55如是我闻:一时,世尊住在毗舍离城的大林重阁讲堂。那时,有众多比丘在世尊跟前如此宣告证悟之智:“我们了知:生已尽,梵行已立,应作已作,不受后有。”离车族子弟善星听闻此事:“据说有许多比丘在世尊跟前宣告了证悟之智——‘我们了知:生已尽,梵行已立,应作已作,不受后有。’”于是,离车族子弟善星便前往世尊那里。到了之后,向世尊恭敬问讯,然后坐在一旁。坐定后,离车族子弟善星向世尊禀白:“尊者,我听说有许多比丘在世尊跟前宣告了证悟之智,说:‘我们了知:生已尽,梵行已立,应作已作,不受后有。’尊者,那些在世尊跟前如此宣告的比丘,他们是正确地宣告了证悟之智呢,还是其中有些比丘是由于增上慢而宣告的呢?”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā hoti – ‘‘‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmā’’ti. Assosi kho sunakkhatto licchaviputto – ‘‘sambahulehi kira bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā hoti – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmā’’ti. Atha kho sunakkhatto licchaviputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sunakkhatto licchaviputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sutaṃ metaṃ, bhante – ‘sambahulehi kira bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā – khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmā’’ti. ‘‘Ye te, bhante, bhikkhū bhagavato santike aññaṃ byākaṃsu – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmā’’ti, kacci te, bhante, bhikkhū sammadeva aññaṃ byākaṃsu udāhu santetthekacce bhikkhū adhimānena aññaṃ byākaṃsūti?
56善星,那些在我面前宣称证悟之智的比丘——‘我们了知:生已尽,梵行已立,应作已作,不受后有’——他们当中,有些比丘是如实地宣称证悟之智,但也有些比丘是出于增上慢而宣称证悟之智。善星,其中,那些如实地宣称证悟之智的比丘,对他们而言,事实正是如此;而那些出于增上慢而宣称证悟之智的比丘,善星,如来便会这样想:‘我当为他们说法。’然而,善星,即便如来这样想:‘我当为他们说法’,但这时有一些愚人,将问题编排妥当,反复编排,然后前来拜见如来,提出疑问,在这种情况下,善星,如来那‘我当为他们说法’的想法便会转变。世尊,此时正是说法之时,善逝,此时正是说法之时。愿世尊宣说此法。比丘们听闻世尊的教导,将会铭记在心。那么,善星,你仔细谛听,善加作意,我当说法。是的,尊者。离车子善星回答世尊。世尊这样说道:
‘‘Ye te, sunakkhatta, bhikkhū mama santike aññaṃ byākaṃsu – ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānāmā’’ti . ‘‘Santetthekacce bhikkhū sammadeva aññaṃ byākaṃsu, santi panidhekacce bhikkhū adhimānenapi aññaṃ byākaṃsu. Tatra, sunakkhatta, ye te bhikkhū sammadeva aññaṃ byākaṃsu tesaṃ taṃ tatheva hoti; ye pana te bhikkhū adhimānena aññaṃ byākaṃsu tatra, sunakkhatta, tathāgatassa evaṃ hoti – ‘dhammaṃ nesaṃ desessa’nti . Evañcettha, sunakkhatta, tathāgatassa hoti – ‘dhammaṃ nesaṃ desessa’nti. Atha ca panidhekacce moghapurisā pañhaṃ abhisaṅkharitvā abhisaṅkharitvā tathāgataṃ upasaṅkamitvā pucchanti. Tatra, sunakkhatta, yampi tathāgatassa evaṃ hoti – ‘dhammaṃ nesaṃ desessa’nti tassapi hoti aññathatta’’nti. ‘‘Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṃ bhagavā dhammaṃ deseyya. Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī’’ti. ‘‘Tena hi, sunakkhatta suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi ; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho sunakkhatto licchaviputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca –
57“善星,有这五种欲的功德。哪五种呢?眼所能识知的、合意的、可爱的、悦心的、惹人喜爱的、与欲乐相关的、能引发贪染的色;耳所能识知的、合意的、可爱的、悦心的、惹人喜爱的、与欲乐相关的、能引发贪染的声……鼻所能识知的香……舌所能识知的味……身所能识知的、合意的、可爱的、悦心的、惹人喜爱的、与欲乐相关的、能引发贪染的触——善星,这就是五种欲的功德。”
‘‘Pañca kho ime, sunakkhatta, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā – ime kho, sunakkhatta, pañca kāmaguṇā.
