153如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,众多比丘于食后,从乞食归,聚集在讲堂中,共坐一处,生起了这样的谈论:“真是稀有啊,朋友们!真是不可思议啊,朋友们!那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者的世尊,竟说修习、多修习身至念有大果报、大利益。”然而,这些比丘的这番谈论尚未结束,世尊便于傍晚时分从宴默中起身,前往讲堂;到了之后,在敷设好的座位上坐下。坐下后,世尊对比丘们说:“诸比丘,你们现在共坐一处,在谈论什么?你们尚未说完的谈论又是什么?”“尊者,我们于食后,从乞食归,聚集在讲堂中,共坐一处,生起了这样的谈论:‘真是稀有啊,朋友们!真是不可思议啊,朋友们!那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者的世尊,竟说修习、多修习身至念有大果报、大利益。’尊者,这就是我们尚未说完的谈论,接着世尊便到了。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘‘acchariyaṃ, āvuso, abbhutaṃ, āvuso! Yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā mahapphalā vuttā mahānisaṃsā’’ti. Ayañca hidaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā vippakatā hoti, atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā’’ti? ‘‘Idha , bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘acchariyaṃ, āvuso, abbhutaṃ, āvuso! Yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā mahapphalā vuttā mahānisaṃsā’ti. Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto’’ti.
154诸比丘,身至念应如何修习、如何多修习,方有大果报、大利益呢?诸比丘,于此,有比丘前往林野,或至树下,或入空闲处,结跏趺坐,端正身体,令正念现前。他具念而入息,具念而出息。入息长时,他了知:‘我入息长’;出息长时,他了知:‘我出息长’。入息短时,他了知:‘我入息短’;出息短时,他了知:‘我出息短’。他这样训练自己:'我要体验着整个身体吸气';'我要体验着整个身体呼气'。他这样训练自己:'我要令身行平静而吸气';'我要令身行平静而呼气'。当他这样不放逸、精勤、努力地安住时,那些与世俗生活相关的念头和思惟就被舍断了。由于舍断了那些,心便向内安稳、平静、专一、得定。诸比丘,比丘就是这样修习身至念的。
‘‘Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, kāyagatāsati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā? Idha, bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So satova assasati satova passasati; dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti; rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assasāmī’ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī’ti pajānāti; ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmī’ti sikkhati, ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmī’ti sikkhati; ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī’ti sikkhati, ‘passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmī’ti sikkhati. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti . Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
复次,诸比丘,比丘于行走时,了知:‘我在行走’;于站立时,了知:‘我在站立’;于坐着时,了知:‘我在坐着’;于躺卧时,了知:‘我在躺卧’。无论身体处于何种姿势,他皆如是了知。当他如此不放逸、精勤、坚毅而住时,那些与世俗生活相关的忆念与思惟便得以舍断。舍断他们已,心便内敛、安稳、平静、专一、得定。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu gacchanto vā ‘gacchāmī’ti pajānāti, ṭhito vā ‘ṭhitomhī’ti pajānāti, nisinno vā ‘nisinnomhī’ti pajānāti, sayāno vā ‘sayānomhī’ti pajānāti. Yathā yathā vā panassa kāyo paṇihito hoti, tathā tathā naṃ pajānāti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
再者,比丘们,比丘于前进、返回之时,具足正知而行;于向前看、向旁看时,具足正知而行;于弯曲、伸展肢体时,具足正知而行;于穿着僧伽帝衣、持钵、拿衣时,具足正知而行;于食、饮、咀嚼、品尝时,具足正知而行;于大小便利时,具足正知而行;于行走、站立、坐着、睡眠、醒来、说话、沉默时,具足正知而行。当他如此不放逸、精勤、心意坚定而安住时,那些与俗世生活相关的忆念与思惟便得断除。由于这些的断除,内心便内住、安稳、平静、专一、入定。比丘们,比丘正是这样修习身至念的。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
复次,诸比丘,比丘审视此身,从脚底起,至发梢止,以皮为界,遍观充满种种不净:‘此身有头发、体毛、指甲、牙齿、皮肤、肌肉、筋腱、骨骼、骨髓、肾脏、心脏、肝脏、肋膜、脾脏、肺脏、肠、肠膜、胃中物、粪便、胆汁、痰、脓、血、汗、脂肪、眼泪、油脂、唾液、鼻涕、关节滑液、尿液。’
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta’nti.
