298如是我闻:一时,世尊住在王舍城的竹林栗鼠庇护所。那时,三弥提尊者正在一间林中小屋里住着。这时,外道游方者波塔利子正漫步经行,四处游观,便来到了三弥提尊者那里。到了之后,与三弥提尊者互相问候寒暄。彼此说过欣悦、令人铭记的话语后,就坐在了一面。退坐一面后,游方者波塔利子对三弥提尊者这样说道:“三弥提道友,这是我在沙门乔达摩面前亲耳听闻、亲自受持的:‘身业虚妄无用,语业虚妄无用,唯有意业才是真实的。而且,还有一种等至,入了那种等至的人,什么也感受不到。’” “波塔利子道友,不要这样说,不要这样诽谤世尊。诽谤世尊,实为不善。世尊不会这样说:‘身业虚妄无用,语业虚妄无用,唯有意业才是真实的。’不过,道友,确实有那种等至,入了那种等至的人,什么也感受不到。” “三弥提道友,你出家多久了?” “道友,没多久,才三年。” “事到如今,我们还能对这些长老比丘说什么呢?如此年轻的一位新比丘,竟然就想着要这样维护师长。三弥提道友,若有意地造了身业、语业、意业,他会感受到什么呢?” “波塔利子道友,若有意地造了身业、语业、意业,他会感受到苦。” 游方者波塔利子听了三弥提尊者的话,既不欢喜,也不反驳;既不欢喜也不反驳之后,就从座位起身离开了。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā samiddhi araññakuṭikāyaṃ viharati. Atha kho potaliputto paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā samiddhinā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho potaliputto paribbājako āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca – ‘‘sammukhā metaṃ, āvuso samiddhi, samaṇassa gotamassa sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘moghaṃ kāyakammaṃ moghaṃ vacīkammaṃ, manokammameva sacca’nti. Atthi ca sā samāpatti yaṃ samāpattiṃ samāpanno na kiñci vediyatī’’ti? ‘‘Mā hevaṃ, āvuso potaliputta, avaca; (mā hevaṃ, āvuso potaliputta, avaca;) mā bhagavantaṃ abbhācikkhi. Na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ. Na hi bhagavā evaṃ vadeyya – ‘moghaṃ kāyakammaṃ moghaṃ vacīkammaṃ, manokammameva sacca’nti. Atthi ca kho sā, āvuso, samāpatti yaṃ samāpattiṃ samāpanno na kiñci vediyatī’’ti. ‘‘Kīvaciraṃ pabbajitosi, āvuso samiddhī’’ti? ‘‘Na ciraṃ, āvuso! Tīṇi vassānī’’ti. ‘‘Ettha dāni mayaṃ there bhikkhū kiṃ vakkhāma, yatra hi nāma evaṃnavo bhikkhu satthāraṃ parirakkhitabbaṃ maññissati. Sañcetanikaṃ, āvuso samiddhi, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā kiṃ so vediyatī’’ti? ‘‘Sañcetanikaṃ, āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā dukkhaṃ so vediyatī’’ti. Atha kho potaliputto paribbājako āyasmato samiddhissa bhāsitaṃ neva abhinandi nappaṭikkosi; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
299游方者波塔利子离去不久,三弥提尊者便来到阿难尊者处。到后,与阿难尊者彼此问候,亲切叙谈。说完令人感怀、欣悦的话语,便在一旁坐下。坐定后,三弥提尊者便将此前与游方者波塔利子的整番对谈,悉数禀明了阿难尊者。
Atha kho āyasmā samiddhi acirapakkante potaliputte paribbājake yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā samiddhi yāvatako ahosi potaliputtena paribbājakena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ āyasmato ānandassa ārocesi.
