107如是我闻:一时,世尊住在王舍城的竹林迦兰陀迦尼婆巴。那时,具寿罗睺罗住在安巴喇提咖林园。傍晚时分,世尊从独处禅修中起身,前往安巴喇提咖林园具寿罗睺罗的住处。具寿罗睺罗远远望见世尊走来,便铺好座位,备好洗脚水。世尊在敷好的座位上坐下,洗完脚。具寿罗睺罗礼敬世尊后,在一旁坐下。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā rāhulo ambalaṭṭhikāyaṃ viharati. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena ambalaṭṭhikā yenāyasmā rāhulo tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna āsanaṃ paññāpesi, udakañca pādānaṃ. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhālesi. Āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
108接着,世尊将洗脚水器中剩下的一点水留在器内,然后对具寿罗睺罗说:“罗睺罗,你看见这水器里所剩的这一点水了吗?”“是的,尊者。”“罗睺罗,那些明知而故意妄语却没有惭愧心的人,他们的沙门性就像这样,只剩这么少许。”然后,世尊将所剩的这一点水倒掉,对具寿罗睺罗说:“罗睺罗,你看见这一点水被倒掉了吗?”“是的,尊者。”“罗睺罗,那些明知而故意妄语却没有惭愧心的人,他们的沙门性就像这样被倒掉了。”然后,世尊将那个水器倒扣过来,对具寿罗睺罗说:“罗睺罗,你看见这个水器被倒扣了吗?”“是的,尊者。”“罗睺罗,那些明知而故意妄语却没有惭愧心的人,他们的沙门性就像这样被倒扣了。”然后,世尊又将那个水器翻正过来,对具寿罗睺罗说:“罗睺罗,你看见这个水器空空的、一无所有吗?”“是的,尊者。”“罗睺罗,那些明知而故意妄语却没有惭愧心的人,他们的沙门性就像这样空空如也、一无所有。罗睺罗,譬如有一头国王的大象,牙如车辕,体格高大,出身纯种,惯于上战场。当它走上战场时,用前腿作战,用后腿作战,用前半身作战,用后半身作战,用头作战,用耳朵作战,用象牙作战,用尾巴作战,却护住自己的鼻子。这时,训象师便这样想:‘这头国王的大象,牙如车辕,体格高大,出身纯种,惯于上战场。它在战场上用前腿作战,用后腿作战……用尾巴作战,却还护着鼻子。这表明这头国王的大象还未舍离生命。’然而,罗睺罗,一旦这头国王的大象,牙如车辕,体格高大,出身纯种,惯于上战场,在战场上既用前腿作战,用后腿作战……用尾巴作战,最后连鼻子也用上了。这时,训象师便这样想:‘这头国王的大象,牙如车辕,体格高大,出身纯种,惯于上战场。它在战场上用前腿作战,用后腿作战,用前半身作战,用后半身作战,用头作战,用耳朵作战,用象牙作战,用尾巴作战,连鼻子也用上了。这表明这头国王的大象已舍离了生命。如今,没有什么是这头国王的大象所不能做的了。’同样地,罗睺罗,对于任何没有惭愧心而故意妄语的人,我说他没有什么是不能做的恶业。因此,罗睺罗,你应当这样训练自己:‘即使是出于戏笑,我也绝不说谎。’罗睺罗,你正应当如此训练。
Atha kho bhagavā parittaṃ udakāvasesaṃ udakādhāne ṭhapetvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi – ‘‘passasi no tvaṃ, rāhula, imaṃ parittaṃ udakāvasesaṃ udakādhāne ṭhapita’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Evaṃ parittakaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjā’’ti. Atha kho bhagavā parittaṃ udakāvasesaṃ chaḍḍetvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi – ‘‘passasi no tvaṃ, rāhula, parittaṃ udakāvasesaṃ chaḍḍita’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Evaṃ chaḍḍitaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjā’’ti. Atha kho bhagavā taṃ udakādhānaṃ nikkujjitvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi – ‘‘passasi no tvaṃ, rāhula, imaṃ udakādhānaṃ nikkujjita’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Evaṃ nikkujjitaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjā’’ti. Atha kho bhagavā taṃ udakādhānaṃ ukkujjitvā āyasmantaṃ rāhulaṃ āmantesi – ‘‘passasi no tvaṃ, rāhula, imaṃ udakādhānaṃ rittaṃ tuccha’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Evaṃ rittaṃ tucchaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjāti. Seyyathāpi, rāhula, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti, purimenapi kāyena kammaṃ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṃ karoti, sīsenapi kammaṃ karoti, kaṇṇehipi kammaṃ karoti, dantehipi