364如是我闻:一时,世尊住毗舍离大林重阁讲堂。时值午前,世尊着好下衣,持钵与衣,欲入毗舍离城乞食。尔时,萨遮·尼干陀子正散步经行,信步来至大林重阁讲堂。具寿阿难遥见萨遮·尼干陀子走来,便白世尊言:“尊者,萨遮·尼干陀子来矣。此人能言善辩,自诩智慧,广受众人称叹。尊者,彼专好诽谤佛陀、诽谤法、诽谤僧。尊者,愿世尊悲悯,稍坐片刻。”于是世尊即于所敷之座坐下。其时,萨遮·尼干陀子来至世尊前,与世尊共相问候,叙说欣悦合宜之语后,退坐一面。退坐一面已,萨遮·尼干陀子对世尊如是说——
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā pubbaṇhasamayaṃ sunivattho hoti pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pavisitukāmo . Atha kho saccako nigaṇṭhaputto jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami. Addasā kho āyasmā ānando saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, bhante, saccako nigaṇṭhaputto āgacchati bhassappavādako paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa. Eso kho, bhante, avaṇṇakāmo buddhassa, avaṇṇakāmo dhammassa, avaṇṇakāmo saṅghassa. Sādhu, bhante, bhagavā muhuttaṃ nisīdatu anukampaṃ upādāyā’’ti. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca –
365“乔达摩尊者,有一些沙门和婆罗门,他们致力于修身实践,却不修心。乔达摩尊者,他们确实会触受到身体上的苦受。乔达摩尊者,往昔曾发生过这样的事:有人被身体上的苦受所触时,他的大腿会僵硬,心脏会迸裂,热血会从口中涌出,乃至发狂、心神错乱。乔达摩尊者,此时他的心随逐身体,为身体所支配。是什么原因呢?因为心未得修习。然而,乔达摩尊者,又有一些沙门和婆罗门,他们致力于修心实践,却不修身。乔达摩尊者,他们也确实会触受到心理上的苦受。乔达摩尊者,往昔曾发生过这样的事:有人被心理上的苦受所触时,他的大腿会僵硬,心脏会迸裂,热血会从口中涌出,乃至发狂、心神错乱。乔达摩尊者,此时他的身体随逐于心,为心所支配。是什么原因呢?因为身体未得修习。乔达摩尊者,我于是这样想:看来乔达摩尊者的弟子们,必定是致力于修心实践,而非修身了。”
‘‘Santi, bho gotama, eke samaṇabrāhmaṇā kāyabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no cittabhāvanaṃ. Phusanti hi te, bho gotama, sārīrikaṃ dukkhaṃ vedanaṃ. Bhūtapubbaṃ, bho gotama, sārīrikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato ūrukkhambhopi nāma bhavissati, hadayampi nāma phalissati, uṇhampi lohitaṃ mukhato uggamissati, ummādampi pāpuṇissati cittakkhepaṃ. Tassa kho etaṃ, bho gotama, kāyanvayaṃ cittaṃ hoti, kāyassa vasena vattati. Taṃ kissa hetu? Abhāvitattā cittassa. Santi pana, bho gotama, eke samaṇabrāhmaṇā cittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no kāyabhāvanaṃ. Phusanti hi te, bho gotama, cetasikaṃ dukkhaṃ vedanaṃ. Bhūtapubbaṃ, bho gotama, cetasikāya dukkhāya vedanāya phuṭṭhassa sato ūrukkhambhopi nāma bhavissati, hadayampi nāma phalissati, uṇhampi lohitaṃ mukhato uggamissati, ummādampi pāpuṇissati cittakkhepaṃ. Tassa kho eso, bho gotama, cittanvayo kāyo hoti, cittassa vasena vattati. Taṃ kissa hetu? Abhāvitattā kāyassa . Tassa mayhaṃ, bho gotama, evaṃ hoti – ‘addhā bhoto gotamassa sāvakā cittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no kāyabhāvana’’’nti.
366“阿其韦沙那,那么你所听闻的身修习是怎样的呢?” “乔达摩尊者,譬如这些人——难陀瓦差、瘦弱山基阔、竹杖苦行者瞿舍利——裸形而行,不依常规,以手舔食;当有人招呼‘尊者,请来’时,他们不来;当有人招呼‘尊者,请留步’时,他们不留。他们不接受端到面前的食物,不接受专为他们准备的食物,也不接受任何宴请之约。他们不从锅口受食,不从碗口受食;不从家有母羊的人家受食,不从家中有刀杖的人家受食,不从家中有杵臼的人家受食;当两人正在进食时,他们不接受其中一人起身递来的食物;不接受孕妇所施食物,不接受正在哺乳的妇女所施食物,不接受与男子同处的妇女所施食物;于饥馑时,他们不接受施食;于狗群聚集之处,他们不接受施食;于苍蝇群飞之处,他们不接受施食。他们不食鱼,不食肉,不饮谷酒、果酒或酸粥。他们或只往一家乞食,只取一撮;或只往两家乞食,只取两撮;……或只往七家乞食,只取七撮。他们依一施主所施的一口食维生,依二施主所施的二口食维生;……乃至依七施主所施的七口食维生。他们一日一食,两日一食……乃至七日一食。如此,他们安住于这半月轮替而食的修习之中。”
‘‘Kinti pana te, aggivessana, kāyabhāvanā sutā’’ti? ‘‘Seyyathidaṃ – nando vaccho, kiso saṃkicco, makkhali gosālo – etehi, bho gotama, acelakā muttācārā hatthāpalekhanā naehibhaddantikā natiṭṭhabhaddantikā na abhihaṭaṃ na uddissakataṃ na nimantanaṃ sādiyanti, te na kumbhimukhā paṭiggaṇhanti na kaḷopimukhā paṭiggaṇhanti na eḷakamantaraṃ na daṇḍamantaraṃ na musalamantaraṃ na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya na saṅkittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī , na macchaṃ na maṃsaṃ na suraṃ na merayaṃ na thusodakaṃ pivanti. Te ekāgārikā vā honti ekālopikā, dvāgārikā vā honti dvālopikā…pe… sattāgārikā vā honti sattālopikā. Ekissāpi dattiyā yāpenti, dvīhipi dattīhi yāpenti…pe… sattahipi dattīhi yāpenti. Ekāhikampi āhāraṃ āhārenti, dvīhikampi āhāraṃ āhārenti…pe… sattāhikampi āhāraṃ āhārenti. Iti evarūpaṃ addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyuttā viharantī’’ti.
“并非如此,乔达摩尊者。有时他们也吃上好的硬食、上好的软食,品尝上好的调味,饮上好的饮料。借此,他们令身体增长力量,变得强壮而肥硕。”
‘‘Kiṃ pana te, aggivessana, tāvatakeneva yāpentī’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama. Appekadā, bho gotama, uḷārāni uḷārāni khādanīyāni khādanti, uḷārāni uḷārāni bhojanāni bhuñjanti, uḷārāni uḷārāni sāyanīyāni sāyanti, uḷārāni uḷārāni pānāni pivanti. Te imaṃ kāyaṃ balaṃ gāhenti nāma, brūhenti nāma, medenti nāmā’’ti.
“阿其韦沙那,他们先前舍弃了,而后又去积聚,这样这个身体便有增减。那么,阿其韦沙那,你所听闻的心修习又是怎样的呢?”萨遮尼乾子被世尊这样问到心修习时,无言以对。
‘‘Yaṃ kho te, aggivessana, purimaṃ pahāya pacchā upacinanti, evaṃ imassa kāyassa ācayāpacayo hoti. Kinti pana te, aggivessana, cittabhāvanā sutā’’ti? Cittabhāvanāya kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavatā puṭṭho samāno na sampāyāsi.
