289如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,兜德亚子须婆学童来到世尊跟前,与世尊互相问候致意。彼此说完令人欢喜、值得忆念的话语后,他在一旁坐下。坐于一旁的兜德亚子须婆学童对世尊这样说:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane, anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho subho māṇavo todeyyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ etadavoca –
“乔达摩尊者,是什么原因,什么因缘,令同生为人的人们之中,显现出低劣与殊胜的差别?确实,乔达摩尊者,可以见到有人短命,有人长寿;有人多病,有人少病;有人相貌丑陋,有人相貌端严;有人势微,有人势盛;有人资财匮乏,有人财富丰足;有人出身低贱之家,有人出身高贵之家;有人愚钝,有人聪慧。乔达摩尊者,究竟是什么原因,什么因缘,令同生为人的人们之中,显现出如此低劣与殊胜的差别呢?”
‘‘Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṃyeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissanti hīnappaṇītatā? Dissanti hi, bho gotama, manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā; dissanti bavhābādhā , dissanti appābādhā; dissanti dubbaṇṇā, dissanti vaṇṇavanto; dissanti appesakkhā, dissanti mahesakkhā; dissanti appabhogā, dissanti mahābhogā; dissanti nīcakulīnā, dissanti uccākulīnā; dissanti duppaññā, dissanti paññavanto . Ko nu kho, bho gotama, hetu ko paccayo yena manussānaṃyeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissanti hīnappaṇītatā’’ti?
“学童,有情是业的所有者,业的继承者,业为其起源,业为其亲属,业为其皈依处。业使众生有高下之分,即所谓卑劣与高尚。” “我对乔达摩尊者此简略而未详析其义的说法,尚未通达其中详尽的内涵。恳请乔达摩尊者为我说法,使我得以了悟此简略说法的详尽义趣。”
‘‘Kammassakā , māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā. Kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ – hīnappaṇītatāyāti. Na kho ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājānāmi. Sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu yathā ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājāneyya’’nti.
290“那么,学童,谛听,善加思惟,我当为你宣说。” “好的,尊者。”兜德亚子须婆学童回应世尊。世尊如是说:
‘‘Tena hi, māṇava, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
学童,在此,若有某一女子或男子,是杀生者,生性残忍,满手猩红,耽溺于殴打与杀戮,对众生无有悲悯。他因如此造作、如此受持此业,于身坏命终之后,投生到苦界、恶途、堕处、地狱。倘若于身坏命终之后,他没有投生到苦界、恶途、堕处、地狱,而是来到人间,那么无论投生在何处,他都会是短命的。学童,这即是导致短命的行持之道,也就是:成为杀生者,生性残忍,满手猩红,耽溺于殴打与杀戮,对众生无有悲悯。
‘‘Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu . So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati appāyuko hoti. Appāyukasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ – pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.
然而,学童,在此,某个女人或男人舍断杀生,远离杀生,放下棍棒与刀剑,常怀惭耻,心怀悲悯,为利益与安乐一切众生而安住。他因造作、圆满受持此业,于身坏命终后,便会投生到善趣、天界。若于身坏命终后,没有投生到善趣、天界,而是来到人间,则无论生于何处,都会长寿。学童,这便是导致长寿之道,即:舍断杀生,远离杀生,放下棍棒与刀剑,常怀惭耻,心怀悲悯,为利益与安乐一切众生而安住。
‘‘Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati dīghāyuko hoti. Dīghāyukasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ – pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.
291学童,在此世间,某位女人或男人,生性乐于恼害众生,或以手、或以土块、或以棍棒、或以刀。他由于如此完成、如此受持的业,身坏命终后,便会投生到悲惨、不幸、堕落、地狱之处。如果他的业没有导致他身坏命终后投生到悲惨、不幸、堕落、地狱之处,而是返回人间获得人身,那么,不论投生何处,他都会多病。学童,这就是导向多病的行道,即是:生性乐于恼害众生,或以手、或以土块、或以棍棒、或以刀。
‘‘Idha , māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṃ viheṭhakajātiko hoti, pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati bavhābādho hoti. Bavhābādhasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ – sattānaṃ viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.
