415如是我闻:一时,世尊住在鸯伽国一个名叫马邑的城镇。在那里,世尊对诸比丘说:“诸比丘!”比丘们回答:“尊者。”世尊这样说道:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅgesu viharati assapuraṃ nāma aṅgānaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
诸位比丘,世间的人们视你们为沙门。而当被问及“你们是何人”时,你们亦自称“我们是沙门”。诸位比丘,你们既有此称谓,亦作此自许,便应当这样修学:“凡是成就沙门、成就婆罗门之法,我们定当受持遵行。如此,我们的称谓才能名副其实,我们的自称才能与实相符。而那些我们受用其衣、食、住、药等资具的信众,他们所作的供养于我们身上将得大果报、大利益。我们的出家亦非空虚,而是有结果、有成效的。”诸位比丘,你们应当如此修学。
‘‘Samaṇā samaṇāti vo, bhikkhave, jano sañjānāti. Tumhe ca pana ‘ke tumhe’ti puṭṭhā samānā ‘samaṇāmhā’ti paṭijānātha; tesaṃ vo, bhikkhave, evaṃsamaññānaṃ sataṃ evaṃpaṭiññānaṃ sataṃ ‘ye dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca te dhamme samādāya vattissāma, evaṃ no ayaṃ amhākaṃ samaññā ca saccā bhavissati paṭiññā ca bhūtā. Yesañca mayaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ paribhuñjāma, tesaṃ te kārā amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaṃsā, amhākañcevāyaṃ pabbajjā avañjhā bhavissati saphalā saudrayā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.
416“诸比丘,哪些是能使人成为沙门、能使人成为婆罗门的法呢?‘我们将具足惭与愧。’诸比丘,你们应当这样修学。然而,诸比丘,你们或许会这样想:‘我们已经具足惭与愧,这就足够了,应作的已经完成,沙门的目标已经达到,再没有更应去做的了。’于是,你们便以此满足,不再前行。诸比丘,我告诉你们,我提醒你们:对于志求沙门之目标者,当尚有更应行之事时,切勿在未证得沙门目标之际,便失落了沙门的目标。”
‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca? ‘Hirottappena samannāgatā bhavissāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṃ evamassa – ‘hirottappenamha samannāgatā , alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṃ karaṇīya’nti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave , paṭivedayāmi vo, bhikkhave – ‘mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi, sati uttariṃ karaṇīye’.
417“诸比丘,还有什么更进一步应做的呢?你们应当这样修学:‘我们的身行将是清净、坦荡、敞开的,没有缺漏,亦有节制。我们不会因如此清净的身行而自我抬高,或贬低他人。’然而,诸比丘,你们或许会这样想:‘我们已具备惭与愧,身行也已清净;这就足够了,该做的都已做完了,已经达到了沙门的目标,再没有什么需要我们更进一步去做的了。’于是便仅仅以此为满足。诸比丘,我要告诉你们,我要提醒你们:当你们志求沙门目标时,切勿在尚有更上一步应做之事时,便退失了沙门的目标。”
‘‘Kiñca, bhikkhave, uttariṃ karaṇīyaṃ? ‘Parisuddho no kāyasamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṃvuto ca. Tāya ca pana parisuddhakāyasamācāratāya nevattānukkaṃsessāma na paraṃ vambhessāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṃ evamassa – ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṃ karaṇīya’nti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave – ‘mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi, sati uttariṃ karaṇīye’.
418“那么,诸位比丘,还有何等更应进一步行之事呢?‘我们的语行将清净、坦荡、敞亮、无有瑕疵,且有所克制。我们不会以此语行清净而抬高自己,亦不会贬低他人。’诸位比丘,你们应当这样修学。然而,诸位比丘,你们心中或许会这样想:‘我们已具足惭与愧,身行清净,语行清净;如此便已足够,应作皆作,沙门的目标已达成,更无更应进一步行之事。’于是,你们便仅以此为满足。诸位比丘,我告知你们,我提醒你们:当你们致力沙门目标时,莫在尚有更应行之事时,便舍弃沙门的目标。”
‘‘Kiñca, bhikkhave, uttariṃ karaṇīyaṃ? ‘Parisuddho no vacīsamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṃvuto ca. Tāya ca pana parisuddhavacīsamācāratāya nevattānukkaṃsessāma na paraṃ vambhessāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṃ evamassa – ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṃ karaṇīya’nti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo , bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave – ‘mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi, sati uttariṃ karaṇīye’.
