”“尊者,即使这样我也不能维持;尊者,即使这样吃,我也会生起恶作、追悔。”于是,当世尊制定学处、比丘僧团受持该学处时,具寿跋陀利公开表示不愿奉行。此后,具寿跋陀利整整三个月不在世尊面前出现,恰如一位在导师教法中未圆满学处的人。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhikkhave, ekāsanabhojanaṃ bhuñjāmi; ekāsanabhojanaṃ kho, ahaṃ, bhikkhave, bhuñjamāno appābādhatañca sañjānāmi appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha, tumhepi, bhikkhave, ekāsanabhojanaṃ bhuñjatha; ekāsanabhojanaṃ kho, bhikkhave, tumhepi bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcā’’ti. Evaṃ vutte, āyasmā bhaddāli bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhante, na ussahāmi ekāsanabhojanaṃ bhuñjituṃ; ekāsanabhojanañhi me, bhante, bhuñjato siyā kukkuccaṃ, siyā vippaṭisāro’’ti. ‘‘Tena hi tvaṃ, bhaddāli, yattha nimantito assasi tattha ekadesaṃ bhuñjitvā ekadesaṃ nīharitvāpi bhuñjeyyāsi. Evampi kho tvaṃ, bhaddāli, bhuñjamāno ekāsano yāpessasī’’ti . ‘‘Evampi kho ahaṃ, bhante, na ussahāmi bhuñjituṃ; evampi hi me, bhante, bhuñjato siyā kukkuccaṃ, siyā vippaṭisāro’’ti. Atha kho āyasmā bhaddāli bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesi. Atha kho āyasmā bhaddāli sabbaṃ taṃ temāsaṃ na bhagavato sammukhībhāvaṃ adāsi, yathā taṃ satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī.
135那时,众多比丘正在为世尊做衣,心想:“等衣服做好、世尊住满三月,就要出去游行了。”那时,具寿跋陀利便去接近那些比丘,到了之后,与那些比丘相互问候。彼此间说完亲切、令人欢喜的话后,在一旁坐下。那些比丘对坐在一旁的具寿跋陀利这样说:“贤友跋陀利,我们在为世尊做衣。等衣服做好,世尊住满三月就要出去游行了。来吧,贤友跋陀利,请你善加反省这个过失,以后不要让它变得更难处理。”“好的,贤友们。”具寿跋陀利回应了那些比丘后,便去见世尊;到了之后,顶礼世尊,在一旁坐下。坐在一旁的具寿跋陀利对世尊这样说:“尊者,我犯了过错,如同愚者、如同痴迷者、如同不善者一般,竟在世尊制定学处、比丘僧团受持训练时,公开表示不乐行。尊者,请世尊原谅我的过错,视为过错,以利未来防护。”
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti – niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatīti. Atha kho āyasmā bhaddāli yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi bhikkhūhi saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ bhaddāliṃ te bhikkhū etadavocuṃ – ‘‘idaṃ kho, āvuso bhaddāli, bhagavato cīvarakammaṃ karīyati . Niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissati. Iṅghāvuso bhaddāli, etaṃ dosakaṃ sādhukaṃ manasi karohi, mā te pacchā dukkarataraṃ ahosī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā bhaddāli tesaṃ bhikkhūnaṃ paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bhaddāli bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘accayo maṃ, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yohaṃ bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesiṃ. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā’’ti.
“确实,跋陀利,你如同愚者、如同痴迷者、如同不善者一般犯了过错:当我制定学处、比丘僧团受持训练之时,你竟公开表示不乐行。跋陀利,那时你未能洞察这一时机:“世尊正住在舍卫城,世尊将会知道,有一个名叫跋陀利的比丘,在导师的教法中是个训练不圆满的人。”跋陀利,你未能洞察这一时机。跋陀利,那时你未能洞察这一时机:“众多比丘在舍卫城入雨安居,他们也会知道,有一个名叫跋陀利的比丘,在导师的教法中是个训练不圆满的人。”跋陀利,你未能洞察这一时机。跋陀利,那时你未能洞察这一时机:“众多比丘尼在舍卫城入雨安居,她们也会知道,有一个名叫跋陀利的比丘,在导师的教法中是个训练不圆满的人。”跋陀利,你未能洞察这一时机。跋陀利,那时你未能洞察这一时机:“众多近事男住在舍卫城,他们也会知道,有一个名叫跋陀利的比丘,在导师的教法中是个训练不圆满的人。”跋陀利,你未能洞察这一时机。跋陀利,那时你未能洞察这一时机:“众多近事女住在舍卫城,她们也会知道,有一个名叫跋陀利的比丘,在导师的教法中是个训练不圆满的人。”跋陀利,你未能洞察这一时机。跋陀利,那时你未能洞察这一时机:“众多来自不同宗派的外道沙门婆罗门在舍卫城入雨安居,他们也会知道,有一个名叫跋陀利的比丘,是沙门乔达摩的弟子、一位长老比丘,在教法中是个训练不圆满的人。”跋陀利,你未能洞察这一时机。”
‘‘Taggha tvaṃ, bhaddāli, accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yaṃ tvaṃ mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesi. Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi – ‘bhagavā kho sāvatthiyaṃ viharati, bhagavāpi maṃ jānissati – bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho te, bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosi. Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi – ‘sambahulā kho bhikkhu sāvatthiyaṃ vassaṃ upagatā, tepi maṃ jānissanti – bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho te, bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosi. Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi – ‘sambahulā kho bhikkhuniyo sāvatthiyaṃ vassaṃ upagatā, tāpi maṃ jānissanti – bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho te, bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosi. Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi – ‘sambahulā kho upāsakā sāvatthiyaṃ paṭivasanti, tepi maṃ jānissanti – bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho te, bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosi. Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi – ‘sambahulā kho upāsikā sāvatthiyaṃ paṭivasanti, tāpi maṃ jānissanti – bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho te, bhaddāli , samayo appaṭividdho ahosi. Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi – ‘sambahulā kho nānātitthiyā samaṇabrāhmaṇā sāvatthiyaṃ vassaṃ upagatā, tepi maṃ jānissanti – bhaddāli nāma bhikkhu samaṇassa gotamassa sāvako theraññataro bhikkhu sāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho te, bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosī’’ti.