62“善星,确有此种可能:世间有某类人,其心系着于世间的利养。善星,对于心系世间利养的人,与彼相应的言谈便会生起,他便随顺其法而思惟、而审察,亲近那般人,并由此获得满足。然而,当有与不动相关联的言谈时,他却不愿听闻,不侧耳倾听,不发起心念以求了知,不亲近那般人,也不由此获得满足。善星,譬如有人离开自己的村落或城镇已久。他见到另一人刚从那村落或城镇出来不久,便向他询问该处是否安泰、粮食是否丰足、疾病是否稀少。那人便告诉他那里是否安泰、粮食是否丰足、疾病是否稀少。善星,你意如何?那离乡已久之人,会愿意听受那人的言说吗?会侧耳倾听,发起心念以求了知,亲近那人,并由此获得满足吗?”“是的,尊者。”“正是如此,善星,确有此种可能:世间有某类人,其心系着于世间的利养。对于心系世间利养者,与彼相应的言谈便会生起,他便随顺其法而思惟、而审察,亲近那般人,并由此获得满足。然而,当有与不动相关联的言谈时,他却不愿听闻,不侧耳倾听,不发起心念以求了知,不亲近那般人,也不由此获得满足。对于这样的人,应当如此了知:‘此人心系着于世间的利养,已脱离不动的系缚。’”
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ idhekacco purisapuggalo lokāmisādhimutto assa. Lokāmisādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati; āneñjapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpeti , na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. Seyyathāpi, sunakkhatta, puriso sakamhā gāmā vā nigamā vā ciravippavuttho assa. So aññataraṃ purisaṃ passeyya tamhā gāmā vā nigamā vā acirapakkantaṃ. So taṃ purisaṃ tassa gāmassa vā nigamassa vā khematañca subhikkhatañca appābādhatañca puccheyya; tassa so puriso tassa gāmassa vā nigamassa vā khematañca subhikkhatañca appābādhatañca saṃseyya. Taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, api nu so puriso tassa purisassa sussūseyya, sotaṃ odaheyya, aññā cittaṃ upaṭṭhāpeyya, tañca purisaṃ bhajeyya, tena ca vittiṃ āpajjeyyā’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Evameva kho, sunakkhatta, ṭhānametaṃ vijjati yaṃ idhekacco purisapuggalo lokāmisādhimutto assa. Lokāmisādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati; āneñjapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpeti, na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. So evamassa veditabbo – ‘āneñjasaṃyojanena hi kho visaṃyutto lokāmisādhimutto purisapuggalo’’’ti.
63“善星,这确实是可能的:有某一类人,其心倾向不动。善星,对于心倾向不动者,与之相应的言谈便会确立;他会随顺其义而思惟、观察,便会亲近那般人,并由此获得满足。然而,当有涉及世间利养的谈论进行时,他不想听,不倾耳,也不将心转向了知;他不会亲近那般人,也不会由此获得满足。善星,譬如一片枯黄的叶子从茎节脱落,便不可能再转为青绿;同样地,善星,心倾向不动者的世间利养系缚,已被切断。对于这样的人,应作如是了知:‘此人乃是心倾向不动者,已脱离世间利养的系缚。’”
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ idhekacco purisapuggalo āneñjādhimutto assa. Āneñjādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati; lokāmisapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpeti, na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. Seyyathāpi, sunakkhatta, paṇḍupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritattāya; evameva kho, sunakkhatta, āneñjādhimuttassa purisapuggalassa ye lokāmisasaṃyojane se pavutte. So evamassa veditabbo – ‘lokāmisasaṃyojanena hi kho visaṃyutto āneñjādhimutto purisapuggalo’’’ti.
64善星,确有此事是可能的:在此,有某一类人,其心倾向于无所有处。善星,对于心向无所有处的人而言,与之相应的言谈便会确立;他会随顺其理而思惟、观察,亲近那类人,并从中获得满足。但是当有人谈论与不动相关的话语时,他不愿听闻,不倾耳谛听,不发心了知;他不会亲近那种人,亦不会从中获得满足。善星,譬如一块大石裂为两半,再不可复合;同样地,善星,那心向无所有处的人,已然断除了对不动的系缚。对这样的人,应当如此了知:‘此人心向无所有处,已脱离不动的系缚。’
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ idhekacco purisapuggalo ākiñcaññāyatanādhimutto assa. Ākiñcaññāyatanādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati ; āneñjapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpeti , na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. Seyyathāpi, sunakkhatta, puthusilā dvedhābhinnā appaṭisandhikā hoti; evameva kho, sunakkhatta, ākiñcaññāyatanādhimuttassa purisapuggalassa ye āneñjasaṃyojane se bhinne. So evamassa veditabbo – ‘āneñjasaṃyojanena hi kho visaṃyutto ākiñcaññāyatanādhimutto purisapuggalo’’’ti.
