1如是我闻:一时,世尊与大比丘僧团一起,住在瞻波城的象鼻池畔。那时,象夫之子培索和游方者干德拉咖一同前往世尊之处。到了之后,象夫之子培索礼敬世尊,然后坐在一旁。而游方者干德拉咖则与世尊互相问候,叙过了亲切而令人铭记的话语之后,便站在一旁。站在一旁的游方者干德拉咖,见到比丘僧团如此地安静、如此地默然,便对世尊说:“乔达摩尊者,真是不可思议!乔达摩尊者,真是前所未有!乔达摩尊者竟能将比丘僧团引导得如此之好。乔达摩尊者,过去世的那些阿拉汉、正自觉者,那些世尊们,他们所能将比丘僧团引导到的最上境界,也不过如此了——如同现在乔达摩尊者所引导的这般。乔达摩尊者,未来世的那些阿拉汉、正自觉者,那些世尊们,他们所能将比丘僧团引导到的最上境界,也不过如此了——如同现在乔达摩尊者所引导的这般。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā campāyaṃ viharati gaggarāya pokkharaṇiyā tīre mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Atha kho pesso ca hatthārohaputto kandarako ca paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā pesso hatthārohaputto bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Kandarako pana paribbājako bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kandarako paribbājako tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ , bho gotama, abbhutaṃ, bho gotama, yāvañcidaṃ bhotā gotamena sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito! Yepi te, bho gotama, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto etaparamaṃyeva sammā bhikkhusaṅghaṃ paṭipādesuṃ – seyyathāpi etarahi bhotā gotamena sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito. Yepi te, bho gotama, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto etaparamaṃyeva sammā bhikkhusaṅghaṃ paṭipādessanti – seyyathāpi etarahi bhotā gotamena sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito’’ti.
2“正是这样,干德拉咖,正是这样,干德拉咖。干德拉咖,过去世的那些阿拉汉、正自觉者——那些世尊们,他们引导比丘僧团所能达到的极致,也无非是如此:如同我现在将比丘僧团善加引导一样。干德拉咖,未来世的那些阿拉汉、正自觉者——那些世尊们,他们引导比丘僧团所能达到的极致,也必然是如此:如同我现在将比丘僧团善加引导一样。”
‘‘Evametaṃ , kandaraka, evametaṃ, kandaraka. Yepi te, kandaraka, ahesuṃ atītamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto etaparamaṃyeva sammā bhikkhusaṅghaṃ paṭipādesuṃ – seyyathāpi etarahi mayā sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito. Yepi te, kandaraka, bhavissanti anāgatamaddhānaṃ arahanto sammāsambuddhā tepi bhagavanto etaparamaṃyeva sammā bhikkhusaṅghaṃ paṭipādessanti – seyyathāpi etarahi mayā sammā bhikkhusaṅgho paṭipādito.
“干德拉咖,在这个比丘僧团中,确实有一些比丘是阿拉汉,他们已经断除了烦恼,完成了应做之事,放下了负担,达到了自己的目标,彻底摧毁了导致存在的束缚,通过究竟智慧而获得了解脱。干德拉咖,在这个比丘僧团中,也还有另外一些比丘,他们是有学之人,拥有持续的戒德、持续的律仪,有智慧,以智慧为生活,于四念处心善安住而住。哪四念处呢?干德拉咖,在此,一位比丘对于身体,持续地观察身体而住,精勤、正知、具念,调伏了对于世间的贪欲与忧恼;对于感受,持续地观察感受而住,精勤、正知、具念,调伏了对于世间的贪欲与忧恼;对于心,持续地观察心而住,精勤、正知、具念,调伏了对于世间的贪欲与忧恼;对于法,持续地观察法而住,精勤、正知、具念,调伏了对于世间的贪欲与忧恼。”
‘‘Santi hi, kandaraka, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā. Santi hi, kandaraka, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe sekkhā santatasīlā santatavuttino nipakā nipakavuttino; te catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharanti. Katamesu catūsu? Idha, kandaraka, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassa’’nti.
