389如是我闻:一时,世尊住在王舍城的竹林迦兰陀迦鸟园。那时,尊者舍利弗、尊者大准陀与尊者阐那共住于灵鹫山。当时,尊者阐那正患病在身,痛苦不堪,病势沉重。于是,尊者舍利弗在傍晚时分,从禅坐中起来,前往尊者大准陀的住处。到后,对尊者大准陀这样说:“来吧,准陀学友!我们去探望病中的阐那学友。”“好的,学友!”尊者大准陀回答尊者舍利弗。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmā ca channo gijjhakūṭe pabbate viharanti. Tena kho pana samayena āyasmā channo ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā mahācundo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahācundaṃ etadavoca – ‘‘āyāmāvuso cunda, yenāyasmā channo tenupasaṅkamissāma gilānapucchakā’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā mahācundo āyasmato sāriputtassa paccassosi.
于是,具寿舍利弗与具寿大准陀一同来到具寿车匿处。到了之后,与具寿车匿相互问候致意。互叙亲切话语后,退坐一面。退坐一面后,具寿舍利弗对具寿车匿说:“车匿贤友,您还能堪忍吗?还能维持吗?您的痛苦感受是在减弱、而非增长吗?看得出是在减弱、而非增长吗?”
Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo yenāyasmā channo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmatā channena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaṃ channaṃ etadavoca – ‘‘kacci te, āvuso channa, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ? Kacci te dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo’’ti?
车匿尊者说:“舍利弗贤友,我无法忍受,难以支撑。我剧烈的痛苦感受正在加剧,不见消退;其增强显而易见,消退则无。舍利弗贤友,就像一个强壮的人,用锋利的锥子钻刺我的头顶;同样地,舍利弗贤友,猛烈的风病正在穿刺我的头颅。我无法忍受,难以支撑。我剧烈的痛苦感受正在加剧,不见消退;其增强显而易见,消退则无。舍利弗贤友,又像一个强壮的人,用坚韧的皮带紧紧勒住我的头;同样地,舍利弗贤友,我的头部正感受剧烈的头痛。我无法忍受,难以支撑。我剧烈的痛苦感受正在加剧,不见消退;其增强显而易见,消退则无。舍利弗贤友,又像一位熟练的屠牛者或他的学徒,用锋利的切肉刀割开我的腹部;同样地,舍利弗贤友,猛烈的风病正在割裂我的腹部。我无法忍受,难以支撑。我剧烈的痛苦感受正在加剧,不见消退;其增强显而易见,消退则无。舍利弗贤友,又好像两个强壮的人抓住一个体弱的人,将他按在炭火坑上烤灼,彻底地烧灼;同样地,舍利弗贤友,我体内有着剧烈的灼热感。我无法忍受,难以支撑。我剧烈的痛苦感受正在加剧,不见消退;其增强显而易见,消退则无。舍利弗贤友,我将执刀,不再期待生命。”
‘‘Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi , āvuso sāriputta, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā vātā muddhani ūhananti. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṃ dadeyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, āvuso sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ samparitāpeyyuṃ; evameva kho me, āvuso sāriputta, adhimatto kāyasmiṃ ḍāho. Na me, āvuso sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. Satthaṃ, āvuso sāriputta, āharissāmi, nāvakaṅkhāmi jīvita’’nti.
390舍利弗尊者说:“车匿尊者,切莫用刀。车匿尊者,请您活下去。我们恳愿您活下去。若车匿尊者缺少合适的饮食,我当为您寻找合适的饮食。若车匿尊者缺少合适的医药,我当为您寻找合适的医药。若车匿尊者缺少合适的看护者,我当亲自照顾您。车匿尊者,切莫用刀。车匿尊者,请您活下去。我们恳愿您活下去。”
‘‘Māyasmā channo satthaṃ āharesi. Yāpetāyasmā channo. Yāpentaṃ mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ icchāma. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhojanāni, ahaṃ āyasmato channassa sappāyāni bhojanāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhesajjāni, ahaṃ āyasmato channassa sappāyāni bhesajjāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi patirūpā upaṭṭhākā, ahaṃ āyasmantaṃ channaṃ upaṭṭhahissāmi. Māyasmā channo satthaṃ āharesi. Yāpetāyasmā channo. Yāpentaṃ mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ icchāmā’’ti.
