252如是我闻:一时,世尊住在王舍城竹林精舍,松鼠喂养处。那时,众多来自出生地的比丘,在出生地度过雨安居后,前往拜见世尊。到了之后,向世尊行礼,在一旁坐下。世尊对这些坐在一旁的比丘说:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho sambahulā jātibhūmakā bhikkhū jātibhūmiyaṃ vassaṃvuṭṭhā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca –
“诸比丘,在你们的出生地,那些出生于当地的同修比丘中,有谁受到这样的称赞:‘自身少欲,并对诸比丘说少欲之语;自身知足,并对诸比丘说知足之语;自身远离独处,并对诸比丘说远离独处之语;自身不混杂,并对诸比丘说不混杂之语;自身精进努力,并对诸比丘说精进努力之语;自身戒行具足,并对诸比丘说戒行具足之语;自身定力具足,并对诸比丘说定力具足之语;自身智慧具足,并对诸比丘说智慧具足之语;自身解脱具足,并对诸比丘说解脱具足之语;自身解脱智见具足,并对诸比丘说解脱智见具足之语;是同行梵侣们的教导者、令知者、开示者、劝勉者、激励者、令欢喜者’呢?”
“尊者,具寿满慈子富楼那,在出生地,受那些出生于当地的同修比丘们这样称赞:‘自身少欲,并对诸比丘说少欲之语;自身知足,并对诸比丘说知足之语;自身远离独处,并对诸比丘说远离独处之语;自身不混杂,并对诸比丘说不混杂之语;自身精进努力,并对诸比丘说精进努力之语;自身戒行具足,并对诸比丘说戒行具足之语;自身定力具足,并对诸比丘说定力具足之语;自身智慧具足,并对诸比丘说智慧具足之语;自身解脱具足,并对诸比丘说解脱具足之语;自身解脱智见具足,并对诸比丘说解脱智见具足之语;是同行梵侣们的教导者、令知者、开示者、劝勉者、激励者、令欢喜者。’”
‘‘Ko nu kho, bhikkhave, jātibhūmiyaṃ jātibhūmakānaṃ bhikkhūnaṃ sabrahmacārīnaṃ evaṃ sambhāvito – ‘attanā ca appiccho appicchakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca santuṭṭho santuṭṭhikathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca pavivitto pavivekakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca asaṃsaṭṭho asaṃsaggakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca āraddhavīriyo vīriyārambhakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca sīlasampanno sīlasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca samādhisampanno samādhisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca paññāsampanno paññāsampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca vimuttisampanno vimuttisampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno vimuttiñāṇadassanasampadākathañca bhikkhūnaṃ kattā, ovādako viññāpako sandassako samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīna’’’nti? ‘‘Puṇṇo nāma, bhante, āyasmā mantāṇiputto jātibhūmiyaṃ jātibhūmakānaṃ bhikkhūnaṃ sabrahmacārīnaṃ evaṃ sambhāvito – ‘attanā ca appiccho appicchakathañca bhikkhūnaṃ kattā, attanā ca santuṭṭho…pe… ovādako viññāpako sandassako samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīna’’’nti.
253当时,具寿舍利弗坐在离世尊不远处。那时,他心里这样想:“具寿富楼那·满慈子真是获益殊胜,得大利益啊!有智慧的同修们在导师面前一一称扬他,而导师也认可随喜。愿我们什么时候也能与具寿富楼那·满慈子相见,一起有所谈论法义。”
Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi – ‘‘lābhā āyasmato puṇṇassa mantāṇiputtassa, suladdhalābhā āyasmato puṇṇassa mantāṇiputtassa, yassa viññū sabrahmacārī satthu sammukhā anumassa anumassa vaṇṇaṃ bhāsanti, tañca satthā abbhanumodati. Appeva nāma mayampi kadāci karahaci āyasmatā puṇṇena mantāṇiputtena saddhiṃ samāgaccheyyāma , appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo’’ti.
254那时,世尊在王舍城随宜安住之后,便向舍卫城方向游行而去。一路次第游行,抵达舍卫城。世尊就住在舍卫城祇树给孤独园。具寿富楼那·满慈子听说:“世尊已到了舍卫城,住在祇树给孤独园。”
Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Assosi kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto – ‘‘bhagavā kira sāvatthiṃ anuppatto; sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme’’ti.