诸比丘,犹如一个两头开口的袋,盛满种种谷物,诸如:良米、稻谷、绿豆、扁豆、芝麻、精米。有明眼人解开它而检视:‘这些是良米,这些是稻谷,这些是绿豆,这些是扁豆,这些是芝麻,这些是精米。’同样地,诸比丘,比丘审视此身,从脚底起,至发梢止,以皮为界,遍观充满种种不净:‘此身有头发、体毛、指甲、牙齿、皮肤、肌肉、筋腱、骨骼、骨髓、肾脏、心脏、肝脏、肋膜、脾脏、肺脏、肠、肠膜、胃中物、粪便、胆汁、痰、脓、血、汗、脂肪、眼泪、油脂、唾液、鼻涕、关节滑液、尿液。’当他如此不放逸、精勤、策励而住时,那些与世俗相关的寻思便得以断除。由于断除了那些寻思,心便向内安稳、平静、专一、得定。诸比丘,比丘正是这样修习身至念的。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ubhatomukhā putoḷi pūrā nānāvihitassa dhaññassa, seyyathidaṃ – sālīnaṃ vīhīnaṃ muggānaṃ māsānaṃ tilānaṃ taṇḍulānaṃ, tamenaṃ cakkhumā puriso muñcitvā paccavekkheyya – ‘ime sālī ime vīhī ime muggā ime māsā ime tilā ime taṇḍulā’ti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta’nti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
“再者,诸比丘,比丘就这样如实观察自己的身体,随其安顿、随其姿势,从界的角度审视:‘在此身中,有地界、水界、火界、风界。’”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti.
“诸比丘,犹如一位娴熟的屠牛者或其学徒,宰杀了牛之后,在十字路口将肉切割成块,而后坐下;同样地,诸比丘,比丘就这样如实观察自己的身体,随其安顿、随其姿势,从界的角度审视:‘在此身中,有地界、水界、火界、风界。’当他如此住于不放逸、热忱与精勤时,那些与居家生活相应的念头与寻思便会舍断。随着这些的舍断,心便向内安住、安定,成为一境,入于定。诸比丘,比丘正是这样修习身至念的。”
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ vadhitvā catumahāpathe bilaso vibhajitvā nisinno assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati – ‘atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’ti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
“再者,诸比丘,譬如比丘见到一具弃置于冢间的尸体,死后一日、两日或三日,膨胀、青瘀、流脓。他便以自身与之相比照:‘此身也具有同样的性质,必将如此,无法超越其结果。’当他如此住于不放逸、热忱与精勤时,那些与居家生活相应的念头与寻思便会舍断。随着这些的舍断,心便向内安住、安定,成为一境,入于定。诸比丘,比丘正是这样修习身至念的。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ. So imameva kāyaṃ upasaṃharati – ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’ti . Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
“再者,诸比丘,一位比丘假如看见一具被丢在墓地的尸体,正被乌鸦啄食着,被老鹰啄食着,被秃鹫啄食着,被苍鹭啄食着,被狗啃食着,被老虎啃食着,被豹啃食着,被豺狼啃食着,或被各种小生物啃食着。他就把这个身体拿来对照:‘确实,这个身体也有同样的性质,会成为那样,无法超越那个结果。’当他这样住于不放逸……(中略)……诸比丘,一位比丘也是这样修习身至念的。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ kākehi vā khajjamānaṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ kaṅkehi vā khajjamānaṃ sunakhehi vā khajjamānaṃ byagghehi vā khajjamānaṃ dīpīhi vā khajjamānaṃ siṅgālehi vā khajjamānaṃ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ. So imameva kāyaṃ upasaṃharati – ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’ti. Tassa evaṃ appamattassa…pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
“再者,诸比丘,若比丘观见一具弃于墓地的尸体,或见一副还连着筋肉带血、由筋腱勾连的骨架……或见一副无肉却沾着血、由筋腱勾连的骨架……或见一副血肉尽去、唯靠筋腱勾连的骨架……又或见那些四面散落、彼此不再相连的骨头:这里一段手骨,那里一段脚骨;这里一块踝骨,那里一块胫骨;这里一根大腿骨,那里一块骨盆;这里一根肋骨,那里一节脊骨;这里一块肩胛骨,那里一块颈骨;这里有颌骨,那里有齿骨,头骨也滚落一旁。他便以此对比己身:‘此身亦有如是性,亦成如是状,终不能超脱于此。’当比丘如此安住不放逸……(中略)……诸比丘,比丘正是这样修习身至念的。