听三弥提尊者这样说,阿难尊者便对他说道:“三弥提道友,此事值得我们去面见世尊。来吧,三弥提道友,我们一同前往世尊处,到了之后便将此事禀告世尊。世尊如何为我们解说,我们便如何受持。”“善哉,道友。”三弥提尊者回应阿难尊者。
Evaṃ vutte, āyasmā ānando āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca – ‘‘atthi kho idaṃ, āvuso samiddhi, kathāpābhataṃ bhagavantaṃ dassanāya. Āyāmāvuso samiddhi, yena bhagavā tenupasaṅkamissāma; upasaṅkamitvā etamatthaṃ bhagavato ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissati tathā naṃ dhāressāmā’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā samiddhi āyasmato ānandassa paccassosi.
于是,阿难尊者和三弥提尊者一同来见世尊。到后,向世尊礼拜,退坐一面。坐定后,阿难尊者即将三弥提尊者与游方者波塔利子之间全部的对谈,原原本本地禀告了世尊。世尊听罢,便对阿难尊者说:“阿难,我甚至不记得见过游方者波塔利子,又如何会有这样的对谈呢?阿难,这个愚痴人三弥提,把游方者波塔利子那个应作分别解答的问题,给了一刀切的回答。”世尊这样说后,优陀夷尊者便对世尊说:“尊者,然而若三弥提尊者是依此意而说——凡有所感受,一切皆在苦中?”
Atha kho āyasmā ca ānando āyasmā ca samiddhi yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi āyasmato samiddhissa potaliputtena paribbājakena saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. Evaṃ vutte, bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘dassanampi kho ahaṃ, ānanda, potaliputtassa paribbājakassa nābhijānāmi, kuto panevarūpaṃ kathāsallāpaṃ? Iminā ca, ānanda, samiddhinā moghapurisena potaliputtassa paribbājakassa vibhajjabyākaraṇīyo pañho ekaṃsena byākato’’ti. Evaṃ vutte, āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sace pana , bhante, āyasmatā samiddhinā idaṃ sandhāya bhāsitaṃ – yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasmi’’nti.
300那时,世尊唤阿难尊者:“阿难,你可见这愚人优陀夷冒出的言论?阿难,我早已知晓:‘这愚人优陀夷此刻将冒出不如理的言论。’阿难,游方者波塔利子从一开始问的就是三种感受。阿难,如果愚人三弥提被游方者波塔利子如此问时,能这样回答:‘贤友波塔利子,造作了思愿的身业、语业、意业之后,他便感受乐受之乐;贤友波塔利子,造作了思愿的身业、语业、意业之后,他便感受苦受之苦;贤友波塔利子,造作了思愿的身业、语业、意业之后,他便感受不苦不乐受之不苦不乐。’阿难,愚人三弥提如此解答,便是正确地解答了游方者波塔利子的问题。然而,阿难,那些外道游方者愚痴、不聪明,又如何能了知如来所分别的大业分别呢?阿难,如果你们能听闻如来分别大业分别的话……”
Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘passasi no tvaṃ, ānanda, imassa udāyissa moghapurisassa ummaṅgaṃ ? Aññāsiṃ kho ahaṃ, ānanda – ‘idānevāyaṃ udāyī moghapuriso ummujjamāno ayoniso ummujjissatī’ti. Ādiṃyeva , ānanda, potaliputtena paribbājakena tisso vedanā pucchitā. Sacāyaṃ, ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa evaṃ puṭṭho evaṃ byākareyya – ‘sañcetanikaṃ, āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā sukhavedanīyaṃ sukhaṃ so vedayati; sañcetanikaṃ, āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā dukkhavedanīyaṃ dukkhaṃ so vedayati; sañcetanikaṃ, āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā adukkhamasukhavedanīyaṃ adukkhamasukhaṃ so vedayatī’ti. Evaṃ byākaramāno kho, ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa sammā (byākaramāno) byākareyya. Api ca, ānanda, ke ca aññatitthiyā paribbājakā bālā abyattā ke ca tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṃ jānissanti? Sace tumhe, ānanda, suṇeyyātha tathāgatassa mahākammavibhaṅgaṃ vibhajantassā’’ti.
