“那是什么原因呢?”
‘‘Taṃ kissa hetu’’?
31如是我闻:一时,世尊住在鸯古答拉地区的市镇——一个名叫阿巴那的鸯古答拉镇。那时,世尊于午前时分着下衣,持钵与上衣,进入阿巴那镇托钵。于阿巴那镇托钵已,斋后从托钵处返回,便前往某处树林,为作日间安住。他进入那片树林后,在一棵树下坐,作日间安住。那时,晡利多家主衣着齐整,持伞与鞋履,为了散步而随处漫行,也来到那片树林。入林后,他向世尊走来;走到跟前,与世尊互相问候致意。彼此说过了亲切感念的寒暄话后,便站在一旁。世尊对站在一旁的晡利多家主说:“家主,这里有座位,若你想坐,便请坐吧。”听了这话,晡利多家主心想:“沙门乔达摩竟用‘家主’来称呼我。”他感到气愤、不悦,便沉默不语。第二次,世尊……乃至……第三次,世尊又对晡利多家主这样说:“家主,这里有座位,若你想坐,便请坐吧。”听了这话,晡利多家主心想:“沙门乔达摩用‘家主’来称呼我。”他气愤、不悦,便对世尊这样说:“乔达摩尊者,这不恰当,这不合适,您竟以‘家主’之名称呼我。”世尊这样说:“家主,你确实具有那些形相、那些特征、那些标志,正如同一位家主那样啊。”晡利多说:“然而,乔达摩尊者,我已舍弃了一切事业,断绝了一切交易往来啊。”世尊这样说:“家主,你是如何舍弃一切事业、断绝一切交易往来的呢?”晡利多说:“乔达摩尊者,我从前所有的财物、谷物、银与金,全都作为遗产交付给了儿子们;对此我不再教诫,不再干预,只以糊口蔽体为足而住。乔达摩尊者,我便是这样舍弃了一切事业,断绝了一切交易往来的。”世尊这样说:“家主,你所说的交易断绝是一回事,而在圣者之律中,交易的断绝是另一回事。”晡利多说:“尊者,那么在圣者之律中,交易的断绝是怎样的呢?善哉,尊者,愿世尊为我说法,令我了知在圣者之律中交易的断绝是怎样的。”世尊这样说:“家主,那么你谛听,善加作意,我要说了。”“是的,尊者。”晡利多家主应诺世尊。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅguttarāpesu viharati āpaṇaṃ nāma aṅguttarāpānaṃ nigamo. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya āpaṇaṃ piṇḍāya pāvisi. Āpaṇe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yenaññataro vanasaṇḍo tenupasaṅkami divāvihārāya. Taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Potaliyopi kho gahapati sampannanivāsanapāvuraṇo chattupāhanāhi jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena so vanasaṇḍo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho potaliyaṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca – ‘‘saṃvijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā’’ti. Evaṃ vutte, potaliyo gahapati ‘‘gahapativādena maṃ samaṇo gotamo samudācaratī’’ti kupito anattamano tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā potaliyaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘saṃvijjanti kho, gahapati, āsanāni; sace ākaṅkhasi nisīdā’’ti. ‘‘Evaṃ vutte, potaliyo gahapati gahapativādena maṃ samaṇo gotamo samudācaratī’’ti kupito anattamano bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘tayidaṃ, bho gotama, nacchannaṃ, tayidaṃ nappatirūpaṃ, yaṃ maṃ tvaṃ gahapativādena samudācarasī’’ti. ‘‘Te hi te, gahapati, ākārā, te liṅgā , te nimittā yathā taṃ gahapatissā’’ti. ‘‘Tathā hi pana me, bho gotama, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ pana te, gahapati, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā’’ti? ‘‘Idha me, bho gotama, yaṃ ahosi dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ vā sabbaṃ taṃ puttānaṃ dāyajjaṃ niyyātaṃ, tatthāhaṃ anovādī anupavādī ghāsacchādanaparamo viharāmi. Evaṃ kho me , bho gotama, sabbe kammantā paṭikkhittā, sabbe vohārā samucchinnā’’ti. ‘‘Aññathā kho tvaṃ, gahapati, vohārasamucchedaṃ vadasi, aññathā ca pana ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ pana, bhante, ariyassa vinaye vohārasamucchedo hoti? Sādhu me, bhante , bhagavā tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye vohārasamucchedo hotī’’ti. ‘‘Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi.