“尊者,我犯了过错,如同愚者、如同痴迷者、如同不善者一般,竟在世尊制定学处、比丘僧团受持训练时,公开表示不乐行。尊者,请世尊接受我吧,把这过错就看作过错,以利未来防护。”“跋陀利,你确实犯了过错,如同愚者、如同痴迷者、如同不善者一般,竟在我制定学处、比丘僧团受持训练时,公开表示不乐行。”
‘‘Accayo maṃ, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yohaṃ bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesiṃ. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā’’ti. ‘‘Taggha tvaṃ, bhaddāli, accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yaṃ tvaṃ mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesi’’.
136“跋陀利,你对这件事如何思惟?假设这里有一位两分解脱的比丘,我这样对他说:‘来吧,比丘,替我在泥沼里搭座桥。’他会自己踏入其中,还是会以其他方式扭身回避,还是直接说‘不’呢?”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, bhaddāli, idhassa bhikkhu ubhatobhāgavimutto, tamahaṃ evaṃ vadeyyaṃ – ‘ehi me tvaṃ, bhikkhu, paṅke saṅkamo hohī’ti, api nu kho so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṃ sannāmeyya, ‘no’ti vā vadeyyā’’ti?
“不,尊者,不会。”
‘‘No hetaṃ, bhante’’.
跋陀利,你意如何?假如一位比丘是慧解脱者、身证者、见至者、信解脱者、法随行者、信随行者,我对他说:‘来,比丘,请你在泥沼中为我作桥。’他是否会踏进去,还是会抽身退回,或者说‘不’呢?
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, bhaddāli, idhassa bhikkhu paññāvimutto… kāyasakkhi… diṭṭhippatto… saddhāvimutto… dhammānusārī… saddhānusārī, tamahaṃ evaṃ vadeyyaṃ – ‘ehi me tvaṃ, bhikkhu, paṅke saṅkamo hohī’ti, api nu kho so saṅkameyya vā aññena vā kāyaṃ sannāmeyya, ‘no’ti vā vadeyyā’’ti?
“不,尊者,不会。”
‘‘No hetaṃ, bhante’’.
“跋陀利,你意云何?那时你是俱分解脱者、慧解脱者、身证者、见至者、信解脱者、法随行者,还是信随行者呢?”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, bhaddāli, api nu tvaṃ, bhaddāli, tasmiṃ samaye ubhatobhāgavimutto vā hosi paññāvimutto vā kāyasakkhi vā diṭṭhippatto vā saddhāvimutto vā dhammānusārī vā saddhānusārī vā’’ti?
“不,尊者,并非如此。”
‘‘No hetaṃ, bhante’’.
“跋陀利,那时你岂非空虚、空洞、有过失吗?”
‘‘Nanu tvaṃ, bhaddāli, tasmiṃ samaye ritto tuccho aparaddho’’ti?
“是的,尊者。尊者,我犯了过失,我就像愚者、像痴者、像不善者那样,犯下了这样的过失:当世尊制定学处、比丘僧团正受持学处时,我竟表示不乐行。尊者,愿世尊认我这过失为过失,以便我未来能防护。”“跋陀利,你确实犯了过失。你就像愚者、像痴者、像不善者那样,在我制定学处、比丘僧团正受持学处时,竟表示不乐行。然而,跋陀利,既然你已见过失为过失,并依法如理改正,我便接受你。跋陀利,于圣者律中,若有人见过失为过失,依法改正,并于未来生起防护,这便是他的进步。”
‘‘Evaṃ , bhante. Accayo maṃ, bhante, accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yohaṃ bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesiṃ. Tassa me, bhante, bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāyā’’ti. ‘‘Taggha tvaṃ, bhaddāli, accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yaṃ tvaṃ mayā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesi. Yato ca kho tvaṃ, bhaddāli, accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikarosi, taṃ te mayaṃ paṭiggaṇhāma. Vuddhihesā, bhaddāli, ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathādhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjati’’.
