34如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,生闻婆罗门来到世尊跟前,到了之后,与世尊互相问候致意。彼此亲切友善地交谈过后,他便坐在一旁。坐在一旁的生闻婆罗门对世尊这样说:“乔达摩尊者,那些善男子出于对乔达摩尊者您的信仰,从在家生活出家而为无家之人。乔达摩尊者,您是他们的先行者;乔达摩尊者,您对他们有大恩惠;乔达摩尊者,您是他们的劝导师。这些人正依随乔达摩尊者您的所见而行。” “婆罗门,正是如此。婆罗门,正是如此。婆罗门,那些善男子出于对我的信仰,从在家生活出家而为无家之人。我是他们的先行者,我对他们有大恩惠,我是他们的劝导师。那些人正依随我的所见而行。” “乔达摩尊者,那些远离城镇的树林、森林中的偏僻住处,确实难以适应,独处之修是困难的,独自一人很难乐在其中。我想,那些森林大概会夺走尚未获得定力的比丘的心。” “婆罗门,正是如此。婆罗门,正是如此。婆罗门,那些远离城镇的树林、森林中的偏僻住处,确实难以适应,独处之修是困难的,独自一人很难乐在其中。我想,那些森林大概会夺走尚未获得定力的比丘的心。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho jāṇussoṇi brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yeme, bho gotama, kulaputtā bhavantaṃ gotamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, bhavaṃ tesaṃ gotamo pubbaṅgamo, bhavaṃ tesaṃ gotamo bahukāro, bhavaṃ tesaṃ gotamo samādapetā ; bhoto ca pana gotamassa sā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjatī’’ti. ‘‘Evametaṃ, brāhmaṇa, evametaṃ, brāhmaṇa! Ye te, brāhmaṇa, kulaputtā mamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, ahaṃ tesaṃ pubbaṅgamo, ahaṃ tesaṃ bahukāro, ahaṃ tesaṃ samādapetā; mama ca pana sā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjatī’’ti. ‘‘Durabhisambhavāni hi kho, bho gotama, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraṃ pavivekaṃ, durabhiramaṃ ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhiṃ alabhamānassa bhikkhuno’’ti . ‘‘Evametaṃ, brāhmaṇa, evametaṃ, brāhmaṇa! Durabhisambhavāni hi kho, brāhmaṇa, araññavanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraṃ pavivekaṃ, durabhiramaṃ ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhiṃ alabhamānassa bhikkhuno’’ti.
35婆罗门,早在我未曾觉悟、未成正觉、尚为菩萨之时,我也曾这样想:‘那些远离城镇的树林、森林中的偏僻住处,确实难以适应;独处修行甚为困难,独自安住难于得乐。我想,那些森林大概会夺走未得定力的比丘的心。’ 婆罗门,接着我又这样想:‘有些身业不清净的沙门或婆罗门,去借助那些森林中的偏僻住处。这些尊贵的沙门、婆罗门,正是由于身业不清净的过失,才招致不善的、令人恐慌的恐惧。而我去借助那些森林中的偏僻住处,绝非因为身业不清净;我是身业清净的人。那些身业清净的圣者们,凡是去借助森林偏僻住处者,我便是其中的一员。’ 婆罗门,当我见到自己具足这种身业清净时,便对林中住更加心安了。
‘‘Mayhampi kho, brāhmaṇa, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi – ‘durabhisambhavāni hi kho araññavanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraṃ pavivekaṃ, durabhiramaṃ ekatte, haranti maññe mano vanāni samādhiṃ alabhamānassa bhikkhuno’ti. Tassa mayhaṃ brāhmaṇa, etadahosi – ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhakāyakammantā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, aparisuddhakāyakammantasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. Na kho panāhaṃ aparisuddhakāyakammanto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; parisuddhakāyakammantohamasmi. Ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. Etamahaṃ, brāhmaṇa, parisuddhakāyakammataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.