58善星,这确实是可能的:有某一类人倾心于非想非非想处。善星,对于倾心于非想非非想处的人来说,与之相应的谈论便会生起,他会随顺该法去寻思、去伺察,会亲近那种人,并从中获得满足。但是,当有关无所有处的谈论在进行时,他却不乐听闻,不倾耳倾听,不现起了知之心,不亲近那种人,也不从中获得满足。善星,犹如有人吃了极美味的食物后又把它吐了出来。善星,你认为如何?那个人对那食物还会有想再吃的欲望吗?”“尊者,不会的。”“为什么呢?”“尊者,因为那食物已被视为令人厌恶的了。”“正是如此,善星,对于倾心于非想非非想处的人来说,那些关于无所有处的结缚,就如同被他吐掉的东西一样。他应被这样了知:‘此人倾心于非想非非想处,已脱离无所有处的结缚。’
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ idhekacco purisapuggalo nevasaññānāsaññāyatanādhimutto assa. Nevasaññānāsaññāyatanādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati; ākiñcaññāyatanapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpeti, na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. Seyyathāpi, sunakkhatta, puriso manuññabhojanaṃ bhuttāvī chaḍḍeyya . Taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, api nu tassa purisassa tasmiṃ bhatte puna bhottukamyatā assā’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Aduñhi, bhante, bhattaṃ paṭikūlasammata’’nti. ‘‘Evameva kho, sunakkhatta, nevasaññānāsaññāyatanādhimuttassa purisapuggalassa ye ākiñcaññāyatanasaṃyojane se vante. So evamassa veditabbo – ‘ākiñcaññāyatanasaṃyojanena hi kho visaṃyutto nevasaññānāsaññāyatanādhimutto purisapuggalo’ti.
59善星,这确是可能的:此处有人正确地倾心于涅槃。对正确倾心于涅槃的人来说,与涅槃相应的言谈便会现前,他会随顺其义理去寻思、去伺察,亲近那样的人,并从中获得喜悦。但当谈话与非想非非想处相关时,他不愿听,不倾耳,不起了知之念,不亲近那样的人,也不从中获得喜悦。善星,正如被砍去顶部的棕榈树,不可能再生长;同样地,善星,对正确倾心于涅槃的人而言,那些关于非想非非想处的结缚,其根已断,犹如被砍断的棕榈树,不复存在,未来不再生起。应当这样了知:‘这个正确倾心于涅槃的人,确已脱离非想非非想处的结缚。’
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ idhekacco purisapuggalo sammā nibbānādhimutto assa. Sammā nibbānādhimuttassa kho, sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī ceva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañca anuvitakketi, anuvicāreti, tañca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati; nevasaññānāsaññāyatanapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpeti, na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. Seyyathāpi, sunakkhatta, tālo matthakacchinno abhabbo puna viruḷhiyā; evameva kho, sunakkhatta, sammā nibbānādhimuttassa purisapuggalassa ye nevasaññānāsaññāyatanasaṃyojane se ucchinnamūle tālāvatthukate anabhāvaṃkate āyatiṃ anuppādadhamme. So evamassa veditabbo – ‘nevasaññānāsaññāyatanasaṃyojanena hi kho visaṃyutto sammā nibbānādhimutto purisapuggalo’’’ti.
60善星,这确实是可能的情况:这里有某位比丘竟会这样想——‘沙门说,渴爱是箭;无明之毒害,为欲贪与瞋恚所侵害。对我来说,那支渴爱之箭已被断除,无明之毒害已被除去,我是正确地倾心于涅槃的。’然而,他并不能如此,却怀有这样的自负。他便可能去从事那些与正确倾心于涅槃者不相宜的事:以眼观看不适当的色,以耳听闻不适当的声,以鼻嗅闻不适当的香,以舌品尝不适当的味,以身触碰不适当的触,以意了知不适当的法。当他如此以眼观看不适当的色……乃至以意了知不适当的法时,贪欲便侵袭其心。心被贪欲侵袭,他便可能遭遇死亡,或近乎死亡的痛苦。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evamassa – ‘taṇhā kho sallaṃ samaṇena vuttaṃ, avijjāvisadoso, chandarāgabyāpādena ruppati. Taṃ me taṇhāsallaṃ pahīnaṃ, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti. Evaṃmāni assa atathaṃ samānaṃ . So yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni anuyuñjeyya; asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ sotena saddaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ anuyuñjeyya , asappāyaṃ manasā dhammaṃ anuyuñjeyya. Tassa asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ sotena saddaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ manasā dhammaṃ anuyuttassa rāgo cittaṃ anuddhaṃseyya. So rāgānuddhaṃsitena cittena maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.
