93如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,世尊对比丘们说:“诸比丘。”“尊者。”那些比丘回答世尊。世尊这样说道:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
“诸比丘,舍利弗具足智慧;诸比丘,舍利弗具足大智慧;诸比丘,舍利弗具足广智慧;诸比丘,舍利弗具足喜悦智慧;诸比丘,舍利弗具足速疾智慧;诸比丘,舍利弗具足锐利智慧;诸比丘,舍利弗具足洞察智慧。诸比丘,舍利弗用了半月时间,修习了无间法观。诸比丘,舍利弗的无间法观即是这样。”
‘‘Paṇḍito, bhikkhave, sāriputto; mahāpañño, bhikkhave, sāriputto; puthupañño, bhikkhave, sāriputto; hāsapañño , bhikkhave, sāriputto; javanapañño, bhikkhave, sāriputto; tikkhapañño, bhikkhave, sāriputto; nibbedhikapañño, bhikkhave, sāriputto; sāriputto, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ anupadadhammavipassanaṃ vipassati. Tatridaṃ, bhikkhave, sāriputtassa anupadadhammavipassanāya hoti.
94“诸比丘,在此,舍利弗远离感官欲乐、远离不善法,有寻有伺,由远离而生起的喜与乐,进入并安住于初禅。在初禅中的那些法——寻、伺、喜、乐、心一境性,触、受、想、思、心、欲、胜解、精进、念、舍、作意——这些法被他逐一确定。他知道这些法如何生起、如何住立、如何消灭。他这样了知:‘这些法原来没有,然后生起;生起之后,便消逝了。’对于这些法,他不趋近、不排斥、不依赖、不执取,得解脱、离系缚,以离界限的心安住。他知道:‘还有更进一步的出离。’如此反复修习,他确实对此具足了知。”
‘‘Idha, bhikkhave, sāriputto vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ye ca paṭhame jhāne dhammā vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho vīriyaṃ sati upekkhā manasikāro – tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti – ‘evaṃ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇa’nti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.
“再者,诸比丘,舍利弗由寻与伺的止息,内心获得平静、心念专一,无寻无伺,由定而生起喜与乐,进入并安住于第二禅。他对第二禅中的诸法——内在的平静、喜、乐、心一境性,以及触、受、想、思、心、欲、胜解、精进、念、舍、作意——一一了别。他了知这些法的生起,了知这些法的住立,了知这些法的消灭。他如此觉知:‘如此,这些法原先没有,而后生起;生起后,便又消逝。’他于这些法不亲近、不排斥、不依赖、不执著,解脱、离系,以离界限的心安住。他知:‘还有更上的出离。’他反复如此修习,确实有此认知。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sāriputto vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ye ca dutiye jhāne dhammā – ajjhattaṃ sampasādo ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho vīriyaṃ sati upekkhā manasikāro – tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti – ‘evaṃ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇa’nti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.
“再者,诸比丘,舍利弗由离染于喜,安住于舍,有念有正知,并且以身受乐,进入并安住于圣者们所称‘舍心、有念、住于乐’的第三禅。他对第三禅中的诸法——乐、念、正知、心一境性,以及触、受、想、思、心、欲、胜解、精进、念、舍、作意——一一了别。他了知这些法的生起,了知这些法的住立,了知这些法的消灭。他如此觉知:‘如此,这些法原先没有,而后生起;生起后,便又消逝。’他于这些法不亲近、不排斥、不依赖、不执著,解脱、离系,以离界限的心安住。他知:‘还有更上的出离。’他反复如此修习,确实有此认知。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sāriputto pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ye ca tatiye jhāne dhammā – sukhañca sati ca sampajaññañca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho vīriyaṃ sati upekkhā manasikāro – tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti, tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti – ‘evaṃ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇa’nti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.
“再者,诸比丘,舍利弗由舍弃乐、舍弃苦,以及先前喜与忧的灭没,进入并安住于不苦不乐,舍念清净的第四禅。他对第四禅中的诸法——舍、不苦不乐受、心轻安而无功用、念清净、心一境性,以及触、受、想、思、心、欲、胜解、精进、念、舍、作意——一一了别。他了知这些法的生起,了知这些法的住立,了知这些法的消灭。他如此觉知:‘如此,这些法原先没有,而后生起;生起后,便又消逝。’他于这些法不亲近、不排斥、不依赖、不执著,解脱、离系,以离界限的心安住。他知:‘还有更上的出离。’他反复如此修习,确实有此认知。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sāriputto sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ye ca catutthe jhāne dhammā – upekkhā adukkhamasukhā vedanā passaddhattā cetaso anābhogo satipārisuddhi cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho vīriyaṃ sati upekkhā manasikāro – tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti – ‘evaṃ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇa’nti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.