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nhārusambandhaṃ…pe… aṭṭhikasaṅkhalikaṃ nimmaṃsalohitamakkhitaṃ nhārusambandhaṃ…pe… aṭṭhikasaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nhārusambandhaṃ…pe… aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisāvikkhittāni aññena hatthaṭṭhikaṃ aññena pādaṭṭhikaṃ aññena gopphakaṭṭhikaṃ aññena jaṅghaṭṭhikaṃ aññena ūruṭṭhikaṃ aññena kaṭiṭṭhikaṃ aññena phāsukaṭṭhikaṃ aññena piṭṭhiṭṭhikaṃ aññena khandhaṭṭhikaṃ aññena gīvaṭṭhikaṃ aññena hanukaṭṭhikaṃ aññena dantaṭṭhikaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ . So imameva kāyaṃ upasaṃharati – ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’ti. Tassa evaṃ appamattassa…pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
“复次,诸比丘,一位比丘若看见一具被弃于冢间的尸体,其骨骸雪白,色泽如螺贝……那些骨骸堆积一处,历时一年有余……那些骨骸朽败,碎为粉末。他便以此对比自身:‘此身确实具有同样的性质,必将如此,无法超越此一结局。’当他这样安住于不放逸……(中略)……诸比丘,比丘便是这样修习身至念的。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ – aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇapaṭibhāgāni …pe… aṭṭhikāni puñjakitāni terovassikāni…pe… aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. So imameva kāyaṃ upasaṃharati – ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’ti. Tassa evaṃ appamattassa…pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
155再者,诸比丘,比丘远离欲乐……证入并住于初禅。他以从远离所生的喜乐,浸润、渗透、充满、遍满此身;他的整个身体,没有一处不被这从远离所生的喜乐所触及。
诸比丘,恰如一位熟练的浴师或其学徒,在铜盆中撒下沐浴粉,一边洒水,一边揉捏,使得此沐浴粉团内外悉被水滋润、渗透、充满,却不致滴漏。
同样地,诸比丘,比丘以从远离所生的喜乐,浸润、渗透、充满、遍满此身;他这整个身体的任何一处,没有不被从远离所生喜乐所触及的。
当他如此精勤而不放逸……诸比丘,比丘正是这样修习身至念的。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho nhāpako vā nhāpakantevāsī vā kaṃsathāle nhānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sanneyya, sāyaṃ nhānīyapiṇḍi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuṭā snehena na ca pagghariṇī; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Tassa evaṃ appamattassa…pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
再者,诸比丘,因寻与伺的止息……比丘证入并住于二禅。他以从定所生的喜乐,浸润、渗透、充满、遍满此身;他的整个身体,没有一处不被这从定所生的喜乐所触及。
诸比丘,好比一个深水湖,湖底有泉水涌出。既无东面注入之水,亦无西面注入之水,无北面注入之水,亦无南面注入之水;天亦未适时降下充沛的雨水。然而,那自湖底涌出的清凉泉水,却以清凉之水浸润、渗透、充满、遍满整个湖泊,令此湖中任何一处,无不触及清凉之水。
同样地,诸比丘,比丘以从定所生的喜乐,浸润、渗透、充满、遍满此身;他的整个身体,没有一处不被这从定所生喜乐所触及的。
当他如此精勤而不放逸……诸比丘,比丘正是这样修习身至念的。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, udakarahado gambhīro ubbhidodako . Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassa āyamukhaṃ na pacchimāya disāya udakassa āyamukhaṃ na uttarāya disāya udakassa āyamukhaṃ na dakkhiṇāya disāya udakassa āyamukhaṃ; devo ca na kālena kālaṃ sammā dhāraṃ anuppaveccheyya; atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṃ assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Tassa evaṃ appamattassa…pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
再者,诸比丘,因对喜的离欲……比丘证入并住于三禅。他以离喜之乐,浸润、渗透、充满、遍满此身;他的整个身体,没有一处不被这离喜之乐所触及。
诸比丘,好像青莲池、红莲池或白莲池中,生长着青莲、红莲或白莲。那些莲花生在水中,长在水中,不伸出水面,沉于水下生长。从顶端至根部,悉被清凉之水浸润、渗透、充满、遍满,没有一朵青莲、红莲或白莲的任何一处不触及清凉之水。
同样地,诸比丘,比丘以离喜之乐,浸润、渗透、充满、遍满此身;他的整个身体,没有一处不被这离喜之乐所触及的。
