312 如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,宾嘎喇果洽婆罗门来到世尊处,与世尊亲切地问候。彼此说过令人欢喜、值得回味的见面语后,他便退坐一面。坐于一旁后,宾嘎喇果洽婆罗门对世尊说:“乔达摩尊者,那些拥有僧团、拥有群众、是群众之师、有名望、有声誉、创立教派、被大众公认的善知识——诸如富兰那迦叶、末伽梨瞿舍利、阿耆多翅舍钦婆罗、波拘陀迦旃延、散若耶毗罗梨子、尼乾陀若提子——他们依各自的宣称,是全都已证知,还是全未证知?抑或有些人证知了,有些人未证知呢?”“婆罗门,且止,先放下这个问题——他们依各自宣称,是全都证知,全都未证知,还是有些人证知、有些人未证知。婆罗门,我将为你说一段法,你要好好听,仔细思量,我这就说。”“好的,尊者。”宾嘎喇果洽婆罗门回答世尊。世尊就这样说:显示巴利原文
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho piṅgalakoccho brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yeme, bho gotama, samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā, bahujanassa, seyyathidaṃ – pūraṇo kassapo, makkhali gosālo, ajito kesakambalo, pakudho kaccāyano, sañcayo belaṭṭhaputto, nigaṇṭho nāṭaputto, sabbete sakāya paṭiññāya abbhaññaṃsu sabbeva nābbhaññaṃsu, udāhu ekacce abbhaññaṃsu ekacce nābbhaññaṃsū’’ti? ‘‘Alaṃ, brāhmaṇa, tiṭṭhatetaṃ – sabbete sakāya paṭiññāya abbhaññaṃsu sabbeva nābbhaññaṃsu, udāhu ekacce abbhaññaṃsu ekacce nābbhaññaṃsūti. Dhammaṃ te, brāhmaṇa, desessāmi, taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
313 “婆罗门,好比有人需要心材,寻求心材,遍求心材,他来到一棵耸立挺拔、富含心材的大树旁,却越过了心材,越过了边材,越过了外皮,越过了表皮,只砍下枝叶带走,心中还想着‘这就是心材’。有位明眼人见了,会这样说:‘这位尊者实在不知什么是心材,不知什么是边材,不知什么是外皮,不知什么是表皮,不知什么是枝叶。正因不知,这位需要心材、寻求心材、遍求心材的尊者,来到这棵耸立挺拔、富含心材的大树旁,却越过了心材,越过了边材,越过了外皮,越过了表皮,只砍下枝叶带走了,还以为是心材。那些他本当用心材来完成的核心义利,将无法达成。’显示巴利原文
‘‘Seyyathāpi, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ atikkamma papaṭikaṃ, sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāra’nti maññamāno. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya – ‘na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ, na aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ, na aññāsi papaṭikaṃ, na aññāsi sākhāpalāsaṃ. Tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ atikkamma papaṭikaṃ, sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkanto ‘sāra’nti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatī’ti.
314 “或者,婆罗门,又好比有人需要心材,寻求心材,遍求心材,来到一棵耸立挺拔、富含心材的大树旁,他越过了心材,越过了边材,越过了外皮,只砍下表皮带走,心中还以为‘这就是心材’。有位明眼人见了,会这样说:‘这位尊者实在不知什么是心材,不知什么是边材,不知什么是外皮,不知什么是表皮,不知什么是枝叶。正因不知,这位需要心材、寻求心材、遍求心材的尊者,来到这棵耸立挺拔、富含心材的大树旁,却越过了心材,越过了边材,越过了外皮,只砍下表皮带走了,还以为是心材。那些他本当用心材来完成的核心义利,将无法达成。’”显示巴利原文
‘‘Seyyathāpi vā pana, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ , papaṭikaṃ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāra’nti maññamāno. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya – ‘na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ, na aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ, na aññāsi papaṭikaṃ, na aññāsi sākhāpalāsaṃ. Tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ papaṭikaṃ chetvā ādāya pakkanto ‘sāra’nti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatī’ti.