419“那么,比丘们,还有什么更应做的呢?‘我们的意行将是清净、坦荡、敞亮、无有瑕疵且有所克制的。而且,我们将不因这种意行的清净而抬高自己,也不轻视他人。’比丘们,你们应当这样修学。然而,比丘们,你们或许会这样想:‘我们已具足惭与愧,我们的身行清净,语行清净,意行也清净;这就足够了,该做的都已做完了,沙门的目标已经达成,再没有什么更应我们去做的了。’于是,你们便仅以此为满足。比丘们,我要宣说,我要提醒你们:当你们志求沙门的目标时,切莫于尚有更应做之事时,便退失了沙门的目标。”
‘‘Kiñca, bhikkhave, uttariṃ karaṇīyaṃ? ‘Parisuddho no manosamācāro bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṃvuto ca. Tāya ca pana parisuddhamanosamācāratāya nevattānukkaṃsessāma na paraṃ vambhessāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṃ evamassa – ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṃ karaṇīya’nti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave – ‘mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi, sati uttariṃ karaṇīye’.
420“那么,比丘们,还有什么更应做的呢?‘我们的活命将是清净、坦荡、敞亮、无有瑕疵且有所克制的。而且,我们将不因这种活命的清净而抬高自己,也不轻视他人。’比丘们,你们应当这样修学。然而,比丘们,你们或许会这样想:‘我们已具足惭与愧,我们的身行清净,语行清净,意行清净,活命也清净;这就足够了,该做的都已做完了,沙门的目标已经达成,再没有什么更应我们去做的了。’于是,你们便仅以此为满足。比丘们,我要宣说,我要提醒你们:当你们志求沙门的目标时,切莫于尚有更应做之事时,便退失了沙门的目标。”
‘‘Kiñca, bhikkhave, uttariṃ karaṇīyaṃ? ‘Parisuddho no ājīvo bhavissati uttāno vivaṭo na ca chiddavā saṃvuto ca. Tāya ca pana parisuddhājīvatāya nevattānukkaṃsessāma na paraṃ vambhessāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṃ evamassa – ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho , natthi no kiñci uttariṃ karaṇīya’nti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave – ‘mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi, sati uttariṃ karaṇīye’.
421“那么,比丘们,还有什么更进一步应当做的呢?‘我们将守护根门:眼见到色之后,不执取整体相,不执取细相。若不防护眼根而住,贪着与忧恼等恶不善法便会流入。为此,我们将修习防护,守护眼根,于眼根成就防护。耳听到声之后……鼻嗅到香之后……舌尝到味之后……身触到触之后……意认知到法之后,不执取整体相,不执取细相。若不防护意根而住,贪着与忧恼等恶不善法便会流入。为此,我们将修习防护,守护意根,于意根成就防护。’比丘们,你们应当这样修学。然而,比丘们,你们心中或许会这样想:‘我们已具足惭与愧,身行清净,语行清净,意行清净,活命清净,也已守护根门;这些已经足够,应做的已经完成,沙门的目标已经达成,再没有什么是我们更进一步应做的了。’于是,你们便仅仅以此为满足。比丘们,我要告诉你们,我要提醒你们:当你们志求沙门的目标时,切莫在尚有更上应做之事时,便退失了沙门的目标。”
‘‘Kiñca, bhikkhave, uttariṃ karaṇīyaṃ? ‘Indriyesu guttadvārā bhavissāma; cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjissāma. Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā…pe… jivhāya rasaṃ sāyitvā…pe… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjissāma, rakkhissāma manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjissāmā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṃ evamassa – ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumha guttadvārā; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṃ karaṇīya’nti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave – ‘mā vo sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi, sati uttariṃ karaṇīye’.
