222如是我闻:一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,尊者牟利破群那与比丘尼们过度密切地交往共住。他与比丘尼们交往密切到如此程度:若有任何比丘在尊者牟利破群那面前指责那些比丘尼,尊者便心生恼怒、不悦,乃至引发争执;若有任何比丘在那些比丘尼面前指责尊者牟利破群那,那些比丘尼便心生恼怒、不悦,乃至引发争执。尊者牟利破群那正是以这种方式与比丘尼们密切交往共住。于是,有一位比丘来到世尊处,行至之后,礼敬世尊,坐在一旁。坐定后,那位比丘对世尊说:‘尊者,尊者牟利破群那与比丘尼们过度密切地交往共住。尊者,尊者牟利破群那与比丘尼们交往密切到如此程度:若有任何比丘在尊者牟利破群那面前指责那些比丘尼,尊者便心生恼怒、不悦,乃至引发争执;若有任何比丘在那些比丘尼面前指责尊者牟利破群那,那些比丘尼便心生恼怒、不悦,乃至引发争执。尊者,尊者牟利破群那正是这样与比丘尼们密切地交往共住。’
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho viharati. Evaṃ saṃsaṭṭho āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ viharati – sace koci bhikkhu āyasmato moḷiyaphaggunassa sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, tenāyasmā moḷiyaphagguno kupito anattamano adhikaraṇampi karoti. Sace pana koci bhikkhu tāsaṃ bhikkhunīnaṃ sammukhā āyasmato moḷiyaphaggunassa avaṇṇaṃ bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṃ saṃsaṭṭho āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ viharati. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āyasmā, bhante, moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho viharati. Evaṃ saṃsaṭṭho, bhante, āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ viharati – sace koci bhikkhu āyasmato moḷiyaphaggunassa sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, tenāyasmā moḷiyaphagguno kupito anattamano adhikaraṇampi karoti. Sace pana koci bhikkhu tāsaṃ bhikkhunīnaṃ sammukhā āyasmato moḷiyaphaggunassa avaṇṇaṃ bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṃ saṃsaṭṭho, bhante, āyasmā moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ viharatī’’ti.
223于是,世尊告诉某位比丘:‘来,比丘,以我的名义去对牟利破群那比丘说:“颇求那学友,导师召唤你。”’‘是的,尊者。’那位比丘应诺世尊后,便到尊者牟利破群那处,对尊者牟利破群那说:‘颇求那学友,导师召唤你。’‘是的,学友。’尊者牟利破群那应答那位比丘后,便去世尊处,行至之后,礼敬世尊,坐在一旁。世尊对坐在一旁的尊者牟利破群那这样说:
Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ , bhikkhu, mama vacanena moḷiyaphaggunaṃ bhikkhuṃ āmantehi – ‘satthā taṃ, āvuso phagguna, āmantetī’’’ti. ‘‘Evaṃ , bhante’’ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā moḷiyaphagguno tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ moḷiyaphaggunaṃ etadavoca – ‘‘satthā taṃ, āvuso phagguna, āmantetī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā moḷiyaphagguno tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ moḷiyaphaggunaṃ bhagavā etadavoca –
“颇求那,你确实与比丘尼们过度亲近共住吗?据说你与比丘尼们亲密共住到这样的地步:若有比丘在你面前批评那些比丘尼,你就恼怒、不悦,甚至引起争执;而若有比丘在那些比丘尼面前批评你,她们也同样恼怒、不悦,乃至引起争执。颇求那,你就是这样与比丘尼们密切共住的吗?”“是的,尊者。”“颇求那,你难道不是善男子,出于信心,从在家出家,过着无家的生活吗?”“是的,尊者。”
‘‘Saccaṃ kira tvaṃ, phagguna, bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho viharasi? Evaṃ saṃsaṭṭho kira tvaṃ, phagguna, bhikkhunīhi saddhiṃ viharasi – sace koci bhikkhu tuyhaṃ sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, tena tvaṃ kupito anattamano adhikaraṇampi karosi. Sace pana koci bhikkhu tāsaṃ bhikkhunīnaṃ sammukhā tuyhaṃ avaṇṇaṃ bhāsati, tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraṇampi karonti. Evaṃ saṃsaṭṭho kira tvaṃ, phagguna, bhikkhunīhi saddhiṃ viharasī’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti. ‘‘Nanu tvaṃ, phagguna, kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti.