kammaṃ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti; rakkhateva soṇḍaṃ. Tattha hatthārohassa evaṃ hoti – ‘ayaṃ kho rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti…pe… naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti; rakkhateva soṇḍaṃ . Apariccattaṃ kho rañño nāgassa jīvita’nti. Yato kho, rāhula, rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti…pe… naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti, soṇḍāyapi kammaṃ karoti, tattha hatthārohassa evaṃ hoti – ‘ayaṃ kho rañño nāgo īsādanto urūḷhavā abhijāto saṅgāmāvacaro saṅgāmagato purimehipi pādehi kammaṃ karoti, pacchimehipi pādehi kammaṃ karoti, purimenapi kāyena kammaṃ karoti, pacchimenapi kāyena kammaṃ karoti, sīsenapi kammaṃ karoti, kaṇṇehipi kammaṃ karoti, dantehipi kammaṃ karoti, naṅguṭṭhenapi kammaṃ karoti, soṇḍāyapi kammaṃ karoti. Pariccattaṃ kho rañño nāgassa jīvitaṃ. Natthi dāni kiñci rañño nāgassa akaraṇīya’nti. Evameva kho, rāhula, yassa kassaci sampajānamusāvāde natthi lajjā, nāhaṃ tassa kiñci pāpaṃ akaraṇīyanti vadāmi. Tasmātiha te, rāhula, ‘hassāpi na musā bhaṇissāmī’ti – evañhi te, rāhula, sikkhitabbaṃ.
109“罗睺罗,你认为如何?镜子有何用途?”“是用来省察的,尊者。”“正是如此,罗睺罗。应当反复省察之后,再以身造业;反复省察之后,再以语造业;反复省察之后,再以意造业。罗睺罗,每当你想要造作身业时,便应省察那个身业:‘我此刻想造作的这个身业,会导致自己受苦吗?会导致他人受苦吗?会导致自他双方受苦吗?这是不善的身业,以苦为根,会带来苦的果报吗?’罗睺罗,若你在省察时如此了知:‘我即将造作的身业,会导致自己受苦,或导致他人受苦,或导致双方受苦——这是不善的身业,以苦为根,会带来苦的果报。’那么,罗睺罗,像这样的身业,你绝对不应造作。然而,罗睺罗,若你在省察时如此了知:‘我即将造作的身业,既不会导致自己受苦,也不会导致他人受苦,也不会导致双方受苦——这是善的身业,以乐为根,会带来乐的果报。’那么,罗睺罗,像这样的身业,你便可以造作。
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, rāhula, kimatthiyo ādāso’’ti? ‘‘Paccavekkhaṇattho, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, rāhula, paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyena kammaṃ kattabbaṃ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vācāya kammaṃ kattabbaṃ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manasā kammaṃ kattabbaṃ. Yadeva tvaṃ, rāhula, kāyena kammaṃ kattukāmo ahosi, tadeva te kāyakammaṃ paccavekkhitabbaṃ – ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ kattukāmo idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya – akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti? Sace tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ kattukāmo idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya – akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti, evarūpaṃ te, rāhula, kāyena kammaṃ sasakkaṃ na karaṇīyaṃ . Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ kattukāmo idaṃ me kāyakammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvatteyya, na parabyābādhāyapi saṃvatteyya, na ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya – kusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipāka’nti, evarūpaṃ te, rāhula, kāyena kammaṃ karaṇīyaṃ.
