57如是我闻:一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,具寿舍利弗对诸比丘说:“贤友比丘们。”“贤友。”那些比丘回答具寿舍利弗。具寿舍利弗这样说道:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – ‘‘āvuso, bhikkhave’’ti. ‘‘Āvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca –
“贤友们,世间确实存在、可以见到的四种人。哪四种?贤友,于此有一种人,自身有垢秽,却不能如实地了知“我内心有垢秽”。贤友,于此另有一种人,自身有垢秽,却能如实地了知“我内心有垢秽”。贤友,于此有一种人,自身无垢秽,却不能如实地了知“我内心无垢秽”。贤友,于此另有一种人,自身无垢秽,却能如实地了知“我内心无垢秽”。贤友,其中,那种自身有垢秽却不能如实地了知“我内心有垢秽”的人,在这两种同有垢秽的人当中,被称为下劣之人。贤友,其中,那种自身有垢秽且能如实地了知“我内心有垢秽”的人,在这两种同有垢秽的人当中,被称为最上之人。贤友,其中,那种自身无垢秽却不能如实地了知“我内心无垢秽”的人,在这两种同无垢秽的人当中,被称为下劣之人。贤友,其中,那种自身无垢秽且能如实地了知“我内心无垢秽”的人,在这两种同无垢秽的人当中,被称为最上之人。”
‘‘Cattārome, āvuso, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Idhāvuso, ekacco puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ nappajānāti. Idha panāvuso, ekacco puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ pajānāti. Idhāvuso, ekacco puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ nappajānāti. Idha panāvuso, ekacco puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ pajānāti. Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ nappajānāti, ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ sāṅgaṇānaṃyeva sataṃ hīnapuriso akkhāyati. Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ sāṅgaṇānaṃyeva sataṃ seṭṭhapuriso akkhāyati . Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ nappajānāti, ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ anaṅgaṇānaṃyeva sataṃ hīnapuriso akkhāyati. Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ anaṅgaṇānaṃyeva sataṃ seṭṭhapuriso akkhāyatī’’ti.
58听罢此言,大目犍连尊者便对舍利弗尊者说:
Evaṃ vutte, āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca –
“舍利弗贤友,究竟是何种因、何种缘,使得在这两种同有垢秽的人中,一说为下劣,一说为最上?舍利弗贤友,又是何种因、何种缘,使得在这两种同无垢秽的人中,一说为下劣,一说为最上?”
‘‘Ko nu kho, āvuso sāriputta, hetu ko paccayo yenimesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ sāṅgaṇānaṃyeva sataṃ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyati? Ko panāvuso sāriputta, hetu ko paccayo yenimesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ anaṅgaṇānaṃyeva sataṃ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyatī’’ti?
59贤友,于此,那种自身有垢秽,却不如实了知‘我内心有垢秽’的人,可预期他:不会生起欲求,不会努力,不会策发精进以断除那垢秽;他将带着贪、嗔、痴,带着垢秽,带着染污的心而死去。
贤友,犹如从集市或工匠家取来的一只铜钵,满布灰尘与污垢。它的主人既不使用它,也不加以清洁,反而将它弃置在尘堆之中。贤友,如是,那只铜钵若经过一些时日,岂不会变得更加肮脏、积满垢秽吗?”“是的,贤友。”
同样地,贤友,那种自身有垢秽,却不如实了知‘我内心有垢秽’的人,可预期他:不会生起欲求,不会努力,不会策发精进以断除那垢秽;他将带着贪、嗔、痴,带着垢秽,带着染污的心而死去。
‘‘Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ nappajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ – na chandaṃ janessati na vāyamissati na vīriyaṃ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya; so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṃkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati. Seyyathāpi, āvuso, kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā rajena ca malena ca pariyonaddhā. Tamenaṃ sāmikā na ceva paribhuñjeyyuṃ na ca pariyodapeyyuṃ , rajāpathe ca naṃ nikkhipeyyuṃ. Evañhi sā, āvuso, kaṃsapāti aparena samayena saṃkiliṭṭhatarā assa malaggahitā’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Evameva kho, āvuso, yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ nappajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ – na chandaṃ janessati na vāyamissati na vīriyaṃ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya; so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṃkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati.
贤友,有一种人,自身有垢秽,而能如实了知‘我内心有垢秽’。可以预期,他会为断除这垢秽而生起意愿、付出努力、发起精进;他将不带贪、不带嗔、不带痴,无有垢秽,心无染污而死去。贤友,就如同从市场或工匠处带来的铜钵,被灰尘与污垢完全覆盖,如果它的主人既使用它,又加以清洁,不把它弃置在灰尘堆里。贤友,那只铜钵久而久之,难道不会变得更干净、更明亮吗?”“是的,贤友。”“同样地,贤友,自身有垢秽而能如实了知的人,可以预期,他将不带贪、嗔、痴,无有垢秽,心无染污而死去。
‘‘Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ pajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ – chandaṃ janessati vāyamissati vīriyaṃ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya; so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṃkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati. Seyyathāpi, āvuso, kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā rajena ca malena ca pariyonaddhā. Tamenaṃ sāmikā paribhuñjeyyuñceva pariyodapeyyuñca, na ca naṃ rajāpathe nikkhipeyyuṃ. Evañhi sā, āvuso, kaṃsapāti aparena samayena parisuddhatarā assa pariyodātā’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Evameva kho, āvuso, yvāyaṃ puggalo sāṅgaṇova samāno ‘atthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ pajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ – chandaṃ janessati vāyamissati vīriyaṃ ārabhissati tassaṅgaṇassa pahānāya; so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṃkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati.