36婆罗门,那时我这样想:‘那些内心躁动、不寂静的沙门或婆罗门,他们亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处;这些沙门婆罗门正是由于内心躁动、不寂静的过失,才招来不善的怖畏与恐惧。而我并非内心躁动、不寂静而去亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处,我是内心安住寂静的人。那些内心安住寂静的圣者们亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处,我即是他们中的一员。’婆罗门,当我这样观察自身这内心的寂静时,便更加安稳地安住于林野了。
‘‘Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā uddhatā avūpasantacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, uddhataavūpasantacittasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. Na kho panāhaṃ uddhato avūpasantacitto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; vūpasantacittohamasmi. Ye hi vo ariyā vūpasantacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, tesamahaṃ aññataro’ti. Etamahaṃ, brāhmaṇa, vūpasantacittataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.
37婆罗门,那时我这样想:‘那些内心疑惑、犹豫不决的沙门或婆罗门,他们亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处;这些沙门婆罗门正是由于内心疑惑、犹豫不决的过失,才招来不善的怖畏与惊恐。而我并非内心疑惑、犹豫不决而去亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处,我已度越疑惑。那些已度越疑惑的圣者们亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处,我即是他们中的一员。’婆罗门,当我这样观察自身这已度疑的品质时,便更加安稳地安住于林野了。
‘‘Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kaṅkhī vicikicchī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, kaṅkhivicikicchisandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. Na kho panāhaṃ kaṅkhī vicikicchī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; tiṇṇavicikicchohamasmi. Ye hi vo ariyā tiṇṇavicikicchā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. Etamahaṃ, brāhmaṇa, tiṇṇavicikicchataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.
38婆罗门,那时我这样想:‘那些自赞毁他的沙门或婆罗门,他们亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处;这些沙门婆罗门正是由于自赞毁他的过失,才招来不善的怖畏与惊恐。而我并非自赞毁他而去亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处,我不自赞,亦不毁他。那些不自赞、不毁他的圣者们亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处,我即是他们中的一员。’婆罗门,当我这样观察自身这不自赞毁他的品质时,便更加安稳地安住于林野了。
‘‘Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā attukkaṃsakā paravambhī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, attukkaṃsanaparavambhanasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti . Na kho panāhaṃ attukkaṃsako paravambhī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi ; anattukkaṃsako aparavambhīhamasmi. Ye hi vo ariyā anattukkaṃsakā aparavambhī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. Etamahaṃ, brāhmaṇa, anattukkaṃsakataṃ aparavambhitaṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.
39婆罗门,那时我这样想:‘有些沙门或婆罗门,因为内心怯弱、生性恐惧而亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处。这些尊贵的沙门婆罗门,正是由于内心怯弱、生性恐惧的过失,才招来了那些不善的怖畏与惊恐。而我并非因为内心怯弱、生性恐惧才亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处,我是一位已远离怯懦的人。那些已远离怯懦的圣者们亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处,我正是他们中的一员。’婆罗门,当我这样在自己身上看到这份远离怯懦的素质时,就更安心地住在林野了。
‘‘Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā chambhī bhīrukajātikā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, chambhibhīrukajātikasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. Na kho panāhaṃ chambhī bhīrukajātiko araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; vigatalomahaṃsohamasmi. Ye hi vo ariyā vigatalomahaṃsā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. Etamahaṃ, brāhmaṇa, vigatalomahaṃsataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.
40婆罗门,那时我这样想:‘有些沙门或婆罗门,因为贪求利养、恭敬与名声而亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处。这些尊贵的沙门婆罗门,正是由于贪求利养、恭敬与名声的过失,才招来了那些不善的怖畏与惊恐。而我并非因为贪求利养、恭敬与名声才亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处,我是一位少欲者。那些少欲的圣者们亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处,我正是他们中的一员。’婆罗门,当我这样在自己身上看到这份少欲的素质时,就更安心地住在林野了。
‘‘Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā lābhasakkārasilokaṃ nikāmayamānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, lābhasakkārasilokanikāmana sandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. Na kho panāhaṃ lābhasakkārasilokaṃ nikāmayamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; appicchohamasmi. Ye hi vo ariyā appicchā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. Etamahaṃ, brāhmaṇa, appicchataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.