255那时,具寿富楼那满慈子收拾好住处,持衣钵,向舍卫城方向游行而去。他次第游行,抵达舍卫城祇树给孤独园,便往诣世尊。到了之后,向世尊行礼,在一旁坐下。世尊便以法语教诫、开示、鼓励、激励,令坐在一旁的具寿富楼那满慈子欢喜。当时,具寿富楼那满慈子蒙世尊如是法语的开示、教诫、激励,心生欢喜、随喜,便从座起身,礼敬世尊,右绕后,前往盲林作日中住。
Atha kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena andhavanaṃ tenupasaṅkami divāvihārāya.
256那时,有一位比丘来到具寿舍利弗处,对他这样说:“舍利弗贤友,你时常称叹的富楼那满慈子比丘,受世尊用法语开示、教诫、鼓励、激励,欢喜踊跃,便从座起身,礼敬世尊,右绕离去,前往盲林作日中住了。”
Atha kho aññataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘yassa kho tvaṃ, āvuso sāriputta, puṇṇassa nāma bhikkhuno mantāṇiputtassa abhiṇhaṃ kittayamāno ahosi, so bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena andhavanaṃ tena pakkanto divāvihārāyā’’ti.
那时,具寿舍利弗急忙持坐具,紧随具寿富楼那满慈子,凝望着他的头顶而行。当时,具寿富楼那满慈子进入盲林,在一棵树下坐定,作日中住。具寿舍利弗也进入盲林,在另一棵树下坐定,作日中住。
Atha kho āyasmā sāriputto taramānarūpo nisīdanaṃ ādāya āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi sīsānulokī. Atha kho āyasmā puṇṇo mantāṇiputto andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi. Āyasmāpi kho sāriputto andhavanaṃ ajjhogāhetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.
傍晚时分,舍利弗尊者从独处禅修中起身,来到富楼那尊者处。彼此亲切问候之后,在一旁坐下。坐定后,舍利弗尊者对富楼那尊者说:
Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā puṇṇo mantāṇiputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā puṇṇena mantāṇiputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ etadavoca –
257“贤友,我们是在世尊座下修习梵行,不是吗?”
‘‘Bhagavati no, āvuso, brahmacariyaṃ vussatī’’ti?
“如是,贤友。”
‘‘Evamāvuso’’ti.
“有人问你:‘贤友,你在世尊座下修梵行,是为了戒清净吗?’你回答说:‘不是的,贤友。’又问:‘贤友,那么,是为了心清净吗?’你答:‘不是的,贤友。’再问:‘是为了见清净……为了度脱疑惑清净……为了道非道智见清净……为了行道智见清净……贤友,是为了智见清净而在世尊座下修梵行吗?’你仍然说:‘不是的,贤友。’他们便问:‘贤友,既然如此,你究竟为了什么在世尊座下修梵行呢?’你回答:‘贤友,是为了无取般涅槃。’”
‘‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, sīlavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘Kiṃ panāvuso, cittavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘Kiṃ nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhatthaṃ…pe… kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthaṃ…pe… maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthaṃ…pe… paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthaṃ…pe… kiṃ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṃ āvuso’ti vadesi. Kimatthaṃ carahāvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti? ‘‘Anupādāparinibbānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti.
“不是的,贤友。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“贤友,那么,是为了心清净而在世尊座下修梵行吗?”
‘‘Kiṃ panāvuso, cittavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti?
“贤友,并非为此。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“贤友,在世尊座下修习梵行,是为了见清净吗?”
‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti?
“贤友,并非为此。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“贤友,那么,在世尊座下修习梵行,是为了度疑清净吗?”
‘‘Kiṃ panāvuso, kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti?
“贤友,并非因为这个。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“贤友,难道在世尊座下修习梵行,是为了道非道智见清净吗?”
‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti?
“贤友,并非如此。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“那么,贤友,在世尊座下修习梵行,是为了行道智见清净吗?”
