304 如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,世尊对诸比丘说:“诸比丘。”那些比丘回答:“尊者。”世尊这样说道:“诸比丘,我将为你们开示六处分别。你们谛听,善作意,我当说。”那些比丘回答世尊:“是的,尊者。”显示巴利原文
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – ‘‘saḷāyatanavibhaṅgaṃ vo, bhikkhave, desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
‘应了知六内处,应了知六外处,应了知六识身,应了知六触身,应了知十八意行,应了知三十六有情句。于此,依此而舍断彼。有三种念处,为圣者所亲近;圣者亲近这些念处时,这位导师便堪能教导大众。于一切调御师中,他正是那位调伏应调者中的无上调御者。’这就是‘六处分别’的总纲。显示巴利原文
‘‘‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni, cha bāhirāni āyatanāni veditabbāni, cha viññāṇakāyā veditabbā, cha phassakāyā veditabbā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā, chattiṃsa sattapadā veditabbā, tatra idaṃ nissāya idaṃ pajahatha, tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati, so vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathī’ti – ayamuddeso saḷāyatanavibhaṅgassa.
305 “六内处应了知”——此语已说。依何而说?即:眼处、耳处、鼻处、舌处、身处、意处,此六内处应了知。原来那句话,正是依此而说。显示巴利原文
‘‘‘Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘Cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ – cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
“应了知六种外处”——这是已说过的。但为何这么说呢?即:“应了知色处、声处、香处、味处、触处、法处,这六种外处。”先前所说,正是依此而说。显示巴利原文
‘‘‘Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ . Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘Rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ dhammāyatanaṃ – cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
“应了知六种识身”——这是已说过的。但为何这么说呢?即:“应了知眼识、耳识、鼻识、舌识、身识、意识,这六种识身。”先前所说,正是依此而说。显示巴利原文
‘‘‘Cha viññāṇakāyā veditabbā’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘Cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ manoviññāṇaṃ – cha viññāṇakāyā veditabbā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
“应了知六种触身”——这是已说过的。但为何这么说呢?即:“应了知眼触、耳触、鼻触、舌触、身触、意触,这六种触身。”先前所说,正是依此而说。显示巴利原文
‘‘‘Cha phassakāyā veditabbā’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘Cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso – cha phassakāyā veditabbā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
“应当了知十八种意行”——这句话是这样说的。而它又是因何而说呢?眼见到色时,心便随行于能生喜悦之色、随行于能生忧恼之色、随行于能生舍之色。耳听到声时……鼻嗅到香时……舌尝到味时……身触到触时……意认知法时,心便随行于能生喜悦之法、随行于能生忧恼之法、随行于能生舍之法。如此,有六种喜悦的随行、六种忧恼的随行、六种舍的随行,这便是应当了知的十八种意行——那句话正是依此而说。显示巴利原文
‘‘‘Aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? ‘Cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṃ rūpaṃ upavicarati. Sotena saddaṃ sutvā…pe… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya somanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati, domanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati, upekkhāṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati. Iti cha somanassūpavicārā, cha domanassūpavicārā, cha upekkhūpavicārā, aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
306 “应当了知三十六种有情句”——这句话是这样说的。而它又是因何而说呢?有六种依家的喜、六种依出离的喜、六种依家的忧、六种依出离的忧、六种依家的舍、六种依出离的舍。其中,哪六种是依家的喜呢?当人们得到了眼所识知的可喜、可爱、可意、悦人、与世间利益相连的色时,便观察此之获得;或回忆过去曾得、而今已逝、已灭、已变的同类色,由此而生起的喜悦——这便称为依家的喜。对于耳所识知的声……鼻所识知的香……舌所识知的味……身所识知的触……意所识知的法,当得到了可意、可爱……与世间利益相连的法时,便观察此之获得;或回忆过去曾得、而今已逝、已灭、已变的同类法,由此而生起的喜悦——这便称为依家的喜。此六种即依家的喜。显示巴利原文
‘‘‘Chattiṃsa sattapadā veditabbā’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Cha gehasitāni somanassāni, cha nekkhammasitāni somanassāni, cha gehasitāni domanassāni, cha nekkhammasitāni domanassāni, cha gehasitā upekkhā, cha nekkhammasitā upekkhā. Tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni? Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ. Sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ… ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ… jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ… kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ… manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ…pe… somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ. Imāni cha gehasitāni somanassāni.