然而,学童,在此世间,有某一类女人或男人,生性不恼害众生,不以手、不以土块、不以棍棒、不以刀。他因如此成就、如此受持此业,于身坏命终之后,便会投生到善趣、美好、天界之处。倘若此业未令他在身坏命终之后投生到善趣、美好、天界之处,而是重返人间获得人身,则无论投生于何处,他都会是少病之身。学童,这便是通向少病之果的行道,即:生性不恼害众生,不以手、不以土块、不以棍棒、不以刀。
‘‘Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṃ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati appābādho hoti. Appābādhasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ – sattānaṃ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.
292学童,于此世间,某位女子或男子,生性易怒,多烦躁。即便只是稍受指责,也会动怒、愤慨、怀恨、固执,流露出怒气、嗔恨与不满。他因如此成就、如此受持的业,于身坏命终之后,投生到恶趣、苦界、堕处、地狱。倘若此业未令他在身坏命终之后投生到恶趣、苦界、堕处、地狱,而是返回人间,获得人身,则无论他再生于何处,都会相貌丑陋。学童,这就是通向容貌丑陋的行道,亦即:生性易怒,多烦躁;即便只是稍受指责,也会动怒、愤慨、怀恨、固执,流露出怒气、嗔恨与不满。
‘‘Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā kodhano hoti upāyāsabahulo. Appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati dubbaṇṇo hoti. Dubbaṇṇasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ – kodhano hoti upāyāsabahulo; appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.
然而,学童,在此世间,或有女人或男人,生性温和,不易烦躁。即使受到诸多责难,他也不生气、不发怒、不怀恨、不对立,不表现怒气、嗔恨与不满。他因如此成就、如此受持的业,在身坏命终后,便投生至善趣、天界。若未如此,而是再生为人,那么不论生于何处,他都会容貌端庄。学童,这就是通往容貌端庄之道,即是:生性温和,不易烦躁;即使受到诸多责难,也不生气、不发怒、不怀恨、不对立,不表现怒气、嗔恨与不满。
‘‘Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā akkodhano hoti anupāyāsabahulo; bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati pāsādiko hoti. Pāsādikasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ – akkodhano hoti anupāyāsabahulo; bahumpi vutto samāno nābhisajjati na kuppati na byāpajjati na patiṭṭhīyati na kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.
293学童,于此世间,若有女人或男子,生性嫉妒。对于他人所得的利养、恭敬、尊重、推崇、崇敬与礼遇,他嫉妒、怨恨,乃至执持嫉妒。他因如此造作、如此受持此业,在身坏命终后,便会投生到恶趣、苦界、堕处、地狱。若此业未令他在身坏命终后投生到恶趣、苦界、堕处、地狱,而是返回人间,则无论生于何处,他都权势微薄。学童,这便是导向微劣权势之道,即:生性嫉妒,对于他人所得的利养、恭敬、尊重、推崇、崇敬与礼遇,嫉妒、怨恨,乃至执持嫉妒。
‘‘Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā issāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṃ bandhati. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati appesakkho hoti. Appesakkhasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ – issāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṃ bandhati.
然而,学童,于此世间,若有女人或男子,生性不嫉妒。对于他人所得的利养、恭敬、尊重、推崇、崇敬与礼遇,他不生嫉妒、不生怨恨、不执持嫉妒。他因如此造作、如此受持此业,在身坏命终后,便会投生到善趣、天界。若此业未令他在身坏命终后投生到善趣、天界,而是返回人间,则无论生于何处,他都威势显赫。学童,这便是导向大威势之道,即:生性不嫉妒,对于他人所得的利养、恭敬、尊重、推崇、崇敬与礼遇,不生嫉妒、不生怨恨、不执持嫉妒。
‘‘Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā anissāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṃ bandhati. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahesakkho hoti. Mahesakkhasaṃvattanikā esā, māṇava , paṭipadā yadidaṃ – anissāmanako hoti; paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṃ bandhati.
294学童,于此世间,若有女人或男子,不施与食物、饮品、衣物、车乘、花环、香、涂油、床铺、房舍与灯明给沙门或婆罗门。他因如此造作、如此受持此业,在身坏命终后,便会投生到恶趣、苦界、堕处、地狱。若此业未令他在身坏命终后投生到恶趣、苦界、堕处、地狱,而是返回人间,则无论生于何处,他都贫穷匮乏。学童,这便是导向贫穷之道,即:不施与食物、饮品、衣物、车乘、花环、香、涂油、床铺、房舍与灯明给沙门或婆罗门。
‘‘Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati appabhogo hoti. Appabhogasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ – na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ.
