22如是我闻:一时,世尊住于释迦国的迦毗罗卫城尼拘律树园中。那时,迦毗罗卫的释迦人刚刚建成一座新的集会堂,尚未有任何沙门、婆罗门或任何人使用过。于是,迦毗罗卫的释迦人前往世尊那里。到达之后,向世尊行礼,退坐一面。退坐一面的迦毗罗卫释迦人对世尊这样说:‘尊者,此处有一座迦毗罗卫释迦人新近建成的集会堂,建成未久,尚无任何沙门、婆罗门或任何人使用过。尊者,恳请世尊首先使用此堂。待世尊首先使用之后,我们迦毗罗卫的释迦人再行使用。这样将为迦毗罗卫的释迦人带来长久的利益与安乐。’世尊默然应允。迦毗罗卫的释迦人知道世尊已同意,便从座起身,向世尊行礼,右绕之后,前往那座新集会堂。到后,他们铺设遍覆整座集会堂的毯子,摆好座位,安置水罐,点亮油灯,随后又前往世尊那里。到达之后,向世尊行礼,立于一旁。立于一旁的迦毗罗卫释迦人对世尊说:‘尊者,集会堂的地毯已铺陈完毕,座位已设好,水罐已安置,油灯已点燃。世尊,如今正是适宜之时,请您动身。’于是,世尊下衣着好,持钵与袈裟,与比丘僧伽一同前往那座集会堂。抵达后,洗足,进入集会堂,靠于中柱,面东而坐。比丘僧伽亦洗足,进入集会堂,靠着西边的墙,面向东方坐下,以世尊为前导。迦毗罗卫的释迦人也洗足,进入集会堂,靠着东边的墙,面向西方坐下,也以世尊为前导。那时,世尊以法语开示、教导、劝勉、激励迦毗罗卫的释迦人,令其欢喜,直至深夜。之后,世尊对阿难尊者说:'阿难,你来为迦毗罗卫的释迦人讲说有学的修行次第吧。我背部有些不适,我要舒展一下。''是的,尊者。'阿难尊者回答世尊。于是,世尊将袈裟折成四叠铺好,以狮子卧右侧躺下,一足叠于一足,保持正念正知,心中系念起身之时。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Tena kho pana samayena kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ navaṃ santhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti anajjhāvuṭṭhaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Atha kho kāpilavatthavā sakyā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho kāpilavatthavā sakyā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘idha, bhante, kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ navaṃ santhāgāraṃ acirakāritaṃ anajjhāvuṭṭhaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Taṃ, bhante, bhagavā paṭhamaṃ paribhuñjatu. Bhagavatā paṭhamaṃ paribhuttaṃ pacchā kāpilavatthavā sakyā paribhuñjissanti. Tadassa kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti . Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena navaṃ santhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ santhāgāraṃ santharitvā āsanāni paññapetvā udakamaṇikaṃ upaṭṭhapetvā telappadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho kāpilavatthavā sakyā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘sabbasanthariṃ santhataṃ, bhante, santhāgāraṃ, āsanāni paññattāni, udakamaṇiko upaṭṭhāpito, telappadīpo āropito. Yassadāni, bhante , bhagavā kālaṃ maññatī’’ti. Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena santhāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā santhāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā santhāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi, bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Kāpilavatthavāpi kho sakyā pāde pakkhāletvā santhāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṃsu, bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā kāpilavatthave sakye bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘paṭibhātu taṃ, ānanda, kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ sekho pāṭipado . Piṭṭhi me āgilāyati; tamahaṃ āyamissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi, pāde pādaṃ accādhāya, sato sampajāno, uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā.
23那时,阿难尊者对释迦人摩诃男说:“摩诃男,于此处,圣弟子具足戒,守护根门,饮食知量,精勤醒寤,具备七种善法。对于那四种增上心、能带来现法乐住的禅那,他欲得即得,无有困难,不费力气。”
Atha kho āyasmā ānando mahānāmaṃ sakkaṃ āmantesi – ‘‘idha , mahānāma, ariyasāvako sīlasampanno hoti, indriyesu guttadvāro hoti, bhojane mattaññū hoti, jāgariyaṃ anuyutto hoti, sattahi saddhammehi samannāgato hoti, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.
