64如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,世尊对比丘们说:“诸比丘。”“尊者。”那些比丘应答道。世尊这样说:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
“诸比丘,你们应当安住于圆满的戒行、圆满的巴帝摩卡,以巴帝摩卡律仪的防护自持而住,具足正行与行处,于极微细的过失亦见怖畏,受持诸学处而修学。”——凡有所说,正是缘于此义而说。
‘‘Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā; pātimokkhasaṃvarasaṃvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino; samādāya sikkhatha sikkhāpadesū’’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vutta’’nti.
65诸比丘,若有比丘这样发愿:‘愿我在梵行同道之中,为人所亲、所爱、所敬、所重。’他便应当于戒行圆满而修,内心专注心之止息,不舍禅那,具足观照,勤修空闲静处。
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘sabrahmacārīnaṃ piyo ca assaṃ manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’ti , sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.
诸比丘,若有比丘这样发愿:‘愿我能获得衣服、饮食、住所、病者所需的医药资具。’他便应当于戒行圆满而修,内心专注心之止息,不舍禅那,具足观照,勤修空闲静处。
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘lābhī assaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārāna’nti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.
“诸比丘,若有比丘这样希望:‘愿我受用这些衣服、饮食、住所、病者所需的医药资具,能为布施者带来大果报、大利益。’那么,他应于戒行上圆满实践,内心致力于止息心念,不轻忽禅那,具足观慧,并勤于空闲处的修习。
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘yesāhaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsana gilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjāmi tesaṃ te kārā mahapphalā assu mahānisaṃsā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.
“诸比丘,若有比丘这样希望:‘愿我已故的亲族血亲,能以净信之心忆念我时,为他们带来大果报、大利益。’那么,他应于戒行上圆满实践,内心致力于止息心念,不轻忽禅那,具足观慧,并勤于空闲处的修习。”
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘ye maṃ ñātī sālohitā petā kālaṅkatā pasannacittā anussaranti tesaṃ taṃ mahapphalaṃ assa mahānisaṃsa’nti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.
66“诸比丘,若有比丘这样希望:‘愿我能够克服不乐与乐着,不为不乐所压倒;当不乐生起时,能调伏不乐、克服不乐而安住。’那么,他应于戒行上圆满实践,内心致力于止息心念,不轻忽禅那,具足观慧,并勤于空闲处的修习。
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘aratiratisaho assaṃ, na ca maṃ arati saheyya, uppannaṃ aratiṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
诸比丘,若有比丘如此期望:‘愿我能降伏恐惧与怖畏,不被恐惧与怖畏所降伏;当恐惧与怖畏生起时,能一再克服它们而安住。’他便应于戒具足圆满……(中略)……于空闲处精勤修习。
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘bhayabheravasaho assaṃ, na ca maṃ bhayabheravaṃ saheyya, uppannaṃ bhayabheravaṃ abhibhuyya abhibhuyya vihareyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
诸比丘,若有比丘如此期望:‘愿我能随意、无难、无劳地获得四种增上心之禅那——现法乐住。’他便应于戒具足圆满……(中略)……于空闲处精勤修习。
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī akasiralābhī’ti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
诸比丘,若有比丘如此期望:‘愿我能以身触证那超越色的寂静无色解脱而安住。’他便应于戒具足圆满……(中略)……于空闲处精勤修习。
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘ye te santā vimokkhā atikkamma rūpe āruppā, te kāyena phusitvā vihareyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
67诸比丘,如果一位比丘这样期望:‘愿我通过断尽三结,成为入流者,不再堕入恶趣,决定趋向正觉。’那么,他便应令戒行圆满无缺……(中略)……精勤修习空闲处。
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno assaṃ avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’ti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
诸比丘,如果一位比丘这样期望:‘愿我通过断尽三结,令贪、嗔、痴薄,成为一来者,只一次还来此世间,便彻底尽除苦恼。’那么,他便应令戒行圆满无缺……(中略)……精勤修习空闲处。
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī assaṃ sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ kareyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
“诸比丘,如果一位比丘这样期望:‘愿我通过断尽五下分结,成为化生者,于彼处般涅槃,不再从此世间回来。’那么,他便应令戒行圆满无缺……(中略)……精勤修习空闲处。”
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko assaṃ tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