其中,哪六种是依出离的喜呢?即真实了知色的无常、变易、离贪与灭尽之后,以正慧如此如实地观察:‘过去之色如是,现在之色亦如是,一切色皆无常、苦、是变易法’,由此而生起喜悦。这样的喜悦,即称为依出离的喜。同样,真实了知声的无常……香的无常……味的无常……触的无常……法的无常、变易、离贪与灭尽之后,以正慧如此如实地观察:‘过去之法如是,现在之法亦如是,一切法皆无常、苦、是变易法’,由此而生起喜悦。这样的喜悦,即称为依出离的喜。此六种即依出离的喜。显示巴利原文
‘‘Tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni? Rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ , ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ. Saddānaṃtveva… gandhānaṃtveva… rasānaṃtveva… phoṭṭhabbānaṃtveva… dhammānaṃtve aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ. Imāni cha nekkhammasitāni somanassāni.
307 其中,哪六种是依家的忧?当人未获得眼所识知的可爱、可意、令人愉悦、与世间利益相关的色,便视此为不得;或回忆往昔未曾获得、现已过去、消失、变化了的色,由此生起忧愁。这样的忧愁,称为依家的忧。同样地,对于耳所识知的声……鼻所识知的香……舌所识知的味……身所识知的触……意所识知的法,未获得可爱、可意、与世间利益相关的法,视此为不得;或回忆往昔未曾获得、现已过去、消失、变化了的法,由此生起忧愁。这样的忧愁,称为依家的忧。这六种是依家的忧。显示巴利原文
‘‘Tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni? Cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ…pe… sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ… ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ… jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ… kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ… manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassaṃ. Imāni cha gehasitāni domanassāni.
其中,哪六种是依出离的忧呢?即于如实了知色的无常性、变化性、离贪性、灭去性之后,以正慧如此如实地照见:‘过去的色如此,现在的色亦如此,一切色皆是无常、苦、变易之法’;接着,他对无上的解脱生起渴仰:‘我何时方能证入并安住于圣者们如今所证入、安住的境界呢?’当他如此对无上的解脱生起渴仰时,便以此渴仰为缘而生起忧愁。这样的忧愁,便称为依出离之忧。同样地,如实了知声的无常性、香的无常性、味的无常性、触的无常性,以及法的无常性、变化性、离贪性、灭去性之后,照见‘一切法皆是无常、苦、变易之法’,然后对无上的解脱生起渴仰:‘我何时方能证入、安住于圣者们如今证入、安住的境界呢?’以此渴仰为缘而生起忧愁。这样的忧愁,即名为依出离之忧。此六种即是依出离之忧。显示巴利原文
‘‘Tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni? Rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti – ‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. Saddānaṃtveva…pe… gandhānaṃtveva… rasānaṃtveva… phoṭṭhabbānaṃtveva… dhammānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti – ‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī’ti iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati pihapaccayā domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. Imāni cha nekkhammasitāni domanassāni.
308 其中,什么六种是依家的舍呢?愚痴、迷昧、未超越境界、未克服恶果、不见过患、不闻法义的凡夫,以眼见色后,生起舍心。这样的舍心不能超越那色,因此,这种舍称为“依家的”。以耳闻声……以鼻嗅香……以舌尝味……以身触触……以意识法后,愚痴、迷昧、未超越境界、未克服恶果、不见过患、不闻法义的凡夫,生起舍心。这样的舍心不能超越那法,因此,这种舍称为“依家的”。这便是六种依家的舍。显示巴利原文
‘‘Tattha katamā cha gehasitā upekkhā? Cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa ( ) puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā upekkhā, dhammaṃ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā ‘gehasitā’ti vuccati. Imā cha gehasitā upekkhā.