315 婆罗门,再譬如有人需要心材、寻求心材、遍求心材,来到一棵高大挺拔、富含心材的树前,却越过心材、越过边材,只砍下外皮带走,心中还想着“这就是心材”。有位明眼人看见后,会这样说:“这位尊者不知什么是心材,不知什么是边材,不知什么是外皮,不知什么是表皮,不知什么是枝叶。正因不知,这位需要心材、寻求心材、遍求心材的尊者,来到一棵高大挺拔、富含心材的树前,竟越过心材、越过边材,只砍下外皮带走,还以为是心材。那件本当用心材来完成的核心事,他的目的将无法达成。”显示巴利原文
‘‘Seyyathāpi vā pana, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ, tacaṃ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāra’nti maññamāno. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya – ‘na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ, na aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ, na aññāsi papaṭikaṃ, na aññāsi sākhāpalāsaṃ. Tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ, tacaṃ chetvā ādāya pakkanto ‘sāra’nti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatī’ti.
316 婆罗门,再譬如有人需要心材、寻求心材、遍求心材,来到一棵高大挺拔、富含心材的树前,只越过心材,砍下边材带走,心里还想着“这就是心材”。有位明眼人看见后,会这样说:“这位尊者不知什么是心材,不知什么是边材,不知什么是外皮,不知什么是表皮,不知什么是枝叶。正因不知,这位需要心材、寻求心材、遍求心材的尊者,来到一棵高大挺拔、富含心材的树前,只越过心材,砍下边材带走,还以为是心材。那件本当用心材来完成的核心事,他的目的将无法达成。”显示巴利原文
‘‘Seyyathāpi vā pana, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ, phegguṃ chetvā ādāya pakkameyya ‘sāra’nti maññamāno. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya – ‘na vatāyaṃ bhavaṃ puriso aññāsi sāraṃ, na aññāsi phegguṃ, na aññāsi tacaṃ, na aññāsi papaṭikaṃ, na aññāsi sākhāpalāsaṃ. Tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ, phegguṃ chetvā ādāya pakkanto ‘sāra’nti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissatī’ti.
317 婆罗门,再譬如有人需要心材、寻求心材、遍求心材,来到一棵高大挺拔、富含心材的树前,只砍下心材带走,心中清楚地知道“这就是心材”。有位明眼人看见后,会这样说:“这位尊者的确知道什么是心材,知道什么是边材,知道什么是外皮,知道什么是表皮,知道什么是枝叶。正因知道,这位需要心材、寻求心材、遍求心材的尊者,来到一棵高大挺拔、富含心材的树前,只砍下心材带走,心中清楚地知道这就是心材。那件应当用心材来完成的核心事,他的目的必将达成。”显示巴利原文
‘‘Seyyathāpi vā pana, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkameyya ‘sāra’nti jānamāno. Tamenaṃ cakkhumā puriso disvā evaṃ vadeyya – ‘aññāsi vatāyaṃ bhavaṃ puriso sāraṃ, aññāsi phegguṃ, aññāsi tacaṃ, aññāsi papaṭikaṃ, aññāsi sākhāpalāsaṃ. Tathā hayaṃ bhavaṃ puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraññeva chetvā ādāya pakkanto ‘sāra’nti jānamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ anubhavissatī’ti.
318 婆罗门,同样的道理,世间有一种人,因信心而从在家生活出家,过着无家的生活。他心里这样想:‘我被生、老、死淹没,被忧、悲、苦、愁、恼淹没,我为苦所淹没,为苦所制伏。或许能了知这整个苦蕴的终结吧。’他这样出家之后,便获得了利养、恭敬与名声。由于那些利养、恭敬与名声,他感到满足,心想事成。他便因为这些利养、恭敬与名声而抬高自己,贬低他人:‘我是有得利养、有名声的人,而那些比丘却是默默无闻、无足轻重的。’他沉迷于这些利养、恭敬与名声,对于更为超越、更为殊胜的法,便没有意愿去求证,不付出努力,变得懈怠、放逸。婆罗门,就像一个需要心材、寻找心材、到处寻觅心材的人,来到一棵巨大、坚稳、富于心材的大树前,却忽略心材,忽略边材,忽略内树皮,忽略外树皮,只砍下一些枝叶带走,还以为那就是心材。那么,一切需要真正心材才能达成的事,他都无法成就。婆罗门,我说此人正是如此。显示巴利原文
‘‘Evameva kho, brāhmaṇa, idhekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti – ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti – ‘ahamasmi lābhasakkārasilokavā, ime panaññe bhikkhū appaññātā appesakkhā’ti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya na chandaṃ janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathāpi so, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ atikkamma papaṭikaṃ, sākhāpalāsaṃ chetvā ādāya pakkanto ‘sāra’nti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissati. Tathūpamāhaṃ, brāhmaṇa, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
