439如是我闻:一时,世尊与一大比丘僧团在拘萨罗国游行,来到名为沙喇的拘萨罗国婆罗门村。沙喇的婆罗门居士们听闻了这样的消息:“朋友们,释迦族之子、从释迦族出家的沙门乔达摩,正与一大比丘僧团同行,来到了沙喇。关于乔达摩大师,流传着这样美好的名声:‘彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行具足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。他亲自以证智通达了这个含括天神、魔、梵天的世界,以及含括沙门、婆罗门、天神与人在内的众生,并予以宣说。他所说的法,开头善、中间善、结尾善,义理与文句皆善,开显了完全圆满、完全清净的梵行。’能遇见这样的阿拉汉,实是善事。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena sālā nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Assosuṃ kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā – ‘‘samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ sālaṃ anuppatto. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ; kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti’. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti.
于是,沙喇的婆罗门居士们一同前往世尊那里。到了之后,有人向世尊顶礼后,退坐一面;有人与世尊互相问候,欢欣叙谈后,退坐一面;有人向世尊合掌致敬后,退坐一面;有人在世尊面前报出名字与族姓后,退坐一面;有人则默然退坐一面。坐定后,沙喇的婆罗门居士们对世尊这样说:“乔达摩尊者,是什么因、什么缘,使得这些众生在身坏命终后,投生到苦界、恶趣、堕处、地狱?又,乔达摩尊者,是什么因、什么缘,使得这些众生在身坏命终后,投生到善趣、天界?”
Atha kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘ko nu kho, bho gotama, hetu, ko paccayo, yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti ? Ko pana, bho gotama, hetu, ko paccayo, yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti?
“居士们,由于非法行、不正行,这些一些众生在身坏命终后,便投生到苦界、恶趣、堕处、地狱。居士们,由于法行、正行,这些一些众生在身坏命终后,便投生到善趣、天界。”
‘‘Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, gahapatayo, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Dhammacariyāsamacariyāhetu kho, gahapatayo, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti .
“乔达摩尊者所简略宣说而未广开其义的法语,我们无法明了其详尽含义。愿乔达摩尊者如是说法,使我们得以理解乔达摩尊者所简略宣说而未详析的法语,通达其详尽含义。” “那么,居士们,你们应当谛听,善作意,我当宣说。” “好的,尊者。”沙喇的婆罗门居士们回答世尊。世尊这样说道:
‘‘Na kho mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṃkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṃ avibhattassa, vitthārena atthaṃ ājānāma. Sādhu no bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu, yathā mayaṃ imassa bhoto gotamassa saṃkhittena bhāsitassa, vitthārena atthaṃ avibhattassa, vitthārena atthaṃ ājāneyyāmā’’ti. ‘‘Tena hi, gahapatayo, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
440“居士们,依身而起的非法行、不正行有三种,依语而起的非法行、不正行有四种,依意而起的非法行、不正行有三种。”
‘‘Tividhaṃ kho, gahapatayo, kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti, catubbidhaṃ vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti, tividhaṃ manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti.
“居士们,怎样是依身而起的三种非法行、不正行呢?居士们,在此,有一类人杀生,残忍、手沾鲜血,耽著于杀戮与伤害,对众生无悲悯心。”
‘‘Kathañca, gahapatayo, tividhaṃ kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti? Idha, gahapatayo, ekacco pāṇātipātī hoti, luddo lohitapāṇi hatappahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu .
他又行不与取。对于他人所有的财物,无论是在村中还是山林,他生起盗心,取那未给予之物。
‘‘Adinnādāyī kho pana hoti. Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ, gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.
他行欲邪行。凡由母亲守护、父亲守护、父母守护、兄弟守护、姊妹守护、亲族守护、宗族守护、法守护、有夫、受罚守护,乃至仅以花环为标记的女子,他便与之行淫。居士们,这就是以身所行的三种非法行、不正行。
‘‘Kāmesumicchācārī kho pana hoti. Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti. Evaṃ kho, gahapatayo, tividhaṃ kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti.