32世尊这样说:“家主,在圣者律中,有八法能导向俗务的断绝。哪八种呢?依不杀生,杀生应舍断;依取所与,不与取应舍断;依实语,妄语应舍断;依不两舌语,两舌应舍断;依不贪求,贪求应舍断;依不呵责恼怒,呵责恼怒应舍断;依不愤怒懊恼,愤怒懊恼应舍断;依无过慢,过慢应舍断。家主,这些就是我略说而未详细分别的八法,它们在圣者律中导向俗务的断绝。”晡利多说:“尊者,世尊为我略说而未详细分别的这八法,能导向圣者律中俗务的断绝,恳请世尊出于悲悯,为我详细分别这八法!”世尊说:“那么,家主,你仔细听,好好用心思惟,我要说了。”晡利多家主回答世尊:“好的,尊者。”世尊这样说:
Bhagavā etadavoca – ‘‘aṭṭha kho ime, gahapati, dhammā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti. Katame aṭṭha? Apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabbo; dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ pahātabbaṃ; saccavācaṃ nissāya musāvādo pahātabbo; apisuṇaṃ vācaṃ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā; agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo; anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabbo; akkodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo; anatimānaṃ nissāya atimāno pahātabbo. Ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā saṃkhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattantī’’ti. ‘‘Ye me , bhante, bhagavatā aṭṭha dhammā saṃkhittena vuttā, vitthārena avibhattā, ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti, sādhu me, bhante, bhagavā ime aṭṭha dhamme vitthārena vibhajatu anukampaṃ upādāyā’’ti. ‘‘Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
33‘依不杀生,杀生应被舍断’——这句话这样说,是依据什么而说的呢?家主,在此,圣弟子这样省察:‘那些令我成为杀生者的结缚,我正为舍断、截断这些结缚而修行。再者,若我杀生,我自己会因这杀生而责备自己;明智者审察后,也会因这杀生而呵责我;身坏命终之后,因这杀生,可预期的是堕入恶趣。而且,这杀生本身就是结,就是盖。因杀生而生起的种种漏、恼害与热恼,对于远离杀生的人来说,这样的漏、恼害与热恼便不会生起。’‘依不杀生,杀生应被舍断’——这句话是这样说的,正是依此而说。
‘‘‘Apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu pāṇātipātī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana pāṇātipātī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya pāṇātipātapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ pāṇātipātapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pāṇātipātapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ pāṇātipāto. Ye ca pāṇātipātapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, pāṇātipātā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Apāṇātipātaṃ nissāya pāṇātipāto pahātabbo’ti – iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
34‘依取所与,不与取应被舍断’——这句话这样说,是依据什么而说的呢?家主,在此,圣弟子这样省察:‘那些令我成为不与取者的结缚,我正为舍断、截断这些结缚而修行。再者,若我不与取,我自己会因这不与取而责备自己;明智者审察后,也会因这不与取而呵责我;身坏命终之后,因这不与取,可预期的是堕入恶趣。而且,这不与取本身就是结,就是盖。因不与取而起的种种漏、恼害与热恼,对于远离不与取的人来说,这样的漏、恼害与热恼便不会生起。’‘依取所与,不与取应被舍断’——这句话是这样说的,正是依此而说。
‘‘‘Dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ pahātabba’nti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu adinnādāyī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana adinnādāyī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya adinnādānapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ adinnādānapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā adinnādānapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ adinnādānaṃ. Ye ca adinnādānapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā adinnādānā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Dinnādānaṃ nissāya adinnādānaṃ pahātabba’nti – iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
35“依于实语,妄语应被舍断”,这句话是这样说的。它是根据什么而说的呢?家主,在此,圣弟子如此省察:“那些会令我成为妄语者的结,我正为舍断、截断那些结而修行。再者,如果我说了妄语,我自己会因这妄语而责备自己;智者经过审察,也会因这妄语而呵责我;身坏命终之后,因这妄语,可预期的是恶趣。而且,这个称为妄语的,本身就是结,就是盖。那些缘于妄语而生起的种种漏、恼害与热恼,对于远离妄语的人而言,便不会生起。”“依于实语,妄语应被舍断”——这句话是这样说的,正是依据这个而说的。