422“诸比丘,还有何事更应作呢?‘于食当知量,如理省思而后进食。不为嬉戏,不为骄逸,不为美饰,不为妆扮,仅为存续、维持此身,为息除损害,为助成梵行。如此,我们将止息旧受,不生新受,从而获得存续之资、无过之态与安乐之住。’——诸比丘,你们应当如此修学。然而,诸比丘,你们心中或许会生起此念:‘我们已具足惭与愧,身行清净,语行清净,意行清净,活命清净,守护根门,于食知量;此便已足,所应作者皆已成办,沙门之义已得成就,更无余事当为。’于是,你们便以此而自满足。诸比丘,我告晓你们,我警策你们:当你们志求沙门之义、增胜沙门法时,若更有应作之事,切莫令与漏共住者将你们驱于外。”
‘‘Kiñca, bhikkhave, uttariṃ karaṇīyaṃ? ‘Bhojane mattaññuno bhavissāma, paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āharissāma, neva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṃsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāma navañca vedanaṃ na uppādessāma, yātrā ca no bhavissati, anavajjatā ca, phāsu vihāro cā’ti evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṃ evamassa – ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumha guttadvārā, bhojane mattaññuno; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṃ karaṇīya’nti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave – ‘mā vo, sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye’.
423“诸比丘,更有何事应为?你们应当如是修学:‘我们将专精于醒寤。白昼,以经行与宴坐,从诸障碍法中净化自心。夜之初分,以经行与宴坐,从诸障碍法中净化自心。夜之中分,以狮子卧姿,右胁着床,双足交叠,正念正知,心中系念起身之想。夜之后分,起身后,复以经行与宴坐,从诸障碍法中净化自心。’诸比丘,你们应这样修学。然而,诸比丘,你们或许会这样想:‘我们已具足惭与愧,身行清净,语行清净,意行清净,活命清净,成为守护根门者,于饮食知量,且专精于醒寤——仅此便足矣,沙门的目标已经达成,更无余事可作。’于是你们便以此自足。诸比丘,我明告汝等,我提醒汝等:当尚有更上之事应作之时,你们这些志求沙门目标者,切莫让沙门的目标退失。”
‘‘Kiñca , bhikkhave, uttariṃ karaṇīyaṃ? ‘Jāgariyaṃ anuyuttā bhavissāma, divasaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhessāma. Rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhessāma. Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappessāma pāde pādaṃ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā. Rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhessāmā’ti, evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṃ evamassa – ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumha guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṃ anuyuttā; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṃ karaṇīya’nti, tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave – ‘mā vo, sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye’.
424“诸比丘,还有什么更进一步应做的呢?'我们将具足念与正知。前行、后退时,正知而行;前视、旁视时,正知而行;屈伸肢体时,正知而行;搭衣、持钵、着袈裟时,正知而行;食、饮、嚼、尝时,正知而行;大小便利时,正知而行;行、住、坐、卧、醒、语、默时,皆正知而行。'诸比丘,你们应当这样修学。然而,诸比丘,你们或许会这样想:'我们已具足惭与愧,身行清净,语行清净,意行清净,活命清净,守护根门,于饮食知量,精勤觉醒,又具足念与正知。到此也就够了,沙门的目标已经达成,再没有更上应作的了。'于是你们便因此满足。诸比丘,我这样告诉你们,我这样提醒你们:你们既然志求沙门的目标,在尚有更上应作之事时,切莫让这沙门的目标退失。”
‘‘Kiñca, bhikkhave, uttariṃ karaṇīyaṃ? ‘Satisampajaññena samannāgatā bhavissāma, abhikkante paṭikkante sampajānakārī, ālokite vilokite sampajānakārī, samiñjite pasārite sampajānakārī, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī, uccārapassāvakamme sampajānakārī, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī’ti, evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ. Siyā kho pana, bhikkhave, tumhākaṃ evamassa – ‘hirottappenamha samannāgatā, parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacīsamācāro, parisuddho manosamācāro, parisuddho ājīvo, indriyesumha guttadvārā, bhojane mattaññuno, jāgariyaṃ anuyuttā, satisampajaññena samannāgatā; alamettāvatā katamettāvatā, anuppatto no sāmaññattho, natthi no kiñci uttariṃ karaṇīya’nti tāvatakeneva tuṭṭhiṃ āpajjeyyātha. Ārocayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave – ‘mā vo, sāmaññatthikānaṃ sataṃ sāmaññattho parihāyi sati uttariṃ karaṇīye’.