居士们,什么是言语的四种非法行、不正行呢?居士们,在此,有人妄语。在集会中、在人群中、在亲族中、在行会中、或在王族中,他被传去作证,被问道:‘来,这位男子,说出你所知道的。’他不知而说‘我知道’,知而说‘我不知道’;未见而说‘我看见’,见而说‘我没看见’。如此为了自己、为了他人,或为少许财利,他故意说虚诳语。
‘‘Kathañca , gahapatayo, catubbidhaṃ vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti? Idha, gahapatayo, ekacco musāvādī hoti. Sabhāgato vā parisāgato vā, ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā, abhinīto sakkhipuṭṭho – ‘ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’ti , so ajānaṃ vā āha – ‘jānāmī’ti, jānaṃ vā āha – ‘na jānāmī’ti, apassaṃ vā āha – ‘passāmī’ti, passaṃ vā āha – ‘na passāmī’ti . Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti.
他又好作离间语:在此处听到,便到彼处去说,意在离间这些人;或在彼处听到,又到此处来说,意在离间那些人。他破坏和合者,助长已分裂者;他乐于分裂、喜好分裂、欣喜分裂,说着制造分裂的话语。
‘‘Pisuṇavāco kho pana hoti. Ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti samaggānaṃ vā bhettā , bhinnānaṃ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
他又好说粗恶语。他所说的语言粗糙、严厉、刺痛他人、激怒他人、近乎愤怒,不能引向定。
‘‘Pharusavāco kho pana hoti. Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā , tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
他又好说杂秽语:他说话不合时宜,所言不实、无益、非法、非律。他的话没有根基,不合时宜,没有道理,漫无边际,与利益无关。居士们,这便是语言方面的四种非法行、不正行。
‘‘Samphappalāpī kho pana hoti. Akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī. Anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ. Evaṃ kho, gahapatayo, catubbidhaṃ vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti.
居士们,怎样的三种意非法行、不平等行呢?居士们,此处有人心怀贪著:对于他人所拥有的财物与资具,便生起贪念:‘啊,愿他人之物,都能归我所有!’
‘‘Kathañca, gahapatayo, tividhaṃ manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti? Idha, gahapatayo, ekacco abhijjhālu hoti, yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ abhijjhātā hoti – ‘aho vata yaṃ parassa taṃ mamassā’’’ti!
再者,他心怀嗔恚,意生恶念:‘愿这些众生被杀、被屠、被灭、被毁,乃至不复存在!’
‘‘Byāpannacitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṅkappo – ‘ime sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesu’’’nti .
再者,他持邪见,见地颠倒:‘无有布施,无有供养,无有献祭;善恶诸行没有果报;没有此世,没有他世;没有母亲,没有父亲;没有化生之众生;世间没有那些行于正道、如实修持的沙门、婆罗门,能以自证智亲证之后,宣说此世与他世。’居士们,这就是三种意非法行、不平等行。
‘‘Micchādiṭṭhiko kho pana hoti viparītadassano – ‘natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā , natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Evaṃ kho, gahapatayo, tividhaṃ manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti.
居士们,正是因为这样的非法行与不平等行,有些众生在身坏命终之后,便会投生到苦界、恶趣、堕处、地狱。
‘‘Evaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu kho, gahapatayo, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.
441居士们,身的法行与平等行有三种,语的法行与平等行有四种,意的法行与平等行有三种。
‘‘Tividhaṃ kho, gahapatayo, kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti, catubbidhaṃ vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti, tividhaṃ manasā dhammacariyāsamacariyā hoti.
居士们,如何是身行法、行平等的三种呢?居士们,有人舍离杀生,远离杀生,放下棍棒与刀剑,常怀惭耻,具足悲悯,为利益与哀愍一切众生而安住。
‘‘Kathañca, gahapatayo, tividhaṃ kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti? Idha, gahapatayo, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.
他舍弃不与取,远离不与取。凡是他人的财物和用具,不论在村落中还是山林里,只要未经给予,他便不以盗心取用。
‘‘Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti. Yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ, gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ nādinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.