‘‘‘Saccavācaṃ nissāya musāvādo pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu musāvādī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana musāvādī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya musāvādapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ musāvādapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā musāvādapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ musāvādo . Ye ca musāvādapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, musāvādā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Saccavācaṃ nissāya musāvādo pahātabbo’ti – iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
36‘依于不两舌之语,两舌之语当被舍断’——这句话是这么说的,那它是根据什么而说的呢?家主,在此,圣弟子这样省察:‘那些会使我成为两舌语者的结,我正为了舍断它们、截断它们而修行。再者,若我成为两舌之语者,我自己会因这离间之语而责备自己;智者们审察之后,也会因这离间之语而呵责我;在身坏命终之后,因这离间之语,可预期的是恶趣。而且,这名为两舌之语的东西,它本身就是结,就是盖。那些因两舌之语而生起的种种漏、恼害与热恼,对于远离两舌之语的人来说,这样的漏、恼害与热恼便不会生起。’‘依于不两舌之语,两舌之语当被舍断’——这句话是这么说的,正是依据这个而说的。
‘‘‘Apisuṇaṃ vācaṃ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu pisuṇavāco assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana pisuṇavāco assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya pisuṇavācāpaccayā , anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ pisuṇavācāpaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā pisuṇavācāpaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ pisuṇā vācā. Ye ca pisuṇavācāpaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, pisuṇāya vācāya paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Apisuṇaṃ vācaṃ nissāya pisuṇā vācā pahātabbā’ti – iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
37‘依于无贪婪,贪婪应被舍断’——此话如是说,是依据什么而说的呢?家主,在这里,圣弟子这样省察:‘那些会令我成为贪婪者的结,我正为舍断它们、截断它们而修行。再者,若我成为贪婪者,我自己也因这贪婪而责备自己;智者经过审察,也因这贪婪而呵责我;身坏命终后,因这贪婪,可预期的是恶趣。并且,这贪婪本身就是结,就是盖。那些因这贪婪而生起的诸漏、苦恼与热恼,对远离贪婪的人来说,这样的漏、苦恼与热恼便不会生起。’‘依于无贪婪,贪婪应被舍断’——这句话是这么说,正是依据此而说的。
‘‘‘Agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu giddhilobhī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana giddhilobhī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya giddhilobhapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ giddhilobhapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā giddhilobhapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ giddhilobho. Ye ca giddhilobhapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, giddhilobhā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Agiddhilobhaṃ nissāya giddhilobho pahātabbo’ti – iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
38‘依于无责难与恼怒,责难与恼怒应被舍断’,这句话是这样说的,它是依据什么而说的呢?家主,于此,圣弟子这样省察:‘那些会令我成为有责难与恼怒者的结,我正为了舍断、截断那些结而修行。再者,我若是有责难与恼怒的人,我自己会因这责难与恼怒而责备自己;明智的人审察之后,也会因这责难与恼怒而呵责我;身坏命终之后,因这责难与恼怒,可预期的是恶趣。而且,这责难与恼怒本身就是结,就是盖。那些以责难与恼怒为缘而生起的诸漏、恼害与热恼,于远离责难与恼怒而住的人,则不会有这样的漏、恼害与热恼。’‘依于无责难与恼怒,责难与恼怒应被舍断’──这句话是这么说,正是依此而说。
‘‘‘Anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu nindārosī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana nindārosī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya nindārosapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ nindārosapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā nindārosapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ nindāroso. Ye ca nindārosapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, anindārosissa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Anindārosaṃ nissāya nindāroso pahātabbo’ti – iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
39‘依于无愤怒与懊恼,愤怒与懊恼应当被断除。’这句话确实曾被说过,它是针对什么而说的呢?家主,在此,圣弟子这样反思:‘那些令我成为愤怒与懊恼者的结,我正为舍断它们、彻底根除它们而修习。倘若我成为愤怒与懊恼的人,我自己会因愤怒与懊恼而责备自己;有智慧者审察之后,也会因愤怒与懊恼而呵责我;身坏命终之后,由于愤怒与懊恼,当堕入恶趣。而这愤怒与懊恼本身就是结,就是盖。再者,那些因愤怒与懊恼可能生起的漏、恼害与热恼,对于无愤怒与懊恼的人,这些漏、恼害与热恼便不复存在。’‘依于无愤怒与懊恼,愤怒与懊恼应当被断除。’——这句话所指的含义,正是如此。