善星,譬如有人被一支浸满毒液、厚厚涂抹的毒箭射中。他的朋友、伴侣、亲戚、血亲会为他请来一位医治箭伤的外科医生。那位外科医生会用刀切开他的伤口。切开伤口后,用探针探查那支箭。探查之后,将箭拔出,并清除毒液,但仍有余毒残留。那位医生知道仍有残余,便对他这样说:‘朋友,你的箭已拔出,毒液已清除,但有残余。这已不会对你构成致命危险。你应吃适宜的食物,勿吃不适宜的食物,以免伤口流脓。你应适时清洗伤口,适时敷药,勿在非时清洗伤口、非时敷药,以免脓血覆盖伤口。不要从事在风中和烈日下行走的事情;也不应让自己在风行日晒之时,令灰尘与污垢侵袭伤口。朋友,你应当安住于保护伤口、治愈伤口。’那人或许这样想:‘我的箭已拔除,毒液也已清除得一丝不剩。这已不会对我造成任何危险了。’于是他吃不适宜的食物。当他吃不适宜的食物时,伤口便流脓了。他没有适时清洗伤口,也没有适时敷药。当他没有适时清洗、没有适时敷药时,脓血便覆盖了伤口。他又去从事在风中和烈日下行走的事情;当他如此行走时,灰尘和污垢便侵袭伤口。他既不安住于保护伤口,也不安住于治愈伤口。由于他做了这些不适当的事,再加上那虽已清除但仍有残余的不净毒液,由于这两方面的原因,伤口便增剧了。因为伤口增剧,他可能遭遇到死亡,或等同死亡的痛苦。
‘‘Seyyathāpi, sunakkhatta, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhūpalepanena. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto satthena vaṇamukhaṃ parikanteyya. Satthena vaṇamukhaṃ parikantitvā esaniyā sallaṃ eseyya. Esaniyā sallaṃ esitvā sallaṃ abbuheyya, apaneyya visadosaṃ saupādisesaṃ. Saupādisesoti jānamāno so evaṃ vadeyya – ‘ambho purisa, ubbhataṃ kho te sallaṃ, apanīto visadoso saupādiseso . Analañca te antarāyāya. Sappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyyāsi, mā te asappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo assāvī assa. Kālena kālañca vaṇaṃ dhoveyyāsi, kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpeyyāsi, mā te na kālena kālaṃ vaṇaṃ dhovato na kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpato pubbalohitaṃ vaṇamukhaṃ pariyonandhi. Mā ca vātātape cārittaṃ anuyuñji, mā te vātātape cārittaṃ anuyuttassa rajosūkaṃ vaṇamukhaṃ anuddhaṃsesi. Vaṇānurakkhī ca, ambho purisa, vihareyyāsi vaṇasāropī’ti . Tassa evamassa – ‘ubbhataṃ kho me sallaṃ, apanīto visadoso anupādiseso. Analañca me antarāyāyā’ti. So asappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyya. Tassa asappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo assāvī assa. Na ca kālena kālaṃ vaṇaṃ dhoveyya, na ca kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpeyya. Tassa na kālena kālaṃ vaṇaṃ dhovato, na kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpato pubbalohitaṃ vaṇamukhaṃ pariyonandheyya. Vātātape ca cārittaṃ anuyuñjeyya. Tassa vātātape cārittaṃ anuyuttassa rajosūkaṃ vaṇamukhaṃ anuddhaṃseyya. Na ca vaṇānurakkhī vihareyya na vaṇasāropī. Tassa imissā ca asappāyakiriyāya, asuci visadoso apanīto saupādiseso tadubhayena vaṇo puthuttaṃ gaccheyya. So puthuttaṃ gatena vaṇena maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.