罗睺罗,当你正在造作身业时,你也应当如此省察该身业:‘我此刻所造作的身业,会给自己带来痛苦吗?会给他人带来痛苦吗?会给自己和他人双方都带来痛苦吗?这是不善的身业,会引生苦、带来苦的果报吗?’罗睺罗,若在省察时你这样知道:‘我此刻所造作的身业,给自己带来痛苦,或给他人带来痛苦,或给双方都带来痛苦——这是不善的身业,会引生苦、带来苦的果报。’那么,罗睺罗,你应当立即舍断这样的身业。然而,罗睺罗,若在省察时你这样知道:‘我此刻所造作的身业,既不会给自己带来痛苦,也不会给他人带来痛苦,也不会给双方带来痛苦——这是善的身业,会引生乐、带来乐的果报。’那么,罗睺罗,你便应当继续这样做。
‘‘Karontenapi te, rāhula, kāyena kammaṃ tadeva te kāyakammaṃ paccavekkhitabbaṃ – ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ karomi idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti? Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ karomi idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti, paṭisaṃhareyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ kāyakammaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ karomi idaṃ me kāyakammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – kusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipāka’nti, anupadajjeyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ kāyakammaṃ.
罗睺罗,在造作身业之后,你也同样应当省察该身业:‘我刚完成的这个身业,会给自己带来痛苦吗?会给他人带来痛苦吗?会给自己和他人双方都带来痛苦吗?这是不善的身业,会引生苦、带来苦的果报吗?’罗睺罗,若在省察时你这样知道:‘我刚完成的这个身业,给自己带来了痛苦,或给他人带来了痛苦,或给双方带来了痛苦——这是不善的身业,会引生苦、带来苦的果报。’那么,罗睺罗,对于这样的身业,你应当向导师、或有智慧的梵行者、或同梵行者坦白、发露、显露;在坦白、发露、显露之后,未来应当防护,不再造作。然而,罗睺罗,若在省察时你这样知道:‘我刚完成的这个身业,既没有给自己带来痛苦,也没有给他人带来痛苦,也没有给双方带来痛苦——这是善的身业,会引生乐、带来乐的果报。’那么,罗睺罗,你因此便应当欢喜愉悦,日夜安住于善法的修习之中。
‘‘Katvāpi te, rāhula, kāyena kammaṃ tadeva te kāyakammaṃ paccavekkhitabbaṃ – ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ akāsiṃ idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati , parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti? Sace kho tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ akāsiṃ, idaṃ me kāyakammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – akusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti, evarūpaṃ te, rāhula, kāyakammaṃ satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu desetabbaṃ, vivaritabbaṃ, uttānīkātabbaṃ; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjitabbaṃ . Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ kāyena kammaṃ akāsiṃ idaṃ me kāyakammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – kusalaṃ idaṃ kāyakammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipāka’nti, teneva tvaṃ, rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu.