那么,什么是六种依出离的舍呢?当真正看清了诸色的无常、变异、消逝与灭尽——'过去的诸色与现在的所有诸色,皆是无常、苦、变易之法'——以正慧如此如实观察时,便生起一种平等的舍。这种舍已超越了色法本身,因此被称为'依出离的舍'。同样地,当真正看清了诸声……诸香……诸味……诸触……诸法的无常、变异、消逝与灭尽——'过去的诸法与现在的所有诸法,皆是无常、苦、变易之法'——以正慧如此如实观察时,便生起一种平等的舍。这种舍已超越了法本身,因此被称为'依出离的舍'。这便是六种依出离的舍。前文所说'应当了知三十六种有情句',正是依此而说。显示巴利原文
‘‘Tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā? Rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. Yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. Saddānaṃtveva… gandhānaṃtveva… rasānaṃtveva… phoṭṭhabbānaṃtveva… dhammānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, ‘pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati upekkhā. Yā evarūpā upekkhā, dhammaṃ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā ‘nekkhammasitā’ti vuccati. Imā cha nekkhammasitā upekkhā. ‘Chattiṃsa sattapadā veditabbā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
309 所谓‘于此,依此而舍彼’——这是针对什么而说呢?诸比丘,于此,依止六种依出离之喜,凭借它们,应舍断六种依在家之喜,超越它们。如此,它们便被舍断;如此,它们便被超越。显示巴利原文
‘‘Tatra idaṃ nissāya idaṃ pajahathā’’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ; kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti.
诸比丘,于此,依止六种依出离之忧,凭借它们,应舍断六种依在家之忧,超越它们。如此,它们便被舍断;如此,它们便被超越。显示巴利原文
‘‘Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti.
诸比丘,于此,依止六种出离舍,舍断、超越六种在家舍。如是,它们得以舍断;如是,它们得以超越。显示巴利原文
‘‘Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha, tā samatikkamatha. Evametāsaṃ pahānaṃ hoti, evametāsaṃ samatikkamo hoti.
诸比丘,于此,依止六种出离喜,舍断、超越六种出离忧。如是,它们得以舍断;如是,它们得以超越。显示巴利原文
‘‘Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti.
诸比丘,于此,依止六种出离舍,舍断、超越六种出离喜。如是,它们得以舍断;如是,它们得以超越。显示巴利原文
‘‘Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti.
310 诸比丘,有依于种种的种种舍,也有依于一的统一舍。诸比丘,什么是依于种种的种种舍呢?诸比丘,有对于色的舍,对于声的舍,对于香的舍,对于味的舍,对于触的舍——诸比丘,这就是依于种种的种种舍。诸比丘,什么是依于一的统一舍呢?有依于空无边处的舍,有依于识无边处的舍,有依于无所有处的舍,有依于非想非非想处的舍——诸比丘,这就是依于一的统一舍。显示巴利原文
‘‘Atthi , bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā, atthi upekkhā ekattā ekattasitā. Katamā ca, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā? Atthi, bhikkhave, upekkhā rūpesu, atthi saddesu , atthi gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu – ayaṃ, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā. Katamā ca, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā? Atthi, bhikkhave, upekkhā ākāsānañcāyatananissitā, atthi viññāṇañcāyatananissitā, atthi ākiñcaññāyatananissitā, atthi nevasaññānāsaññāyatananissitā – ayaṃ, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā.
诸比丘,于此,依于那统一舍,仰仗那统一舍,你们应当舍断、应当超越那依于种种的种种舍。这便是对它的舍断,这便是对它的超越。显示巴利原文
‘‘Tatra, bhikkhave, yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā taṃ nissāya taṃ āgamma yāyaṃ upekkhā nānattā nānattasitā taṃ pajahatha, taṃ samatikkamatha. Evametissā pahānaṃ hoti, evametissā samatikkamo hoti.