‘‘Kiṃ panāvuso, paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti?
“贤友,并非如此。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“贤友,在世尊座下修习梵行,是为了智见清净吗?”
‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti?
“贤友,并非如此。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“贤友,并非如此。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“贤友,于世尊座下修习梵行,是为了戒清净吗?”
‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, sīlavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti?
“贤友,并非为此。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“贤友,并非为此。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“贤友,那么戒清净即是无取般涅槃吗?”
‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, sīlavisuddhi anupādāparinibbāna’’nti?
“并非如此,贤友。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“贤友,那么心清净即是无取般涅槃吗?”
‘‘Kiṃ panāvuso, cittavisuddhi anupādāparinibbāna’’nti?
“贤友,并非如此。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“贤友,那么,见清净即是无取般涅槃吗?”
‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhi anupādāparinibbāna’’nti?
“贤友,并非如此。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“贤友,度疑清净即是无取般涅槃吗?”
‘‘Kiṃ panāvuso kaṅkhāvitaraṇavisuddhi anupādāparinibbāna’’nti ?
“不,贤友。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“贤友,道非道智见清净即是无取般涅槃吗?”
‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, maggāmaggañāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbāna’’nti?
“并非如此,贤友。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“那么,贤友,行道智见清净即是无取般涅槃吗?”
‘‘Kiṃ panāvuso, paṭipadāñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbāna’’nti?
“并非如此,贤友。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“贤友,那么,智见清净就是无取般涅槃吗?”
‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbāna’’nti?
“贤友,并非如此。”
‘‘No hidaṃ , āvuso’’.
“贤友,那么,在这些法之外,另有其他无取般涅槃吗?”
‘‘Kiṃ panāvuso, aññatra imehi dhammehi anupādāparinibbāna’’nti?
“贤友,并非如此。”
‘‘No hidaṃ, āvuso’’.
“当被问及:‘贤友,难道戒清净就是无取涅槃吗?’,你回答:‘贤友,并非如此。’当被问及:‘贤友,难道心清净就是无取涅槃吗?’,你回答:‘贤友,并非如此。’当被问及:‘贤友,难道见清净就是无取涅槃吗?’……‘难道度疑清净就是无取涅槃吗?’……‘难道道非道智见清净就是无取涅槃吗?’……‘难道行道智见清净就是无取涅槃吗?’……‘难道智见清净就是无取涅槃吗?’,你回答:‘贤友,并非如此。’而当被问及:‘贤友,那么,离开这些法之外,还有无取涅槃吗?’,你也回答:‘贤友,并非如此。’贤友,既如此,这番话的含义应如何理解呢?”
‘‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, sīlavisuddhi anupādāparinibbāna’nti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘Kiṃ panāvuso, cittavisuddhi anupādāparinibbāna’nti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘Kiṃ nu kho, āvuso, diṭṭhivisuddhi anupādāparinibbāna’nti…pe… kaṅkhāvitaraṇavisuddhi… maggāmaggañāṇadassanavisuddhi… paṭipadāñāṇadassanavisuddhi… ‘kiṃ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhi anupādāparinibbāna’nti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṃ, āvuso’ti vadesi. ‘Kiṃ panāvuso, aññatra imehi dhammehi anupādāparinibbāna’nti iti puṭṭho samāno ‘no hidaṃ, āvuso’ti vadesi. Yathākathaṃ panāvuso, imassa bhāsitassa attho daṭṭhabbo’’ti?