同样地,善星,这确实是可能的情况:这里有某位比丘会这样想——‘沙门说过,渴爱是箭,无明是毒液,它通过欲贪和瞋害来恼害人。对我来说,那支渴爱之箭已被舍断,无明之毒液已被除去,我是正确地倾心于涅槃的。’然而,他并不能如此,却怀有这样的自负。他便可能去从事那些与正确倾心于涅槃者不相宜的事:以眼观看不适当的色,以耳听闻不适当的声,以鼻嗅闻不适当的香,以舌品尝不适当的味,以身触碰不适当的触,以意了知不适当的法。当他如此以眼观看不适当的色……乃至以意了知不适当的法时,贪欲便侵袭其心。心被贪欲侵袭,他便可能遭遇死亡,或近乎死亡的痛苦。善星,在圣者之律中,‘死亡’即指舍学而还归低劣;善星,‘近乎死亡的痛苦’即指犯下某种染污的过失。
‘‘Evameva kho, sunakkhatta, ṭhānametaṃ vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evamassa – ‘taṇhā kho sallaṃ samaṇena vuttaṃ, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati. Taṃ me taṇhāsallaṃ pahīnaṃ, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti. Evaṃmāni assa atathaṃ samānaṃ. So yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni anuyuñjeyya, asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ sotena saddaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ manasā dhammaṃ anuyuñjeyya. Tassa asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ sotena saddaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ manasā dhammaṃ anuyuttassa rāgo cittaṃ anuddhaṃseyya. So rāgānuddhaṃsitena cittena maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Maraṇañhetaṃ, sunakkhatta, ariyassa vinaye yo sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati; maraṇamattañhetaṃ, sunakkhatta, dukkhaṃ yaṃ aññataraṃ saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjati.
61善星,这确实是可能的情况:在此有某位比丘,心中或许会这样想:‘沙门说渴爱是箭,无明之毒因欲贪与瞋害而染着。我已断除那渴爱之箭,已除去无明之毒;我正确地倾心于涅槃。’当他正确地倾心于涅槃时,便不会投入那些对正确地倾心于涅槃者不适宜的事情;他不会以眼见不适宜的色,以耳闻不适宜的声音,以鼻嗅不适宜的香,以舌尝不适宜的味,以身触不适宜的触,以意知不适宜的法。当他不见不适宜的色,不闻不适宜的声音,不嗅不适宜的香,不尝不适宜的味,不触不适宜的触,不知不适宜的法时,贪欲便不会侵袭他的心。因为心未被贪欲侵袭,他就不会遭遇死亡,也不会遭遇等同于死亡的痛苦。
‘‘Ṭhānaṃ kho panetaṃ, sunakkhatta, vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evamassa – ‘taṇhā kho sallaṃ samaṇena vuttaṃ, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati. Taṃ me taṇhāsallaṃ pahīnaṃ, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti. Sammā nibbānādhimuttasseva sato so yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni nānuyuñjeyya, asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ sotena saddaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ manasā dhammaṃ nānuyuñjeyya. Tassa asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ sotena saddaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ manasā dhammaṃ nānuyuttassa rāgo cittaṃ nānuddhaṃseyya. So na rāgānuddhaṃsitena cittena neva maraṇaṃ vā nigaccheyya na maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.
善星,譬如有一个人被毒箭射中,箭上涂满了剧烈的毒药。他的朋友、伙伴、亲戚、血亲赶紧为他请来一位精通箭伤的外科医生。那位外科医生便用刀子切开伤口周围,切开之后,再用探针探寻那支箭。用探针找到箭后,便将箭拔出,清除毒液残留,丝毫不剩。他明知已无残留,便这样说:‘朋友,你的箭已拔出,毒液残留也已清除干净,再也不会危及你的性命了。然而,你应当食用合适的食物,不要吃不合适的食物,否则伤口会化脓。应当按时清洗伤口,按时敷药。若不按时清洗伤口、不按时敷药,脓血便会把伤口糊住。再者,不要常在有风与烈日下行走,若常在有风与烈日下行走,灰尘沙粒便会感染你的伤口。朋友,你要好好保护伤口,让伤口得以愈合。’那人心中思惟:‘我的箭已拔出,毒液残留也已清除干净,再也不会危及性命了。’于是他便食用合适的食物。由于食用合适的食物,伤口便不化脓。他按时清洗伤口,按时敷药。由于按时清洗、按时敷药,脓血便不会把伤口糊住。他也不在有风与烈日下行走。由于不在有风与烈日下行走,灰尘沙粒便不会感染伤口。他如此守护伤口,令其愈合。凭借这些合适的调护,再加上先前毒液残留已完全除尽无余,以这两种因缘,他的伤口便逐渐愈合了。伤口愈合,皮肤长好后,他便不会因此遭受死亡,也不会遭受近乎死亡的痛苦。
