163如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,众多比丘于午前时分穿好下衣,持钵与衣,进入舍卫城乞食。这时,那些比丘心中思惟:“此刻前往舍卫城乞食为时尚早,不如我们先到那些外道游方者的园林去吧。”于是那些比丘便前往外道游方者的园林;到达之后,与那些外道游方者共相问候致意。彼此说完亲切有礼的客套话后,于一旁坐下。坐定之后,那些外道游方者对诸比丘这样说:“贤友们,沙门乔达摩教导对欲的遍知,我们也教导对欲的遍知;贤友们,沙门乔达摩教导对色的遍知,我们也教导对色的遍知;贤友们,沙门乔达摩教导对受的遍知,我们也教导对受的遍知。贤友们,于此之中,沙门乔达摩与我等之间,在教说之讲解上,在教诫之指示上,有何差别、有何殊胜、有何不同呢?”那时,诸比丘对外道游方者所说的话,既不随喜,亦不反驳。不随喜亦不反驳后,便从座起身离去,心中思惟:“我等到世尊跟前,便会了知这番话的含义。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃsu. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yaṃ nūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’’ti. Atha kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu; sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ – ‘‘samaṇo, āvuso, gotamo kāmānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi kāmānaṃ pariññaṃ paññapema; samaṇo, āvuso, gotamo rūpānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi rūpānaṃ pariññaṃ paññapema; samaṇo, āvuso, gotamo vedanānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi vedanānaṃ pariññaṃ paññapema; idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā – yadidaṃ dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ, anusāsaniyā vā anusāsani’’nti? Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu, nappaṭikkosiṃsu; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu – ‘‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā’’ti.
164那时,那些比丘在舍卫城托钵乞食之后,食毕从乞食归来,便前往世尊之处。到了之后,向世尊行礼,坐在一旁。坐定之后,那些比丘对世尊这样说道:“尊者,今天上午,我们穿好法服,持着衣钵,进入舍卫城乞食。尊者,那时我们心中生起这样的念头:‘此时进入舍卫城乞食,时候尚早。不如我们先前往那些外道游方者所在的园林吧。’尊者,于是我们便去了那些外道游方者的园林;到达之后,与那些外道游方者互相问候致意。彼此说完亲切、善意的寒暄之言后,便坐在一旁。尊者,待我们坐定之后,那些外道游方者对我们这样说:‘贤友们,沙门乔达摩教导了对欲望的遍知,我们也教导对欲望的遍知;沙门乔达摩教导了对色法的遍知,我们也教导对色法的遍知;沙门乔达摩教导了对感受的遍知,我们也教导对感受的遍知。贤友们,在法说与教诫的解说上,沙门乔达摩与我们之间,到底有何差别、有何殊胜、有何区分呢?’尊者,那时我们对于那些外道游方者所说的话,既不随喜,也不驳斥。在不随喜也不驳斥之后,便从座位起身离去,心中想着:‘到了世尊面前,我们便能明白这番话的含义了。’”
Atha kho te bhikkhū sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘idha mayaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisimha. Tesaṃ no, bhante, amhākaṃ etadahosi – ‘atippago kho tāva sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yaṃ nūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyāmā’ti. Atha kho mayaṃ, bhante, yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkamimha; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodimha; sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdimha. Ekamantaṃ nisinne kho amhe, bhante, te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ – ‘samaṇo, āvuso, gotamo kāmānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi kāmānaṃ pariññaṃ paññapema . Samaṇo, āvuso, gotamo rūpānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi rūpānaṃ pariññaṃ paññapema. Samaṇo, āvuso, gotamo vedanānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi vedanānaṃ pariññaṃ paññapema. Idha no, āvuso, ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā, yadidaṃ dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ anusāsaniyā vā anusāsani’nti. Atha kho mayaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandimha, nappaṭikkosimha; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha – ‘bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā’’’ti.