258“贤友,倘若世尊将戒清净施设为无取般涅槃,那便是将尚有执取的事物施设为无取般涅槃。贤友,倘若世尊将心清净施设为无取般涅槃,那便是将尚有执取的事物施设为无取般涅槃。倘若世尊将见清净施设为无取般涅槃,那便是将尚有执取的事物施设为无取般涅槃。倘若世尊将度疑清净施设为无取般涅槃,那便是将尚有执取的事物施设为无取般涅槃。倘若世尊将道非道智见清净施设为无取般涅槃,那便是将尚有执取的事物施设为无取般涅槃。倘若世尊将行道智见清净施设为无取般涅槃,那便是将尚有执取的事物施设为无取般涅槃。倘若世尊将智见清净施设为无取般涅槃,那便是将尚有执取的事物施设为无取般涅槃。贤友,然而,若离开这些法而别有无取般涅槃可得,那么凡夫也便能取证般涅槃了。贤友,因为凡夫正是处于这些法之外的。既如此,贤友,我为你作一譬喻;有些聪慧之人,正是通过譬喻来理解所说道理的意义。”
‘‘Sīlavisuddhiṃ ce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññapeyya, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññapeyya . Cittavisuddhiṃ ce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññapeyya, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññapeyya. Diṭṭhivisuddhiṃ ce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññapeyya, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññapeyya. Kaṅkhāvitaraṇavisuddhiṃ ce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññapeyya, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññapeyya . Maggāmaggañāṇadassanavisuddhiṃ ce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññapeyya, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññapeyya. Paṭipadāñāṇadassanavisuddhiṃ ce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññapeyya, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññapeyya. Ñāṇadassanavisuddhiṃ ce, āvuso, bhagavā anupādāparinibbānaṃ paññapeyya, saupādānaṃyeva samānaṃ anupādāparinibbānaṃ paññapeyya. Aññatra ce, āvuso, imehi dhammehi anupādāparinibbānaṃ abhavissa, puthujjano parinibbāyeyya. Puthujjano hi, āvuso, aññatra imehi dhammehi. Tena hāvuso, upamaṃ te karissāmi; upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.
259“贤友,譬如憍萨罗国的波斯匿王住在舍卫城时,于娑鸡帝忽然有急事需要处理。人们便在舍卫城与娑鸡帝之间,为他备好了七辆接力车乘。那时,波斯匿王从舍卫城出发,于内宫门口登上第一辆车。凭藉第一辆车,他来到第二辆车处,放下第一辆,登上第二辆;凭藉第二辆车,来到第三辆车处,放下第二辆,登上第三辆;凭藉第三辆车,来到第四辆车处,放下第三辆,登上第四辆;凭藉第四辆车,来到第五辆车处,放下第四辆,登上第五辆;凭藉第五辆车,来到第六辆车处,放下第五辆,登上第六辆;凭藉第六辆车,来到第七辆车处,放下第六辆,登上第七辆;凭藉第七辆车,他到达娑鸡帝的内宫门口。当他来到内宫门口时,他的朋友、臣僚、亲戚与血亲这样问他:‘大王,您就是坐着这辆车,从舍卫城来到娑鸡帝内宫门口的吗?’贤友,波斯匿王该如何回答,才算正确回答呢?”
‘‘Seyyathāpi, āvuso, rañño pasenadissa kosalassa sāvatthiyaṃ paṭivasantassa sākete kiñcideva accāyikaṃ karaṇīyaṃ uppajjeyya. Tassa antarā ca sāvatthiṃ antarā ca sāketaṃ satta rathavinītāni upaṭṭhapeyyuṃ. Atha kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sāvatthiyā nikkhamitvā antepuradvārā paṭhamaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya, paṭhamena rathavinītena dutiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, paṭhamaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya dutiyaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya. Dutiyena rathavinītena tatiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, dutiyaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, tatiyaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya. Tatiyena rathavinītena catutthaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, tatiyaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, catutthaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya. Catutthena rathavinītena pañcamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, catutthaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, pañcamaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya. Pañcamena rathavinītena chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, pañcamaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya. Chaṭṭhena rathavinītena sattamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇeyya, chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ vissajjeyya, sattamaṃ rathavinītaṃ abhiruheyya. Sattamena rathavinītena sāketaṃ anupāpuṇeyya antepuradvāraṃ. Tamenaṃ antepuradvāragataṃ samānaṃ mittāmaccā ñātisālohitā evaṃ puccheyyuṃ – ‘iminā tvaṃ, mahārāja, rathavinītena sāvatthiyā sāketaṃ anuppatto antepuradvāra’nti ? Kathaṃ byākaramāno nu kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyyā’’ti?