‘‘Seyyathāpi, sunakkhatta, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhūpalepanena. Tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhāpeyyuṃ. Tassa so bhisakko sallakatto satthena vaṇamukhaṃ parikanteyya. Satthena vaṇamukhaṃ parikantitvā esaniyā sallaṃ eseyya. Esaniyā sallaṃ esitvā sallaṃ abbuheyya, apaneyya visadosaṃ anupādisesaṃ. Anupādisesoti jānamāno so evaṃ vadeyya – ‘ambho purisa, ubbhataṃ kho te sallaṃ, apanīto visadoso anupādiseso. Analañca te antarāyāya. Sappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyyāsi, mā te asappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo assāvī assa. Kālena kālañca vaṇaṃ dhoveyyāsi, kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpeyyāsi. Mā te na kālena kālaṃ vaṇaṃ dhovato na kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpato pubbalohitaṃ vaṇamukhaṃ pariyonandhi. Mā ca vātātape cārittaṃ anuyuñji, mā te vātātape cārittaṃ anuyuttassa rajosūkaṃ vaṇamukhaṃ anuddhaṃsesi . Vaṇānurakkhī ca, ambho purisa, vihareyyāsi vaṇasāropī’ti. Tassa evamassa – ‘ubbhataṃ kho me sallaṃ, apanīto visadoso anupādiseso. Analañca me antarāyāyā’ti. So sappāyāni ceva bhojanāni bhuñjeyya. Tassa sappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo na assāvī assa. Kālena kālañca vaṇaṃ dhoveyya, kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpeyya. Tassa kālena kālaṃ vaṇaṃ dhovato kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpato na pubbalohitaṃ vaṇamukhaṃ pariyonandheyya. Na ca vātātape cārittaṃ anuyuñjeyya. Tassa vātātape cārittaṃ ananuyuttassa rajosūkaṃ vaṇamukhaṃ nānuddhaṃseyya. Vaṇānurakkhī ca vihareyya vaṇasāropī. Tassa imissā ca sappāyakiriyāya asu ca visadoso apanīto anupādiseso tadubhayena vaṇo viruheyya. So ruḷhena vaṇena sañchavinā neva maraṇaṃ vā nigaccheyya na maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.
善星,同样地,有这样的情况:某位比丘心中或许会想:‘沙门曾说,渴爱即是那支箭,无明之毒因贪欲与嗔恚而被恼害。如今,我那支渴爱之箭已经舍断,无明之毒已经除遣,我已正确地趋向涅槃。’由于他确是正确地趋向涅槃,他便不会去从事那些对正确地趋向涅槃者而言不合适的事情:他不会以眼看不合适之色,不会以耳听不合适之声,不会以鼻闻不合适之香,不会以舌尝不合适之味,不会以身触不合适之触,不会以意知不合适之法。当他不以眼看不合适之色,不以耳听不合适之声,不以鼻闻不合适之香,不以舌尝不合适之味,不以身触不合适之触,不以意知不合适之法时,贪欲便不会扰动他的心。由于心不被贪欲扰动,他既不会遭遇死亡,也不会遭受等同死亡之苦。
‘‘Evameva kho, sunakkhatta, ṭhānametaṃ vijjati yaṃ idhekaccassa bhikkhuno evamassa – ‘taṇhā kho sallaṃ samaṇena vuttaṃ, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati. Taṃ me taṇhāsallaṃ pahīnaṃ, apanīto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohamasmī’ti. Sammā nibbānādhimuttasseva sato so yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni tāni nānuyuñjeyya, asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ sotena saddaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ manasā dhammaṃ nānuyuñjeyya. Tassa asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ sotena saddaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ nānuyuttassa, asappāyaṃ manasā dhammaṃ nānuyuttassa, rāgo cittaṃ nānuddhaṃseyya. So na rāgānuddhaṃsitena cittena neva maraṇaṃ vā nigaccheyya na maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.