学童,在此世间,若有女人或男人,乐为施者,以饮食、衣物、车乘、花鬘、香料、涂油、床铺、房舍及灯烛供养沙门或婆罗门。他因如此成就、如此受持的业,身坏命终后,便投生善趣、天界。若身坏命终后未投生善趣、天界,而来至人间,则无论生于何处,皆得大富。学童,此即导向大富之道,也就是:乐为施者,以饮食、衣物、车乘、花鬘、香料、涂油、床铺、房舍及灯烛供养沙门或婆罗门。
‘‘Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahābhogo hoti. Mahābhogasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ – dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ.
295学童,于此世间,有的女人或男人,禀性刚愎,极度傲慢:应礼敬的人,他不礼敬;应起立的人,他不起立;应让座的人,他不让座;应让路的人,他不让路;应尊敬的人,他不尊敬;应尊重的人,他不尊重;应敬奉的人,他不敬奉;应供养的人,他不供养。他因如此成就、如此受持的业,于身坏命终之后,便会投生于恶道、苦界、堕落处、地狱。倘若于身坏命终之后,他并未投生恶道、苦界、堕落处、地狱,而是回到人间,那么,无论投生在哪里,他都会出身低贱。学童,这便是导向出身低贱之道,即是:禀性刚愎,极度傲慢;应礼敬者不礼敬,应起立者不起立,应让座者不让座,应让路者不让路,应尊敬者不尊敬,应尊重者不尊重,应敬奉者不敬奉,应供养者不供养。
‘‘Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā thaddho hoti atimānī – abhivādetabbaṃ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṃ deti, maggārahassa na maggaṃ deti, sakkātabbaṃ na sakkaroti, garukātabbaṃ na garukaroti, mānetabbaṃ na māneti, pūjetabbaṃ na pūjeti. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati nīcakulīno hoti. Nīcakulīnasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ – thaddho hoti atimānī; abhivādetabbaṃ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṃ deti, maggārahassa na maggaṃ deti, sakkātabbaṃ na sakkaroti, garukātabbaṃ na garukaroti, mānetabbaṃ na māneti, pūjetabbaṃ na pūjeti.
学童,在此世间,若有女人或男人,秉性不顽固,亦不傲慢:于应当礼敬者,他便礼敬;于应当起立者,他便起立;于应当让座者,他便让座;于应当让路者,他便让路;于应当尊敬者,他便尊敬;于应当尊重者,他便尊重;于应当敬奉者,他便敬奉;于应当供养者,他便供养。他因如此成就、如此受持的业,身坏命终后,便投生善趣、天界。若身坏命终后未投生善趣、天界,而来至人间,则无论生于何处,皆出身高贵。学童,此即导向高贵出身之道,也就是:秉性不顽固,亦不傲慢;于应当礼敬者,他便礼敬;……于应当供养者,他便供养。
‘‘Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā atthaddho hoti anatimānī; abhivādetabbaṃ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṃ deti, maggārahassa maggaṃ deti, sakkātabbaṃ sakkaroti, garukātabbaṃ garukaroti, mānetabbaṃ māneti, pūjetabbaṃ pūjeti. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati uccākulīno hoti. Uccākulīnasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ – atthaddho hoti anatimānī; abhivādetabbaṃ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṃ deti, maggārahassa maggaṃ deti, sakkātabbaṃ sakkaroti, garukātabbaṃ garukaroti, mānetabbaṃ māneti, pūjetabbaṃ pūjeti.
296学童,于此,若有女人或男人前往沙门或婆罗门处,却不如此请教:‘尊者,什么是善,什么是不善?什么是有过错的,什么是无过错的?什么是应当亲近的,什么是不应当亲近的?我做什么事,会带来长久的伤害和痛苦?或者,我做什么事,会带来长久的利益和安乐?’他因如此成就、如此受持的业,在身坏命终后,便会投生到恶道、苦界、堕落处、地狱。如果在身坏命终后,他没有投生到恶道、苦界、堕落处、地狱,而是返回人间,那么,无论他投生在哪里,都会愚痴。学童,这便是导向愚痴之道,也就是:前往沙门或婆罗门处,却不如此请教:‘尊者,什么是善,什么是不善?什么是有过错的,什么是无过错的?什么是应当亲近的,什么是不应当亲近的?我做什么事,会带来长久的伤害和痛苦?或者,我做什么事,会带来长久的利益和安乐?’