他舍弃欲邪行,远离欲邪行。凡是受母亲守护、受父亲守护、受父母守护、受兄弟守护、受姐妹守护、受亲属守护、受家族守护、受法守护、有丈夫的、受刑罚保护的女子,乃至仅以花环为记的女子,他对这样的女子,不存侵犯之行。居士们,这就是身方面的三种法行、平等行。
‘‘Kāmesumicchācāraṃ pahāya kāmesumicchācārā paṭivirato hoti. Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi, tathārūpāsu na cārittaṃ āpajjitā hoti. Evaṃ kho, gahapatayo, tividhaṃ kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti.
居士们,什么是语方面的四种法行、平等行呢?居士们,在此,有人舍弃妄语,远离妄语。当他被传唤到集会中、众人中、亲属中、团体中或王族中,作为证人被问道:‘来,这位仁者,请说出你所知道的事。’他若不知道,便说‘我不知道’;若知道,便说‘我知道’;若不见,便说‘我没有看见’;若见,便说‘我看见了’。如此,他不为了自己的缘故、不为了他人的缘故,也不为了任何利养的缘故,故意说妄语。
‘‘Kathañca, gahapatayo, catubbidhaṃ vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti? Idha, gahapatayo, ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti. Sabhāgato vā parisāgato vā, ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā, abhinīto sakkhipuṭṭho – ‘ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī’ti, so ajānaṃ vā āha – ‘na jānāmī’ti, jānaṃ vā āha – ‘jānāmī’ti, apassaṃ vā āha – ‘na passāmī’ti, passaṃ vā āha – ‘passāmī’ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti.
他舍离两舌,远离离间语。他不会为了离间这些人,而把在此处听闻的话拿到彼处去说;也不会为了离间那些人,而把在彼处听闻的话向此处来说。他使分裂者重归于好,使和睦者更增坚固。他喜爱和合、乐于和合、欣悦和合,只说促成和合的话语。
‘‘Pisuṇaṃ vācaṃ pahāya pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya. Iti bhinnānaṃ vā sandhātā, sahitānaṃ vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
他舍断粗恶语,远离粗恶的言语。他所说的话语柔和、悦耳、亲切、入心、文雅,令大众喜爱、令大众欣悦。他说的正是这样的话语。
‘‘Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā – tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
他舍断杂秽语,远离无意义的言语。他适时而言,所言真实、有意义、如法、能带来调伏;他说值得铭记之语,又适时、有依据、有节制、能带来利益。居士们,这就是由语而成的四种法行与正行。
‘‘Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. Kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. Evaṃ kho, gahapatayo, catubbidhaṃ vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti.
居士们,什么又是三种意的法行、平等行呢?居士们,在此,有一类人心无贪执,对于他人的财物用具,不起这样的贪念:‘但愿别人的东西都能归我所有!’
‘‘Kathañca, gahapatayo, tividhaṃ manasā dhammacariyāsamacariyā hoti? Idha, gahapatayo, ekacco anabhijjhālu hoti, yaṃ taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ taṃ nābhijjhātā hoti – ‘aho vata yaṃ parassa taṃ mamassā’ti!
他心中无有嗔恚,怀着不存丝毫恶意的思惟:‘愿这些众生远离怨恨、远离害恼、无忧无扰,安稳快乐!’
‘‘Abyāpannacitto kho pana hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo – ‘ime sattā averā abyābajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantū’ti.
他具足正见,有不颠倒的知见:‘布施有意义,供养有意义,祭祀有意义;善行与恶行的业都有果报与异熟;有此世,也有他世;有母亲,有父亲;有化生的众生;在此世间,确有那些正确行道、如实实践的沙门和婆罗门,能亲自以证智证悟此世与他世之后,将其宣说出来。’居士们,这就是三种意的法行、平等行。
‘‘Sammādiṭṭhiko kho pana hoti aviparītadassano – ‘atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ atthi hutaṃ, atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Evaṃ kho, gahapatayo, tividhaṃ manasā dhammacariyāsamacariyā hoti.
居士们,正是由于这样的法行与平等行,有些众生身坏命终之后,便往生善趣、天界。
‘‘Evaṃ dhammacariyāsamacariyāhetu kho, gahapatayo, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.