‘‘‘Akkodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu kodhūpāyāsī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana kodhūpāyāsī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya kodhūpāyāsapaccayā , anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ kodhūpāyāsapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā kodhūpāyāsapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ kodhūpāyāso. Ye ca kodhūpāyāsapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, akkodhūpāyāsissa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Akkodhūpāyāsaṃ nissāya kodhūpāyāso pahātabbo’ti – iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
40“依于无过慢,过慢应当被断除。”这句话确实曾如此说过。那么,它是指什么而说的呢?家主,在此,圣弟子这样反思:“那些由于它而令我成为有过慢者的结,我正为了舍断它们、彻底根除它们而修习。如果我还是一个有过慢的人,我会因过慢而自我责备;明智者审察之后,也会因过慢而呵责我;身坏命终后,由于过慢,当堕恶趣。而这过慢本身即是结,即是盖。再者,那些因过慢而可能生起的漏、恼害与热恼,对于一个没有过慢的人来说,这些漏、恼害与热恼便不存在了。”“依于无过慢,过慢应当被断除。”——这句话正是针对此而说。
‘‘‘Anatimānaṃ nissāya atimāno pahātabbo’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘yesaṃ kho ahaṃ saṃyojanānaṃ hetu atimānī assaṃ, tesāhaṃ saṃyojanānaṃ pahānāya samucchedāya paṭipanno. Ahañceva kho pana atimānī assaṃ, attāpi maṃ upavadeyya atimānapaccayā, anuviccāpi maṃ viññū garaheyyuṃ atimānapaccayā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā duggati pāṭikaṅkhā atimānapaccayā. Etadeva kho pana saṃyojanaṃ etaṃ nīvaraṇaṃ yadidaṃ atimāno. Ye ca atimānapaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, anatimānissa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti’. ‘Anatimānaṃ nissāya atimāno pahātabbo’ti – iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
41家主,此八法已简要宣说、详加分别,能导向圣者律中交易的断除。然而,仅此尚非于圣者律中,以一切方式、于一切方面完全彻底地断除交易。
‘‘Ime kho, gahapati, aṭṭha dhammā saṃkhittena vuttā, vitthārena vibhattā , ye ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saṃvattanti; na tveva tāva ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hotī’’ti.
“那么,尊者,在圣者律中,如何才是以一切方式、于一切方面完全彻底地断除交易呢?善哉!尊者,愿世尊为我开示此法,令于圣者律中得以一切方式、一切方面完全彻底断除交易。”“那么,家主,谛听,善作意,我当宣说。”“是的,尊者。”晡利多家主回应世尊。世尊这样说:
‘‘Yathā kathaṃ pana, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti? Sādhu me, bhante, bhagavā tathā dhammaṃ desetu yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hotī’’ti. ‘‘Tena hi, gahapati, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
欲之过患论
Kāmādīnavakathā
42“家主,假设一只为饥饿与虚弱所迫的狗,徘徊在一间屠牛铺前。一位熟练的屠夫或其徒弟,就会丢给它一根剔尽血肉、沾满血污的骨头。家主,你认为如何?那只狗啃食这根血肉净尽、沾满血污的骨头,能解除它的饥饿与虚弱吗?”
‘‘Seyyathāpi , gahapati, kukkuro jighacchādubbalyapareto goghātakasūnaṃ paccupaṭṭhito assa. Tamenaṃ dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā aṭṭhikaṅkalaṃ sunikkantaṃ nikkantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhitaṃ upasumbheyya . Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, api nu kho so kukkuro amuṃ aṭṭhikaṅkalaṃ sunikkantaṃ nikkantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhitaṃ palehanto jighacchādubbalyaṃ paṭivineyyā’’ti?
“不能,尊者。”
‘‘No hetaṃ, bhante’’.
“这是什么缘故呢?”
‘‘Taṃ kissa hetu’’?
“尊者,并非如此。”
‘‘No hetaṃ, bhante’’.
「那是什么缘故呢?」
‘‘Taṃ kissa hetu’’?
“尊者,那副骨架已被刮削得干干净净,无一丝肉,只沾满鲜血。那只狗到头来只会遭受疲劳与苦恼。同样地,家主,一位圣弟子如此如理思惟:‘世尊以骨为喻说过,欲乐多苦、多忧恼,其中更有过患。’如此以正慧如实见已,他便弃舍那依于种种、系于种种的舍,惟修习那依于单一、系于单一的舍;于此舍中,对世间一切利养的执取皆全分无余灭尽。”
‘‘Aduñhi, bhante, aṭṭhikaṅkalaṃ sunikkantaṃ nikkantaṃ nimmaṃsaṃ lohitamakkhitaṃ. Yāvadeva pana so kukkuro kilamathassa vighātassa bhāgī assāti. Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā , ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ abhinivajjetvā, yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṃ bhāveti.
43“家主,譬如有一只秃鹫、苍鹭或老鹰,衔着一块肉飞起。其他秃鹫、苍鹭、老鹰便紧追不舍,争相啄食撕扯。家主,你认为如何?若那只秃鹫、苍鹭或老鹰不迅速舍下那块肉,它是否会因此招致死,或近乎死的痛苦?”