41婆罗门,那时我这样想:‘有些沙门或婆罗门,因为懈怠、缺乏精进而亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处。这些尊贵的沙门婆罗门,正是由于懈怠、缺乏精进的过失,才招来了那些不善的怖畏与惊恐。而我并非因为懈怠、缺乏精进才亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处,我是一位精进者。那些精进的圣者们亲近阿兰若、林野、边远的坐卧处,我正是他们中的一员。’婆罗门,当我这样在自己身上看到这份精进的素质时,就更安心地住在林野了。
‘‘Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusītā hīnavīriyā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti , kusītahīnavīriyasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. Na kho panāhaṃ kusīto hīnavīriyo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; āraddhavīriyohamasmi. Ye hi vo ariyā āraddhavīriyā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. Etamahaṃ, brāhmaṇa, āraddhavīriyataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.
42婆罗门,那时我这样想:‘有一些沙门或婆罗门,因为语业不清净……意业不清净……谋生方式不清净,才去亲近那些阿兰若、林野、边远的坐卧处。那些尊贵的沙门婆罗门,正是由于谋生方式不清净的过失,才招来了不善的怖畏与惊恐。可我并非因为谋生方式不清净而去亲近那些阿兰若、林野、边远的坐卧处,我是谋生方式清净者。那些谋生方式清净的圣者们,凡是亲近阿兰若、林野、边远坐卧处的人,我正是他们中的一员。’婆罗门,当我见到自己具足这种谋生方式清净时,便更加安然地安住于林野了。
‘‘Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā aparisuddhavacīkammantā…pe… aparisuddhamanokammantā …pe… aparisuddhājīvā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, aparisuddhājīvasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. Na kho panāhaṃ aparisuddhājīvo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; parisuddhājīvohamasmi. Ye hi vo ariyā parisuddhājīvā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. Etamahaṃ, brāhmaṇa, parisuddhājīvataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.
43婆罗门,那时我又这样想:‘有一些沙门或婆罗门,内心贪婪、对感官欲乐有强烈贪染,才去亲近那些阿兰若、林野、边远的坐卧处。那些尊贵的沙门婆罗门,正是由于内心贪婪、对感官欲乐有强烈贪染这个缺陷,才招来了不善的怖畏与惊恐。可我并非因为内心贪婪、对感官欲乐有强烈贪染而去亲近那些阿兰若、林野、边远的坐卧处,我是不贪婪者。那些不贪婪的圣者们,凡是亲近阿兰若、林野、边远坐卧处的人,我正是他们中的一员。’婆罗门,当我见到自己具足这不贪婪的品质时,对于林野中的居住便更加安然了。
‘‘Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā abhijjhālū kāmesu tibbasārāgā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, abhijjhālukāmesutibbasārāgasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. Na kho panāhaṃ abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; anabhijjhālūhamasmi. Ye hi vo ariyā anabhijjhālū araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti , tesamahaṃ aññataro’ti. Etamahaṃ, brāhmaṇa, anabhijjhālutaṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.
44婆罗门,那时我又这样想:‘有一些沙门或婆罗门,心怀嗔恚、意欲邪恶,才去亲近那些阿兰若、林野、边远的坐卧处。那些尊贵的沙门婆罗门,正是由于心怀嗔恚、意欲邪恶这个缺陷,才招来了不善的怖畏与惊恐。可我并非因为心怀嗔恚、意欲邪恶而去亲近那些阿兰若、林野、边远的坐卧处,我是心怀慈爱者。那些心怀慈爱的圣者们,凡是亲近阿兰若、林野、边远坐卧处的人,我正是他们中的一员。’婆罗门,当我见到自己具足这心怀慈爱的品质时,对于林野中的居住便更加安然了。
‘‘Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā byāpannacittā paduṭṭhamanasaṅkappā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, byāpannacittapaduṭṭhamanasaṅkappasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. Na kho panāhaṃ byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; mettacittohamasmi. Ye hi vo ariyā mettacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. Etamahaṃ, brāhmaṇa, mettacittataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.