3听了这话,象夫之子培索对世尊说:“尊者,真是不可思议!尊者,真是从未有过!尊者,世尊为了众生的清净,为了超越忧伤与悲泣,为了止息痛苦与忧恼,为了证悟正道,为了亲证涅槃,如此善巧地教导了这四念处。尊者,我们这些在家的白衣弟子,也时常将心安住于这四念处而修习。尊者,在此,我们于身随观身而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪欲与忧恼;于受随观受而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪欲与忧恼;于心随观心而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪欲与忧恼;于法随观法而住,精勤、正知、具念,调伏世间的贪欲与忧恼。尊者,真是不可思议!尊者,真是从未有过!尊者,人心竟如此幽深、人心竟如此充满污垢、人心竟如此充满虚伪,而世尊却能了知众生的利益与非利益。尊者,人心这东西,确实是幽深的;而畜生这东西,确实是浅显坦白的。尊者,我能够调御一头应被驯服的大象。在瞻波城间来往行走的途中,它会将一切虚伪、欺诳、弯曲和狡诈展现无余。可是,尊者,我们的那些仆人、劳工或工人,他们的身行是一种方式,语行是另一种方式,而意行却又是另外的样子。尊者,真是不可思议!尊者,真是从未有过!尊者,人心竟如此幽深、人心竟如此充满污垢、人心竟如此充满虚伪,而世尊却能了知众生的利益与非利益。尊者,人心这东西,确实是幽深的;而畜生这东西,确实是浅显坦白的。”
Evaṃ vutte, pesso hatthārohaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva supaññattā cime, bhante, bhagavatā cattāro satipaṭṭhānā sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Mayampi hi, bhante, gihī odātavasanā kālena kālaṃ imesu catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā viharāma. Idha mayaṃ, bhante, kāye kāyānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vedanānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; citte cittānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; dhammesu dhammānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvañcidaṃ, bhante, bhagavā evaṃ manussagahane evaṃ manussakasaṭe evaṃ manussasāṭheyye vattamāne sattānaṃ hitāhitaṃ jānāti. Gahanañhetaṃ, bhante, yadidaṃ manussā; uttānakañhetaṃ, bhante, yadidaṃ pasavo. Ahañhi, bhante, pahomi hatthidammaṃ sāretuṃ. Yāvatakena antarena campaṃ gatāgataṃ karissati sabbāni tāni sāṭheyyāni kūṭeyyāni vaṅkeyyāni jimheyyāni pātukarissati. Amhākaṃ pana, bhante, dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā aññathāva kāyena samudācaranti aññathāva vācāya aññathāva nesaṃ cittaṃ hoti. Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvañcidaṃ, bhante, bhagavā evaṃ manussagahane evaṃ manussakasaṭe evaṃ manussasāṭheyye vattamāne sattānaṃ hitāhitaṃ jānāti. Gahanañhetaṃ, bhante, yadidaṃ manussā; uttānakañhetaṃ, bhante, yadidaṃ pasavo’’ti.
4“正是如此,培索。正是如此,培索。培索,人类确实是幽深的,而畜生确实是浅显明了的。培索,世间存有这四种人。哪四种呢?培索,于此,有一种人是自我折磨者,致力于自我折磨的修习;培索,于此,又有一种人,是折磨他人者,致力于折磨他人的修习;培索,于此,又有一种人,既是自我折磨者,致力于自我折磨的修习,又是折磨他人者,致力于折磨他人的修习;培索,于此,又有一种人,既不是自我折磨者,不致力于自我折磨的修习,也不是折磨他人者,不致力于折磨他人的修习。这位既不折磨自己也不折磨他人的人,于现法当下,已无渴爱,已得寂灭,清凉,感受快乐,以梵天之身自住。培索,在这四种人之中,哪一种令你心生欢喜呢?”
‘‘Evametaṃ, pessa, evametaṃ, pessa. Gahanañhetaṃ , pessa, yadidaṃ manussā; uttānakañhetaṃ, pessa, yadidaṃ pasavo. Cattārome, pessa, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Idha, pessa, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto; idha pana, pessa, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto; idha pana, pessa, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto ; idha pana, pessa, ekacco puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati. Imesaṃ, pessa, catunnaṃ puggalānaṃ katamo te puggalo cittaṃ ārādhetī’’ti?
“尊者,那位自我折磨、修习自我苦行的人,我无法对其心生欢喜。尊者,那位折磨他人、修习折磨他人苦行的人,我也无法对其心生欢喜。尊者,那位既折磨自己又折磨他人、双修这两种苦行的人,我依然无法对其心生欢喜。然而,尊者,那位既不折磨自己、不修习自我苦行,也不折磨他人、不修习折磨他人苦行的人;他既不折磨自己也不折磨他人,于现世便已无渴爱、寂灭、清凉,亲身感受快乐,以梵天之身安住——唯有此人,令我由衷地心生欢喜。”
‘‘Yvāyaṃ, bhante, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto, ayaṃ me puggalo cittaṃ nārādheti. Yopāyaṃ, bhante, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto , ayampi me puggalo cittaṃ nārādheti. Yopāyaṃ, bhante, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto, ayampi me puggalo cittaṃ nārādheti. Yo ca kho ayaṃ, bhante, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati – ayameva me puggalo cittaṃ ārādhetī’’ti.
