350如是我闻:一时,世尊住在跋耆国郁伽切罗的恒河岸边。在那里,世尊对诸比丘说:“诸比丘。”那些比丘应答道:“尊者。”世尊便如此说道:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vajjīsu viharati ukkacelāyaṃ gaṅgāya nadiyā tīre. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
“诸比丘,往昔,摩揭陀有一位牧牛人,生性愚钝。在雨季的最后一个月——秋季时节,他不曾仔细观察恒河的此岸,也不曾仔细观察对岸,竟在一处并非渡口的地方,驱赶牛群渡向对岸,前往苏维德哈人的地界。然而,诸比丘,那些牛在恒河中流被水流卷得团团打转,便在那里遭遇了灾祸与毁灭。何以故?诸比丘,正是因为这位摩揭陀的牧牛人生性愚钝,在雨季的最后一个月、秋季时节,不曾仔细观察恒河的此岸,也不曾仔细观察对岸,便于并非渡口之处,将牛群驱向对岸。同样地,诸比丘,世间若有沙门或婆罗门,对此世间不善巧,对彼世间不善巧,对魔境不善巧,对非魔境不善巧,对死境不善巧,对非死境不善巧,那么,那些认为应听信他们的人,便将因此长久地遭受损害与痛苦。”
‘‘Bhūtapubbaṃ , bhikkhave, māgadhako gopālako duppaññajātiko, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye, asamavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṃ tīraṃ, asamavekkhitvā pārimaṃ tīraṃ, atittheneva gāvo patāresi uttaraṃ tīraṃ suvidehānaṃ. Atha kho, bhikkhave, gāvo majjhegaṅgāya nadiyā sote āmaṇḍaliyaṃ karitvā tattheva anayabyasanaṃ āpajjiṃsu. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, māgadhako gopālako duppaññajātiko, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye, asamavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṃ tīraṃ, asamavekkhitvā pārimaṃ tīraṃ, atittheneva gāvo patāresi uttaraṃ tīraṃ suvidehānaṃ. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā akusalā imassa lokassa akusalā parassa lokassa, akusalā māradheyyassa akusalā amāradheyyassa, akusalā maccudheyyassa akusalā amaccudheyyassa, tesaṃ ye sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti, tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya.
351“诸比丘,从前有位摩揭陀的牧牛人,天资聪慧。在雨季最后一个月,也就是秋季时节,他仔细审视了恒河的此岸,也仔细审视了对岸,然后从一处渡口将牛群赶向对岸,赶到苏维德哈人的领地。他首先赶过去的是那些领头的公牛、牛群的守护者与带领者。它们顶流横渡恒河,安然抵达彼岸。接着,他又赶过去一批强壮而驯服的牛。它们同样顶流横渡恒河,安然抵达彼岸。再接着,他又赶过去一批半大的公牛和母牛。它们也同样顶流横渡恒河,安然抵达彼岸。随后,他又赶过去一批瘦弱的小牛犊。它们也同样顶流横渡恒河,安然抵达彼岸。这其中,诸比丘,有一些刚出生不久的小牛犊,它们被母牛的牵引力拉着,随流漂游,也同样顶流横渡恒河,安然抵达彼岸。这是什么缘故呢?诸比丘,正是因为那位摩揭陀的牧牛人天资聪慧,在雨季最后一个月,秋季时节,仔细审视了恒河的此岸,也仔细审视了对岸,才从渡口将牛群赶向对岸。同样地,诸比丘,世间若有任何沙门或婆罗门,对此世间善巧,对彼世间善巧,对魔境善巧,对非魔境善巧,对死境善巧,对非死境善巧,那么,那些愿意信受他们的人,必将长久获得利益和安乐。”
‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, māgadhako gopālako sappaññajātiko, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye, samavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṃ tīraṃ, samavekkhitvā pārimaṃ tīraṃ, tittheneva gāvo patāresi uttaraṃ tīraṃ suvidehānaṃ. So paṭhamaṃ patāresi ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā. Te tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu. Athāpare patāresi balavagāvo dammagāvo. Tepi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu. Athāpare patāresi vacchatare vacchatariyo. Tepi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu. Athāpare patāresi vacchake kisābalake . Tepi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu. Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, vacchako taruṇako tāvadeva jātako mātugoravakena vuyhamāno, sopi tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamāsi. Taṃ kissa hetu? Tathā hi so, bhikkhave, māgadhako gopālako sappaññajātiko , vassānaṃ pacchime māse saradasamaye, samavekkhitvā gaṅgāya nadiyā orimaṃ tīraṃ, samavekkhitvā pārimaṃ tīraṃ, tittheneva gāvo patāresi uttaraṃ tīraṃ suvidehānaṃ. Evameva kho, bhikkhave, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kusalā imassa lokassa kusalā parassa lokassa, kusalā māradheyyassa kusalā amāradheyyassa, kusalā maccudheyyassa kusalā amaccudheyyassa, tesaṃ ye sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti, tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāya.