45婆罗门,那时我心里又想:‘有些沙门或婆罗门,为昏沉与睡眠所主宰,才去亲近阿兰若、林野、偏远坐卧处。正是由于被昏沉与睡眠主宰这一过失,那些沙门婆罗门尊者们才招致了不善的怖畏惊骇。而我,并非为昏沉与睡眠所主宰而去亲近阿兰若、林野、偏远坐卧处,我是已远离昏沉睡眠的人。在那些已远离昏沉睡眠、受用阿兰若、林野、偏远坐卧处的圣者们当中,我正是其中之一。’婆罗门,当我观察到自身具足这远离昏沉睡眠的功德时,对于林中住,我便更加感到安稳了。
‘‘Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā thīnamiddhapariyuṭṭhitā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, thīnamiddhapariyuṭṭhānasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. Na kho panāhaṃ thīnamiddhapariyuṭṭhito araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; vigatathīnamiddhohamasmi. Ye hi vo ariyā vigatathīnamiddhā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. Etamahaṃ, brāhmaṇa, vigatathīnamiddhataṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.
46婆罗门,那时我这样想:‘有些沙门或婆罗门,失念、不正知,却仍受用阿兰若、林野、偏远坐卧处。正是由于失念、不正知这一过失,那些沙门婆罗门尊者们才招致了不善的怖畏惊骇。而我,并非失念、不正知而受用阿兰若、林野、偏远坐卧处,我是正念现前的人。在那些正念现前而受用阿兰若、林野、偏远坐卧处的圣者们当中,我正是其中之一。’婆罗门,当我观察到自身已具足这正念现前时,对于林中住,我便更加感到安稳了。
‘‘Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā muṭṭhassatī asampajānā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, muṭṭhassatiasampajānasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. Na kho panāhaṃ muṭṭhassati asampajāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; upaṭṭhitassatihamasmi. Ye hi vo ariyā upaṭṭhitassatī araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. Etamahaṃ, brāhmaṇa, upaṭṭhitassatitaṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.
47婆罗门,那时我这样想:‘有些沙门或婆罗门,心不安定、散乱,却仍受用阿兰若、林野、偏远坐卧处。正是由于心不安定、散乱这一过失,那些沙门婆罗门尊者们才招致了不善的怖畏惊骇。而我,并非心不安定、散乱而受用阿兰若、林野、偏远坐卧处,我是心得定的人。在那些心得定而受用阿兰若、林野、偏远坐卧处的圣者们当中,我正是其中之一。’婆罗门,当我观察到自身已具足这定成就时,对于林中住,我便更加感到安稳了。
‘‘Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā asamāhitā vibbhantacittā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, asamāhitavibbhantacittasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. Na kho panāhaṃ asamāhito vibbhantacitto araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; samādhisampannohamasmi. Ye hi vo ariyā samādhisampannā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. Etamahaṃ, brāhmaṇa, samādhisampadaṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.
48婆罗门,那时我心想:‘那些智慧不足、愚钝的沙门或婆罗门,却去受用阿兰若、林野、偏远的坐卧处,正是由于智慧不足、愚钝的过失,这些尊者们才招来不善的怖畏惊骇。而我不是因为智慧不足、愚钝才去受用阿兰若、林野、偏远的坐卧处,我是具足智慧的人。在那些具足智慧、受用阿兰若、林野、偏远坐卧处的圣者当中,我正是其中一位。’婆罗门,当我见到自己这份智慧成就时,对于林野中的住处便更加感到安心。
‘‘Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘ye kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā duppaññā eḷamūgā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, duppaññaeḷamūgasandosahetu have te bhonto samaṇabrāhmaṇā akusalaṃ bhayabheravaṃ avhāyanti. Na kho panāhaṃ duppañño eḷamūgo araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi; paññāsampannohamasmi. Ye hi vo ariyā paññāsampannā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti tesamahaṃ aññataro’ti. Etamahaṃ, brāhmaṇa, paññāsampadaṃ attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāya.