224颇求那,你与比丘尼们过度密切地交往共住,对于一位出于信心、从在家生活出家而进入无家生活的善男子来说,并不适当。因此,颇求那,此后若有人当着你的面说那些比丘尼的过失,在那时,颇求那,你应当舍弃那些属于居家生活的欲念,以及那些属于居家生活的思虑。在那时,颇求那,你应当这样修学:‘我的心将不变得异样,我将不吐出恶语,我将怀着哀愍、利益之心,住于慈心,内心不怀嗔恨。’颇求那,你应当这样修学。
‘‘Na kho te etaṃ, phagguna, patirūpaṃ kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitassa, yaṃ tvaṃ bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho vihareyyāsi. Tasmātiha, phagguna, tava cepi koci sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāseyya, tatrāpi tvaṃ, phagguna, ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te, phagguna, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na ceva me cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’ti. Evañhi te, phagguna, sikkhitabbaṃ.
因此,颇求那,日后若有人在你面前,以掌掴打那些比丘尼,以土块掷打,以棍棒击打,以刀剑砍打。在那时,颇求那,你应当舍断那些依于居家生活的欲求、那些依于居家生活的思虑。在那时,颇求那,你应当如此修学:‘我的心将不为所动,我将不口出恶语,我将安住于同情与利益之中,心怀慈爱,内无嗔恨。’颇求那,你应当这样修学。
‘‘Tasmātiha, phagguna, tava cepi koci sammukhā tāsaṃ bhikkhunīnaṃ pāṇinā pahāraṃ dadeyya, leḍḍunā pahāraṃ dadeyya, daṇḍena pahāraṃ dadeyya, satthena pahāraṃ dadeyya. Tatrāpi tvaṃ, phagguna, ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te, phagguna, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘na ceva me cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’ti. Evañhi te, phagguna, sikkhitabbaṃ.
因此,颇求那,若有人当面说你的过失,那时你应当舍断那些依着居家生活的欲念与思虑。那时,颇求那,你应如此修学:‘我心将不颠倒,不出口恶言,住于利益与悲悯,心怀慈爱,内无嗔恨。’颇求那,你应当这样修学。
‘‘Tasmātiha, phagguna, tava cepi koci sammukhā avaṇṇaṃ bhāseyya, tatrāpi tvaṃ, phagguna , ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te, phagguna, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘na ceva me cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’ti. Evañhi te, phagguna, sikkhitabbaṃ.
“因此,颇求那,纵使有人用手打你,用土块打你,用棍棒打你,用刀剑打你,那时你也应当舍断那些依着居家生活的欲念与思虑。那时,颇求那,你应如此修学:‘我心将不颠倒,不出口恶言,住于利益与悲悯,心怀慈爱,内无嗔恨。’颇求那,你应当这样修学。”
‘‘Tasmātiha, phagguna, tava cepi koci pāṇinā pahāraṃ dadeyya, leḍḍunā pahāraṃ dadeyya, daṇḍena pahāraṃ dadeyya, satthena pahāraṃ dadeyya, tatrāpi tvaṃ, phagguna, ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te, phagguna, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘na ceva me cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāmi, hitānukampī ca viharissāmi mettacitto, na dosantaro’ti. Evañhi te, phagguna, sikkhitabba’’nti.
225那时,世尊告诉比丘们:“比丘们,往昔那些比丘确实让我的心感到满意。比丘们,有一次,我对那些比丘说:‘比丘们,我一日一食。我一日一食时,自感少病、少恼、轻快、有力、安稳而住。来吧,比丘们,你们也一日一食。你们一日一食时,也将自感少病、少恼、轻快、有力、安稳而住。’ 比丘们,对那些比丘,我不需多作教诫;我只需稍加提醒,令他们安住于正念。”
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘ārādhayiṃsu vata me, bhikkhave, bhikkhū ekaṃ samayaṃ cittaṃ. Idhāhaṃ, bhikkhave, bhikkhū āmantesiṃ – ahaṃ kho, bhikkhave, ekāsanabhojanaṃ bhuñjāmi. Ekāsanabhojanaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, bhuñjamāno appābādhatañca sañjānāmi appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca. Etha tumhepi, bhikkhave, ekāsanabhojanaṃ bhuñjatha. Ekāsanabhojanaṃ kho, bhikkhave, tumhepi bhuñjamānā appābādhatañca sañjānissatha appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañcāti. Na me, bhikkhave, tesu bhikkhūsu anusāsanī karaṇīyā ahosi; satuppādakaraṇīyameva me, bhikkhave, tesu bhikkhūsu ahosi.