425诸比丘,更进一步要做什么呢?比丘们,在此教法中,一位比丘亲近僻静的住处——山林、树下、山丘、谷地、山洞、坟场、丛林、露地、草堆。他在饭后托钵归来,便盘腿而坐,端正身体,将正念安立于面前。他舍断对世间的贪欲,安住于离贪之心,从贪欲中净化其心;舍断嗔恚与恶意,安住于无嗔之心,悲悯一切众生的福祉,从嗔恚与恶意中净化其心;舍断昏沉与睡眠,安住于远离昏眠,存想光明,具念正知,从昏沉与睡眠中净化其心;舍断掉举与追悔,安住于无躁动,内心平静,从掉举与追悔中净化其心;舍断疑惑,安住于超越疑惑,对诸善法不再犹疑,从疑惑中净化其心。
‘‘Kiñca, bhikkhave, uttariṃ karaṇīyaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivittaṃ senāsanaṃ bhajati – araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanappatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā, ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti; byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati, sabbapāṇabhūtahitānukampī , byāpādapadosā cittaṃ parisodheti; thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati, ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā cittaṃ parisodheti; uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati , ajjhattaṃ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti; vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati, akathaṃkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
426诸比丘,譬如有人借了债,将它投入营生。他的那些事业得以成功,不仅还清了先前那些旧债的本金,手头还有余财足以赡养家室。他便会如此思惟:‘我先前借了债投入营生,那些事业已获成功。我已还清那些旧债本金,手中还有余财可以赡养家室。’以此因缘,他便得喜悦,心生欢喜。
‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, puriso iṇaṃ ādāya kammante payojeyya. Tassa te kammantā samijjheyyuṃ . So yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantī kareyya, siyā cassa uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāya. Tassa evamassa – ‘ahaṃ kho pubbe iṇaṃ ādāya kammante payojesiṃ, tassa me te kammantā samijjhiṃsu. Sohaṃ yāni ca porāṇāni iṇamūlāni tāni ca byantī akāsiṃ, atthi ca me uttariṃ avasiṭṭhaṃ dārabharaṇāyā’ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
诸比丘,又譬如有人生了病,饱受痛苦,沉疴不起,不思饮食,身无气力。后来他得以从病中痊愈,恢复了食欲,身体也有了力气。他便会如此思惟:‘我先前生了病,饱受痛苦,沉疴不起,不思饮食,身无气力。如今我已从病中痊愈,恢复了食欲,身体也有了力气。’以此因缘,他便得喜悦,心生欢喜。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso ābādhiko assa dukkhito bāḷhagilāno, bhattañcassa nacchādeyya, na cassa kāye balamattā. So aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya, bhattañcassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā. Tassa evamassa – ‘ahaṃ kho pubbe ābādhiko ahosiṃ dukkhito bāḷhagilāno, bhattañca me nacchādesi, na ca me āsi kāye balamattā, somhi etarahi tamhā ābādhā mutto, bhattañca me chādeti, atthi ca me kāye balamattā’ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
诸比丘,又如有人被囚禁在牢狱中。后来,他安然无恙地获释出狱,财物亦无损失。他便如此思惟:‘从前我被囚于牢狱,今已从中解脱,安然无恙,财物也无损失。’想到这里,他便充满喜悦,心生欢喜。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso bandhanāgāre baddho assa. So aparena samayena tamhā bandhanā mucceyya sotthinā abbhayena , na cassa kiñci bhogānaṃ vayo. Tassa evamassa – ‘ahaṃ kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiṃ, somhi etarahi tamhā bandhanā mutto, sotthinā abbhayena, natthi ca me kiñci bhogānaṃ vayo’ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
“诸比丘,又如有人身为奴仆,不得自主,依附他人,不能想去哪里就去哪里。后来,他脱离了奴仆的身份,成为自己的主人,不再依附于人,成为自由人,想去哪里就去哪里。他便如此思惟:‘我从前是奴仆,不自主,受人支配,不能随心而行。如今我已脱离奴役,成为自己的主人,不受他人支配,是自由身,想去哪里就去哪里。’想到这里,他便充满喜悦,心生欢喜。”
‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, puriso dāso assa anattādhīno parādhīno na yenakāmaṃgamo. So aparena samayena tamhā dāsabyā mucceyya attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṃgamo. Tassa evamassa – ‘ahaṃ kho pubbe dāso ahosiṃ anattādhīno parādhīno na yenakāmaṃgamo, somhi etarahi tamhā dāsabyā mutto attādhīno aparādhīno bhujisso yenakāmaṃgamo’ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
“诸比丘,又如有人带着财货,走上旷野险路。后来,他安然无恙地走出旷野,财物亦无损失。他便如此思惟:‘从前我带着财货,走上旷野之路。如今我已平安穿越旷野,财物亦无损失。’想到这里,他便充满喜悦,心生欢喜。”
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ paṭipajjeyya . So aparena samayena tamhā kantārā nitthareyya sotthinā abbhayena, na cassa kiñci bhogānaṃ vayo. Tassa evamassa – ‘ahaṃ kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaṃ paṭipajjiṃ. Somhi etarahi tamhā kantārā nitthiṇṇo sotthinā abbhayena, natthi ca me kiñci bhogānaṃ vayo’ti. So tatonidānaṃ labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassaṃ.