49婆罗门,那时我这样想:‘我何不在那些众所周知的夜晚——每个半月的十四、十五和初八日——在那样的夜晚,前往那些能引生怖畏、令人毛发竖立的园林塔庙、森林塔庙、树下塔庙之类的坐卧处安住呢?或许我就能见到那种怖畏惊骇了。’婆罗门,后来,在那些众所周知的夜晚——每个半月的十四、十五和初八日——在那样的夜晚,我便前往那些能引生怖畏、令人毛发竖立的园林塔庙、森林塔庙、树下塔庙之类的坐卧处安住。婆罗门,当我安住在那里时,时而会有鹿前来,时而孔雀碰落木柴,时而风吹动落叶窸窣作响。婆罗门,那时我便想:‘这一定就是怖畏惊骇来临了!’婆罗门,那时我这样想:‘我为何只是被动地期待怖畏惊骇呢?不论那种怖畏惊骇以何种姿态来到我这里,我就在那种姿态中把它调伏。’婆罗门,当我正在经行时,那种怖畏惊骇来临了。婆罗门,我既不停下、也不坐下、也不躺卧,一定要在经行之中把那种怖畏惊骇调伏为止。婆罗门,当我正在站立时,那种怖畏惊骇来临了。婆罗门,我既不开始经行、也不坐下、也不躺卧,一定要在站立之中把那种怖畏惊骇调伏为止。婆罗门,当我正坐着时,那种怖畏惊骇来临了。婆罗门,我既不躺卧、也不站立、也不开始经行,一定要在坐着之中把那种怖畏惊骇调伏为止。婆罗门,当我正躺着时,那种怖畏惊骇来临了。婆罗门,我既不坐起、也不站立、也不开始经行,一定要在躺着之中把那种怖畏惊骇调伏为止。
‘‘Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā – cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa – tathārūpāsu rattīsu yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiṃsanakāni salomahaṃsāni tathārūpesu senāsanesu vihareyyaṃ appeva nāmāhaṃ bhayabheravaṃ passeyya’nti. So kho ahaṃ, brāhmaṇa, aparena samayena yā tā rattiyo abhiññātā abhilakkhitā – cātuddasī pañcadasī aṭṭhamī ca pakkhassa – tathārūpāsu rattīsu yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiṃsanakāni salomahaṃsāni tathārūpesu senāsanesu viharāmi. Tattha ca me, brāhmaṇa, viharato mago vā āgacchati, moro vā kaṭṭhaṃ pāteti, vāto vā paṇṇakasaṭaṃ ereti; tassa mayhaṃ brāhmaṇa etadahosi – ‘etaṃ nūna taṃ bhayabheravaṃ āgacchatī’ti. Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, etadahosi – ‘kiṃ nu kho ahaṃ aññadatthu bhayapaṭikaṅkhī viharāmi? Yaṃnūnāhaṃ yathābhūtaṃ yathābhūtassa me taṃ bhayabheravaṃ āgacchati, tathābhūtaṃ tathābhūtova taṃ bhayabheravaṃ paṭivineyya’nti. Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, caṅkamantassa taṃ bhayabheravaṃ āgacchati. So kho ahaṃ, brāhmaṇa, neva tāva tiṭṭhāmi na nisīdāmi na nipajjāmi, yāva caṅkamantova taṃ bhayabheravaṃ paṭivinemi. Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, ṭhitassa taṃ bhayabheravaṃ āgacchati. So kho ahaṃ, brāhmaṇa, neva tāva caṅkamāmi na nisīdāmi na nipajjāmi. Yāva ṭhitova taṃ bhayabheravaṃ paṭivinemi. Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, nisinnassa taṃ bhayabheravaṃ āgacchati. So kho ahaṃ, brāhmaṇa, neva tāva nipajjāmi na tiṭṭhāmi na caṅkamāmi, yāva nisinnova taṃ bhayabheravaṃ paṭivinemi. Tassa mayhaṃ, brāhmaṇa, nipannassa taṃ bhayabheravaṃ āgacchati. So kho ahaṃ, brāhmaṇa, neva tāva nisīdāmi na tiṭṭhāmi na caṅkamāmi, yāva nipannova taṃ bhayabheravaṃ paṭivinemi.