“世尊,现在正是时候,善逝,现在正是时候!请世尊分别宣说大业分别吧。诸比丘听闻世尊的开示,必将铭记于心。”“那么,阿难,谛听,善加思惟,我当宣说。”“如是,尊者。”阿难尊者回答。世尊如是开示:
‘‘Etassa, bhagavā, kālo, etassa, sugata, kālo yaṃ bhagavā mahākammavibhaṅgaṃ vibhajeyya . Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti. ‘‘Tena hānanda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
“阿难,世间存在并可找到四种人。哪四种?阿难,有一种人,他在世间杀生、不给予而取、行邪淫、妄语、说离间语、说粗恶语、说杂秽语,心怀贪欲,心怀嗔恚,执持邪见。他身坏命终后,投生到苦界、恶趣、堕落处、地狱。”
‘‘Cattārome, ānanda, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.
然而,阿难,另有一种人,他在此世间杀生、不与取、行邪淫、说妄语、离间语、粗恶语、杂秽语,怀贪欲、有嗔恚心、持邪见。他身坏命终之后,生于善趣、天界。
‘‘Idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti, musāvādī hoti, pisuṇavāco hoti, pharusavāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.
阿难,另有一种人,他在此世间远离杀生、远离不与取、远离邪淫、远离妄语、远离离间语、远离粗恶语、远离杂秽语,不贪欲、无嗔恚心、具正见。他身坏命终之后,生于善趣、天界。
‘‘Idhānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.
然而,阿难,另有一种人,他在此世间远离杀生、远离不与取、远离邪淫、远离妄语、远离离间语、远离粗恶语、远离杂秽语,不贪欲、无嗔恚心、具正见。他身坏命终之后,生于苦界、恶趣、堕落处、地狱。
‘‘Idha panānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesumicchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisuṇāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.
301阿难,在此,有某位沙门或婆罗门,依于热忱、精进、修习、不放逸与正作意,证得了那样的心定。当心如此入定时,他便以清净、超越凡人的天眼,见到那个人——在此世间的杀生者、不与取者……乃至邪见者——于身坏命终之后,投生到了苦界、恶趣、堕落处、地狱。他便这样说:‘诸友,看来确实有恶行,恶行的果报是真实存在的。我亲眼看见那个人,在此世间的杀生者、不与取者……乃至邪见者,于身坏命终之后,投生到了苦界、恶趣、堕落处、地狱。’于是他得出结论说:‘诸友,看来,凡是杀生者、不与取者……乃至邪见者,所有人都会在身坏命终之后,投生到苦界、恶趣、堕落处、地狱。那些如此了知的人,便是正确地了知;以其他方式了知的人,他们的慧便是错误的。’就这样,对于他自己所深知、亲眼所见、亲自了解的,他顽固地执取、耽著于此,并宣称:‘只有这个是真实的,其余都是虚妄的。’
‘‘Idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ puggalaṃ passati – idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ kāmesumicchācāriṃ musāvādiṃ pisuṇavācaṃ pharusavācaṃ samphappalāpiṃ abhijjhāluṃ byāpannacittaṃ micchādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passati apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ. So evamāha – ‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko. Amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ…pe… micchādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapanna’nti. So evamāha – ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī…pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ye evaṃ jānanti, te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇa’nti . Iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati – ‘idameva saccaṃ, moghamañña’’’nti.
然而,阿难,在此,有另一位沙门或婆罗门,依于热忱、精进、修习、不放逸与正作意,证得了那样的心定。当心如此入定时,他便以清净、超越凡人的天眼,见到那个人——在此世间的杀生者、不与取者……乃至邪见者——于身坏命终之后,投生到了善趣、天界。他便这样说:‘诸友,看来根本没有恶行,恶行的果报是不存在的。我亲眼看见那个人,在此世间的杀生者、不与取者……乃至邪见者,于身坏命终之后,投生到了善趣、天界。’于是他得出结论说:‘诸友,看来,凡是杀生者、不与取者……乃至邪见者,所有人都会在身坏命终之后,投生到善趣、天界。那些如此了知的人,便是正确地了知;以其他方式了知的人,他们的慧便是错误的。’就这样,对于他自己所深知、亲眼所见、亲自了解的,他顽固地执取、耽著于此,并宣称:‘只有这个是真实的,其余都是虚妄的。’
‘‘Idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ puggalaṃ passati – idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ…pe… micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passati sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannaṃ. So evamāha – ‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko. Amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ – idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ…pe… micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanna’nti. So evamāha – ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī…pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇa’nti. Iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati – ‘idameva saccaṃ, moghamañña’’’nti.