“诸比丘,犹如在平整的地面上,于十字路口处,停着一辆已套好骏马的良驹车,马鞭也已就位。一位善巧的驯马师、调马者登上车,左手握住缰绳,右手拿起马鞭,便能随心所欲地驾着它或进或退。正是如此,诸比丘,对于有些比丘,我不需反复教诫,只需稍加提醒,令他们提起正念。所以,诸比丘,你们也要舍断不善法,在善法上精勤努力。这样,你们于此法、律中,也将获得增长、增广、广大。”
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā, vāmena hatthena rasmiyo gahetvā, dakkhiṇena hatthena patodaṃ gahetvā, yenicchakaṃ yadicchakaṃ sāreyyapi paccāsāreyyapi. Evameva kho, bhikkhave, na me tesu bhikkhūsu anusāsanī karaṇīyā ahosi, satuppādakaraṇīyameva me, bhikkhave, tesu bhikkhūsu ahosi. Tasmātiha, bhikkhave, tumhepi akusalaṃ pajahatha, kusalesu dhammesu āyogaṃ karotha. Evañhi tumhepi imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatha.
“诸比丘,譬如于某村落或城镇的不远处,有一大片娑罗树林,却被伊兰陀藤蔓覆盖了。那时,有人出现,希望那片树林得到利益、得到安乐、得到安稳。他把那些弯曲、夺取养分的娑罗幼树砍掉,搬到外面,将林内彻底清理干净。对于挺直、生长良好的娑罗幼树,他便悉心养护。诸比丘,如此一来,那片娑罗林日后便将获得增长、增广、广大。正是如此,诸比丘,你们也要舍断不善法,在善法上精勤努力。这样,你们于此法、律中,也将获得增长、增广、广大。”
‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahantaṃ sālavanaṃ. Tañcassa eḷaṇḍehi sañchannaṃ. Tassa kocideva puriso uppajjeyya atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo. So yā tā sālalaṭṭhiyo kuṭilā ojāpaharaṇiyo tā chetvā bahiddhā nīhareyya, antovanaṃ suvisodhitaṃ visodheyya. Yā pana tā sālalaṭṭhiyo ujukā sujātā tā sammā parihareyya. Evañhetaṃ, bhikkhave, sālavanaṃ aparena samayena vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjeyya. Evameva kho, bhikkhave, tumhepi akusalaṃ pajahatha, kusalesu dhammesu āyogaṃ karotha. Evañhi tumhepi imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatha.
226“诸比丘,往昔,就在这舍卫城里,有一位名叫韦德希咖的女居士。诸比丘,那时韦德希咖女居士有如此善名声流布:‘韦德希咖女居士温和,韦德希咖女居士柔顺,韦德希咖女居士寂静。’然而,诸比丘,韦德希咖女居士有个名叫咖离的女奴,她精明能干、勤快不懒、做事井井有条。”
‘‘Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, imissāyeva sāvatthiyā vedehikā nāma gahapatānī ahosi. Vedehikāya, bhikkhave, gahapatāniyā evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘soratā vedehikā gahapatānī, nivātā vedehikā gahapatānī, upasantā vedehikā gahapatānī’ti. Vedehikāya kho pana, bhikkhave, gahapatāniyā kāḷī nāma dāsī ahosi dakkhā analasā susaṃvihitakammantā.
“诸比丘,那时,女仆咖离心生此念:“我的女主人传出了这般善好的名声:‘韦德希咖女居士温和、柔顺、寂静。’我的女主人究竟是内心确实有愤怒而不表露,还是根本没有愤怒?还是因为我的活计做得周到,她虽有愤怒也隐而不发,并非真的没有?让我试探一下女主人吧。”诸比丘,于是,女仆咖离直到天亮后才起身。那时,女居士韦德希咖便对女仆咖离说:“喂,咖离!”“有什么事,女主人?”“喂,你怎么天亮了才起来?”“女主人,没什么事呀。”“还说没什么,你这懒婢,竟然天亮才起来!”她生气了,不悦了,皱起了眉头。诸比丘,那时,女仆咖离心生此念:“看来我的女主人内心确实有愤怒,只是隐忍不露,并非没有愤怒。是因为我把事情做得周到,她才将愤怒藏于心中不显露,并非没有。让我再进一步试探女主人吧。”
‘‘Atha kho, bhikkhave, kāḷiyā dāsiyā etadahosi – ‘mayhaṃ kho ayyāya evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘‘soratā vedehikā gahapatānī, nivātā vedehikā gahapatānī, upasantā vedehikā gahapatānī’’ti. Kiṃ nu kho me ayyā santaṃyeva nu kho ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti udāhu asantaṃ udāhu mayhamevete kammantā susaṃvihitā yena me ayyā santaṃyeva ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti, no asantaṃ? Yaṃnūnāhaṃ ayyaṃ vīmaṃseyya’nti. Atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī divā uṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, vedehikā gahapatānī kāḷiṃ dāsiṃ etadavoca – ‘he je kāḷī’ti. ‘Kiṃ, ayye’ti? ‘Kiṃ, je, divā uṭṭhāsī’ti? ‘Na khvayye , kiñcī’ti. ‘No vata re kiñci, pāpi dāsi , divā uṭṭhāsī’ti kupitā anattamanā bhākuṭiṃ akāsi. Atha kho, bhikkhave, kāḷiyā dāsiyā etadahosi – ‘santaṃyeva kho me ayyā ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti, no asantaṃ; mayhamevete kammantā susaṃvihitā, yena me ayyā santaṃyeva ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti, no asantaṃ. Yaṃnūnāhaṃ bhiyyosomattāya ayyaṃ vīmaṃseyya’’’nti.