‘‘Seyyathāpi, gahapati, gijjho vā kaṅko vā kulalo vā maṃsapesiṃ ādāya uḍḍīyeyya . Tamenaṃ gijjhāpi kaṅkāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitaccheyyuṃ vissajjeyyuṃ . Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, sace so gijjho vā kaṅko vā kulalo vā taṃ maṃsapesiṃ na khippameva paṭinissajjeyya, so tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkha’’nti?
「是的,尊者。」
‘‘Evaṃ, bhante’’.
“家主,同样地,圣弟子如此深察:‘世尊曾作譬喻——欲乐如肉块,带来诸多苦、诸多恼,其中过患更大。’如此以正慧如实照见后,他便舍弃了那种依于种种、朝向种种的舍,转而修习那种依于单一、朝向单一的舍。正是在这种舍中,一切世间物欲的执取,便全无余迹地息灭。”
‘‘Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘maṃsapesūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ abhinivajjetvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṃ bhāveti.
44“家主,假设有人拿着一束燃烧的草炬逆风而行。家主,你认为如何?若那人不及早弃舍那束燃烧的草炬,它便会烧伤他的手、手臂或其他大小肢体,他因此可能遭遇死亡或濒死的痛苦吧?”
‘‘Seyyathāpi, gahapati, puriso ādittaṃ tiṇukkaṃ ādāya paṭivātaṃ gaccheyya. Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, sace so puriso taṃ ādittaṃ tiṇukkaṃ na khippameva paṭinissajjeyya tassa sā ādittā tiṇukkā hatthaṃ vā daheyya bāhuṃ vā daheyya aññataraṃ vā aññataraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ daheyya, so tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkha’’nti?
“是的,尊者。”
‘‘Evaṃ, bhante’’.
“家主,同样地,圣弟子这样深入省察:‘世尊曾将欲乐譬喻为草炬——带来诸多痛苦、诸多忧恼,其中的过患实为更大。’当他以正慧如此如实照见之后……(中略)……他便修习那种舍。”
‘‘Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘tiṇukkūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā…pe… tamevūpekkhaṃ bhāveti.
45“家主,假设有一个深过一人高的炭火坑,里面堆满了无焰无烟的灼热炭火。这时有个人走来,他想活命、不想死,喜欢快乐、厌恶痛苦。接着,两个强壮的人抓住他的两臂,把他拖向那个炭火坑。家主,你认为怎样?他会不会拼命扭转身子、向后挣扎呢?”
‘‘Seyyathāpi , gahapati, aṅgārakāsu sādhikaporisā, pūrā aṅgārānaṃ vītaccikānaṃ vītadhūmānaṃ. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhappaṭikkūlo. Tamenaṃ dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuṃ upakaḍḍheyyuṃ. Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, api nu so puriso iticiticeva kāyaṃ sannāmeyyā’’ti?
“是的,尊者。”
‘‘Evaṃ, bhante’’.
「那是什么原因呢?」
‘‘Taṃ kissa hetu’’?
“尊者,因为那个人清楚地知道:‘我若掉入这火炭坑,便会招致死亡或近乎死亡的痛苦。’” “正是如此,居士,圣弟子这样反思:‘世尊说,欲乐犹如火炭坑,多苦多恼,其中的过患却更多。’当他以正慧如实照见此点……他便修习这同一的舍。”
‘‘Viditañhi , bhante, tassa purisassa imañcāhaṃ aṅgārakāsuṃ papatissāmi, tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigacchissāmi maraṇamattaṃ vā dukkha’’nti. ‘‘Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘aṅgārakāsūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā…pe… tamevūpekkhaṃ bhāveti.
46“家主,犹如有人于梦中见到可爱的园林、可爱的树林、可爱的原野、可爱的莲池。当他醒来时,却什么也看不见。同样地,家主,圣弟子如此思惟:‘世尊说,欲乐犹如梦境,多苦多恼,其中的过患却更多。’……他便修习这同一的舍。”
‘‘Seyyathāpi , gahapati, puriso supinakaṃ passeyya ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇirāmaṇeyyakaṃ. So paṭibuddho na kiñci paṭipasseyya . Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘supinakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti…pe… tamevūpekkhaṃ bhāveti.
47“家主,犹如有人借来种种财物——或是一辆华丽的车乘,或是一对精美的宝石耳环。他带着这些借来的财物,前呼后拥,走进市集。人们见了便说:‘诸位,这人可真是富有啊!原来富人们就是这样享用财物的。’然而,财物的主人无论在哪里见到他,就会把东西收回去。家主,你认为如何?这足以使那人感到忧恼吗?”