24“摩诃男,怎样的圣弟子才称为具足戒呢?摩诃男,一位圣弟子持戒,依巴帝摩卡防护而安住,具足正行与行处,于微细罪亦见怖畏,受持学处而修学。摩诃男,这样的圣弟子,即是具足戒者。”
‘‘Kathañca, mahānāma , ariyasāvako sīlasampanno hoti? Idha, mahānāma, ariyasāvako sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṃ kho, mahānāma, ariyasāvako sīlasampanno hoti.
摩诃男,圣弟子如何是守护根门者?摩诃男,在此,圣弟子眼见到色之后,不执取其相,不执取其细相。因为,若不防护眼根而住,贪爱与忧恼等恶不善法便会涌入。他为了防护而行持,守护眼根,于眼根修习防护。同样地,耳闻声、鼻嗅香、舌尝味、身触触、意了知法之后,不执取其相,不执取其细相。因为,若不防护意根而住,贪爱与忧恼等恶不善法便会涌入。他为了防护而行持,守护意根,于意根修习防护。摩诃男,这样的圣弟子,即是守护根门者。
‘‘Kathañca, mahānāma, ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti? Idha, mahānāma, ariyasāvako cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati . Evaṃ kho, mahānāma, ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti.
摩诃男,圣弟子如何是饮食知量者?摩诃男,在此,圣弟子如理思择后受用食物:‘不是为了嬉戏,不是为了放逸,不是为了装饰,不是为了华美,仅仅是为了此身的维系与延续,为了止息伤害,为了资助梵行。如此,我将消除旧受,不让新受生起,我将得以存续,无有过失,安适而住。’摩诃男,这样的圣弟子,即是饮食知量者。
‘‘Kathañca, mahānāma, ariyasāvako bhojane mattaññū hoti? Idha, mahānāma, ariyasāvako paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreti – ‘neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya; yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya . Iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti. Evaṃ kho, mahānāma, ariyasāvako bhojane mattaññū hoti.
摩诃男,圣弟子是如何致力于清醒觉知的呢?摩诃男,于此,一位圣弟子于白天,以经行与端坐,净化自心,令其远离种种障碍之法;于夜初分,以经行与端坐,净化自心,令其远离种种障碍之法;于夜中分,他以狮子卧姿右侧而卧,将一脚叠于另一脚上,保持正念、正知,心中系念起身的时刻;于夜后分,他又起身,以经行与端坐,净化自心,令其远离种种障碍之法。摩诃男,这样的圣弟子,便是致力于清醒觉知的。
‘‘Kathañca, mahānāma, ariyasāvako jāgariyaṃ anuyutto hoti? Idha, mahānāma, ariyasāvako divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti, rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeti, pāde pādaṃ accādhāya, sato sampajāno, uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā, rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodheti. Evaṃ kho, mahānāma, ariyasāvako jāgariyaṃ anuyutto hoti.
25“摩诃男,圣弟子又是如何具足七善法的呢?摩诃男,在此,圣弟子有信,他深信如来的觉悟:‘彼世尊就是阿拉汉、正自觉者、明行具足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。’他有惭,于身恶行、语恶行、意恶行引以为耻,于邪恶不善法引以为耻。他有愧,于身恶行、语恶行、意恶行心生畏惧,于邪恶不善法心生畏惧。他多闻,善能忆持、积集所闻之法。凡是那些初善、中善、后善,义理具足、文辞优美,圆满清净、开示梵行的法,他都多所听闻、能够受持、精熟读诵、以心深思、以正见彻达。他精进安住,为断不善法、为成就善法,意志坚定、持续努力,于善法无有懈怠。他有念,成就最上等的念与明觉,乃至久远所作、久远所说,也能忆念、能够追忆。他有慧,成就了照见生灭的智慧,那是能摧破烦恼、能正确导向一切苦灭尽的圣智慧。摩诃男,圣弟子正是如此具足七善法。”
‘‘Kathañca, mahānāma, ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti? Idha, mahānāma, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Hirimā hoti, hirīyati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Ottappī hoti, ottappati kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Satimā hoti, paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Evaṃ kho, mahānāma, ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti.