137跋陀利,在此,有一位于导师教法中,在学处上修持未圆满的比丘。他心中会这样想:‘我何不依托一处僻静的坐卧处呢?或山林、或树下、或山丘、或岩谷、或山洞、或坟场、或丛林、或露地、或草堆。或许我就能亲证那超越凡夫之法、堪为圣者智见之殊胜境界。’于是,他便去依托这些僻静的坐卧处。当他这样在偏远之处独处时,导师会呵责他,有智慧的同梵行者审察后也会呵责他,天神们会呵责他,他自己也会呵责自己。如此,他既被导师呵责,被有智慧的同梵行者审察后呵责,被天神们呵责,也被自己呵责,便无法证得那超越凡夫之法、堪为圣者智见的殊胜境界。这是什么缘故呢?跋陀利,这正是因为在导师的教法中,于学处修持未圆满的人,其情形就是如此。”
‘‘Idha, bhaddāli, ekacco bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘yaṃnūnāhaṃ vivittaṃ senāsanaṃ bhajeyyaṃ araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. Appeva nāmāhaṃ uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikareyya’nti. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato satthāpi upavadati, anuviccapi viññū sabrahmacārī upavadanti, devatāpi upavadanti, attāpi attānaṃ upavadati. So satthārāpi upavadito, anuviccapi viññūhi sabrahmacārīhi upavadito, devatāhipi upavadito, attanāpi attānaṃ upavadito na uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikaroti. Taṃ kissa hetu? Evañhi taṃ, bhaddāli, hoti yathā taṃ satthusāsane sikkhāya aparipūrakārissa.
138然而,跋陀利,在此又有一位于导师教法中,于学处修持圆满的比丘。他心中也会这样想:‘我何不依托一处僻静的坐卧处呢?或山林、或树下、或山丘、或岩谷、或山洞、或坟场、或丛林、或露地、或草堆。或许我就能亲证那超越凡夫之法、堪为圣者智见之殊胜境界。’于是,他便去依托这些僻静的坐卧处。当他这样在偏远之处独处时,导师不会呵责他,有智慧的同梵行者审察后不会呵责他,天神们不会呵责他,他自己也不会呵责自己。如此,他既不被导师呵责,不被有智慧的同梵行者审察后呵责,不被天神们呵责,也不被自己呵责,便能证得那超越凡夫之法、堪为圣者智见的殊胜境界。他远离感官欲乐、远离不善法,有寻有伺,由远离而生起喜与乐,进入并安住于初禅。这是什么缘故呢?跋陀利,这正是因为在导师的教法中,于学处修持圆满的人,其情形就是如此。”
‘‘Idha pana, bhaddāli, ekacco bhikkhu satthusāsane sikkhāya paripūrakārī hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘yaṃnūnāhaṃ vivittaṃ senāsanaṃ bhajeyyaṃ araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. Appeva nāmāhaṃ uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikareyya’nti. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. Tassa tathāvūpakaṭṭhassa viharato satthāpi na upavadati, anuviccapi viññū sabrahmacārī na upavadanti, devatāpi na upavadanti, attāpi attānaṃ na upavadati. So satthārāpi anupavadito , anuviccapi viññūhi sabrahmacārīhi anupavadito, devatāhipi anupavadito, attanāpi attānaṃ anupavadito uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ sacchikaroti. So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Taṃ kissa hetu? Evañhi taṃ, bhaddāli, hoti yathā taṃ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa.
139再者,跋陀利,这位比丘由于寻与伺止息,内心明净,心专一境,无寻无伺,由定所生之喜与乐,进入并安住于第二禅。何以故?跋陀利,这正是导师教法中,于学处修行圆满者所自然成就的。
‘‘Puna caparaṃ, bhaddāli, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Taṃ kissa hetu? Evañhi taṃ, bhaddāli, hoti yathā taṃ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa.
再者,跋陀利,这位比丘由于对喜的离染,安住于舍,具念正知,以身受乐,进入并安住于圣者们所称说的‘舍、具念、乐住’的第三禅。何以故?跋陀利,这正是导师教法中,于学处修行圆满者所自然成就的。
‘‘Puna caparaṃ, bhaddāli, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Taṃ kissa hetu? Evañhi taṃ, bhaddāli, hoti yathā taṃ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa.
再者,跋陀利,这位比丘由于断除了乐,也断除了苦,并在先前已灭没喜与忧,进入并安住于不苦不乐、舍念清净的第四禅。何以故?跋陀利,这正是导师教法中,于学处修行圆满者所自然成就的。
‘‘Puna caparaṃ, bhaddāli, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Taṃ kissa hetu? Evañhi taṃ, bhaddāli, hoti yathā taṃ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa.
当他的心如此进入定境,清净、明亮、无瑕,远离了随烦恼,柔软、适合作业、稳固、安住于不动摇的状态后,便将心导向宿命随念智。他随念起种种过去世:一生、二生……如是,随其行相、随其特征,随念种种过去世。何以故?跋陀利,在导师的教法中,于学处圆满实行的人,事情正是如此。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Taṃ kissa hetu? Evañhi taṃ, bhaddāli, hoti yathā taṃ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa.