367于是,世尊对萨遮尼乾子说:“阿其韦沙那,你先前所说的那个身修习,在圣者律中并不算是如法的身修习。阿其韦沙那,你连身修习都不了知,又怎能了知心修习呢?然而,阿其韦沙那,我将为你说明什么是身未修习、心未修习,以及什么是身已修习、心已修习。你要好好听闻,善作意,我当宣说。”“好的,尊者。”萨遮尼乾子回应世尊。世尊便说道:
Atha kho bhagavā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ etadavoca – ‘‘yāpi kho te esā, aggivessana, purimā kāyabhāvanā bhāsitā sāpi ariyassa vinaye no dhammikā kāyabhāvanā. Kāyabhāvanampi kho tvaṃ, aggivessana, na aññāsi, kuto pana tvaṃ cittabhāvanaṃ jānissasi ? Api ca, aggivessana, yathā abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca, bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto ca. Taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
368“阿其韦沙那,怎样是身未修习、心未修习呢?阿其韦沙那,在此,无闻凡夫生起了乐受。当他被乐受所触时,便对乐受生起贪著,耽著于乐受。那乐受灭去。由于乐受的灭尽而生起苦受。当他被苦受所触时,便忧愁、疲惫、哀叹、捶胸哭泣,陷入迷乱。阿其韦沙那,对于他,因为身未修习,已生起的乐受便占据其心;因为心未修习,已生起的苦受便占据其心。阿其韦沙那,凡是如此在两方面——因身未修习,已生之乐受占据其心;因心未修习,已生之苦受占据其心——的人,即为身未修习、心未修习。
‘‘Kathañca , aggivessana, abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca? Idha, aggivessana, assutavato puthujjanassa uppajjati sukhā vedanā. So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno sukhasārāgī ca hoti sukhasārāgitañca āpajjati. Tassa sā sukhā vedanā nirujjhati. Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. Tassa kho esā, aggivessana, uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa. Yassa kassaci, aggivessana, evaṃ ubhatopakkhaṃ uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati abhāvitattā cittassa, evaṃ kho, aggivessana, abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca.
369那么,阿其韦沙那,怎样才是身已修习、心已修习的人呢?阿其韦沙那,在此,多闻的圣弟子生起了乐受。当他被乐受触及时,不贪着乐受,不陷入贪着乐受的状态。他的那个乐受息灭。乐受息灭后,生起了苦受。当他被苦受触及时,不忧愁、不疲倦、不哀叹、不捶胸哭泣、不陷入迷乱。阿其韦沙那,对他而言,已生起的乐受因身已修习而不占据心,已生起的苦受因心已修习而不占据心。阿其韦沙那,任何人,像这样——已生起的乐受因身已修习而不占据心,已生起的苦受因心已修习而不占据心——从这两方面来看,他便是身已修习、心已修习的人。
‘‘Kathañca, aggivessana, bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto ca? Idha, aggivessana, sutavato ariyasāvakassa uppajjati sukhā vedanā. So sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno na sukhasārāgī ca hoti, na sukhasārāgitañca āpajjati. Tassa sā sukhā vedanā nirujjhati. Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati. Tassa kho esā, aggivessana, uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa. Yassa kassaci, aggivessana, evaṃ ubhatopakkhaṃ uppannāpi sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati bhāvitattā cittassa. Evaṃ kho, aggivessana, bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto cā’’ti.
370“我对乔达摩大师净信如此!乔达摩大师确实是身已修习、心已修习之人。”“阿其韦沙那,你的话确实唐突而带有冒犯的意味,但我仍会回答你。阿其韦沙那,自从我剃除须发,穿上袈裟,从在家而出家,成为无家者以来,对我来说,已生起的乐受能占据心,或已生起的苦受能占据心,这都是不可能的事。”
‘‘Evaṃ pasanno ahaṃ bhoto gotamassa! Bhavañhi gotamo bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto cā’’ti . ‘‘Addhā kho te ayaṃ, aggivessana, āsajja upanīya vācā bhāsitā, api ca te ahaṃ byākarissāmi . Yato kho ahaṃ, aggivessana, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito, taṃ vata me uppannā vā sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya ṭhassati, uppannā vā dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya ṭhassatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti.
“乔达摩大师想必未曾生起过那样的乐受——那种生起后便能占据心的乐受;乔达摩大师想必也未曾生起过那样的苦受——那种生起后便能占据心的苦受。”
‘‘Na hi nūna bhoto gotamassa uppajjati tathārūpā sukhā vedanā yathārūpā uppannā sukhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭheyya; na hi nūna bhoto gotamassa uppajjati tathārūpā dukkhā vedanā yathārūpā uppannā dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭheyyā’’ti.
371阿其韦沙那,怎么会没有呢?阿其韦沙那,当我尚未成正觉、还是菩萨时,心中曾这样想:‘在家生活拥挤逼仄,是尘垢之道;出家生活则开阔宽广。住在家中,要修习那全然圆满、全然清净、如磨光螺贝般的梵行,实非易事。我何不剃除须发,披上袈裟衣,从在家而出家,成为无家者呢?’阿其韦沙那,后来,我正值年少,头发乌黑,青春鼎盛,处于人生第一阶段,尽管父母不愿我出家,泪流满面,哭泣不舍,我还是剃除了须发,披上袈裟衣,从有家而出家,成为无家者。
如此出家后,我成为了追求善巧、探寻无上殊胜寂静之道的人。我前往阿喇喇·咖喇马处。到了之后,我对阿喇喇·咖喇马这样说:‘朋友咖喇马,我想在此法与律中修习梵行。’阿其韦沙那,听我这样说后,阿喇喇·咖喇马这样回答我:‘尊者可以安住于此。这个法门是这样的:有智慧的人不久便能亲证、体证,并安住于他老师所证得的境界。’阿其韦沙那,我很快便掌握了那个法门。阿其韦沙那,仅凭唇舌复述、口头传诵的程度,我便能宣称智语、宣称上座语,并声称‘我知、我见’,正如其他人所做的那样。阿其韦沙那,那时我又这样想:‘阿喇喇·咖喇马宣称“我亲证、体证并安住于此法”,并不仅仅出于信仰。阿喇喇·咖喇马确实是了知此、见此法而安住的。’
‘‘Kiñhi no siyā, aggivessana? Idha me, aggivessana, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi – ‘sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yaṃnūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya’nti. So kho ahaṃ, aggivessana, aparena samayena daharova samāno, susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā, akāmakānaṃ mātāpitūnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃ. So evaṃ pabbajito samāno kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ – ‘icchāmahaṃ, āvuso kālāma, imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritu’nti. Evaṃ vutte, aggivessana, āḷāro kālāmo maṃ etadavoca – ‘viharatāyasmā, tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. So kho ahaṃ, aggivessana, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ. So kho ahaṃ, aggivessana, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca, ‘jānāmi passāmī’ti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘na kho āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti, addhā āḷāro kālāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ viharatī’’’ti.
那时,阿其韦沙那,我再去拜访阿喇喇·咖喇马。到后,我对阿喇喇·咖喇马说:‘朋友咖喇马,您宣说您亲证、体证并安住于此法,究竟是达到怎样的程度呢?’阿其韦沙那,听我这样问后,阿喇喇·咖喇马便宣说了无所有处。阿其韦沙那,那时我便思惟:‘并非只有阿喇喇·咖喇马有信,我也有信;并非只有阿喇喇·咖喇马有精进,我也有精进;并非只有阿喇喇·咖喇马有念,我也有念;并非只有阿喇喇·咖喇马有定,我也有定;并非只有阿喇喇·咖喇马有慧,我也有慧。那么,就让我努力去体证阿喇喇·咖喇马所宣说之法——他亲证、体证并安住的那个法吧。’阿其韦沙那,我不久便快速亲证、体证并安住于那个法了。
‘‘Atha khvāhaṃ, aggivessana, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ – ‘kittāvatā no, āvuso kālāma, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti? Evaṃ vutte, aggivessana, āḷāro kālāmo ākiñcaññāyatanaṃ pavedesi. Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘na kho āḷārasseva kālāmassa atthi saddhā, mayhaṃpatthi saddhā; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi vīriyaṃ, mayhaṃpatthi vīriyaṃ; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi sati, mayhaṃpatthi sati; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi samādhi, mayhaṃpatthi samādhi; na kho āḷārasseva kālāmassa atthi paññā, mayhaṃpatthi paññā; yaṃnūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ āḷāro kālāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyya’nti. So kho ahaṃ, aggivessana, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ.