那时,诸比丘,女奴咖离又在日间稍晚起身。那时,诸比丘,女居士韦德希咖便对女奴咖离这样说:“喂,咖离!”“怎么了,女主人?”“喂,你怎么又晚起了呢?”“实在没什么,女主人。”“坏女奴,实在没什么还说什么,你竟又晚起了!”她心生恼怒,不悦,便口出不悦之言。那时,诸比丘,女奴咖离心中这样想:“我的女主人内心实有嗔怒,藏而不露,并非真的没有。正是因为我自己的活儿做得还算妥帖,女主人才将内心的嗔怒藏着不露,并非真的没有。那我索性再试探女主人一番好了。”
‘‘Atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī divātaraṃyeva uṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, vedehikā gahapatānī kāḷiṃ dāsiṃ etadavoca – ‘he je, kāḷī’ti. ‘Kiṃ, ayye’ti? ‘Kiṃ, je, divātaraṃ uṭṭhāsī’ti? ‘Na khvayye, kiñcī’ti. ‘No vata re kiñci, pāpi dāsi, divātaraṃ uṭṭhāsī’ti kupitā anattamanā anattamanavācaṃ nicchāresi. Atha kho, bhikkhave, kāḷiyā dāsiyā etadahosi – ‘santaṃyeva kho me ayyā ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti, no asantaṃ. Mayhamevete kammantā susaṃvihitā, yena me ayyā santaṃyeva ajjhattaṃ kopaṃ na pātukaroti, no asantaṃ. Yaṃnūnāhaṃ bhiyyosomattāya ayyaṃ vīmaṃseyya’nti.
诸比丘,那时女奴咖离又起得更迟了些。诸比丘,那时女居士韦德希咖便对女奴咖离这样说:“喂,咖离!”“怎么了,女主人?”“喂,你怎么在白天还起得这么迟?”“没什么事啊,女主人。”“噢,没什么事?你这恶婢,你竟在白日里起得如此之迟!”她既生气又不悦,抓起门闩便朝她头上打去,将头打破了。诸比丘,那时女奴咖离头顶破裂,鲜血流淌,便向邻家的妇人们申诉:“请看,诸位夫人,这便是那温柔者的行事!请看,这便是那柔和者的行事!请看,这便是那寂静者的行事!怎能因为区区一名婢女白天起得迟,便生气不悦,抓起门闩打破她的头呢!”
‘‘Atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī divātaraṃyeva uṭṭhāsi. Atha kho, bhikkhave, vedehikā gahapatānī kāḷiṃ dāsiṃ etadavoca – ‘he je, kāḷī’ti. ‘Kiṃ, ayye’ti? ‘Kiṃ, je, divā uṭṭhāsī’ti? ‘Na khvayye, kiñcī’ti. ‘No vata re kiñci, pāpi dāsi, divā uṭṭhāsī’ti kupitā anattamanā aggaḷasūciṃ gahetvā sīse pahāraṃ adāsi, sīsaṃ vobhindi . Atha kho, bhikkhave, kāḷī dāsī bhinnena sīsena lohitena galantena paṭivissakānaṃ ujjhāpesi – ‘passathayye, soratāya kammaṃ; passathayye, nivātāya kammaṃ, passathayye, upasantāya kammaṃ! Kathañhi nāma ekadāsikāya divā uṭṭhāsīti kupitā anattamanā aggaḷasūciṃ gahetvā sīse pahāraṃ dassati, sīsaṃ vobhindissatī’ti.
诸比丘,此后不久,女居士韦德希咖便落下了这样的恶名:“女居士韦德希咖暴躁易怒,毫无柔和,全无寂静。”
‘‘Atha kho, bhikkhave, vedehikāya gahapatāniyā aparena samayena evaṃ pāpako kittisaddo abbhuggacchi – ‘caṇḍī vedehikā gahapatānī, anivātā vedehikā gahapatānī, anupasantā vedehikā gahapatānī’ti.