‘‘Idha, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti – ‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ; kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ; kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ; kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī’ti? So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati duppañño hoti. Duppaññasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ – samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti – ‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ; kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ; kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ ; kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī’’’ti?
学童,于此,若有女人或男人前往沙门或婆罗门处,并如此请教:‘尊者,什么是善,什么是不善?什么是有过错的,什么是无过错的?什么是应当亲近的,什么是不应当亲近的?我做什么事,会带来长久的伤害和痛苦?或者,我做什么事,会带来长久的利益和安乐?’他因如此成就、如此受持的业,在身坏命终后,便会投生到善道、天界。如果在身坏命终后,他没有投生到善道、天界,而是返回人间,那么,无论他投生在哪里,都会有大智慧。学童,这便是导向大智慧之道,也就是:前往沙门或婆罗门处,并如此请教:‘尊者,什么是善,什么是不善?什么是有过错的,什么是无过错的?什么是应当亲近的,什么是不应当亲近的?我做什么事,会带来长久的伤害和痛苦?或者,我做什么事,会带来长久的利益和安乐?’
‘‘Idha pana, māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti – ‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ; kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ; kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ; kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī’ti? So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati mahāpañño hoti. Mahāpaññasaṃvattanikā esā, māṇava, paṭipadā yadidaṃ – samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti – ‘kiṃ, bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ; kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ; kiṃ sevitabbaṃ , kiṃ na sevitabbaṃ; kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī’’’ti?
297学童啊,正是如此,导向短寿的行道导致短寿,导向长寿的行道导致长寿;导向多病的行道导致多病,导向少病的行道导致少病;导向丑陋的行道导致丑陋,导向端庄的行道导致端庄;导向卑微无权势的行道导致卑微无权势,导向大权在握的行道导致大权在握;导向贫穷的行道导致贫穷,导向富足的行道导致富足;导向出身低下的行道导致出身低下,导向出身高贵的行道导致出身高贵;导向愚痴的行道导致愚痴,导向大智慧的行道导致大智慧。学童啊,众生是业的主人,业的继承者,以业为起源,以业为眷属,以业为皈依。正是业将众生区分为卑劣与高尚。
‘‘Iti kho, māṇava, appāyukasaṃvattanikā paṭipadā appāyukattaṃ upaneti, dīghāyukasaṃvattanikā paṭipadā dīghāyukattaṃ upaneti; bavhābādhasaṃvattanikā paṭipadā bavhābādhattaṃ upaneti, appābādhasaṃvattanikā paṭipadā appābādhattaṃ upaneti; dubbaṇṇasaṃvattanikā paṭipadā dubbaṇṇattaṃ upaneti, pāsādikasaṃvattanikā paṭipadā pāsādikattaṃ upaneti; appesakkhasaṃvattanikā paṭipadā appesakkhattaṃ upaneti, mahesakkhasaṃvattanikā paṭipadā mahesakkhattaṃ upaneti; appabhogasaṃvattanikā paṭipadā appabhogattaṃ upaneti, mahābhogasaṃvattanikā paṭipadā mahābhogattaṃ upaneti; nīcakulīnasaṃvattanikā paṭipadā nīcakulīnattaṃ upaneti, uccākulīnasaṃvattanikā paṭipadā uccākulīnattaṃ upaneti; duppaññasaṃvattanikā paṭipadā duppaññattaṃ upaneti, mahāpaññasaṃvattanikā paṭipadā mahāpaññattaṃ upaneti. Kammassakā, māṇava, sattā kammadāyādā kammayonī kammabandhū kammappaṭisaraṇā. Kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ – hīnappaṇītatāyā’’ti.