“舍利弗贤友,我并非没有合适的食物,并非没有合适的医药,也并非没有合适的看护者。只是,舍利弗贤友,我长久以来一直以令世尊满意的方式侍奉他,从不曾令他不满。舍利弗贤友,身为弟子,理应以令导师满意的方式侍奉,而不是令他不满。舍利弗贤友,你应当这样记住:‘车匿比丘将无过失地用刀。’”舍利弗尊者说:“我们想就某些问题向车匿尊者请教,若车匿尊者愿意答复的话。”车匿尊者说:“舍利弗贤友,请问吧,听了之后我会明白。”
‘‘Napi me, āvuso sāriputta, natthi sappāyāni bhojanāni; napi me natthi sappāyāni bhesajjāni; napi me natthi patirūpā upaṭṭhākā; api cāvuso sāriputta , pariciṇṇo me satthā dīgharattaṃ manāpeneva no amanāpena. Etañhi, āvuso sāriputta, sāvakassa patirūpaṃ yaṃ satthāraṃ paricareyya manāpeneva no amanāpena. ‘Anupavajjaṃ channo bhikkhu satthaṃ āharissatī’ti evametaṃ , āvuso sāriputta, dhārehī’’ti. ‘‘Puccheyyāma mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ kañcideva desaṃ, sace āyasmā channo okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā’’ti. ‘‘Pucchāvuso sāriputta, sutvā vedissāmī’’ti.
391「“阐那贤友,你对于眼、眼识及眼识所识知的法,是否这样观察:‘这是我的,我即是此,这是我的我’?阐那贤友,你对于耳、耳识……阐那贤友,你对于鼻、鼻识……阐那贤友,你对于舌、舌识……阐那贤友,你对于身、身识……阐那贤友,你对于意、意识及意识所识知的法,是否也这样观察:‘这是我的,我即是此,这是我的我’?”」
‘‘Cakkhuṃ, āvuso channa, cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasi? Sotaṃ, āvuso channa, sotaviññāṇaṃ…pe… ghānaṃ, āvuso channa, ghānaviññāṇaṃ… jivhaṃ, āvuso channa, jivhāviññāṇaṃ … kāyaṃ, āvuso channa, kāyaviññāṇaṃ… manaṃ, āvuso channa, manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’ti samanupassasī’’ti?
“舍利弗学友,我对于眼、眼识及眼识所识知的法,这样观察:‘这不是我的,我不是此,这不是我的我。’对于耳、耳识……对于鼻、鼻识……对于舌、舌识……对于身、身识……舍利弗学友,对于意、意识及意识所识知的法,我也这样观察:‘这不是我的,我不是此,这不是我的我。’”
‘‘Cakkhuṃ, āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi. Sotaṃ, āvuso sāriputta…pe… ghānaṃ, āvuso sāriputta… jivhaṃ, āvuso sāriputta… kāyaṃ, āvuso sāriputta… manaṃ, āvuso sāriputta, manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī’’ti.
392车匿学友,在眼根、眼识及眼识所识知的法中,你见到了什么、证知了什么,以至于对眼、眼识及眼识所识知的法这般观照:‘这不是我的,这我不是,这不是我的我’?在耳根、耳识……在鼻根、鼻识……在舌根、舌识……在身根、身识……车匿学友,在意根、意识及意识所识知的法中,你见到了什么、证知了什么,以至于对意、意识及意识所识知的法这般观照:‘这不是我的,这我不是,这不是我的我’?
‘‘Cakkhusmiṃ, āvuso channa, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasi? Sotasmiṃ, āvuso channa, sotaviññāṇe … ghānasmiṃ, āvuso channa, ghānaviññāṇe… jivhāya, āvuso channa, jivhāviññāṇe… kāyasmiṃ, āvuso channa, kāyaviññāṇe… manasmiṃ, āvuso channa, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya manaṃ manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassasī’’ti?