当他的心如此进入定境,清净、明亮、无瑕,远离了随烦恼,柔软、适合作业、稳固、安住于不动摇的状态后,便将心导向了知众生死与生的智。他以那清净、超越常人的天眼,见众生死去、投生,有低贱、有高贵,有美丽、有丑陋,有至善趣、有至恶趣,他了知众生各随其业而流转:‘这些众生,确实具足身恶行……投生于恶处、苦界、地狱;而这些众生,确实具足身善行……投生于善趣、天界。’如此,他以那清净、超越常人的天眼……了知众生各随其业而流转。何以故?跋陀利,在导师的教法中,于学处圆满实行的人,事情正是如此。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā…pe… vinipātaṃ nirayaṃ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā…pe… sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena…pe… yathākammūpage satte pajānāti. Taṃ kissa hetu? Evañhi taṃ, bhaddāli, hoti yathā taṃ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissa.
当他的心如此进入定境,清净、明亮、无瑕,远离了随烦恼,柔软、适合作业、稳固、安住于不动摇的状态后,便将心导向漏尽智。他如实了知:‘此是苦’;如实了知:‘此是苦之集’;如实了知:‘此是苦之灭’;如实了知:‘此是导至苦灭之道’。他如实了知:‘此是漏’;如实了知:‘此是漏之集’;如实了知:‘此是漏之灭’;如实了知:‘此是导至漏灭之道’。当他如此知、如此见时,心便从欲漏中解脱,从有漏中解脱,从无明漏中解脱。解脱时,生起‘解脱了’的智。他证知:‘生已尽,梵行已立,应作已作,不受后有。’何以故?跋陀利,在导师的教法中,于学处圆满实行的人,事情正是如此。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti; ‘ime āsavā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. Taṃ kissa hetu? Evañhi taṃ, bhaddāli, hoti yathā taṃ satthusāsane sikkhāya paripūrakārissā’’ti.
140听到这话,具寿跋陀利对世尊说:“尊者,是何原因、何因缘,使得此间有些比丘一再遭到强制责罚?尊者,又是何原因、何因缘,使得此间有些比丘不会那样一再遭到强制责罚?”“跋陀利,在此,有一种比丘是常犯戒者、多有违犯者。当他被诸比丘劝告时,他岔开话题,将话头引向别处,表露怨恨、恼怒与不满,不如法而行,不肯降伏,不求出离,也不说:‘能让僧团满意的,我就照做。’那时,跋陀利,诸比丘这样想:‘贤友们,这位比丘是常犯戒者、多有违犯者。当他被我们劝告时,他岔开话题,将话头引向别处,表露怨恨、恼怒与不满,不如法而行,不肯降伏,不求出离,也不说:“能让僧团满意的,我就照做。”贤友们,来吧,我们这样反复审视他,好叫这件诤事不会轻易平息。’跋陀利,对于这样的比丘,诸比丘正是这样反复审视他,好叫这件诤事不会轻易平息。”
Evaṃ vutte, āyasmā bhaddāli bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekaccaṃ bhikkhuṃ pasayha pasayha kāraṇaṃ karonti? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena midhekaccaṃ bhikkhuṃ no tathā pasayha pasayha kāraṇaṃ karontī’’ti? ‘‘Idha, bhaddāli, ekacco bhikkhu abhiṇhāpattiko hoti āpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, na sammā vattati, na lomaṃ pāteti, na netthāraṃ vattati, ‘yena saṅgho attamano hoti taṃ karomī’ti nāha. Tatra, bhaddāli, bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu abhiṇhāpattiko āpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, na sammā vattati, na lomaṃ pāteti, na netthāraṃ vattati, ‘yena saṅgho attamano hoti taṃ karomī’ti nāha. Sādhu vatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṃ adhikaraṇaṃ na khippameva vūpasameyyāti. Tassa kho evaṃ, bhaddāli, bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssidaṃ adhikaraṇaṃ na khippameva vūpasammati.
141“跋陀利,在此,有一种比丘是常犯戒者、多有违犯者。当他被诸比丘劝告时,他不岔开话题,不将话头引向别处,不表露怨恨、恼怒与不满,如法而行,表示降伏,寻求出离,并且说:‘能让僧团满意的,我就照做。’那时,跋陀利,诸比丘这样想:‘贤友们,这位比丘是常犯戒者、多有违犯者。当他被我们劝告时,他不岔开话题,不将话头引向别处,不表露怨恨、恼怒与不满,如法而行,表示降伏,寻求出离,并且说:“能让僧团满意的,我就照做。”贤友们,来吧,我们这样反复审视他,好叫这件诤事能迅速平息。’跋陀利,对于这样的比丘,诸比丘正是这样反复审视他,好叫这件诤事能迅速平息。”
‘‘Idha pana, bhaddāli, ekacco bhikkhu abhiṇhāpattiko hoti āpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ na apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, ‘yena saṅgho attamano hoti taṃ karomī’ti āha. Tatra, bhaddāli, bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu abhiṇhāpattiko āpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ na apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, ‘yena saṅgho attamano hoti taṃ karomī’ti āha. Sādhu vatāyasmanto, imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṃ adhikaraṇaṃ khippameva vūpasameyyāti. Tassa kho evaṃ, bhaddāli, bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssidaṃ adhikaraṇaṃ khippameva vūpasammati.