68“诸比丘,若比丘心生希愿:‘愿我证得种种神通:能一身化为多身,多身合为一身;能显现与隐没;能穿墙、穿壁、穿山,通行无碍,如行虚空中;能于地中沉入、浮出,如入水中;能行于水上而不沉没,如履大地;能于虚空中结跏趺行,如展翅之鸟;能以手掌抚触日月,他们具如此大威德、大势力;乃至能以身处境而自在掌控远至梵天界。’则他应当圆满修习戒行,令心于内安止,不废舍禅那,具足观慧,常居空闲之处。”
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhaveyyaṃ – ekopi hutvā bahudhā assaṃ, bahudhāpi hutvā eko assaṃ; āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gaccheyyaṃ, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ kareyyaṃ, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gaccheyyaṃ, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kameyyaṃ, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmaseyyaṃ parimajjeyyaṃ; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
“诸比丘,若一位比丘有此期望:‘愿我以清净、超胜凡人的天耳,听闻两种声音——天声与人声,或远或近。’他便应于戒行圆满,内心安住于止,不疏忽禅那,具足观慧,常行空闲处。”
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇeyyaṃ – dibbe ca mānuse ca ye dūre santike cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
“诸比丘,若比丘怀此期望:‘愿我能以自心洞彻其他众生、其他人的心而了知:有贪的心,我知其为有贪的心;无贪的心,我知其为无贪的心;有瞋的心,我知其为有瞋的心;无瞋的心,我知其为无瞋的心;有痴的心,我知其为有痴的心;无痴的心,我知其为无痴的心;收缩的心,我知其为收缩的心;散乱的心,我知其为散乱的心;广大的心,我知其为广大的心;不广大的心,我知其为不广大的心;有上的心,我知其为有上的心;无上的心,我知其为无上的心;得定的心,我知其为得定的心;未得定的心,我知其为未得定的心;解脱的心,我知其为解脱的心;未解脱的心,我知其为未解脱的心。’他便应当圆满修习戒行,使内心专精于止,不废忘禅那,具足观慧,常习空闲处。”
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajāneyyaṃ – sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajāneyyaṃ; sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajāneyyaṃ; samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajāneyyaṃ; saṃkhittaṃ vā cittaṃ saṃkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ, vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajāneyyaṃ; mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ, amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajāneyyaṃ; sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ, anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajāneyyaṃ; samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ, asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti pajāneyyaṃ; vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajāneyyaṃ, avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajāneyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
“诸比丘,若一位比丘心生此愿:‘愿我能忆念种种过去世的生命——即:一生、两生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、十万生,乃至许多坏劫、许多成劫、许多坏成劫。于彼处,我拥有这样的名字、这样的族姓、这样的容貌、这样的食物、这样感受苦乐、这样的寿命。从彼处命终后,我投生于别处。于别处,我亦拥有这样的名字、这样的族姓、这样的容貌、这样的食物、这样感受苦乐、这样的寿命。从彼处命终后,我投生于此。’如此,他能忆念起种种过去世的生命,连同其特征与细节。”他便应圆满修习戒行,内心安住于止,不舍禅那,具足观慧,常习空闲之处。”
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jāti satasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī…pe… brūhetā suññāgārānaṃ.
“诸比丘,若有比丘心生此愿:‘愿我以清净、超越凡人的天眼,照见众生死去、投生——或低劣,或高尚;或美丽,或丑陋;或往善趣,或往恶趣——并了知众生各随其业力而流转。即:这些尊者们,的确具足身恶行、语恶行、意恶行,诽谤圣者,执持邪见,造作邪见之业;他们在身体坏灭、命终之后,生于苦界、恶趣、堕处、地狱。而另一些尊者们,具足身善行、语善行、意善行,不诽谤圣者,执持正见,造作正见之业;他们在身体坏灭、命终之后,生于善趣、天界。’愿我能以这般清净、超越凡人的天眼,照见众生死去、投生——或低劣,或高尚;或美丽,或丑陋;或往善趣,或往恶趣——并了知众生各随其业力而流转。’那么,他便应当于戒行圆满修习,于心止专注而住,于禅那不稍轻忽,具足观慧,并常居于空闲之处。”
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyyaṃ – ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannāti, iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaṃ cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajāneyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.
69若比丘心生此愿:‘愿我由诸漏灭尽,于现法中,以最上智自证、实现、安住于无漏的心解脱与慧解脱。’他便应于戒行修习圆满,内心安住于止,不废禅那,具足观慧,常居空闲处。
‘‘Ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu – ‘āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya’nti, sīlesvevassa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ.
