216如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。在那里,世尊呼唤诸比丘:“诸比丘。”“尊者。”诸比丘应答世尊。世尊如是说:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
比丘们,一位致力于增上心修习的比丘,应当时时对五种相作意。哪五种呢?比丘们,此处,有比丘因某个相,因作意该相而生起了与贪欲相应、与嗔恚相应、与愚痴相应的恶不善寻。比丘们,那位比丘应当从那个相,转而作意另一个与善相应的相。当他从那个相转而作意另一个与善相应的相时,那些与贪欲相应、与嗔恚相应、与愚痴相应的恶不善寻便被舍弃、消失。由于它们被舍弃,心便安住于内,寂止、专一、入定。比丘们,犹如一位善巧的木匠或木匠的学徒,用细楔子敲出、取出、替换粗楔子;同样地,比丘们,有比丘因某个相,因作意该相而生起了与贪欲相应、与嗔恚相应、与愚痴相应的恶不善寻,那么,那位比丘应当从那个相,转而作意另一个与善相应的相。当他从那个相转而作意另一个与善相应的相时,那些恶不善寻便被舍弃、消失。由于它们被舍弃,心便安住于内,寂止、专一、入定。
‘‘Adhicittamanuyuttena, bhikkhave, bhikkhunā pañca nimittāni kālena kālaṃ manasi kātabbāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhuno yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasi kātabbaṃ kusalūpasaṃhitaṃ. Tassa tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho palagaṇḍo vā palagaṇḍantevāsī vā sukhumāya āṇiyā oḷārikaṃ āṇiṃ abhinihaneyya abhinīhareyya abhinivatteyya ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasi kātabbaṃ kusalūpasaṃhitaṃ. Tassa tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.
217诸比丘,如果那位比丘从那个相转而作意另一个与善相应的相时,与贪欲、嗔恚、愚痴相应的恶不善寻仍然生起,那么,诸比丘,那位比丘应当审察这些寻的过患:‘这些寻实为不善,实有过失,实有苦报。’当他审察这些寻的过患时,那些与贪欲、嗔恚、愚痴相应的恶不善寻便被舍断、便消失。由于它们被舍断,心便安住于内,止息、专一、入定。诸比丘,犹如一位年轻、喜爱妆饰的女子或男子,当有人将死蛇、死狗或人的尸体挂在其颈上时,他会感到厌恶、羞耻、排斥;同样地,诸比丘,如果那位比丘从那个相转而作意另一个与善相应的相时,那些与贪欲、嗔恚、愚痴相应的恶不善寻仍然生起,那么,诸比丘,那位比丘应当审察这些寻的过患:‘这些寻实为不善,实有过失,实有苦报。’当他审察这些寻的过患时,那些与贪欲、嗔恚、愚痴相应的恶不善寻便被舍断、便消失。由于它们被舍断,心便安住于内,止息、专一、入定。
‘‘Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ ādīnavo upaparikkhitabbo – ‘itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā, itipime vitakkā dukkhavipākā’ti. Tassa tesaṃ vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanakajātiko ahikuṇapena vā kukkurakuṇapena vā manussakuṇapena vā kaṇṭhe āsattena aṭṭiyeyya harāyeyya jiguccheyya; evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tamhāpi nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ ādīnavo upaparikkhitabbo – ‘itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā, itipime vitakkā dukkhavipākā’ti. Tassa tesaṃ vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.
218诸比丘,若那位比丘审视这些寻的过患时,与贪欲相应、与嗔恚相应、与愚痴相应的恶不善寻依然生起,那么,诸比丘,那位比丘应对这些寻修习不忆念、不作意。当他如此修习不忆念、不作意时,那些与贪欲相应、与嗔恚相应、与愚痴相应的恶不善寻便会被舍弃,便会消失。由于它们已被舍弃,心便安住于内,止息、专一、入于定中。诸比丘,犹如一位明目之人,不愿看见进入视野的景象时,他便闭上双眼,或看向他处;同样地,诸比丘,若那位比丘审视这些寻的过患时,那些与贪欲相应、与嗔恚相应、与愚痴相应的恶不善寻依然生起,它们便会被舍弃,便会消失。由于它们已被舍弃,心便安住于内,止息、专一、入于定中。
‘‘Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ asatiamanasikāro āpajjitabbo. Tassa tesaṃ vitakkānaṃ asatiamanasikāraṃ āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso āpāthagatānaṃ rūpānaṃ adassanakāmo assa; so nimīleyya vā aññena vā apalokeyya. Evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.