那时,阿其韦沙那,我再去拜访阿喇喇·咖喇马。到后,我对阿喇喇·咖喇马说:‘朋友咖喇马,您是通过自己证知、现证、达到之后,来宣说这个法的吗?’‘朋友,我确实是通过自己证知、现证、达到之后,来宣说这个法的。’‘朋友,我同样也是通过自己证知、现证、达到之后,安住在这个法上的。’‘我们有福啊,朋友;我们真是善得利益啊,朋友,能见到像您这样的梵行同道。我所证知、现证、达到并宣说的法,正是您所证知、现证、达到并安住的法;您所证知、现证、达到并安住的法,也正是我所证知、现证、达到并宣说的法。我所知的法,您也知;您所知的法,我也知。我是什么样,您就是什么样;您是什么样,我就是什么样。来吧,朋友,现在你我二人一同来带领这个团体吧。’阿其韦沙那,就这样,阿喇喇·咖喇马虽是我的师长,却把我这个弟子置于与他完全平等的地位,并以极高的崇敬来尊崇我。那时,阿其韦沙那,我心中便想:‘这个法并不导向厌离,不导向离贪,不导向灭,不导向寂止,不导向证智,不导向正觉,不导向涅槃,只导向投生到无所有处。’于是,阿其韦沙那,我对此法并不满意,对它生起厌离,就离开了。
‘‘Atha khvāhaṃ, aggivessana, yena āḷāro kālāmo tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā āḷāraṃ kālāmaṃ etadavocaṃ – ‘ettāvatā no, āvuso kālāma , imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? ‘Ettāvatā kho ahaṃ, āvuso, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemī’ti. ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. ‘Lābhā no, āvuso, suladdhaṃ no, āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma. Iti yāhaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi; yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi tamahaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedemi. Iti yāhaṃ dhammaṃ jānāmi taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi; yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi tamahaṃ dhammaṃ jānāmi. Iti yādiso ahaṃ tādiso tuvaṃ, yādiso tuvaṃ tādiso ahaṃ. Ehi dāni, āvuso, ubhova santā imaṃ gaṇaṃ pariharāmā’ti. Iti kho, aggivessana, āḷāro kālāmo ācariyo me samāno (attano) antevāsiṃ maṃ samānaṃ attanā samasamaṃ ṭhapesi, uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva ākiñcaññāyatanūpapattiyā’ti. So kho ahaṃ, aggivessana, taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.
372那时,阿其韦沙那,我为探求善法、寻求无上寂静道迹,便前往伍达咖·喇嘛子之处。到了之后,我对伍达咖·喇嘛子这样说:‘贤友,我希望在此法、此律中修习梵行。’阿其韦沙那,我这样说后,伍达咖·喇嘛子便对我说:‘尊者请住下。这个法是这样的:有智慧的人,不用很久,就能以自证智证知、现证、达到其师之教法,并安住其中。’阿其韦沙那,我确实没有用多长时间,很快就完全掌握了那个法。那时,阿其韦沙那,我仅依口头传诵、语言重复的层面,便宣称有智者的言论与长老的言论,并如此声称:‘我知、我见。’不仅我如此,其他人也如此。那时,阿其韦沙那,我心里这样想:‘喇嘛肯定不是仅凭些许盲目的信仰,就宣说自己证知、现证、达到并安住于此法的。喇嘛必然是真实知、真实见而安住的。’于是,阿其韦沙那,我又前往伍达咖·喇嘛子之处。到了之后,对伍达咖·喇嘛子这样说:‘贤友,您证知、现证、达到了何等法之后,才宣说自己安住于此呢?’阿其韦沙那,我这样说后,伍达咖·喇嘛子便宣说了非想非非想处。那时,阿其韦沙那,我心里这样想:‘并非是喇嘛才有信心,我也有信心;并非是喇嘛才有精进,我也有精进;并非是喇嘛才有意念,我也有意念;并非是喇嘛才有定,我也有定;并非是喇嘛才有慧,我也有慧。那么,就让我为现证喇嘛所宣说的那个法——他以自证智证知、现证、达到并安住于其中的法——而精勤努力吧。’阿其韦沙那,我确实没有用多长时间,很快就以自证智证知、现证、达到了那个法,并安住其中。
‘‘So kho ahaṃ, aggivessana, kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā udakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ – ‘icchāmahaṃ, āvuso imasmiṃ dhammavinaye brahmacariyaṃ caritu’nti. Evaṃ vutte, aggivessana, udako rāmaputto maṃ etadavoca – ‘viharatāyasmā, tādiso ayaṃ dhammo yattha viññū puriso nacirasseva sakaṃ ācariyakaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’ti. So kho ahaṃ, aggivessana, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ pariyāpuṇiṃ. So kho ahaṃ, aggivessana, tāvatakeneva oṭṭhapahatamattena lapitalāpanamattena ñāṇavādañca vadāmi theravādañca, ‘jānāmi passāmī’ti ca paṭijānāmi, ahañceva aññe ca. Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘na kho rāmo imaṃ dhammaṃ kevalaṃ saddhāmattakena sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi. Addhā rāmo imaṃ dhammaṃ jānaṃ passaṃ vihāsī’ti. Atha khvāhaṃ, aggivessana, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā udakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ – ‘kittāvatā no, āvuso rāmo, imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesī’ti? Evaṃ vutte, aggivessana, udako rāmaputto nevasaññānāsaññāyatanaṃ pavedesi. Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhaṃpatthi saddhā; na kho rāmasseva ahosi vīriyaṃ, mayhaṃpatthi vīriyaṃ; na kho rāmasseva ahosi sati, mayhaṃpatthi sati; na kho rāmasseva ahosi samādhi, mayhaṃpatthi samādhi; na kho rāmasseva ahosi paññā, mayhaṃpatthi paññā; yaṃnūnāhaṃ yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmīti pavedesi tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyya’nti. So kho ahaṃ, aggivessana, nacirasseva khippameva taṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsiṃ.
那时,阿其韦沙那,我又去拜见伍达咖·喇嘛子。到了之后,对伍达咖·喇嘛子说:‘朋友,喇嘛是以自己之智证知、现证至此程度,而后宣说此法的吗?’‘朋友,喇嘛确是以自己之智证知、现证至此程度,而后宣说此法的。’‘朋友,我同样也是以自己之智证知、现证至此程度,并安住于此法的。’‘朋友,我们真有福啊;朋友,我们真是善得利益啊,能见到像您这样的梵行同伴。如此,喇嘛所证知、现证、达到并宣说之法,正是您所证知、现证、达到并安住之法;而您所证知、现证、达到并安住之法,也就是喇嘛所证知、现证、达到并宣说之法。如此,喇嘛所证知之法,您也证知;您所证知之法,喇嘛也证知。如此,喇嘛过去如何,您现在便如何;您现在如何,喇嘛过去便如何。来吧,朋友,现在请您来带领这个团体吧。’阿其韦沙那,就这样,伍达咖·喇嘛子虽是我的梵行同伴,却将我推至师长之位,并以最高的崇敬来尊崇我。那时,阿其韦沙那,我心想:‘这个法并不导向厌离、不导向离贪、不导向灭、不导向寂止、不导向证智、不导向正觉、不导向涅槃,仅导向投生到非想非非想处。’于是,阿其韦沙那,我对此法未生满足,反而对它生起厌离,便离开了。
‘‘Atha khvāhaṃ, aggivessana, yena udako rāmaputto tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā udakaṃ rāmaputtaṃ etadavocaṃ – ‘ettāvatā no, āvuso, rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti? ‘Ettāvatā kho, āvuso, rāmo imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesī’ti. ‘Ahampi kho, āvuso, ettāvatā imaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharāmī’ti. ‘Lābhā no, āvuso, suladdhaṃ no, āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ sabrahmacāriṃ passāma. Iti yaṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi; yaṃ tvaṃ dhammaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharasi, taṃ dhammaṃ rāmo sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja pavedesi. Iti yaṃ dhammaṃ rāmo abhiññāsi taṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi; yaṃ tvaṃ dhammaṃ jānāsi taṃ dhammaṃ rāmo abhiññāsi. Iti yādiso rāmo ahosi tādiso tuvaṃ; yādiso tuvaṃ tādiso rāmo ahosi. Ehi dāni, āvuso, tuvaṃ imaṃ gaṇaṃ pariharā’ti. Iti kho, aggivessana, udako rāmaputto sabrahmacārī me samāno ācariyaṭṭhāne ca maṃ ṭhapesi, uḷārāya ca maṃ pūjāya pūjesi. Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘nāyaṃ dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvadeva nevasaññānāsaññāyatanūpapattiyā’ti. So kho ahaṃ, aggivessana, taṃ dhammaṃ analaṅkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiṃ.