“同样地,诸比丘,只要这五种盖尚未在内心断除,一位比丘便视之为负债、视之为疾病、视之为牢狱、视之为奴役、视之为荒野险途。诸比丘,正如无债、无病、出离牢狱、得脱奴籍、抵达安稳之地;同样地,当这五种盖已在内心断除,一位比丘便如是观察自身,视之为无债、视之为无病、视之为出狱、视之为自由、视之为安稳归宿。”
‘‘Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu yathā iṇaṃ yathā rogaṃ yathā bandhanāgāraṃ yathā dāsabyaṃ yathā kantāraddhānamaggaṃ, ime pañca nīvaraṇe appahīne attani samanupassati. Seyyathāpi, bhikkhave, āṇaṇyaṃ yathā ārogyaṃ yathā bandhanāmokkhaṃ yathā bhujissaṃ yathā khemantabhūmiṃ; evameva bhikkhu ime pañca nīvaraṇe pahīne attani samanupassati.
427诸比丘,当他如此舍断这五种盖——这些心的垢秽、令智慧减损之物——便全然远离感官欲乐,远离不善法,进入并安住于初禅。此初禅有寻有伺,具足由远离所生的喜与乐。他以远离所生的喜与乐,浸润、流注、充满、遍满此身,令此身全体,无一处不被远离所生的喜与乐所遍满。诸比丘,犹如一位熟练的沐浴师或其学徒,将沐浴粉撒入铜盆后,一边不断洒水,一边徐徐揉和,令此沐浴粉团为水彻底渗透、浸润,内外饱含水分,却不致滴落。同样地,诸比丘,比丘以远离所生的喜与乐,浸润、流注、充满、遍满此身,令此身全体,无一处不被远离所生的喜与乐所遍满。
‘‘So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi, savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṃsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya. Sāyaṃ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā, phuṭā snehena na ca pagghariṇī. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti.
428诸比丘,再者,比丘因寻与伺的止息,内心获得澄净与专一,进入并安住于无寻、无伺、由定所生的喜与乐——第二禅。他以由定所生的喜与乐浸润、流遍、充满、弥漫此身,使此身全体无一处不被此定生喜乐所遍触。诸比丘,犹如一处由地下水涌出而成的湖。此湖既无东面的入水口,也无西面的入水口,既无北面的入水口,也无南面的入水口,且天空并未适时降下雨水。然而,从湖底有清凉之水涌出,以清凉之水浸润、流遍、充满、弥漫整个湖,使此湖全体无一处不被清凉之水所遍触。诸比丘,同样地,比丘以由定所生的喜与乐浸润、流遍、充满、弥漫此身,使此身全体无一处不被此定生喜乐所遍触。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado ubbhidodako . Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṃ, na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṃ, devo ca na kālena kālaṃ sammādhāraṃ anuppaveccheyya. Atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṃ assa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti.
