353 如是我闻:一时,世尊住在毗舍离城外的大林重阁讲堂。那时,萨遮·尼干陀子也住在毗舍离。他善于论辩,自诩辩才,深受众多人敬仰。他在毗舍离的集会中对大众这样说:“我看不到有任何沙门或婆罗门——无论是教团的领袖、群众的导师,还是众人的师长,乃至自称是阿拉汉、正自觉者的人——在与我对辩交锋时,能不颤抖、不剧烈摇摆、不畏缩动摇的;也没有谁腋下不出汗。就算我与一根无意识的木桩展开论辩,那木桩在与我对论时也会颤抖、剧烈摇摆、畏缩动摇,更何况是活生生的人呢?”显示巴利原文
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṃ paṭivasati bhassappavādako paṇḍitavādo sādhusammato bahujanassa. So vesāliyaṃ parisati evaṃ vācaṃ bhāsati – ‘‘nāhaṃ taṃ passāmi samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, saṅghiṃ gaṇiṃ gaṇācariyaṃ, api arahantaṃ sammāsambuddhaṃ paṭijānamānaṃ, yo mayā vādena vādaṃ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṃ. Thūṇaṃ cepāhaṃ acetanaṃ vādena vādaṃ samārabheyyaṃ, sāpi mayā vādena vādaṃ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya. Ko pana vādo manussabhūtassā’’ti?
那时,具寿阿说示于午前穿好下衣,持着衣钵,进入毗舍离乞食。当时,萨遮·尼干陀子正在毗舍离中随意漫步游走,远远望见具寿阿说示正向这边走来。看见之后,他便朝具寿阿说示走去;走近之后,与具寿阿说示亲切问候。彼此说过欢喜宜人的话语之后,他立于一旁。立于一旁后,萨遮·尼干陀子对具寿阿说示这样说:“阿说示尊者,沙门乔达摩是怎样教导弟子的?沙门乔达摩对弟子们的教诫,主要是如何展开的呢?”“火种居士,世尊是这样教导弟子的,世尊对弟子们的教诫,主要是这样展开的:‘诸比丘,色是无常的,受是无常的,想是无常的,行是无常的,识是无常的。诸比丘,色是无我的,受是无我的,想是无我的,行是无我的,识是无我的。一切行皆无常,一切法皆无我。’火种居士,世尊就是这样教导弟子的,世尊对弟子们的教诫,就是这样展开的。”“阿说示尊者,我们竟然听错了,竟听闻沙门乔达摩持这样的见解,这真是恶闻啊。但愿我们能有机会见到那位乔达摩尊者,能有些交谈,但愿能令他舍离那邪恶的见解。”显示巴利原文
Atha kho āyasmā assaji pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya vesāliṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho saccako nigaṇṭhaputto vesāliyaṃ jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno āyasmantaṃ assajiṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna yenāyasmā assaji tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā assajinā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho saccako nigaṇṭhaputto āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca – ‘‘kathaṃ pana, bho assaji, samaṇo gotamo sāvake vineti, kathaṃbhāgā ca pana samaṇassa gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī’’ti? ‘‘Evaṃ kho, aggivessana, bhagavā sāvake vineti, evaṃbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati – ‘rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ. Rūpaṃ, bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Evaṃ kho, aggivessana, bhagavā sāvake vineti, evaṃbhāgā ca pana bhagavato sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī’’ti. ‘‘Dussutaṃ vata, bho assaji, assumha ye mayaṃ evaṃvādiṃ samaṇaṃ gotamaṃ assumha. Appeva nāma mayaṃ kadāci karahaci tena bhotā gotamena saddhiṃ samāgaccheyyāma , appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo, appeva nāma tasmā pāpakā diṭṭhigatā viveceyyāmā’’ti.