诸比丘,你们应安住于戒行圆满、巴帝摩卡防护圆满,依巴帝摩卡律仪防护而住,行处与境界圆满,于微细过失亦见其危险,受持修学诸学处。
‘‘Sampannasīlā, bhikkhave, viharatha sampannapātimokkhā; pātimokkhasaṃvarasaṃvutā viharatha ācāragocarasampannā aṇumattesu vajjesu bhayadassāvino; samādāya sikkhatha sikkhāpadesu.
世尊这样说了。那些比丘对世尊的言说心满意足,欢喜领受。
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 乔达摩 | 说法者,佛陀 |
| Bhikkhave | 诸比丘 | 闻法众,僧团成员 |
事件
世尊在祇园召集比丘们,开示了一条核心修行法则。他列举了比丘可能生起的十七种愿望,从获得同修的尊敬、衣食无忧,到证得禅定、神通,乃至最终彻底解脱。对于每一种愿望,世尊都给出了完全相同的实现路径:圆满戒行,专注心止,不忽视禅那,具足观慧,常居空闲处。
经文摘要
世尊以“若比丘希望…他应圆满诸戒…”的排比句式,反复宣说一条由戒、定、慧构成的修行公式,足以成就一切世间与出世间的目标。
中心思想(白话 + 重点拆解)
这条路,通向所有你想去的终点
这篇经文说出了佛法修行中一个极其核心、甚至可以说是一本万利的秘密:根本不存在“这一种修行只为了得定,那一种修行只为了开慧”这种支离破碎的事。世尊就像一位指路人,指向唯一的、完整的古道,说:照这条路走,所有目标都能达成。
背景:比丘们的“上进心”从哪来?
修行人不是木头,他们会有各种自然且善意的愿望。比如想成为受人敬仰的修行榜样,想不为吃饭、穿衣这些事操心,想战胜内心的恐惧和无聊,想拥有超凡的神通力,乃至想知道自己死后不再轮回。这些愿望,从最基本的世俗安乐到最高的解脱涅槃,经文都清清楚楚地列了出来。
核心:“一条龙”套餐的威力
面对这长长一串愿望清单,世尊的回答出奇地一致,反复讲了十七遍。我们把这句话拆开看就明白了:
“他应圆满诸戒,内心专注于心止,不轻忽禅那,具足于观,修习空闲处。”
→ 拆开看: 这不是五个分开的选项,而是一个环环相扣的整体。先用“戒”让你的生活和内心停止造作纷乱;接着用“止”让心安静、有力地聚焦;然后绝对不能跳过“禅那”,这是心的强力训练营;在定的基础上发起“观”,这是看破真相的慧剑;而这一切的功夫,最好在远离喧嚣的“空闲处”打磨。从戒到定,从定到慧,这整套组合拳,就是“道”。
要旨:不是选择,而是因果
这篇经的要点在于:不要管你想要什么结果,只管走这条究竟的“因”路。你只要认真地把戒、定、慧这套完整的训练做了,结果自然会来,从人天福报到漏尽解脱,一个都少不了。这给了我们极强的信心:佛法修行不是碰运气,而是一条严谨的因果链。走在这条路上,你所有的“希望”,都只是一种即将发生的自然结果。
→ 一句话要旨: 不必针对性地追寻某个结果,只要完整地修习戒、定、慧,你所希望的一切世间与出世间的利益都会水到渠成。
关键术语锚
- Sīla → 戒/戒行: 易错为仅是禁止条规。在此是指主动守护身口意的完整行为规范,是定慧生起的绝对地基,绝非僵化的教条。
- Ariya → 圣/圣者: 易错为普通的道德高尚者。在此专指证得四种果位的出世间圣者,如“入流者”,是踏入解脱之流的出世圣人,而非世间贤者。
- Samādhi → 定(三学之一): 易混淆为普通的专注。在此特指由“心止”和“禅那”所培养的强大、稳固、纯净的心一境性,是开启深观智慧的直接前提。
- Paññā → 慧(三学之一): 易错为世间聪明。在此特指在定力基础上对身心实相(无常、苦、无我)的直观洞见,其最高形式是彻底断除烦恼的“漏尽智”。
- Vihāra → 住/安住: 易错为单纯地居于某处。在此指一种维持某种心境或修行状态的持续“安住”,如“堪忍不乐与乐而住”,强调心的状态而非物理空间。