65善星,我做的这个比喻,是为了让人们明白这个道理。这里面的意思就是:善星,所谓‘伤口’,是对六种内处(眼耳鼻舌身意)的称呼;所谓‘毒液残留’,是对无明的称呼;所谓‘箭’,是对渴爱的称呼;所谓‘探针’,是对正念的称呼;所谓‘刀子’,是对圣慧的称呼;所谓‘精通箭伤的外科医生’,是对如来、阿拉汉、正自觉者的称呼。
‘‘Upamā kho me ayaṃ, sunakkhatta, katā atthassa viññāpanāya. Ayaṃyevettha attho – vaṇoti kho, sunakkhatta, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ; visadosoti kho, sunakkhatta, avijjāyetaṃ adhivacanaṃ; sallanti kho, sunakkhatta, taṇhāyetaṃ adhivacanaṃ; esanīti kho, sunakkhatta, satiyāyetaṃ adhivacanaṃ; satthanti kho, sunakkhatta, ariyāyetaṃ paññāya adhivacanaṃ; bhisakko sallakattoti kho, sunakkhatta, tathāgatassetaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa.
善星,那位于六触处防护己身的比丘,了知“依著是苦的根源”,故不再依著,在依著的灭尽中解脱,他绝无可能将身体或心投向依著。这绝无可能!善星,譬如有一只盛着饮料的杯,色泽悦目,香气馥郁,味道甘美,却掺有毒药。此时有一人前来,他想要活命,不愿死去,喜爱快乐,厌患痛苦。善星,你认为,那人明知:“我若饮此,便会致死,或遭受近乎死亡之苦。”他还会饮下那杯饮料吗?“不会的,尊者。”“同样地,善星,那位于六触处防护己身的比丘,了知“依著是苦的根源”,故不再依著,在依著的灭尽中解脱,他绝无可能将身体或心投向依著。这绝无可能!善星,又如一条剧毒之蛇。此时有一人前来,他想要活命,不愿死去,喜爱快乐,厌患痛苦。善星,你认为,那人明知:“我若被它咬,便会致死,或遭受近乎死亡之苦。”他还会将自己的手或手指伸向那条剧毒之蛇吗?“不会的,尊者。”“同样地,善星,那位于六触处防护己身的比丘,了知“依著是苦的根源”,故不再依著,在依著的灭尽中解脱,他绝无可能将身体或心投向依著。这绝无可能!
‘‘So vata, sunakkhatta, bhikkhu chasu phassāyatanesu saṃvutakārī ‘upadhi dukkhassa mūla’nti – iti viditvā nirupadhi upadhisaṅkhaye vimutto upadhismiṃ vā kāyaṃ upasaṃharissati cittaṃ vā uppādessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Seyyathāpi, sunakkhatta, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno; so ca kho visena saṃsaṭṭho. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikūlo. Taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, api nu so puriso amuṃ āpānīyakaṃsaṃ piveyya yaṃ jaññā – ‘imāhaṃ pivitvā maraṇaṃ vā nigacchāmi maraṇamattaṃ vā dukkha’’’nti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Evameva kho, sunakkhatta, so vata bhikkhu chasu phassāyatanesu saṃvutakārī ‘upadhi dukkhassa mūla’nti – iti viditvā nirupadhi upadhisaṅkhaye vimutto upadhismiṃ vā kāyaṃ upasaṃharissati cittaṃ vā uppādessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Seyyathāpi, sunakkhatta, āsīviso ghoraviso. Atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikūlo. Taṃ kiṃ maññasi, sunakkhatta, api nu so puriso amussa āsīvisassa ghoravisassa hatthaṃ vā aṅguṭṭhaṃ vā dajjā yaṃ jaññā – ‘imināhaṃ daṭṭho maraṇaṃ vā nigacchāmi maraṇamattaṃ vā dukkha’’’nti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Evameva kho, sunakkhatta, so vata bhikkhu chasu phassāyatanesu saṃvutakārī ‘upadhi dukkhassa mūla’nti – iti viditvā nirupadhi upadhisaṅkhaye vimutto upadhismiṃ vā kāyaṃ upasaṃharissati cittaṃ vā uppādessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti.