142“跋陀利,在此,有一种比丘是不常犯戒者、少有违犯者。当他被诸比丘劝告时,他岔开话题,将话头引向别处,表露怨恨、恼怒与不满,不如法而行,不肯降伏,不求出离,也不说:‘能让僧团满意的,我就照做。’那时,跋陀利,诸比丘这样想:‘贤友们,这位比丘是不常犯戒者、少有违犯者。当他被我们劝告时,他岔开话题,将话头引向别处,表露怨恨、恼怒与不满,不如法而行,不肯降伏,不求出离,也不说:“能让僧团满意的,我就照做。”贤友们,来吧,我们这样反复审视他,好叫这件诤事不会轻易平息。’跋陀利,对于这样的比丘,诸比丘正是这样反复审视他,好叫这件诤事不会轻易平息。”
‘‘Idha, bhaddāli, ekacco bhikkhu adhiccāpattiko hoti anāpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, na sammā vattati, na lomaṃ pāteti, na netthāraṃ vattati, ‘yena saṅgho attamano hoti taṃ karomī’ti nāha. Tatra, bhaddāli, bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu adhiccāpattiko anāpattibahulo . So bhikkhūhi vuccamāno aññenaññaṃ paṭicarati, bahiddhā kathaṃ apanāmeti, kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, na sammā vattati, na lomaṃ pāteti, na netthāraṃ vattati, ‘yena saṅgho attamano hoti taṃ karomī’ti nāha. Sādhu vatāyasmanto, imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṃ adhikaraṇaṃ na khippameva vūpasameyyāti. Tassa kho evaṃ, bhaddāli, bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssidaṃ adhikaraṇaṃ na khippameva vūpasammati.
143但在此,跋陀利,有一种比丘不常犯戒,极少违犯。当他被诸比丘劝告时,他不转移话题、不岔开言说,不显露出怨恨、恼怒与不满,而是如法而行,表示谦下,趋向平息,并说:‘能让僧团满意的,我便照做。’那时,跋陀利,诸比丘心想:‘贤友们,这位比丘是不常犯戒、极少违犯者。被劝告时,他不转移话题、不岔开言说,不显露出怨恨、恼怒与不满,而是如法而行,表示谦下,趋向平息,并说:“能让僧团满意的,我便照做。”贤友们,来吧,我们应当这样这样善加考量这位比丘,好让此诤事迅速平息。’跋陀利,对于这样的比丘,诸比丘便这样这样考量他,好让此诤事迅速平息。
‘‘Idha pana, bhaddāli, ekacco bhikkhu adhiccāpattiko hoti anāpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṃ paṭicarati, na bahiddhā kathaṃ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, ‘yena saṅgho attamano hoti taṃ karomī’ti āha. Tatra, bhaddāli, bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu adhiccāpattiko anāpattibahulo. So bhikkhūhi vuccamāno nāññenaññaṃ paṭicarati, na bahiddhā kathaṃ apanāmeti, na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti, sammā vattati, lomaṃ pāteti, netthāraṃ vattati, ‘yena saṅgho attamano hoti taṃ karomī’ti āha. Sādhu vatāyasmanto, imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaṃ adhikaraṇaṃ khippameva vūpasameyyāti. Tassa kho evaṃ, bhaddāli, bhikkhuno bhikkhū tathā tathā upaparikkhanti yathāssidaṃ adhikaraṇaṃ khippameva vūpasammati.
144跋陀利,在此有一种情况:某位比丘仅凭微少的信心与喜爱而维系着。对此,跋陀利,诸比丘会这样想:“这位贤友比丘只是依靠微少的信心与喜爱而维系着。若我们对此比丘步步紧逼、强行采取强制措施,莫让他那仅有的微少信心与喜爱也退失。”跋陀利,譬如一人唯有一只眼,他的朋友、同事、亲族、血亲皆会善加守护那只仅剩的眼,心想:“莫让他连这仅有的一只眼也失去。”正是如此,跋陀利,于此,有某位比丘仅凭微少的信心与喜爱而维系着。对此,跋陀利,诸比丘会这样想:“这位贤友比丘只是依靠微少的信心与喜爱而维系着。若我们对此比丘步步紧逼、强行采取强制措施,莫让他那仅有的微少信心与喜爱也退失。”跋陀利,此即是其因,此即是其缘,正因如此,于此,对某类比丘会步步紧逼、强行采取强制措施。然而,跋陀利,还有另一种因、另一种缘,正因如此,于此,对某类比丘便不会那般步步紧逼、强行采取强制措施。
‘‘Idha , bhaddāli, ekacco bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena. Tatra, bhaddāli, bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena. Sace mayaṃ imaṃ bhikkhuṃ pasayha pasayha kāraṇaṃ karissāma – mā yampissa taṃ saddhāmattakaṃ pemamattakaṃ tamhāpi parihāyī’ti. Seyyathāpi, bhaddāli, purisassa ekaṃ cakkhuṃ, tassa mittāmaccā ñātisālohitā taṃ ekaṃ cakkhuṃ rakkheyyuṃ – ‘mā yampissa taṃ ekaṃ cakkhuṃ tamhāpi parihāyī’ti; evameva kho, bhaddāli, idhekacco bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena. Tatra, bhaddāli, bhikkhūnaṃ evaṃ hoti – ‘ayaṃ kho, āvuso, bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena. Sace mayaṃ imaṃ bhikkhuṃ pasayha pasayha kāraṇaṃ karissāma – mā yampissa taṃ saddhāmattakaṃ pemamattakaṃ tamhāpi parihāyī’ti. Ayaṃ kho, bhaddāli, hetu ayaṃ paccayo yena midhekaccaṃ bhikkhuṃ pasayha pasayha kāraṇaṃ karonti. Ayaṃ pana, bhaddāli, hetu ayaṃ paccayo, yena midhekaccaṃ bhikkhuṃ no tathā pasayha pasayha kāraṇaṃ karontī’’ti.