429再者,诸比丘,比丘因喜的消退而安住于舍,具念、正知,以身感受乐,进入并安住于第三禅——即圣者们所称的“舍、具念、乐住者”。他以无喜之乐浸润、渗透、充满、弥漫此身,使此身无一处不被无喜之乐所遍及。诸比丘,譬如青莲池、红莲池或白莲池,其中有些青莲、红莲或白莲,生于水中,长于水中,不冒出水面,沉潜水下滋养,从顶尖至根端,悉被清凉之水浸润、渗透、充满、弥漫,无一朵青莲、红莲或白莲有任何一处不被清凉之水所遍及。正是如此,诸比丘,比丘以无喜之乐浸润、渗透、充满、弥漫此身,使此身无一处不被无喜之乐所遍及。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphuṭaṃ assa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti.
430诸比丘,再者,一位比丘,随着快乐的断除和痛苦的断除,以及在之前就已经消失的喜悦和忧伤,进入并安住于不苦不乐、舍念清净的第四禅。他以纯净、皎洁的心遍满整个身体而坐,让这整个身体的每一个角落,没有一处不被纯净、皎洁的心所触及。诸比丘,就好像一个人,用一块白色的布从头到脚把自己裹起来坐着,他整个身体的每一个角落,没有一处不被白色的布所覆盖。诸比丘,同样地,一位比丘以纯净、皎洁的心遍满整个身体而坐,让这整个身体的每一个角落,没有一处不被纯净、皎洁的心所触及。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti , nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupetvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ assa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti.
432当他的心如此入定——清净、明晰、无玷、远离随烦恼,柔软、适业、稳固、安住不动时,便将心导向宿命随念智。他忆念起种种过去世,有相貌、有细节。譬如:一生、二生……如是,他忆念起种种过去世,有相貌、有细节。诸比丘,就像有人从自己的村庄去到另一个村庄,又从那个村庄去到别的村庄,再回到自己的村庄。他心想:“我从自己的村庄去了那个村庄,在那里我曾这样站立,这样坐下,这样说话,这样沉默;又从那个村庄去了另一个村庄,在那里我也曾这样站立,这样坐下,这样说话,这样沉默。我就这样从那个村庄回到了自己的村庄。”诸比丘,同样地,比丘忆念起种种过去世……有相貌、有细节。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ, dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya, tamhāpi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya, so tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgaccheyya. Tassa evamassa – ‘ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ , tatrapi evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ; tamhāpi gāmā amuṃ gāmaṃ agacchiṃ, tatrapi evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ; somhi tamhā gāmā sakaṃyeva gāmaṃ paccāgato’ti. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
433当他的心如此入于定中——变得清净、皎洁、无垢、远离随烦恼、柔软、适合作业、稳固、安住不动摇时,他便引导心转向了知众生的死生之智。他以清净、超越凡人的天眼,看见众生有的逝去,有的再生——有低劣的,有高尚的;有美丽的,有丑陋的;有往生善趣的,有往生恶趣的。他如实了知众生皆各随其业而流转……诸比丘,譬如有两座房屋,大门相对而立。一位目光明利的人站在中间,便能看见人们进入屋内,离开屋外,或在两屋之间往来行走、游荡徘徊。诸比丘,同样地,一位比丘以清净、超越凡人的天眼,看见众生有的逝去,有的再生——有低劣的,有高尚的;有美丽的,有丑陋的;有往生善趣的,有往生恶趣的。他如实了知众生皆各随其业而流转……
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate, yathākammūpage satte pajānāti…pe… seyyathāpi, bhikkhave, dve agārā sadvārā . Tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi, anucaṅkamantepi anuvicarantepi . Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti…pe….
431当他的心如此进入定境,清净、明亮、无瑕,远离随烦恼,柔软、适合作业、稳固、安住于不动摇后,他将心导向漏尽智。他如实了知:‘这是苦’,如实了知:‘这是苦的集起’,如实了知:‘这是苦的息灭’,如实了知:‘这是通向苦息灭的道路’。他如实了知:‘这些是漏’,如实了知:‘这是漏的集起’,如实了知:‘这是漏的息灭’,如实了知:‘这是通向漏息灭的道路’。当他这样知、这样见时,心便从欲漏中解脱,从有漏中解脱,从无明漏中解脱。解脱时,生起了‘我已解脱’的智,他了知:‘生已尽,梵行已立,应作已作,不受后有。’
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavanirodho’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāti.