当他如此精勤而不放逸……诸比丘,比丘正是这样修习身至念的。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni antonimuggaposīni , tāni yāva caggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni, nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphuṭaṃ assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti. Tassa evaṃ appamattassa…pe… evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
再者,比丘们,比丘由舍断乐……证入并住于第四禅。他以清净、明净的心遍满此身而坐,全身无处不被这清净、明净的心所触及。比丘们,犹如有人以白衣裹身后而坐,全身无处不被白衣所覆盖。同样地,比丘们,比丘以清净、明净的心遍满此身而坐,全身无处不被这清净、明净的心所触及。当他如此安住于不放逸、精勤、坚定时,那些与俗家相应的忆念与思虑皆被舍断。由舍断这些,心便向内安立、安定、成为一境、得定。比丘们,比丘便是如此修习身至念的。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi, bhikkhave , puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ assa; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati ekodi hoti samādhiyati. Evampi, bhikkhave, bhikkhu kāyagatāsatiṃ bhāveti.
158比丘们,任何人只要修习、多修习了身至念,所有属于明分的善法,都包含在其中。比丘们,正如任何人只要心中遍满了大海,所有流向大海的河流,便都被包含在其中。同样地,比丘们,任何人只要修习、多修习了身至念,所有属于明分的善法,便都包含在其中。
‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, antogadhāvāssa kusalā dhammā ye keci vijjābhāgiyā. Seyyathāpi, bhikkhave, yassa kassaci mahāsamuddo cetasā phuṭo, antogadhāvāssa kunnadiyo yā kāci samuddaṅgamā; evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, antogadhāvāssa kusalā dhammā ye keci vijjābhāgiyā.
比丘们,若有人未曾修习、未曾多修习身至念,魔罗便有机可乘,魔罗便有立足之处。比丘们,犹如有人将沉重的石球投入湿泥堆。比丘们,你们意下如何?那沉重的石球,能否在湿泥堆中钻进去呢?——能,尊者。同样地,比丘们,若有人未曾修习、未曾多修习身至念,魔罗便有机可乘,魔罗便有立足之处。比丘们,又如有干枯的柴薪,有人拿着引火的上好木燧走来,说:‘我要生火,要让热显现。’比丘们,你们意下如何?那人用那引火的上好木燧,摩擦那干枯的柴薪,是否能生火、让热显现呢?——能,尊者。同样地,比丘们,若有人未曾修习、未曾多修习身至念,魔罗便有机可乘,魔罗便有立足之处。比丘们,又如空水罐置于架上,有人担水而来。比丘们,你们意下如何?那人能否把水倒进去呢?——能,尊者。同样地,比丘们,若有人未曾修习、未曾多修习身至念,魔罗便有机可乘,魔罗便有立足之处。
‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāraṃ, labhati tassa māro ārammaṇaṃ . Seyyathāpi , bhikkhave, puriso garukaṃ silāguḷaṃ allamattikāpuñje pakkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu taṃ garukaṃ silāguḷaṃ allamattikāpuñje labhetha otāra’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Evameva kho , bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāraṃ, labhati tassa māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ ; atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya – ‘aggiṃ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amuṃ sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā’’ti? ‘‘Evaṃ , bhante’’. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāraṃ, labhati tassa māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, udakamaṇiko ritto tuccho ādhāre ṭhapito; atha puriso āgaccheyya udakabhāraṃ ādāya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso labhetha udakassa nikkhepana’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro otāraṃ, labhati tassa māro ārammaṇaṃ’’.