阿难,在此,有某位沙门或婆罗门,依于热忱、精进、修习、不放逸与正作意,证得了那样的心定。当心如此入定时,他便以清净、超越凡人的天眼,见到某个人——此人于此世间远离杀生、远离不与取、远离欲邪行、远离妄语、远离离间语、远离粗恶语、远离杂秽语、不贪婪、无瞋心、具足正见——于身坏命终之后,投生到了善道、天界。他便这样说:‘诸友,看来确实有善业,善行的果报是真实存在的。因为我亲眼看见那个人,于此世间远离杀生、远离不与取……乃至具足正见,于身坏命终之后,投生到了善道、天界。’他又这样说:‘诸友,凡是远离杀生、远离不与取……乃至具足正见的人,所有人都会在身坏命终之后,投生到善道、天界。那些如此了知的人,便是正确地了知;以其他方式了知的人,他们的慧便是错误的。’就这样,对于他自己所深知、亲眼所见、亲自了解的,他顽固地执取、耽著于此,并宣称:‘只有这个是真实的,其余都是虚妄的。’
‘‘Idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ puggalaṃ passati – idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ kāmesumicchācārā paṭivirataṃ musāvādā paṭivirataṃ pisuṇāya vācāya paṭivirataṃ pharusāya vācāya paṭivirataṃ samphappalāpā paṭivirataṃ anabhijjhāluṃ abyāpannacittaṃ sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passati sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannaṃ. So evamāha – ‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko. Amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ – idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ…pe… sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanna’nti. So evamāha – ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato…pe… sammādiṭṭhi sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇa’nti. Iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati – ‘idameva saccaṃ, moghamañña’’’nti.
然而阿难,在此,又有某位沙门或婆罗门,靠着精勤、修习、专注、不放逸及如理作意,证得了那样的心定。当他的心入定后,便以那清净、超越凡人的天眼,看见有个人在此世远离杀生……具有正见,却在身坏命终之后,投生到了恶道、苦难界、堕落处、地狱。他便这样说:‘诸贤,原来并无善业,也无善行的果报。因为我亲眼看见那个人——在此世远离杀生……具有正见,身坏命终之后,我看见他投生到了恶道、苦难界、堕落处、地狱。’他又这样说:‘诸贤,只要是远离杀生……具有正见的人,都必将在身坏命终之后,投生到恶道、苦难界、堕落处、地狱。那些知道这个道理的人,他们才算真正知道;用其他方式理解的人,他们的智便错了。’就这样,他只是以自己所知、所见、所体会的,便偏执地执取、固守不放,然后宣称:‘只有这个才是真的,别的全是虚妄。’
‘‘Idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya anuyogamanvāya appamādamanvāya sammāmanasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ phusati yathāsamāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ puggalaṃ passati – idha pāṇātipātā paṭivirataṃ…pe… sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passati apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ. So evamāha – ‘natthi kira, bho kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko. Amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ – idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ…pe… sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapanna’nti. So evamāha – ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato…pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇa’nti. Iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati – ‘idameva saccaṃ, moghamañña’’’nti.