319 然而,婆罗门,又有另一种人,因信心而从在家生活出家,过着无家的生活。他心里这样想:‘我被生、老、死淹没,被忧、悲、苦、愁、恼淹没,我为苦所淹没,为苦所制伏。或许能了知这整个苦蕴的终结吧。’他这样出家之后,便获得了利养、恭敬与名声。但他并不因此感到满足,心愿也未因此达成。他不会因为那些利养、恭敬与名声而抬高自己,贬低他人。对于比这些利养、恭敬与名声更为超越、更为殊胜的法,他有意愿去求证,付出努力,不陷于懈怠、不放逸。他成就了戒的圆满。然而,他对这戒的圆满感到满足,心想事成。他便因为这戒的圆满而抬高自己,贬低他人:‘我是持戒者,具足善法;而那些比丘是破戒者,具足恶法。’他沉迷于这戒的圆满,对于更为超越、更为殊胜的法,便没有意愿去求证,不付出努力,变得懈怠、放逸。婆罗门,就像一个需要心材的人,来到一棵巨大、坚稳、富于心材的大树前,却忽略心材,忽略边材,忽略内树皮,只砍下外树皮带走,还以为那就是心材。那么,一切需要真正心材才能达成的事,他都无法成就。婆罗门,我说此人便是如此。显示巴利原文
‘‘Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti – ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati , anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṃ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya attānukkaṃseti, paraṃ vambheti – ‘ahamasmi sīlavā kalyāṇadhammo, ime panaññe bhikkhū dussīlā pāpadhammā’ti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya na chandaṃ janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathāpi so, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ atikkamma tacaṃ, papaṭikaṃ chetvā ādāya pakkanto ‘sāra’nti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ, tañcassa atthaṃ nānubhavissati. Tathūpamāhaṃ, brāhmaṇa, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
320 然而,婆罗门,又有另一种人,因信心而从在家生活出家,过着无家的生活。他心里这样想:‘我被生、老、死淹没,被忧、悲、苦、愁、恼淹没,我为苦所淹没,为苦所制伏。或许能了知这整个苦蕴的终结吧。’他这样出家之后,便获得了利养、恭敬与名声。但他并不因此感到满足,心愿也未因此达成。他不会因为那些利养、恭敬与名声而抬高自己,贬低他人。对于更为超越、更为殊胜的法,他有意愿去求证,付出努力,不陷于懈怠、不放逸。他成就了戒的圆满。他对这戒的圆满感到满足,但心愿并未因此达成。他不会因为这戒的圆满而抬高自己,贬低他人。对于比戒更为超越、更为殊胜的法,他有意愿去求证,付出努力,不陷于懈怠、不放逸。他成就了定的圆满。他对这定的圆满感到满足,心想事成。他便因为这定的圆满而抬高自己,贬低他人:‘我是得定者,心住于统一;而那些比丘是不得定者,内心散乱。’他沉迷于这定的圆满,对于更为超越、更为殊胜的法,便没有意愿去求证,不付出努力,变得懈怠、放逸。婆罗门,就像一个需要心材的人,来到一棵巨大、坚稳、富于心材的大树前,却忽略心材,忽略边材,只砍下内树皮带走,还以为那就是心材。那么,一切需要真正心材才能达成的事,他都无法成就。显示巴利原文
‘‘Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti – ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiṇṇo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti, na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṃ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko . So samādhisampadaṃ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya attānukkaṃseti, paraṃ vambheti – ‘ahamasmi samāhito ekaggacitto, ime panaññe bhikkhū asamāhitā vibbhantacittā’ti. Samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya na chandaṃ janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathāpi so, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ atikkamma phegguṃ, tacaṃ chetvā ādāya pakkanto ‘sāra’nti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissati. Tathūpamāhaṃ, brāhmaṇa, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
321 再者,婆罗门,有一种人出于信心,由在家而出家,过着无家生活,心想:‘我为生、老、死……(中略)……所淹没,但愿能了知这整个苦蕴的尽头。’如此出家之后,他得到了利养、恭敬与名声。但他并不因此满足,心愿也未因此圆满,也不因此抬高自己、贬低他人。对于更为超越、更为殊胜的法,他发起修证的意愿,付出努力,不退堕、不懈怠。他成就了戒的圆满,对此他感到满意,但心愿并未因此圆满,也不因此抬高自己、贬低他人。对于更为超越、更为殊胜的法,他发起修证的意愿……他成就了定的圆满,对此他感到满意,但心愿并未因此圆满,也不因此抬高自己、贬低他人。对于更为超越、更为殊胜的法,他发起修证的意愿……他成就了智见。以此智见,他感到满足,心愿圆满。他凭此智见抬高自己、贬低他人:‘我是知者、见者,而其他那些比丘是无知者、无见者。’正因这智见,对于更为超越、更为殊胜的法,他不再发起修证的意愿,不再付出努力,变得退堕、懈怠。婆罗门,就像一个需要心材的人,站在一棵巨大、坚实、有心材的树前,却越过了心材,砍下边材带走,以为‘这是心材’。凡是应该用真正心材来做的事,他都无法成就。婆罗门,我说此人即是如此。显示巴利原文