诸比丘,譬如在山谷间有一湖,清澈、明净、不杂浊。一位明眼人站在岸边,得见其中螺贝、砂砾、碎石,以及游动和静止的鱼群。他这样了知:‘此湖清澈、明净、不杂浊,其中有这些螺贝、砂砾、碎石,还有那些游动和静止的鱼群。’诸比丘,同样地,比丘如实了知:‘这是苦’……(中略)……他了知:‘不受后有。’
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, pabbatasaṅkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi, carantampi tiṭṭhantampi. Tassa evamassa – ‘ayaṃ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime sippisambukāpi sakkharakathalāpi macchagumbāpi carantipi tiṭṭhantipīti . Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.
434诸比丘,这位比丘可称为“沙门”,可称为“婆罗门”,可称为“沐浴者”,可称为“通吠陀者”,可称为“多闻者”,可称为“圣者”,也可称为“阿拉汉”。诸比丘,比丘如何是沙门呢?对于邪恶不善之法——染污、导致再生、带来苦患、招感苦果、将来引发生老死的——他已将其平息。诸比丘,如此,比丘即是沙门。
‘‘Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu ‘samaṇo’ itipi ‘brāhmaṇo’itipi ‘nhātako’itipi ‘vedagū’itipi ‘sottiyo’itipi ‘ariyo’itipi ‘arahaṃ’itipi. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu samaṇo hoti? Samitāssa honti pāpakā akusalā dhammā, saṃkilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā , āyatiṃ, jātijarāmaraṇiyā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu samaṇo hoti.
诸比丘,比丘如何是婆罗门呢?他已排除了那些邪恶不善之法——染污的、导致再生、带来苦患、招感苦果、将来引发生老死的。诸比丘,如此,此比丘即是婆罗门。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu brāhmaṇo hoti? Bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā , saṃkilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyatiṃ, jātijarāmaraṇiyā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu brāhmaṇo hoti.
诸比丘,比丘如何是沐浴者呢?他已洗净了那些邪恶不善之法——染污的、导致再生、带来苦患、招感苦果、将来引发生老死的。诸比丘,如此,此比丘即是沐浴者。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu nhātako hoti? Nhātāssa honti pāpakā akusalā dhammā, saṃkilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyatiṃ, jātijarāmaraṇiyā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu nhātako hoti.
诸比丘,比丘如何成为通晓吠陀者?他于那些染污的、导致再生、伴有怖畏、招感苦果、未来引发生老死的恶不善法,悉皆了知。诸比丘,如此,比丘即为通晓吠陀者。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vedagū hoti? Viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā, saṃkilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyatiṃ, jātijarāmaraṇiyā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vedagū hoti.
诸比丘,比丘如何成为多闻者?他已将那些染污的、导致再生、伴有怖畏、招感苦果、未来引发生老死的恶不善法,排除净尽。诸比丘,如此,比丘即为多闻者。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sottiyo hoti? Nissutāssa honti pāpakā akusalā dhammā, saṃkilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyatiṃ, jātijarāmaraṇiyā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sottiyo hoti.
诸比丘,比丘如何成为圣者?他已远离那些染污的、导致再生、伴有怖畏、招感苦果、未来引发生老死的恶不善法。诸比丘,如此,比丘即为圣者。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyo hoti ? Ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā, saṃkilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyatiṃ, jātijarāmaraṇiyā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyo hoti.
诸比丘,比丘如何是阿拉汉?他已远离那些恶不善法——染污的、引生后有的、带来怖畏的、感召苦果的、导向未来生老死的。诸比丘,正是如此,比丘成为阿拉汉。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ hoti? Ārakāssa honti pāpakā akusalā dhammā, saṃkilesikā, ponobbhavikā, sadarā, dukkhavipākā, āyatiṃ, jātijarāmaraṇiyā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu arahaṃ hotī’’ti.