5“培索,为何这三种人不能令你心悦诚服呢?”“尊者,那种折磨自己、专修自我折磨的人,他使那个希求快乐、厌离痛苦的自己饱受折磨与煎熬——正因为如此,我对这种人无法心悦诚服。尊者,那种折磨他人、专修折磨他人的人,他使那些希求快乐、厌离痛苦的他人饱受折磨与煎熬——正因为如此,我对这种人无法心悦诚服。尊者,那种既折磨自己又折磨他人、既专修自我折磨又专修折磨他人的人,他既使那个希求快乐、厌离痛苦的自己,也使那些希求快乐、厌离痛苦的他人,同受折磨与煎熬——正因为如此,我对这种人无法心悦诚服。而尊者,那种既不折磨自己、不专修自我折磨,也不折磨他人、不专修折磨他人的人,他既不折磨自己,也不折磨他人;于现法之中,他内无渴爱,已得寂灭,已获清凉,亲身体证安乐,以梵天般的境界安住;对于希求快乐、厌离痛苦的自己与他人,他全无折磨与煎熬——正因为如此,我对这种人心悦诚服。尊者,现在我们该告辞了,我们还有许多事务,许多义务需尽。”“培索,你若觉得是时候,便请随意吧。”于是,象夫之子培索于世尊的教说心生欢喜,由衷信受,便从座起身,向世尊恭敬作礼,右绕之后离去。
‘‘Kasmā pana te, pessa, ime tayo puggalā cittaṃ nārādhentī’’ti? ‘‘Yvāyaṃ, bhante, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto so attānaṃ sukhakāmaṃ dukkhapaṭikkūlaṃ ātāpeti paritāpeti – iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ nārādheti. Yopāyaṃ, bhante, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto so paraṃ sukhakāmaṃ dukkhapaṭikkūlaṃ ātāpeti paritāpeti – iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ nārādheti. Yopāyaṃ, bhante, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto so attānañca parañca sukhakāmaṃ dukkhapaṭikkūlaṃ ātāpeti paritāpeti – iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ nārādheti. Yo ca kho ayaṃ, bhante, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati; so attānañca parañca sukhakāmaṃ dukkhapaṭikkūlaṃ neva ātāpeti na paritāpeti – iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ ārādheti. Handa, ca dāni mayaṃ, bhante, gacchāma; bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā’’ti. ‘‘Yassadāni tvaṃ, pessa, kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho pesso hatthārohaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
6象夫之子培索离开后不久,世尊便对诸比丘说:“诸比丘,象夫之子培索是有智慧的人;诸比丘,象夫之子培索是大智慧者。诸比丘,假如象夫之子培索能再停留片刻,等我为他详细分别这四种人,他本可获得巨大的利益。不过,诸比丘,即便如此,象夫之子培索也已经获得了很大的利益了。”这时,诸比丘说:“世尊,现在正是时候;善逝,现在正是时候。愿世尊为我们详细解说这四种人。听闻世尊的教说,诸比丘将会信受奉持。”“那么,诸比丘,谛听,善作意。我当宣说。”“是的,尊者。”诸比丘回答世尊。世尊便这样说道:
Atha kho bhagavā acirapakkante pesse hatthārohaputte bhikkhū āmantesi – ‘‘paṇḍito, bhikkhave, pesso hatthārohaputto; mahāpañño, bhikkhave, pesso hatthārohaputto. Sace, bhikkhave, pesso hatthārohaputto muhuttaṃ nisīdeyya yāvassāhaṃ ime cattāro puggale vitthārena vibhajissāmi , mahatā atthena saṃyutto abhavissa. Api ca, bhikkhave, ettāvatāpi pesso hatthārohaputto mahatā atthena saṃyutto’’ti. ‘‘Etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo, yaṃ bhagavā ime cattāro puggale vitthārena vibhajeyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti. ‘‘Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