50婆罗门,有些沙门与婆罗门,当实为夜晚时,却以为在白天;当实为白天时,却以为在夜晚。我说这些沙门婆罗门是住于迷惑之中。而我,婆罗门,实为夜晚时,便知是夜晚;实为白天时,便知是白天。婆罗门,若有人能被如实宣说——‘一位不迷惑的有情,为了利益大众、安乐大众,出于对世间的悲悯,为了诸天与人的利益、福祉与安乐,出现于世间’——那么所说的,正是我。
‘‘Santi kho pana, brāhmaṇa, eke samaṇabrāhmaṇā rattiṃyeva samānaṃ divāti sañjānanti, divāyeva samānaṃ rattīti sañjānanti. Idamahaṃ tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ sammohavihārasmiṃ vadāmi. Ahaṃ kho pana, brāhmaṇa, rattiṃyeva samānaṃ rattīti sañjānāmi, divāyeva samānaṃ divāti sañjānāmi. Yaṃ kho taṃ, brāhmaṇa, sammā vadamāno vadeyya – ‘asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti, mameva taṃ sammā vadamāno vadeyya – ‘asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’nti.
51婆罗门,那时我精进已发,毫不懈怠;正念现前,无有忘失;身体轻安,不躁不动;心得安定,专注一境。婆罗门,我远离感官欲乐,远离不善法,进入并安住于有寻有伺、离生喜乐充满的初禅那。随着寻伺平息,我进入并安住于内心澄净、心归专一的无寻无伺、定生喜乐充满的第二禅那。随着喜的消退,我安住于舍,正念正知,以身受乐——即圣者所称的‘舍、具念、住于乐’——我进入并安住于第三禅那。随着乐与苦皆已舍弃,先前所有的喜悦与忧恼都消失无余,我进入并安住于不苦不乐、舍念清净的第四禅那。
‘‘Āraddhaṃ kho pana me, brāhmaṇa, vīriyaṃ ahosi asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā , passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṃ cittaṃ ekaggaṃ. So kho ahaṃ, brāhmaṇa, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ; yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
52当我的心如此入定——清净、明净、无瑕、离杂染、柔软、适合运作、安住、不动摇时,我将心导向宿命智。我回忆起种种过去生:一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、一百生、一千生、十万生,以及许多坏劫、许多成劫、许多成坏劫。‘在彼处,我有这样的名、这样的姓、这样的容貌、这样的食物、这样感受苦乐、这样的寿限;从彼处死后,我又在某处投生;在那里,我又有这样的名、这样的姓、这样的容貌、这样的食物、这样感受苦乐、这样的寿限;从那里死后,又在此处投生。’像这样,我回忆起种种过去生的形态与细节。婆罗门,这就是我在初夜证得的第一明。无明被摧毁,明生起;黑暗被摧毁,光明生起,正如那不放逸、热忱、精进而住者。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Ayaṃ kho me, brāhmaṇa, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
53当我的心如此入定,变得清净、明净、无秽、远离杂染、柔软、适合运作、安住于不动摇后,我将心导向了众生死生智。我以清净、超人的天眼,见众生死此生彼,有低劣、有高尚,有美丽、有丑陋,有去善趣、有去恶趣,我如实了知众生随业而流转:‘这些尊者们,确实具足身恶行、具足语恶行、具足意恶行,诽谤圣者,怀有邪见,造作邪见之业;他们身坏命终后,投生于苦界、恶趣、堕处、地狱。而这些尊者们,确实具足身善行、具足语善行、具足意善行,不诽谤圣者,怀有正见,造作正见之业;他们身坏命终后,投生于善趣、天界。’我以清净、超人的天眼,如此见众生死此生彼,有低劣、有高尚,有美丽、有丑陋,有去善趣、有去恶趣,如实了知众生皆随业而流转。婆罗门,这就是我在中夜证得的第二明。无明被摧毁,明生起了;黑暗被摧毁,光明生起了,正如那不放逸、热忱、精进而住者所应得的。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi – ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi. Ayaṃ kho me, brāhmaṇa, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
54当我的心如此入定,变得清净、明净、无秽、远离杂染、柔软、适合运作、安住于不动摇后,我将心导向了漏尽智。我如实了知:‘这是苦’;如实了知:‘这是苦的集起’;如实了知:‘这是苦的息灭’;如实了知:‘这是导向苦灭的道路’。我如实了知:‘这些是漏’;如实了知:‘这是漏的集起’;如实了知:‘这是漏的息灭’;如实了知:‘这是导向漏灭的道路’。如此知、如此见,我的心便从欲漏中解脱,从有漏中解脱,从无明漏中解脱。解脱时,生起了‘已经解脱’的智。我透彻了知:‘生已尽,梵行已立,应作已作,不受后有。’婆罗门,这就是我在后夜证得的第三明。无明被摧毁,明生起了;黑暗被摧毁,光明生起了,正如那不放逸、热忱、精进而住者所应得的。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavanirodho’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsiṃ. Ayaṃ kho me, brāhmaṇa, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.