145“尊者,是什么因、是什么缘,令往昔学处数量虽少,却有众多比丘安住于完全了知?尊者,又是什么因、是什么缘,如今学处数量增多,而安住于完全了知的比丘反而减少?”“跋陀利,正是如此。当众生趋于衰败,正法逐渐隐没时,便会学处增多,而安住于完全了知的比丘减少。跋陀利,只要那些能令诸漏生起的法尚未出现于僧团,导师便不为弟子制定学处。然而,跋陀利,一旦能令诸漏生起的法出现于僧团,那时,导师便为防护、对治这些能令诸漏生起的法,而为弟子制定学处。跋陀利,只要僧团尚未达至规模宏大,能令诸漏生起的法便不出现于僧团。然而,跋陀利,一旦僧团达至规模宏大,那时,能令诸漏生起的法便出现于僧团,导师便为防护、对治这些能令诸漏生起的法,而为弟子制定学处。跋陀利,只要僧团尚未达到利养丰厚、声誉隆盛、博学多闻、经验丰富、年岁久远的程度,能令诸漏生起的法便不出现于僧团。然而,跋陀利,一旦僧团年岁久远,那时,能令诸漏生起的法便出现于僧团,导师便为防护、对治这些能令诸漏生起的法,而为弟子制定学处。”
‘‘‘Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo yena pubbe appatarāni ceva sikkhāpadāni ahesuṃ bahutarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahiṃsu? Ko pana, bhante, hetu, ko paccayo yena etarahi bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahantī’ti? ‘‘Evametaṃ, bhaddāli, hoti sattesu hāyamānesu, saddhamme antaradhāyamāne, bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti appatarā ca bhikkhū aññāya saṇṭhahantīti. Na tāva, bhaddāli, satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti yāva na idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Yato ca kho, bhaddāli, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Na tāva, bhaddāli, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti yāva na saṅgho mahattaṃ patto hoti. Yato ca kho, bhaddāli, saṅgho mahattaṃ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti. Atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya. Na tāva, bhaddāli, idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti yāva na saṅgho lābhaggaṃ patto hoti, yasaggaṃ patto hoti, bāhusaccaṃ patto hoti, rattaññutaṃ patto hoti. Yato ca kho, bhaddāli, saṅgho rattaññutaṃ patto hoti, atha idhekacce āsavaṭṭhānīyā dhammā saṅghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññāpeti tesaṃyeva āsavaṭṭhānīyānaṃ dhammānaṃ paṭighātāya.
146“跋陀利,那时我为你们开示以良马为喻的法门,在场人数甚少。跋陀利,你还记得吗?”
‘‘Appakā kho tumhe, bhaddāli, tena samayena ahuvattha yadā vo ahaṃ ājānīyasusūpamaṃ dhammapariyāyaṃ desesiṃ. Taṃ sarasi bhaddālī’’ti ?
“尊者,我不记得了。”
‘‘No hetaṃ, bhante’’.
“跋陀利,对此,你认为是什么原因呢?”
‘‘Tatra, bhaddāli, kaṃ hetuṃ paccesī’’ti?
尊者,那必定是我长久以来,于导师的教法中未能圆满修学的缘故。
‘‘So hi nūnāhaṃ, bhante, dīgharattaṃ satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī ahosi’’nti.