219诸比丘,若那位比丘于他们寻不忆念、不作意,而与贪欲相应、与嗔恚相应、与愚痴相应的恶不善寻仍然生起,诸比丘,那位比丘便应对这些寻作意于寻行之止息。当他对这些寻作意于寻行之止息时,那些与贪欲相应、与嗔恚相应、与愚痴相应的恶不善寻便得断除,便得消失。由于他们的断除,心便安住于内、寂止、专一、入定。诸比丘,犹如有人快步而行,他心想:'我为何快步而行?何不缓步慢行?'他便缓步慢行。继而心想:'我为何缓步慢行?何不站立不动?'他便站立不动。继而心想:'我为何站立不动?何不坐下?'他便坐下。继而心想:'我为何坐着?何不躺下?'他便躺下。诸比丘,如此,那人依次舍离了粗重的威仪,逐一采取了微细的威仪。同样地,诸比丘,若那位比丘于他们寻不忆念、不作意,那些与贪欲相应、与嗔恚相应、与愚痴相应的恶不善寻仍然生起,它们便得断除,便得消失。由于他们的断除,心便安住于内、寂止、专一、入定。
‘‘Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ asatiamanasikāraṃ āpajjato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃ vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikātabbaṃ. Tassa tesaṃ vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sīghaṃ gaccheyya. Tassa evamassa – ‘kiṃ nu kho ahaṃ sīghaṃ gacchāmi? Yaṃnūnāhaṃ saṇikaṃ gaccheyya’nti. So saṇikaṃ gaccheyya. Tassa evamassa – ‘kiṃ nu kho ahaṃ saṇikaṃ gacchāmi? Yaṃnūnāhaṃ tiṭṭheyya’nti. So tiṭṭheyya . Tassa evamassa – ‘kiṃ nu kho ahaṃ ṭhito? Yaṃnūnāhaṃ nisīdeyya’nti. So nisīdeyya. Tassa evamassa – ‘kiṃ nu kho ahaṃ nisinno? Yaṃnūnāhaṃ nipajjeyya’nti. So nipajjeyya. Evañhi so, bhikkhave, puriso oḷārikaṃ oḷārikaṃ iriyāpathaṃ abhinivajjetvā sukhumaṃ sukhumaṃ iriyāpathaṃ kappeyya. Evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ asatiamanasikāraṃ āpajjato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.
220“诸比丘,若那位比丘即便在作意于这些寻的寻行止息时,那些与贪欲相应、与瞋恚相应、与愚痴相应的恶不善寻仍然生起,那么,诸比丘,那位比丘就应以齿压齿,以舌抵上颚,用心去制服、压制、击溃那心。当他这样以齿压齿、舌抵上颚,用心去制服、压制、击溃那心时,那些与贪欲相应、与瞋恚相应、与愚痴相应的恶不善寻便被舍弃而消失。由于它们被舍弃,心便安住于内,寂止、专一、入定。诸比丘,正如一个强壮的人抓住一个弱小者的头、颈或肩,将他制服、压制、击溃;同样地,诸比丘,若那位比丘在作意这些寻的寻行止息时,那些与贪欲相应、与瞋恚相应、与愚痴相应的恶不善寻仍然生起,那么他就应当以齿压齿,舌抵上颚,用心去制服、压制、击溃那心。当他这样以齿压齿、舌抵上颚,用心去制服、压制、击溃那心时,那些与贪欲相应、与瞋恚相应、与愚痴相应的恶不善寻便被舍弃而消失。由于它们被舍弃,心便安住于内,寂止、专一、入定。”
‘‘Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi. Tena, bhikkhave, bhikkhunā dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhitabbaṃ abhinippīḷetabbaṃ abhisantāpetabbaṃ . Tassa dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi, bhikkhave, balavā puriso dubbalataraṃ purisaṃ sīse vā gale vā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya; evameva kho, bhikkhave, tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi. Tena, bhikkhave, bhikkhunā dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhitabbaṃ abhinippīḷetabbaṃ abhisantāpetabbaṃ. Tassa dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati.
221诸比丘,当一位比丘由于某个相、作意某个相而生起与贪欲、瞋恚、愚痴相连的恶不善寻时,他若能转而作意另一个与善法相应的相;或能观察这些寻的过患;或致力于对这些寻不作意、不忆念;或作意于这些寻的寻行止息;或以齿压齿、舌抵上颚,用心去克制、压迫、摧破心,那么,那些与贪欲、瞋恚、愚痴相关的恶不善寻就会被舍断而消失。由于它们被舍断,心便内在地安立、平静、专一、入定。诸比丘,这样的比丘便被称为于寻行方法得自在者:他想生起什么样的寻,就能生起什么样的寻;不想生起什么样的寻,就不会生起那样的寻。他斩断了渴爱,挣脱了结缚,以正确地现观慢而究竟苦边。
‘‘Yato kho , bhikkhave, bhikkhuno yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi, tassa tamhā nimittā aññaṃ nimittaṃ manasikaroto kusalūpasaṃhitaṃ ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṃ ādīnavaṃ upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṃ asatiamanasikāraṃ āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Tesampi vitakkānaṃ vitakkasaṅkhārasaṇṭhānaṃ manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Dantebhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandūpasaṃhitāpi dosūpasaṃhitāpi mohūpasaṃhitāpi te pahīyanti te abbhatthaṃ gacchanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu vasī vitakkapariyāyapathesu. Yaṃ vitakkaṃ ākaṅkhissati taṃ vitakkaṃ vitakkessati, yaṃ vitakkaṃ nākaṅkhissati na taṃ vitakkaṃ vitakkessati. Acchecchi taṇhaṃ, vivattayi saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’’ti.