354 此时,约五百位离车族人正为某事聚集在集会所内。萨遮·尼干陀子便走向那些离车人,走近后,对他们这样说道:“诸位离车族的先生,请过来吧,诸位离车族的先生,请过来吧!今日我将与沙门乔达摩进行一场辩论。假如沙门乔达摩在我面前,像他那名为阿说示的比丘弟子所确立的立场那样站定,那么,犹如大力士攥住一只长毛公羊的羊毛,将它拖来拖去、拽来拽去、甩来甩去,我在论辩之中,也要这样将沙门乔达摩拖来拖去、拽来拽去、甩来甩去。犹如强壮的酿酒工,将一只巨大的酿酒筛丢进深水湖中,抓住它的耳柄,将它拖来拖去、拽来拽去、甩来甩去,我在论辩之中,也要这样将沙门乔达摩拖来拖去、拽来拽去、甩来甩去。犹如娴熟而强健的调酒师,抓住滤酒器的耳柄,将它上下翻动、猛烈摇晃、用力摔打,我在论辩之中,也要这样将沙门乔达摩翻来覆去、猛烈摇晃、彻底击垮。犹如一头六十岁的巨象,跃入深深的莲花池,玩起那名为‘洗麻绳’的游戏,我想,我也要像玩‘洗麻绳’游戏一般,与沙门乔达摩较量一番。诸位离车族的先生,请过来吧,诸位离车族的先生,请过来吧!今日我将与沙门乔达摩进行一场辩论。”其中一些离车人这样说道:“是沙门乔达摩将驳倒萨遮·尼干陀子,还是萨遮·显示巴利原文
Tena kho pana samayena pañcamattāni licchavisatāni santhāgāre sannipatitāni honti kenacideva karaṇīyena. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te licchavī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te licchavī etadavoca – ‘‘abhikkamantu bhonto licchavī, abhikkamantu bhonto licchavī, ajja me samaṇena gotamena saddhiṃ kathāsallāpo bhavissati. Sace me samaṇo gotamo tathā patiṭṭhissati yathā ca me ñātaññatarena sāvakena assajinā nāma bhikkhunā patiṭṭhitaṃ, seyyathāpi nāma balavā puriso dīghalomikaṃ eḷakaṃ lomesu gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya , evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikākammakāro mahantaṃ soṇḍikākiḷañjaṃ gambhīre udakarahade pakkhipitvā kaṇṇe gahetvā ākaḍḍheyya parikaḍḍheyya samparikaḍḍheyya, evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ ākaḍḍhissāmi parikaḍḍhissāmi samparikaḍḍhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soṇḍikādhutto vālaṃ kaṇṇe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nipphoṭeyya evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ odhunissāmi niddhunissāmi nipphoṭessāmi. Seyyathāpi nāma kuñjaro saṭṭhihāyano gambhīraṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā sāṇadhovikaṃ nāma kīḷitajātaṃ kīḷati, evamevāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ sāṇadhovikaṃ maññe kīḷitajātaṃ kīḷissāmi. Abhikkamantu bhonto licchavī, abhikkamantu bhonto licchavī, ajja me samaṇena gotamena saddhiṃ kathāsallāpo bhavissatī’’ti. Tatrekacce licchavī evamāhaṃsu – ‘‘kiṃ samaṇo gotamo saccakassa nigaṇṭhaputtassa vādaṃ āropessati, atha kho saccako nigaṇṭhaputto samaṇassa gotamassa vādaṃ āropessatī’’ti? Ekacce licchavī evamāhaṃsu – ‘‘kiṃ so bhavamāno saccako nigaṇṭhaputto yo bhagavato vādaṃ āropessati, atha kho bhagavā saccakassa nigaṇṭhaputtassa vādaṃ āropessatī’’ti? Atha kho saccako nigaṇṭhaputto pañcamattehi licchavisatehi parivuto yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā tenupasaṅkami.
355 那时,众多比丘正在露天处经行。萨遮·尼干陀子便走向那些比丘,走近后对他们说:“诸位尊者,乔达摩大师现在住在何处?我们想去拜见他。”“火种居士,世尊已进入大林深处,正坐在某棵树下作日中静坐。”于是,萨遮·尼干陀子便带着一大群离车族进入大林深处,来到世尊所在处。走近后,他与世尊互相问候,说了一些令人欢喜、值得忆念的客气话后,退坐一面。那些离车族中,有的向世尊礼敬后退坐一面,有的与世尊互相问候、欢喜交谈后退坐一面,有的朝世尊合掌致敬后退坐一面,有的在世尊面前通报自己的姓名与族姓后退坐一面,还有的则默然退坐一面。显示巴利原文
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kahaṃ nu kho, bho, etarahi so bhavaṃ gotamo viharati? Dassanakāmā hi mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotama’’nti . ‘‘Esa, aggivessana, bhagavā mahāvanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinno’’ti. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto mahatiyā licchaviparisāya saddhiṃ mahāvanaṃ ajjhogāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Tepi kho licchavī appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
356 在一旁坐下后,萨遮·尼干陀子对世尊这样说:“我想向乔达摩大师请教一个问题,如果乔达摩大师允许我提问并给予解答的话。” “火种居士,想问什么就问吧。” “那么,乔达摩大师是如何教导弟子的呢?乔达摩大师对弟子们的教诫,主要依何而展开呢?” “火种居士,我这样教导弟子,我对弟子们的教诫,主要依此而展开:‘诸比丘,色无常,受无常,想无常,行无常,识无常。诸比丘,色无我,受无我,想无我,行无我,识无我。一切行无常,一切法无我。’火种居士,我正是这样教导弟子,我对弟子们的教诫,正是这样展开的。”显示巴利原文
Ekamantaṃ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘puccheyyāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ kiñcideva desaṃ, sace me bhavaṃ gotamo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā’’ti. ‘‘Puccha, aggivessana , yadākaṅkhasī’’ti . ‘‘Kathaṃ pana bhavaṃ gotamo sāvake vineti, kathaṃbhāgā ca pana bhoto gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī’’ti? ‘‘Evaṃ kho ahaṃ, aggivessana, sāvake vinemi, evaṃbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattati – ‘rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccaṃ. Rūpaṃ, bhikkhave, anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā. Sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, aggivessana, sāvake vinemi, evaṃbhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī’’ti.
“乔达摩尊者,我心中现起一个譬喻。” “火种居士,那就请说吧。”世尊说道。显示巴利原文
‘‘Upamā maṃ, bho gotama, paṭibhātī’’ti. ‘‘Paṭibhātu taṃ, aggivessanā’’ti bhagavā avoca.