373那时,阿其韦沙那,我为探寻何者为善、寻求无上的寂静道迹,在摩揭陀国次第游行,来到了优楼毗罗的军镇。在那里,我看见一处令人愉悦之地、一片清净的树林,有一条清澈的河流缓缓流淌,河岸美好,令人欢喜,周围还有可供托钵的村落。那时,阿其韦沙那,我心想:‘啊,这地方真是令人愉悦!树林清净,清流缓缓,河岸宜人,又有村落可以托钵。对于一个有志精勤修行的善男子来说,这里确确实实适合精勤。’于是,阿其韦沙那,我便坐了下来,心想:‘这地方真正适宜精勤修行。’
‘‘So kho ahaṃ, aggivessana, kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno magadhesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena uruvelā senānigamo tadavasariṃ. Tatthaddasaṃ ramaṇīyaṃ bhūmibhāgaṃ, pāsādikañca vanasaṇḍaṃ, nadiñca sandantiṃ setakaṃ supatitthaṃ ramaṇīyaṃ, samantā ca gocaragāmaṃ. Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘ramaṇīyo vata, bho, bhūmibhāgo, pāsādiko ca vanasaṇḍo, nadī ca sandati setakā supatitthā ramaṇīyā, samantā ca gocaragāmo. Alaṃ vatidaṃ kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā’ti. So kho ahaṃ, aggivessana, tattheva nisīdiṃ ‘alamidaṃ padhānāyā’ti.
374阿其韦沙那,接着,有三个前所未闻、不寻常的譬喻浮现于心。阿其韦沙那,就好比有一根湿润带汁的木柴,被丢在水里。这时,有一个人拿着钻火棍走来,心想:‘我要生火,让火焰显现。’阿其韦沙那,你认为如何?那人能用钻火棍钻那根丢在水中的湿润带汁木柴,生起火焰、让火焰显现吗?”“不能,乔达摩尊者。”“为什么呢?”“因为,乔达摩尊者,那根木柴湿润带汁,又被丢在水里。那人最终只会徒劳与苦恼罢了。”“正是如此,阿其韦沙那。凡是那些身与心皆未远离欲乐而住的沙门或婆罗门,他们内在的欲贪、欲爱、欲迷、欲渴、欲热,并未被妥善断除、妥善止息。这些沙门婆罗门尊者,即使承受了由精进所带来的痛苦、剧烈、粗糙、刺骨的感受,他们也无法证得智、见与无上正自觉;而即便这些沙门婆罗门尊者不曾承受如此痛苦、剧烈、粗糙、刺骨的感受,他们同样无法证得智、见与无上正自觉。阿其韦沙那,这便是第一个浮现于我心、前所未闻、不寻常的譬喻。
‘‘Apissumaṃ, aggivessana, tisso upamā paṭibhaṃsu anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi, aggivessana, allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ udake nikkhittaṃ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya – ‘aggiṃ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ, udake nikkhittaṃ , uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Aduñhi, bho gotama, allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ, tañca pana udake nikkhittaṃ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā’’ti. ‘‘Evameva kho, aggivessana, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho, so ca ajjhattaṃ na suppahīno hoti, na suppaṭippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṃ kho maṃ, aggivessana, paṭhamā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.
375阿其韦沙那,接着,又有第二个前所未闻、非同寻常的譬喻在我心中生起。阿其韦沙那,就如有一根湿润多汁的木柴,虽被放在远离水源的干地上。这时,有一人拿着钻火棍走来,心想:‘我要生火,让火焰显现。’阿其韦沙那,你对此怎么想?那人用钻火棍去钻那根放在干地上、远离水源、湿润多汁的木柴,能生出火、令火焰显现吗?”“不能,乔达摩尊者。”“为什么呢?”“乔达摩尊者,因为那木柴是湿润多汁的,纵使被放在远离水源的干地上,也依然是湿的。那人最终只会落得疲惫与苦恼而已。”“正是如此,阿其韦沙那,凡是有些沙门或婆罗门,虽然身与心都已远离欲乐而住,但他们内在的欲贪、欲爱、欲迷、欲渴、欲热,并未被妥善断除,未被妥善止息。这些沙门婆罗门尊者,即使承受了由精勤带来的痛苦、剧烈、粗重、刺骨的感受,他们也无力证得智、见与无上正自觉。这些沙门婆罗门尊者,即使未曾承受那些由精勤带来的痛苦、剧烈、粗重、刺骨的感受,他们也依然无力证得智、见与无上正自觉。阿其韦沙那,这就是在我心中生起的第二个譬喻,前所未闻,非同寻常。
‘‘Aparāpi kho maṃ, aggivessana, dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi, aggivessana, allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ, ārakā udakā thale nikkhittaṃ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya – ‘aggiṃ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ, ārakā udakā thale nikkhittaṃ, uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya tejo pātukareyyā’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Aduñhi, bho gotama, allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ, kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhittaṃ. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assāti. Evameva kho, aggivessana, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṃ na suppahīno hoti, na suppaṭippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṃ kho maṃ, aggivessana, dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā’’.
376阿其韦沙那,接着,第三个前所未闻、不寻常的比喻在我心中浮现。阿其韦沙那,犹如一块干燥、枯朽的木柴,被弃置于远离水源的陆地。那时,有一人手持上等钻火棍走来,心里想着:‘我要生火,我要产生热。’阿其韦沙那,你认为如何?那人手持上等钻火棍,去钻那块干燥、枯朽、远离水源而弃置陆地的木柴,他能生起火、产生热吗?”“能的,乔达摩尊者。”“什么缘故呢?”“乔达摩尊者,因为那是一块干燥、枯朽的木柴,而且它被弃置在远离水源的陆地。”“正是如此,阿其韦沙那。那些无论何种沙门或婆罗门,他们的身与心都远离了感官欲乐,而且他们内在对感官欲乐的欲求、爱着、迷恋、渴望与炽热,已经被彻底舍断、彻底平息。这些沙门婆罗门贤者,即便他们领受了由自身造作而起的剧烈、粗重、尖利的苦受,他们也必定能导向智、导向见、导向无上正自觉。纵使这些沙门婆罗门贤者并未领受那些由自身造作而起的苦受,他们也必定能导向智、导向见、导向无上正自觉。阿其韦沙那,这就是在我心中浮现的第三个前所未闻、不寻常的比喻。阿其韦沙那,这三个前所未闻、不寻常的比喻,在我心中如是浮现。
‘‘Aparāpi kho maṃ, aggivessana, tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi, aggivessana, sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ, ārakā udakā thale nikkhittaṃ. Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya – ‘aggiṃ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, api nu so puriso amuṃ sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ, ārakā udakā thale nikkhittaṃ, uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā’’ti? ‘‘Evaṃ, bho gotama’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Aduñhi, bho gotama, sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ, tañca pana ārakā udakā thale nikkhitta’’nti . ‘‘Evameva kho, aggivessana, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṃ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho, so ca ajjhattaṃ suppahīno hoti suppaṭippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaṃ kho maṃ, aggivessana, tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Imā kho maṃ, aggivessana, tisso upamā paṭibhaṃsu anacchariyā pubbe assutapubbā.’’