165“诸比丘,若外道游方者如此说,你们应这样反问:‘贤友们,那么,什么是欲乐的味,什么是过患,什么是出离?什么是色的味,什么是过患,什么是出离?什么是受的味,什么是过患,什么是出离?’诸比丘,如此问时,那些外道游方者非但不能作答,反而更增困惑。什么原因呢?诸比丘,因为那不在他们的能力范围内。诸比丘,除了如来、如来的弟子,或是从此处听闻之后的人,在诸天、魔罗、梵天的世界,在沙门、婆罗门、天神、人类的众生中,我看不到有谁能以回答这些问题而令人心满意足。”
‘‘Evaṃvādino, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evamassu vacanīyā – ‘ko panāvuso, kāmānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ? Ko rūpānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇaṃ? Ko vedanānaṃ assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇa’nti? Evaṃ puṭṭhā, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti, uttariñca vighātaṃ āpajjissanti. Taṃ kissa hetu? Yathā taṃ, bhikkhave, avisayasmiṃ. Nāhaṃ taṃ, bhikkhave, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaṃ pañhānaṃ veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, aññatra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā, ito vā pana sutvā.
166诸比丘,何为欲的乐味?诸比丘,有五种欲。哪五种?眼所识知的色——可意、可爱、适意、令人喜爱、与欲相应、能生染著;耳所识知的声……鼻所识知的香……舌所识知的味……身所识知的触——可意、可爱、适意、令人喜爱、与欲相应、能生染著。诸比丘,这便是五种欲。诸比丘,凡依此五种欲而生起的快乐与喜悦,这便是欲的乐味。
‘‘Ko ca, bhikkhave, kāmānaṃ assādo? Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā … jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā – ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ – ayaṃ kāmānaṃ assādo.
167诸比丘,何为欲的过患?诸比丘,于此,有善家子弟依某种技能谋生——或依文书,或依计算,或依算数,或依农耕,或依贸易,或依放牛,或依箭术,或依效力王事,或依其它种种手艺——他不得不忍受寒冷与炎暑,受虻蚊、风、烈日以及爬行类动物接触之苦迫,为饥渴所逼恼。诸比丘,这便是欲在现世所见的过患,这一苦聚纯以欲为因、以欲为缘、以欲为根,唯是以欲为因缘。
‘‘Ko ca, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo? Idha, bhikkhave, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti – yadi muddāya yadi gaṇanāya yadi saṅkhānena yadi kasiyā yadi vaṇijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippaññatarena – sītassa purakkhato uṇhassa purakkhato ḍaṃsamakasavātātapasarīṃsapasamphassehi rissamāno khuppipāsāya mīyamāno; ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.
诸比丘,若是那位善家子弟如此精勤、奋勉、努力,却未能积聚财富,他便忧愁、疲倦、悲叹,捶胸哭泣,陷入迷乱,心想:‘我的辛勤真是白费了,我的努力真是徒劳啊。’诸比丘,这也是欲在现世所见的过患,这一苦聚纯以欲为因、以欲为缘、以欲为根,唯是以欲为因缘。
‘‘Tassa ce, bhikkhave, kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā nābhinipphajjanti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati – ‘moghaṃ vata me uṭṭhānaṃ, aphalo vata me vāyāmo’ti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.
诸比丘,若此良家子弟如此奋勉、勤策、精进,那些财富得以成就。他便为守护这些财富而感受苦与忧恼,心中思惟:‘如何才能令我的财富不为国王所夺、不为盗贼所偷、不被大火焚毁、不被大水冲走、不为不喜之继承人取去?’当他如此守护、防护这些财富时,它们仍会被国王夺走、被盗贼偷走、被大火焚毁、被大水冲走、被不喜之继承人取去。于是他忧愁、疲惫、悲叹、捶胸哭泣,陷入迷乱,心想:‘我曾拥有的,如今悉皆没了。’诸比丘,这也是欲望现前可见的过患,以欲为因、以欲为源、以欲为缘,纯粹由欲而生的纯大苦聚。
‘‘Tassa ce, bhikkhave, kulaputtassa evaṃ uṭṭhahato ghaṭato vāyamato te bhogā abhinipphajjanti. So tesaṃ bhogānaṃ ārakkhādhikaraṇaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti – ‘kinti me bhoge neva rājāno hareyyuṃ, na corā hareyyuṃ, na aggi daheyya, na udakaṃ vaheyya , na appiyā dāyādā hareyyu’nti. Tassa evaṃ ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā dahati, udakaṃ vā vahati, appiyā vā dāyādā haranti. So socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati – ‘yampi me ahosi tampi no natthī’ti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.