“乔达摩尊者,譬如一切种子类与植物类的生命,若要生长、繁茂、成就,都必须依于大地、立足于大地;这些种子类与植物类的生命,正是依于大地、立足于大地,才能生长、繁茂、成就。又譬如,乔达摩尊者,一切需要用力才能完成的工作,也都必须依于大地、立足于大地;这些需要用力完成的工作,正是依于大地、立足于大地,才能完成。同样地,乔达摩尊者,这个人以色为自我,立足于色而造作福或非福;以受为自我,立足于受而造作福或非福;以想为自我,立足于想而造作福或非福;以行为自我,立足于行而造作福或非福;以识为自我,立足于识而造作福或非福。”显示巴利原文
‘‘Seyyathāpi, bho gotama, ye kecime bījagāmabhūtagāmā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya. Evamete bījagāmabhūtagāmā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti. Seyyathāpi vā pana, bho gotama, ye kecime balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya. Evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti. Evameva kho, bho gotama, rūpattāyaṃ purisapuggalo rūpe patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati, vedanattāyaṃ purisapuggalo vedanāyaṃ patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati, saññattāyaṃ purisapuggalo saññāyaṃ patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati, saṅkhārattāyaṃ purisapuggalo saṅkhāresu patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavati, viññāṇattāyaṃ purisapuggalo viññāṇe patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavatī’’ti.
“火种居士,你不是这样说吗——‘色是我的自我,受是我的自我,想是我的自我,行是我的自我,识是我的自我’?” “乔达摩尊者,我确实这样说:‘色是我的自我,受是我的自我,想是我的自我,行是我的自我,识是我的自我’,而这广大的大众也同样认为。”显示巴利原文
‘‘Nanu tvaṃ, aggivessana, evaṃ vadesi – ‘rūpaṃ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṃ me attā’’’ti? ‘‘Ahañhi, bho gotama , evaṃ vadāmi – ‘rūpaṃ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṃ me attā’ti, ayañca mahatī janatā’’ti.
“火种居士,这一大众与你何干?来吧,火种居士,你只管阐明你自己的论点吧。” “乔达摩尊者,我确实这样主张:‘色是我的自我,受是我的自我,想是我的自我,行是我的自我,识是我的自我。’”显示巴利原文
‘‘Kiñhi te, aggivessana, mahatī janatā karissati? Iṅgha tvaṃ, aggivessana, sakaññeva vādaṃ nibbeṭhehī’’ti. ‘‘Ahañhi, bho gotama, evaṃ vadāmi – ‘rūpaṃ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṃ me attā’’’ti.
357 “既然这样,火种居士,我在此反问于你,你随己意以合适的方式回答吧。火种居士,你认为如何?一位灌顶的刹帝利国王,在他自己的国土内,是否能这样行使主宰权——凡他想要处死的人,即可处死;凡他想要剥夺财产的人,即可剥夺;凡他想要放逐的人,即可放逐?譬如憍萨罗国的波斯匿王,又如摩揭陀国的阿阇世王、韦提希之子那样?” “乔达摩尊者,一位灌顶的刹帝利国王,在他自己的国土内,确实能这样行使主宰权:凡他想要处死的人,即可处死;凡他想要剥夺财产的人,即可剥夺;凡他想要放逐的人,即可放逐。正如憍萨罗国的波斯匿王,以及摩揭陀国的阿阇世王、韦提希之子那样。乔达摩尊者,就连那些部落与群体——例如跋耆人和马喇人——在他们自己的领地里,也同样拥有这样的主宰权:凡他们想要处死的人,即可处死;凡他们想要剥夺财产的人,即可剥夺;凡他们想要放逐的人,即可放逐。更何况是一位灌顶的刹帝利国王,如憍萨罗国的波斯匿王,又如摩揭陀国的阿阇世王、韦提希之子呢?乔达摩尊者,他当然能行使主宰权,而且理当如此。”显示巴利原文
‘‘Tena hi, aggivessana, taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi , aggivessana, vatteyya rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṃ vijite vaso – ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ, jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ, pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassā’’ti? ‘‘Vatteyya, bho gotama, rañño khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiṃ vijite vaso – ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ, jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ, pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa. Imesampi hi, bho gotama, saṅghānaṃ gaṇānaṃ – seyyathidaṃ, vajjīnaṃ mallānaṃ – vattati sakasmiṃ vijite vaso – ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ, jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ, pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ. Kiṃ pana rañño khattiyassa muddhāvasittassa, seyyathāpi rañño pasenadissa kosalassa , seyyathāpi vā pana rañño māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa? Vatteyya, bho gotama, vattituñca marahatī’’ti.