正是如此,诸比丘,有些比丘也是如此:只要尚未遭逢不可意的言语,他便是最温和、最柔和、最寂静的。然而,当不可意的言语触及比丘时,那时才真正可了知他是否为“温和”,可了知他是否为“柔和”,可了知他是否为“寂静”。诸比丘,我不称那位为了衣服、钵食、住处、病缘医药资具而成为易受劝诫、表现出易受劝诫者的比丘为“易受劝诫者”。这为什么呢?诸比丘,那位比丘若得不到衣服、钵食、住处、病缘医药资具,他便不再是易受劝诫者,不会表现出易受劝诫。而如果一位比丘唯是尊重法、敬重法、尊崇法、礼拜法、恭敬法,由此成为易受劝诫、表现出易受劝诫者,诸比丘,我才称他为“易受劝诫者”。因此,诸比丘,你们应当这样学:“我们将唯是尊重法、敬重法、尊崇法、礼拜法、恭敬法,从而成为易受劝诫者,表现出易受劝诫。”诸比丘,你们应当这样学。
‘‘Evameva kho, bhikkhave, idhekacco bhikkhu tāvadeva soratasorato hoti nivātanivāto hoti upasantūpasanto hoti yāva na amanāpā vacanapathā phusanti. Yato ca, bhikkhave, bhikkhuṃ amanāpā vacanapathā phusanti, atha bhikkhu ‘sorato’ti veditabbo, ‘nivāto’ti veditabbo, ‘upasanto’ti veditabbo. Nāhaṃ taṃ, bhikkhave, bhikkhuṃ ‘suvaco’ti vadāmi yo cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārahetu suvaco hoti, sovacassataṃ āpajjati. Taṃ kissa hetu? Tañhi so, bhikkhave, bhikkhu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ alabhamāno na suvaco hoti, na sovacassataṃ āpajjati. Yo ca kho, bhikkhave, bhikkhu dhammaṃyeva sakkaronto, dhammaṃ garuṃ karonto, dhammaṃ mānento, dhammaṃ pūjento, dhammaṃ apacāyamāno suvaco hoti, sovacassataṃ āpajjati, tamahaṃ ‘suvaco’ti vadāmi. Tasmātiha, bhikkhave, ‘dhammaṃyeva sakkarontā, dhammaṃ garuṃ karontā, dhammaṃ mānentā, dhammaṃ pūjentā, dhammaṃ apacāyamānā suvacā bhavissāma, sovacassataṃ āpajjissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.
227诸比丘,有这五种言语方式,他人可能用来对你们说话:适时或不适时、真实或不真实、柔和或粗暴、有益或无益、出于慈心或出于瞋心。诸比丘,他人可能适时或不适时地对你们说话;诸比丘,他人可能真实或不真实地对你们说话;诸比丘,他人可能柔和或粗暴地对你们说话;诸比丘,他人可能说有益或无益的话;诸比丘,他人可能出于慈心或出于瞋心对你们说话。诸比丘,对此你们应当这样学:“我们的心将不为所动,我们不说恶语,我们将以利益与悲悯而住,怀着慈心而非瞋心。我们将以与慈俱行的心遍满那个人而住;以那个人为所缘之后,再以与慈俱行的心——广大、广袤、无量、无怨、无害——遍满一切世间而住。”诸比丘,你们应当这样学。
‘‘Pañcime, bhikkhave, vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ – kālena vā akālena vā; bhūtena vā abhūtena vā; saṇhena vā pharusena vā; atthasaṃhitena vā anatthasaṃhitena vā; mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ akālena vā; bhūtena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ abhūtena vā; saṇhena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ pharusena vā; atthasaṃhitena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ anatthasaṃhitena vā ; mettacittā vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ dosantarā vā. Tatrāpi vo, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na ceva no cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāma, hitānukampī ca viharissāma mettacittā, na dosantarā. Tañca puggalaṃ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cittena vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.
228诸比丘,比如有人拿着铲子和篮子前来,他这样说:‘我要把这片大地化为非大地。’他便四处掘挖,四处扬撒;四处吐唾沫,四处撒尿,口中连连说着:‘化为非大地吧,化为非大地吧。’诸比丘,你们认为如何?那人能把这片大地化成非大地吗?”“不能,尊者。”“是什么缘故呢?”“尊者,因为这片大地深广无垠,不可测量,并非轻易就能化成非大地。而那个人最终只会得到疲惫与苦恼。”“同样地,诸比丘,有这五种言语方式,是他人对你们说话时可能采取的:适时或不适时地说,真实或不真实地说,柔和或粗暴地说,有利益或无利益地说,以慈心或以嗔心地说。诸比丘,他人可能适时或不适时地对你们说话;诸比丘,他人可能真实或不真实地对你们说话;诸比丘,他人可能柔和或粗暴地对你们说话;诸比丘,他人可能说有利益的话或无利益的话;诸比丘,他人可能以慈心或以嗔心对你们说话。诸比丘,在这当中,你们应当这样修学:‘我们的心将不动摇,我们不说恶语,我们将以利益与悲悯之心而住,心怀慈愍,远离嗔恚。并且,我们将以与慈俱行的心遍满此人而住;以彼为所缘后,更以如同大地般的心——广大、宽广、无量、无怨、无害——遍满一切世间而住。’诸比丘,你们应当这样修学。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso āgaccheyya kudālapiṭakaṃ ādāya. So evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ imaṃ mahāpathaviṃ apathaviṃ karissāmī’ti . So tatra tatra vikhaṇeyya , tatra tatra vikireyya, tatra tatra oṭṭhubheyya, tatra tatra omutteyya – ‘apathavī bhavasi, apathavī bhavasī’ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso imaṃ mahāpathaviṃ apathaviṃ kareyyā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Ayañhi, bhante, mahāpathavī gambhīrā appameyyā. Sā na sukarā apathavī kātuṃ; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ – kālena vā akālena vā; bhūtena vā abhūtena vā; saṇhena vā pharusena vā; atthasaṃhitena vā anatthasaṃhitena vā; mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā , bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ akālena vā; bhūtena vā bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ abhūtena vā; saṇhena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ pharusena vā; atthasaṃhitena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ anatthasaṃhitena vā; mettacittā vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ dosantarā vā. Tatrāpi vo, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na ceva no cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāma, hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṃ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ pathavisamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.