168复次,诸比丘,以欲为因、以欲为缘、以欲为源,唯因欲故,国王与国王相斗,刹帝利与刹帝利相斗,婆罗门与婆罗门相斗,居士与居士相斗。母亲与子相斗,子与母相斗;父亲与子相斗,子与父相斗;兄弟与兄弟相斗,兄弟与姐妹相斗,姐妹与兄弟相斗;朋友与朋友相斗。当他们陷入争吵、纷争与诤论时,便互相以手攻击,以土块攻击,以棍棒攻击,以刀剑攻击。于彼处,他们遭受死亡,或受濒死之苦。诸比丘,这也是欲望现前可见的过患,以欲为因、以欲为源、以欲为缘,纯粹由欲而生的纯大苦聚。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu rājānopi rājūhi vivadanti, khattiyāpi khattiyehi vivadanti , brāhmaṇāpi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatīpi gahapatīhi vivadanti, mātāpi puttena vivadati, puttopi mātarā vivadati, pitāpi puttena vivadati, puttopi pitarā vivadati, bhātāpi bhātarā vivadati, bhātāpi bhaginiyā vivadati, bhaginīpi bhātarā vivadati, sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha kalahaviggahavivādāpannā aññamaññaṃ pāṇīhipi upakkamanti, leḍḍūhipi upakkamanti, daṇḍehipi upakkamanti, satthehipi upakkamanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ . Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.
再者,诸比丘,因为欲望、源于欲望、基于欲望,纯粹由于欲望的缘故,他们执起剑与盾,佩好弓与箭囊,冲进两军对垒的战场。那时箭矢飞射,长矛交刺,刀剑寒光闪烁。在那里,他们被箭所射伤,被矛所刺穿,被剑砍下头颅。就在那里,他们走向死亡,或承受几近死亡的剧苦。诸比丘,这也是欲望在现前可见的过患,是以欲望为因、以欲望为缘、以欲望为根源,纯粹由于欲望本身所带来的一堆苦。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asicammaṃ gahetvā, dhanukalāpaṃ sannayhitvā, ubhatobyūḷhaṃ saṅgāmaṃ pakkhandanti usūsupi khippamānesu , sattīsupi khippamānāsu, asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.
再者,诸比丘,以欲望为因、以欲望为缘、以欲望为根源——纯以欲望之故,人们执剑持盾,系好弓与箭囊,冲向涂满湿泥的城垒。那时箭矢纷飞,矛戟横空,刀光闪烁。在那里,他们中箭、被矛刺穿、被热粪泼洒、被重物碾压、被利剑斩断头颅。他们便在那时遭受死亡,或近乎死亡的痛苦。诸比丘,这又是欲望现见现世的过患,是因欲望而生、以欲望为因、以欲望为来源的一大苦蕴,纯以欲望故。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu asicammaṃ gahetvā, dhanukalāpaṃ sannayhitvā, addāvalepanā upakāriyo pakkhandanti usūsupi khippamānesu, sattīsupi khippamānāsu , asīsupi vijjotalantesu. Te tattha usūhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, chakaṇakāyapi osiñcanti, abhivaggenapi omaddanti, asināpi sīsaṃ chindanti. Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.