“火种居士,你认为如何?你既然说‘色是我的自我’,那么对于那个色,你有这样的主宰力吗——‘让我的色成为这样,不让我的色成为那样’?” “没有,乔达摩尊者。”显示巴利原文
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi – ‘rūpaṃ me attā’ti, vattati te tasmiṃ rūpe vaso – evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
那时,金刚手夜叉手持一把炽燃、火焰猛烈、炽热耀眼的铁金刚杵,停驻在萨遮·尼干陀子上方的虚空中,心中如是思惟:“若此萨遮·尼干陀子被世尊如法追问至第三次,仍不回答,我就在此处将其头劈裂为七瓣。” 世尊与萨遮·尼干陀子皆看见这位金刚手夜叉。 于是,萨遮·尼干陀子恐惧、惊惶、汗毛倒竖,唯以世尊为庇护、为避难处、为皈依,而寻求救护。他对世尊这样说:“请乔达摩尊者问我,我当回答。”显示巴利原文
Tena kho pana samayena vajirapāṇi yakkho āyasaṃ vajiraṃ ādāya ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ saccakassa nigaṇṭhaputtassa uparivehāsaṃ ṭhito hoti – ‘sacāyaṃ saccako nigaṇṭhaputto bhagavatā yāvatatiyaṃ sahadhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho na byākarissati etthevassa sattadhā muddhaṃ phālessāmī’ti. Taṃ kho pana vajirapāṇiṃ yakkhaṃ bhagavā ceva passati saccako ca nigaṇṭhaputto. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhīto saṃviggo lomahaṭṭhajāto bhagavantaṃyeva tāṇaṃ gavesī bhagavantaṃyeva leṇaṃ gavesī bhagavantaṃyeva saraṇaṃ gavesī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘pucchatu maṃ bhavaṃ gotamo, byākarissāmī’’ti.
358 “火种居士,你意如何?你自称‘色是我的我’,那么对于那色,你是否拥有主宰力,能令其‘让我的色成为这样,不要成为那样’?” 世尊如此说后,萨遮·尼干陀子默然不语。 世尊第二次对萨遮·尼干陀子说:“火种居士,你意如何?你自称‘色是我的我’,那么对于那色,你是否拥有主宰力,能令其‘让我的色成为这样,不要成为那样’?” 萨遮·尼干陀子再次默然。 于是世尊对萨遮·尼干陀子说:“火种居士,现在你应当回答,现在不是你保持沉默的时候。火种居士,任何人被如来如法追问至第三次仍不回答,他的头便会在当场裂成七瓣。”显示巴利原文
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi – ‘rūpaṃ me attā’ti, vattati te tasmiṃ rūpe vaso – evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’’ti? Evaṃ vutte, saccako nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi. Dutiyampi kho bhagavā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ etadavoca – ‘‘taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi – ‘rūpaṃ me attā’ti, vattati te tasmiṃ rūpe vaso – evaṃ me rūpaṃ hotu, evaṃ me rūpaṃ mā ahosī’’ti? Dutiyampi kho saccako nigaṇṭhaputto tuṇhī ahosi. Atha kho bhagavā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ etadavoca – ‘‘byākarohi dāni, aggivessana, na dāni te tuṇhībhāvassa kālo. Yo koci, aggivessana tathāgatena yāvatatiyaṃ sahadhammikaṃ pañhaṃ puṭṭho na byākaroti, etthevassa sattadhā muddhā phalatī’’ti.
“火种居士,你善加思惟;思惟后再作答。你之前所说与之后所说并不相符。火种居士,你意如何?你自称‘受是我的我’——那么对于那受,你是否拥有主宰力,能令其‘让我的受成为这样,不要成为那样’?” “没有,乔达摩尊者。”显示巴利原文
‘‘Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ pacchimena vā purimaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi – ‘vedanā me attā’ti, vattati te tissaṃ vedanāyaṃ vaso – evaṃ me vedanā hotu, evaṃ me vedanā mā ahosī’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
火种居士,你当善加思惟,思惟妥当了再回答。你前面所说与后面所说的不相契合,后面所说与前面所说的也不相契合。火种居士,你意如何?你说‘想是我的自我’——对于那个想,你有这样的自主之力吗:‘让我的想成为这样,不让我的想成为那样’?”“没有,乔达摩尊者。”显示巴利原文
‘‘Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana , yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi – ‘saññā me attā’ti, vattati te tissaṃ saññāyaṃ vaso – evaṃ me saññā hotu, evaṃ me saññā mā ahosī’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
火种居士,你当善加思惟,思惟妥当了再回答。你前面所说与后面所说的不相契合,后面所说与前面所说的也不相契合。火种居士,你意如何?你说‘行是我的自我’——对于那些行,你有这样的自主之力吗:‘让我的行成为这样,不让我的行成为那样’?”“没有,乔达摩尊者。”显示巴利原文
‘‘Manasi karohi, aggivessana ; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi – ‘saṅkhārā me attā’ti, vattati te tesu saṅkhāresu vaso – evaṃ me saṅkhārā hontu, evaṃ me saṅkhārā mā ahesu’’nti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
火种居士,你当善加思惟,思惟妥当了再回答。你前面所说与后面所说的不相契合,后面所说与前面所说的也不相契合。火种居士,你意如何?你说‘识是我的自我’——对于那个识,你有这样的自主之力吗:‘让我的识成为这样,不让我的识成为那样’?”“没有,乔达摩尊者。”显示巴利原文
‘‘Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, yaṃ tvaṃ evaṃ vadesi – ‘viññāṇaṃ me attā’ti, vattati te tasmiṃ viññāṇe vaso – evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
“火种居士,你用心想一想,想好之后再回答。你前面所说与后面所说互不契合,后面所说与前面所说也不一致。火种居士,你意下如何?色是常还是无常?” “无常,乔达摩尊者。” “那么,无常者是苦还是乐?” “是苦,乔达摩尊者。” “那么,凡是无常、苦且变易的事物,适合视之为‘这是我的,我是这个,这是我的我’吗?” “不适合,乔达摩尊者。”显示巴利原文
‘‘Manasi karohi, aggivessana; manasi karitvā kho, aggivessana, byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaṃ, pacchimena vā purimaṃ. Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? ‘‘Aniccaṃ, bho gotama’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? ‘‘Dukkhaṃ, bho gotama’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
“火种居士,你意下如何?受……想……行……识是常还是无常?” “无常,乔达摩尊者。” “那么,无常者是苦还是乐?” “是苦,乔达摩尊者。” “那么,凡是无常、苦且变易的事物,适合视之为‘这是我的,我是这个,这是我的我’吗?” “不适合,乔达摩尊者。”显示巴利原文
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, vedanā…pe… saññā…pe… saṅkhārā…pe… taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? ‘‘Aniccaṃ, bho gotama’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? ‘‘Dukkhaṃ, bho gotama’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
“火种居士,你意下如何?若有人黏着于苦、依止于苦、系缚于苦,并以‘这是我的,我是这个,这是我的我’来观苦,他能否自行遍知苦,或灭尽苦而安住呢?” “乔达摩尊者,这怎么可能呢?这是不可能的,乔达摩尊者。”显示巴利原文
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, yo nu kho dukkhaṃ allīno dukkhaṃ upagato dukkhaṃ ajjhosito , dukkhaṃ ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassati, api nu kho so sāmaṃ vā dukkhaṃ parijāneyya, dukkhaṃ vā parikkhepetvā vihareyyā’’ti? ‘‘Kiñhi siyā, bho gotama? No hidaṃ, bho gotamā’’ti.