‘‘Seyyathāpi, gahapati, puriso yācitakaṃ bhogaṃ yācitvā yānaṃ vā poriseyyaṃ pavaramaṇikuṇḍalaṃ. So tehi yācitakehi bhogehi purakkhato parivuto antarāpaṇaṃ paṭipajjeyya. Tamenaṃ jano disvā evaṃ vadeyya – ‘bhogī vata, bho, puriso, evaṃ kira bhogino bhogāni bhuñjantī’ti. Tamenaṃ sāmikā yattha yattheva passeyyuṃ tattha tattheva sāni hareyyuṃ. Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, alaṃ nu kho tassa purisassa aññathattāyā’’ti?
“是的,尊者。”
‘‘Evaṃ, bhante’’.
“那是什么原因呢?”
‘‘Taṃ kissa hetu’’?
「是的,尊者。」
‘‘Evaṃ, bhante’’.
「“尊者,这是什么原因呢?”」
‘‘Taṃ kissa hetu’’?
“因为物主会拿走属于自己的东西,尊者。”“正是如此,家主,圣弟子这样反思:‘世尊所说的欲乐犹如借来之物,多苦多恼,其中有更大的过患。’……他修习的正是这种舍。”
‘‘Sāmino hi, bhante, sāni harantī’’ti. ‘‘Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘yācitakūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti…pe… tamevūpekkhaṃ bhāveti.
48“家主,假设在一个村庄或城镇附近,有一片茂密的树林。林中有棵果实丰美、挂满果实的树,却没有果实落在地上。这时,有个人想要果子,寻求果实,正在寻找果实。他进入那片树林,看见了那棵果实丰美、挂满果实的树,心想:‘这棵树果实丰美、挂满果实,却没有果实落在地上。我会爬树,何不爬上这棵树,想吃多少就吃多少,再把衣兜也装满?’于是,他便爬上那棵树,尽情享用,又将衣兜装满。随后,第二个人也来了,他想吃果实,寻找果实,到处寻找果实,手中握着一把锋利的斧头。他进入那片树林,同样看到那棵果实丰美、挂满果实的树,心想:‘这棵树果实丰美、挂满果实,却没有果实落在地上。我不会爬树,何不把这棵树从根部砍倒,然后再尽情享用,并把衣兜装满?’于是,他便把树从根部砍倒了。家主,你怎么看呢?那个先爬上树的人,如果不赶紧跳下来,那棵树倒下时,可能会折断他的手、折断他的脚,或是折断他身体的某个部分,他因此可能遭受死亡或濒死的痛苦,不是吗?”
‘‘Seyyathāpi, gahapati, gāmassa vā nigamassa vā avidūre tibbo vanasaṇḍo. Tatrassa rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, na cassu kānici phalāni bhūmiyaṃ patitāni. Atha puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesanaṃ caramāno. So taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā taṃ rukkhaṃ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca. Tassa evamassa – ‘ayaṃ kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiyaṃ patitāni. Jānāmi kho panāhaṃ rukkhaṃ ārohituṃ . Yaṃnūnāhaṃ imaṃ rukkhaṃ ārohitvā yāvadatthañca khādeyyaṃ ucchaṅgañca pūreyya’nti. So taṃ rukkhaṃ ārohitvā yāvadatthañca khādeyya ucchaṅgañca pūreyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesī phalapariyesanaṃ caramāno tiṇhaṃ kuṭhāriṃ ādāya. So taṃ vanasaṇḍaṃ ajjhogāhetvā taṃ rukkhaṃ passeyya sampannaphalañca upapannaphalañca. Tassa evamassa – ‘ayaṃ kho rukkho sampannaphalo ca upapannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhūmiyaṃ patitāni. Na kho panāhaṃ jānāmi rukkhaṃ ārohituṃ. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ rukkhaṃ mūlato chetvā yāvadatthañca khādeyyaṃ ucchaṅgañca pūreyya’nti. So taṃ rukkhaṃ mūlatova chindeyya. Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, amuko yo so puriso paṭhamaṃ rukkhaṃ ārūḷho sace so na khippameva oroheyya tassa so rukkho papatanto hatthaṃ vā bhañjeyya pādaṃ vā bhañjeyya aññataraṃ vā aññataraṃ vā aṅgapaccaṅgaṃ bhañjeyya, so tatonidānaṃ maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkha’’nti?