贤友,那种实际并无垢秽,却不如实了知自己‘内心无有垢秽’的人,可以预见,他会去留意悦意相;由于留意悦意相,贪欲便会扰乱其心。他将带着贪欲、嗔恚、愚痴、垢秽,以及一颗被染污的心而命终。贤友,譬如一个从市场或铁匠铺购得的铜盘,原本是清净光洁的。如果它的主人既不使用它,也不加以清洁,反而将它弃置在满是尘土的路上。贤友,这样的话,那个铜盘岂不会随着时日流逝,变得愈加垢秽、积满尘垢吗?”“是的,贤友。”“同样地,贤友,那种实际并无垢秽,却不如实了知自己‘内心无有垢秽’的人,可以预见,他会去留意悦意相;由于留意悦意相,贪欲便会扰乱其心。他将带着贪欲、嗔恚、愚痴、垢秽,以及一颗被染污的心而命终。”
‘‘Tatrāvuso , yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ nappajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ – subhanimittaṃ manasi karissati, tassa subhanimittassa manasikārā rāgo cittaṃ anuddhaṃsessati; so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṃkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati. Seyyathāpi, āvuso, kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā. Tamenaṃ sāmikā na ceva paribhuñjeyyuṃ na ca pariyodapeyyuṃ, rajāpathe ca naṃ nikkhipeyyuṃ. Evañhi sā, āvuso, kaṃsapāti aparena samayena saṃkiliṭṭhatarā assa malaggahitā’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Evameva kho, āvuso, yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ nappajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ – subhanimittaṃ manasi karissati, tassa subhanimittassa manasikārā rāgo cittaṃ anuddhaṃsessati;so sarāgo sadoso samoho sāṅgaṇo saṃkiliṭṭhacittokālaṃkarissati.
贤友,那种自身本无垢秽、且能如实了知“我内心没有垢秽”的人,可以预见:他不会去作意悦意之相;由于不作意悦意之相,贪欲便不会扰乱他的心。他将无贪、无嗔、无痴、无垢秽,以未受染污之心而命终。贤友,譬如有一铜盘,从市场或铁匠铺买来,本就清净光洁。其主人既常使用,又常清洁,亦不将它弃于积尘的道路上。贤友,如是,那铜盘岂不是随着时日变得愈加清净、愈加光洁吗?”“是的,贤友。”“正是如此,贤友,那种自身本无垢秽、且能如实了知“我内心没有垢秽”的人,可以预见:他不会去作意悦意之相;由于不作意悦意之相,贪欲便不会扰乱他的心。他将无贪、无嗔、无痴、无垢秽,以未受染污之心而命终。
‘‘Tatrāvuso, yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ pajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ – subhanimittaṃ na manasi karissati, tassa subhanimittassa amanasikārā rāgo cittaṃ nānuddhaṃsessati; so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṃkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati. Seyyathāpi, āvuso, kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā. Tamenaṃ sāmikā paribhuñjeyyuñceva pariyodapeyyuñca, na ca naṃ rajāpathe nikkhipeyyuṃ. Evañhi sā, āvuso, kaṃsapāti aparena samayena parisuddhatarā assa pariyodātā’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Evameva kho, āvuso, yvāyaṃ puggalo anaṅgaṇova samāno ‘natthi me ajjhattaṃ aṅgaṇa’nti yathābhūtaṃ pajānāti, tassetaṃ pāṭikaṅkhaṃ – subhanimittaṃ na manasi karissati, tassa subhanimittassa amanasikārā rāgo cittaṃ nānuddhaṃsessati; so arāgo adoso amoho anaṅgaṇo asaṃkiliṭṭhacitto kālaṃ karissati.
“目犍连贤友,这便是因、这便是缘:在同样具有垢秽的两种人中,一种被称为下劣之人,另一种被称为最上之人。目犍连贤友,而这又是因、又是缘:在同样没有垢秽的两种人中,一种被称为下劣之人,另一种被称为最上之人。”
‘‘Ayaṃ kho, āvuso moggallāna , hetu ayaṃ paccayo yenimesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ sāṅgaṇānaṃyeva sataṃ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyati. Ayaṃ panāvuso moggallāna, hetu ayaṃ paccayo yenimesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ anaṅgaṇānaṃyeva sataṃ eko hīnapuriso akkhāyati, eko seṭṭhapuriso akkhāyatī’’ti.