302阿难,在那种情况下,若有沙门或婆罗门这样说:‘诸贤,确实有恶业,确实有恶行的果报’——这一点,我认同他。他这样说:‘我亲眼看见那个人——在此世杀生、不与取……具有邪见,身坏命终之后,我看见他投生到了恶道、苦难界、堕落处、地狱’——这一点,我同样认同他。然而,他这样说:‘诸贤,只要是杀生、不与取……具有邪见的人,所有人都必定在身坏命终之后,投生到恶道、苦难界、堕落处、地狱’——这一点,我不认同。他这样说:‘那些知道这个道理的人,他们才算真正知道;用其他方式理解的人,他们的智便错了’——这一点,我也不认同。还有,他只是以自己所知、所见、所体会的,便偏执地执取、固守不放,然后宣称:‘只有这个才是真的,别的全是虚妄’——这一点,我同样不认同。为什么呢?阿难,因为在这方面,如来的大业分别智,是另有洞见的。
‘‘Tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha – ‘atthi kira, bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi; yampi so evamāha – ‘amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ – idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ…pe… micchādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapanna’nti idampissa anujānāmi; yañca kho so evamāha – ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī…pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha – ‘ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇa’nti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati – ‘idameva saccaṃ, moghamañña’nti idampissa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti.
阿难,在那种情况下,若有沙门或婆罗门这样说:‘诸贤,没有恶业,没有恶行的果报’——这一点,我不认同。然而,他这样说:‘我亲眼看见那个人——在此世杀生、不与取……具有邪见,身坏命终之后,我看见他投生到了善道、天界’——这一点,我认同他。而他这样说:‘诸贤,只要是杀生、不与取……具有邪见的人,所有人都必定在身坏命终之后,投生到善道、天界’——这一点,我不认同。他这样说:‘那些知道这个道理的人,他们才算真正知道;用其他方式理解的人,他们的智便错了’——这一点,我也不认同。还有,他只是以自己所知、所见、所体会的,便偏执地执取、固守不放,然后宣称:‘只有这个才是真的,别的全是虚妄’——这一点,我同样不认同。为什么呢?阿难,因为在这方面,如来的大业分别智,是另有洞见的。
‘‘Tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha – ‘natthi kira, bho, pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha – ‘amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ – idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ…pe… micchādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanna’nti idamassa anujānāmi; yañca kho so evamāha – ‘yo kira, bho, pāṇātipātī adinnādāyī…pe… micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha – ‘ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇa’nti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati – ‘idameva saccaṃ, moghamañña’nti idampissa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti.
阿难,在此情况下,若有沙门或婆罗门这样说:‘诸位,确实有善业,有善行的果报。’我对此表示认同。他又这样说:‘我曾亲眼见到,有人在这里离杀生、离不与取……具足正见,身坏命终后,我见他投生于善道、天界。’我对此也表示认同。然而,他若这样说:‘凡是离杀生……具足正见的人,一切人身坏命终后,必定投生善道、天界。’对此,我不予认同。他还说:‘知道此事的人,才算真正的知;以他法理解的人,其智便是错的。’对此,我也不予认同。并且,他牢牢执取自己仅凭所知、所见、所体会而了知的,顽固地固守其上,宣称:‘只有此是真,其余皆是虚妄。’对此,我同样不予认同。为什么呢?阿难,因为在此事上,如来的大业分别智,所见恰恰不同。
‘‘Tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha – ‘atthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko’ti idamassa anujānāmi; yampi so evamāha – ‘amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ – idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ…pe… sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanna’nti idampissa anujānāmi; yañca kho so evamāha – ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato…pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yampi so evamāha – ‘ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇa’nti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati – ‘idameva saccaṃ, moghamañña’nti idampissa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti.
阿难,在此情况下,若有沙门或婆罗门这样说:‘诸位,没有善业,没有善行的果报。’我对此不予认同。但是,他又这样说:‘我曾亲眼见到,有人在这里离杀生、离不与取……具足正见,身坏命终后,我见他投生于恶道、苦界、堕处、地狱。’我对此表示认同。而他若这样说:‘凡是离杀生……具足正见的人,全部必定在身坏命终后,投生恶道、苦界、堕处、地狱。’对此,我不予认同。他还说:‘知道此事的人,才算真正的知;以他法理解的人,其智便是错的。’对此,我也不予认同。他又牢牢执取自己仅凭所知、所见、所体会而了知的,顽固地固守其上,宣称:‘只有此是真,其余皆是虚妄。’对此,我同样不予认同。为什么呢?阿难,因为在此事上,如来的大业分别智,所见恰恰不同。
‘‘Tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha – ‘natthi kira, bho, kalyāṇāni kammāni, natthi sucaritassa vipāko’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha – ‘amāhaṃ puggalaṃ addasaṃ – idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ…pe… sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapanna’nti idamassa anujānāmi; yañca kho so evamāha – ‘yo kira, bho, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato…pe… sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’ti idamassa nānujānāmi; yañca kho so evamāha – ‘ye evaṃ jānanti te sammā jānanti; ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇa’nti idampissa nānujānāmi; yampi so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadeva tattha thāmasā parāmāsā abhinivissa voharati – ‘idameva saccaṃ, moghamañña’nti idampissa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu? Aññathā hi, ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti.