110罗睺罗,每当你想造作语业时,你应当先省察该语业:‘我现在想造的语业,会给自己带来痛苦吗?会给他人带来痛苦吗?会给自己和他人双方都带来痛苦吗?这是不善的语业,会引生苦、带来苦的果报吗?’罗睺罗,若在省察时你这样知道:‘我即将造作的语业,会给自己带来痛苦,或给他人带来痛苦,或给双方带来痛苦——这是不善的语业,会引生苦、带来苦的果报。’那么,罗睺罗,像这样的语业,你决不应说。然而,罗睺罗,若在省察时你这样知道:‘我即将造作的语业,既不会给自己带来痛苦,也不会给他人带来痛苦,也不会给双方带来痛苦——这是善的语业,会引生乐、带来乐的果报。’那么,罗睺罗,像这样的语业,你才应当说。
‘‘Yadeva tvaṃ, rāhula, vācāya kammaṃ kattukāmo ahosi, tadeva te vacīkammaṃ paccavekkhitabbaṃ – ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ kattukāmo idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya – akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti? Sace tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ kattukāmo idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya – akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti, evarūpaṃ te, rāhula, vācāya kammaṃ sasakkaṃ na karaṇīyaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ kattukāmo idaṃ me vacīkammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvatteyya, na parabyābādhāyapi saṃvatteyya – kusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipāka’nti, evarūpaṃ te, rāhula, vācāya kammaṃ karaṇīyaṃ.
罗睺罗,你在造语业时,也应当对那同一个语业如此省察:‘我现在所造的这个语业,会给自己带来苦吗?会给他人带来苦吗?会给自他双方带来苦吗?这个语业是不善的,会生起苦,带来苦的果报吗?’罗睺罗,如果你省察时这样了知:‘我现在所造的这个语业,会给自己带来苦,会给他人带来苦,会给自他双方带来苦——这个语业是不善的,会生起苦,带来苦的果报。’那么,罗睺罗,你应当舍弃这样的语业。但是,罗睺罗,如果你省察时这样了知:‘我现在所造的这个语业,不会给自己带来苦,不会给他人带来苦,不会给自他双方带来苦——这个语业是善的,会生起乐,带来乐的果报。’那么,罗睺罗,你应当继续这样的语业。
‘‘Karontenapi, rāhula, vācāya kammaṃ tadeva te vacīkammaṃ paccavekkhitabbaṃ – ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ karomi idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti? Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ karomi idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti, paṭisaṃhareyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ vacīkammaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ karomi idaṃ me vacīkammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – kusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipāka’nti, anupadajjeyyāsi, tvaṃ rāhula, evarūpaṃ vacīkammaṃ.
罗睺罗,在语业已造之后,你也应当对那同一个语业如此省察:‘我已造的这个语业,会给自己带来苦吗?会给他人带来苦吗?会给自他双方带来苦吗?这个语业是不善的,会生起苦,带来苦的果报吗?’罗睺罗,如果你省察时这样了知:‘我已造的这个语业,会给自己带来苦,会给他人带来苦,会给自他双方带来苦——这个语业是不善的,会生起苦,带来苦的果报。’那么,罗睺罗,你应当在导师面前,或者在智者面前,或者在同梵行者面前,发露、明示、坦露这样的语业;发露、明示、坦露之后,未来应当防护,不再造作。但是,罗睺罗,如果你省察时这样了知:‘我已造的这个语业,不会给自己带来苦,不会给他人带来苦,不会给自他双方带来苦——这个语业是善的,会生起乐,带来乐的果报。’那么,罗睺罗,你便可以因此安住于喜悦和欣悦之中,日夜修学善法。
‘‘Katvāpi te, rāhula, vācāya kammaṃ tadeva te vacīkammaṃ paccavekkhitabbaṃ – ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ akāsiṃ idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati , parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti? Sace kho tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ akāsiṃ idaṃ me vacīkammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – akusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti, evarūpaṃ te, rāhula, vacīkammaṃ satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu desetabbaṃ, vivaritabbaṃ, uttānīkattabbaṃ ; desetvā vivaritvā uttānīkatvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjitabbaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ vācāya kammaṃ akāsiṃ idaṃ me vacīkammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – kusalaṃ idaṃ vacīkammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipāka’nti, teneva tvaṃ, rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu.