377阿其韦沙那,那时我心中思惟:‘我何不咬紧牙关、舌抵上腭,以心压制、挤压、折磨心呢?’于是,阿其韦沙那,我便咬紧牙关、舌抵上腭,以心压制、挤压、折磨心。阿其韦沙那,当我咬紧牙关、舌抵上腭,以心压制、挤压、折磨心时,汗水便从我的腋下流了出来。阿其韦沙那,犹如一位大力士抓住一个瘦弱的人,或按着他的头,或扼住他的肩,压制他、挤压他、折磨他。同样地,阿其韦沙那,当我咬紧牙关、舌抵上腭,以心压制、挤压、折磨心时,汗水从我的腋下流了出来。然而,阿其韦沙那,我那时生起了不懈怠的精进力,念已安立而不忘失,只是我的身体因为被这种充满苦痛的奋斗所击打,而变得紧张、无法平静。即便如此,阿其韦沙那,像这样生起的痛苦感受,也没能占据我的心而持续存在。
‘‘Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ dantebhi dantamādhāya , jivhāya tāluṃ āhacca, cetasā cittaṃ abhiniggaṇheyyaṃ abhinippīḷeyyaṃ abhisantāpeyya’nti. So kho ahaṃ, aggivessana, dantebhi dantamādhāya, jivhāya tāluṃ āhacca, cetasā cittaṃ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi. Tassa mayhaṃ, aggivessana, dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Seyyathāpi, aggivessana, balavā puriso dubbalataraṃ purisaṃ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya, evameva kho me, aggivessana, dantebhi dantamādhāya, jivhāya tāluṃ āhacca, cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Āraddhaṃ kho pana me, aggivessana, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
378阿其韦沙那,那时我心中这样想:‘我何不修习那止息呼吸的禅那?’于是,阿其韦沙那,我便止住了口鼻的呼吸。阿其韦沙那,当我止住口鼻的呼吸时,风从耳孔冲出,发出极大的声响。阿其韦沙那,正如铁匠的风箱鼓风时发出极大的声响,同样地,阿其韦沙那,当我止住口鼻的呼吸时,风从耳孔冲出,发出极大的声响。然而,阿其韦沙那,那时我生起了不懈怠的精进力,念已建立而不忘失。只是我的身体被这充满苦痛的奋斗所击打,变得紧张、无法平静。即便如此,阿其韦沙那,像这样生起的痛苦感受,也未能占据我的心而持续存在。
‘‘Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyya’nti. So kho ahaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhamantānaṃ adhimatto saddo hoti. Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti, evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṃ nikkhamantānaṃ adhimatto saddo hoti. Āraddhaṃ kho pana me, aggivessana, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
阿其韦沙那,那时我这样想:‘我何不修习那无呼吸的禅那呢?’于是,阿其韦沙那,我便止住了口、鼻与耳的入出息。阿其韦沙那,当我止住了口、鼻与耳的入出息时,猛烈的风冲击着我的头顶。阿其韦沙那,犹如一位大力士,以锐利的矛刺向我的头顶。同样地,阿其韦沙那,当我止住了口、鼻与耳的入出息时,猛烈的风冲击着我的头顶。然而,阿其韦沙那,我那时已生起不懈怠的精进力,正念已建立而不忘失。只是我的身体因被这种充满苦痛的奋争所击打,而变得紧张、不得安宁。即便如此,阿其韦沙那,这生起的苦受,也未能盘踞我心而持续存在。
‘‘Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyya’nti. So kho ahaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti . Seyyathāpi, aggivessana, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya , evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti. Āraddhaṃ kho pana me, aggivessana, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
阿其韦沙那,那时我这样想:‘我何不修习无呼吸的禅那呢?’于是,阿其韦沙那,我便止住了口、鼻和耳的呼吸。阿其韦沙那,当我止住了口、鼻和耳的呼吸时,头部生起了剧烈的头痛。阿其韦沙那,就像有大力士用坚韧的皮带紧紧勒住我的头。同样地,阿其韦沙那,当我止住了口、鼻和耳的呼吸时,头部生起了剧烈的头痛。然而,阿其韦沙那,我那时生起了不懈怠的精进力,念已现前而不失。只是我的身体因为被这种充满苦痛的奋斗所击打,变得紧张、无法平静。即便如此,阿其韦沙那,像这样生起的痛苦感受,也没能占据我的心而持续存在。
‘‘Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyya’nti. So kho ahaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. Seyyathāpi, aggivessana, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṃ dadeyya, evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti. Āraddhaṃ kho pana me, aggivessana, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
阿其韦沙那,那时我这样想:‘我何不修习无呼吸的禅那呢?’于是,我便止住了口、鼻和耳的呼吸。当我止住了口、鼻和耳的呼吸时,剧烈的风犹如切割着我的腹部。阿其韦沙那,就像熟练的屠夫或其学徒,用锋利的屠刀切开牛腹。同样地,当我止住了口、鼻和耳的呼吸时,剧烈的风犹如切割着我的腹部。然而,阿其韦沙那,我那时生起了不懈怠的精进力,念已现前而不失。只是我的身体因为被这种充满苦痛的奋斗所击打,变得紧张、无法平静。即便如此,像这样生起的痛苦感受,也没能占据我的心而持续存在。
‘‘Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyya’nti. So kho ahaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. Seyyathāpi, aggivessana, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya, evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. Āraddhaṃ kho pana me, aggivessana, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
阿其韦沙那,那时我心想:‘不如我来修无呼吸的禅那吧。’于是,我便堵住了口、鼻和耳的呼吸。当我堵住口、鼻和耳的呼吸时,身体里生起极为猛烈的炽热。阿其韦沙那,就像两个大力士抓住一个瘦弱的人,各抓其臂,将他按在炭火坑上烧灼、炙烤。同样地,当我堵住口、鼻和耳的呼吸时,身体里生起的炽热也是如此猛烈。然而,阿其韦沙那,我的精进力已发动不退,念已现前不失。只是我的身体被这种充满痛苦的奋苦所折磨,变得躁动不安。即使如此逼迫的痛苦感受生起,也无法占据我的心。那些天神看见我的这般模样,有的说:‘沙门乔达摩已经死了。’有些天神说:‘沙门乔达摩还没死,不过正在死。’另一些天神说:‘沙门乔达摩既没死,也不是快死了,沙门乔达摩是阿拉汉——阿拉汉的威仪正是如此。’
‘‘Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ appāṇakaṃyeva jhānaṃ jhāyeyya’nti. So kho ahaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṃ. Tassa mayhaṃ, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti. Seyyathāpi, aggivessana, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ samparitāpeyyuṃ, evameva kho me, aggivessana, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṃ ḍāho hoti. Āraddhaṃ kho pana me, aggivessana, vīriyaṃ hoti asallīnaṃ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā. Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā dukkhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. Apissu maṃ, aggivessana, devatā disvā evamāhaṃsu – ‘kālaṅkato samaṇo gotamo’ti. Ekaccā devatā evamāhaṃsu – ‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, api ca kālaṅkarotī’ti. Ekaccā devatā evamāhaṃsu – ‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, napi kālaṅkaroti, arahaṃ samaṇo gotamo, vihārotveva so arahato evarūpo hotī’ti .
379阿其韦沙那,那时我心想:‘我何不行完全的断食?’然而,阿其韦沙那,随即有天神来至我面前,对我说:‘尊者,请勿行完全的断食。若您行完全的断食,我们将从您的毛孔注入天界的养分,让您依此存命。’于是我便思惟:‘我若声称完全断食,诸天却从毛孔将天界养分灌入我身,令我赖以存活,这便成了妄语。’所以,阿其韦沙那,我谢绝了那些天神,对他们说:‘无需如此。’
‘‘Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjeyya’nti. Atha kho maṃ, aggivessana, devatā upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘mā kho tvaṃ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajji. Sace kho tvaṃ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjissasi, tassa te mayaṃ dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhohāressāma , tāya tvaṃ yāpessasī’ti. Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘ahañceva kho pana sabbaso ajajjitaṃ paṭijāneyyaṃ, imā ca me devatā dibbaṃ ojaṃ lomakūpehi ajjhohāreyyuṃ , tāya cāhaṃ yāpeyyaṃ, taṃ mamassa musā’ti. So kho ahaṃ, aggivessana, tā devatā paccācikkhāmi, ‘hala’nti vadāmi.