156诸比丘,当比丘修习、多修身至念时,魔罗便找不到可乘之机,抓不住他的把柄。诸比丘,好比有人将轻巧的线团朝全硬木的门板上抛去。诸比丘,你们认为如何?那轻巧的线团能在全硬木的门板上找到任何缝隙或立足之处吗?”“不能,尊者。”“正是如此,诸比丘,当比丘修习、多修身至念时,魔罗便找不到可乘之机,抓不住他的把柄。诸比丘,又好比有一根湿润多脂的木柴,有人拿着一根取火用的上端木棍走过来说:‘我要摩擦生火,让热显现。’诸比丘,你们认为如何?那人能用上端木棍钻那湿润多脂的木柴,而令火生出、令热显现吗?”“不能,尊者。”“正是如此,诸比丘,当比丘修习、多修身至念时,魔罗便找不到可乘之机,抓不住他的把柄。诸比丘,又好比有一个水罐,贮满清水,满至罐口,乌鸦也饮得着,安放在架上。这时有个人挑着水走过来。诸比丘,你们认为如何?那人还能往里添水吗?”“不能,尊者。”“正是如此,诸比丘,当比丘修习、多修身至念时,魔罗便找不到可乘之机,抓不住他的把柄。”
‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāraṃ, na tassa labhati māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso lahukaṃ suttaguḷaṃ sabbasāramaye aggaḷaphalake pakkhipeyya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso taṃ lahukaṃ suttaguḷaṃ sabbasāramaye aggaḷaphalake labhetha otāra’’nti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāraṃ, na tassa labhati māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ ; atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya – ‘aggiṃ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Evameva kho, bhikkhave , yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāraṃ, na tassa labhati māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, udakamaṇiko pūro udakassa samatittiko kākapeyyo ādhāre ṭhapito; atha puriso āgaccheyya udakabhāraṃ ādāya. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so puriso labhetha udakassa nikkhepana’’nti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāraṃ, na tassa labhati māro ārammaṇaṃ’’.
157“诸比丘,任何人若修习、多修习身至念,对于任何一种可藉智慧亲证的法,他只要将心导向彼法而欲亲证,便能在每一相应处当下获得亲证的能力。诸比丘,譬如有一只水罐,盛满清水,满至罐口,乌鸦亦能饮用,置于架子之上。若有一大力士从这边倾侧,从那边倾侧,水是否会流出呢?”“会的,尊者。”“正是如此,诸比丘,任何人若修习、多修习身至念,对于任何一种可藉智慧亲证的法,他只要将心导向彼法而欲亲证,便能在每一相应处当下获得亲证的能力。诸比丘,又譬如在平整的地面上,有一方四正池塘,堤岸坚固,牢筑四周,池水盈满,满至边缘,乌鸦亦能饮用。若有一大力士从这边掘开堤岸,从那边掘开堤岸,水是否会流出呢?”“会的,尊者。”“正是如此,诸比丘,任何人若修习、多修习身至念,对于任何一种可藉智慧亲证的法,他只要将心导向彼法而欲亲证,便能在每一相应处当下获得亲证的能力。诸比丘,又如在一处平整的地面上,于大十字路口,停有一辆已套好良种骏马的战车,马鞭也已备好;一位技巧娴熟的调马师、驯马师登上战车,左手执缰,右手持鞭,便能随心所欲地驱车向前或调头后退。诸比丘,正是如此,任何人若修习、多修习身至念,对于任何一种可藉智慧亲证的法,他只要将心导向彼法而欲亲证,便能在每一相应处当下获得亲证的能力。”
‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, ta tatre sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane. Seyyathāpi, bhikkhave, udakamaṇiko pūro udakassa samatittiko kākapeyyo ādhāre ṭhapito. Tamenaṃ balavā puriso yato yato āviñcheyya, āgaccheyya udaka’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā so, yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane. Seyyathāpi, bhikkhave, same bhūmibhāge caturassā pokkharaṇī assa āḷibandhā pūrā udakassa samatittikā kākapeyyā. Tamenaṃ balavā puriso yato yato āḷiṃ muñceyya āgaccheyya udaka’’nti? ‘‘Evaṃ , bhante’’. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane. Seyyathāpi, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo ; tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena patodaṃ gahetvā yenicchakaṃ yadicchakaṃ sāreyyāpi paccāsāreyyāpi; evameva kho, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya , tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati satiāyatane’’.