111罗睺罗,当你想要造作意业时,也应当对那同一个意业如此省察:‘我现在想造的这个意业,会给自己带来苦吗?会给他人带来苦吗?会给自他双方带来苦吗?这个意业是不善的,会生起苦,带来苦的果报吗?’罗睺罗,如果你省察时这样了知:‘我现在想造的这个意业,会给自己带来苦,会给他人带来苦,会给自他双方带来苦——这个意业是不善的,会生起苦,带来苦的果报。’那么,罗睺罗,你应当坚决不造作这样的意业。但是,罗睺罗,如果你省察时这样了知:‘我现在想造的这个意业,不会给自己带来苦,不会给他人带来苦,不会给自他双方带来苦——这个意业是善的,会生起乐,带来乐的果报。’那么,罗睺罗,你应当造作这样的意业。
‘‘Yadeva tvaṃ, rāhula, manasā kammaṃ kattukāmo ahosi, tadeva te manokammaṃ paccavekkhitabbaṃ – ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ kattukāmo idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya – akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti? Sace tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ kattukāmo idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvatteyya, parabyābādhāyapi saṃvatteyya, ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya – akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti, evarūpaṃ te, rāhula, manasā kammaṃ sasakkaṃ na karaṇīyaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ kattukāmo idaṃ me manokammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvatteyya, na parabyābādhāyapi saṃvatteyya, na ubhayabyābādhāyapi saṃvatteyya – kusalaṃ idaṃ manokammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipāka’nti, evarūpaṃ te, rāhula, manasā kammaṃ karaṇīyaṃ.
罗睺罗,在你以心造作意业时,也应当反复省察那同一个意业:‘我此刻所造作的这个意业,会不会导致自己受苦?会不会导致他人受苦?会不会导致自他双方都受苦?这个意业是不善的,会生起苦、招感苦的果报吗?’ 罗睺罗,如果在省察时,你这样了知:‘我此刻所造作的这个意业,会导致自己受苦,会导致他人受苦,会导致自他双方都受苦——这个意业是不善的,会生起苦、招感苦的果报。’ 那么,罗睺罗,你应当舍断这样的意业。 然而,罗睺罗,如果在省察时,你这样了知:‘我此刻所造作的这个意业,不会导致自己受苦,不会导致他人受苦,不会导致自他双方受苦——这个意业是善的,会生起乐、招感乐的果报。’ 那么,罗睺罗,你应当继续这样的意业。
‘‘Karontenapi te, rāhula, manasā kammaṃ tadeva te manokammaṃ paccavekkhitabbaṃ – ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ karomi idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti? Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ karomi idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti, paṭisaṃhareyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ manokammaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ karomi idaṃ me manokammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – kusalaṃ idaṃ manokammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipāka’nti, anupadajjeyyāsi tvaṃ, rāhula, evarūpaṃ manokammaṃ.
罗睺罗,当你以心造作了意业之后,也应当省察那意业:‘我所造的这个意业,是否会导致自己受苦?是否会导致他人受苦?是否会导致自他双方受苦?这个意业是不善的,能引生苦、带来苦的果报吗?’ 罗睺罗,若你在省察时,如是了知:‘我所造的这个意业,会导致自己受苦,会导致他人受苦,会导致自他双方受苦——这个意业是不善的,能引生苦、带来苦的果报。’ 罗睺罗,你应当对这样的意业生起厌恶、羞耻与厌弃。生起厌恶、羞耻与厌弃之后,你应当于未来防护、受持。然而,罗睺罗,若你在省察时,如是了知:‘我所造的这个意业,不会导致自己受苦,不会导致他人受苦,不会导致自他双方受苦——这个意业是善的,能引生乐、带来乐的果报。’ 罗睺罗,你便可因此住于喜悦与满足之中,日夜修学诸善法。
‘‘Katvāpi te, rāhula, manasā kammaṃ tadeva te manokammaṃ paccavekkhitabbaṃ – ‘yaṃ nu kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ akāsiṃ idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati , parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti? Sace kho tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ akāsiṃ idaṃ me manokammaṃ attabyābādhāyapi saṃvattati, parabyābādhāyapi saṃvattati, ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – akusalaṃ idaṃ manokammaṃ dukkhudrayaṃ dukkhavipāka’nti, evarūpaṃ pana te, rāhula, manokammaṃ aṭṭīyitabbaṃ harāyitabbaṃ jigucchitabbaṃ; aṭṭīyitvā harāyitvā jigucchitvā āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjitabbaṃ. Sace pana tvaṃ, rāhula, paccavekkhamāno evaṃ jāneyyāsi – ‘yaṃ kho ahaṃ idaṃ manasā kammaṃ akāsiṃ idaṃ me manokammaṃ nevattabyābādhāyapi saṃvattati, na parabyābādhāyapi saṃvattati, na ubhayabyābādhāyapi saṃvattati – kusalaṃ idaṃ manokammaṃ sukhudrayaṃ sukhavipāka’nti, teneva tvaṃ, rāhula, pītipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhī kusalesu dhammesu.