380阿其韦沙那,那时我心中思惟:‘不如我每日仅进食极少食物,每次只取一掬之量,或是绿豆汤,或是扁豆汤,或是豌豆汤,或是鹰嘴豆汤。’于是,阿其韦沙那,我便每日仅进食极少食物,每次只取一掬之量,或是绿豆汤,或是扁豆汤,或是豌豆汤,或是鹰嘴豆汤。阿其韦沙那,由于如此极度的少食,我的身体变得极为枯瘦。我的四肢一如枯藤的节,又如黑藤的节;我的臀部恰如骆驼的蹄印;我的脊椎如同一串线珠,节节凹凸起伏;我的肋骨犹如破旧仓库中那些歪斜欲散的椽子;我眼窝中的眼珠,好似深井里的一点水光,深深凹陷,几不可见;我的头皮如同未熟的苦瓜被切开之后,经风吹日晒而干瘪起皱,布满皱纹。凡此种种,皆是极度少食所致。
‘‘Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ, pasataṃ pasataṃ, yadi vā muggayūsaṃ, yadi vā kulatthayūsaṃ, yadi vā kaḷāyayūsaṃ, yadi vā hareṇukayūsa’nti. So kho ahaṃ, aggivessana, thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhāresiṃ, pasataṃ pasataṃ, yadi vā muggayūsaṃ, yadi vā kulatthayūsaṃ, yadi vā kaḷāyayūsaṃ, yadi vā hareṇukayūsaṃ. Tassa mayhaṃ, aggivessana, thokaṃ thokaṃ āhāraṃ āhārayato, pasataṃ pasataṃ, yadi vā muggayūsaṃ, yadi vā kulatthayūsaṃ, yadi vā kaḷāyayūsaṃ, yadi vā hareṇukayūsaṃ, adhimattakasimānaṃ patto kāyo hoti. Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā, evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṃ, evamevassu me ānisadaṃ hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī, evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopāṇasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena saṃphuṭito hoti sammilāto, evamevassu me sīsacchavi saṃphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya.
阿其韦沙那,当我想触摸腹部皮肤时,抓到的却是脊椎骨;当我想触摸脊椎骨时,却摸到了腹部皮肤。由于极度少食,我的腹部皮肤已与脊椎骨紧贴在一起。阿其韦沙那,每当要大小便时,我便因那样极度少食,就地向前扑倒。阿其韦沙那,当我用手按摩肢体来舒缓这身体时,由于极度少食,那些根部腐烂的汗毛便从身上纷纷脱落。人们看见我这副模样,有的说:‘沙门乔达摩是黑色的。’另一些人说:‘他不是黑色,是紫褐色。’还有一些人说:‘他既不是黑色也不是紫褐色,沙门乔达摩是土狼色。’就因为极度少食,我原本清净、明澈的肤色,竟败坏到如此地步。
‘‘So kho ahaṃ, aggivessana, udaracchaviṃ parimasissāmīti piṭṭhikaṇṭakaṃyeva pariggaṇhāmi, piṭṭhikaṇṭakaṃ parimasissāmīti udaracchaviṃyeva pariggaṇhāmi, yāvassu me, aggivessana, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṃ allīnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ, aggivessana, vaccaṃ vā muttaṃ vā karissāmīti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaṃ, aggivessana, imameva kāyaṃ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi. Tassa mayhaṃ, aggivessana, pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. Apissu maṃ, aggivessana, manussā disvā evamāhaṃsu – ‘kāḷo samaṇo gotamo’ti. Ekacce manussā evamāhaṃsu – ‘na kāḷo samaṇo gotamo, sāmo samaṇo gotamo’ti. Ekacce manussā evamāhaṃsu – ‘na kāḷo samaṇo gotamo , napi sāmo, maṅguracchavi samaṇo gotamo’ti. Yāvassu me, aggivessana, tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāyevappāhāratāya.
381阿其韦沙那,那时我心中这样想:‘过去任何沙门或婆罗门,由过度的苦行所感受到的剧烈、锐利、粗涩、痛楚的感受,充其量也就是如此,没有能超过这个的;未来任何沙门或婆罗门,由过度的苦行所感受到的剧烈、锐利、粗涩、痛楚的感受,充其量也就是如此,没有能超过这个的;现在任何沙门或婆罗门,由过度的苦行所感受到的剧烈、锐利、粗涩、痛楚的感受,充其量也就是如此,没有能超过这个的。然而,依靠这粗涩的难行苦行,我并未证得任何超越凡夫、堪为圣者的知见殊胜成就。是否还有另一条通往觉悟的道路呢?’接着我便生起了这样的回忆:‘记得有一次,在父亲释迦族人的田边,我坐在清凉的阎浮树荫下,远离感官欲乐、远离不善法,有寻有伺,由远离而生起喜与乐,进入并安住于初禅。那会不会就是通往觉悟的道路呢?’顺着这个记忆,我的心识确认了:‘这就是通向觉悟的道路!’我又想:‘我为何要害怕那种乐呢?那乐与欲乐无关、与不善法无关啊。’
‘‘Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘ye kho keci atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayiṃsu, etāvaparamaṃ, nayito bhiyyo. Yepi hi keci anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayissanti, etāvaparamaṃ, nayito bhiyyo. Yepi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, etāvaparamaṃ, nayito bhiyyo. Na kho panāhaṃ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ. Siyā nu kho añño maggo bodhāyā’ti? Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘abhijānāmi kho panāhaṃ pitu sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharitā. Siyā nu kho eso maggo bodhāyā’ti? Tassa mayhaṃ, aggivessana, satānusāri viññāṇaṃ ahosi – ‘eseva maggo bodhāyā’ti. Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘kiṃ nu kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi, yaṃ taṃ sukhaṃ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti? Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘na kho ahaṃ tassa sukhassa bhāyāmi, yaṃ taṃ sukhaṃ aññatreva kāmehi aññatra akusalehi dhammehī’ti.
382阿其韦沙那,那时我心想:‘身体如此极度枯瘦,要证得那种乐实在不易。我何不食用一些粗食,吃些米饭和酸粥呢?’于是,阿其韦沙那,我便食用了粗食,吃了米饭和酸粥。当时有五位比丘随侍于我,他们心想:‘沙门乔达摩若证得什么法,一定会告诉我们。’然而,当我食用了那些粗食,吃了米饭和酸粥之后,那五位比丘便对我生起厌离,离我而去,并说:‘沙门乔达摩变得奢侈了,他从精进修行中退堕了,转求奢侈了。’
‘‘Tassa mayhaṃ, aggivessana, etadahosi – ‘na kho taṃ sukaraṃ sukhaṃ adhigantuṃ evaṃ adhimattakasimānaṃ pattakāyena, yaṃnūnāhaṃ oḷārikaṃ āhāraṃ āhāreyyaṃ odanakummāsa’nti. So kho ahaṃ, aggivessana, oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanakummāsaṃ. Tena kho pana maṃ, aggivessana, samayena pañca bhikkhū paccupaṭṭhitā honti – ‘yaṃ kho samaṇo gotamo dhammaṃ adhigamissati, taṃ no ārocessatī’ti. Yato kho ahaṃ, aggivessana, oḷārikaṃ āhāraṃ āhāresiṃ odanakummāsaṃ, atha me te pañca bhikkhū nibbijja pakkamiṃsu – ‘bāhulliko samaṇo gotamo, padhānavibbhanto, āvatto bāhullāyā’ti.