60“贤友,常听人说起‘垢秽,垢秽’。贤友,这‘垢秽’一词是什么意思呢?”“贤友,‘垢秽’是那些恶、不善的欲求领域的同义语。”
‘‘Aṅgaṇaṃ aṅgaṇanti, āvuso, vuccati. Kissa nu kho etaṃ, āvuso, adhivacanaṃ yadidaṃ aṅgaṇa’’nti? ‘‘Pāpakānaṃ kho etaṃ, āvuso, akusalānaṃ icchāvacarānaṃ adhivacanaṃ, yadidaṃ aṅgaṇa’’nti.
贤友,确有此事:这里某位比丘可能会生起这样的欲求——‘假如我犯了戒,但愿比丘们不知道我犯了戒。’然而,贤友,也有此事:比丘们可能恰好得知‘他犯了戒’。于是,他因为‘比丘们知道我犯了戒’而生气、不快。贤友,这生气与不快,两者都是垢秽。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya – ‘āpattiñca vata āpanno assaṃ, na ca maṃ bhikkhū jāneyyuṃ āpattiṃ āpanno’ti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ taṃ bhikkhuṃ bhikkhū jāneyyuṃ – ‘āpattiṃ āpanno’ti. ‘Jānanti maṃ bhikkhū āpattiṃ āpanno’ti – iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo – ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.
贤友,还有这样的情况:在此,可能有某位比丘生起这样的欲求——‘若我犯了戒,但愿诸比丘在私下指责我,而非在大众中。’然而,贤友,也有这样的情况:诸比丘可能恰恰在大众中指责那位比丘,而非在私下。于是,他便因‘诸比丘在大众中指责我,不在私下’而生起忿怒与不悦。贤友,这忿怒与不悦,二者皆是垢秽。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya – ‘āpattiñca vata āpanno assaṃ, anuraho maṃ bhikkhū codeyyuṃ, no saṅghamajjhe’ti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ taṃ bhikkhuṃ bhikkhū saṅghamajjhe codeyyuṃ, no anuraho. ‘Saṅghamajjhe maṃ bhikkhū codenti, no anuraho’ti – iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo – ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.
贤友,确有此事:这里某位比丘心中会生起这样的欲求——‘啊,但愿只有我能为来到寺院的比丘尼们说法……为来到寺院的优婆塞们说法……为来到寺院的优婆夷们说法,而其他比丘不能为来到寺院的优婆夷们说法。’贤友,亦有此事:其他比丘为来到寺院的优婆夷们说法,而这位比丘却没有说法。于是他心想:‘其他比丘在为来到寺院的优婆夷们说法,我却没能为她们说法。’因此,他生气、不快。贤友,无论是生气还是不快,这两者都是垢秽。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya – ‘aho vata ahameva ārāmagatānaṃ bhikkhunīnaṃ dhammaṃ deseyyaṃ…pe… upāsakānaṃ dhammaṃ deseyyaṃ…pe… upāsikānaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, na añño bhikkhu ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ deseyyā’ti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ añño bhikkhu ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ deseyya, na so bhikkhu ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ deseyya. ‘Añño bhikkhu ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ deseti, nāhaṃ ārāmagatānaṃ upāsikānaṃ dhammaṃ desemī’ti – iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo – ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.
贤友,这确实有可能发生:在此,某位比丘心中会生起这样的欲求——‘但愿唯有我受到比丘们的恭敬、尊重、礼敬、供养,其他比丘不受比丘们的恭敬、尊重、礼敬、供养。’贤友,这确实有可能发生:其他比丘受到比丘们的恭敬、尊重、礼敬、供养,而那位比丘没有受到比丘们的恭敬、尊重、礼敬、供养。于是他这样想:‘其他比丘受到比丘们的恭敬、尊重、礼敬、供养,我没有受到比丘们的恭敬、尊重、礼敬、供养。’因此,他生气,并心有不悦。贤友,无论是生气还是心有不悦,这两者都是垢秽。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya – ‘aho vata mameva bhikkhū sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, na aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyu’nti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, na taṃ bhikkhuṃ bhikkhū sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ. ‘Aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti , na maṃ bhikkhū sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjentī’ti – iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo – ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.
贤友,这些情况实有可能发生:此处某位比丘心中生起了这样的欲求——‘啊,但愿比丘尼们……优婆塞们……优婆夷们只恭敬、尊重、礼敬、供养我一人,而优婆夷们不要去恭敬、尊重、礼敬、供养其他比丘。’ 贤友,此种情况亦有可能发生:其他比丘得到了优婆夷们的恭敬、尊重、礼敬、供养,而那位比丘却没有得到优婆夷们的恭敬、尊重、礼敬、供养。于是他这样思惟:‘其他比丘得到了优婆夷们的恭敬、尊重、礼敬、供养,我却没有得到优婆夷们的恭敬、尊重、礼敬、供养。’ 他便因此心生忿怒,感到不悦。贤友,忿怒与不悦,这二者皆是垢秽。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya – ‘aho vata mameva bhikkhuniyo…pe… upāsakā…pe… upāsikā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, na aññaṃ bhikkhuṃ upāsikā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyu’nti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ aññaṃ bhikkhuṃ upāsikā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, na taṃ bhikkhuṃ upāsikā sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ. ‘Aññaṃ bhikkhuṃ upāsikā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, na maṃ upāsikā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjentī’ti – iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo – ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.