“诸比丘,当身至念已被亲近、修习、多修,成为车乘,作为基础,持续安立,累积熟练,并善加精进后,当可期待十种利益。他能堪忍不乐与贪染,不为不乐与贪染所制;他安住于降伏已生的不乐。”
‘‘Kāyagatāya, bhikkhave, satiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya dasānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Aratiratisaho hoti, na ca taṃ arati sahati, uppannaṃ aratiṃ abhibhuyya viharati.
“他能克服恐惧与惊骇,不为恐惧与惊骇所克服;每当恐惧与惊骇生起,他便将它征服而安住。”
‘‘Bhayabheravasaho hoti, na ca taṃ bhayabheravaṃ sahati, uppannaṃ bhayabheravaṃ abhibhuyya viharati.
“他具足忍耐力:能忍耐寒、热、饥、渴,忍耐蚊虫叮咬、风吹日晒、爬行类动物的接触,忍耐粗鲁无礼、不友善的言语;对于已生起的身体感受——那些苦的、剧烈的、粗重的、锐利的、不可意的、不愉快的、乃至能夺命的感受——他生性能够安然承受。”
‘‘Khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassānaṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti.
“他能够随心所欲、毫无困难地证得四种增上心、现法乐住的禅那。”
‘‘Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī.
他体验种种神通变化:能从一人化作多人,又能从多人合为一人;能显现、隐没……乃至能以身体自在掌控,到达梵天界。
‘‘So anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccānubhoti. Ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti, āvibhāvaṃ…pe… yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.
他凭借清净、超越常人的天耳界,听闻天与人两种声音,或远或近……
‘‘Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca…pe….
他以自心遍知其他众生与他人的心。对于有贪的心,他了知为‘有贪的心’;对于离贪的心,他了知为‘离贪的心’;对于有嗔的心,他了知为‘有嗔的心’;对于离嗔的心,他了知为‘离嗔的心’;对于有痴的心,他了知为‘有痴的心’;对于离痴的心,他了知为‘离痴的心’;对于收摄的心,他了知为‘收摄的心’;对于散乱的心,他了知为‘散乱的心’;对于广大的心,他了知为‘广大的心’;对于不广大的心,他了知为‘不广大的心’;对于有上的心,他了知为‘有上的心’;对于无上的心,他了知为‘无上的心’;对于得定的心,他了知为‘得定的心’;对于未得定的心,他了知为‘未得定的心’;对于解脱的心,他了知为‘解脱的心’;对于未解脱的心,他了知为‘未解脱的心’。
‘‘Parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṃ vā cittaṃ ‘sarāgaṃ citta’nti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ…pe… sadosaṃ vā cittaṃ… vītadosaṃ vā cittaṃ… samohaṃ vā cittaṃ… vītamohaṃ vā cittaṃ… saṃkhittaṃ vā cittaṃ… vikkhittaṃ vā cittaṃ… mahaggataṃ vā cittaṃ… amahaggataṃ vā cittaṃ… sauttaraṃ vā cittaṃ… anuttaraṃ vā cittaṃ… samāhitaṃ vā cittaṃ… asamāhitaṃ vā cittaṃ… vimuttaṃ vā cittaṃ… avimuttaṃ vā cittaṃ ‘avimuttaṃ citta’nti pajānāti.
他随念种种过去生,即:一生、二生……如是,具足形相与详情,他随念种种过去生。
‘‘So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe… iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
他以清净、超越常人的天眼,看见众生死亡、投生——低劣或高贵,美丽或丑陋,善趣或恶趣。他了知众生如何随业流转。
‘‘Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.
他由诸漏灭尽,于现法中,以证智自作证,具足无漏的心解脱与慧解脱而安住。
‘‘Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
159“诸比丘,若身至念已修习、多修、常作,作为车乘、作为基础,已建立、已巩固、善加精勤,则可期此十种利益。”
‘‘Kāyagatāya, bhikkhave, satiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime dasānisaṃsā pāṭikaṅkhā’’ti.