7诸比丘,何为折磨自己、致力于自我折磨修行的人?诸比丘,在此,有一种人:他赤身裸体,行无拘束,舔舐手掌;有人呼“来,尊者”时,他不前往;有人请止步时,他不停留。他不接受专程送至面前的食物,不接受特意为他准备的食物,也不接受通过邀请所供养的食物。他不从罐口接受食物,不从锅口接受,不从养羊人家中接受,不从置有棍棒的人家接受,不从置有杵臼的人家接受;不在两人共食时接受,不从孕妇、哺乳期妇女、与男子共居的妇人那里接受;不在宣告施食之处接受,不在有狗守候之处接受,不在苍蝇群飞盘旋之处接受。他不吃鱼,不吃肉,不饮烈酒,不饮果酒,不饮米糠粥。他或只行一家乞食、仅受一口,或只行两家、仅受两口……乃至只行七家、仅受七口。他依一位施主的供养而活,亦依两位施主的供养……乃至依七位施主的供养而活。他一日唯一食,或两日一食……乃至七日一食,他便如此过着乃至半月方得一食的生活。他只以野菜为食,或只以小米为食,或只以野生稻谷,或只以皮屑,或只以苔藓,或只以米糠,或只以煮饭所撇浮渣,或只以芝麻粉,或只以野草,或只以牛粪为食。他以林中的树根与野果为食,靠捡食落果而活。他身穿麻衣,或穿杂色布衣,或穿裹尸布衣,或穿粪扫衣,或穿树皮衣,或披兽皮,或披带蹄的兽皮,或披吉祥草织就之衣,或披树皮条编成之衣,或披木片缀连之衣,或披人发所织之毯,或披马尾毛所织之毯,或披猫头鹰羽毛之衣。他是拔除须发者,勤修拔除须发之行;他是常立者,拒绝坐下;他是常蹲者,致力于蹲中的精勤;他是卧荆棘床者,以铺满荆棘为床座。他过着每日三次入水沐浴的修行生活——如此,他从事种种折磨、煎熬此身体的修行方式。诸比丘,这便称为折磨自己、致力于自我折磨修行的人。
‘‘Katamo ca, bhikkhave, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano naehibhaddantiko natiṭṭhabhaddantiko ; nābhihaṭaṃ na uddissakataṃ na nimantanaṃ sādiyati; so na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti na eḷakamantaraṃ na daṇḍamantaraṃ na musalamantaraṃ na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na saṅkittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī; na macchaṃ na maṃsaṃ na suraṃ na merayaṃ na thusodakaṃ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko…pe… sattāgāriko vā hoti sattālopiko; ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti…pe… sattahipi dattīhi yāpeti; ekāhikampi āhāraṃ āhāreti, dvīhikampi āhāraṃ āhāreti…pe… sattāhikampi āhāraṃ āhāreti – iti evarūpaṃ aḍḍhamāsikaṃ pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. So sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti, nīvārabhakkho vā hoti, daddulabhakkho vā hoti, haṭabhakkho vā hoti, kaṇabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, piññākabhakkho vā hoti, tiṇabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti; vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī. So sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāreti, chavadussānipi dhāreti, paṃsukūlānipi dhāreti, tirīṭānipi dhāreti, ajinampi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacīrampi dhāreti, vākacīrampi dhāreti, phalakacīrampi dhāreti, kesakambalampi dhāreti, vāḷakambalampi dhāreti, ulūkapakkhampi dhāreti; kesamassulocakopi hoti, kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto, ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṃ kappeti ; sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati – iti evarūpaṃ anekavihitaṃ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto.
8诸比丘,什么是折磨他人、致力于折磨他人的人呢?诸比丘,在此,有一种人,他是屠羊者、屠猪者、捕鸟者、猎兽者、猎师、渔夫、盗贼、刽子手、屠牛者、狱卒,或从事其他任何残忍行业的人。诸比丘,这人便称为折磨他人、致力于折磨他人的人。
‘‘Katamo ca, bhikkhave, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo orabbhiko hoti sūkariko sākuṇiko māgaviko luddo macchaghātako coro coraghātako goghātako bandhanāgāriko ye vā panaññepi keci kurūrakammantā. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto.