“是的,尊者。”
‘‘Evaṃ, bhante’’.
“正是如此,家主。圣弟子这样审思:‘世尊以果实树的比喻说,欲乐带来许多苦、许多忧恼,其中的过患更重。’像这样,以正慧如实照见之后,他舍弃了那种依于种种、系着种种的舍,而修习那种依于单一、系着单一的舍;就在这里,一切对世间利养的执取皆灭尽无余。”
‘‘Evameva kho, gahapati, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati – ‘rukkhaphalūpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo’ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ abhinivajjetvā yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā yattha sabbaso lokāmisūpādānā aparisesā nirujjhanti tamevūpekkhaṃ bhāveti.
49家主,那位圣弟子正是依此无上的舍念清净,于现法中,以证智自作证,由漏尽而成就无漏的心解脱、慧解脱,安住其中。家主,在圣者的律法中,这便是于一切方面、以一切方式,一切世间施设的彻底断除。
‘‘Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ āgamma āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ettāvatā kho, gahapati, ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti.
“家主,那位圣弟子正是依止此无上的舍念清净,随念种种过去世的生命形态:一生、两生……如是,他能随念种种过去世的生命形态,连同其相貌与处所。”
‘‘Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ āgamma anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
“家主,那位圣弟子正是依止此无上的舍念清净,以清净、超越常人的天眼,照见众生死此生彼,下劣或胜妙,美丽或丑陋,善趣或恶趣……他了知众生如何随其所造之业而流转。”
‘‘Sa kho so, gahapati, ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ āgamma dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate…pe… yathākammūpage satte pajānāti.
50家主,你意下如何?在圣者的律中,有于一切处彻底断除俗务,你可曾于自身中见到这般断除俗务吗?
“尊者,我算得了什么,而圣者律中于一切处彻底断除俗务又算得了什么!尊者,我离那圣者律中彻底断除俗务的境界还遥远得很。尊者,往昔我们将那些外道游行者,本非良马,却视为良马;本非良马,却以良马之食供养他们;本非良马,却安置他们于良马之位。而对于诸比丘,尊者,他们本是良马,我们却以为非良马;本是良马,却以非良马之食供养他们;本是良马,却安置他们于非良马之位。然而如今,尊者,我们了知那些外道游行者非良马,便如实知其非良马;既非良马,便以非良马之食供养;既非良马,便安置于非良马之位。而对于诸比丘,尊者,我们了知他们是良马,便如实知其是良马;既是良马,便以良马之食供养;既是良马,便安置于良马之位。尊者,世尊确实令我于沙门生起了亲爱沙门之心、净信沙门之心、敬重沙门之心。真是殊胜啊,尊者!真是殊胜啊,尊者!尊者,譬如有人扶起倒下的物件,揭开被遮盖的东西,为迷途者指出道路,或于黑暗中擎起油灯,使有眼之人得以看见种种形色。同样地,尊者,世尊以种种方便开示正法。尊者,我从今日起皈依世尊、皈依法、皈依比丘僧团。愿世尊纳受我为优婆塞,自今而后,尽形寿皈依。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, gahapati, yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo hoti, api nu tvaṃ evarūpaṃ vohārasamucchedaṃ attani samanupassasī’’ti? ‘‘Ko cāhaṃ, bhante, ko ca ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedo! Ārakā ahaṃ, bhante, ariyassa vinaye sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ vohārasamucchedā. Mayañhi, bhante, pubbe aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne ājānīyāti amaññimha, anājānīyeva samāne ājānīyabhojanaṃ bhojimha, anājānīyeva samāne ājānīyaṭhāne ṭhapimha; bhikkhū pana mayaṃ, bhante, ājānīyeva samāne anājānīyāti