112罗睺罗,所有过去世的沙门或婆罗门,凡是净化身业、净化语业、净化意业者,全都是这样:通过一再省察后净化身业,通过一再省察后净化语业,通过一再省察后净化意业。罗睺罗,所有未来世的沙门或婆罗门,凡是将会净化身业、将会净化语业、将会净化意业者,也全都将是这样:通过一再省察后净化身业,通过一再省察后净化语业,通过一再省察后净化意业。罗睺罗,所有现在的沙门或婆罗门,凡是净化身业、净化语业、净化意业者,也全都是这样:通过一再省察后净化身业,通过一再省察后净化语业,通过一再省察后净化意业。因此,罗睺罗,你应当这样学:‘我将通过一再省察,净化身业;通过一再省察,净化语业;通过一再省察,净化意业。’罗睺罗,你应当确实这样来学。
‘‘Ye hi keci, rāhula, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṃ parisodhesuṃ, vacīkammaṃ parisodhesuṃ, manokammaṃ parisodhesuṃ, sabbe te evamevaṃ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhesuṃ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhesuṃ, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhesuṃ. Yepi hi keci, rāhula, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṃ parisodhessanti, vacīkammaṃ parisodhessanti, manokammaṃ parisodhessanti, sabbe te evamevaṃ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhessanti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhessanti , paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhessanti. Yepi hi keci, rāhula, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyakammaṃ parisodhenti, vacīkammaṃ parisodhenti, manokammaṃ parisodhenti, sabbe te evamevaṃ paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhenti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhenti, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhenti. Tasmātiha, rāhula, ‘paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaṃ parisodhessāmi, paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacīkammaṃ parisodhessāmi, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaṃ parisodhessāmī’ti – evañhi te, rāhula, sikkhitabba’’nti.