舍利弗学友,我是在眼根、眼识及眼识所识知的法中,见到了灭、证知了灭之后,才对这些法——眼、眼识及眼识所识知的法——这般观照:‘这不是我的,这我不是,这不是我的我’。在耳根、耳识……在鼻根、鼻识……在舌根、舌识……在身根、身识……舍利弗学友,在意根、意识及意识所识知的法中,我见到了灭、证知了灭之后,才对这些法——意、意识及意识所识知的法——这般观照:‘这不是我的,这我不是,这不是我的我’。
‘‘Cakkhusmiṃ , āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmi. Sotasmiṃ, āvuso sāriputta, sotaviññāṇe… ghānasmiṃ, āvuso sāriputta, ghānaviññāṇe… jivhāya, āvuso sāriputta, jivhāviññāṇe… kāyasmiṃ, āvuso sāriputta, kāyaviññāṇe… manasmiṃ, āvuso sāriputta, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññā manaṃ manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti samanupassāmī’’ti.
393听闻此言,大纯陀尊者便对车匿尊者说:“车匿学友,因此,世尊的这段教法,你也应当恒常作意:‘有所依者则有动摇,无所依者则无动摇;无动摇则有轻安;有轻安则无倾向;无倾向则无来去;无来去则无死生;无死生则非此世、非他世,亦非两者之间。这正是苦的终结。’”此后,舍利弗尊者与大纯陀尊者以此教诫教导车匿尊者后,便从座起身而离去。
Evaṃ vutte, āyasmā mahācundo āyasmantaṃ channaṃ etadavoca – ‘‘tasmātiha, āvuso channa, idampi tassa bhagavato sāsanaṃ , niccakappaṃ manasi kātabbaṃ – ‘nissitassa calitaṃ, anissitassa calitaṃ natthi. Calite asati passaddhi, passaddhiyā sati nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na hoti. Āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti. Cutūpapāte asati nevidha na huraṃ na ubhayamantarena. Esevanto dukkhassā’’’ti. Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmantaṃ channaṃ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu.
394具寿舍利弗与具寿大纯陀离去后不久,具寿阐那便举刀自尽了。于是,具寿舍利弗来到世尊前,敬礼世尊后,在一旁坐下。坐于一旁的具寿舍利弗就对世尊说:“尊者,具寿阐那已举刀自尽,他往生何处?来世所趣如何?”“舍利弗,阐那比丘难道不是在你们面前,明示了他的无失吗?”“尊者,有个名为布巴基喇的跋耆村,那里有具寿阐那的善友之家、亲近之家、好客之家。”“舍利弗,这些阐那比丘的善友之家、亲近之家、好客之家,确实存在。但舍利弗,我并非因此而说此人‘有失’。舍利弗,凡是弃舍此身而执取他身者,我才说其为‘有失’。阐那比丘则无此事。舍利弗,你应当这样记住:‘阐那比丘无失地持刀自尽。’”
Atha kho āyasmā channo acirapakkante āyasmante ca sāriputte āyasmante ca mahācunde satthaṃ āharesi. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āyasmatā, bhante, channena satthaṃ āharitaṃ. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo’’ti? ‘‘Nanu te, sāriputta, channena bhikkhunā sammukhāyeva anupavajjatā byākatā’’ti? ‘‘Atthi, bhante, pubbajiraṃ nāma vajjigāmo. Tatthāyasmato channassa mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulānī’’ti. ‘‘Honti hete, sāriputta, channassa bhikkhuno mittakulāni suhajjakulāni upavajjakulāni. Nāhaṃ, sāriputta, ettāvatā ‘saupavajjo’ti vadāmi. Yo kho, sāriputta, imañca kāyaṃ nikkhipati aññañca kāyaṃ upādiyati tamahaṃ ‘saupavajjo’ti vadāmi. Taṃ channassa bhikkhuno natthi. ‘Anupavajjo channo bhikkhu satthaṃ āharesī’ti evametaṃ, sāriputta, dhārehī’’ti.