诸比丘,依于不执著,仰仗不执著,你们应当舍断、应当超越那依于一的统一舍。这便是对它的舍断,这便是对它的超越。‘依靠这,舍断那’——这句话,正是因此之故而说的。显示巴利原文
‘‘Atammayataṃ, bhikkhave, nissāya atammayataṃ āgamma yāyaṃ upekkhā ekattā ekattasitā taṃ pajahatha, taṃ samatikkamatha. Evametissā pahānaṃ hoti, evametissā samatikkamo hoti. ‘Tatra idaṃ nissāya idaṃ pajahathā’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
311 “圣者所修习的三种念处,正因如此,他堪为调御大众的导师”——这话是这样说的,那是因什么而说的呢?诸比丘,这里有第一种情况:导师出于悲悯、为弟子们的利益着想、依悲悯而为弟子们说法:“这是为了你们的利益,这是为了你们的安乐。”而他的弟子们不听从,不仔细聆听,无心求悟,反而背离导师的教导而行。诸比丘,在此情形下,如来不感到不满意,也不体验不满意,他安住于不执著,正念正知。诸比丘,这就是第一种念处,圣者所亲近;圣者亲近此念处时,便堪为调御大众的导师。显示巴利原文
‘‘‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ; kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya – ‘idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti , vokkamma ca satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
再者,诸比丘,这里有第二种情况:导师出于悲悯、为弟子们的利益着想、依悲悯而为弟子们说法:“这是为了你们的利益,这是为了你们的安乐。”他的一部分弟子不听从,不仔细聆听,无心求悟,反而背离导师的教导而行;另一部分弟子则听从,仔细聆听,专心求悟,不背离导师的教导。诸比丘,在此,如来既不感到不满意,也不体验不满意;也不感到满意,也不体验满意。不满意与满意——于此两者皆舍离后,他安住于舍,正念正知。诸比丘,这称为第二种念处,圣者所亲近;圣者亲近此念处时,便堪为调御大众的导师。显示巴利原文
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya – ‘idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā’ti. Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti, na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti; ekacce sāvakā sussūsanti, sotaṃ odahanti, aññā cittaṃ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti . Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti; na ca attamano hoti, na ca attamanataṃ paṭisaṃvedeti. Anattamanatā ca attamanatā ca – tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
再者,诸比丘,这里有第三种情况:导师出于悲悯、为弟子们的利益着想、依悲悯而为弟子们说法:“这是为了你们的利益,这是为了你们的安乐。”他的弟子们全都听从,仔细聆听,专心求悟,不背离导师的教导。诸比丘,在此情形下,如来感到满意,也体验满意,然而他安住于不执著,正念正知。诸比丘,这称为第三种念处,圣者所亲近;圣者亲近此念处时,便堪为调御大众的导师。“圣者所修习的三种念处,正因如此,他堪为调御大众的导师”——这句话,正是因这个缘故而说的。显示巴利原文
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya – ‘idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā sussūsanti, sotaṃ odahanti, aññācittaṃ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṃvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati. ‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
312 “因此,他在诸调御师中,被称为应受调伏者之无上调御者。”——这句话正是如此说的。那么,它是依何因缘而说的呢?诸比丘,被驯象师所调教的象,只会朝一个方向奔驰——或东、或西、或北、或南。诸比丘,被驯马师所调教的马,只会朝一个方向奔驰——或东、或西、或北、或南。诸比丘,被驯牛师所调教的牛,只会朝一个方向奔驰——或东、或西、或北、或南。然而,诸比丘,被如来、阿拉汉、正自觉者所调教的人,却能行进于八个方向。有肉身而观见诸色——这是第一方向。内心无物质想而观见外在诸色——这是第二方向。心唯专注於“清净”——这是第三方向。完全超越一切物质想,平息有碍想,不作意种种想,成就并安住于“虚空无限”的空无边处——这是第四方向。完全超越空无边处,成就并安住于“识无限”的识无边处——这是第五方向。完全超越识无边处,成就并安住于“无所有”的无所有处——这是第六方向。完全超越无所有处,成就并安住于非想非非想处——这是第七方向。完全超越非想非非想处,成就并安住于想受灭——这是第八方向。诸比丘,被如来、阿拉汉、正自觉者所调教的人,正是能行进于此八个方向。“因此,他在诸调御师中,被称为应受调伏者之无上调御者。”——先前所说的这句话,正是基于此而说。”显示巴利原文
‘‘‘So vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathī’ti – iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvati – puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā. Assadamakena, bhikkhave, assadammo sārito ekaññeva disaṃ dhāvati – puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā. Godamakena, bhikkhave, godammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvati – puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā. Tathāgatena hi, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati. Rūpī rūpāni passati – ayaṃ ekā disā; ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati – ayaṃ dutiyā disā; subhantveva adhimutto hoti – ayaṃ tatiyā disā; sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati – ayaṃ catutthī disā; sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati – ayaṃ pañcamī disā; sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati – ayaṃ chaṭṭhī disā; sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati – ayaṃ sattamī disā; sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati – ayaṃ aṭṭhamī disā. Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito imā aṭṭha disā vidhāvati. ‘So vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathī’ti – iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vutta’’nti.