26“摩诃男,圣弟子如何能成为四禅那——这些属于增上心、现法乐住的境界——的随意获得者、不费力获得者、不困难获得者呢?摩诃男,是这样的,圣弟子彻底远离了感官欲乐,远离了不善法,有寻、有伺,由远离而生起喜与乐,进入并安住于初禅;随着寻与伺的止息,内心变得确定、清净……进入并安住于二禅;随着喜的褪去……进入并安住于三禅;随着乐的断除、苦的断除,以及先前愉悦与不愉悦感受的消失……进入并安住于四禅。摩诃男,圣弟子正是如此成为四禅那——这些属于增上心、现法乐住的境界——的随意获得者、不费力获得者、不困难获得者的。”
‘‘Kathañca , mahānāma, ariyasāvako catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī? Idha, mahānāma, ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Evaṃ kho, mahānāma, ariyasāvako catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.
27“摩诃男,当一位圣弟子如此戒行圆满,如此于诸根善护其门,如此于饮食知量,如此勤修觉醒,如此成就七种善法,如此获得四禅那——这些增上心所摄、现法乐住之境——能随意、不费力、无困难而证得时,摩诃男,这位圣弟子便称为有学道上的行者,其体性已不再脆弱,他有能力突破,有能力现证正觉,有能力体证那无上的安稳解脱。摩诃男,譬如一只母鸡孵有八枚、十枚或十二枚蛋。那些蛋被母鸡正确地伏卧、正确地温暖、正确地培育。虽然那只母鸡心中并未生起这样的念头:‘啊,但愿我的这些小鸡们,能用爪尖或嘴尖啄破蛋壳,平安地破壳而出。’然而,那些小鸡依然有能力用爪尖或嘴尖啄破蛋壳,平安地破壳而出。摩诃男,正是如此,当一位圣弟子这样具足戒……这样获得四禅那——这些增上心所摄、现法乐住之境——能随意、不费力、无困难而证得时,摩诃男,这位圣弟子便称为有学道上的行者,其体性已不再脆弱,他有能力突破,有能力现证正觉,有能力体证那无上的安稳解脱。”
‘‘Yato kho, mahānāma, ariyasāvako evaṃ sīlasampanno hoti, evaṃ indriyesu guttadvāro hoti, evaṃ bhojane mattaññū hoti, evaṃ jāgariyaṃ anuyutto hoti, evaṃ sattahi saddhammehi samannāgato hoti, evaṃ catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, ayaṃ vuccati, mahānāma, ariyasāvako sekho pāṭipado apuccaṇḍatāya samāpanno, bhabbo abhinibbhidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Seyyathāpi, mahānāma, kukkuṭiyā aṇḍāni aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā tānāssu kukkuṭiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni, kiñcāpi tassā kukkuṭiyā na evaṃ icchā uppajjeyya – ‘aho vatime kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyu’nti, atha kho bhabbāva te kukkuṭapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuṇḍakena vā aṇḍakosaṃ padāletvā sotthinā abhinibbhijjituṃ. Evameva kho, mahānāma, yato ariyasāvako evaṃ sīlasampanno hoti, evaṃ indriyesu guttadvāro hoti, evaṃ bhojane mattaññū hoti, evaṃ jāgariyaṃ anuyutto hoti, evaṃ sattahi saddhammehi samannāgato hoti, evaṃ catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, ayaṃ vuccati, mahānāma, ariyasāvako sekho pāṭipado apuccaṇḍatāya samāpanno , bhabbo abhinibbhidāya, bhabbo sambodhāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.
28“摩诃男,那位圣弟子正是依此无上的舍念清净,忆念起种种过去生:一生、两生……如此,他以相状与细节忆念起种种过去生。这是他第一次的破壳而出,犹如雏鸡从蛋壳中出来。”
‘‘Sa kho so, mahānāma, ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ āgamma anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, ayamassa paṭhamābhinibbhidā hoti kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.
“摩诃男,那位圣弟子正是依此无上的舍念清净,以清净、超越凡人的天眼,看见众生死殁与投生,或低贱、或高贵,或美丽、或丑陋,或生于善趣、或堕恶趣……他了知众生如何随业流转。这是他第二次的破壳而出,犹如雏鸡从蛋壳中出来。”
‘‘Sa kho so, mahānāma, ariyasāvako imaṃye anuttaraṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ āgamma dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate…pe… yathākammūpage satte pajānāti, ayamassa dutiyābhinibbhidā hoti kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.