“贤友,如实作答的话,波斯匿王应当这样回答:‘那时我住在舍卫城,于娑鸡帝有急事需要处理。人们便在舍卫城与娑鸡帝之间,为我备好了七辆接力车乘。于是我从舍卫城出发,在内宫门口登上第一辆车。凭藉第一辆车,来到第二辆车处,我放下第一辆,登上第二辆;凭藉第二辆车,来到第三辆车处,我放下第二辆,登上第三辆;凭藉第三辆车,来到第四辆车处,我放下第三辆,登上第四辆;凭藉第四辆车,来到第五辆车处,我放下第四辆,登上第五辆;凭藉第五辆车,来到第六辆车处,我放下第五辆,登上第六辆;凭藉第六辆车,来到第七辆车处,我放下第六辆,登上第七辆;凭藉第七辆车,我到达娑鸡帝的内宫门口。’贤友,这样回答,波斯匿王才算是正确回答。”
‘‘Evaṃ byākaramāno kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyya – ‘idha me sāvatthiyaṃ paṭivasantassa sākete kiñcideva accāyikaṃ karaṇīyaṃ uppajji . Tassa me antarā ca sāvatthiṃ antarā ca sāketaṃ satta rathavinītāni upaṭṭhapesuṃ. Atha khvāhaṃ sāvatthiyā nikkhamitvā antepuradvārā paṭhamaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ. Paṭhamena rathavinītena dutiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, paṭhamaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ dutiyaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ. Dutiyena rathavinītena tatiyaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, dutiyaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, tatiyaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ. Tatiyena rathavinītena catutthaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, tatiyaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, catutthaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ. Catutthena rathavinītena pañcamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, catutthaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, pañcamaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ. Pañcamena rathavinītena chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, pañcamaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ. Chaṭṭhena rathavinītena sattamaṃ rathavinītaṃ pāpuṇiṃ, chaṭṭhaṃ rathavinītaṃ vissajjiṃ, sattamaṃ rathavinītaṃ abhiruhiṃ. Sattamena rathavinītena sāketaṃ anuppatto antepuradvāra’nti. Evaṃ byākaramāno kho, āvuso, rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyyā’’ti.
“正是如此,贤友:戒清净是为了心清净;心清净是为了见清净;见清净是为了度疑清净;度疑清净是为了道非道智见清净;道非道智见清净是为了行道智见清净;行道智见清净是为了智见清净;智见清净是为了无取般涅槃。贤友,正是为了这无取般涅槃,才在世尊座下修习梵行。”
‘‘Evameva kho, āvuso, sīlavisuddhi yāvadeva cittavisuddhatthā, cittavisuddhi yāvadeva diṭṭhivisuddhatthā, diṭṭhivisuddhi yāvadeva kaṅkhāvitaraṇavisuddhatthā, kaṅkhāvitaraṇavisuddhi yāvadeva maggāmaggañāṇadassanavisuddhatthā, maggāmaggañāṇadassanavisuddhi yāvadeva paṭipadāñāṇadassanavisuddhatthā, paṭipadāñāṇadassanavisuddhi yāvadeva ñāṇadassanavisuddhatthā, ñāṇadassanavisuddhi yāvadeva anupādāparinibbānatthā. Anupādāparinibbānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti.
260听了这话,具寿舍利弗对具寿富楼那满慈子说道:“尊者如何称呼?同梵行者们又如何称呼尊者呢?”“贤友,我名富楼那;同梵行者们称我为满慈子。”“稀有啊,贤友!未曾有啊,贤友!对于导师教法中深奥的问题,具寿富楼那满慈子一一作答,全然如同多闻弟子正确理解的那样。那些得以相见、亲近侍奉具寿富楼那满慈子的同梵行者,获得了极大的利益;纵使那些同梵行者须以布垫将他顶戴于头上而行,为了得以相见、亲近侍奉,他们也会获得大利益。我们如今得以相见、亲近侍奉具寿富楼那满慈子,同样是我们的巨大利益。”
Evaṃ vutte, āyasmā sāriputto āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ etadavoca – ‘‘konāmo āyasmā, kathañca panāyasmantaṃ sabrahmacārī jānantī’’ti? ‘‘Puṇṇoti kho me, āvuso, nāmaṃ; mantāṇiputtoti ca pana maṃ sabrahmacārī jānantī’’ti. ‘‘Acchariyaṃ, āvuso, abbhutaṃ, āvuso! Yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena, evameva āyasmatā puṇṇena mantāṇiputtena gambhīrā gambhīrapañhā anumassa anumassa byākatā. Lābhā sabrahmacārīnaṃ, suladdhalābhā sabrahmacārīnaṃ, ye āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ labhanti dassanāya, labhanti payirūpāsanāya. Celaṇḍukena cepi sabrahmacārī āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ muddhanā pariharantā labheyyuṃ dassanāya, labheyyuṃ payirūpāsanāya, tesampi lābhā tesampi suladdhaṃ, amhākampi lābhā amhākampi suladdhaṃ, ye mayaṃ āyasmantaṃ puṇṇaṃ mantāṇiputtaṃ labhāma dassanāya, labhāma payirūpāsanāyā’’ti.