世尊如此开示。诸比丘心满意足,对世尊的教导欢喜信受。显示巴利原文
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册 Pali 中文(经文用名) 角色 Bhagavā 世尊 说法者 Bhikkhū 诸比丘 听法者
事件 世尊在祇树给孤独园对比丘们宣布,将开示名为“六处分别”的法义。他从“六内处”、“六外处”等基础认知结构讲起,逐步深入到由感官接触所产生的复杂心理反应,将所有情绪感受归纳为三十六种“有情句”。最终,他揭示了圣弟子如何以“依出离”的善巧心态去超越和取代“依家”的世俗心态,并说明了导师在面对不同根器弟子时应当如何安住于念处,使这次说法成为一条完整的、从凡夫到圣者的心灵调御之道。
经文摘要 世尊开示认知结构的六个层面(A)→ 以此为基础,详细解析由六根对六尘所生的喜、忧、舍三种感受,并区分为“依家”与“依出离”两类,形成三十六种有情状态(B)→ 教导依“出离”之心舍断“世俗”之心,最终以无上的舍达到解脱,并说明调御者导师的境界(C)。
中心思想(白话 + 重点拆解) 1. 把你的情绪地图清晰地画出来
这篇经文就像一本详细的心灵地图,把我们每个人都会经历的快乐、痛苦和无感这三种基本情绪,彻彻底底分析了一遍。世尊先把我们的身心拆解成六个频道(眼耳鼻舌身意)和它们对应的六种信号(色声香味触法),快乐、难过或不悲不喜,就是从这六个频道接触信息后产生的。但重点在于,他没停在表面,而是进一步把每一种情绪都分成两种截然不同的类型:“依家的”和“依出离的”。
→ 拆开看: 同样是“喜”,源头完全不一样。“依家之喜”是你看到漂亮东西、听到赞美时的那种爽感,依赖外面的东西,东西没了你就苦了。而“依出离之喜”是你看透了这一切都靠不住、都会变,心里反而生出的那种通透的喜悦。后者的喜,不依赖任何条件,所以更稳固、更高级。经文把这两种喜都挑明了,等于给了你一张清晰的内心地图,让你能看清楚自己的快乐到底是从哪个坑里长出来的。
2. 不是消灭情绪,而是学会“置换”
弄清楚了情绪的来源,接下来不是让你像石头一样没感情,而是要你学会“投资置换”。经文里反复说:“依那六种依出离的喜…你们应舍断那六种依在家的喜。” 这不是一场硬碰硬的对抗,而是一种巧妙的超越。
→ 拆开看: 这里讲了一个层层递进的“舍断”功夫。先是用“出离的喜”换掉“世俗的喜”,再用“出离的舍”(平等心)换掉“出离的喜”,最后连最细微、最统一的禅定境界的“舍”也要用“无所成”(不执著任何境界)来超越。这就像一个升级的过程,你没法直接扔掉手里破旧的玩具,除非给你一个更好的新玩具。佛陀教我们的,就是找到那个更好的“喜”和“舍”,然后旧的、低级的情绪就自然被放下了。最终的目标,是连“我正在修行得到好东西”的这种成就感也放下,达到彻底的松绑。
→ 一句话要旨: 别跟情绪硬刚,而是去换一个更高级的活法,最终连“高级”也不执着。
关键术语锚 - somanassa (喜) → 喜/喜悦 :本篇核心,必须区分为“依家”(贪着感官享受的乐)和“依出离”(观无常生起的法喜),两者性质完全不同,译法需用上下文限定。
- domanassa (忧) → 忧/忧愁 :同上,也区分为“依家”(求不得、爱别离的世俗之苦)和“依出离”(渴望证悟解脱却尚未达到的圣洁之苦),不能统一译作“愁”。
- upekkhā (舍) → 舍/平等心 :本篇定义最为精细,有凡夫的愚痴“舍”(麻木不仁)、有依出离的“舍”(观无常生起的平等心)、有依禅定的“舍”(四无色定),最高为“无所成”的无执舍,不可混为一谈。
- manopavicāra (意行) → 意行/心之寻行 :指心在接触感官对象后,于喜、忧、舍三个区域游走、寻求的行为,是一个动态的心理过程,非静止状态。
- satipaṭṭhāna (念处) → 念处 :本篇特指导师在面对不听话、或听话或两者都有的弟子时,内心安住于正念正知的三种状态,是将教法落实于师生关系中的具体运用。
- purisadammasārathi (调御丈夫) → 调御者/应调御人的调御者 :佛陀的称号之一,在本经中以“能引导弟子奔向八个方向(从物质世界到灭尽定)”来具体说明,凸显其引导的全面性与彻底性,远胜世间只能往单一方向调御的驯兽师。