229“诸比丘,譬如有人持紫胶、姜黄、靛蓝或茜草而来,作如是言:‘我将于此虚空中作画,令种种色像显现。’诸比丘,你们认为如何?那人能于虚空中作画,令色像显现吗?”“不能,尊者。”“为何呢?”“尊者,因为虚空无形无色,无可显现。要在此中留下形迹、令色像显现,实不可能。那人终将只得疲劳与苦恼。”“正是如此,诸比丘,有此五种言语途径,他人与你们说话时或依此而行:或于适时,或非适时……‘我们的心将不变异,不说恶语,我们将安住于利益与悲悯,以慈心而非嗔心。且以慈俱行之心遍满此人而住,以此(慈心)为所缘,广大、崇高、无量、无怨、无恼,与虚空等同,遍满一切世间而住。’诸比丘,你们应如是学。”
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso āgaccheyya lākhaṃ vā haliddiṃ vā nīlaṃ vā mañjiṭṭhaṃ vā ādāya. So evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ imasmiṃ ākāse rūpaṃ likhissāmi, rūpapātubhāvaṃ karissāmī’ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso imasmiṃ ākāse rūpaṃ likheyya, rūpapātubhāvaṃ kareyyā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Ayañhi, bhante, ākāso arūpī anidassano. Tattha na sukaraṃ rūpaṃ likhituṃ, rūpapātubhāvaṃ kātuṃ; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ kālena vā akālena vā …pe… ‘na ceva… tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ ākāsasamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.
230“诸比丘,譬如有人持燃烧的草炬而来,作如是言:‘我将以此燃烧的草炬,把恒河的水烧热、煮沸。’诸比丘,你们认为如何?那人能以此燃烧的草炬,把恒河的水烧热、煮沸吗?”“不能,尊者。”“为何呢?”“尊者,因为恒河深广,不可测量。要以燃烧的草炬将其烧热、煮沸,实不可能。那人终将只得疲劳与苦恼。”“正是如此,诸比丘,有此五种言语途径,他人与你们说话时或依此而行:或于适时,或非适时……‘我们的心将不变异,不说恶语,我们将安住于利益与悲悯,以慈心而非嗔心。且以慈俱行之心遍满此人而住,以此(慈心)为所缘,广大、崇高、无量、无怨、无恼,与恒河等同,遍满一切世间而住。’诸比丘,你们应如是学。”
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, puriso āgaccheyya ādittaṃ tiṇukkaṃ ādāya. So evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ imāya ādittāya tiṇukkāya gaṅgaṃ nadiṃ santāpessāmi saṃparitāpessāmī’ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso ādittāya tiṇukkāya gaṅgaṃ nadiṃ santāpeyya saṃparitāpeyyā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Gaṅgā hi, bhante, nadī gambhīrā appameyyā. Sā na sukarā ādittāya tiṇukkāya santāpetuṃ saṃparitāpetuṃ; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ kālena vā akālena vā…pe… ‘na ceva… tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ gaṅgāsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.