听了这话,具寿富楼那满慈子对具寿舍利弗说道:“尊者如何称呼?同梵行者们又如何称呼尊者呢?”“贤友,我名优波提舍;同梵行者们称我为舍利弗。”“我竟不知,自己是在与一位堪比大师的弟子交谈——您就是具寿舍利弗!若我早知是具寿舍利弗,便不会说那么多话了。真是稀有啊,贤友!真是不可思议啊,贤友!恰如一位多闻弟子正确理解大师教法一般,具寿舍利弗正是如此,对深奥问题一一提问。那些得以相见、亲近侍奉具寿舍利弗的同梵行者,获得了利益,获得了极大的利益!纵使那些同梵行者须以布垫垫头,以头顶承载具寿舍利弗,方能相见、亲近侍奉,他们同样获得了利益,极大的利益。我们如今得以相见、亲近侍奉具寿舍利弗,同样也是我们的利益,极大的利益。”
Evaṃ vutte, āyasmā puṇṇo mantāṇiputto āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘ko nāmo āyasmā, kathañca panāyasmantaṃ sabrahmacārī jānantī’’ti? ‘‘Upatissoti kho me, āvuso, nāmaṃ; sāriputtoti ca pana maṃ sabrahmacārī jānantī’’ti. ‘‘Satthukappena vata kira, bho , sāvakena saddhiṃ mantayamānā na jānimha – ‘āyasmā sāriputto’ti. Sace hi mayaṃ jāneyyāma ‘āyasmā sāriputto’ti, ettakampi no nappaṭibhāseyya . Acchariyaṃ, āvuso, abbhutaṃ, āvuso! Yathā taṃ sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaṃ ājānantena, evameva āyasmatā sāriputtena gambhīrā gambhīrapañhā anumassa anumassa pucchitā. Lābhā sabrahmacārīnaṃ suladdhalābhā sabrahmacārīnaṃ, ye āyasmantaṃ sāriputtaṃ labhanti dassanāya, labhanti payirūpāsanāya. Celaṇḍukena cepi sabrahmacārī āyasmantaṃ sāriputtaṃ muddhanā pariharantā labheyyuṃ dassanāya, labheyyuṃ payirūpāsanāya, tesampi lābhā tesampi suladdhaṃ, amhākampi lābhā amhākampi suladdhaṃ, ye mayaṃ āyasmantaṃ sāriputtaṃ labhāma dassanāya, labhāma payirūpāsanāyā’’ti.