442居士们,若法行者、平等行者这样期望:‘啊,但愿我身坏命终之后,能往生大刹帝利族的同伴中!’这是有可能的:他身坏命终之后,便会往生大刹帝利族的同伴中。这是什么原因呢?因为他正是法行者、平等行者。
‘‘Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā khattiyamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’nti; ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā khattiyamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.
居士们,若法行者、平等行者这样期望:‘啊,但愿我身坏命终之后,能往生大婆罗门族的同伴中……乃至……大居士族的同伴中!’这也是有可能的:他身坏命终之后,便会往生大居士族的同伴中。这是什么原因呢?因为他正是法行者、平等行者。
‘‘Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brāhmaṇamahāsālānaṃ…pe… gahapatimahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’nti; ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā gahapatimahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.
居士们,若一位法行者、正行者生出这样的希求:‘愿我身坏命终之后,得以投生四大王天,与彼处天众为伴。’那么,这是可能的:他身坏命终之后,便会投生四大王天,与彼处天众为伴。何以故?因为他正是法行者、正行者。
‘‘Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeya’nti; ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.
居士们,若有法行者、正行者如此期望:‘啊,愿我身坏命终之后,投生到三十三天的天众之中为伴……到夜摩天的天众之中为伴……到兜率天的天众之中为伴……到化乐天的天众之中为伴……到他化自在天的天众之中为伴……到梵众天的天众之中为伴!’这是有道理的:他身坏命终之后,确实可能投生到梵众天的天众之中为伴。原因何在?因为他正是法行者、正行者。
‘‘Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ…pe… yāmānaṃ devānaṃ… tusitānaṃ devānaṃ… nimmānaratīnaṃ devānaṃ… paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ… brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’nti; ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.
居士们,若一位法行者、正行者生出这样的希求:‘愿我身坏命终之后,得以投生光天,与彼处天众为伴。’那么,这是可能的:他身坏命终之后,便会投生光天,与彼处天众为伴。何以故?因为他正是法行者、正行者。
‘‘Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’nti; ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.
居士们,若一位法行者、正行者如此期望:‘啊,愿我身坏命终之后,能投生到少光天的天众中……无量光天的天众中……光音天的天众中……少净天的天众中……无量净天的天众中……遍净天的天众中……广果天的天众中……无烦天的天众中……无热天的天众中……善现天的天众中……善见天的天众中……阿迦腻吒天的天众中……空无边处天的天众中……识无边处天的天众中……无所有处天的天众中……非想非非想处天的天众中为伴!’那么,他便有可能身坏命终之后,投生到非想非非想处天的天众中为伴。何以故?因为他正是这样一位法行者、正行者。
‘‘Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā parittābhānaṃ devānaṃ…pe… appamāṇābhānaṃ devānaṃ… ābhassarānaṃ devānaṃ… parittasubhānaṃ devānaṃ… appamāṇasubhānaṃ devānaṃ… subhakiṇhānaṃ devānaṃ… vehapphalānaṃ devānaṃ… avihānaṃ devānaṃ… atappānaṃ devānaṃ… sudassānaṃ devānaṃ… sudassīnaṃ devānaṃ… akaniṭṭhānaṃ devānaṃ… ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ… viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ … ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ… nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’nti; ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī.
居士们,若一位法行者、正行者如此期望:‘啊,愿我依漏尽故,于现法中,以自身的胜智证得无漏的心解脱、慧解脱,具足而住!’那么,他便有可能依漏尽故,于现法中,以自身的胜智证得无漏的心解脱、慧解脱,具足而住。何以故?因为他正是这样一位法行者、正行者。
‘‘Ākaṅkheyya ce, gahapatayo, dhammacārī samacārī – ‘aho vatāhaṃ āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya’nti; ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati, yaṃ so āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so dhammacārī samacārī’’ti.