9诸比丘,什么是既折磨自己、致力于自我折磨,又折磨他人、致力于折磨他人的人呢?诸比丘,在此,有一种人,他或是灌顶登位的刹帝利国王,或是家财殷厚的大婆罗门。他在城东新建一座祭祀大厅,剃除须发,穿上粗糙的兽皮,以酥油涂抹全身,用鹿角搔刮后背,然后与王后及国师婆罗门一同进入那座新祭祀大厅。在那里,他躺在未铺任何垫褥、只涂着青牛粪的裸露地面上。他依止一头与牛犊毛色相同的母牛维生:那母牛一个乳房的奶供国王食用,另一个乳房的奶供王后食用,再一个乳房的奶供国师婆罗门食用,又一个乳房的奶用以向火神献祭,剩下少许可供牛犊饮用。他这样说道:‘将这么多公牛宰杀以供祭祀,将这么多小公牛宰杀以供祭祀,将这么多小母牛宰杀以供祭祀,将这么多山羊宰杀以供祭祀,将这么多绵羊宰杀以供祭祀,将这么多马宰杀以供祭祀,将这么多树木砍作祭柱,将这么多吉祥草割下铺设祭坛。’而那些奴仆、仆役和佣工们,在棍棒的威吓与危险的逼迫下,泪流满面、哭泣悲号地从事种种劳役。诸比丘,这人便称为既折磨自己又折磨他人、致力于自我折磨与折磨他人的人。
‘‘Katamo ca, bhikkhave, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhāvasitto brāhmaṇo vā mahāsālo. So puratthimena nagarassa navaṃ santhāgāraṃ kārāpetvā kesamassuṃ ohāretvā kharājinaṃ nivāsetvā sappitelena kāyaṃ abbhañjitvā magavisāṇena piṭṭhiṃ kaṇḍuvamāno navaṃ santhāgāraṃ pavisati saddhiṃ mahesiyā brāhmaṇena ca purohitena. So tattha anantarahitāya bhūmiyā haritupalittāya seyyaṃ kappeti. Ekissāya gāviyā sarūpavacchāya yaṃ ekasmiṃ thane khīraṃ hoti tena rājā yāpeti, yaṃ dutiyasmiṃ thane khīraṃ hoti tena mahesī yāpeti, yaṃ tatiyasmiṃ thane khīraṃ hoti tena brāhmaṇo purohito yāpeti , yaṃ catutthasmiṃ thane khīraṃ hoti tena aggiṃ juhati, avasesena vacchako yāpeti. So evamāha – ‘ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāya, (ettakā assā haññantu yaññatthāya) , ettakā rukkhā chijjantu yūpatthāya, ettakā dabbhā lūyantu barihisatthāyā’ti . Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto.
10诸比丘,什么样的人,既不折磨自己、不致力于自我折磨,也不折磨他人、不致力于折磨他人;他既不自我折磨也不折磨他人,就在今生此世,内心无有饥渴,寂灭、清凉,亲身体验着安乐,安住于如梵天般的身心状态中呢?诸比丘,在此,如来出现于世间,他是阿拉汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。他亲自以证智证知、现证之后,便向包括天、魔、梵天在内的世界,以及包括沙门、婆罗门、天人、人类在内的众生,进行宣说。他所开示的法,初始善,中间善,结尾亦善,义理与言句皆正;他圆满、彻底清净地开显了梵行生活。有一位居士,或居士之子,或生于其他家族的人,听闻了此法。他听闻此法后,便对如来生起了信心。他具足这所生起的信心后,如是思惟:‘居家的生活是拥挤的,是一条尘垢之道;出家则是空旷而自由。居家想要修行那圆满无缺、绝对清净、如同被磨亮的螺贝般的梵行,并不容易。不如我剃除须发,披上袈裟,从俗家出离,去过无家的出家生活吧。’于是,过了一些时日,他或者舍弃了少量的财富积聚,或者舍弃了巨大的财富积聚;或者离开小的亲属圈,或者离开大的亲属圈;剃除须发,披上袈裟衣,从俗家出离,过无家的出家生活。
‘‘Katamo ca, bhikkhave, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati? Idha, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto. So taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati – ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya’nti . So aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya, mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya, appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya , mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya, kesamassuṃ ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati.