“摩诃男,那位圣弟子正是依此无上的舍念清净,由诸漏灭尽,于现法中以智慧亲自证知、现证无漏的心解脱与慧解脱,并安住其中。这是他第三次的破壳而出,犹如雏鸡从蛋壳中出来。”
‘‘Sa kho so, mahānāma, ariyasāvako imaṃyeva anuttaraṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ āgamma āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, ayamassa tatiyābhinibbhidā hoti kukkuṭacchāpakasseva aṇḍakosamhā.
29摩诃男,圣弟子具足戒行,这属于他的行;摩诃男,圣弟子于诸根守护根门,这属于他的行;摩诃男,圣弟子于饮食知量,这属于他的行;摩诃男,圣弟子致力于警醒,这属于他的行;摩诃男,圣弟子具备七种善法,这属于他的行;摩诃男,圣弟子随意、无劳、无难地证得四种增上心禅那,即当生乐住,这属于他的行。
‘‘Yampi , mahānāma, ariyasāvako sīlasampanno hoti, idampissa hoti caraṇasmiṃ; yampi, mahānāma, ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti, idampissa hoti caraṇasmiṃ; yampi, mahānāma, ariyasāvako bhojane mattaññū hoti, idampissa hoti caraṇasmiṃ; yampi, mahānāma, ariyasāvako jāgariyaṃ anuyutto hoti, idampissa hoti caraṇasmiṃ; yampi, mahānāma, ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti, idampissa hoti caraṇasmiṃ; yampi, mahānāma, ariyasāvako catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, idampissa hoti caraṇasmiṃ.
摩诃男,圣弟子能随念种种过去生——能忆念一生、二生……乃至能以细节与概况随念种种过去生——这属于他的‘明’;摩诃男,圣弟子以清净、超越常人的天眼,见众生死去、投生,低贱或高贵,美丽或丑陋,善趣或恶趣……乃至了知众生随业流转,这属于他的‘明’;摩诃男,圣弟子由灭尽诸烦恼,于现生中以智亲证无漏的心解脱、慧解脱而安住,这属于他的‘明’。
‘‘Yañca kho, mahānāma, ariyasāvako anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, idampissa hoti vijjāya; yampi, mahānāma, ariyasāvako dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate…pe… yathākammūpage satte pajānāti, idampissa hoti vijjāya. Yampi, mahānāma, ariyasāvako āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idampissa hoti vijjāya.
摩诃男,这样的圣弟子,即称为‘具足明者’,也称为‘具足行者’,也称为‘具足明与行者’。
‘‘Ayaṃ vuccati, mahānāma, ariyasāvako vijjāsampanno itipi caraṇasampanno itipi vijjācaraṇasampanno itipi.
30摩诃男,常童子梵天也曾说过此偈:
‘‘Brahmunāpesā, mahānāma, sanaṅkumārena gāthā bhāsitā –
对于以种姓为标准者,刹帝利在人中最尊贵;
然而,明行具足者,于诸天与人中,最为尊贵。
‘Khattiyo seṭṭho janetasmiṃ, ye gottapaṭisārino; Vijjācaraṇasampanno, so seṭṭho devamānuse’ti.
“摩诃男,这首偈颂是常童子梵天所善吟唱,非不善吟唱;是善说,非不善说;是义利相合,非不相合,并且得到了世尊的认可。”
‘‘Sā kho panesā, mahānāma, brahmunā sanaṅkumārena gāthā sugītā no duggītā, subhāsitā no dubbhāsitā, atthasaṃhitā no anatthasaṃhitā, anumatā bhagavatā’’ti.
那时,世尊起身,对阿难尊者说:“善哉,善哉,阿难!你为迦毗罗卫的释迦人开示这有学之道,实在是善说。”
Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘sādhu sādhu, ānanda, sādhu kho tvaṃ, ānanda, kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ sekhaṃ pāṭipadaṃ abhāsī’’ti.