443如是说已,萨雷亚的婆罗门居士们对世尊说:‘真是殊胜啊,乔达摩尊者!真是殊胜啊,乔达摩尊者!乔达摩尊者,犹如有人将倒覆的扶正,将隐藏的揭开,为迷路者指明道路,或在黑暗中举灯,令有目者得见诸色。同样地,乔达摩尊者以种种方式阐明了法。我们皈依乔达摩尊者、皈依法、皈依比丘僧团。愿乔达摩尊者纳受我等为从今日起、尽形寿皈依的在家弟子。’
Evaṃ vutte, sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, cakkhumanto rūpāni dakkhantīti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate’’ti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者 |
| Sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā | 沙喇的婆罗门居士们 | 提问者与闻法者 |
| Mahā bhikkhusaṅgha | 大比丘僧团 | 随行者 |
地点
佛陀与大比丘僧团游行至国萨拉一个名为沙喇的婆罗门村庄。
事件
沙喇村的婆罗门居士们听闻佛陀到来,前往拜见。他们向佛陀提出一个问题:众生身坏命终后,投生恶趣或善趣的因缘是什么。佛陀应他们所请,详说“非法行、不平等行”入恶趣、“法行、平等行”入善趣的因果法则,并进一步展开了法行者可到达的种种乃至涅槃果报,最终令居士们归依。
经文摘要
居士问为何众生有善恶趣之别 → 佛陀说因非法行/法行 → 佛陀详列身、语、意三种非法行(十恶)与法行(十善) → 佛陀开示法行如何能达成从天界直至涅槃的一切愿望。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:一个关乎每个人命运的终极问题
一群在家的婆罗门居士,最关心的问题就是:为啥有的人死后去了好地方,有的人下了地狱?这问的是生命轨迹背后的运行法则到底是个啥。
佛陀没有讲空洞的大道理,直接把答案落在了具体的身、语、意行为上。行为的质量,决定了生命的去向。
2. 核心:法的核心在行动,不在标签
佛的回答非常干脆:“居士们,因为非法行、不平等行之故…投生到地狱。因为法行、平等行之故…投生到天界。”整部经的核心,就是把“法”和“非法”分解成每个人都看得见、摸得着的十种行为。
经文花了最大篇幅去掰开揉碎地讲,什么是身的“杀生、不与取、欲邪行”,什么是语的“妄语、两舌、粗恶语、杂秽语”,什么是意的“贪婪、嗔恨、邪见”。反过来,就是对应的十善行。这告诉你,“法”不是一个抽象概念,就是“不杀、不盗、不邪淫…”这些活生生的行为准则。
3. 要旨:行为的因果,通于世间与出世间
经文最精彩的地方在于,说完十善法行以后,一连用了十几个“若法行者期望……”的排比句:
→ 拆开看: 这句话被重复了十几次,从人间贵族,到四大王天、三十三天等欲界天,再到梵天、光天、净天等色界天,最后到无色界天,甚至达到最终的“诸漏尽,心解脱、慧解脱”。这就在传递一个极其重要的信息:从人天福报到终极解脱,靠的不是祈祷或出身,而是同一个原因——“因为他是法行者、正行者”。
→ 一句话要旨: 欲知未来去处,但看当下行为。十善法行是通向一切美好境界,乃至涅槃的坚固地基。
关键术语锚
- dhamma-cariyā (法行):译为“法行”。本篇的核心词,与“非法行”直接对立。它不是一个玄奥的修行概念,其实际内涵就是“十善业道”的具体行为。易混为抽象的“修行佛法”,此处特指合乎善恶因果法则的身语意行为。
- visama-cariyā (不平等行/邪行):译为“不平等行”或“邪行”。与“法行”对立,指违背因果法则、导致痛苦和恶趣的“十恶业道”。易错译为“不公正的行为”,核心在于行为的“不正”与“失衡”。
- saddhā (信):虽非本经高频词,但结尾居士们“归依”三宝的行为是其体现。它不是盲目的信仰,而是基于听闻佛陀将因果法则讲得如此具体、透彻后产生的理性信服与投入。易被肤浅地理解为宗教式的崇拜。
- kamma (业):虽未大量出现,但整部经的主题就是“业与果报”。通过“非法行→地狱”、“法行→善趣乃至涅槃”的清晰对应,深刻解释了“业”的原理,即有意的行为必然产生相应果报。易被误解为宿命论,实则强调当下行为的创造性。