231“诸比丘,譬如有一猫皮袋,已被鞣制、善加鞣制、极善鞣制,柔软如棉,再无沙沙之声,亦无嘎嘎之响。尔时,有一人手持木棍或瓦片而来,作如是言:‘我要用这木棍或瓦片,让这个已被鞣制、善加鞣制、极善鞣制,柔软如棉,再无沙沙之声,亦无嘎嘎之响的猫皮袋,重新沙沙作响、嘎嘎作响。’诸比丘,你们如何思惟?此人能以木棍或瓦片,令此猫皮袋沙沙作响、嘎嘎作响吗?”“不能,尊者。”“何以故?”“尊者,因为那个猫皮袋已被鞣制、善加鞣制、极善鞣制,柔软如棉,再无沙沙之声,亦无嘎嘎之响。以木棍或瓦片令它沙沙作响、嘎嘎作响,难以做到。那人唯有徒劳疲累、心生懊恼而已。”“正是如此,诸比丘,他人或以这五种方式对你们说话:所言或适时、或不适时,或真实、或不真实,或柔和、或粗暴,或有益、或无益,内心或怀慈爱、或怀嗔恨。诸比丘,当他人对你们说话时,所言或适时、或不适时,或真实、或不真实,或柔和、或粗暴,或有益、或无益,内心或怀慈爱、或怀嗔恨。诸比丘,在那样的情形下,你们应当如此修学:‘我们的心将不变异,我们不吐恶语,我们以利益之悲悯而住,以慈心而非嗔恨心;且我们以与慈俱行之心遍满彼人而住,以此为所缘,成就广大、崇高、无量、无怨、无害之心,令此心与那猫皮袋同等柔软,以此遍满一切世间而住。’诸比丘,你们应当这样修学。”
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, biḷārabhastā madditā sumadditā suparimadditā, mudukā tūlinī chinnasassarā chinnabhabbharā. Atha puriso āgaccheyya kaṭṭhaṃ vā kathalaṃ vā ādāya. So evaṃ vadeyya – ‘ahaṃ imaṃ biḷārabhastaṃ madditaṃ sumadditaṃ suparimadditaṃ, mudukaṃ tūliniṃ, chinnasassaraṃ chinnabhabbharaṃ kaṭṭhena vā kathalena vā sarasaraṃ karissāmi bharabharaṃ karissāmī’ti . Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amuṃ biḷārabhastaṃ madditaṃ sumadditaṃ suparimadditaṃ, mudukaṃ tūliniṃ, chinnasassaraṃ chinnabhabbharaṃ kaṭṭhena vā kathalena vā sarasaraṃ kareyya, bharabharaṃ kareyyā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Amu hi, bhante, biḷārabhastā madditā sumadditā suparimadditā, mudukā tūlinī, chinnasassarā chinnabhabbharā. Sā na sukarā kaṭṭhena vā kathalena vā sarasaraṃ kātuṃ bharabharaṃ kātuṃ; yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, pañcime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuṃ kālena vā akālena vā; bhūtena vā abhūtena vā; saṇhena vā pharusena vā; atthasaṃhitena vā anatthasaṃhitena vā; mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuṃ akālena vā; bhūtena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ abhūtena vā; saṇhena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ pharusena vā; atthasaṃhitena vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ anatthasaṃhitena vā; mettacittā vā, bhikkhave, pare vadamānā vadeyyuṃ dosantarā vā. Tatrāpi vo, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na ceva no cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāma hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṃ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma, tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ biḷārabhastāsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.
232“诸比丘,即使强盗、恶贼用一把双柄锯子将你们的肢体一节节锯开,在那时若有人心生嗔怨,他便不是依我教法而行的人。诸比丘,在那样的情形下,你们应当这样修学:‘我们的心将不会变异,我们不说粗恶之语,我们将安住于利益与悲悯,慈心相向,内心无有嗔恨。我们将以慈俱行之心遍满彼人而住,以彼为所缘;并且以慈俱行、广大、崇高、无量、无怨、无害之心,遍满一切世间而住。’诸比丘,你们应当这样修学。”
‘‘Ubhatodaṇḍakena cepi, bhikkhave, kakacena corā ocarakā aṅgamaṅgāni okanteyyuṃ, tatrāpi yo mano padūseyya, na me so tena sāsanakaro. Tatrāpi vo, bhikkhave , evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na ceva no cittaṃ vipariṇataṃ bhavissati, na ca pāpikaṃ vācaṃ nicchāressāma, hitānukampī ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Tañca puggalaṃ mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma tadārammaṇañca sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyābajjhena pharitvā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabbaṃ.
233“诸比丘,你们应当时常忆持这锯喻的教诫。诸比丘,你们可曾见到有任何或小或大的言语,是你们所不能忍受的吗?”“没有,尊者。”“因此,诸比丘,要时常忆持这锯喻的教诫。这将为你们带来长远的利益与安乐。”
‘‘Imañca tumhe, bhikkhave, kakacūpamaṃ ovādaṃ abhikkhaṇaṃ manasi kareyyātha. Passatha no tumhe, bhikkhave, taṃ vacanapathaṃ, aṇuṃ vā thūlaṃ vā, yaṃ tumhe nādhivāseyyāthā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Tasmātiha, bhikkhave, imaṃ kakacūpamaṃ ovādaṃ abhikkhaṇaṃ manasikarotha. Taṃ vo bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti.