贤友,这确实是可能的情形:某位比丘可能会生起这样的欲求——‘啊,但愿只有我获得殊胜的袈裟,而其他比丘不能获得殊胜的袈裟。’贤友,这确实是可能的情形:其他比丘获得了殊胜的袈裟,而那位比丘没有。于是他这样想:‘其他比丘获得了殊胜的袈裟,我却没有。’因此他生气、不悦。贤友,生气与不悦,这两者都是垢秽。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya – ‘aho vata ahameva lābhī assaṃ paṇītānaṃ cīvarānaṃ, na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ cīvarāna’nti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ cīvarānaṃ, na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ cīvarānaṃ. ‘Añño bhikkhu lābhī paṇītānaṃ cīvarānaṃ, nāhaṃ lābhī paṇītānaṃ cīvarāna’nti – iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo – ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.
贤友,此事确实可能发生:此处有某位比丘心中生起这样的欲求——‘啊,唯愿我能得到殊胜的钵食……殊胜的住所……殊胜的医药与治病资具,而其他比丘得不到殊胜的医药与治病资具。’贤友,此事确实可能发生:其他比丘得到了殊胜的医药与治病资具,而那位比丘却没有得到殊胜的医药与治病资具。于是他这样想:‘其他比丘得到了殊胜的医药与治病资具,我却未能得到殊胜的医药与治病资具。’由此,他心生恼怒,不悦。贤友,无论是恼怒还是不悦,这两种都是垢秽。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya – ‘aho vata ahameva lābhī assaṃ paṇītānaṃ piṇḍapātānaṃ…pe… paṇītānaṃ senāsanānaṃ…pe… paṇītānaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, na añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhārāna’nti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ añño bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, na so bhikkhu lābhī assa paṇītānaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. ‘Añño bhikkhu lābhī paṇītānaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, nāhaṃ lābhī paṇītānaṃ gilānappaccayabhesajjaparikkhārāna’nti – iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo – ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.
贤友,此事确实可能:在此,某位比丘会生起这样的欲求——‘如果我犯了戒,但愿由有资格者呵责我,而不是无资格者。’可是,贤友,事情完全可能是由无资格者呵责他,而不是有资格者。于是他想:‘是无资格者在呵责我,不是有资格者。’因此,他变得愤怒、不满。贤友,无论是愤怒还是不满,这两者都是垢秽。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya – ‘āpattiñca vata āpanno assaṃ, sappaṭipuggalo maṃ codeyya, no appaṭipuggalo’ti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ taṃ bhikkhuṃ appaṭipuggalo codeyya, no sappaṭipuggalo. ‘Appaṭipuggalo maṃ codeti, no sappaṭipuggalo’ti – iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo – ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.
贤友,此事确实可能:在此,某位比丘会生起这样的欲求——‘但愿导师反复请问我之后,再为诸比丘说法;而不是请问另一位比丘之后,再为诸比丘说法。’可是,贤友,事情完全可能是导师反复请问另一位比丘之后,再为诸比丘说法;而不是请问那位比丘之后,再为诸比丘说法。于是他想:‘导师反复请问另一位比丘之后,再为诸比丘说法;而不是请问我之后,再为诸比丘说法。’因此,他变得愤怒、不满。贤友,无论是愤怒还是不满,这两者都是垢秽。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya – ‘aho vata mameva satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya, na aññaṃ bhikkhuṃ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyā’ti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ aññaṃ bhikkhuṃ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya, na taṃ bhikkhuṃ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya. ‘Aññaṃ bhikkhuṃ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti, na maṃ satthā paṭipucchitvā paṭipucchitvā bhikkhūnaṃ dhammaṃ desetī’ti – iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo – ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.
贤友,这是有可能的:在此,某位比丘心中会生起这样的欲求——‘啊,但愿诸比丘让我为首、让我为首地进入村子托钵,而不是以另一位比丘为首进入村子托钵。’然而,贤友,情况也可能是诸比丘以另一位比丘为首进入村子托钵,而不是那位比丘。于是他想:‘诸比丘是以另一位比丘为首进入村子托钵,不是以我为首。’——因此,他变得愤怒、不满。贤友,无论是愤怒还是不满,这两者都是垢秽。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya – ‘aho vata mameva bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya paviseyyuṃ, na aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya paviseyyu’nti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya paviseyyuṃ, na taṃ bhikkhuṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya paviseyyuṃ. ‘Aññaṃ bhikkhuṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya pavisanti, na maṃ bhikkhū purakkhatvā purakkhatvā gāmaṃ bhattāya pavisantī’ti – iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo – ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.