amaññimha, ājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṃ bhojimha, ājānīyeva samāne anājānīyaṭhāne ṭhapimha; idāni pana mayaṃ, bhante, aññatitthiye paribbājake anājānīyeva samāne anājānīyāti jānissāma, anājānīyeva samāne anājānīyabhojanaṃ bhojessāma, anājānīyeva samāne anājānīyaṭhāne ṭhapessāma. Bhikkhū pana mayaṃ, bhante, ājānīyeva samāne ājānīyāti jānissāma ājānīyeva samāne ājānīyabhojanaṃ bhojessāma, ājānīyeva samāne ājānīyaṭhāne ṭhapessāma. Ajanesi vata me, bhante, bhagavā samaṇesu samaṇappemaṃ, samaṇesu samaṇappasādaṃ, samaṇesu samaṇagāravaṃ. Abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante ! Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ kho, bhante, bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者,晡利多家主称之为「乔达摩尊者」 |
| Potaliya gahapati | 晡利多 | 家主,舍弃世俗事业者,对话者 |
事件
世尊在阿巴那镇托钵后,进入树林日中安住。名为播德利亚的家主因散步也来到此处。世尊以“家主”相称,引起了已舍弃一切世俗事业的播德利亚的不满与愤怒。借此因缘,世尊为播德利亚开示了在圣者律法中,什么是真正的“舍弃俗务”,先讲八种应舍断的恶行,再用七个譬喻揭示欲乐的过患,最终导向最高的舍与解脱。播德利亚听后,心生净信,皈依三宝。
经文摘要
世尊以“家主”称呼引出法义探讨 → 开示圣者律法中“断俗务”的八法(舍八恶行) → 用七喻(骨、肉、炬、火坑、梦、借物、树果)说明欲乐过患 → 指出依无上舍念清净可达彻底出离。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:假出离,真我慢
播德利亚觉得自己已经把财产都分给儿子、不再过问世间事务了,这是很彻底的“出家”行为。所以当世尊用世俗的身份“家主”称呼他时,他气得不行。这说明他虽然放弃了外在的财物,但内心对“我是个修行者”、“我不是俗人”这种身份认同抓得更紧了,这就是一种更微细的”我慢“。
2. 核心:什么是真正的“断绝俗务”
世尊没有直接戳破他的我慢,而是借着他的疑问,定义了何为真正的“圣者律法中的交易断绝”。核心不在于放弃外物,而在于断绝内心深处驱动我们造恶的“结”。
→ 拆开看: 世尊提出的这八条,不是空泛的道德说教,而是一种内在的因果省察机制。每一条都遵循同一个模式:先看到某个恶行(如杀生)是由内心的“结”驱动的;然后看到造恶会带来三重的危害——自我谴责、智者呵责、死后堕恶趣;再从反面看清恶行本身就是一个沉重的“盖”,远离它,相关的“漏、恼害与热恼”就自然止息了。这不是因为害怕惩罚而不敢做,而是因为看透了行为的过患,从心底里对它失去了兴趣,这才是真正的“断绝”。
3. 升华:欲乐的本质是过患
八法之后,世尊用七个惊心的比喻,把人们对欲乐的追逐剖析得淋漓尽致。
→ 拆开看: 比如“骨架喻”,像一只饿狗啃一块没有肉的血骨头,永远吃不饱,只会越来越累。我们的感官享受就是这样,它不能真正满足内心的饥渴,只是提供了暂时舔舐的新鲜感,最终带给我们的是更深的匮乏和疲惫。其他如“肉块喻”竞争争夺、“草炬喻”引火烧身、“火坑喻”灭顶之灾、“梦喻”虚幻不实、“借物喻”暂得还失、“树果喻”砍树取果,都从不同角度说明,把安全感建立在无常的外物上,结果必定是苦。
最终,当一个人彻底看透了这些,他就不会再把能量耗费在外部的追逐上,内心会达到一种“统一、依于一的舍”,也就是经文说的“无上的舍念清净”。以这种清净心为基础,才能开发出宿命通、天眼通,并最终证得漏尽解脱,这才是断绝了一切有为造作的“彻底断除”。
→ 一句话要旨: 真正的出家,不是把家搬出家门,而是把烦恼从心中挪走。
关键术语锚
- sīla=戒/戒行:这里的“交易断绝”指的就是戒行的清净。容易误以为是世俗的“放下产业”,但经文明确区分了二者,圣者的断绝是行为(业)与内心的“结”的双重舍弃。
- māna=慢/我慢:播德利亚的愤怒根源就是我慢。他执着于“我不是家主”这个新的自我形象,这是修行到一定程度后极易生的微细慢心。
- saññā=想/想蕴:世尊称他为“家主”,是因为他“有那些形相、那些特征”(相)。这里的“形相”就与想有关,心对外观特征产生认定,执为实有。
- āsava=漏/烦恼:八个条目和七个比喻都在说离恶能止息“诸漏、恼害与热恼”。漏是深层的、从六根不断向外渗漏的烦恼,就像从伤口流脓一样。
- attha=义/意义:播德利亚问的是“如何在圣者之律中有交易断绝”,问的是修行中这个行为的真正意义/目的是什么,而非表面形式。
- kamma=业/(善恶)行:经文中的杀生、不与取、妄语等都是具体的业行。世尊的法是让他看清行为的业力连锁反应,从而在因上转变“业”的轨迹。