这就是世尊所说。比丘们心满意足,欢喜领受世尊的开示。
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Moḷiyaphagguna | 牟利破群那 | 比丘,因与比丘尼过度交往被佛陀教诫 |
| Vedehikā gahapatānī | 韦德希咖 | 舍卫城女居士,以“温和”闻名实则嗔心深重 |
| Kāḷī dāsī | 咖离 | 韦德希咖的女奴,能干聪慧,试探出女主人的真面目 |
| Aññataro bhikkhu | 某位比丘 | 向佛陀报告牟利破群那的不当行为 |
事件
一位比丘向佛陀报告,莫利亚族帕古那比丘与比丘尼过度交往,且因他人批评而动怒争论。佛陀唤来莫利亚族帕古那确认事实后,教导他:面对任何形式的攻击——无论是言语批评还是肢体暴力,都应舍弃世俗欲念,保持心不变异、不出恶语、住于慈心。随后,佛陀以韦德希咖女居士的故事、五种说话方式、以及大地、虚空、恒河、猫皮袋四个譬喻,层层递进地为在场所有比丘开示“心应如大地般不被破坏”的教法,最终给出“强盗以锯肢解身体时,若心生嗔恨便非佛弟子”的终极教导。
经文摘要
比丘因交往比丘尼生嗔被举发 → 佛陀教诫面对任何攻击都应住于慈心 → 以韦德希咖的故事揭露“顺境温柔非真修养” → 以五种说话方式和四大譬喻开示“心不被言语动摇” → 以锯喻作为终极标准,要求比丘常忆念此教诫。
中心思想(白话 + 重点拆解)
第一层·问题根源:顺境里的“温柔”,一碰就碎
故事是从一个具体问题开始的:比丘听不得别人说自己或关系好的比丘尼半句不好,一听就炸毛。这其实影射了多数人的修行盲区——没人惹你时,你当然可以很“寂静”、很“柔顺”,但这就像舍卫城的韦德希咖女居士,名声好到全城都知道,结果只因为女奴试探性地晚起了几次床,她就暴怒到用门闩打爆女奴的头。佛陀点破关键:
>“只要不可意的言语之道未触及,就显得温和、显得柔顺、显得寂静。当不可意的言语之道触及时,那时比丘应被了知为‘温和’,应被了知为‘柔顺’。”
第二层·核心训练:把心从“受攻击模式”扭转到“慈心广播模式”
佛陀给出了一个极其清晰、可操作的内心流程。别人骂你,不论是时机不对、内容真假、语气好坏、有无益处,甚至是带着恶意——你只有一个反应模板:
>“我们的心将不变异,我们将不发出恶语,我们将以利益之悲悯而住,以慈心而非嗔恨心。我们将以慈俱行之心遍满那个人而住,并且以那个为所缘,以慈俱行之心,广大、无量、无怨、无害地遍满一切世间而住。”
第三层·终极标准:锯子之下,才是真功夫
佛陀用四个比喻层层加码:别人的恶口想摧毁你的心,就像有人拿铲子想把大地挖成“非地”、拿画笔想在虚空作画、拿草把想把恒河水烧沸、拿棒子想让揉软的猫皮袋发出噪音——全是徒劳的。你的心,就应该被训练成大地、虚空、恒河、猫皮袋。但最极致的考验是最后的“锯喻”:
>“即使盗贼以两柄的锯子锯断肢体,在那里,若有人污染心,他就不是我的教诫的实行者。”
关键术语锚
- māna → 慢 | 易错:不只是“骄傲”,更核心的是“比较”“有高低心”,如觉得自己不该被这样对待而起慢心。本篇内隐的“我慢”是对批评的本能反弹。
- citta → 心 | 易错:不是指思维功能,而是整体的心性、心的状态。经文要求“心不变异”,指心不因外境而扭曲、变脏。
- dosa → 嗔 | 易错:不仅是暴怒,还包括微细的不悦、皱眉、抗拒。韦德希咖从“皱起眉头”到打破头,都是嗔心的逐步显化。
- mettā → 慈 | 易错:不是通俗“爱心”“友善”,而是主动修习“希望他人平安”,是一种需要刻意培育的心所。经文要求“以利益之悲悯而住,以慈心”,是同时具备慈悲的柔软与坚定的态度。
- taṇhā → 爱/渴爱 | 易错:经文里“舍断那些居家的欲”,这里的“欲”本质是taṇhā,指对感官、关系、认同的抓取与渴求,是苦的根本因之一。
- diṭṭhi → 见 | 易错:五语中的“真实或不真实”不单指事实真伪,也与“见”有关——你所执取的立场和看法。很多时候,争“对错”是争我见,不是争真理。