世尊如此说已。比丘们心满意足,随喜世尊所说。
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
《小狮子吼经》、《身毛竖立经》、《大苦蕴经》、《小苦蕴经》、《推度经》;
Cūḷasīhanādalomahaṃsavaro, mahācūḷadukkhakkhandhaanumānikasuttaṃ;
荒芜经、寻求经、蜜丸经、二种寻思经、寻行经——本品终。
Khilapatthamadhupiṇḍikadvidhāvitakka, pañcanimittakathā puna vaggo.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者 |
| Bhikkhū | 诸比丘 | 听法众 |
事件
世尊在祇树给孤独园对诸比丘说法。他开示禅修者应如何对治内心不断生起的恶不善寻。佛陀依次教导了从“转向善相”到“强行压制”的五种逐步增强的灭除寻的方法。
经文摘要
世尊教导对治不善寻的五步法:转向善相→观察过患→不作意→止息寻行→强力压制。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:禅修时,心里总会冒出各种杂念。
这篇经文讲的是,当你打坐时,脑袋里不断冒出贪、嗔、痴相关的坏念头,该怎么办。佛陀没有只给一种办法,而是给出了一个“工具箱”,里面有五种工具,你可以从轻到重挨个试。
2. 核心:一个步步递进的对治流程,像换挡一样。
这套方法的关键不在于“用哪一招”,而在于“这招不行就换下一招”的实验精神。佛陀的原话是,这样修行的比丘会成为“寻的道路方法的自在者”,意思是,他想思考什么就思考什么,不想思考什么就能立刻停下。这就像有了一个可以自主切换的大脑开关。
- 第一招:替换。 直接用一个善的念头,换掉那个坏的。就像木匠用细楔子敲掉粗楔子。→ 拆开看:这是最柔和的方法,用慈悲的念头替代愤怒的念头。
- 第二招:厌离。 如果替换没用,就去观察这些坏念头的“过患”。想着:这些念头是“不善的”、“有罪的”、“有苦果报的”。就像爱漂亮的人脖子上被挂了死蛇死狗,感到恶心厌恶。→ 拆开看:通过理智地分析后果,让心对这些念头产生厌离,从而主动放手。
- 第三招:无视。 还是没用?那就对这些念头采取“不念不作意”,就当没看见,不理它们。像有眼睛的人不想看眼前的景象,就闭上眼睛或转头看向别处。→ 拆开看:切断了念头的“营养供应”,你不关注它,它自然就无力维持。
- 第四招:溯源止息。 念头还能冒出来?就去看这些念头背后的“寻行”,也就是那个不断搜索、思考的冲动本身,让它慢慢平息。就像一个人从快走,到慢走,到站立,到坐下,最后躺平,一步步松弛下来。→ 拆开看:不再跟念头的具体内容纠缠,而是去松解那个产生念头的“动力源”。
- 第五招:强力压制。 最后的大招,如果以上都失败了,那就“以齿压齿,以舌抵上颚”,用强大的心力硬生生把坏念头压下去。就像一个大力士抓住一个弱鸡的脑袋脖子,直接把他按倒。→ 拆开看:这是“以心制伏心”的强硬手段,是最后不得已时使用的强制力量,目标仍然是恢复心的“一境、得定”。
3. 要旨:
→ 一句话要旨:你不是念头的奴隶。对付纷飞的杂念,你可以像拿遥控器换台一样,有从“柔”到“刚”的五种方法可以实验,直到完全成为自己思想的主人,并“正确地现观慢”,彻底终结痛苦。
关键术语锚
- `vitakka` → 寻: 不要把“寻”当作普通的“想一下”。在禅修里,它是心反复地、主动地投向目标,像个探照灯不断扫来扫去。这里译为“寻”或“思维”,极易被误解为普通的“想起”,而忽略了它那种主动寻找并持续审察目标的动态性。
- `nimitta` → 相: 它不单指视觉形象,而是心所缘的对象、标志或影像。在此经中,“某相”是触发善恶“寻”的直接接口。一看到“相”就只想到“外貌”,会错失其作为“心所缘境”的深层含义。
- `adhicitta` → 增上心: 指在戒律基础上的高级禅定心训练。容易被泛泛理解为“更高尚的心”,实指具体操作层面的“定学”修习。
- `mano` → 意: 作为“意根”,是思考、意志、认知的官能。最后一句“以心制伏心”的第一个“心”就是`mano`,指强大的意志,而第二个“心”`citta`则指整体的心态和念头流。不区分这俩,就看不懂这招是如何操作的。