这是阿难尊者所说,导师给予了认可。迦毗罗卫的释迦族人满心欢喜,对阿难尊者的教说深生随喜。
Idamavocāyasmā ānando. Samanuñño satthā ahosi. Attamanā kāpilavatthavā sakyā āyasmato ānandassa bhāsitaṃ abhinandunti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavatā | 世尊 | 佛陀本人,主讲者 |
| Ānanda | 阿难 | 佛陀侍者,代佛宣说有学之道 |
| Mahānāma | 摩诃男 | 释迦族人,阿难说法的主要对象 |
| Kāpilavatthavāpi | 释迦人 | 咖毕拉瓦图的释迦族大众,请法者 |
| Saṇankumāra | 常童子梵天 | 梵天,所引偈颂的出处 |
地点
释迦国的咖毕拉瓦图城中,一座释迦人新建、尚未有人使用过的集会堂内。
事件
释迦人新建集会堂,恳请世尊首先使用以带来长久利益。世尊应邀率僧团前往,为释迦人说法至深夜后,因背痛而舒展身体,并让阿难继续为大众开示“有学之道”。阿难即以摩诃男为主要对答者,详细阐述了从戒律到禅定的完整修行次第。
经文摘要
世尊授意阿难为释迦人说法(A)→ 阿难向摩诃男开示圣弟子从具足戒、守护根门、饮食知量、精勤觉醒、具足七善法到修习四禅的“有学”实践次第(B)→ 引出“明行足”的更高境界,并以小鸡破壳和三明为喻,获得世尊印可(C)。
中心思想(白话 + 重点拆解)
这篇经文的核心,是用一套完整的“成长地图”,讲清楚一个修行人从入门到解脱的必经之路。世尊让阿难来讲,本身就表明这套方法是需要循序渐进地去学习和实践的。
1. 背景:从“行”开始,打好地基
经文没一上来就讲高深的智慧,而是从看似基础的生活规范讲起。阿难对摩诃男说,一个圣弟子首先要能做到“具足戒”、“在诸根上守护门”、“在食物上知量”、“致力于觉醒”,并且内心要“有信、有惭、有愧、多闻、精进、有念、有慧”。这些就是“有学”的全部“行”,是他所有修行的功课。这告诉我们,修行不是空谈,而是落实在日常的每一个行为、每一个念头上的具体功夫。
2. 核心:你只管孵蛋,破壳自会来
经文用了一个非常生动的比喻来解释什么叫“有学”:就像母鸡孵蛋,母鸡不用整天想着“我的小鸡们啊,你们快用爪子尖和嘴巴尖弄破蛋壳出来吧”。但时候到了,小鸡自己就有能力破壳而出。这 → 拆开看:“有学”就是还走在路上的人,他不用天天焦虑“我什么时候能开悟,什么时候能解脱”,但他必须把前面说的戒、定、慧这些“孵化”功夫做足。“已达不退转,有能力通达,有能力正觉”,这不是靠许愿得来的,而是基础打牢后的必然结果。母鸡的孵化,就是修行人的“行”。
3. 要旨:明与行,缺一不可
经文最后点出,一个完美的圣弟子,不仅要有“明”——也就是宿命通、天眼通、漏尽通这些究竟的智慧,更要有“行”——也就是前面所有的戒律和禅定修习。引了梵天的话说,这叫“明行足”。→ 一句话要旨:解脱不是空想出来的,而是靠着一点一滴、脚踏实地的“行”去换来的,功到自然成。
关键术语锚
- sekha → 有学:指正在修行路上、尚未圆满的“学生”,对应“无学(asekha)”。易错点:常被误解为一个贬义词或低等级,实则是必经的神圣阶段。
- caraṇa → 行:指戒律、根门守护等的修行实践。易错点:一般人理解“行”泛指所有行为,这里是特指趋向解脱的修行基础,与“明(vijjā)”对应。
- vijjā → 明:指证悟的智慧,如三明(宿命通、天眼通、漏尽通)。易错点:“明”与“知识”混淆,这里的“明”是基于禅定和修行的直接体证,不是书本知识。
- vitakka & vicāra → 寻与伺:初禅的禅支,指将心投向目标(寻)和持续地审视目标(伺)。易错点:常被误认为是坏东西,虽然需要被最终超越,但在初禅中是必要的、善的专注力。
- hirimā & ottappī → 惭与愧:七善法之二,对恶行感到羞耻(惭)和畏惧恶果(愧)。易错点:常被混为一谈,或理解为负面情绪。它们是守护世间的重要的正向内心力量。