169再者,诸比丘,以欲望为因、以欲望为缘、以欲望为根源——纯以欲望之故,有人凿墙入舍,抢夺财物,洗劫独屋,拦路行劫,与人私通。国王命人将他擒获之后,便施以种种刑罚:用鞭鞭打,用藤条鞭打,用短棒鞭打;砍断他的手,砍断他的脚,砍断他的手脚;割去他的耳朵,割去他的鼻子,割去他的耳鼻;施以“稀粥锅”刑,施以“海螺剃头”刑,施以“罗睺口”刑,施以“火焰花环”刑,施以“手烛”刑,施以“草衣”刑,施以“羚羊皮”刑,施以“钩肉”刑,施以“钱币”刑,施以“碱水浇皮”刑,施以“铁闩绞转”刑,施以“草墩”刑;浇淋滚油,驱使恶犬撕咬,活生生地将他插上木桩,再以剑斩断其头。他们便在那时遭受死亡,或近乎死亡的痛苦。诸比丘,这又是欲望现见现世的过患,是因欲望而生、以欲望为因、以欲望为来源的一大苦蕴,纯以欲望故。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiṭṭhanti, paradārampi gacchanti. Tamenaṃ rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti – kasāhipi tāḷenti, vettehipi tāḷenti, aḍḍhadaṇḍakehipi tāḷenti; hatthampi chindanti, pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti, kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti, kaṇṇanāsampi chindanti; bilaṅgathālikampi karonti , saṅkhamuṇḍikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cīrakavāsikampi karonti, eṇeyyakampi karonti, baḷisamaṃsikampi karonti, kahāpaṇikampi karonti, khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapīṭhakampi karonti, tattenapi telena osiñcanti, sunakhehipi khādāpenti, jīvantampi sūle uttāsenti, asināpi sīsaṃ chindanti . Te tattha maraṇampi nigacchanti, maraṇamattampi dukkhaṃ. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo sandiṭṭhiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.
再者,比丘们,因为欲、以欲为缘、以欲为根源——纯粹因欲之故,有人以身行恶,以语行恶,以意行恶。他们如此以身行恶、以语行恶、以意行恶之后,于身体崩解、命终之后,便投生到无幸处、恶趣、堕处、地狱。比丘们,这也是诸欲在来世的过患——一个苦聚,而此苦聚正是因欲、缘欲、以欲为根源,纯粹因欲而生。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti. Te kāyena duccaritaṃ caritvā, vācāya duccaritaṃ caritvā, manasā duccaritaṃ caritvā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Ayampi, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo samparāyiko, dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇaṃ kāmānameva hetu.
170诸比丘,什么是欲乐的出离?诸比丘,调伏欲贪、断除欲贪——这就是欲乐的出离。
‘‘Kiñca, bhikkhave, kāmānaṃ nissaraṇaṃ? Yo kho, bhikkhave, kāmesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ – idaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ.
诸比丘,若任何沙门或婆罗门,对感受的乐味、过患、出离,未能如实了知乐味为乐味、过患为过患、出离为出离,他们便不可能自证遍知感受,也不可能教导他人依此实践而遍知感受——这是不可能的。诸比丘,若任何沙门或婆罗门,对感受的乐味、过患、出离,如实了知乐味为乐味、过患为过患、出离为出离,他们便能自证遍知感受,也能教导他人依此实践而遍知感受——这是可能的。
‘‘Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti, te vata sāmaṃ vā vedanaṃ parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno vedanaṃ parijānissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ vedanānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ pajānanti te vata sāmaṃ vā vedanaṃ parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno vedanaṃ parijānissatīti – ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
171诸比丘,什么是色身的乐味呢?譬如一位刹帝利少女、婆罗门少女或居士少女,年约十五六岁,不高不矮、不瘦不胖、不黑不白,于此时,她岂不是处于极致的美丽与容色吗?“是的,尊者。”诸比丘,缘于这美丽的容色而生起的快乐与喜悦——这就是色的乐味。
‘‘Ko ca, bhikkhave, rūpānaṃ assādo? Seyyathāpi, bhikkhave, khattiyakaññā vā brāhmaṇakaññā vā gahapatikaññā vā pannarasavassuddesikā vā soḷasavassuddesikā vā, nātidīghā nātirassā nātikisā nātithūlā nātikāḷī nāccodātā paramā sā, bhikkhave, tasmiṃ samaye subhā vaṇṇanibhāti? ‘Evaṃ, bhante’. Yaṃ kho, bhikkhave, subhaṃ vaṇṇanibhaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ – ayaṃ rūpānaṃ assādo.