“火种居士,你意下如何?既然是这样,你岂不是依着苦、靠近苦、紧抓著苦,还把苦视为‘这是我的,我是这个,这是我的我’吗?” “乔达摩尊者,怎会不是呢?正是如此,乔达摩尊者。”显示巴利原文
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, aggivessana, nanu tvaṃ evaṃ sante dukkhaṃ allīno dukkhaṃ upagato dukkhaṃ ajjhosito, dukkhaṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī’’ti? ‘‘Kiñhi no siyā, bho gotama? Evametaṃ bho gotamā’’ti.
359 火种居士,譬如有一个人,需要实木、寻求实木、遍寻实木,他手持利斧走进山林。他在林中见到一株高大的芭蕉树干,挺拔、新生、尚未抽穗。他便从根部将它砍断,从根部砍断后,又截去树冠,截去树冠后,再剥开卷叠的叶鞘。然而,当他层层剥开卷叠的叶鞘时,连软木亦不可得,又从何处能得到实木呢?同样地,火种居士,你在我面前,就自己的主张被追问、被盘诘、被辩驳时,便显为虚空、空洞、谬误百出。火种居士,你曾在毗舍离的大众中说过这样的话:'我确实不曾见过任何沙门或婆罗门——纵使是教团领袖、导师,乃至自称阿拉汉、正自觉者——在与我辩论时,能不颤抖、不极度颤抖、不剧烈颤抖,能不腋下流汗的。即使我与一根无心的木柱辩论,那木柱在我的辩锋下,也会颤抖、极度颤抖、剧烈颤抖,何况是活生生的人呢?' 可是,火种居士,此刻你的额头却沁出点点汗珠,浸湿了上衣,洒落在地上。而我,火种居士,此时身上则无有一滴汗。说完这番话,世尊便在那集会中,展露出如金色泽的身体。此言既出,萨遮·尼干陀子只得沉默不语、垂头丧气、双肩垮塌、闷闷不乐地低头坐着,无言以对。显示巴利原文
‘‘Seyyathāpi , aggivessana, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno tiṇhaṃ kuṭhāriṃ ādāya vanaṃ paviseyya. So tattha passeyya mahantaṃ kadalikkhandhaṃ ujuṃ navaṃ akukkukajātaṃ . Tamenaṃ mūle chindeyya, mūle chetvā agge chindeyya, agge chetvā pattavaṭṭiṃ vinibbhujeyya . So tattha pattavaṭṭiṃ vinibbhujanto pheggumpi nādhigaccheyya, kuto sāraṃ? Evameva kho tvaṃ, aggivessana, mayā sakasmiṃ vāde samanuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno ritto tuccho aparaddho. Bhāsitā kho pana te esā, aggivessana, vesāliyaṃ parisati vācā – ‘nāhaṃ taṃ passāmi samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā, saṅghiṃ gaṇiṃ gaṇācariyaṃ, api arahantaṃ sammāsambuddhaṃ paṭijānamānaṃ, yo mayā vādena vādaṃ samāraddho na saṅkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuṃ. Thūṇaṃ cepāhaṃ acetanaṃ vādena vādaṃ samārabheyyaṃ sāpi mayā vādena vādaṃ samāraddhā saṅkampeyya sampakampeyya sampavedheyya. Ko pana vādo manussabhūtassā’ti? Tuyhaṃ kho pana, aggivessana, appekaccāni sedaphusitāni nalāṭā muttāni, uttarāsaṅgaṃ vinibhinditvā bhūmiyaṃ patiṭṭhitāni. Mayhaṃ kho pana, aggivessana, natthi etarahi kāyasmiṃ sedo’’ti. Iti bhagavā tasmiṃ parisati suvaṇṇavaṇṇaṃ kāyaṃ vivari. Evaṃ vutte, saccako nigaṇṭhaputto tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.