383阿其韦沙那,我在食用粗食、恢复体力之后,便远离感官欲乐、远离不善法,有寻有伺,由远离而生起喜与乐,进入并安住于初禅。阿其韦沙那,即使这样的乐受生起,也未能占据我的心而滞留不去。随着寻和伺的止息,内心澄净,心归于一,无寻无伺,由定而生起喜与乐,我进入并安住于第二禅。阿其韦沙那,即使这样的乐受生起,也未能占据我的心而滞留不去。随着喜的消退,我安住于平静,正念正知,亲身体验圣者们所称道的‘平静、正念、安住于乐中’的乐受,进入并安住于第三禅。阿其韦沙那,即使这样的乐受生起,也未能占据我的心而滞留不去。舍断乐与苦,也灭尽了先前的喜悦与忧恼,我进入并安住于不苦不乐、以平静与正念清净为特征的第四禅。阿其韦沙那,即使这样的乐受生起,也未能占据我的心而滞留不去。
‘‘So kho ahaṃ, aggivessana, oḷārikaṃ āhāraṃ āhāretvā, balaṃ gahetvā, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ, sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
384阿其韦沙那,当我的心如此进入定境——清净、明亮、无瑕,远离随烦恼,柔软、适合作业、稳固、安住于不动摇的状态后,我便将心导向宿命智。我回忆起自己种种过去生,譬如一生……乃至……带着种种相状与细节,忆念起种种过去生。阿其韦沙那,这就是我在那夜初分所证得的第一明。无明已破,明生起;黑暗已破,光明生起。这正是不放逸、精勤、坚定而住的修行者所应有的成就。阿其韦沙那,即使这般乐受生起,也未能占据我的心而停留。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi , seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarāmi. Ayaṃ kho me, aggivessana, rattiyā paṭhame yāme paṭhamā vijjā adhigatā; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
385阿其韦沙那,当我的心如此进入定境——清净、明亮、无瑕,远离随烦恼,柔软、适合作业、稳固、安住于不动摇的状态后,我便将心导向众生死与生的智。以清净、超越常人的天眼,我看见众生正在死去、正在投生——有卑劣的、有殊胜的,有貌美的、有貌丑的,有投生善趣的、有投生恶趣的,我依他们各自的业行而了知他们。阿其韦沙那,这就是我在那夜中分所证得的第二明。无明已破,明生起;黑暗已破,光明生起。这正是不放逸、精勤、坚定而住的修行者所应有的成就。阿其韦沙那,即使这般乐受生起,也未能占据我的心而停留。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāmi…pe… ayaṃ kho me, aggivessana, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato . Evarūpāpi kho me, aggivessana , uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
386阿其韦沙那,当我的心如此进入定境——清净、明亮、无瑕,远离随烦恼,柔软、适合作业、稳固、安住于不动摇的状态后,我便将心导向诸漏灭尽的智。我如实了知‘这是苦’,如实了知‘这是苦的生起’,如实了知‘这是苦的灭尽’,如实了知‘这是导向苦灭尽之道’。我如实了知‘这些是漏’,如实了知‘这是漏的生起’,如实了知‘这是漏的灭尽’,如实了知‘这是导向漏灭尽之道’。当如此知、如此见时,我的心便从欲漏中解脱,从有漏中解脱,从无明漏中解脱。解脱时,生起了‘已经解脱’的智。我证知:‘生已尽,梵行已立,应作已作,不受后有。’阿其韦沙那,这就是我在那夜后分所证得的第三明。无明已破,明生起;黑暗已破,光明生起。这正是不放逸、精勤、坚定而住的修行者所应有的成就。阿其韦沙那,即使这般乐受生起,也未能占据我的心而停留。
‘‘So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. ‘Ime āsavā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavasamudayo’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavanirodho’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ‘ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Tassa me evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṃ vimuccittha. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsiṃ. Ayaṃ kho me, aggivessana, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā; avijjā vihatā, vijjā uppannā; tamo vihato, āloko uppanno; yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evarūpāpi kho me, aggivessana, uppannā sukhā vedanā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhati.
387阿其韦沙那,我确曾记得,于数百会众中说法。那时,在座者各自心生此念:‘沙门乔达摩正是针对我而说法。’然而,阿其韦沙那,不应作如是观。如来为诸众说法,但为令其了知而已。阿其韦沙那,每当如是开示终了,我便在那先前所说之定相上,于心内安立、稳固、专一而入定,恒常安住其中。
‘‘Abhijānāmi kho panāhaṃ, aggivessana, anekasatāya parisāya dhammaṃ desetā. Apissu maṃ ekameko evaṃ maññati – ‘mamevārabbha samaṇo gotamo dhammaṃ desetī’ti. ‘Na kho panetaṃ, aggivessana, evaṃ daṭṭhabbaṃ; yāvadeva viññāpanatthāya tathāgato paresaṃ dhammaṃ deseti. So kho ahaṃ, aggivessana, tassāyeva kathāya pariyosāne, tasmiṃyeva purimasmiṃ samādhinimitte ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi sannisādemi ekodiṃ karomi samādahāmi, yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’’ti.
“尊贵的乔达摩,这确实令人信服,正如一位阿拉汉、正自觉者所应有的那样。然而,尊贵的乔达摩,您可曾记得白天睡眠吗?”“阿其韦沙那,我记得在盛夏的最后一个月,于托钵乞食、用过斋饭后,我将僧伽帝叠为四层铺好,正念正知,以右胁作狮子卧而眠。”“乔达摩尊者,有些沙门与婆罗门将此状态称为住于愚痴。”“阿其韦沙那,仅凭这一点,不足以断定一个人是愚痴还是不愚痴。然而,阿其韦沙那,怎样才是愚痴,怎样才是不愚痴,你仔细聆听,善加思惟,我当为你解说。”“是的,尊者,”萨遮回答世尊。世尊这样说道:
‘‘Okappaniyametaṃ bhoto gotamassa yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa. Abhijānāti kho pana bhavaṃ gotamo divā supitā’’ti? ‘‘Abhijānāmahaṃ, aggivessana, gimhānaṃ pacchime māse pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ okkamitā’’ti. ‘‘Etaṃ kho, bho gotama, eke samaṇabrāhmaṇā sammohavihārasmiṃ vadantī’’ti ? ‘‘Na kho, aggivessana, ettāvatā sammūḷho vā hoti asammūḷho vā. Api ca, aggivessana, yathā sammūḷho ca hoti asammūḷho ca, taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
388阿其韦沙那,若有任何人,其诸漏——杂染、引后有、伴忧、招苦、当来牵及生老死——未予断除,我说此人即为‘迷惘者’。阿其韦沙那,正因诸漏未断,乃为迷惘者。阿其韦沙那,若有任何人,其诸漏——杂染、引后有、伴忧、招苦、当来牵及生老死——已予断除,我说此人即为‘不迷惘者’。阿其韦沙那,正因诸漏已断,乃为不迷惘者。
‘‘Yassa kassaci, aggivessana, ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā appahīnā, tamahaṃ ‘sammūḷho’ti vadāmi. Āsavānañhi, aggivessana, appahānā sammūḷho hoti. Yassa kassaci, aggivessana, ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā pahīnā, tamahaṃ ‘asammūḷho’ti vadāmi. Āsavānañhi, aggivessana, pahānā asammūḷho hoti.
阿其韦沙那,如来的那些有杂染、能引再生、伴有不安、带来苦报、导向未来生老病死的诸漏,皆已断除,连根截断,如同截去顶梢的棕榈树,再无有生起的可能。阿其韦沙那,正如一棵被截去顶梢的棕榈树不能再生长;同样地,阿其韦沙那,如来的那些有杂染、能引再生、伴有不安、带来苦报、导向未来生老病死的诸漏,皆已断除,连根截断,如同截去顶梢的棕榈树,再无有生起的可能。
‘‘Tathāgatassa kho, aggivessana, ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā . Seyyathāpi, aggivessana, tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā, evameva kho, aggivessana, tathāgatassa ye āsavā saṃkilesikā ponobbhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā’’ti.
389听了这番话,尼乾陀子萨遮对世尊说:“真是不可思议,乔达摩大师!真是前所未有,乔达摩大师!您被这样一再诘难,以逼近的锋锐言辞对待时,肤色反而更为润泽,面容也更显明亮,这正是一位阿拉汉、正自觉者所应有的状态。我记得,乔达摩大师,我曾主动去找富兰那迦叶辩论。当被我主动挑起辩论时,他便王顾左右、偏离话题、岔开言辞,甚至显露出愤怒、怨恨与不满。而乔达摩大师,您被这样一再诘难,以逼近的锋锐言辞对待时,肤色反而更为润泽,面容也更显明亮,这正是一位阿拉汉、正自觉者所应有的状态。我记得,乔达摩大师,我曾主动去找末伽梨瞿舍利……(中略)……找阿耆多翅舍钦婆罗……找波拘陀迦旃延……找散若耶毗罗梨子……找尼乾陀若提子辩论。当被我主动挑起辩论时,他们便王顾左右、偏离话题、岔开言辞,甚至显露出愤怒、怨恨与不满。而乔达摩大师,您被这样一再诘难,以逼近的锋锐言辞对待时,肤色反而更为润泽,面容也更显明亮,这正是一位阿拉汉、正自觉者所应有的状态。好吧,乔达摩大师,我们现在告辞了。我们事务繁忙,还有许多事要做。”“阿其韦沙那,现在你可以依时动身了。”
Evaṃ vutte, saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘acchariyaṃ, bho gotama, abbhutaṃ, bho gotama! Yāvañcidaṃ bhoto gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa. Abhijānāmahaṃ, bho gotama, pūraṇaṃ kassapaṃ vādena vādaṃ samārabhitā. Sopi mayā vādena vādaṃ samāraddho aññenaññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto pana gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa. Abhijānāmahaṃ, bho gotama, makkhaliṃ gosālaṃ…pe… ajitaṃ kesakambalaṃ… pakudhaṃ kaccāyanaṃ… sañjayaṃ belaṭṭhaputtaṃ… nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ vādena vādaṃ samārabhitā . Sopi mayā vādena vādaṃ samāraddho aññenaññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañca dosañca appaccayañca pātvākāsi. Bhoto pana gotamassa evaṃ āsajja āsajja vuccamānassa, upanītehi vacanappathehi samudācariyamānassa, chavivaṇṇo ceva pariyodāyati, mukhavaṇṇo ca vippasīdati, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa. Handa ca dāni mayaṃ, bho gotama, gacchāma. Bahukiccā mayaṃ, bahukaraṇīyā’’ti. ‘‘Yassadāni tvaṃ, aggivessana, kālaṃ maññasī’’ti.