“跋陀利,这并非唯一的原因、唯一的条件。然而,跋陀利,长久以来,我以心察心,早已了知:‘在我宣说法时,这个愚痴之人并不把它放在心上,不用心留意,不全心全意地专注,不倾耳谛听。’即使如此,跋陀利,我仍要为你宣说一个良马譬喻的法教。你当谛听,善用其心,我这就说。”
“好的,尊者。”尊者跋陀利答道。
‘‘Na kho, bhaddāli, eseva hetu, esa paccayo. Api ca me tvaṃ, bhaddāli, dīgharattaṃ cetasā cetoparicca vidito – ‘na cāyaṃ moghapuriso mayā dhamme desiyamāne aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇātī’ti. Api ca te ahaṃ, bhaddāli, ājānīyasusūpamaṃ dhammapariyāyaṃ desessāmi. Taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi ; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā bhaddāli bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
147“跋陀利,譬如一位娴熟的驯马师,获得一匹优良的良种马。他首先要做的事情,便是让它习惯于戴衔铁。当它接受戴衔铁的训练时,由于正在做一件先前从未做过的事,它自然会有种种翻腾、闪避与躁动。然而,通过持续的练习与次第的调练,它在这件事上便彻底地安定下来。跋陀利,当这匹优良的良种马通过持续的练习与次第的调练,在这件事上彻底安定之后,驯马师便进一步给它套上轭具进行训练。当它接受套轭训练时,由于正在做一件先前从未做过的事,它自然会有种种翻腾、闪避与躁动。然而,通过持续的练习与次第的调练,它在这件事上便彻底地安定下来。跋陀利,当这匹优良的良种马通过持续的练习与次第的调练,在这件事上彻底安定之后,驯马师便进一步训练它跑圈、绕环、踏蹄、奔跑、冲刺,训练它具备王者的品质、王者的血统,训练它达到最高的速度、最高的耐力与最高的驯顺。当它接受最高速度、最高耐力与最高驯顺的训练时,由于正在做一件先前从未做过的事,它自然会有种种翻腾、闪避与躁动。然而,通过持续的练习与次第的调练,它在这件事上便彻底地安定下来。跋陀利,当这匹优良的良种马通过持续的练习与次第的调练,在这件事上彻底安定之后,驯马师便进一步为它安排涂饰保养与饮水。跋陀利,具足这十个特质的优良良种马,方才堪受国王役用,成为国王的专属坐骑,并被视为国王御驾的一部分。”
‘‘Seyyathāpi, bhaddāli, dakkho assadamako bhadraṃ assājānīyaṃ labhitvā paṭhameneva mukhādhāne kāraṇaṃ kāreti. Tassa mukhādhāne kāraṇaṃ kāriyamānassa hontiyeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā taṃ akāritapubbaṃ kāraṇaṃ kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbāyati. Yato kho, bhaddāli, bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbuto hoti, tamenaṃ assadamako uttari kāraṇaṃ kāreti yugādhāne. Tassa yugādhāne kāraṇaṃ kāriyamānassa hontiyeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā taṃ akāritapubbaṃ kāraṇaṃ kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbāyati . Yato kho, bhaddāli, bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbuto hoti, tamenaṃ assadamako uttari kāraṇaṃ kāreti anukkame maṇḍale khurakāse dhāve davatte rājaguṇe rājavaṃse uttame jave uttame haye uttame sākhalye. Tassa uttame jave uttame haye uttame sākhalye kāraṇaṃ kāriyamānassa hontiyeva visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā taṃ akāritapubbaṃ kāraṇaṃ kāriyamānassa. So abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbāyati. Yato kho, bhaddāli, bhadro assājānīyo abhiṇhakāraṇā anupubbakāraṇā tasmiṃ ṭhāne parinibbuto hoti, tamenaṃ assadamako uttari vaṇṇiyañca pāṇiyañca anuppavecchati. Imehi kho, bhaddāli, dasahaṅgehi samannāgato bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo rañño aṅganteva saṅkhyaṃ gacchati.
“跋陀利,同样地,具足十法的比丘,堪受供养、堪受款待、堪受布施、堪受合掌礼敬,是世间无上的福田。哪十法呢?跋陀利,比丘于此具足无学的正见,具足无学的正思惟,具足无学的正语,具足无学的正业,具足无学的正命,具足无学的正精进,具足无学的正念,具足无学的正定,具足无学的正智,具足无学的正解脱。跋陀利,正是具足这十法,比丘堪受供养、堪受款待、堪受布施、堪受合掌礼敬,是世间无上的福田。”
‘‘Evameva kho, bhaddāli, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi dasahi? Idha, bhaddāli, bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaṅkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti , asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti – imehi kho, bhaddāli, dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti.