360 离车王子度目卡见萨遮·尼干陀子沉默不语、垂头丧气、双肩垮塌、低着头、闷闷不乐、无言以对,便对世尊说:“世尊,一个比喻在我心中浮现。” 世尊回答:“那就说出来吧,度目卡。” 度目卡说:“尊者,譬如在一个村庄或城镇附近,有一处池塘,里面住着一只螃蟹。后来,一群男孩或女孩从那个村庄或城镇出来,走到池塘边,踏入池塘,把那螃蟹从水中捉出来,放在干燥的陆地上。尊者,无论那螃蟹伸出哪一只螯足,那些男孩或女孩都会立刻用木棍或瓦片把它打断、击碎、彻底毁坏。就这样,尊者,当螃蟹所有的螯足都被打断、击碎、彻底毁坏之后,它就再也没能力像从前那样回到那个池塘里了。同样地,尊者,萨遮·尼干陀子先前那些歪曲、诡辩与挣扎的伎俩,如今也全被世尊打断、击碎、彻底毁坏了。尊者,现在萨遮·尼干陀子再也没有能力,可说是不敢再怀着论辩的意图来接近世尊了。” 听到这话,萨遮·尼干陀子对离车王子度目卡说:“你住口,度目卡!你住口,度目卡!我们不是在跟你讨论,我们正在跟乔达摩尊师讨论呢。”显示巴利原文
Atha kho dummukho licchaviputto saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘upamā maṃ, bhagavā, paṭibhātī’’ti. ‘‘Paṭibhātu taṃ, dummukhā’’ti bhagavā avoca. ‘‘Seyyathāpi, bhante, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī. Tatrāssa kakkaṭako. Atha kho, bhante, sambahulā kumārakā vā kumārikā vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī tenupasaṅkameyyuṃ; upasaṅkamitvā taṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā taṃ kakkaṭakaṃ udakā uddharitvā thale patiṭṭhāpeyyuṃ. Yaññadeva hi so, bhante, kakkaṭako aḷaṃ abhininnāmeyya taṃ tadeva te kumārakā vā kumārikā vā kaṭṭhena vā kathalena vā sañchindeyyuṃ sambhañjeyyuṃ sampalibhañjeyyuṃ. Evañhi so, bhante, kakkaṭako sabbehi aḷehi sañchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo taṃ pokkharaṇiṃ puna otarituṃ, seyyathāpi pubbe. Evameva kho, bhante, yāni saccakassa nigaṇṭhaputtassa visūkāyitāni visevitāni vipphanditāni tānipi sabbāni bhagavatā sañchinnāni sambhaggāni sampalibhaggāni; abhabbo ca dāni, bhante, saccako nigaṇṭhaputto puna bhagavantaṃ upasaṅkamituṃ yadidaṃ vādādhippāyo’’ti. Evaṃ vutte, saccako nigaṇṭhaputto dummukhaṃ licchaviputtaṃ etadavoca – ‘‘āgamehi tvaṃ, dummukha, āgamehi tvaṃ, dummukha ( ) na mayaṃ tayā saddhiṃ mantema, idha mayaṃ bhotā gotamena saddhiṃ mantema.
361 “乔达摩尊者,我等与其余众多沙门、婆罗门的那些言谈,且搁置一旁——想来不过是些闲话罢了。乔达摩尊者,怎样的弟子才算是遵循您的教导、奉行您的教诫,度越了疑惑,断除了犹豫,得达无畏,于导师教法中不依仰他人而住呢?”“火种居士,于此,我的弟子对一切的色——无论是过去的、未来的、现在的,内在的或外在的,粗的或细的,低劣的或殊胜的,远的或近的——对一切色,皆以正慧如实见:‘此非我所,此非我,此非我的我。’对一切受……对一切想……对一切行……对一切的识——无论是过去的、未来的、现在的,内在的或外在的,粗的或细的,低劣的或殊胜的,远的或近的——对一切识,皆以正慧如实见:‘此非我所,此非我,此非我的我。’火种居士,到此程度,我的弟子便是一位遵循教导、奉行教诫、度越疑惑、断除犹豫、得达无畏、于导师教法中不依仰他人而安住的人了。”显示巴利原文
‘‘Tiṭṭhatesā, bho gotama, amhākañceva aññesañca puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ vācā. Vilāpaṃ vilapitaṃ maññe. Kittāvatā ca nu kho bhoto gotamassa sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī’’ti? ‘‘Idha, aggivessana, mama sāvako yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati; yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā…pe… ye keci saṅkhārā…pe… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Ettāvatā kho, aggivessana, mama sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatī’’ti.