11如此出家之后,他便受持比丘的学处与活命之道:他舍离杀生,远离杀生,放下棍棒与刀剑,常怀惭愧,具足悲悯,为利益和哀愍一切众生而安住。他舍离不与取,远离不与取,只取所与、只期待所与,以不偷盗的清净自身而安住。他舍离非梵行,行梵行,远离秽行,禁绝男女淫欲之事。他舍离妄语,远离妄语,说真实语,信守真实,诚实堪赖,不以言语欺诳世间。他舍离离间语,远离离间语,不会为离间这些人而将从此处听来的话告诉彼处,也不会为离间那些人而将从彼处听来的话告诉此处;他成为分裂者的和合者、团结者的助益者,喜爱和合、乐于和合、欣慕和合,说促成和合的话语。他舍离粗恶语,远离粗恶语,他说温和、悦耳、亲切、深入人心、彬彬有礼的话语,为众人所爱、所喜。他舍离杂秽语,远离杂秽语,他应时而语,说真实、有义之言,说与法与律相应之言,说有价值之言,在恰当时机,说含譬喻、合理则、与义相应的言语。他远离损害种子和植物的行为;他一日一食,夜间不食,过午不食;他远离观看歌舞、音乐、表演等种种戏乐;他远离佩戴花鬘、涂抹香粉、以装饰品装扮的行为;他远离高广大床;他远离接受金银;他远离接受生谷;他远离接受生肉;他远离接受妇女和少女;他远离接受男女奴仆;他远离接受山羊和绵羊;他远离接受鸡和猪;他远离接受象、牛、马和母马;他远离接受田地与房产;他远离为人传递消息、派遣使役的俗务;他远离买卖;他远离在秤量上欺骗;他远离贿赂、欺诈、虚伪等歪曲行径;他远离伤害、杀害、捆绑、掠夺、抢劫等暴力手段。
‘‘So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī, athenena sucibhūtena attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī hoti ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya – iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī, nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. So bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirato hoti, ekabhattiko hoti rattūparato virato vikālabhojanā; naccagītavāditavisūkadassanā paṭivirato hoti; mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsanaṭṭhānā paṭivirato hoti; uccāsayanamahāsayanā paṭivirato hoti; jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; itthikumārikapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; hatthigavassavaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti; dūteyyapahiṇagamanānuyogā paṭivirato hoti; kayavikkayā paṭivirato hoti; tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā paṭivirato hoti; ukkoṭanavañcananikatisāciyogā paṭivirato hoti; chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato hoti .
他满足于仅足以护身的衣服和仅足以果腹的乞食。无论去往何处,都只以这些资具而行。犹如飞鸟,无论飞往何处,仅以双翼为负担。同样,这位比丘满足于仅足以护身的衣服和仅足以果腹的乞食。无论去往何处,都只以这些资具而行。他因具足这圣戒蕴,内心体验到无过失的快乐。
‘‘So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva ḍeti, sapattabhārova ḍeti; evameva bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati . So iminā ariyena sīlakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti.
12他以眼见色后,不执取整体相,不执取细部相。因为,如果眼根不加防护而安住,贪、忧等恶不善法便会涌入。为防护这些,他修习防护,守护眼根,于眼根上成就防护。他以耳闻声后……他以鼻嗅香后……他以舌尝味后……他以身触触后……他以意了知法后,不执取整体相,不执取细部相。因为,如果意根不加防护而安住,贪、忧等恶不善法便会涌入。为防护这些,他修习防护,守护意根,于意根上成就防护。他具足此圣根律仪,于内体验到无过失的快乐。
‘‘So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. So iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ paṭisaṃvedeti.
他于前进、返回时,正知而行;于向前看、向旁看时,正知而行;于弯曲、伸展肢体时,正知而行;于穿着僧伽帝衣、持钵与衣时,正知而行;于食、饮、咀嚼、品尝时,正知而行;于大小便利时,正知而行;于行走、站立、安坐、睡眠、醒来、说话、沉默时,正知而行。
‘‘So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.