55婆罗门,你或许会这样想:‘沙门乔达摩如今恐怕仍未离贪、未离嗔、未离痴,因此才去亲近山林、荒野、边远的坐卧处。’但你不应如此看待。婆罗门,我是看到两种利益,才去亲近山林、荒野、边远的坐卧处:见自己现法乐住,以及哀愍后来的人。
‘‘Siyā kho pana te, brāhmaṇa, evamassa – ‘ajjāpi nūna samaṇo gotamo avītarāgo avītadoso avītamoho, tasmā araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevatī’ti. Na kho panetaṃ, brāhmaṇa, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Dve kho ahaṃ, brāhmaṇa, atthavase sampassamāno araññavanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevāmi – attano ca diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sampassamāno, pacchimañca janataṃ anukampamāno’’ti.
56看来,乔达摩大师确实出于哀愍而护念后世之人,这正是阿拉汉、正自觉者的风范。真是殊胜啊,乔达摩尊者!真是殊胜啊,乔达摩尊者!乔达摩尊者,就好像有人把倒下的扶起来,把隐藏的揭开,为迷路的人指明道路,又像在黑暗中举起油灯,让有眼睛的人得以看见。乔达摩大师正是这样,以种种方式为我阐明了法。从今日起,直至生命结束,我都皈依乔达摩大师、皈依法、皈依比丘僧团。请乔达摩大师接受我为优婆塞,一位终身皈依者。
‘‘Anukampitarūpā vatāyaṃ bhotā gotamena pacchimā janatā , yathā taṃ arahatā sammāsambuddhena. Abhikkantaṃ, bho gotama! Abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| 生闻 | 生闻 | 提问者,质疑并最终皈依佛陀的婆罗门 |
| 乔达摩 | 乔达摩 | 佛陀,回忆成道前经历并开示教法 |
地点
舍卫城祇树给孤独园,以及佛陀成道前作为菩萨时所独居修行的阿兰若、林野、偏远坐卧处(如园林塔庙、森林塔庙、树下塔庙)。
事件
生闻婆罗门问世尊,那些仰慕他而出家的人,如何在难以承受的林野中独处修行。佛陀认同林野生活确有其难,但随即开始回溯自己成道前作为菩萨的亲身经历:他通过逐一审察自己已远离十六种不净与不善法(如不清净身语意业、贪、嗔、懈怠等),而住于林野时更得安乐。接着,佛陀讲述了在最令人怖畏的月黑夜,他主动前往恐怖之地,并以四种威仪(行、住、坐、卧)直面并调伏任何升起的怖畏。最终,佛陀讲述了由此心清净、得定后,如何在初夜证得宿命明、中夜证得天眼明、后夜证得漏尽明而成佛的过程。
经文摘要
生闻婆罗门质疑林居修行之难 → 佛陀忆述成道前历经“自审十六清净德”安住于林、以四威仪直面调伏怖畏 → 最终证得三明、漏尽解脱,并表明此为“现法乐住”与“哀愍后来人”的两重利益而住于林野。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 林野恐惧是心识的投影,首先要过“道德关”