世尊如是说已,诸比丘心满意足,对世尊所说欢喜信受。
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
《大马邑经》终 第九卷
Mahāassapurasuttaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 乔达摩 | 世尊,说法者 |
| bhikkhu | 尊者 | 听众,比丘众 |
事件
世尊在阿萨普拉对诸比丘说法。他指出,既然比丘们被称为“沙门”并自认是沙门,就应受持实行相应的法,让这称号名副其实,让信众的供养有大果报。随后,世尊逐步开示了从具备惭与愧,到清净身、语、意行及活命,守护根门、于食知量、勤修觉醒、具足念与正知,再到舍断五盖、修习四禅、证得三明,最终成就漏尽解脱的完整渐进修道。
经文摘要
世尊以“名副其实的沙门”为起点,引导比丘们不满足于阶段性的成就,逐步展开从基础戒行到究竟解脱的完整修行次第。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:沙门的称号不能是空壳
这部经的核心,是在拷问“沙门”这个称号的含金量。佛陀一上来就点破:“人们认为你们是‘沙门’,你们也承认‘我们是沙门’。”这可不是一个简单的职业标签,而是一份沉甸甸的承诺。如果只是顶着一个名号,却不去实践成为沙门的法,那么这个名号就是虚的,受用信徒的供养也就没有大利益。这就像一个人拿着“医生”的执照却不治病救人,那这个执照不仅毫无意义,甚至是一种欺骗。所以,佛陀要做的,就是把“沙门”这个名号背后所需要的真实修为,一步步地摊开来讲清楚。
2. 核心:一个永不满足的修行蓝图层层推进
整篇经文的结构像是一张层层递进的修行地图,而且佛陀在每一关都加了一个严厉的“防呆机制”——他反复警告:“你们可能仅以此为满足……当有更进一步应作时,不要让沙门的目标失坏。” → 拆开看:这句话是全经的脊梁骨。它点穿了修行中最微细也最要命的陷阱——得少为足。佛陀从最基本的惭愧心开始,一路点检身、语、意三业的清净、如法的谋生方式、感官的守护、饮食的节制、精进不眠、觉知当下,一直到最后剔除内心的五盖(贪、嗔、昏沉、掉举、疑)。
为了让人明白断除五盖有多重要,佛陀用了五个极其接地气的譬喻:
* 心带五盖,就像欠债、生病、坐牢、为奴、走在荒野险路,是沉重、痛苦、不自由的。
* 断除五盖,就像无债一身轻、病愈健康、无罪释放、翻身做自由人、平安抵达安全地,是轻松、喜悦、安稳的。
有了这种内心不被五盖压制的轻快感,才真正算拿到了进入深度禅定的入场券,去体验离欲的喜乐、内心统一的宁静、舍念清净的明澈。
3. 要旨:证量是检验“沙门”的唯一标准
修行地图的终点站,是如实知见。当心在四禅的纯净状态下,变得“柔软、适业”时,佛陀才引导它去开发三种超凡的智慧:忆念过去世的宿命通、洞见众生随业流转的天眼通,以及最关键的——彻底断除一切烦恼(漏)的智慧。到了这一步,经文才一锤定音,重新定义了七个称号:沙门、婆罗门、沐浴者、通吠陀者、多闻者、圣者、阿拉汉。所有这些称号,此刻不再是社会身份或外在仪式,它们的最终意义都指向同一个事实——那些能导致再生的恶不善法,已经被平息、排除、洗净、了知、流出、远离了。
→ 一句话要旨: “沙门”不是一个身份,而是一种内在烦恼被“平息”之后的状态认证。
关键术语锚
- āsava→漏/烦恼: 全经终点是“漏尽智”。它不是简单的烦恼,而是像酒桶底部的渗漏一样,是从眼耳鼻舌身意六根,乃至内心深处,不自觉地流出的贪、嗔、痴等染污,把人困在生死轮回里。
- samādhi→定: 经文中提到“由定而生喜乐”。这里的“定”特指通过专注一心所达到的稳定、清明、有力的精神统一状态,是开启宿住随念智、死生智、漏尽智这“三明”的必备操作平台。
- jhāna→禅那: 经文描绘了初禅到四禅的详细体验。它并非神秘幻想,而是由粗到细的、可以被觉知和检验的意识状态层级,从有寻有伺的离生喜乐,一步步净化到舍念清净的心一境性。
- nīvaraṇa→盖: 即五盖(贪欲、嗔恚、昏沉睡眠、掉举悔、疑)。这些是覆盖心智、减弱智慧的障碍。佛陀用欠债、患病等比喻精准地描摹了它在人心里造成的直接感受,修行就是要把这五种心中的“云雾”给驱散。