贤友,这是有可能的:在此,某位比丘心中会生起这样的欲求——‘啊,但愿在食堂里,是我得到最好的座位、最好的水、最好的食物,而不是另一位比丘得到最好的座位、最好的水、最好的食物。’然而,贤友,情况也可能是另一位比丘在食堂里得到了最好的座位、最好的水、最好的食物,而那位比丘没有得到最好的座位、最好的水、最好的食物。于是他想:‘是另一位比丘得到了食堂里最好的座位、最好的水、最好的食物,我没有得到。’——因此,他变得愤怒、不满。贤友,无论是愤怒还是不满,这两者都是垢秽。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya – ‘aho vata ahameva labheyyaṃ bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ, na añño bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍa’nti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ añño bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ, na so bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ. ‘Añño bhikkhu labhati bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ, nāhaṃ labhāmi bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍa’nti – iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo – ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.
贤友,这是有可能的:在此,某位比丘心中会生起这样的欲求——‘啊,但愿在食堂里用完餐后,由我来做随喜,而不是另一位比丘来做随喜。’然而,贤友,情况也可能是另一位比丘在食堂里用完餐后做了随喜,而那位比丘没有做随喜。于是他想:‘是另一位比丘在食堂里用完餐后做了随喜,不是我做随喜。’——因此,他变得愤怒、不满。贤友,无论是愤怒还是不满,这两者都是垢秽。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya – ‘aho vata ahameva bhattagge bhuttāvī anumodeyyaṃ, na añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyyā’ti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyya, na so bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodeyya. ‘Añño bhikkhu bhattagge bhuttāvī anumodati, nāhaṃ bhattagge bhuttāvī anumodāmī’ti – iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo – ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.
贤友,这是可能的:在此,某位比丘会生起这样的欲求:‘啊,但愿是我来为来到寺院的比丘们说法,而不是其他比丘为来到寺院的比丘们说法。’然而,贤友,这同样是可能的:其他比丘为来到寺院的比丘们说法,而那位比丘并未为来到寺院的比丘们说法。于是他心想:‘是其他比丘在为来到寺院的比丘们说法,不是我。’由此,他变得愤怒与不满。贤友,愤怒与不满,这两者正是垢秽。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evaṃ icchā uppajjeyya – ‘aho vata ahameva ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, na añño bhikkhu ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyyā’ti. Ṭhānaṃ kho panetaṃ, āvuso, vijjati yaṃ añño bhikkhu ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya, na so bhikkhu ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseyya. ‘Añño bhikkhu ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ deseti, nāhaṃ ārāmagatānaṃ bhikkhūnaṃ dhammaṃ desemī’ti – iti so kupito hoti appatīto. Yo ceva kho, āvuso, kopo yo ca appaccayo – ubhayametaṃ aṅgaṇaṃ.
贤友,‘垢秽’一词,正是对这些恶、不善的欲求之领域的增语。
‘‘Imesaṃ kho etaṃ, āvuso, pāpakānaṃ akusalānaṃ icchāvacarānaṃ adhivacanaṃ, yadidaṃ aṅgaṇa’’nti.
61贤友,若哪位比丘的这些恶、不善的欲求之领域未断除,且既被见到也被听闻——那么,纵然他是住于林野者、住于边远坐卧处者、托钵乞食者、次第乞食者、着粪扫衣者、着粗劣衣者,他的同梵行者们依然不会恭敬他、尊重他、敬重他、供养他。何以故?因为那位尊者的这些恶、不善的欲求之领域未断除,且既被见到也被听闻。贤友,譬如有一只从市场或铁匠处带来的铜盘,洁净明亮。其主人将死蛇、死狗或死人的尸体放入其中,用另一只铜盘盖好,然后带到市场。人们见了便说:‘朋友,你手里捧来捧去的是何宝物?’于是有人将它取来,揭开盖子查看。一看之下,心中便生起厌离、排斥与作呕;即便饥饿之人也不想吃,更不必说已经吃饱的人。贤友,同样地,若哪位比丘的这些恶、不善的欲求之领域未断除,且既被见到也被听闻——那么,纵然他是住于林野者、住于边远坐卧处者、托钵乞食者、次第乞食者、着粪扫衣者、着粗劣衣者,他的同梵行者们依然不会恭敬他、尊重他、敬重他、供养他。何以故?因为那位尊者的这些恶、不善的欲求之领域未断除,且既被见到也被听闻。
‘‘Yassa kassaci, āvuso, bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti āraññiko pantasenāsano piṇḍapātiko sapadānacārī paṃsukūliko lūkhacīvaradharo, atha kho naṃ sabrahmacārī na ceva sakkaronti na garuṃ karonti na mānenti na pūjenti. Taṃ kissa hetu? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca. Seyyathāpi, āvuso, kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā. Tamenaṃ sāmikā ahikuṇapaṃ vā kukkurakuṇapaṃ vā manussakuṇapaṃ vā racayitvā aññissā kaṃsapātiyā paṭikujjitvā antarāpaṇaṃ paṭipajjeyyuṃ. Tamenaṃ jano disvā evaṃ vadeyya – ‘ambho, kimevidaṃ harīyati jaññajaññaṃ viyā’ti? Tamenaṃ uṭṭhahitvā apāpuritvā olokeyya. Tassa sahadassanena amanāpatā ca saṇṭhaheyya, pāṭikulyatā ca saṇṭhaheyya, jegucchatā ca saṇṭhaheyya; jighacchitānampi na bhottukamyatā assa, pageva suhitānaṃ. Evameva kho, āvuso, yassa kassaci bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti āraññiko pantasenāsano piṇḍapātiko sapadānacārī paṃsukūliko lūkhacīvaradharo, atha kho naṃ sabrahmacārī na ceva sakkaronti na garuṃ karonti na mānenti na pūjenti. Taṃ kissa hetu? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā appahīnā dissanti ceva sūyanti ca.