303阿难,在此,有一种人此生杀生、不与取……乃至怀有邪见,身坏命终后,投生于苦界、恶趣、堕处、地狱。那是因为,他先前造作了会导致苦受的恶业,或他后来造作了会导致苦受的恶业,或在临命终时,他成就并执取了圆满的邪见。以此缘故,他身坏命终后,投生于苦界、恶趣、堕处、地狱。而他在此生中所造的那些杀生、不与取……乃至邪见等业,其果报,或于现法即受,或于来生受,或于其后某时受。
‘‘Tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī…pe… micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti…pe… micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.
阿难,在此,有一种人于此生杀生、不与取……乃至怀有邪见,于身坏命终后却投生到善趣、天界。那是由于他先前曾造作了能带来乐受的善业,或是他之后造作了能带来乐受的善业,又或是在临命终时,他成就、受持了圆满的正见。以此为因,他于身坏命终后投生到善趣、天界。而他在此生中所做的杀生、不与取……乃至怀有邪见等业行,其果报他或在现法中感受,或在下一生,或在其后的某一时节中感受。
‘‘Tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī…pe… micchādiṭṭhi kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti…pe… micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.
阿难,在此,有一种人于此生远离杀生、远离不与取……乃至具足正见,于身坏命终后投生到善趣、天界。那是由于他先前曾造作了能带来乐受的善业,或是他之后造作了能带来乐受的善业,又或是在临命终时,他成就、受持了圆满的正见。以此为因,他于身坏命终后投生到善趣、天界。而他在此生中远离杀生、远离不与取……乃至具足正见,其果报他或在现法中感受,或在下一生,或在其后的某一时节中感受。
‘‘Tatrānanda , yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato…pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti…pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.
阿难,在此,有一种人于此生远离杀生、远离不与取……乃至具足正见,于身坏命终后却投生到苦界、恶趣、堕处、地狱。那是由于他先前曾造作了能带来苦受的恶业,或是他之后造作了能带来苦受的恶业,又或是在临命终时,他成就、执取了圆满的邪见。以此为因,他于身坏命终后投生到苦界、恶趣、堕处、地狱。而他在此生中远离杀生、远离不与取……乃至具足正见,其果报他或在现法中感受,或在下一生,或在其后的某一期分位中感受。
‘‘Tatrānanda , yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato…pe… sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti…pe… sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti upapajja vā apare vā pariyāye.
阿难,如是,有不可能成熟且看似不可能成熟的业,有不可能成熟却看似可能成熟的业,有可能成熟且看似可能成熟的业,有可能成熟却看似不可能成熟的业。
‘‘Iti kho, ānanda, atthi kammaṃ abhabbaṃ abhabbābhāsaṃ, atthi kammaṃ abhabbaṃ bhabbābhāsaṃ, atthi kammaṃ bhabbañceva bhabbābhāsañca, atthi kammaṃ bhabbaṃ abhabbābhāsa’’nti.