352“诸比丘,如他们牡牛,为牛群之父、牛群之首,横断恒河之流,安然至彼岸;正复如是,诸比丘,诸阿拉汉比丘,已断诸漏,梵行已立,所作已办,已卸重负,彻证己利,尽灭有结,依正智而解脱者,他们亦横断魔流,安然至彼岸。”
‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, ye te usabhā gopitaro gopariṇāyakā te tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu, evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā, te tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gatā.
“诸位比丘,犹如那些强壮而驯服的牛,横切恒河水流,安全抵达彼岸;同样地,诸位比丘,那些彻底断尽五下分结、化生彼处、于彼般涅槃、不再从那世间退转的比丘,他们也将横切魔流,安全抵达彼岸。”
‘‘Seyyathāpi te, bhikkhave, balavagāvo dammagāvo tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu, evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā, tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gamissanti.
“诸位比丘,犹如那些小公牛与母牛,横切恒河水流,安全抵达彼岸;同样地,诸位比丘,那些断尽三结、贪嗔痴变得微薄、成为一来者、只来此世间一次即作苦边际的比丘,他们也将横切魔流,安全抵达彼岸。”
‘‘Seyyathāpi te, bhikkhave, vacchatarā vacchatariyo tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu, evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakiṃdeva imaṃ lokaṃ āgantvā dukkhassantaṃ karissanti, tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gamissanti.
诸位比丘,犹如那些瘦弱的小牛犊,横切恒河水流,安全抵达彼岸;同样地,诸位比丘,那些断尽三结、成为入流者、不堕恶趣、已得决定、必趣正觉的比丘,他们也将横切魔流,安全抵达彼岸。
‘‘Seyyathāpi te, bhikkhave, vacchakā kisābalakā tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamaṃsu, evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā, tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gamissanti.
诸比丘,正如那头刚出生的幼犊,受母牛低唤的牵引,横切恒河水流,安然抵达彼岸;同样地,那些随法行者、随信行者的比丘,亦将横切魔流,安然抵达彼岸。
‘‘Seyyathāpi so, bhikkhave, vacchako taruṇako tāvadeva jātako mātugoravakena vuyhamāno tiriyaṃ gaṅgāya sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ agamāsi, evameva kho, bhikkhave, ye te bhikkhū dhammānusārino saddhānusārino, tepi tiriyaṃ mārassa sotaṃ chetvā sotthinā pāraṃ gamissanti.
“诸比丘,我于世间善巧,于他世间善巧,于魔境善巧,于非魔境善巧,于死境善巧,于非死境善巧。诸比丘,若有人思惟我堪闻、堪信,那将为彼带来长久的利益与安乐。”
‘‘Ahaṃ kho pana, bhikkhave, kusalo imassa lokassa kusalo parassa lokassa, kusalo māradheyyassa kusalo amāradheyyassa, kusalo maccudheyyassa kusalo amaccudheyyassa. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, ye sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti, tesaṃ taṃ bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.