世尊这样宣说。离车族的善星对世尊所说心满意足,欢喜信受。
Idamavoca bhagavā. Attamano sunakkhatto licchaviputto bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
《善星经》终·第五
Sunakkhattasuttaṃ niṭṭhitaṃ pañcamaṃ.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 佛陀,教导者 |
| Sunakkhatta | 须那卡答 | 离车子族人,提问者 |
| Sambahulā bhikkhū | 众多比丘 | 部分宣称已证智,部分以增上慢宣称 |
| Tathāgata | 如来 | 佛陀自称 |
| Mittāmaccā ñātisālohitā | 朋友、伴侣、亲戚、血亲 | 譬喻中为伤者求医者 |
| Sallakatto bhisakko | 箭医外科医生 | 譬喻中疗伤者 |
| Purisa | 人 | 譬喻中被箭射伤的患者 |
事件
离车子须那卡答听闻有多位比丘在佛陀面前宣称已证阿拉汉智,便前来询问佛陀,这些宣称是否真实,还是有人出于增上慢而胡说。佛陀回答,确实有些人真实证智,也有些人出于慢心虚妄宣称。为了说明这其中的差别与危险,佛陀以一组递进的“倾向”层次作为框架,从贪著世间利养到正确倾向涅槃,开示如何看清一个人的真实内心。接着,用“毒箭”的譬喻,详细解释了证智后若不防护六根,烦恼会卷土重来,导致“圣者律中的死亡”或“等同死亡的痛苦”。
经文摘要
询问证智真伪 → 开示从世间利养到涅槃的倾向之差别 → 以毒箭疗伤譬喻,说明断除渴爱后仍须守护根门,否则会因放逸而退堕。
中心思想(白话 + 重点拆解)
这篇经讲的是修行路上最危险的一种坑:你以为自己开悟了,但其实并没有,或者即使有了突破,一不留神照样会栽回去。
背景: 很多人跑去跟佛陀说自己证果了,须那卡答就来打小报告问“他们说的是真的吗?”。佛陀没直接点名,而是给了一套诊断标准:别听他怎么说,要看他心里到底倾向什么。
核心: 佛陀把人的内心倾向排成了一条阶梯:世间利养 → 禅定(不动) → 无所有处 → 非想非非想处 → 涅槃。佛陀说,检验一个人的真实境界很简单,他自然会被相应的话题吸引。比如一个心里还想着世间财色名利的人,你跟他讲放下万缘的“不动”解脱,他会觉得无聊、听不进去。经文说“当与不动相应的谈话被说时,他不愿听,不倾耳,不现起了知之心”。 → 拆开看:这就像一个人心里装着满满的事,你跟他讲道理他根本听不见。他的“不愿听”不是因为道理不对,而是内心的频道根本没调过去。所以,不要自欺欺人,你被什么话题吸引,你的心就在哪个层次。
更深一层的警告: 就算一个人真的走上了通往涅槃的正道,也远没到安全地带。佛陀用了一个极其生动的比喻:一个被毒箭射中的人,医生帮他拔了箭,但警告他,如果不好好护理伤口、乱吃不该吃的东西、跑去风吹日晒,伤口就会化脓腐烂,最后还是要死。比丘以为“我的渴爱之箭已被舍断,无明的毒液已被除去”,然后就放纵自己的眼耳鼻舌身意去追逐色声香味触法,结果“贪会侵袭他的心”。 → 拆开看:这里的“死亡”指的不是肉身死去,而是指比丘“舍弃学而还归低劣”——也就是还俗、彻底放弃修行,“等同死亡的痛苦”就是“犯某种染污之罪”。也就是说,即使有了深刻的见法体验,如果不在日常生活的每一个接触点上保持正念防护,旧的烦恼习气会像残留的毒素一样,借着新的刺激再次发作,让你前功尽弃。
→ 一句话要旨: 真正的证悟不是一次性拔掉箭就完了,而是拔箭之后,你还要清醒地看护好六根这个“伤口”,不再给它感染的机会;如果你自认为没事了就放逸,那个你以为已经断了的渴爱,随时能让你“死”于修行。
关键术语锚
- Ṭhānaṃ → 可能/情况 | 经文中反复使用“这是可能的(Ṭhānaṃ)”,不是在讲抽象的哲学可能性,而是在强调根据人心的运作规律,的确会存在某种具体的状态或结果,突出了佛法对人的内心倾向和因果链的精准诊断。
- Āneñja → 不动 | 这里特指四禅或与其相应的无色界定,是一种非常稳定、清净的禅定状态。极容易被误认为是最终的解脱境界,但经中将其列为仍可超越的阶段。
- Salla → 箭 | 本篇核心譬喻,同义词是“渴爱(Taṇhā)”。它不是普通的欲望,而是那个深植于内心中、会把你拖向再生和痛苦的“毒箭”,不拔除总是个隐患。
- Vaṇa → 伤口 | 譬喻中的关键意象,同义语是“六内处”(眼耳鼻舌身意)。意味着在我们的感官和心识活动尚未完全净化前,它们本身就是一道需要细心看护的脆弱伤口,是贪嗔痴等“毒”侵入的门户。
- Upekkhā → 依 | 这个词多义,此处指“依着”、“依托的对象”,经文明确指出它是“苦的根源”。证悟者知道任何形式的“依”,哪怕是微细的,都不可靠,所以才无依而解脱。