世尊说了这个。那些比丘心满意足,对世尊所说的话感到欢喜。”
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者 |
| Bhikkhū | 诸比丘 | 听法众 |
地点
舍卫城祇树给孤独园的讲堂,及其外的阿兰若、树下、空屋等静修处。
事件
一群比丘聚集在讲堂,谈论世尊所称赞的“身至念”修法有大果报、大利益,但尚未深解如何修习。世尊前来,顺着他们的谈论详细开示了身至念的完整修习次第。他从基础的正念呼吸、觉知身体姿态等一直讲到由观身不净、四界而证入四禅,并最终阐明已修习身至念者能不被烦恼所侵,并能获得从克服忧惧到证得漏尽解脱的十种殊胜利益。
经文摘要
比丘议论身至念的利益(A)→ 世尊详细开示从入门到高阶的多种修习方法(B)→ 世尊以诸多譬喻说明修习成就者能抵御烦恼、随心作证,并总结可期待的十种究竟利益(C)。
中心思想(白话 + 重点拆解)
背景:一群修行人已经听说“挂念身体”这个法门非常殊胜,但还没摸着门道。这部经就是世尊对这个法门最系统、最详细的一次“实操说明书”。
核心:这不是简单的“注意身体”,而是一整套“借假修真”的心智操作系统。
1. 从粗糙到微细的觉知训练:经文从最基础的“呼气长,了知呼气长;吸气短,了知吸气短”开始,让你先学会把狂乱的心绑在呼吸上。接着一步步升级,“觉知全身而吸气” → “平静身行而吸气”。这就像「→ 拆开看:」它不是教你控制呼吸,而是教你通过观察呼吸带来的身心的波动,使其自我驯服,最终达成身与心的深层同步与安宁。
2. 用观察打破执着的硬核操作:经文花了很大篇幅讲“观身不净”(三十二身分)和“墓地想”。让你在脑海里像解牛一样分解自己的身体,或去观想尸体腐烂的过程。世尊说:“此身也是如此法、如此性、不能超越此。”「→ 拆开看:」这句话是对治我们对身体那种“我的”、“好看的”、“永恒的”错误认同的致命一击。它不是让人变得悲观消极,而是用如实观察剥离掉我们贴在肉身上的幻觉包装,从而卸下因执着这个身体而产生的大量烦恼。
3. 以身为道场,遍满喜乐的“脑内风暴”:当通过观察清除了杂念,经文转向用禅定遍满全身。初禅是“离生的喜乐”遍满,二禅是“定生的喜乐”遍满,三禅是“离喜之乐”遍满,四禅是“遍净、清净之心”遍满。世尊用浴粉被水浸透、泉水涌出遍满湖等比喻,描述了从皮肤到骨髓都被纯净的喜悦或清明的觉知所浸润的状态。「→ 拆开看:」身体的每个细胞都成了产生和承载禅悦、清明的容器,心意不再是漂泊的,而是稳定地安住在这个被净化过的“身”里头。
→ 一句话要旨: 修习身至念,就是把对身体的无明执着,通过从粗到细的全方位觉知、分解和净化,转变成一台驱动心智走向彻底解脱和具足一切功德的超级引擎。
关键术语锚
- Kāyagatāya (sati) → 身至念: 极易被简化为“观身”。本经强调“至”,即念住于身、遍满于身、以身为基的全覆盖式念,而非单纯的“观身不净”。
- Sati → 念: 不仅仅是“记忆”或“注意”,在本经是主动、清醒、持续地将心贴在选定的身体目标(如呼吸、姿态、三十二身分)上的觉察力,是消防水龙头的阀门。
- Samādhi → 定: 经文频繁说“心于内住立、安定、成为一境、得定”。是指因舍断妄念而达成的精神统一、不散乱的状态,是专注的成果。
- Jhāna → 禅那: 经文用四禅的喜乐遍满全身来展示身至念的深度成就。这不是死寂的定,而是带有强烈身心转化体验的深度专注与喜乐,是“现法乐住”的燃料。