世尊如是说。具寿舍利弗满怀欢喜,信受世尊的教示。
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā sāriputto bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
教诫车匿经终,此为第二篇。
Channovādasuttaṃ niṭṭhitaṃ dutiyaṃ.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 佛陀,在事后确认阐那无过失 |
| Sāriputta | 舍利弗 | 上首弟子,前往探望并教诫阐那 |
| Mahācunda | 大准达 | 尊者,与舍利弗一同探望阐那,并给予核心教诫 |
| Channa | 车匿 | 病重比丘,佛陀成道前的侍从,后因剧痛欲持刀自杀 |
事件
尊者车匿在灵鹫山上身患重病,剧痛难忍,萌生持刀自杀的念头。他自认为长久以来服侍佛陀都令人愉悦,因此选择自杀也是无可指责的。舍利弗尊者与大准达尊者前往探望,舍利弗先是以生活所需相劝,随后通过问答验证车匿已彻见六根、六识及所识知之法皆“无我”。大准达尊者继而以“依则有动,无依则无动”的甚深缘起教诫开示他。二人离去后,车匿尊者便持刀自杀。舍利弗禀告佛陀此事,佛陀指出,只要不执取此身而另取他身,即非有过;车匿比丘便是如此“无过失地持刀”。
经文摘要
车匿病重求死 → 舍利弗以“无我”勘验其见地 → 大准达开示“无依则无动” → 车匿持刀自杀 → 佛陀认证其无过失,因不再执取后有。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 病痛作为最直接的老师
这部经的背景很现实:佛陀的老侍者车匿,身体出了大问题。他用一连串生动的比喻形容那种痛,像利刃刺头、皮带勒颅、屠刀剖腹、炭火烧烤。这告诉我们,修行不是只有安乐禅悦,有时也要面对难以忍受的身心巨苦。车匿的处境,就是一个修行人在极端痛苦中,如何检验毕生所学的真实考场。
2. 用“无我”智慧照破死前的迷雾
面对痛不欲生的车匿,舍利弗没有急着讲大道理,而是用一套精准的问答来勘验他的修行境界。他问车匿,你还把“眼、耳、鼻、舌、身、意”及其感受和认知,当作是“我的”、是“我”、或是“我的灵魂”吗?车匿斩钉截铁地回答:“这不是我的,这我不是,这不是我的我。”
关键在于舍利弗追问的下一句:“你在这一切法中,见到了什么,才让你能如此观照?”车匿的回答是核心中的核心:“见到灭、证知灭。”「→ 拆开看:」车匿不是转移注意力去回避痛苦,而是直接透视痛苦本身——眼所见、耳所闻、身受的剧痛——这些现象全部都在“生起”又“灭去”。他看到的不是一个假想的空,而是诸法不断坏灭的真实相状。因为彻底看见了“灭”,才彻底放下了“我”和“我所”的执念。
3. 不执取后有的生命终局
这时,大准达尊者补上了关键的一块拼图:“对于依者有动摇,对于无依者没有动摇……这就是苦的终结。”「→ 拆开看:」这里的“依”,就是指心对五蕴、六根这些身心现象的执取(攀缘)。只要还有执取,心就会有“动摇”、不安、来去、生死。车匿既然已不在任何一处执取,他的心就不再抓取新的生命。佛陀最终印证,一个人的“过失”在于“舍弃此身后又执取另一身”。车匿的生命结束,是流水线般的因果不再延续,如同灯尽油枯,没有“谁”再去承受下一段轮回的生命,因此他“无过失地持刀”。
「→ 一句话要旨:」解脱的关键不在于选择何种死法,而在于临终那一念心是否还有对五蕴的丝毫执取;若无执取,则苦自然终结。
关键术语锚
- cakkhu (眼):易错译为“眼睛”,但此处指“眼根”,是能见的感官功能,并非肉眼器官。舍利弗正是从六根切入,勘验车匿是否还认同身体功能为“我”。
- upādāna (取/执取):经文的“有过失”核心就在于“执取另一身”。它不只是行为上的抓取,更是内心深处对新一轮存在的渴望与执著。车匿的“无过失”,正因断绝了这个。
- calita (动摇/动转):大准达所说的“对于依者有动摇”,其“动摇”不仅是情绪波动,更指生命在轮回中被渴爱驱动而生死流转的根本状态。无动摇,即不再流转。
- dukkha (苦):易浅解为“痛苦感受”。经文先用剧烈病痛(苦苦)引入,但最终指向的是佛陀“苦的终结”的教诫,这涵盖了无常这个最普遍的行苦,乃至生死大苦的彻底熄灭。