62贤友,若有比丘已断除这些恶、不善的欲求诸行,此事人所共见共闻——那么,纵使他住在村落附近,接受邀请,穿着居士所施之衣,他的同梵行者依然会恭敬、尊重、敬重、供养他。何以故?因为那位尊者已断除这些恶、不善的欲求诸行,人所共见共闻。贤友,就如从市场或铁匠家取来的铜盘,洁净光亮。主人将去除了黑粒的粳米饭、各种菜肴与佐料盛入其中,用另一只铜盘盖好,然后走进市场。人们见了会说:‘咦,这人手里捧着什么,像珍宝一样?’有人便上前接过,揭开盖子看。一看之下,不排斥、不厌恶,反而心生欢喜;已吃饱的人还想吃,更不必说饥饿的人了。贤友,同样地,若有比丘已断除这些恶、不善的欲求诸行,此事人所共见共闻——那么,纵使他住在村落附近,接受邀请,穿着居士所施之衣,他的同梵行者依然会恭敬、尊重、敬重、供养他。何以故?因为那位尊者已断除这些恶、不善的欲求诸行,人所共见共闻。
‘‘Yassa kassaci, āvuso, bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti gāmantavihārī nemantaniko gahapaticīvaradharo, atha kho naṃ sabrahmacārī sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti. Taṃ kissa hetu ? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca. Seyyathāpi, āvuso, kaṃsapāti ābhatā āpaṇā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā. Tamenaṃ sāmikā sālīnaṃ odanaṃ vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ racayitvā aññissā kaṃsapātiyā paṭikujjitvā antarāpaṇaṃ paṭipajjeyyuṃ. Tamenaṃ jano disvā evaṃ vadeyya – ‘ambho, kimevidaṃ harīyati jaññajaññaṃ viyā’ti? Tamenaṃ uṭṭhahitvā apāpuritvā olokeyya. Tassa saha dassanena manāpatā ca saṇṭhaheyya, appāṭikulyatā ca saṇṭhaheyya, ajegucchatā ca saṇṭhaheyya; suhitānampi bhottukamyatā assa, pageva jighacchitānaṃ. Evameva kho, āvuso, yassa kassaci bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti ca, kiñcāpi so hoti gāmantavihārī nemantaniko gahapaticīvaradharo, atha kho naṃ sabrahmacārī sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti . Taṃ kissa hetu? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā pahīnā dissanti ceva sūyanti cā’’ti.
63如此说时,大目犍连尊者对舍利弗尊者说:“贤友舍利弗,一个譬喻在我心中浮现。”“请说吧,贤友目犍连。”“贤友,曾有一次,我住在王舍城的山围城。贤友,那时,在午前时分,我着下裳,持钵与衣,进入王舍城乞食。那时,车匠之子三密帝正在削切车轮的轮辋,而邪命者般度之子——那位旧车匠之子——正站在一旁。贤友,其时,邪命者般度之子——那位旧车匠之子——心中生起这样的念头:‘啊!愿这车匠之子三密帝能将这轮辋的此处弯曲、此处不平、此处缺陷一并削除;如此,这轮辋便能离于弯曲、离于不平、离于缺陷,变得清净纯净,安住于精髓之中。’贤友,正如邪命者般度之子——那位旧车匠之子心中所想,车匠之子三密帝便将那轮辋的此处弯曲、此处不平、此处缺陷削除。贤友,于是邪命者般度之子——那位旧车匠之子心生欢喜,发出这样的欢喜之语:‘他像了知我心意一般地削切啊!’”
