51如是我闻:一时,世尊住在王舍城耆婆·童子医的芒果园中。那时,耆婆·童子医来到世尊那里,礼敬世尊后,退坐一面。坐定后,他对世尊说:“尊者,我听到这样的传言:‘他们为了沙门乔达摩而故意杀生,沙门乔达摩明知那是为他而杀,却仍然食用那肉,这是所导致的业。’尊者,那些如此说者——‘他们为了沙门乔达摩而故意杀生,沙门乔达摩明知那是为他而杀,却仍然食用那肉,这是所导致的业’——他们是在转述世尊您的话吗?还是以不实之词诽谤世尊呢?他们是在如法地解说随法吗?同修中的任何一位持正法者,都不会因此说出应受谴责的话吧?”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati jīvakassa komārabhaccassa ambavane. Atha kho jīvako komārabhacco yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sutaṃ metaṃ, bhante – ‘samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhanti , taṃ samaṇo gotamo jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjati paṭiccakamma’nti. Ye te, bhante, evamāhaṃsu – ‘samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhanti, taṃ samaṇo gotamo jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjati paṭiccakamma’nti, kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṃ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī’’ti?
52“耆婆,那些如此说者——‘他们为了沙门乔达摩而故意杀生,沙门乔达摩明知那是为他而杀,却仍然食用那肉,并认可这种行为’——他们所说的并非我言,他们是以不实、虚妄之言诽谤我。耆婆,我宣说,有三种情况肉不可食用:见到为己而杀者、听闻为己而杀者、对此有所疑者。耆婆,我宣说,此三种情况肉不可食用。耆婆,我宣说,有三种情况肉可以食用:未见为己而杀者、未闻为己而杀者、对此无所疑者。耆婆,我宣说,此三种情况肉可以食用。
‘‘Ye te, jīvaka, evamāhaṃsu – ‘samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhanti, taṃ samaṇo gotamo jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjati paṭiccakamma’nti na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca maṃ te asatā abhūtena. Tīhi kho ahaṃ, jīvaka, ṭhānehi maṃsaṃ aparibhoganti vadāmi. Diṭṭhaṃ, sutaṃ, parisaṅkitaṃ – imehi kho ahaṃ, jīvaka , tīhi ṭhānehi maṃsaṃ aparibhoganti vadāmi. Tīhi kho ahaṃ, jīvaka, ṭhānehi maṃsaṃ paribhoganti vadāmi. Adiṭṭhaṃ, asutaṃ, aparisaṅkitaṃ – imehi kho ahaṃ, jīvaka, tīhi ṭhānehi maṃsaṃ paribhoganti vadāmi.
53“耆婆,于此,有一位比丘依止某个村落或城镇而住。他以慈俱行之心遍满一方而住,同样遍满第二方,同样遍满第三方,同样遍满第四方。如是上、下、横向,遍一切处、一切方位,他以慈俱行之心——广大、无量、无怨、无恼——遍满整个世界而住。那时,有位居士或居士之子前来,邀请他次日接受饭食供养。耆婆,那位比丘若愿意,便应允了。过了那夜,于清晨时分,他穿好下衣,持钵与衣,前往那位居士或居士之子的住处。到达后,在铺设好的座位上坐下。那位居士或居士之子以殊妙的钵食供养他。他不会生起这样的心念:‘真好啊,这位居士或居士之子用殊妙的钵食供养我,但愿以后他还能用这样的殊妙钵食供养我。’他对那钵食不贪著、不迷恋、不耽著,见过患,以出离慧而受用。耆婆,于意云何?那位比丘在那一刻,是存心让自己受苦,或让他人受苦,还是让双方都受苦呢?”
‘‘Idha, jīvaka, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamānova , jīvaka, bhikkhu adhivāseti . So tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṃ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṃ hoti – ‘sādhu vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti! Aho vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyā’ti – evampissa na hoti. So taṃ piṇḍapātaṃ agathito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṃ kiṃ maññasi, jīvaka , api nu so bhikkhu tasmiṃ samaye attabyābādhāya vā ceteti, parabyābādhāya vā ceteti, ubhayabyābādhāya vā cetetī’’ti?