‘‘Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti – ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena…pe… antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṃ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So samādhisampadaṃ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So ñāṇadassanaṃ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti, paripuṇṇasaṅkappo . So tena ñāṇadassanena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti – ‘ahamasmi jānaṃ passaṃ viharāmi, ime panaññe bhikkhū ajānaṃ apassaṃ viharantī’ti. Ñāṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya na chandaṃ janeti, na vāyamati, olīnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathāpi so, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato atikkammeva sāraṃ, phegguṃ chetvā ādāya pakkanto ‘sāra’nti maññamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ nānubhavissati. Tathūpamāhaṃ, brāhmaṇa, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
322 再者,婆罗门,有一种人出于信心,由在家而出家,过着无家生活,心想:‘我被生、老、死、忧、悲、苦、愁、恼所淹没,为苦所淹没,为苦所战胜,或许能了知这整个苦蕴的尽头。’如此出家之后,他得到了利养、恭敬与名声。但他并不因此满足,心愿也未因此圆满,也不因此抬高自己、贬低他人。对于更为超越、更为殊胜的法,他发起修证的意愿,付出努力,不退堕、不懈怠。他成就了戒的圆满,对此他感到满意,但心愿并未因此圆满,也不因此抬高自己、贬低他人。对于更为超越的法,他发起修证的意愿……他成就了定的圆满,对此他感到满意,但心愿并未因此圆满,也不因此抬高自己、贬低他人。对于更为超越的法,他发起修证的意愿……他成就了智见,对此他感到满意,但心愿并未因此圆满,也不因此抬高自己、贬低他人。对于比智见更为超越、更为殊胜的法,他发起修证的意愿,付出努力,不退堕、不懈怠。显示巴利原文
‘‘Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti – ‘otiṇṇomhi jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi , dukkhotiṇṇo dukkhapareto , appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. So evaṃ pabbajito samāno lābhasakkārasilokaṃ abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti, na paripuṇṇasaṅkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sīlasampadaṃ ārādheti. So tāya sīlasampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya sīlasampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Sīlasampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So samādhisampadaṃ ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Samādhisampadāya ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko. So ñāṇadassanaṃ ārādheti. So tena ñāṇadassanena attamano hoti, no ca kho paripuṇṇasaṅkappo. So tena ñāṇadassanena na attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ñāṇadassanena ca ye aññe dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca tesaṃ dhammānaṃ sacchikiriyāya chandaṃ janeti, vāyamati, anolīnavuttiko ca hoti asāthaliko.
323 婆罗门,哪些法是比智见更为超越、更为殊胜的呢?婆罗门,于此,比丘离诸感官欲乐,离不善法,有寻有伺,由远离而生起喜与乐,进入并安住于初禅。婆罗门,此法也是比智见更为超越、更为殊胜的。显示巴利原文
‘‘Katame ca, brāhmaṇa, dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca? Idha, brāhmaṇa, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
婆罗门,再者,比丘以寻与伺的止息,内心澄净,心得专一,无寻无伺,由定而生的喜与乐,进入并安住于第二禅。婆罗门,这个法也比智见更高、更殊胜。显示巴利原文
‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
婆罗门,再者,比丘以喜的消退,安住于舍,具念、正知,以身受乐,进入并安住于圣者们所称说的“舍、具念、乐住”的第三禅那。婆罗门,这个法也比智见更高、更殊胜。显示巴利原文
‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho , brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
婆罗门,再者,比丘以舍断乐与苦,并先前喜与忧的灭没,进入并安住于不苦不乐、舍念清净的第四禅那。婆罗门,这个法也比智见更高、更殊胜。显示巴利原文
‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
婆罗门,再者,比丘完全超越一切色想,灭有对想,不于种种想作意,了知‘虚空无边’,进入并安住于空无边处。婆罗门,此法也比智见更高、更殊胜。显示巴利原文
‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
婆罗门,再者,比丘完全超越空无边处,了知‘识无边’,进入并安住于识无边处。婆罗门,此法也比智见更高、更殊胜。显示巴利原文
‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
婆罗门,再者,比丘完全超越识无边处,了知‘无所有’,进入并安住于无所有处。婆罗门,此法也比智见更高、更殊胜。显示巴利原文
‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
再者,婆罗门,比丘完全超越无所有处,进入并安住于非想非非想处。婆罗门,此亦比智见更高、更殊胜。显示巴利原文
‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca.