如是,这两位大龙象彼此由衷赞叹对方的善说。
Itiha te ubhopi mahānāgā aññamaññassa subhāsitaṃ samanumodiṃsūti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者,集会的核心 |
| Puṇṇa Mantāṇiputta | 富楼那·满慈子 | 被同修盛赞的比丘,与舍利弗进行深度法义问答 |
| Sāriputta | 舍利弗 | 佛陀的上首弟子,主动求见富楼那并展开关于梵行目的的探询 |
| Aññataro bhikkhu | 某位比丘 | 向舍利弗通报富楼那行踪的信使 |
| Rājā Pasenadi Kosala | 波斯匿王 | 譬喻中的人物,以接力乘车比喻修行次第 |
地点
王舍城竹林精舍,后移至舍卫城祇树给孤独园及附近的盲林。
事件
许多比丘在雨安居结束后拜见世尊,世尊询问在出生地哪位同梵行者最受尊敬,比丘们一致推荐了富楼那,称其在少欲、知足等德行上既能自修亦能教人。舍利弗听后心生仰慕,希望能与富楼那相见交谈。
世尊随后游行至舍卫城,富楼那闻讯前来拜见并在受教后前往盲林独修。舍利弗得知后立即赶往盲林,在富楼那出定后展开了一场关于“为何而修梵行”的深度法义探询。
经文摘要
世尊引介德高望重的富楼那 → 舍利弗心生渴仰并创造机会与其相会 → 舍利弗通过层层追问“梵行的目的”,引出富楼那以“车乘接替”的譬喻,阐述从“戒清净”到“无取般涅槃”的修行次第。
中心思想(白话 + 重点拆解)
在佛陀的教法中,所有的修行阶段,从持戒到生起智慧,本身都不是最终目标,它们就像接力赛中的一站站马车,其最终目的只是为了抵达那“无取著的涅槃”。
- 背景:一个公认的楷模
经文一开始就通过众比丘之口,为我们刻画了富楼那这位比丘的鲜活形象。他被赞叹为“自己少欲,也对比丘们说少欲之语;自己知足,也对比丘们说知足之语……”。他不是独善其身,而是将自己亲身实践的德行,用来“教诫、教导、开示、劝导、鼓励、激励”同修。这引起了佛陀另一位大弟子舍利弗的深深敬意和当面求教的渴望。
- 核心:一场层层递进的追问与“车接替”的启示
舍利弗见到富楼那后,问出了一个根本性的问题:“贤友,究竟为了什么而在世尊座下修习梵行呢?”富楼那回答:“是为了无取般涅槃”。这就像说,我们修行的最终目的地,是一个不再有任何执取、彻底清凉的解脱状态。
接着,舍利弗开始逐一追问,戒清净、心清净、见清净……一直到智见清净,请问这些是“无取般涅槃”吗?富楼那都坚定地回答“不是”。但他同时也否认“离开这些法”另有涅槃。这听起来很矛盾,于是富楼那讲了一个精彩的譬喻。
他说,就像波斯匿王为了从舍卫城赶到萨咖德,中间要 “以第一辆车乘到达第二辆车乘,放下第一辆车乘,登上第二辆车乘……” ,换了七辆车才到达目的地。如果有人问国王是不是坐着第一辆车到的,国王肯定说不是。 但要说他没用这七辆车接力,他也到不了。
→ 拆开看: 这七辆车(七个清净阶段)每一辆都必不可少,但它们存在的意义不是为了让你坐在上面不动,而是为了带你到下一站,直至终点。任何一个阶段(比如仅仅持戒或获得定力)若被当成终点,就等于在半路下车,忘了最终目的地。他的原话点明了这个关键:“若世尊施设戒清净为无取般涅槃,则是施设有取者为无取般涅槃”,意思是,如果佛陀说戒清净就是涅槃,那等于把还需要其他条件、还有执取的法(戒)说成了无取涅槃,逻辑上说不通。
→ 一句话要旨: 修行路上的每一个成就都是至关重要的工具,而不是休歇的终点,执着于任何阶段性成果,反而会背离那彻底无著的最终目标。
关键术语锚
- anupādāparinibbāna → 无取般涅槃:易错点在于“取”(upādāna),即执取。它不是指物质上的抓取,而是一种心理上的燃料供给。无取般涅槃就是指烦恼燃料彻底烧尽、不再投生的绝对清凉状态。
- sīla-visuddhi → 戒清净:易被理解为只需遵守规矩就能达到的“完美道德”。在此经中它被明确定位为通往心灵训练的第一辆基础“车乘”,而非终点。
- vihāra → 安住/日中住:经文讲富楼那去盲林作“日中住”(divāvihāra),这个“住”指心境安住于禅修的状态,而非单纯物理性地找个地方呆着。
- acchariya → 稀有/不可思议:舍利弗与富楼那互赞时反复使用,表达的是对佛法智慧被精准、透彻领悟和展现时的无限赞叹与随喜,突显了法义交流带来的巨大心灵喜悦。