13他如此具足这圣戒蕴、圣知足、圣根律仪、圣正念与正知之后,便选择寂静的住处:森林、树下、山岳、石峡、山洞、坟场、丛林、空地、稻草堆。他从托钵乞食归来,用完斋饭后,结跏趺坐,端身正直,安住正念于面前。他舍断对世间的贪欲,以离贪之心安住,净化着贪染的心;舍断嗔恚与恶意,以无嗔之心安住,慈悯一切有情的利益,净化着嗔恚与恶意的心;舍断昏沉与睡眠,以离昏沉睡眠之心安住,具光明想,正念正知,净化着昏沉睡眠的心;舍断掉举与追悔,以不浮躁之心安住,内心归于寂静,净化着掉举追悔的心;舍断疑惑,以度越疑惑之心安住,于善法不再有‘是这样吗’的迟疑,净化着疑惑的心。
‘‘So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato, (imāya ca ariyāya santuṭṭhiyā samannāgato,) iminā ca ariyena indriyasaṃvarena samannāgato, iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti, byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṃ parisodheti; thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā cittaṃ parisodheti; uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti; vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
他如此舍断这五种盖──那些令心染污、令慧羸弱之物,而后远离感官欲乐,远离不善法,进入并安住于有寻有伺、由远离而生喜乐的初禅;随着寻与伺的止息,内心澄净,心念专一,进入并安住于无寻无伺、由定而生喜乐的第二禅;随着喜的消褪,他安住于舍,正念正知,以身受乐,进入并安住于圣者所称的“舍念乐住”──第三禅;他舍断乐、舍断苦,先前已有的喜与忧随之息灭,进入并安住于不苦不乐、舍念清净的第四禅。
‘‘So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati ; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
14当他的心如此进入定境,清净、明亮、无垢,远离随烦恼,柔软、适合作业、稳固、安住于不动摇的状态时,他将心导向宿命随念智。他回忆起种种过去世的生活,即:一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、十万生、多个坏劫、多个成劫、多个成坏劫。‘在那里,我曾有这样的名、这样的姓、这样的容貌、这样的食物、这样经历苦乐、这样的寿限;我从那里死后,投生到其他地方;在那里,我又这样的名、这样的姓、这样的容貌、这样的食物、这样经历苦乐、这样的寿限;再从那里死后,投生到这里。’他这样带着形貌与细节,回忆起种种过去世的生活。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ; tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno’ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
15当他的心如此进入定境,清净、明亮、无垢,远离随烦恼,柔软、适合作业、稳固、安住于不动摇的状态时,他将心导向众生死亡与投生的智慧。他以清净、超越人间的天眼,看见众生死去、投生,有卑劣的、有高贵的,有美丽的、有丑陋的,有投生善趣的、有投生恶趣的。他了知众生如何随自己的业力流转:‘尊者们,确实,这些众生身行恶、口行恶、意行恶,诽谤圣者,怀持邪见,造作邪见所驱动的业;他们在身体败坏、死亡之后,便投生到苦处、恶趣、堕处、地狱。而尊者们,那些众生身行善、口行善、意行善,不诽谤圣者,怀持正见,造作正见所驱动的业;他们在身体败坏、死亡之后,便投生到善趣、天界。’像这样,他以清净、超越人间的天眼,看见众生死去、投生,有卑劣的、有高贵的,有美丽的、有丑陋的,有投生善趣的、有投生恶趣的,他了知众生如何随自己的业力流转。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
16当他的心如此进入定境——清净、明亮、无瑕,远离了随烦恼,柔软、适合作业、稳固、安住于不动摇时,他将心导向烦恼灭尽的智慧。他如实了知:“这是苦”;如实了知:“这是苦的生起”;如实了知:“这是苦的息灭”;如实了知:“这是导向苦息灭的道路”。如实了知:“这些是烦恼”;如实了知:“这是烦恼的生起”;如实了知:“这是烦恼的息灭”;如实了知:“这是导向烦恼息灭的道路”。当他如此知、如此见时,心便从欲的烦恼中解脱,从有的烦恼中解脱,从无明的烦恼中解脱。解脱时,生起了“这是解脱”的了知。他了知:“生已尽,梵行已立,应作已作,不受后有。”诸比丘,这样的人,便称作既不折磨自己,也不从事折磨自己的修行;既不折磨他人,也不从事折磨他人的修行。他不折磨自己,也不折磨他人,于现法中无渴爱、寂灭、清凉、感受安乐,成就梵身而住。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘Ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘Ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘Ayaṃ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘Ayaṃ āsavanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti . ‘Ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto . So attantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharatī’’ti.