诸比丘,什么是色的过患呢?诸比丘,往后某个时候,你会见到那位女子——或八十、九十,乃至百岁高龄,年迈衰老,身形弯曲如同屋椽,拄着拐杖,步履颤抖,体弱多病,青春不再,牙齿脱落,头发灰白稀疏或头颅光秃,皮肤起皱,斑点密布。诸比丘,你们怎么看?她往昔那美丽的容貌不是消失了吗?过患不是显露出来了吗?
‘‘Ko ca, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo? Idha, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya aparena samayena āsītikaṃ vā nāvutikaṃ vā vassasatikaṃ vā jātiyā, jiṇṇaṃ gopānasivaṅkaṃ bhoggaṃ daṇḍaparāyanaṃ pavedhamānaṃ gacchantiṃ āturaṃ gatayobbanaṃ khaṇḍadantaṃ palitakesaṃ , vilūnaṃ khalitasiraṃ valinaṃ tilakāhatagattaṃ . Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? ‘Evaṃ, bhante’. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.
再者,诸比丘,你会见到那位女子——身患重病,痛苦难耐,瘫卧在自己的粪尿之中,由他人搀扶起身,由他人安顿躺下。诸比丘,你们怎么看?她往昔那美丽的容貌不是消失了吗?过患不是显露出来了吗?‘是的,尊者。’诸比丘,这也是色的过患。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ, sake muttakarīse palipannaṃ semānaṃ , aññehi vuṭṭhāpiyamānaṃ, aññehi saṃvesiyamānaṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? ‘Evaṃ, bhante’. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.
172再者,诸比丘,你会见到那位女子的尸体被弃置于墓地——已死去一日、两日或三日,身体肿胀、青瘀,流脓腐烂。诸比丘,你们怎么看?她往昔那美丽的容貌不是消失了吗?过患不是显露出来了吗?‘是的,尊者。’诸比丘,这也是色的过患。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ – ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā, uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? ‘Evaṃ, bhante’. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.
再者,诸比丘,他可能见到那位女子的尸体弃于冢间,正被乌鸦、鹰、秃鹫、苍鹭啄食,被狗、虎、豹、豺狼啃食,被种种小生物啃食。诸比丘,你们对此怎么看?先前那个美丽的容貌,是否已经消失,而其过患已经显现了呢?”“是的,尊者。”“诸比丘,这也是色身的过患。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ – kākehi vā khajjamānaṃ, kulalehi vā khajjamānaṃ, gijjhehi vā khajjamānaṃ, kaṅkehi vā khajjamānaṃ, sunakhehi vā khajjamānaṃ, byagghehi vā khajjamānaṃ, dīpīhi vā khajjamānaṃ, siṅgālehi vā khajjamānaṃ, vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave , yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? ‘Evaṃ, bhante’. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.