于是,尼乾陀子萨遮对世尊的教说心生随喜、赞叹认可,便从座起身离去。
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmīti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 佛陀、说法者 |
| Saccaka Nigaṇṭhaputta | 萨遮迦 | 挑战者、辩论者 |
| Āyasmā Ānanda | 具寿阿难 | 侍者、提醒者 |
| Āḷāra Kālāma | 阿喇喇·咖喇马 | 佛陀过去世的第一位导师 |
| Uddaka Rāmaputta | 伍达咖·喇嘛子 | 佛陀过去世的第二位导师 |
| Pūraṇa Kassapa | 富兰那迦叶 | 被萨遮迦提及曾与其辩论的六师外道之一 |
| Makkhali Gosāla | 末伽梨瞿舍利 | 被萨遮迦提及曾与其辩论的六师外道之一 |
| Ajita Kesakambala | 阿耆多翅舍钦婆罗 | 被萨遮迦提及曾与其辩论的六师外道之一 |
| Pakudha Kaccāyana | 波拘陀迦旃延 | 被萨遮迦提及曾与其辩论的六师外道之一 |
| Sañjaya Belaṭṭhiputta | 散若耶毗罗梨子 | 被萨遮迦提及曾与其辩论的六师外道之一 |
| Nigaṇṭha Nāṭaputta | 尼乾陀若提子 | 被萨遮迦提及曾与其辩论的六师外道之一 |
事件
萨遮迦来到佛陀面前,宣称佛陀的弟子只修心、不修身,并炫耀自己了解的极端苦行。佛陀反问他什么是修身修心,萨遮迦无法定义心的修习。佛陀随后详细开示了他出家求道、修习苦行、放弃苦行并最终以中道证得三明而觉悟的全过程,以此亲身经历阐明,真正的解脱之道在于让身心不被任何乐受与苦受所占据,彻底断除烦恼。
经文摘要
萨遮迦以“修身不修心”发难→佛陀反诘其不知何为身心修习→佛陀自述从出家、求师、修极苦行、放弃苦行到安住四禅、证得三明的完整经历→佛陀开示身心解脱的境界→萨遮迦折服并离去。
中心思想(白话 + 重点拆解)
这篇经的核心,是佛陀用一个辩论者的挑战做引子,把自己毕生追求解脱的心路历程完整地讲了一遍,破除了“自虐式苦行能带来智慧”的迷思,点明不纵不苦的中道才是通向觉醒的路。
背景:萨遮迦的挑衅
萨遮迦一上来就抛出一个挑衅性的论断,说佛陀的弟子们只搞“心修习”但没练“身修习”,所以受不了身体的苦,而他自己认同的那些“裸行者、舔手者”,通过极端的节食和自我折磨来磨练身体,那才叫“修身”。
佛陀立刻反问:“你听过什么是‘身修习’吗?”萨遮迦就开始罗列那些苦行者的自虐行为。佛陀却一针见血地指出:你所说的“修身”,不过是先把自己饿得半死,然后又可能吃回好东西,让身体一会儿掉肉一会儿长膘。这根本不是圣者的修养。更重要的是,当佛陀再问“什么是‘心修习’”时,萨遮迦彻底卡壳了,一个字都答不出来。
核心:佛陀的亲身实验
既然萨遮迦不懂,佛陀就以自己做实验品为例,把整个探索过程摊开来。这套经历分成几个关键阶段:
1. 求学与失望:佛陀先跟两位顶尖老师学冥想,分别达到了“无所有处”和“非想非非想处”的境界,并很快和老师水平持平。但他发现,这玩意儿虽然境界高,但并不能导向彻底的看破和放下,只是“投生于某个更高境界”的手段。他不满足,直接放弃。
2. 极苦行实验:接着,佛陀自己开始修极端的苦行。这段经文描述得非常震撼:“这身体因极少食而变得极度消瘦。我的四肢像枯藤……我的屁股像骆驼的蹄子……脊骨像线绳……肋骨像破屋的椽子……”。佛陀用最残酷的方式折磨自己的感官,以为能借此压垮欲望,得到智慧。结果是:身体快垮了,但烦恼的根子一点没动。
> “阿其韦沙那,那个法不导向厌离、不导向离贪、不导向灭、不导向寂止、不导向证智、不导向正觉、不导向涅槃。”
→ 拆开看: 佛陀亲口给苦行判了死刑。他列出这七个“不导向”,就等于在说:你就算把自己身体摧毁,也无法摧毁内心的执着。这明确批评了萨遮迦所推崇的,以及当时许多修行者沉迷的苦行主义。
3. 转向中道并最终证悟:在极苦行失败后,佛陀回忆起来小时候无意中进入却又一直忽略的“初禅”体验,他决定不再害怕这种源自平静的喜悦。他吃下食物,恢复体力,然后将心导向四禅,并在禅定清净的基础上,转向“三明”的观察:
* 宿命明:看清自己和他人的无数前世。
* 天眼明:看清有情众生如何依据自己的业力在世间死此生彼、高低美丑。这是一个不断重复的、由业力驱动的生命图景。
* 漏尽明:这是最根本的突破。他如实地看清了“这是苦、这是苦的来源、这是苦的消灭、这是灭苦的路”。
> “我如此知、如此见,心从欲漏解脱,心从有漏解脱,心从无明漏解脱。于解脱,生起‘已解脱’之智。我证知‘生已尽,梵行已立,应作已作,不再有此存在’。”
→ 拆开看: 这不是靠神启,也不是靠折磨身体得到的奖赏。它是一次彻底的、关乎存在根本的洞察。佛陀断绝了会导致投生、痛苦和痴迷的一切“漏”(烦恼),并清楚地知道自己完成了这件事。这标志着完全的清醒,也正是佛陀对萨遮迦最初问题的终极回答:这才是真正的“修身”与“修心”——让烦恼(漏)不再有一丝丝控制身心的能力。当烦恼彻底断除,无论是身体的乐受还是苦受,都无法占据你的心。
关键术语锚
- kāya-bhāvanā / citta-bhāvanā(身修习 / 心修习):本篇的核心辩论焦点。容易被误解为“锻炼身体/训练心理”,实则指一种“不被身体/心灵感受所奴役的稳定修养”。
- āsava(漏):断除“诸漏”是证悟的关键。它是一个多义词,指那些根深蒂固、像脓疮一样向外流溢的烦恼,主要有欲漏、有漏、无明漏三种。不是简单的“漏水”,而是生命深处持续流出痛苦的病灶。
- samādhi(定):经中佛陀通过“令心住立、安住、成为一境、得定”来进行观察。易被简化为“专注”,实则特指一种高度净化、安稳、可以自由用于观察实相的心境,是开启智慧的基础,不是追求的终点。
- vedanā(受):“被乐受/苦受所触”是贯穿全篇的观察对象。它特指一切经验带来的快乐、痛苦或不苦不乐的感觉基调,是修行中观察“心如何产生反应”的直接入手处,而非泛指的“感受、承受”。