再者,婆罗门,比丘完全超越非想非非想处,进入并安住于想受灭定;他以智慧照见之后,诸漏灭尽。婆罗门,此亦比智见更高、更殊胜。婆罗门,这些正是比智见更高、更殊胜的法。显示巴利原文
‘‘Puna caparaṃ, brāhmaṇa, bhikkhu sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati, paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. Ayampi kho, brāhmaṇa, dhammo ñāṇadassanena uttaritaro ca paṇītataro ca. Ime kho, brāhmaṇa, dhammā ñāṇadassanena uttaritarā ca paṇītatarā ca.
324 婆罗门,譬如有人需要心材,寻求心材,遍求心材而行,在一棵高大、有心材的树立的树那里,只砍下心材,将它带走,清楚地知道:‘这是心材。’凡依心材应办之事,他都能达成目的。婆罗门,我说此人正可比喻那样的修行者。显示巴利原文
‘‘Seyyathāpi so, brāhmaṇa, puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato sāraṃyeva chetvā ādāya pakkanto ‘sāra’nti jānamāno. Yañcassa sārena sārakaraṇīyaṃ tañcassa atthaṃ anubhavissati. Tathūpamāhaṃ, brāhmaṇa, imaṃ puggalaṃ vadāmi.
“婆罗门,因此,这梵行并非为了利养、恭敬与名声,并非为了戒具足,并非为了定具足,也并非为了智见。婆罗门,而这不动的心解脱——婆罗门,这梵行正是以此为目的,以此为核心,以此为究竟。”显示巴利原文
‘‘Iti kho, brāhmaṇa, nayidaṃ brahmacariyaṃ lābhasakkārasilokānisaṃsaṃ, na sīlasampadānisaṃsaṃ, na samādhisampadānisaṃsaṃ, na ñāṇadassanānisaṃsaṃ. Yā ca kho ayaṃ , brāhmaṇa, akuppā cetovimutti – etadatthamidaṃ, brāhmaṇa, brahmacariyaṃ, etaṃ sāraṃ etaṃ pariyosāna’’nti.
听了这番话,宾嘎喇果洽婆罗门对世尊这样说:“真是殊胜啊,乔达摩尊者!真是殊胜啊,乔达摩尊者!……从今日起,愿乔达摩尊者忆持我为尽形寿皈依的优婆塞。”显示巴利原文
Evaṃ vutte, piṅgalakoccho brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
还有摩利亚颇求那、阿梨咤、安陀林、迦提富楼那、尼伐波诸名,
罗西卡、尼鲁、大善象之名者,末后有小心材喻,以及宾嘎喇果洽。
显示巴利原文 Moḷiyaphaggunariṭṭhañca nāmo, andhavane kathipuṇṇaṃ nivāpo; Rāsikaṇerumahāgajanāmo, sārūpamo puna piṅgalakoccho.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册 Pali 中文(经文用名) 角色 Bhagavā 世尊 说法者 Piṅgalakoccha 宾嘎喇果洽 提问的婆罗门 Pūraṇa Kassapa 富兰那迦叶 被提及的六师外道之一 Makkhali Gosāla 末伽梨瞿舍利 被提及的六师外道之一 Ajita Kesakambala 阿耆多翅舍钦婆罗 被提及的六师外道之一 Pakudha Kaccāyana 波拘陀迦旃延 被提及的六师外道之一 Sañjaya Belaṭṭhiputta 散若耶毗罗梨子 被提及的六师外道之一 Nigaṇṭha Nāṭaputta 尼乾陀若提子 被提及的六师外道之一