再者,诸比丘,他可能见到那位女子的尸体弃于冢间:已成一副筋肉相连、尚带血肉的骨架;已成一副皮肉尽失、犹沾血污、筋腱相连的骨架;已成一副血肉无存、唯靠筋腱相连的骨架;进而连接处断开,骨骸四散各方——手骨在一处,脚骨在一处,踝骨在一处,胫骨在一处,大腿骨在一处,髋骨在一处,肋骨在一处,脊骨在一处,肩胛骨在一处,颈椎在一处,颌骨在一处,牙齿在一处,头盖骨在另一处。诸比丘,你们对此怎么看?先前那个美丽的容貌,是否已经消失,而其过患已经显现了呢?”“是的,尊者。”“诸比丘,这也是色身的过患。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ – aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nhārusambandhaṃ, aṭṭhikasaṅkhalikaṃ nimaṃsalohitamakkhitaṃ nhārusambandhaṃ, aṭṭhikasaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nhārusambandhaṃ, aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisāvikkhittāni – aññena hatthaṭṭhikaṃ, aññena pādaṭṭhikaṃ, aññena gopphakaṭṭhikaṃ, aññena jaṅghaṭṭhikaṃ, aññena ūruṭṭhikaṃ, aññena kaṭiṭṭhikaṃ, aññena phāsukaṭṭhikaṃ, aññena piṭṭhiṭṭhikaṃ, aññena khandhaṭṭhikaṃ, aññena gīvaṭṭhikaṃ, aññena hanukaṭṭhikaṃ, aññena dantaṭṭhikaṃ, aññena sīsakaṭāhaṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? ‘Evaṃ, bhante’. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.
再者,诸比丘,他可能见到那位女子的尸体弃于冢间:骨骸变为洁白,色泽如螺;骨骸堆积一处,历时经年;骨骸腐朽败坏,碎为粉末。诸比丘,你们对此怎么看?先前那个美丽的容貌,是否已经消失,而其过患已经显现了呢?”“是的,尊者。”“诸比丘,这也是色身的过患。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tameva bhaginiṃ passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ – aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇapaṭibhāgāni, aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni, aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, yā purimā subhā vaṇṇanibhā sā antarahitā, ādīnavo pātubhūtoti? ‘Evaṃ, bhante’. Ayampi, bhikkhave, rūpānaṃ ādīnavo.
诸比丘,什么是色的出离?于色调伏欲贪、断除欲贪——这就是色的出离。
‘‘Kiñca, bhikkhave, rūpānaṃ nissaraṇaṃ? Yo, bhikkhave, rūpesu chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ – idaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ.
诸比丘,任何沙门或婆罗门,若不能这样如实了知——欲望的乐味是乐味、过患是过患、出离是出离,那么,他们自身能遍知欲望,或能引导他人依此修行而遍知欲望,这是不可能的。诸比丘,任何沙门或婆罗门,若能这样如实了知——欲望的乐味是乐味、过患是过患、出离是出离,那么,他们自身能遍知欲望,或能引导他人依此修行而遍知欲望,这便是可能的。
‘‘Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ kāmānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti te vata sāmaṃ vā kāme parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno kāme parijānissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ kāmānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ pajānanti, te vata sāmaṃ vā kāme parijānissanti paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno kāme parijānissatīti – ṭhānametaṃ vijjati.
173诸比丘,什么是感受的乐味?诸比丘,在此,一位比丘远离感官欲乐,远离不善法,进入并安住于有寻、有伺、由远离所生的喜与乐的初禅。诸比丘,当比丘远离感官欲乐,远离不善法,进入并安住于有寻、有伺、由远离所生的喜与乐的初禅时,那时,他既不意图恼害自己,也不意图恼害他人,亦不意图恼害双方;在那时,他所感受的,唯是无恼害之受。我说:无恼害,即是感受的至上乐味。
‘‘Ko ca, bhikkhave, vedanānaṃ assādo? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, neva tasmiṃ samaye attabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti ; abyābajjhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Abyābajjhaparamāhaṃ, bhikkhave, vedanānaṃ assādaṃ vadāmi.