再者,诸比丘,舍利弗完全超越一切色想,灭除有对想,不作意种种想,进入并安住于‘虚空无边’的空无边处。他逐一辨识空无边处中的诸法:空无边处想、心一境性、触、受、想、思、心、欲、胜解、精进、念、舍、作意。他了知:‘这些法原本没有而后生起,生起后便消失。’对于这些法,他无所趋近、无所背离、无所依著、无所系缚,解脱、无碍,以离界限之心而住。他了知:‘仍有更上的出离。’通过反复修习,他确证了此更上的出离。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sāriputto sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ye ca ākāsānañcāyatane dhammā – ākāsānañcāyatanasaññā ca cittekaggatā ca phasso vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho vīriyaṃ sati upekkhā manasikāro – tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti – ‘evaṃ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇa’nti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.
再者,诸比丘,舍利弗完全超越空无边处,进入并安住于‘识无边’的识无边处。他逐一辨识识无边处中的诸法:识无边处想、心一境性、触、受、想、思、心、欲、胜解、精进、念、舍、作意。他了知:‘这些法原本没有而后生起,生起后便消失。’对于这些法,他无所趋近、无所背离、无所依著、无所系缚,解脱、无碍,以离界限之心而住。他了知:‘仍有更上的出离。’通过反复修习,他确证了此更上的出离。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sāriputto sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ye ca viññāṇañcāyatane dhammā – viññāṇañcāyatanasaññā ca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho vīriyaṃ sati upekkhā manasikāro – tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti – ‘evaṃ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇa’nti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.
再者,诸比丘,舍利弗完全超越识无边处,进入并安住于‘无所有’的无所有处。他逐一辨识无所有处中的诸法:无所有处想、心一境性、触、受、想、思、心、欲、胜解、精进、念、舍、作意。他了知:‘这些法原本没有而后生起,生起后便消失。’对于这些法,他无所趋近、无所背离、无所依著、无所系缚,解脱、无碍,以离界限之心而住。他了知:‘仍有更上的出离。’通过反复修习,他确证了此更上的出离。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sāriputto sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ye ca ākiñcaññāyatane dhammā – ākiñcaññāyatanasaññā ca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho vīriyaṃ sati upekkhā manasikāro – tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti – ‘evaṃ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇa’nti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.
95再者,诸比丘,舍利弗完全超越无所有处,证入并安住于非想非非想处。他从那个等至中正念出起。他从那个等至中正念出起之后,便观察那些已过去、已灭去、已变易的法:‘确实,这些法原无有而现起,现起后又消失。’对于这些法,他无所趣向、无所背离、无所依、无所缚,解脱、离系,安住于离界限之心。他了知:‘尚有更上的出离。’他多修习此道后,确实还有那个更上的出离。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sāriputto sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahati. So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahitvā ye dhammā atītā niruddhā vipariṇatā te dhamme samanupassati – ‘evaṃ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘atthi uttari nissaraṇa’nti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.
96再者,诸比丘,舍利弗完全超越非想非非想处,证入并安住于想受灭定;他以慧照见,诸漏已尽。他从那个等至中正念出起。他从那个等至中正念出起之后,便观察那些已过去、已灭去、已变易的法:‘确实,这些法原无有而现起,现起后又消失。’对于这些法,他无所趣向、无所背离、无所依、无所缚,解脱、离系,安住于离界限之心。他了知:‘没有更上的出离了。’他多修习此道后,确实再无那个了。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sāriputto sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti. So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahati. So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahitvā ye dhammā atītā niruddhā vipariṇatā te dhamme samanupassati – ‘evaṃ kirame dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’ti. So tesu dhammesu anupāyo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So ‘natthi uttari nissaraṇa’nti pajānāti. Tabbahulīkārā natthitvevassa hoti.
97诸比丘,若有人正说时,应如是说:‘于圣戒达到纯熟圆满,于圣定达到纯熟圆满,于圣慧达到纯熟圆满,于圣解脱达到纯熟圆满。’那么,他正说的,正是就舍利弗而言:‘于圣戒达到纯熟圆满,于圣定达到纯熟圆满,于圣慧达到纯熟圆满,于圣解脱达到纯熟圆满。’诸比丘,若有人正说时,应如是说:‘是世尊的儿子,从口中生,从法而生,为法所化现,是法的继承者,不是物质利养的继承者。’那么,他正说的,正是就舍利弗而言:‘是世尊的儿子,从口中生,从法而生,为法所化现,是法的继承者,不是物质利养的继承者。’诸比丘,舍利弗对于如来所转起的无上法轮,给予了正确的随转。
‘‘Yaṃ kho taṃ, bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya – ‘vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ sīlasmiṃ, vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ samādhismiṃ, vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya , vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā’ti, sāriputtameva taṃ sammā vadamāno vadeyya – ‘vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ sīlasmiṃ, vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ samādhismiṃ, vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya, vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā’ti. Yaṃ kho taṃ, bhikkhave , sammā vadamāno vadeyya – ‘bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo no āmisadāyādo’ti, sāriputtameva taṃ sammā vadamāno vadeyya – ‘bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo no āmisadāyādo’ti. Sāriputto, bhikkhave, tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ sammadeva anuppavattetī’’ti.