佛陀在进入真正面对恐惧的核心阶段前,先做了一套极其细腻的自我审查。他逐一检视自己的身、口、意三业是否清净,是否还有贪、嗔、昏沉、掉举、疑等等。这就像在进入高压环境前,先系统地给自己的心做了一次彻底扫描和杀毒。
- 关键层析:“我自见具此身业清净之时,对于住于阿兰若更加获得安乐。”这句话很重要。它点明,在荒野独处时,内心最怕的不是外面的老虎,而是自己良心的谴责。如果自己做的事都问心无愧,那种因罪恶感而产生的“怕鬼敲门”式的恐惧,就根本没有生起的土壤。→ 一句话要旨:真正的无忧,始于对自己品行的心安理得。
2. 恐惧来了别躲,用四种姿势“硬刚”它,反而能看透它
这是全经最特别的实操部分。佛陀特意挑最吓人的深夜去坟地、树下坐卧。当风吹草动引发恐惧时,他的处理方式极具反叛性:他不去追问“这是什么声音”,而是立刻捕捉内心升起的“恐惧感”本身,并跟自己说:“不管恐惧以什么姿态来,我就在当前的姿势里把它调伏。”站着害怕就在站着时看透它,躺着害怕就在躺着时看透它,绝不为逃避恐惧而改变身体姿势。这直接批评了那些因害怕而黑白颠倒、错乱作息的沙门。
- 关键层析:“那时我既不停住、也不坐、也不卧,唯有在经行之中将那怖畏恐惧调伏。” → 拆开看:佛陀展现的不是神通或念咒驱鬼,而是一种强大的“原地面对”的心法。他不是去对抗引发恐惧的对象,而是直接观察恐惧本身是什么,看着它来,看着它去。这与“以夜晚为白天”的愚痴住者形成鲜明对比,前者是清醒地直视,后者是糊涂地逃避。→ 一句话要旨:战胜恐惧的方法不是逃跑,而是停下所有自动反应,就在当下、在身体感受里看穿它的虚妄。
3. 破无明才是真正的“破暗”,最终的安乐是为后世作证
经文的最后,佛陀从调伏恐惧的凡夫菩萨,晋升为在初、中、后夜依次证得三明、彻底漏尽解脱的佛。他将自己独居林野的动机最终总结为两点:一是体验远离烦恼的“现法乐住”,二是悲悯后世众生,为修行者做一个“此路可行”的活样板。
- 关键层析:“无明破、明生,暗破、光明生。” → 拆开看:这里的“暗”和“光明”已经从物质世界的黑夜、白天,升维到了智慧境界。之前面对荒野的“怖畏”只是一种初级“暗”,而根源是“无明”这个大暗。当佛陀证得漏尽明,看清了“苦、集、灭、道”,才算是真正的太阳升起,所有外在和内在的怖畏都无从生起了。而生闻婆罗门的皈依,恰好证明了“哀愍后来人”这一目的已经实现。→ 一句话要旨:林野修行不是自虐,而是为熄灭最深的恐惧(无明)并证明此法饶益自他。
关键术语锚
- diṭṭhi=见/见解:生闻婆罗门说的“随从乔达摩先生之所见而行”与佛陀最终证得“漏尽智”的“知见”不同。前者的“见”是跟随别人的理论(见解),后者的“见”是亲自证得的智慧直观(明)。易错为所有“见”都一样。
- sīla=戒/戒行:佛陀自审的“身业清净”、“语业清净”等是戒行的核心。这里的戒不单是消极的禁止,更是内心坦荡无懊悔的积极品质,这是面对恐惧的地基。易忽略戒作为“无畏”的心理基础功能。
- āsava=漏/烦恼:佛陀最后证得的是“漏尽智”。经文前半部分所调伏的贪、嗔、恐惧,乃至所破除的无明,本身就是漏(烦恼)的体现。易只将“漏”作理论术语,而非实指这些具体要克服的心魔。
- vitakka=寻 / vicāra=伺:佛陀证得初禅是“有寻、有伺”。这组禅支与之前他在荒野中被动地“想:‘这难道就是怖畏恐惧来临吗?’”的那种散乱思惟(寻)完全不同。禅定的寻伺是主动、专注、纯净的心理活动。易将日常的胡思乱想也归为“寻”。