“乔达摩尊者,比丘如何才是一位阿拉汉——诸漏已尽、梵行已立、应作已作、重担已卸、已达目标、彻底断尽存有的结缚、以正智究竟解脱?”“火种居士,于此,比丘对于任何色,无论过去、未来、现在,内在或外在,粗或细,低劣或殊胜,远或近——对一切色,皆如实以正慧作如此洞察:‘这不是我的,我不是此,这不是我的我。’如此洞察之后,便无所执取而解脱。对于任何受……对于任何想……对于任何行……对于任何识,无论过去、未来、现在,内在或外在,粗或细,低劣或殊胜,远或近——对一切识,皆如实以正慧作如此洞察:‘这不是我的,我不是此,这不是我的我。’如此洞察之后,便无所执取而解脱。火种居士,达到这般程度,比丘便是阿拉汉——诸漏已尽、梵行已立、应作已作、重担已卸、已达目标、彻底断尽存有的结缚、以正智究竟解脱。火种居士,如此心解脱的比丘,成就三种无上:见无上、修行无上、解脱无上。火种居士,如此心解脱的比丘,唯恭敬、尊重、崇敬、供养如来:彼世尊是觉者,为觉悟而说法;彼世尊是调御者,为调御而说法;彼世尊是寂静者,为寂静而说法;彼世尊是渡越者,为渡越而说法;彼世尊是完全涅槃者,为完全涅槃而说法。”显示巴利原文
‘‘Kittāvatā pana, bho gotama, bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto’’ti? ‘‘Idha, aggivessana, bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti; yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā…pe… ye keci saṅkhārā…pe… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Ettāvatā kho, aggivessana, bhikkhu arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto. Evaṃ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu tīhi anuttariyehi samannāgato hoti – dassanānuttariyena, paṭipadānuttariyena, vimuttānuttariyena. Evaṃ vimuttacitto kho, aggivessana, bhikkhu tathāgataññeva sakkaroti garuṃ karoti māneti pūjeti – buddho so bhagavā bodhāya dhammaṃ deseti, danto so bhagavā damathāya dhammaṃ deseti, santo so bhagavā samathāya dhammaṃ deseti, tiṇṇo so bhagavā taraṇāya dhammaṃ deseti, parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṃ desetī’’ti.
362 如此说时,萨遮·尼干陀子对世尊说:“乔达摩尊者,我们真是放肆,真是鲁莽,竟想以论议来攻击乔达摩尊者您。乔达摩尊者,人若冲撞狂怒的大象,或许尚能安全无虞;但若冲撞了乔达摩尊者您,则绝无安全可言。乔达摩尊者,人若冲撞燃炽的大火堆,或许尚能安全无虞;但若冲撞了乔达摩尊者您,则绝无安全可言。乔达摩尊者,人若冲撞剧毒的眼镜蛇,或许尚能安全无虞;但若冲撞了乔达摩尊者您,则绝无安全可言。乔达摩尊者,我们真是放肆,真是鲁莽,竟想以论议来攻击乔达摩尊者您。请乔达摩尊者与比丘僧团明日一同接受我的饭食供养。”世尊默然应允。显示巴利原文
Evaṃ vutte, saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mayameva, bho gotama, dhaṃsī, mayaṃ pagabbā, ye mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ āsādetabbaṃ amaññimha. Siyā hi, bho gotama, hatthiṃ pabhinnaṃ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṃ gotamaṃ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi, bho gotama, pajjalitaṃ aggikkhandhaṃ āsajja purisassa sotthibhāvo , na tveva bhavantaṃ gotamaṃ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi, bho gotama, āsīvisaṃ ghoravisaṃ āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaṃ gotamaṃ āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Mayameva, bho gotama, dhaṃsī, mayaṃ pagabbā, ye mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ vādena vādaṃ āsādetabbaṃ amaññimha. Adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena.
363 那时,萨遮·尼干陀子得知世尊已接受邀请,便对离车族人说:“诸位离车贤者,请听我说:沙门乔达摩已受邀请,将于明日与比丘僧团一同应供。诸位可送来任何你们认为合适的食物。”于是,那夜过后,那些离车族人便给萨遮·尼干陀子送去了大约五百份熟食作为供养。接着,萨遮·尼干陀子在自己的园林中准备了上等的嚼食与啖食后,便派人告知世尊时间:“时辰已到,乔达摩尊者,饭食已备妥。”那时,世尊在午前穿好下衣,持钵与衣,前往萨遮·尼干陀子的园林。到达后,与比丘僧团一同坐在已铺设好的座位上。那时,萨遮·尼干陀子亲手以美味的嚼食与啖食,款待以佛陀为首的比丘僧团,令其饱足满意。接着,萨遮·尼干陀子见世尊食用已毕、手离钵器,便取一低座,坐于一旁。坐于一旁的萨遮·尼干陀子对世尊这样说:“乔达摩尊者,愿此供养所生的福德与广大福报,为施主们带来安乐。”“火种居士,若布施于像你这样的应供者——一个尚未离贪、尚未离嗔、尚未离痴的人,功德仍属施主。但火种居士,若布施于像我这样的应供者——一个已离贪、已离嗔、已离痴的人,这份功德便归于你。”显示巴利原文
Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavato adhivāsanaṃ viditvā te licchavī āmantesi – ‘‘suṇantu me bhonto licchavī, samaṇo me gotamo nimantito svātanāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Tena me abhihareyyātha yamassa patirūpaṃ maññeyyāthā’’ti. Atha kho te licchavī tassā rattiyā accayena saccakassa nigaṇṭhaputtassa pañcamattāni thālipākasatāni bhattābhihāraṃ abhihariṃsu. Atha kho nigaṇṭhaputto sake ārāme paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena saccakassa nigaṇṭhaputtassa ārāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yamidaṃ, bho gotama, dāne puññañca puññamahī ca taṃ dāyakānaṃ sukhāya hotū’’ti. ‘‘Yaṃ kho, aggivessana, tādisaṃ dakkhiṇeyyaṃ āgamma avītarāgaṃ avītadosaṃ avītamohaṃ, taṃ dāyakānaṃ bhavissati. Yaṃ kho, aggivessana, mādisaṃ dakkhiṇeyyaṃ āgamma vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ, taṃ tuyhaṃ bhavissatī’’ti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册 Pali 中文(经文用名) 角色 Bhagavā (Gotama) 世尊 (乔达摩) 佛陀,说法者 Saccaka Nigaṇṭhaputta 萨遮迦·尼干陀子 (萨遮迦) 主角·善辩的离车族外道,自夸辩才无碍,来与佛陀论辩 Āyasmā Assaji 具寿阿说示 (阿说示) 比丘,先遇萨遮迦,转述佛陀教法 Vajirapāṇī Yakkha 瓦基拉巴尼夜叉 执金刚杵的夜叉,在空中威慑萨遮迦 Licchavī 离车人 毗舍离的贵族大众,约五百人随同观辩 Dummukha Licchavīputta 度目卡离车子 在辩论中插话被萨遮迦喝止的离车人
事件 骄慢的辩论家萨遮迦在毗舍离夸下海口,说无人能在论辩中不被他震慑。他偶遇阿说示尊者,听闻佛陀教导“五蕴无常、无我”后,认为是邪恶的见解,决定前去挑战。萨遮迦率领五百离车人大张旗鼓地去见佛陀,以“色、受、想、行、识是我的我”为核心论点发起论难。佛陀通过一连串的反问,揭示了他对自己所说的“我”根本毫无主宰力,使他理屈词穷。萨遮迦最终心服口服,不仅皈依,还邀请佛陀与僧团应供。
经文摘要 佛陀的教导(A) → 萨遮迦挑战“有我”论(B) → 佛陀反问破“因无主宰故无我”,萨遮迦认输并闻法(C)。
中心思想(白话 + 重点拆解) 1. 背景:一个“嘴强王者”的挑战
萨遮迦觉得自己的辩论功夫天下第一,听说佛陀竟然教人“色、受、想、行、识这五样都是无常、无我的”,觉得这简直不可思议。他想:“我一定要用论辩把乔达摩拖来拽去,像抖落灰尘一样收拾他。”
2. 核心:到底谁说了算?
论战一开始,萨遮迦的底牌就是:“这五蕴就是‘我的我’!”佛陀没有跟他绕逻辑,而是用一个很生活化的陷阱把他套住了。佛陀问:“如果一个国王在他的地盘上,能对臣民‘该杀的杀,该罚的罚’,这叫有主宰权。那你嘴里的那个‘我的我’,你对它有这种主宰权吗?你能命令你的身体变成黄金色吗?能命令你的感受从此只乐不苦吗?”萨遮迦只能三次沉默,最后承认:“ 确实没有 。”
这就引出了经文最关键的一段对话:
> “凡无常者,是苦还是乐?”“是苦。”
> “凡无常、苦、变易法者,适合被认为——‘这是我的,这是我,这是我的我’吗?”“确实不适合。”
→ 拆开看: 佛陀的逻辑是“破我”的三段论:① 你观察到色、受、想、行、识一直都在变,根本抓不住( 无常 )。② 变化的东西,你想留留不住,带来了逼迫和苦( 苦 )。③ 一个你完全无法主宰、充满变数、会带来痛苦的东西,说它是“永恒不变的你、你的灵魂”,这不是自找苦吃吗?萨遮迦就像一个死死捏着想找树心的香蕉树主干的人,一层层剥开,最后什么也得不到。他自己证明了“有我”这个概念是空洞的。
3. 结局与要旨:从“服输”到“真服气”
萨遮迦虽然被破了论点,但佛陀最后也给了他台阶下,开示了什么才是真正“行于教法”和“究竟解脱”的弟子:那就是不再把任何色、受、想、行、识执为“我的”、“我”、“我的我”。萨遮迦彻底拜服,用一场丰盛的供养来表达歉意和敬意。
→ 一句话要旨: 我们痛苦的根本,是把那个我们根本无法控制的“身心组合体”(五蕴)错当成是一个坚实、恒常的“自我”来守护。看透它的无常、无我和不自主,才是解脱的开始。
关键术语锚 - rūpa → 色(物质/身体) : 五蕴第一,易被误解成“美色/颜色”。在论辩中被当作“我”的载体,但佛陀证明人对它没有绝对主宰权。
- vedanā → 受(感受) : 五蕴第二,指苦、乐、不苦不乐的感受,不是被动“忍受”。萨遮迦将其执为“我”,但人无法命令苦乐生灭。
- saññā → 想(感知/辨识) : 五蕴第三,心对目标产生的概念性认知(如认出这是红色),非现代心理学的“思考/想念”。此处作为“我”的功能被破除。
- saṅkhāra → 行(思惟/造作/诸行) : 多义高危词。此处作五蕴第四,指意志性的冲动力、习性反应。佛陀反复强调“一切行无常”,是萨遮迦最不能接受的实相。
- viññāṇa → 识(了别/意识) : 五蕴第五,基本觉知能力,不是灵魂。萨遮迦将它当作最终的“我的我”,被佛陀反问后瓦解。
- attā → 我(自性/灵魂) : 全经论战的核心靶子。指一个永恒、主宰、坚实的自我实体。萨遮迦的坚持被“无常故苦,苦故无我”的逻辑完全否定。