世尊说了这番话。那些比丘心生欢喜,悦受世尊的教导。
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| (Bhagavā) | 世尊 | 说法者 |
| (Bhikkhū) | 诸比丘 | 听众 |
| Sāriputto | 舍利弗 | 被赞叹并示范无间法观的上首弟子 |
事件
世尊在比丘僧团前,高度赞叹舍利弗具足种种殊胜智慧。世尊揭示舍利弗精进修习“无间法观”:从初禅至想受灭尽定,他对每一个禅定境界中所包含的心所、心念等法,都能逐一清晰辨认其生、住、灭的全过程,并以解脱之心如实观照“这些法从无而生起,生起后便消失”。世尊最终授记舍利弗于戒、定、慧、解脱皆达究竟,是真正如来法轮的随转者。
经文摘要
佛陀盛赞舍利弗智慧→详述舍利弗如何逐层深入九次第定并观照诸法生灭→授记舍利弗于圣道圆满,是法的真正继承人。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 背景:
这部经不是理论课,而是佛陀公开表扬他的大弟子舍利弗,并把他最内行的“绝活”亮出来给大家看。佛陀强调,舍利弗的智慧不是普通的聪明,而是“速慧、利慧、决择慧”,是能瞬间穿透事物本质的能力。他修的“无间法观”就是这套能力的核心体现。
2. 核心:
舍利弗是怎么修的?他逐个进入从初禅一直到想受灭的九种定境,但关键不在于“能入定”,而在于“能出定观察”。比如在初禅里,他能像拿着个心灵显微镜一样,把构成这个禅定体验的所有零件——“寻、伺、喜、乐、心一境性、触、受、想、思、心”等等,一个一个地指认出来。经文原话:“这些法对他是逐一确定的”。
→ 拆开看: 这太重要了。凡夫在定中或生活中,是整锅粥一样地糊涂感受。但舍利弗的“无间”观照,是把快乐、念头、感受这些“法”拆解成一个个独立、可观测的即时状态。他能看到每个零件“已知地生起,已知地住立,已知地灭去”,就像看慢镜头回放。
这还不止。他观照到这一切后,内心状态是“无所趋向、无所背离、无所依、无所缚、解脱、离系,以离界限之心而住”。
→ 拆开看: 他看到每个心理零件的瞬间生灭,就彻底看透了它们没有一个永恒的实体,对它们彻底没有贪爱或排斥。他的心就“无所依”,像一面干净的镜子,只是映照,却不留痕迹。他甚至知道这还没到顶,“他了知『有更上的出离』”,就继续往上突破。
3. 峰顶与要旨:
整个观照的巅峰在“想受灭尽定”。他出定后,仍用同样方法观察这个最深定境里的法,知道了这是“无更上的出离”,彻底圆满。所以他被佛陀验证为:在戒、定、慧、解脱这四条路上完全通关的人。佛陀最后总结:舍利弗才是真正继承我精神遗产的人。
→ 一句话要旨: “无间法观”不是躺平放空,而是以极锐利的观慧,像“心灵解剖刀”般,一层层分解并看清楚每个禅定乃至整个心理经验的真实样貌——刹那生灭、不可依靠,从而彻底解开一切心的束缚。
关键术语锚
- vihāra → 住/(安)住(心境)
- 为何易错:易被泛化为普通“居住”。此指禅定的特定心境或精神境界,“证得……而住”,是安住于某一心理状态。
- citta → 心
- 为何易错:非“心脏”或单纯“心意”,指认知、觉知的主体,是列于禅支间的核心被观照对象之一。
- vedanā → 受(五蕴/心所)
- 为何易错:非“接受/感受”日常义。指心理对经验产生的乐、苦或不苦不乐的“感觉色调”,被舍利弗当成一个独立零件来观察。
- saññā → 想(五蕴第三)
- 为何易错:非“思想/思考”。指心对事物进行标记、认知的功能,如“虚空无边处想”。被拆解开看其生灭。
- saṅkhāra → 行(五蕴第四)
- 为何易错:极易与“行=修行”混淆。此指“造作”或“被造作之物”,本法中被舍利弗作为一组集合名词或具体心所(如寻、伺、思)来观察其生灭。
- āsava → 漏/烦恼
- 为何易错:易被简化为“缺点/过失”。此特指深层的、从无始劫流出的四种“心中执著之流”(欲漏、有漏、见漏、无明漏)。经文“他的诸漏已尽”标志着绝对彻底的解脱。