Evaṃ vutte, āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘upamā maṃ, āvuso sāriputta, paṭibhātī’’ti. ‘‘Paṭibhātu taṃ, āvuso moggallānā’’ti. ‘‘Ekamidāhaṃ, āvuso, samayaṃ rājagahe viharāmi giribbaje. Atha khvāhaṃ, āvuso, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Tena kho pana samayena samīti yānakāraputto rathassa nemiṃ tacchati. Tamenaṃ paṇḍuputto ājīvako purāṇayānakāraputto paccupaṭṭhito hoti. Atha kho, āvuso, paṇḍuputtassa ājīvakassa purāṇayānakāraputtassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘aho vatāyaṃ samīti yānakāraputto imissā nemiyā imañca vaṅkaṃ imañca jimhaṃ imañca dosaṃ taccheyya, evāyaṃ nemi apagatavaṅkā apagatajimhā apagatadosā suddhā assa sāre patiṭṭhitā’ti . Yathā yathā kho, āvuso, paṇḍuputtassa ājīvakassa purāṇayānakāraputtassa cetaso parivitakko hoti, tathā tathā samīti yānakāraputto tassā nemiyā tañca vaṅkaṃ tañca jimhaṃ tañca dosaṃ tacchati. Atha kho, āvuso, paṇḍuputto ājīvako purāṇayānakāraputto attamano attamanavācaṃ nicchāresi – ‘hadayā hadayaṃ maññe aññāya tacchatī’ti.
“贤友,同样地,那些无信、为谋生计而非因信从在家而出家的人,他们狡诈、虚伪、欺诳;掉举、傲慢、轻浮;多言杂语,不守护根门,饮食不知量,不勤修觉醒,于沙门义无所顾念,于戒学不深怀尊重,多事积蓄,懈怠,以沉沦堕落为先导,舍弃远离之担,精进不足,失念不正知,不得定,散乱心,劣慧愚钝。对于这些人,舍利弗尊者即以此法门,仿佛是以了知心意之后来削切的。”
‘‘Evameva kho, āvuso, ye te puggalā assaddhā, jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, saṭhā māyāvino ketabino uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā, indriyesu aguttadvārā, bhojane amattaññuno, jāgariyaṃ ananuyuttā, sāmaññe anapekkhavanto, sikkhāya na tibbagāravā, bāhulikā sāthalikā, okkamane pubbaṅgamā, paviveke nikkhittadhurā, kusītā hīnavīriyā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā eḷamūgā, tesaṃ āyasmā sāriputto iminā dhammapariyāyena hadayā hadayaṃ maññe aññāya tacchati.
贤友,然而那些善男子,因信心而从在家生活出家,过着无家的生活,他们不狡诈、不虚伪、不欺诳、不掉举、不傲慢、不轻浮、不多言、不杂语,守护根门,饮食知量,勤修觉醒,于沙门义怀有顾念,于戒学深怀恭敬,不事积蓄,不懈怠,舍弃沉沦堕落之重担,以远离为先导,精进努力,心意坚决,正念现前,正知,得定,心专一,具足智慧,不愚钝——他们听闻了舍利弗尊者的此法门,仿佛在畅饮,仿佛在细品,以言语和心随喜赞叹:‘善哉!尊者将同梵行者从不善中拉拔而出,安立于善中。’贤友,犹如一位年轻男女,正值青春年少,发黑如墨,风华正茂,沐浴洗发之后,若得到优波罗花鬘、夏生花鬘或阿提穆陀花鬘,便用双手接过,戴在头顶最尊贵之处。贤友,同样地,那些善男子,因信心而从在家生活出家,过着无家的生活,他们不狡诈、不虚伪、不欺诳、不掉举、不傲慢、不轻浮、不多言、不杂语,守护根门,饮食知量,勤修觉醒,于沙门义怀有顾念,于戒学深怀恭敬,不事积蓄,不懈怠,舍弃沉沦堕落之重担,以远离为先导,精进努力,心意坚决,正念现前,正知,得定,心专一,具足智慧,不愚钝——他们听闻了舍利弗尊者的此法门,仿佛在畅饮,仿佛在细品,以言语和心随喜赞叹:‘善哉!尊者将同梵行者从不善中拉拔而出,安立于善中。’”如是,这两位大龙象相互随喜了彼此的善说。
‘‘Ye pana te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, asaṭhā amāyāvino aketabino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā, indriyesu guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṃ anuyuttā, sāmaññe apekkhavanto, sikkhāya tibbagāravā, na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, āraddhavīriyā pahitattā upaṭṭhitassatī sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneḷamūgā, te āyasmato sāriputtassa imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā pivanti maññe, ghasanti maññe vacasā ceva manasā ca – ‘sādhu vata, bho, sabrahmacārī akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetī’ti. Seyyathāpi, āvuso, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko sīsaṃnhāto uppalamālaṃ vā vassikamālaṃ vā atimuttakamālaṃ vā labhitvā ubhohi hatthehi paṭiggahetvā uttamaṅge sirasmiṃ patiṭṭhapeyya, evameva kho, āvuso, ye te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, asaṭhā amāyāvino aketabino anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā, indriyesu guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṃ anuyuttā, sāmaññe apekkhavanto, sikkhāya tibbagāravā, na bāhulikā na sāthalikā, okkamane nikkhittadhurā, paviveke pubbaṅgamā, āraddhavīriyā pahitattā upaṭṭhitassatī sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto aneḷamūgā, te āyasmato sāriputtassa imaṃ dhammapariyāyaṃ sutvā pivanti maññe, ghasanti maññe vacasā ceva manasā ca – ‘sādhu vata, bho, sabrahmacārī akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetī’ti. Itiha te ubho mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṃ samanumodiṃsū’’ti.