再者,诸比丘,由寻与伺的止息,内心澄净,心一境性,他进入并安住于无寻无伺、由定生喜乐的第二禅那……(中略)……诸比丘,又由于对喜的离染,他住于舍,具念与正知,以身受乐,进入并安住于圣者们所称叹的‘舍、念、乐住’的第三禅那……(中略)……诸比丘,由于舍断乐与舍断苦,及先前喜与忧的消失,他进入并安住于不苦不乐、舍念清净的第四禅那。在那一刻,他不试图伤害自己,不试图伤害他人,也不试图伤害两者;他唯有感受无害之受。诸比丘,我说:无害之受,乃是诸受中最上的乐味。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati…pe… yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā, upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati…pe… yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, neva tasmiṃ samaye attabyābādhāyapi ceteti, na parabyābādhāyapi ceteti, na ubhayabyābādhāyapi ceteti; abyābajjhaṃyeva tasmiṃ samaye vedanaṃ vedeti. Abyābajjhaparamāhaṃ, bhikkhave, vedanānaṃ assādaṃ vadāmi.
174诸比丘,什么是感受的过患?感受是无常的、是苦的、是变易法——这就是感受的过患。
‘‘Ko ca, bhikkhave, vedanānaṃ ādīnavo? Yaṃ, bhikkhave, vedanā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā – ayaṃ vedanānaṃ ādīnavo.
复次,诸比丘,什么是感受的出离?于感受上对欲贪的调伏、对欲贪的断除——这就是感受的出离。
‘‘Kiñca, bhikkhave, vedanānaṃ nissaraṇaṃ? Yo, bhikkhave, vedanāsu chandarāgavinayo, chandarāgappahānaṃ – idaṃ vedanānaṃ nissaraṇaṃ.
诸比丘,凡有沙门或婆罗门,对这些色的乐味不能如实了知为乐味、过患不能如实了知为过患、出离不能如实了知为出离,他们想自己遍知色,或是引导他人走上遍知色的修行——这是不可能的。然而,诸比丘,凡有沙门或婆罗门,对这些色的乐味如实了知为乐味、过患如实了知为过患、出离如实了知为出离,他们便能自己遍知色,也能引导他人走上遍知色的修行——这才是可能的。
‘‘Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ nappajānanti te vata sāmaṃ vā rūpe parijānissanti, paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno rūpe parijānissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ye ca kho keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā evaṃ rūpānaṃ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṃ pajānanti te vata sāmaṃ vā rūpe parijānissanti paraṃ vā tathattāya samādapessanti yathā paṭipanno rūpe parijānissatīti – ṭhānametaṃ vijjati.
世尊如此开示。比丘们心满意足,对世尊的教导欢喜赞叹。
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 佛陀,开示欲、色、受的味患离 |
| Sambahulā bhikkhū | 众多比丘 | 乞食后与外道对话,向世尊请教 |
| Aññatitthiyā paribbājakā | 外道游方者 | 声称与佛一样遍知欲、色、受 |