“尊者,并非如此。”
‘‘No hetaṃ, bhante’’.
“那么,耆婆,那位比丘那时所食,岂不就是全然无过失的食物了吗?”
‘‘Nanu so, jīvaka, bhikkhu tasmiṃ samaye anavajjaṃyeva āhāraṃ āhāretī’’ti?
“是的,尊者。尊者,我曾听闻‘梵天安住于慈’。如今,尊者,我从世尊这里亲眼见到了;尊者,因为世尊就是安住于慈者。” “耆婆,凡是因贪、因嗔、因痴而可能引生恼害之心的,那种贪、那种嗔、那种痴,如来已将其断除,连根截断,犹如砍去根的多罗树,彻底灭尽,未来永不再生。耆婆,若你的话是针对此义而说,我便认可你所说的。” “尊者,我正是针对此义而说的。”
‘‘Evaṃ, bhante. Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘brahmā mettāvihārī’ti. Taṃ me idaṃ, bhante, bhagavā sakkhidiṭṭho; bhagavā hi, bhante, mettāvihārī’’ti. ‘‘Yena kho, jīvaka, rāgena yena dosena yena mohena byāpādavā assa so rāgo so doso so moho tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Sace kho te, jīvaka, idaṃ sandhāya bhāsitaṃ anujānāmi te eta’’nti. ‘‘Etadeva kho pana me, bhante, sandhāya bhāsitaṃ’’ .
54“耆婆,在此,有比丘依止某村或某镇而住。他以悲俱行之心……以喜俱行之心……以舍俱行之心遍满一方而住,如此第二方、第三方、第四方亦然。如是向上、向下、横向,遍一切处,对一切众生视同自己,他以舍俱行之心,广大、崇高、无量,无怨、无恼,遍满一切世间而住。那时,有居士或居士子前来拜访他,邀请他次日应供。耆婆,那位比丘若愿意,便会接受。那夜过后,于午前时分,他着下衣,持钵与上衣,前往那位居士或居士子的住处。到了之后,在为他敷设的座位上坐下。那位居士或居士子用上妙的钵食供养他。他心里不会这样想:‘太好了,这位居士或居士子用上妙钵食供养我!愿这位居士或居士子将来也这样用上妙钵食供养我!’他不生起此念。他对那钵食不贪着、不迷恋、不耽著,见过患,以出离智慧而受用。耆婆,你怎么想?在那一刻,那位比丘是否还存有伤害自己、伤害他人或伤害两者的心呢?”
‘‘Idha, jīvaka, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. So karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharati. Tamenaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṅkamitvā svātanāya bhattena nimanteti. Ākaṅkhamānova, jīvaka, bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nivesanaṃ tenupasaṅkamati; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdati. Tamenaṃ so gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena parivisati. Tassa na evaṃ hoti – ‘sādhu vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā paṇītena piṇḍapātena pariviseyyāti! Aho vata māyaṃ gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evarūpena paṇītena piṇḍapātena pariviseyyā’ti – evampissa na hoti. So taṃ piṇḍapātaṃ agathito amucchito anajjhopanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati. Taṃ kiṃ maññasi, jīvaka, api nu so bhikkhu tasmiṃ samaye attabyābādhāya vā ceteti, parabyābādhāya vā ceteti, ubhayabyābādhāya vā cetetī’’ti?
“都不是,尊者。”
‘‘No hetaṃ, bhante’’.
“耆婆,那时,那位比丘所吃的,不正是完全无有过失的食物吗?”
‘‘Nanu so, jīvaka, bhikkhu tasmiṃ samaye anavajjaṃyeva āhāraṃ āhāretī’’ti?