世尊说了这番话。阿难尊者心生欢喜,随喜赞叹世尊的开示。
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Samiddhi | 三弥提 | 少年比丘,事件起因者,出家仅三年 |
| Potaliputta paribbājaka | 波塔利子 | 外道游方者,引发关于业的核心提问 |
| Ānanda | 阿难 | 佛陀侍者,带三弥提见佛,本经主要对话者 |
| Udāyī | 优陀夷 | 插话比丘,提出“凡有所感受皆是苦”的观点 |
| Bhagavā | 世尊 | 开示“大业分别”的教导者 |
事件
少年比丘沙密地与外道颇他离子交谈,被问及造作身语意业后感受什么时,简单回答“感受苦”。颇他离子离开后,阿难尊者为弄清是非,带沙密地见佛陀。佛陀先批评沙密地不懂“分别说”,接着为阿难详细开示了业力因果的四种复杂情况,批判了仅凭天眼所见就妄下绝对定论的沙门婆罗门,并揭示了决定来世的多种因素(宿业、临终见等)。
经文摘要
少年比丘非黑即白的错误回答(A) → 被佛陀指出应分别解答(乐受/苦受/不苦不乐受)(B) → 佛陀展开“大业分别”,破除业与果报是单一线性关系的四种极端见解(C) → 阐释看似矛盾的善恶果报背后的深层原因(宿业、临终见等)(D)。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:一个“标准答案”引发的大问题
一个刚出家三年的小和尚沙密地,遇到外道来问:“一个有意造了身、语、意业的人,他感受到什么?”沙密地想都没想,直接甩出一句看似“政治正确”的佛法术语:“他感受苦。”这可捅了马蜂窝。佛陀知道后,批评沙密地是个“愚人”,因为外道问的是具体的业和受,他应该具体分析会“感受乐”、“感受苦”还是“感受不苦不乐”,而不是拿“一切皆苦”这种终极真理去生搬硬套,这种答题方式是拿哲学命题遮盖了活生生的现实。
2. 核心:别拿个案当王法,业力不是简单公式
佛陀接下来讲述的核心,就是要打破那种“善有善报、恶有恶报”的机械因果观。他列出四种现象:恶人下地狱,恶人升天界,善人升天界,善人下地狱。关键不在于现象本身,而在于人们对这些现象的解释。很多人修得一点天眼通,看到有人这辈子干尽坏事却升了天,就断然说:“看吧!根本没有恶报!”或者看到好人受苦,就说:“行善没用!”佛陀说这类人“愚痴、不善巧”。
「→ 拆开看:」佛陀并不否认他们看到的“个案”为真(“我认可他这个”),但坚决反对他们由此推导出的“一切如此”的普遍法则(“我不认可他这个”)。因为业力的运作极其复杂,不是“此生A行为→来世B结果”这样的直接兑换码。
3. 要旨:抉择的关键在于“多重因缘”,而非一个标签
佛陀给出了深度解释:一个恶人之所以能升天,可能是因为他过去世埋下的巨大善业种子成熟了,或者临终时“具足、执取正见”;一个善人之所以下地狱,也可能是被过去世的极大恶业或临终的邪见所牵引。这一生的善行或恶行,可能在此生、来生或更远的未来才成熟果报。
「→ 一句话要旨:」不要用单一事件的“眼见为实”去给业力法则建立死板的公式,业报的呈现是多重因缘交织的复杂系统,关键在于如实了知其“分别”,而非追求一个简单的、能拿来论断他人的固定结论。
关键术语锚
- kamma → 业/(善恶)行
易错因:常被简化为“行为动作”。但在此经中,它更强调有意(思) 的行为及其带来的潜在能量,其果报成熟受多种因素影响,绝非简单的机械报应。
- diṭṭhi → 见/见解
易错因:常被视为中性的“观点”。但本经中,“邪见”在临终时的执取是直接决定投生方向的关键力量,远比一般意义上的“错误想法”严重得多。
- cetanā → 思(心所)
易错因:常被忽略。文中反复强调“有意”(sañcetanā)的身语意业,指出了业的根本在于意志、动机,这是决定业力性质的核心心所。
- vedanā → 受(五蕴/心所)
易错因:佛陀批评沙密地不懂分别,因为“一切感受”涵盖乐、苦、不苦不乐三大类。若不分青红皂白把“受”等同于“苦”,就会陷入伍达夷那样的片面认知,遮蔽了修行的客观路径。