《无垢经》第五
Anaṅgaṇasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Sāriputta | 舍利弗 | 本经主法者,提出四种人分类并展开阐述 |
| Mahāmoggallāna | 大目犍连 | 提问者,请求舍利弗解释分类缘由,后以譬喻赞叹 |
| bhikkhū | 诸比丘 | 与会听众 |
| Samīti (rathakāraputta) | 车匠之子三密帝 | (经中大目犍连回忆的譬喻人物) 削切轮辋者 |
| Panduputta (ājīvaka) | 邪命者般度之子 | (经中大目犍连回忆的譬喻人物) 旁观削切者 |
地点
舍卫城祇树给孤独园。大目犍连回忆中提及另一地点:王舍城的山围城。
事件
舍利弗对众比丘开示,将世间人按“有垢秽/无垢秽”与“如实了知/不了知”分为四种,指出关键在于是否如实了知自身状态。大目犍连请求舍利弗解释此分类的因缘。舍利弗以铜盘为喻,说明如实了知者会发起精进断除垢秽,不了知者则不会,并详细列举了从“不愿他人知我犯戒”到“愿唯我得殊胜供养”等种种具体“垢秽”(恶不善的欲求之诸行)。最后大目犍连以车匠削轮辋和青年得华鬘为喻,赞叹舍利弗的教法能削除不善、令善者欢喜。
经文摘要
四种人分类(A)→ 大目犍连问缘由,舍利弗以铜盘喻说明知与不知导致不同果报(B)→ 舍利弗详解“垢秽”为恶不善的欲求之诸行,并列举具体表现(C)→ 再以铜盘喻说明垢秽断除与否才是受尊重的根本,而非外在苦行(D)→ 大目犍连以两则譬喻赞叹印证(E)。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:有污点不可怕,假装干净才致命
舍利弗直接把修行人分成四种:心里有脏东西但不觉得脏的、心里有脏东西自己知道的、心里干净但不觉得自己干净的、心里干净也清楚自己干净的。他要讲的第一个重点是,在两组人里,那些“如实了知”自己内心状态的人,才是“最上之人”,而那些明明有或没有却糊里糊涂、毫无觉察的,成了“下劣之人”。这显然跟一般认知相反,因为我们通常会认为“本来没脏东西的人”肯定最厉害。
2. 核心:知道自己脏,才会动手去洗
经文用铜盘的比喻清楚地解释了原因。关键就在这段反复出现的逻辑:“他不会生起欲求,不会努力,不会发起精进以断彼垢秽;他将带着贪、嗔、痴、垢秽、染污之心而命终。”
→ 拆开看:这话对比了两种人的未来。内心有烦恼但浑然不觉的人,根本不会想到要改变,就像把一个沾满灰尘的铜盘扔在角落,只会越来越脏,最终带着一身的贪嗔痴死去。而知道自己有烦恼的人,他才会“生起欲求、努力、发起精进”,主动把盘子擦亮,最终以清净的心离世。同样的逻辑甚至用在本来“内心无垢秽”的人身上:如果他不自知,就会因为“作意净相”而松懈,贪又会趁虚而入,本来的干净也保不住,最后反而变脏了。所以,修行真正的分水岭不是你现在干不干净,而是你对当下的心有没有清清楚楚的觉知。这种觉知本身,就是擦洗烦恼的动力来源。
→ 一句话要旨:修行的关键不在于初始状态是否完美,而在于是否能如实了知自心,这是一切进步的前提。
关键术语锚
- aṅgaṇa → 垢秽/垢污
- 易错原因:表面像道德上的污点,经文明确定义为“恶、不善的欲求之诸行的增语”,指的是内心深处追求名闻利养、地位恭敬的意念动机,而非一般性过错。
- asaṅkhā → 增语/同义语
- 易错原因:不是普通的“称号”。特指将抽象、深层的内在状态(如“恶不善的欲求行”)用一个更直白的词(“垢秽”)表达出来的语言学手法,是“这个就是那个”的定义接口。
- subhanimitta → 净相
- 易错原因:不是指“干净的相”,而是指“能引发贪染的、令人感到愉悦可观的对象或心理影像”。对“内心无垢秽却不自知”的人,贪会影响这种“净相”撬开防线。
- tatrāvuso → 贤友,这是有可能的
- 易错原因:非普通语气词。它在经文中作为每个具体垢秽例子的开场白,建构出一种心理现场模拟的语感,引导听者自我检视:“在你的修行中,这种情况是完全可能发生的……”
- papañca (系列长串行为描述) → 杂话/戏论
- 易错原因:在描述恶比丘时出现的“谄曲、诈伪、欺诳、掉举、粗鄙、轻浮、多言、杂话……”并非随机堆砌。这一组词是“心被垢秽控制”时所自然显发的外在身语行为特征,是内垢的外显。