世尊这样说了。尊者罗睺罗心满意足,对世尊所说的话欢喜信受。
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 导师、佛陀 |
| Rāhula | 罗睺罗 | 世尊之子、新学比丘、受教诫者 |
地点
王舍城竹林迦兰陀迦尼婆巴,以及附近的安巴喇提咖林园。
事件
世尊在傍晚时分去安巴喇提咖探望独住的罗睺罗。他以洗脚水作比喻,让罗睺罗亲眼看到“剩水”、“倒掉水”、“倒扣器具”、“空无器具”,层层递进地警示“故意妄语”会使沙门的修行功德变得微少、流失、颠覆乃至空无,甚至连开玩笑的谎话都不可说。随后,世尊教导了这部经的核心——以“镜子”为喻的修行法门,要求在身、语、意的一切业行之前、之中、之后,都必须彻底地自我省察。
经文摘要
世尊以水器为喻破除对妄语的轻忽并从战象护鼻引出决绝诚意(A)→ 以镜为喻建立“事前-事中-事后”反复省察三业的修行总纲(B)→ 将这方法确认为过去、未来、现在一切修行者净化自我的唯一道路(C)。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:诚实的“零容忍”是修行的最低门槛
这部经不是空谈大道理,它始于一个很实际的警告:别以为小谎无所谓。佛陀用一盆洗脚水作比喻,告诉他的儿子罗睺罗:如果一个人明知道是假的还敢说,他对“修行人”这个身份是没有惭愧心的。这样的人,他的修行品质就像“水器中被倒掉的少许剩水”——本就不多,还流失了;又像“被倒扣的水器”——道理根本装不进去。最彻底的一句是:他们的沙门性变得“空无、虚无”。
紧接着是战象的比喻,一头战象为了保护鼻子(致命弱点)宁愿不用,一旦它连鼻子都用上了,就代表它“已舍弃生命”,再无顾忌。同样,一个不在乎故意说谎的人,也已经跨越了修行的最后防线,我“没有什么恶不可做的”。因此,佛陀给出了斩钉截铁的要求:
→ 拆开看: 这句话铲除了所有借口。在修行的地基上,不允许有“善意谎言”、“方便妄语”或“娱乐性夸张”的灰色地带。真实语不是高阶技巧,是戒行的地基中的钢筋。
2. 核心:心念的“镜子”——内观式的全过程省察
在对真实语建立了刚性底线后,佛陀抛出一个日常问题:“镜子有什么用?”罗睺罗回答:“为了省察。” 整个后半部经就围绕这两个字展开。佛陀把修行变成了一套可操作的“三步核查”机制,覆盖身、语、意:
* 做事前: 先省察这个身/语/意行为,是会让自他受苦的“不善”,还是会让自他得乐的“善”?不善的绝不做,善的才做。
* 做事中: 正在做的时候,再省察一次。如果发现它正导向自害、他害、俱害,立刻停下。如果是善的,继续。
* 做事后: 做完还要复盘。如果发现是不善业,要“向导师或有智者或同梵行者宣说、揭示、显露;宣说、揭示、显露后,应当在未来受持防护。” 如果发现是善业,就以此为乐,继续修学善法。
→ 拆开看: 这不是事后忏悔,而是把“正念与正知”从禅坐垫上,搬到了身口意的每一个瞬间。它把你变成了自己行为的观察者,在念头刚起、行为正做、事情已成这三个节点,都用同一个标准(是否导向自他的苦乐清净)来审视。处理恶的方法不是压抑,而是暴露它、防控它。
3. 要旨:这是跨越时间的唯一净化之道
在教导结尾,佛陀没有把这话局限给罗睺罗一个人,而是放在整个时间轴上,说任何过去、未来、现在的修行人,想要净化身语意业,“他们一切都这样省察又省察而净化”。修行不是神秘体验,而是在行为和心理上如此这般反复“擦拭”的过程,是极其扎实且普世的功夫。
→ 一句话要旨: 修行的精髓,就是在每个行为的当下,如照镜子般清醒地审视它的动机与可能产生的苦乐后果,并以毫不妥协的诚实决心,决定它的进与退、取与舍。
关键术语锚
- cetanā → 思:易错译为“意图/意思”。在“身业、语业、意业”的省察中,意业的本质就是“思”(意志决意活动),它不是一般想法,是有道德指向性的意志行为,是造业的根本。
- nibbeṭhanī → 省察/反思:易弱化为“想一下”。这里指的是以镜子为喻的、带有严格道德标尺(导向苦/乐,善/不善)的深度自我回观,是主动挖掘和判断,是被动反省。
- kamma → 业:此处特指“有意图的身、语、意行为”。省察分三级(作前、作时、作后),就是针对造业的三种具体形态在运作,要将术语落在“具体行为”而非“抽象命运”上理解。
- sacca → 谛/真实:易忽略其对戒行的基础意义。经中的“妄语”是直接破坏“真谛”的行为,是沙门性的反面。这里的真实不仅是言说,更是存在方式,戒行与智慧在此合一。