闻言,兜德亚子须婆学童对世尊这样说:“太殊胜了,乔达摩尊者!太殊胜了,乔达摩尊者!乔达摩尊者啊,犹如有人将倒覆的扶正,将隐蔽的揭开,为迷路者指明道路,在黑暗中擎起油灯,令有眼者得见诸色;同样地,乔达摩尊者以种种方便将法阐明。我皈依世尊、皈依法、皈依比丘僧。请乔达摩尊者忆念我为近事男,从今日起,直至命终,我尽形寿皈依。”
Evaṃ vutte, subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – ‘cakkhumanto rūpāni dakkhantī’ti; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
小业分别经 第五
Cūḷakammavibhaṅgasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā (Gotama) | 乔达摩 | 说法者,佛陀 |
| Subha māṇava Todeyyaputta | 兜德亚子苏跋学童 | 提问者,一位年轻的婆罗门学生 |
事件
兜德亚子苏跋学童前来拜见佛陀,他观察到人类社会中存在着种种差异——有人短命有人长寿、有人多病有人少病、有人貌丑有人貌美等等。他向佛陀请教,究竟是什么原因造成了这些高低优劣的差别。佛陀为他开示,这一切都不是偶然,而是由众生过去所造作的“业”决定的,并逐一列举了导致各种人生境遇的具体行为,最终归结到“众生是自己业的主人”这一核心教导上。
经文摘要
苏跋学童提问人类差异的因缘(A) → 佛陀以“业”作答,并逐一解剖善恶行为与果报的对应关系(B) → 苏跋学童领悟并皈依(C)。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:一个关于“不公平”的终极问题
苏跋学童跑来问佛陀的,其实就是我们每个人都会有的困惑:为什么人生来就不一样?为什么有的人又帅又有钱还长寿,有的人却恰恰相反?这些差别是随机的、是神决定的,还是有什么道理可讲?面对这个尖锐的“不公平”问题,佛陀给出了一个直接且不依靠任何神力的答案——业。
2. 核心:你的每个行为,都在塑造未来的你
佛陀的回答极其务实和结构化,核心就是一句话:
>「学童,众生是业的所有者,业的继承者,以业为起源,以业为亲属,以业为皈依处。业使众分别论,即:卑劣与高尚。」
→ 拆开看: 这句话是整部经的纲领。“业的所有者”意味着我们要为自己的行为负100%的责任,甩不了锅。“业的继承者”说明我们当下的生命状态,正是过去行为的遗产。“以业为亲属”则打破了血缘、出身决定一切的想法——你最真实的“亲属”是你的行为,而不是你的家族姓氏。佛陀的意思很明确:你不是在承受世界的“不公平”,而是在经历自己过去的“业”带来的结果。
接着,佛陀用极为清晰的逻辑,列出了七组正反对比的“行为-结果”链:
- 杀生→短命 / 护生→长寿
- 恼害众生→多病 / 怜悯众生→少病
- 易怒→丑陋 / 忍辱→美貌
- 嫉妒→少权势 / 随喜→大权势
- 吝啬→少财 / 布施→大财
- 傲慢→低贱家族 / 谦恭→高贵家族
- 不求法→愚痴 / 求法→智慧
这条链的逻辑不是“神罚或恩赐”,而是“你播下什么种子,就收获什么果实”的自然法则。你今天的一个行为,就等于在为你未来的生命编程。
3. 要旨:这不是宿命论,而是最大的能动性
这部经听起来像在说“一切都是命”,但恰恰相反,它讲的是“命由己造”。既然当下的生命是过去业的“果”,那么未来生命的蓝图,就完全掌握在现在这一刻的“因”即我们当下的行为里。你不是来这世界接受审判的,你是来用自己每一个念头、每一句话、每一个行动,亲手雕刻下一个自己的。
→ 一句话要旨: 你就是你行为的继承者,改变行为,就能改变命运。
关键术语锚
- kamma → 业/(善恶)行
- 为何易错: 常被误解为“不可改变的宿命”。本篇恰恰强调它是具创造性的“行为”本身,是塑造未来的主动力,而非被动承受的死局。
- vaṇṇa → 种姓/容貌/颜色
- 为何易错: 在婆罗门语境下特指社会“种姓”,但本篇中兼指“容貌/肤色”之美丑。佛陀用同一个词的回转,打破了以出身论尊卑的迷信,把“尊贵/卑劣”重新定义为个人道德与行为的结果。
- saddhā → 信/信心
- 为何易错: 此处指苏跋学童通过理性分析因果后生起的、基于“理解”的信心,而非盲目的、感性的崇拜。结尾的“太殊胜了”即是这种信心的体现。
- dāna → 布施/施舍
- 为何易错: 不单纯是给东西,经文详列从“食物”到“灯烛”的具体物品,强调这是一种针对“沙门或婆罗门”(修行者)的、带有恭敬与尊重心的具体支持行为,其心念是导向财富的因。
- paṭhavī → 沙门/佛陀的沙门
- 为何易错: 在这里不单指佛教出家人,而是与“婆罗门”并列的、追求真理和梵行的所有修行者。多次出现的“前往沙门或婆罗门处”是个求道的仪式行为,导向智慧的关键在于去“问问题”。