| Samaṇo Gotamo | 沙门乔达摩 | 外道对佛陀的称呼 |
事件
比丘们在舍卫城乞食前,先去拜访了外道游方者。外道声称他们的教法和佛陀相同,都教导对欲望、色法和感受的遍知。比丘们未作回应,回来向世尊报告此事。世尊借此机会,从乐味、过患、出离三个层面,详细剖析了欲望、色身和感受的本质,指明唯有如实了知这三者,才能真正趣向解脱。
经文摘要
外道与佛陀自称教导相同引发比丘疑惑 → 佛陀指出外道不了知味患离,无法回答相关问题 → 佛陀广说欲、色、受各自的乐味、过患与出离 → 结论:唯有如实了知味患离者,方能真正自觉者。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1层·背景:一个尖锐的对比
一群外道试图把自己和佛陀画上等号,说“大家教的东西都一样”。这是经文展开的楔子。佛陀没有直接驳斥,而是让比丘去问一个“味、患、离”的三段式问题。佛陀断言外道一定答不上来,因为他们“不如实了知”。这暗示了佛法的核心不在于表面的名相,而在于对现象底层运作逻辑——即吸引力、危险性和解脱路径——的深刻洞察。
2层·核心:一场名为“糖衣、毒药与解药”的解构手术
经文的主体,就是佛陀带领比丘,依次解剖三种我们最执着的东西:感官欲望(欲)、可爱的身体(色)、以及包括禅悦在内的所有感受(受)。
* 解剖欲望(欲)
* 乐味(糖衣):五欲带来的快乐和喜悦。
* 过患(毒药):佛陀没用空泛的道理,而是描绘了一幅极其现实、残酷的生计图景:从“受寒所袭、受热所袭”的劳苦,到求财不得的愁苦,再到守护财产时的忧惧,最后是国与国、人与人之间的争斗、刑罚与地狱。所有痛苦的根本原因是什么?经文反复强调:“以欲为因、以欲为缘、以欲为根源——仅以欲为因。” → 拆开看: 这句话是关键锁链,它把人生中所有层面的苦,从风吹日晒到战争犯罪,死死地钉在了同一个根源——“欲”上,告诉我们这不是偶然的运气不好,而是必然的因果链条。
* 出离(解药):调伏和断除对欲望的贪着。
* 解剖色身(色)
* 乐味(糖衣):对青春健美肉体的喜爱。佛陀用了刹帝利少女最美丽的形象来比喻这种乐味的巅峰。
* 过患(毒药):佛陀对这一美丽形象的解构是惊心动魄的“九相观”:先是老朽病苦、大小便失禁;然后是死后尸体膨胀、青瘀、脓烂;接着被野兽啃食;最后只剩散落的骨骸乃至化为尘土。每一步,佛陀都反问:“先前的美丽色相已消失,过患已显现,是吗?” → 拆开看: 这个反复的提问,不是让人悲观厌世,而是强制性地把心从一个凝固的“美”的假象,拉到“无常变化”的真相上。它要击碎的不是身体,而是我们对身体那个“常、乐、我、净”的错误认定。
* 出离(解药):调伏和断除对色身的贪着。
* 解剖感受(受)
* 乐味(糖衣):连初禅到四禅的喜乐,都被归为“乐味”。佛陀说,最上的乐味,是“无害的受”,即不害己、不害人的那种清净之乐。
* 过患(毒药):核心一击——“受是无常、苦、变易之法”。 → 拆开看: 这是对一切体验的终极定性。哪怕是最纯净的禅定之乐,它也符合“无常、苦、变易”的法则,因为它有生就有灭,有得就有失。执着于这种会变异的乐,本身就是苦的根源。
* 出离(解药):调伏和断除对一切感受的贪着。
3层·要旨:走出“遍知”的迷思
→ 一句话要旨: 真正的“遍知”,不是反复念叨“欲望和身体是苦”,而是彻底看清什么东西让你上瘾(味)、它如何一步步将你拖入深坑(患)、以及如何才能彻底戒断(离)。
关键术语锚
- khandha / 蕴:本篇虽未详列五蕴,但通篇对色(肉身)和受(感受)的分析,正是五蕴解构法门的具体应用。易错:将色仅理解为颜色,将受仅理解为情绪,错失其作为生命组成单元、可被客观观察的范畴。
- vedanā / 受:佛陀将其乐味最高点定在无害的禅定之乐,但紧接着指出其过患是“无常、苦、变易”。易错:将“受”仅理解为苦乐感受,忽略了它本身就是一个被观察的、会生灭的客观现象,而非“我的”感觉。
- rāga / 贪:贯穿全文的“欲贪调伏、欲贪断除”。这是味患离中联结“患”和“离”的绳索。易错:把贪只看作对五欲的强烈渴望,忽略了它也包括对微妙禅悦的黏着。
- āsava / 漏:文中“引发欲、可染”等描述暗示了令心漏向生死的烦恼。易错:只看作烦恼本身,未理解它“流漏”、“泄漏”心能量的动态。
- sacca / 谛:佛陀反复问“是否过患已显现”,就是在引导比丘如实“见”苦谛。易错:将谛只当作一个理论概念,而非当下身心正在展现的真实状态。