世尊如是说。跋陀利尊者心满意足,欢喜信受世尊所说。
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā bhaddāli bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 佛陀,教导与训诫者 |
| Bhaddāli | 跋德利 | 比丘,本经主角,于学处制定时表示不乐行,后忏悔并受教 |
事件
世尊倡导比丘们受持一座食,但具寿跋德利公开表示自己无法遵行。此后三个月他避不见佛,终在其他比丘劝诫下,前往向佛陀忏悔过失。佛陀并未单纯责备,而是以严厉而慈悲的方式为其分析当时行为的不智与业缘,并最终通过对戒法与修证关系的系统开示,引导他理解圆满持戒对于证得禅定、神通乃至漏尽智的重要性。
经文摘要
持戒争议(跋德利拒受一座食)→ 忏悔与剖析(佛陀指出其缺失)→ 教法展开(圆满持戒者与不圆满者之果报差别,乃至解说学处增减的因缘,并以调马譬喻作结)。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:一次公开的“不配合”,暴露的是心性而非能力
故事始于一个具体的戒条——一座食。世尊提议大家这样做,因为能带来“少病、少恼、轻快、有力、安乐住”。其他比丘默然受持,唯独跋德利尊者直接说:“尊者,我不能食用一座食;尊者,我食用一座食,会有恶作,会有追悔。” 这不是说他身体有病做不到,而是他的“心”抗拒。
→ 佛陀怎么回应? 他没有立刻用教条压人,而是给了方便:“那么,跋达利,你在被邀请的地方,食用一部分,取出一部分后也可以食用。” 这显示了佛陀的慈悲与善巧,先降低门槛。但跋德利依然拒绝,表示做不到。这问题的性质就变了:从“能否做到具体的事”,变成了“在佛陀正式制定为集体规范(学处)时,有人公然表达了不随顺”。问题的核心不是那座食本身,而是那颗不调伏的心。
2. 核心:佛陀的训斥——让你看清自己忽略的“时机”与“因果”
跋德利来忏悔时,佛陀的回应非常精彩,他不是只说“我原谅你了”,而是劈头盖脸地帮他复盘,指出他当时犯错的本质:未洞察“此一时机”。
佛陀连续发问:“跋达利,你当时也未能洞察这一时机:『世尊住在舍卫城,世尊也将知道我——名叫跋达利的比丘,在导师的教诫中未能圆满持守学处。』……众多比丘……比丘尼……近事男……近事女……乃至外道沙门婆罗门,他们也将知道。”
→ 拆开看: 这段话看似在讲“面子”,实则在讲“因果”和“缘起的交织性”。佛陀在点明,一个行为从来不是孤立发生的。它发生在特定的时间、地点、人群共同体中。你的这个“不乐意”,会在导师、同修、信众乃至外道眼中,都成为一个事实:一位名为跋德利的长老比丘,在导师亲自制定的核心训练上,掉队了。这个事实将构成他们认知的一部分,也构成了你自身修行路上一个难以磨灭的业力印记。你忘了自己是谁(比丘),忘了处在什么位置(僧团),忘了面对谁(佛陀),这就是“痴”。佛陀的训斥,是在用这种全方位的剖析,来唤醒他对自己身份和处境的如实了知。
3. 要旨:从“持戒”到“解脱”,有一条不可逾越的因果链
佛陀在呵责之后,才展开法义的核心。他反问跋德利:“在那个时候,你是两分解脱者,或者是慧解脱者……吗?” 跋德利说:“不是。”
佛陀单刀直入:“跋达利,难道你在那时不是空虚的、虚无的、有过失的吗?” 这等于说:你现在还没证得圣果,凭什么有底气把“我执”摆在那么高的位置,公开违抗基于解脱智慧而制定的训练方法?
接着,佛陀对比了“学的圆满实行者”和“学的不圆满实行者”两条截然不同的路:
- 不圆满者:即使去森林独处精进,也会“导师也呵责,有慧的同梵行者也呵责,天人也呵责,自己也呵责自己”。被内外双向夹击,心灵饱受追悔与愧疚的折磨,根本不可能得定。
- 圆满者:心安理得,不被任何人呵责,包括自己。所以他能心无旁骛地修定,从初禅、二禅、三禅、四禅,进而开发神通(宿命通、天眼通),最终证得漏尽智,成就阿拉汉。
→ 拆开看: 佛陀画出了一条清晰的修行路线图:戒无缺 → 心无悔 → 身轻安 → 定易成 → 慧可发。 违反学处,最直接的障碍不是外在惩罚,而是内在的“追悔(恶作)”,这是一个严重的心灵烦恼,直接堵死了定慧的大门。
→ 一句话要旨: 修行不是个人喜好的任性,圆满持守作为共同学处的戒律,是心灵得安、得定、开发解脱智慧的根本前提和唯一坦途。
关键术语锚
- sikkhāpada (学处):本篇核心冲突点。易被简化为“戒条”,实则是佛陀为弟子设立的训练法则。若仅看成禁令,就会像跋德利一样产生抗拒。
- kukkucca (恶作/追悔):跋德利拒绝一座食的主因,也是佛陀训诫的切入点。这是一种不善心所,让人心神不宁。圆满持戒的价值就在于能有效避免追悔,让心平静,这是修定的基础。
- āsava (漏):经末讲“为了防护那些导致诸漏之法”时才制定学处。这不是普通的烦恼,是心灵深处流出的一种根本性染污(欲漏、有漏、无明漏),学处的终极目的就是防漏。
- a-saṃvāsa (不共住/被隔离):文中“不圆满行者”的状态。不是物理隔离,而是因行为不圆满,在法上无法与僧团真正和谐共处、共享法益的精神状态。
- a-sekha (无学):经尾“具足无学的正见……”,指已毕业者、阿拉汉的境界,无需再学。与之相对,跋德利代表的是仍在修学路上、会犯错的“有学”状态。
- addhāna (久远年岁):作为学处增多的原因之一。指僧团成立时间长了。时间一久,名气、利养、规模都大了,各种根器的人进来,问题才暴露,戒律才因此越制越多。