这是世尊所说。比丘们心满意足,对世尊所说的话欢喜信受。
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 佛陀,本经说法者 |
| Kandarako | 干德拉咖 | 游方者,首先向佛陀提问 |
| Pessa (Pesso) | 象夫之子培索 | 干德拉咖的弟子,接着与佛陀对话,中途离场 |
| Bhikkhū | 诸比丘 | 听闻佛陀详细分别四种人的众僧 |
事件
游方者干德拉咖与弟子象夫之子培索前来拜见世尊。培索向世尊阐述,世间四种修行者中,唯有第四种“既不折磨自己也不折磨他人”的人令他心生欢喜。培索因事务繁忙匆匆离去后,世尊赞叹其慧根,并应比丘们的请求,开始详尽剖析这四种人的样貌,从苦行者的自我折磨、祭祀者的折磨自他,一直阐述到圣弟子通过戒定慧最终证悟的梵行生活。
经文摘要
培索的四种人欢喜之问(A) → 佛陀等待培索离场后,向比丘开出详细分别(B) → 具体展示前三类人的行相,并详细铺陈第四类人(圣弟子)从出家到圆满证智的戒定慧次第(C)。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:一句话划出真正的重点
经文借着培索的直觉——“自虐者、虐他者、自虐又虐他者,都不能让我心悦诚服,只有那个不折腾自己也不折腾别人的,一生活得清凉安乐,才让我真心赞叹”——来引出问题。但培索听完就走了,这等于抛出一个高赞金句但没展开。佛陀等他离场,才对比丘们说:“这小子有智慧,要是多坐一会儿听我掰开揉碎讲,他能得到大利益。” 真正的重点不在于培索的感慨,而在于佛陀马上就要开始的“详细分别”。
2. 核心:佛陀的“拆解”——第四种人才是真修行
佛佗开始逐一描摹四种人:
* 第一种(自虐者):裸形、舔手、过午不食、穿树皮、拔头发……种种极端的苦行。这是“以折磨自己的身心为修行”。
* 第二种(虐他者):屠夫、猎人、渔夫、刽子手等,以杀生为业。这是“以折磨他人为修行”。
* 第三种(虐自己又虐他者):那些国王或大婆罗门,大搞杀牛宰羊的血腥祭祀,自己和第一王后也陪着睡草地、喝牛奶。他们让“害怕棍棒的仆人们流着眼泪干活”。这是典型的“建立在他者和自己共同痛苦上的仪式”。
* 第四种(不折腾自他的人):佛陀浓墨重彩描绘的圣弟子之路。这个人听闻佛法、生起信心而出家。然后,佛陀详细展示了他从“小戒”到“大戒”,从“守护根门”、“正念正知”、“知足少欲”,到远离独处、克服五盖、初禅、二禅、三禅、四禅,最终证得“宿住随念智”等三明的完整过程。
经文的关键句是“他当生便无饥渴、寂灭、清凉、感受安乐,以梵天之身自住”。
→ 拆开看:“梵天”在这里不是指死了往生天界,而是比喻一种 “崇高、清净、安乐的生活状态” 。他不虐己,因为那是无意义的苦行;他不虐人,因为他以慈悲为怀;他此刻活着,心就摆脱了贪嗔痴的焦灼(无饥渴、寂灭、清凉),享受着禅定和智慧带来的真实安乐。
3. 对现代人的启发:修行不是表演苦难
在佛陀看来,刻意折磨自己或他人,都源于对“苦”和“苦因”的根本错解,是“见”上的问题,属于无意义的表演和徒劳。而真正的修行(第四种人)是一条具体的、可操作的、导向内心清凉的技术路径。它不搞行为艺术,而是在持戒、守护六根、培养正念、修习禅定、开发智慧的具体步骤里,真实地灭除内在的痛苦根源——即贪、嗔、痴。
→ 一句话要旨:真正的修行,是停止制造自他的痛苦表演,走进一条从守护身心到开发禅慧,让生命在当下就品尝到清凉与安乐的内在成长之路。
关键术语锚
- Brahma/梵天 → 梵天:本篇中“以梵天之身自住”的梵天,不是在讲死后投生到梵天界,而是比喻一种超越欲界烦恼、如天神般清净安乐的内在生活状态,极易被误解为天道轮回。
- Gahaṭṭha/在家/居士 → 尘垢之道:经文形容“家居生活是拥挤的、尘垢之道”,这里“尘垢”不是贬低在家众,而是指内心被家庭、财产、社会角色所纠缠,心难得开阔自由的那种“拥挤感”,一种心理状态而非道德评判。
- Sati/念 → 念:在“正念正知”的修习中,它不只是“不忘记”,特指一种把心稳稳地安在当下所缘(如呼吸、动作、感受)上的心力,能清晰觉知而不被烦恼卷走,是贯穿成佛之路的核心能力。
- Nimitta/相/禅相 → 相/随相:在“守护根门”的教导(不以眼见色后,执取相,不执取随相)中,这是指心对感官对象最初捕获的整体印象(相)和后续联想出的细节(随相),比如看到一个杯子是“相”,想到它很贵、是某个牌子、我想要就是“随相”,烦恼就此生起。