“正是如此,尊者。尊者,我曾听闻这样的说法:‘梵天住于舍’。而今,尊者,我于世尊身中亲见此事;因为,尊者,世尊确实住于舍。”“耆婆,凡是能引生恼害、不喜、对抗的贪、嗔、痴,如来皆已彻底断除,连根拔起,犹如截去顶端的棕榈树,彻底归于无有,永不再生,未来绝不生起。耆婆,若你所指正是此义,我认可你此言。”“尊者,我所指正是此义。”
‘‘Evaṃ, bhante. Sutaṃ metaṃ, bhante – ‘brahmā upekkhāvihārī’ti. Taṃ me idaṃ, bhante, bhagavā sakkhidiṭṭho; bhagavā hi, bhante, upekkhāvihārī’’ti. ‘‘Yena kho, jīvaka, rāgena yena dosena yena mohena vihesavā assa arativā assa paṭighavā assa so rāgo so doso so moho tathāgatassa pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Sace kho te, jīvaka, idaṃ sandhāya bhāsitaṃ, anujānāmi te eta’’nti. ‘‘Etadeva kho pana me, bhante, sandhāya bhāsitaṃ’’.
55“耆婆,若有人专为如来或如来的弟子而夺取生命,便以此五种因缘,造作诸多非福业。当他吩咐:‘去,把那个叫某名的生命牵来!’由此第一因缘,造作诸多非福业。当那生命被绳系颈牵来,感受痛苦与忧恼,由此第二因缘,造作诸多非福业。当他再吩咐:‘去,把这生命杀掉!’由此第三因缘,造作诸多非福业。当那生命在遭杀害时,感受痛苦与忧恼,由此第四因缘,造作诸多非福业。当他以不如法的食物供养如来或如来弟子,由此第五因缘,造作诸多非福业。耆婆,若有人专为如来或如来的弟子而夺取生命,便以此五种因缘,造作诸多非福业。”
‘‘Yo kho, jīvaka, tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā uddissa pāṇaṃ ārabhati so pañcahi ṭhānehi bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yampi so, gahapati, evamāha – ‘gacchatha, amukaṃ nāma pāṇaṃ ānethā’ti, iminā paṭhamena ṭhānena bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yampi so pāṇo galappaveṭhakena ānīyamāno dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti, iminā dutiyena ṭhānena bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yampi so evamāha – ‘gacchatha imaṃ pāṇaṃ ārabhathā’ti, iminā tatiyena ṭhānena bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yampi so pāṇo ārabhiyamāno dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti , iminā catutthena ṭhānena bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yampi so tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā akappiyena āsādeti, iminā pañcamena ṭhānena bahuṃ apuññaṃ pasavati. Yo kho, jīvaka, tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā uddissa pāṇaṃ ārabhati so imehi pañcahi ṭhānehi bahuṃ apuññaṃ pasavatī’’ti.
听了这话,耆婆对世尊说:“真是不可思议,尊者!真是奇妙,尊者!比丘们确实在食用如法的食物;比丘们确实在食用无过咎的食物。真是殊胜,尊者!真是殊胜,尊者!……愿世尊忆念我,从今日起尽形寿,我已皈依,为优婆塞。”
Evaṃ vutte, jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Kappiyaṃ vata, bhante, bhikkhū āhāraṃ āhārenti ; anavajjaṃ vata, bhante, bhikkhū āhāraṃ āhārenti. Abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante…pe… upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者 |
| Jīvako Komārabhacco | 耆婆 | 提问者·童子医 |
事件
耆婆听到谣言,说沙门乔达摩明知而享用为他杀生的肉,便前来向世尊求证。世尊先澄清“不见、不闻、不疑”为我杀的肉可食用的原则,进而阐述了比丘应以慈、悲、喜、舍之心,不贪着、见过患地接受供养。世尊最后严厉指出,若居士为供佛及僧而故意杀生,从命令“去把那个生命带来”到以不如法食物供养,会在五重环节造下许多非福。
经文摘要
耆婆就“为佛杀生”的流言提问→世尊以“三净肉”标准否定并阐明比丘以清净心受食→世尊进一步剖析为供佛而故意杀生所造的“五重非福”→耆婆赞叹并归依。
中心思想(白话 + 重点拆解)
第一层:背景——捅破一个关于佛陀的谣言
耆婆跑来跟世尊说,外面传言有人专门为“沙门乔达摩”杀生,而且世尊明知是给自己杀的肉还照样吃。这就是直接奔着僧团戒律与慈悲的根本来泼脏水。
世尊斩钉截铁地回了一句:“他们以非实、非真诽谤我。”然后马上立下标准:判断肉能不能吃,基于“见、闻、疑”这三个条件。看见为我杀、听见为我杀、怀疑为我杀的,不吃;反过来,“不见、不闻、不疑”的,才可食用。
→ 拆开看:这“三净肉”的核心不是给吃肉找借口,而是为了釜底抽薪,彻底斩断杀心与受用者之间的业力链条。佛陀要杜绝的不是“肉”这个物质,而是“为我而杀”这个动机和后续的因果共谋。
第二层:核心——吃饭时,心要放在哪里?