世尊如是说。善逝说已,导师又宣说此偈:
Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā –
有此世间、有他世间,这已被觉者善巧开示;
以及魔罗所及的范围,和死亡所不及之处。
正自觉者、了知者以证智彻知一切世间;
不死之门已打开,为安稳,为涅槃的证得。
‘‘Ayaṃ loko paro loko, jānatā suppakāsito; Yañca mārena sampattaṃ, appattaṃ yañca maccunā. ‘‘Sabbaṃ lokaṃ abhiññāya, sambuddhena pajānatā; Vivaṭaṃ amatadvāraṃ, khemaṃ nibbānapattiyā. ‘‘Chinnaṃ pāpimato sotaṃ, viddhastaṃ vinaḷīkataṃ; Pāmojjabahulā hotha, khemaṃ pattattha bhikkhavo’’ti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者 |
| Bhikkhū | 诸比丘 | 闻法众 |
事件
佛陀对比丘们开示。他先讲述过去一位愚笨的摩揭陀牧牛人,不观察两岸,强行把牛群赶下河,导致牛群遭难。接着又讲一位聪明的牧牛人,先观察好此岸和彼岸,找到渡口,分批把牛群安全地带到对岸。佛陀以此比喻,说明一个善于或不善于辨别“世间、魔境、死境”的沙门、婆罗门,会对信众造成伤害或利益。
经文摘要
愚笨牧牛人导致牛群遭难的比喻 → 不辨世间魔境的导师导致听众受苦 → 聪明牧牛人安全渡牛的比喻 → 善于辨别的导师(如佛陀)利益听众 → 四种圣者和随信/随法行者将安全越渡魔流。
中心思想(白话 + 重点拆解)
核心就一句话:跟对人,看清路,才能安全抵达解脱的彼岸。
佛陀用了一个很生活化的比喻:想过河的牧牛人。这事分两种干法。一种是“愚笨版”,一个牧牛人根本不管这边岸的情况,也不看对岸的情况,瞎找个地方就把牛往河里赶。结果就是牛群在河中间打转,全完蛋了。为什么?“因为那位摩揭陀的牧牛者是愚痴之辈…未观察恒河的此岸,未观察彼岸,就在非渡口处驱赶牛群”。
→ 拆开看:这里的“此岸”指的就是我们自己这个充满烦恼的人生和世界,“彼岸”是涅槃。一个老师自己都没搞懂这边的坑在哪(什么是魔、什么是死),也看不清楚彼岸的路怎么走,就瞎指挥,跟着他的人自然就悲剧了。
反过来,看看“聪明版”。一个聪明牧牛人先仔细观察了此岸和彼岸,找到一个安全的渡口。然后他不是赶着所有牛一拥而上,而是分了梯队:让最强壮的头牛先过,然后是健壮驯服的牛,接着是半大的小牛,最后连瘦弱的小牛犊都安全过去了。更绝的是,一头刚出生的小牛犊,靠听着母牛的叫声,也跟着过去了。
→ 拆开看:这个过河的“梯队”就是佛陀说的修行者层次。从头牛(断尽烦恼的阿拉汉),到健壮的牛(不再回来的三果圣者),到小牛(只回来一次的一来、不堕恶道的入流),甚至最后那头刚出生的牛犊,象征着刚刚起步的、凭着信心或正在理解法义的修行者。“随法行者、随信行者”就是这头小牛犊,他们凭着一股向道的“牵引力”,最终也能安全地渡过烦恼的激流,到达彼岸。佛陀在这里明确说他自己,就是那个善于看清一切的聪明牧牛人。
→ 一句话要旨:解脱之流虽然凶猛,但只要跟随像佛陀那样善巧辨别世间的导师,并依自身的根器稳步前行,任何阶段的修行者都能安全抵达涅槃的彼岸。
关键术语锚
- saddhā → 信
易错原因:并非盲目的信仰,而是基于对法义的听闻和初步理解所生的信赖与追随之心,就像故事里“被母牛叫声牵引”的初生牛犊,是一种内在的、向往善法的驱动力。
- loka → 世间
易错原因:此处不只是物理世界。经文里“此世间、他世间、魔境、死境”是一组对举,指存在界、生存状态和内心被烦恼(魔)与死亡恐惧覆盖的领域。
- 魔境 / 死境
易错原因:不是指某个地方,而是一种心的状态或领域。“魔境”指被贪嗔痴等烦恼控制的状态,“死境”指被死亡和轮回所局限的存在。佛陀是“善巧于非魔境、非死境”的,即他通达如何超越烦恼和生死。
- 随法行者 / 随信行者
易错原因:这是两种入流前的修行者。随法行者以智慧为主导,深入理解教法;随信行者以信心为主导,对佛陀和教法有坚定信仰。两者都是必然证果的初阶行者,在比喻中被比作力量最弱的“初生牛犊”,但一样能到彼岸。