事件 宾嘎喇果洽婆罗门来问世尊,当时有名望的六师外道是否都已证知真理。世尊没有直接回答,而是以“寻求心材”的比喻开场。
世尊用譬喻说明:修行人若在获得利养、持戒、得定、或凭智见就自满并轻蔑他人,如同砍取树枝、树皮、内皮而误以为得到心材。
他最后指出,超越这一切,最终证得不动的、无漏的心解脱,才是梵行的真正核心与终点。宾嘎喇果洽听后皈依三宝。
经文摘要 婆罗门发问六师是否证知 → 佛陀用“取枝叶、外皮、内皮、芯材皆非心材”为喻 → 指出利养、戒、定、智见皆为中途风景,非究竟终点 → 宣说一系列超越智见的更高禅定境界 → 最终点明“不动心解脱”是梵行终极心材。
中心思想(白话 + 重点拆解) 1. 别把“路上的风景”当成终点
这篇经用了一个特别接地气的比喻:有人想找硬实的木材(心材),却砍下几根树枝树叶就走了,还觉得自己搞定了。世尊说,修行人也会犯一模一样的错。“他因那些利养、恭敬、名声而自赞毁他:‘我是得利养、恭敬、名声者,而这些比丘则是无名的、少势力的。’”
→ 拆开看:一个人出家后得到了供养和名气,就卡在这儿了,觉得自己很行,看不起别人。这就好比费劲找到一棵大树,只捡了点枝叶就收工。问题是,“凡是他以心材应作的心材之事,他将不能达成其目的”——你本来是想彻底解决问题、解脱苦的,结果在半路上被夸奖和优越感喂饱了,真正的大事就完不成了。
2. 从戒、定到智慧洞见,每一个阶段都可能是个坑
经文一层层剥下去,讲了四种修行上的成就——戒清净、定力深厚、开发出智慧洞察力(智见)。这些明明都是好东西,但问题出在心态上。一旦开始觉得“我是持戒者、善法者,而这些比丘则是破戒者、恶法者”,或者“我是得定者、心一境者,而这些比丘则是心散乱者”,就踩了同一个坑。
→ 拆开看:人只要一比较、一自负,就把自己框在那个阶段了。这不是法有问题,是心在抓取法,把“戒”、“定”、“智见”都变成了新的身份标签,用来包装“我慢”。佛陀比喻说,以为拿着“戒”就拿到心材,就像砍下“树的外皮”就走一样,离真正能造房子的硬木料还差得远。
3. 真正的目的地是什么?
经文后半段讲了一连串比“智见”更殊胜的体验:初禅到四禅、空无边处定、识无边处定、无所有处定、非想非非想处定,最后是灭受想定和漏尽。这就像一节节拔高,让修学者别停下。最后那一锤定音的话是:“婆罗门,这不动心解脱——婆罗门,此梵行以次为目的,以此为心材,以此为终极。”
→ 拆开看:“不动心解脱”就是无论内在外在发生什么,心都不再被动摇、被搅动的完全自由。这才是从出家那天起,真正要带回家的那块心材,是最硬、最扎实、能盖房子顶梁的东西。
→ 一句话要旨:修行不是为了赚取掌声、攒满戒行、沉迷宁静或炫耀洞见,而是穿越这一切迷惑,抵达那颗不被任何东西动摇的、究竟自由的心。
关键术语锚 - sīla → 戒/戒行 :易被误解为只是外在的行为规范清单。此经警示,若执取“戒成就”而生我慢,则从解脱的基石变成了身心束缚。
- samādhi → 定(三学之一) :易被当作终极目标。经中将其比作“内皮”,虽比枝叶更接近核心,但仍非“心材”,若沉迷其中便无法解脱。
- āsava → 漏/烦恼 :经文的终点是“诸漏已尽”。“漏”像心中根深蒂固的渗漏习性,让人不断向外求,把能量都漏光,这是问题根源,不是表面的缺点。
- chanda → 欲/意愿(中性) :此处对更高法“生欲”的“chanda”是修行必需的动力,是善法的渴望,必须与导致抓取“利养”、“定境”的“taṇhā(贪爱)”严格区分。
- diṭṭhi → 见/见解 :经中的“智见”是高级的修行阶段,但仍属“法执”。执着于此并贬低他人,即落入“见取”——把见解当成“我所有”,形成更大的认知牢笼。
- phala → 果(果位/四果) :经文反复问“凡是他以心材应作的心材之事,他能达成目的吗?”这个“目的”就是究竟“果”。整篇经文在说明,不满足于沿途的修行副产品,才能摘取最终的解脱之果。