说完“三净”,世尊话锋一转,讲起了更深的修行:一个比丘住在村里,先修慈、悲、喜、舍,把心量扩到无量无边,然后去应供。面对殊胜的钵食,他心里不应该想“哇,这太好了,以后要是天天有就好了”,而是“不贪着、不迷恋、不耽着于那钵食,见过患,以出离之慧而享用”。
→ 拆开看:这才是重点。吃饭只是表象,心不粘着才是修行。世尊通过这个场景告诉我们,一个真正的修行者吃东西,如同吃药一样,是为了治疗“饥饿”这个身体病患,让生命得以延续去修道,而不是为了满足口腹之欲。当比丘这样吃的时候,他既没害自己(生贪),也没害别人(引发杀业),吃的是“无过失的食物”。耆婆听懂了,立刻印证说世尊就是“梵天住于慈”和“梵天住于舍”的活生生的例子。
第三层:要旨——谁才是真正造恶的人?
世尊怕有人钻空子,以为反正比丘吃的是“三净肉”,我偷偷为他杀,他不知道就行。他直接把这种侥幸心理撕开,列出杀生供养的“五重非福”:
1. 你下命令:“去,把那个某某生命带来!”—— 这是第一个恶业。
2. 那生命被绳子拽着拉过来,充满恐惧痛苦 —— 这是第二个恶业。
3. 你又下令:“去,把它杀了!”—— 这是第三个恶业。
4. 那生命被宰杀时,经历极大的恐惧痛苦 —— 这是第四个恶业。
5. 你拿这带血的东西去供养世尊和僧团,世尊说这叫“以不如法之物供养”—— 这是第五个恶业。
→ 一句话要旨:真正的清净不在于食物是荤是素,而在于心是否断除了贪嗔痴的动机。任何人都别想用“供养”的美名来粉饰杀生的恶行,也别想把自己的杀业赖到真正修行清净心的人头上。
关键术语锚
- kamma → 业:这里的“造作许多非福”,指的就是业。易错点:不只是行为,命令、语言、动机,每一个环节都在造业,这就是“五重非福”的警示。
- āghāto → 嗔恨/恼害:经文说如来已断除因贪嗔痴而有的“恼害/不喜/对抗”。易错点:不只是发脾气,连内心一丝微细的排斥、不喜、对抗感都是,是慈心遍满的直接对立面。
- vihāra → 住/安住:“比丘依止某村或镇而住”。易错点:不只是物理意义上的居住,更指一种心的安住状态,比如“以与慈俱行之心遍满一方而住”,是一种持续的、遍布的心境。
- rāga → 贪/贪染:经文描述比丘享用食物时“不贪着”。易错点:不只是明显的贪吃,连心里一闪而过的“这太好吃了,希望以后还有”这种迷恋、期待,都算被“贪”套住了。
- akappiyaṃ → 不如法:以杀生之物供养,就是“以不如法之物供养”。易错点:这里的“不如法”本质上是指获得物品的手段、来源不清净,违背戒律与慈悲的根本精神,而非物品本身有原罪。